Ārpus Ķīnas no koronavīrusa nemirst

Šis lai ir otrais raksts par koronavīrusu šodien.

Proti, 15. februārī (priekš nedēļas un vienas dienas, bet cik sen tas šķiet!) iečivināju, ko var nozīmēt sērgas ievazāšana Latvijā:

Tas ir 11 tk bojā gājušo Latvijā.
Kas tiek darīts, lai neievazātu sērgu Latvijā?
Kur atjaunota robežkontrole? Karantīna braucējiem no sērgas skartām zemēm? Gatavība apturēt pasažieŗu satiksmi?
Tik bīstamu sērgu var uzveikt, būtiski mazinot cilvēku kustību: https://t.co/Vz1s71rqMe https://t.co/skQCMoMGMj

— Ritvars Eglājs (@Eglajs) February 15, 2020

Un saņēmu apstulbinošu atsauksmi:

Bija kāds laiks jāapdomājas, ko darīt. Ticot labajam cilvēkā un pieņemot, ka cīņa pret lipīgām un nāvīgām slimībām ir vispārcilvēciska lieta, kur ideoloģiski pretinieki (piemēram, nācionālists un neomarksiste) ir vienā pusē, centos atbildē pieklājīgi vairot izpratni un norādīt uz multiplikātīvu, eksponenciālu norišu dabu:

Cik bija miruši Ķīnā priekš mēneša? Pareizi, mazāk nekā šobrīd pārējā pasaulē.

— Ritvars Eglājs (@Eglajs) February 15, 2020

Proti, sarunas brīdī četri pasaulē un divi Ķīnā mēnesi agrāk. Biju domājis, ar tādu mājienu pietiek, lai cilvēks patstāvīgi saprastu, kā var izskatīties pasaules aina pēc mēneša. Bet še tev, kāds bija turpinājums:

Padodos. Atklāts paliek jautājums, tas ir cilvēks viens pats vai viņa ideoloģija, kas liek tā sludināt, bet, tautieši, nelaidiet tādus pie teikšanas, kuŗu tumsonība apdraud citu cilvēku dzīvību.

Nu pagājušas astoņas dienas. Labs skaitlis, divi kubā, var jauki dalīt uz pusēm. Apskatījos, cik bojā gājušo bija ārpus Ķīnas puslaikā — pēc četrām dienām, 19. februārī. Astoņi. Četrās dienās skaits dubultojies. Apskatījos šodienas skaitļus. 26. Četrās dienās trīskāršojies! Nē, ārpus Ķīnas no koronavīrusa nemirst.

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

Zīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.

Šodien pusstundu pēc pusnakts Franču preses aģentūra ziņoja:

#BREAKING Italy's coronavirus infections jump to 79, including two deaths, says official pic.twitter.com/PldqTRUUw1

— AFP news agency (@AFP) February 22, 2020

Tas nozīmēja, ka saslimstība pārsniegusi 1 no miljona, proti, atskanējis pēdējais zvans veselam saprātam, ka nekavējoties jāaptur cilvēku kustība vai vismaz pasažieŗu satiksme ar šo zemi. Bet atbildīgo dienestu un vēl jo vairāk polītisko lēmēju bezdarbība ir tāda, ka Latvijā turpina ielidot reisi no Italijas. Lūk, šodienas sākuma grafiks:

Labi, Bari 1.44 ir no otra Italijas gala, kur tobrīd slimnieku vēl nebija atklāts, pieņemsim, ka tas bija tīrs. Bet 10.55 nolaidās no Milānas-Bergamo lidostas, kas ir sērgas perēklī. Tāpēc diemžēl uzdrošinos izteikt jau visai drīz viegli pārbaudāmu prognozi: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55. Simboliski paņēmu nolaišanās brīdi un pieskaitīju 24 dienu inkubācijas periodu. Turu, protams, īkšķus, lai tā nenotiktu, bet lēmēju nevēlēšanās sargāt Latvijas iedzīvotājus — apturēt pasažieŗu satiksmi ar sērgas skartām zemēm, ieviest 24 dienu karantīnu braucējiem no tām un Šengenas robežkodeka 3. sadaļas 2. nodaļas kārtībā atjaunot robežkontroli — mudina domāt ļaunāko.

Vakara brauciens

Brīvības gatve Juglā. Skats prom no Rīgas

Šodien koronavīruss pirmoreiz iespaidoja ģimenes gaitas — pusdienas tika ēstas nevis “Ikea”, bet mājās. Bija lieliski. Bet deviņgadnieks visu dienu nosēdēja grāmatās, ārā neizgājis, līdz ar to arī es netiku laukā. Beigās vakarā no labas ēšanas un maz kustībām biju gatavs sperties ārā, vienalga, kāds vējš un kāds lietus būtu. Kad izposos, izrādījās, ka ne vēja, ne lietus vairs. Cilvēku ar gandrīz nemaz. Un peļķu ne pārāk. Tikai koku zari vietām uz ietves, ko vakarā grūtāk laikus pamanīt, īpaši vājāk apgaismotās vietās. Kopumā izdevās tīkami 15 km 50 minūtēs pa Biķernieku—Juglas—Brīvības trīsstūri. Jo spilgtāk izjusti, apzinoties, ka pēc mēneša šis varbūt šķitīs bezrūpīgs zelta laikmets, pēc kā ilgoties.

