Katram savs žurnāls


Pasūtināju nākamgadam žurnālus. Meita vēl par mazu, bet citādi katram savs.

Sievai. Lasu arī es.

Man. Lasa arī deviņgadnieks, skatās sešgadnieks.

Deviņgadnieks pievērsa mūsu uzmanību, ka tāds ir, un vēlējās. Redzēs, vai būs piemērots un ar kādu ievirzi.

Sešgadniekam. Palīdzu risināt, kur viņš lūdz palīgā.

 

Advertisements

140 vārdu: Aloiza Barona “Paaudžu mezglos”


Šogad ieguvu īpašumā Aloiza Barona romānu “Paaudžu mezglos”, ko trimdā 1974. gadā izdevis “Grāmatu drauga” apgāds. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Pirmais: tā nav latviešu, bet leišu trimdas grāmata, kas iztulkota latviski. Turklāt mainīts arī nosaukums, jo leitiski ir “Ābrams un dēls” (“Abraomas ir sūnus”).

Otrs: romānam ir pilnīgi citāda noskaņa nekā šogad lasītiem latviešu trimdas darbiem. Proti, latviešu daiļdarbos galvenais ir notikumi, kas notiek ar cilvēkiem. Savukārt “Ābrams un dēls” ir galvenā varoņa pārdomas un atmiņas. Konkrēti, ap 1970. gadu septiņdesmitgadīgs leitis Amerikas trimdā pārdomā savu dzīvi, it īpaši attiecības ar dēlu. Un nevis vienkārši, bet atkal un atkal salīdzinot ar Bībeles Ābramu un viņa dēlu Īzaku. Laika gaitā tām piebiedrojas dēla un mazdēla sakari, bet izšķirīgas romāna atrisinājumā kļūst vectēva un mazdēla attiecības, arī joprojām Ābrama un Īzaka kontekstā.

Iesaku lasīt un pārdomāt tēviem un dēliem.

Latviešu laikraksti priekš simt gadiem: pirmais baigais mēnesis


Turpinu mēneša vidus momentuzņēmumus, ko rakstīja latviešu laikraksti priekš simt gadiem. Šoreiz par 1917. gada 15. decembri. Periodika.lv piedāvā vairākas šai dienā iznākušas avīzes: krievu frontes pusē komūnistu “Brīvo Strēlnieku”, Latviešu zemnieku savienības “Līdumu”, Latvju kareivju nācionālās savienības “Laika Vēstis” un pilsonisko “Baltijas Vēstnesi”; vācu pusē Jelgavas “Dzimtenes Ziņas” un “Rīgas Latviešu Avīze”.

Svarīgākais ir, ka apritējis mēnesis kopš komūnistu apvērsuma. Sagrābuši varu, taču zaudējuši Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās, komūnisti apmetuši kažoku otrādi un un nu visiem spēkiem nogāna Satversmes sapulci, lai attaisnotu tās padzīšanu. “Brīvais Strēlnieks” lepni iespiež mēnesī izdarītā sarakstu un arī jaunākos lēmumus:

 

Visi ar komūnistu izrīkošanos nav mierā, un Krievijas (“Brīvajam Strēlniekam” — iekšzemes) ziņas lielā mērā izvērtušās pilsoņu kaŗa vēstīs. Vēl diezgan liels sajukums, tomēr rodas iespaids, ka ziemeļos un rietumos sarkanie, dienvidos un austrumos baltie. Frontē toties pamiers.

Pavasaŗa brīvības viļņa atlieka ir rubrika “Partiju dzīve” (daudzskaitlī), taču “BS” ziņo tikai par komūnistiem: Valmierā 27.—28. decembrī notiks partijas konference, lai izspriestu sagrābtās varas izmantošanu.

“Līdumā” pāri pirmai lapai uzsaukums:

,

tomēr avīze pārpublicē komūnistu valdības vēstis un uzsaukumus, kā arī savas ziņas par Smoļnas valdības darbiem:

 

Vēl “Līdumā” pagaŗi apraksti, kā komūnisti izmanto latviešu strēlniekus represijām pret citādi domājošiem. Laikraksts ziņo arī par Valkas domes sēdi. Pilsēta tobrīd vēl nav sadalīta latviešu un igauņu daļā, domē vairākums latviešiem, igauņi nav ar to mierā, un abu tautu domnieki sēdē pieklājīgi ķīvējas.

“Laika Vēstis” plašāk vēsta par Krievijas Satversmes sapulces locekļu apspriedi, kas bruņotam komūnistu spēkam pretī spēj likt vien skaļus vārdus:

“Baltijas Vēstnesis” ziņo, kā komūnisti, sagrābuši varu, vēršas ne tikai pret Krievijas Satversmes sapulci, bet arī pret Latvijas. Bija iecerēts vietējo Satversmes sapulci vēlēt ap gadumiju un tai sanākt 1918. gada sākumā.

