Par Latviju — dēmokratisku, bagātu, latvisku — uz priekšu, latvieši!

Domāju, ko rakstīt 18.novembrī. Uzrakstīšu, kādu Latviju gribu. Dēmokratisku, bagātu, latvisku. Visas cēlas lietas. Tomēr ne vienlīdz viegli sasniedzamas. Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos. Valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados. Bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus. Dēmokratisku, bagātu, igaunisku Igauniju darīt latvisku diez vai būs iespējams, Prūsiju prūsisku — ne tik. Tāpēc vissvarīgākais, visdārgākais ir — lai Latvija būtu latviska. Jo:

Mana preambulas versija būtu īsa; " Latvija ir latviešu valsts. Valsts mērķis ir nodrošināt latviešu tautas mūžīgu pastāvēšanu un attīstību"

— Jānis Sils (@JanisSils) October 25, 2013

Diemžēl šogad 18.novembrī nevar mierīgu sirdi priecāties, ka Latvija, kaut nedaudz, tomēr kļuvusi par 0,3% latviskāka un stiprāka. Jo šis ir pirmais 18.novembris, kad latvieši sastapušies ar līdz šim nebijušiem draudiem: nelegālu trešās pasaules imigrantu ievešanu. Būdams cilvēkģeografs, apzinos, ka migranti šobrīd iebrūk Eiropā tādā apmērā, kas iznīcina eiropiešu tautas. Latvijā migranti nebrūk iekšā no kaimiņvalstīm, kuŗas tie būtu pārņēmuši, toties ir nodevīgi vietējie polītiķi, kuŗi apņēmušies viņus desantēt šurp ar lidmašīnām. Jā, diemžēl latviešiem cīņā par savu valsti atkal būs jācīnās divās frontēs — arī pret iekšējiem kangariem. Ukraina un Polija rāda, ka tauta var atbrīvoties no prettautiskas valdības. Un izšķirīgais, vai Rīga paliks Rīga, vai kļūs mazā Parīze, būs — griba. Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba. Tāpēc šoreiz piemērotākie 18.novembŗa ceļavārdi ir latviešu “Marseljēza” — “Uz priekšu, latvieši!”