Atbalsti savējos — “Kool”

Braukdams gaŗām Dārzciema ielas “Kolam”, ieraudzīju attēlā redzamos skaitļus, viegli samulsu un skatījos vēlreiz — vai tiešām neesmu sajaucis vietām vidējos ciparus un tiešām ir 1,127, nevis 1,217. Tiešām. Pēc nodokļu celšanas. Lētāk nekā, iespējams, jebkur citur Latvijā. Lētāk nekā jebkad pērngad. Visu cieņu. Savukārt pie Jorģa Zemitāna tilta vēl šodien varēja pamielot acis pavisam citādi:

Kur vislabāk likt Sēlijas novada centru

Šī raksta iespaidā izlēmu aprēķināt, kur būtu vislabāk likt Sēlijas novada centru (pieņemot, ka tādu izveido un tajā ietilpst atttēlā iezīmētie novadi). Ko, vai tad tādas lietas var aprēķināt? Jā, var. Konkrēti, ar cilvēkkilometru minimizēšanas metodi: kur jānovieto centrs, lai iedzīvotāju attālumu summa līdz tam būtu vismazākā. Ātruma labad (jo nevēlējos tērēt vairāk nekā dažas minūtes) uzdevumu vienkāršoju: pirmkārt, centra iespējas tik tagadējo novadu centros (arī Jēkabpilī, kas ir ārpus novadiem, taču Jēkabpils novada domes mītne) un vēl rakstā pieminētā Aizkrauklē; otrkārt, pieņēmu, ka visi tagadējā novada iedzīvotāji mīt novada centrā. Attālums — protams, pa ceļiem, ne gaisu. Rēķināt katru pagastu būtu precīzāk, taču rēķināšana aug kvadrātiski vienību skaitam, bet precīzitāte — tikai nedaudz. Ja kāds vēlas, lai rēķina pa pagastiem pats, labprāt apskatīšu iznākumu.

Bet ko ieguvu es? Lūk, tabula:

Augšējā daļā iedzīvotāji pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gada sākumā, kilometri pēc “Jāņa sētas” karšu pārlūka datiem starp apdzīvotām vietām vienā virzienā. Apakšējā daļā cilvēkkilometri un to summas. Piemēram, Jaunjelgavā ieskaitīti visi 5,1 tk novada iedzīvotāju. Attālums no Jaunjelgavas līdz Aizkrauklei ir 15,3 km. Tātad, lai 5,1 tk iedzīvotāju aizbrauktu 15,3 km tālu, jāpatērē 5,1·15,3≈78 tk c·km. Tā visu sasummējot, viegli aplēst, ka vislabāk Sēlijas novada centru likt Viesītē. Iedzīvotāju ne pārāk daudz, toties izdevīgi vidū. Savukārt tādi lielāki punkti kā Aizkraukle, Jaunjelgava un Ilūkste ir pārāk nomaļi. Zīmīgi, ka rakstā minētā pašvaldnieku sapulcē dalībnieki pēc izjūtām un bez rēķināšanas nonāca līdz tam pašam Viesītes optimumam, turklāt otrā vietā palika Sala, kas arī objektīvi pēc cilvēkkilometriem ir otrā vietā.

P.S. Līdzīgā veidā var viegli aplēst, ka atjaunojamā Liepājas rajona (Lejaskurzemes novada) centru vislabāk likt Grobiņā, ne Liepājā.

2019. gada riteņbraukšanas sezona — 5100 km

Pēdējo pusmēnesi bijis viegli jāapdomā iepriekš neradies jautājums: ko uzskatīt par pērnās riteņbraukšanas sezonas beigām. Līdz šim bija vienkārši: kad sākas sniegs un sals, tad. Pāris reižu ievilkās nākamā gadā līdz 13. janvārim, reizi līdz 27. janvārim, tomēr vienmēr beidzās. Bet tik burvīgā ziemā, kad rudens bez sniega un sala pāriet pavasarī? Janvārī vēl domāju, ka gan jau redzēs. Pēdējā iespēja šķita tagadējais spelgonis ar -1°, tak ratu ceļš ne brīdi nepārgāja ragavu ceļā, un rīt izskatās pēc pēdējās ziemas dienas. Tāpēc jāizlemj: robeža būs kalendāra gadu mija. Tādējādi pērn esmu nobraucis 5100 km, vairāk nekā jebkad.

Bet tad jau sākusies nākamā sezona. Un kā sākusies! 5100 būtu 425 mēnesī. Taču janvārī (!) pieritējis vairāk par mēneša caurmēru — 555 km, ieskaitot nedēļu ar 150 km un šai nedēļā divas dienas ar kājnieku maratonu. Tā turpināt. Lai palīdz vēl gaŗais gads.

Konkurss: kas tas ir?

Labi, kaut ko labu izdarīšu. Izsludinu konkursu: kas redzams attēlā? (Atvainojos par asuma trūkumu.) Savas atbildi rakstiet šī ieraksta atsauksmēs. Pirmās pareizās atbildes autors saņems balvu. Darba kolēģus lūdzu nepiedalīties.