“Dzimtenes Ziņas” visiem spēkiem raksta, cik labi klājas Vācijai un cik slikti Antantei, tomēr spiesta atzīt, ka angļi ieņēmuši Jeruzalemi. Atgādinot, ka arī lielu kaŗu laikā rīdzinieku sadzīve rit uz priekšu, no astoņām “Rīgas Latviešu Avīzes” lappusēm 4,5 aizpilda sludinājumi. Nākamā Teika vēl ir galīga nomale:

 

140 vārdu: Elgas Kores “Zvaigžņu ceļi”


Turpinot iepazīties ar trimdas daiļliterātūru, esmu izlasījis Elgas Kores romānu un stāstu krājumu “Zvaigžņu ceļi”. Autore nav plaši pazīstama, tāpēc lieku saiti uz Latviešu folkloras krātuves šķirkli par viņu.

Krājumā ievietoti vairāki darbi:

  1. “Zvaigžņu ceļi” — latviešu bēgļu dzīve Dienvidvācijā pēdējā 2. pasaules kaŗa ziemā un pavasarī;
  2. “Vasara Karātavu kalnā” — pilsētas bērnu sūtīšana vasarā uz laukiem 30. gadu nogalē;
  3. “Negausis” — izsalcis bēgļu zēns pēckaŗa Vācijā;
  4. “Mākoņi” — zemnieku dzimtas dzīve 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.

Elgas Kores īpatnība ir pievēršanās bērnu dzīvei  un māka iejusties bērna ādā, kas romānos un stāstos rada papildu sirsnību — un arī žēlumu, jo aprakstītos notikumos, ja nevēlas zaudēt reālisma, viss nevar beigties laimīgi. Laimīgi nebeidzas arī pēdējais romāns “Mākoņi”. Tas pārtrūkst, jo autore, aizlidojusi uz Vāciju, lai apciemotu meitu, saslimst ar gripu un pēc divām nedēļām izlidošanas dienā novājinātas sirds dēļ pēkšņi mirst ar sirdstrieku.

Nācionālās apvienības 4. kongresa iespaidi


NA 4. kongress Rīgas latviešu biedrībā 09.12.2017. Edija Pālena (LETA) foto

Vakar piedalījos Nācionālās apvienības kongresā Māmuļā un nu, turpinot tradiciju, varu dalīties iespaidos.

Pirmo iespaidu radīja vieta: Māmuļas Baltā zāle. Proti, kaut gan šogad kongresā bija par 65 delegātiem vairāk, zemāki griesti un prezidija tuvība skatītājiem radīja mazāka kongresa iespaidu nekā pērn Nācionālā bibliotēkā.

Raivis Dzintars kongresā. Edija Pālena (LETA) foto

Šis bija pēdējais kārtējais kongress priekš Saeimas vēlēšanām, un ne viens vien runātājs vērtēja NA un citu izredzes. Varbūt viskodolīgāk kopīgos secinājumus izteica Raivis Dzintars: “Kamēr citi dalās un šķeļas, mēs esam vienoti.” Mājiens par “Vienotību” un līberāļiem, taču, runājoties kongresā ar novadu nodaļu delegātiem, uzzināju, ka ne tikai: ir vietas, kur zaļie ēdas ar “zemniekiem”. Jāatzīst, grūti izprast, kā piecpadsmit gadu pēc apvienošanās kopīgā polītiskā spēkā tā sastāvdaļas vēl var savstarpēji ēsties. Iespējams, neizprotu tādēļ, ka esmu redzējis, kā “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK un vēlāk TB/LNNK un “Visu Latvijai!” ļoti ātri salīp nesaraujami kopā. Arī Raivis Dzintars uzsvēra, ka ievadrunu sāk ar uzrunu: “Mīļie draugi un domubiedri!” — jo svarīgi ne amati, bet draudzība un kopīga doma. Attiecībā uz NA Saeimas vēlēšanās viņš izvirzīja uzdevumu pārspēj jebkuŗu nācionālo spēku rezultātu. Varu piebilst, ka līdz šim labākie rezultāti bijuši 2014. gada 16,7% balsu un 17 vietas, kas bijušas 2014. un 1998. gadā. Raivis minēja, ka 2013. gada novembrī NA reitings bijis 5,2%, bet vēlēšanās iegūtas 17 vietas. Netika pateikts, taču to var katrs pats atrast, ka šogad novembrī reitings ir augstāks: 7,0%. Tāpēc vietā Raivja atgādinājums: “Mūsu neoficiālais sveiciens ir: “Cīņai sveiks!””

Arī citu runātais atbilda kongresa vadmotīvam: “Vērtības ir nākotne.” Goda viesis 93 gadu vecais Visvaldis Lācis minēja, ka nācionālisms ir tautas tieksme pēc mūžīgas pastāvēšanas, aicināja uz ētisku polītiku, kuŗas Latvijā trūkst, un izpelnījās kongresa delegātu jautrību ar salīdzinājumu, ka kompromiss ir kā caurs lietussargs: kad spīd saule, galva uzkarst un kļūst dulla, kad līst lietus, polītiķi kļūst glumi un slapji. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pievērsa uzmanību, ka gadsimtu vērtības (laulības institūtu, ģimeni u.c.) grib sašķobīt pārprasts līberālisms un liela daļa sabiedrības cer, ka tieši NA nosargās sabiedrības pamatus un vērtības. Viņas par Lielo Kristapu nosauktais Imants Parādnieks, kuŗš uz saviem pleciem iznesis trešā bērna programmu, ziņoja par labiem ģimeņu atbalsta panākumiem un beidza uzrunu ar aicinājumu: “Draugi latvieši, laiks bērniem!”

Līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš minēja vairākas cīņas jomas: kāpēc sabiedrībai nav tiesības zināt plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvējus; Stambulas konvenciju — kaut Latvija jau vēršas pret vardarbību; kopdzīves likumu, ar ko naivi pilsoņi palīdz graut ģimeni; nākamā Saeimā — atkal centienus dāļāt pilsonību par dzimšanu Latvijā. Pēc runas Gaidi par izdarīto līdzpriekšsēdētāja amatā sveica ar rakstveida pateicību (Raivis Dzintars), puķēm (Ināra Mūrniece) un sirsnīgiem aplausiem (kongresa delegāti). Sveica, jo vienprātīgi tika grozīti statūti, pārejot no savulaik TB/LNNK un VL apvienošanās dēļ ieviestiem diviem līdzpriekšēdētājiem uz vienu priekšsēdētāju, kuŗa amatā Gaidis aicināja balsot par Raivi.

Ja reiz esmu pārgājis no runām pie statūtiem, tad svarīgākie grozījumi bija tādi:

  • divu līdzpriekšsēdētāju vietā viens priekšsēdētājs;
  • lai valdē paliktu 18 locekļi un būtu vieglāk dabūt 9 cilvēku kvorumu sēdēs (nekā ar 17 locekļiem), zudušā līdzpriekšsēdētāja vietā no astoņiem līdz deviņiem palielināja kongresā vēlējamo valdes locekļu skaitu;
  • līdz šim bija sešas augstākās amatpersonas (2 līdzpriekšsēdētāji, katram pa 2 vietnieki), pēc vienīgā izvirzītā priekšsēdētāja kandidāta Raivja Dzintara ierosinājuma, turpmāk vienīgajam priekšsēdētājam būs pieci vietnieki, tātad tāpat sešas augstākās amatpersonas;
  • ieviests vēlēšanu apgabalu pārstāvju institūts. Pārstāvjus ievēlēs katra apgabala nodaļu vadītāji.

Debates izlaidu, jo biju balsu skaitītājos. Toties varu nosaukt skaitļus. Revīzijas komisija partijas darbībā pārkāpumus nav konstatējusi, NA ir 951 biedrs (+69 pa gadu), 51 nodaļa (+7). No 340 izvirzītiem delegātiem kongresā reģistrējās 302, tātad 88,8% (pērn bija 82,9%). Priekšsēdētāja vēlēšanās piedalījās 281 delegāts, 3 vēlēšanu zīmes bija nederīgas, 5 bija pret Raivja Dzintara ievēlēšanu, 273 par, tātad 97,2% balsojušo (pērn par Raivi un Gaidi bija 97,0%).

Valdes vēlēšanās konkurss bija 14:9 (pērn 9:8). Kandidātu gūtās balsis (ievēlētie treknināti):

  1. Roberts Zīle (Jūŗmalas nodaļa) — 238 balsis (+38, salīdzinot ar iepriekšējo gadu);
  2. Jānis Dombrava (Saulkrasti) — 221 (pērn valdē deleģēja Saeimas frakcija);
  3. Raivis Zeltīts (Māŗupe) — 195 (+9);
  4. Jānis Iesalnieks (Rīga) — 178 (+11);
  5. Nauris Puntulis (Rīga) — 166 (pērn bija Ētikas komisijā);
  6. Ieva Holma (Rīga) — 152 (-11);
  7. Dainis Locis (Rīga) — 141 (+4);
  8. Jānis Atis Krūmiņš (Rīga) — 132 (pērn nekandidēja);
  9. Jānis Nebars (Salaspils) — 124 (pērn nekandidēja);
  10. Edvards Ratnieks (Ventspils) — 122 (-10);
  11. Guntars Akmentiņš (Ozolnieki) — 118 (pērn nekandidēja);
  12. Dainis Rijkuris (Vecumnieki) — 104 (pērn nekandidēja);
  13. Ģirts Lapiņš (Rīga) — 80 (-22);
  14. Arnis Upmanis (Tukums) — 33 (pērn nekandidēja).

Pēc vēlēšanām Raivis Dzintars nosauca vietniekus:

  • Gaidis Bērziņš — tieslietu un valsts pārvaldes jautājumos;
  • Roberts Zīle — ES un tautsaimniecības lietās;
  • Imants Parādnieks — dēmografijas un sociālās lietās;
  • Jānis Dombrava — nodaļu sadarbības lietās;
  • Richards Kols — ārlietu un diasporas jautājumos.

Runātāju ievilcināts, kongress beidzās vairāk nekā stundu pēc darba kārtībā rakstītā. Un — kā parasti — beidzās sirsnīgi: ar savējo sveikšanu, kad izrādījās, ka Visvaldis Lācis nav vienīgais 93-gadnieks kongresā, ar kopīgu dziesmu (šoreiz “Nevis slinkojot un pūstot”) un partijas jauniešu kopfoto, šoreiz kopā ar Visvaldi Lāci. Domāju, tuvākās dienās NA mājaslapā un sejgrāmatā ieliks runas un prezentācijas, tā ka, kas gribēs, varēs iepazīties ar pirmavotiem.

P.S. Liels paldies Baibai Bicēnai par negaidītu un tiešām patīkamu dāvanu!

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Aīdas Niedras “Rīga dienās, nedienās”


Komplektā ar “Rijas zēnu rotu” ieguvu Aīdas Niedras “Rīgu dienās, nedienās”. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos. Priekš lasīšanas biju iedomājies, ka tās ir Niedras atmiņas par 30. gadu nogali un 2. pasaules kaŗa laiku. Jau pirmā rindkopa iedomas satrieca: pirmkārt, rakstīts trešā personā, otrkārt, par vīrieti. Tāpat pirmā rindkopā uzzinām, ka tas ir jauns gleznotājs Ģirts Pakavs.

Būtiska romāna iezīme ir laiks. Darbība ilgst no 1939. gada rudens, kad Latvijā tikko izmitināta sarkanarmija, līdz 1944. gada 25. jūlijam. Jā, darbības laiks bieži nosakāms līdz dienai un darbība bieži rit pa dienām. Un vēsturi zinošam lasītājam jāsaspringst, kad tuvojas, piemēram, 1940. gada 17. jūnijs, 1941. gada 22. jūnijs un 1. jūlijs. Reizēm autore izmanto savas tiesības un pavēsta, kas notiks kādā nākotnes brīdī.

Telpas ziņā grāmatā ir jauki Rīgas ģeografijas tēlojumi, no kuŗiem spilgtākais ir galvenā varoņa mītnes ievietošana pie Dzirnavu un Ganu ielas stūŗa, kur klusais centrs jau beidzies un sākusies ostas elpas (lai nebūtu jāteic, ka dvakas) pilna nomale. Pēc izlasīšanas īpaši izbraucu Dzirnavu ielas sākumu, Mednieku, Ganu un Lenču ielu, lai izjustu vietu. Jā, ir. Kaut ielās arvien vairāk sakoptu sešstāvu namu, tomēr nomales gaisotne saglabājusies, un viegli var iedomāties Ģirta Pakava divstāvu būceni. Otrs mezgla punkts ir ziņu centrāle operas kafejnīcā, kur visi satiek visus. Trešais punkts ir iedomāta Leišmales mazpilsēta, kam ir laba dzelzceļa satiksme ar Rīgu gluži kā Aucei, savukārt autobuss uz Rīgu brauc caur Ķekavu gluži kā no Bauskas.

Grāmatas personāži mazāk ir autores izdomas tēli, bet vairāk vēsturiski kultūras un sabiedriski darbinieki, ko Niedra tēlo gan īstā vārdā, gan ar pseudonimu, gan reizēm sakausē vairākus cilvēkus vienā paraugtipā. Starp citu, vai atceraties, kuŗš vēl daiļdarbs stāsta par jaunu gleznotāju dzīvi 30. gadu nogales Rīgā? Pareizi, Anšlava Eglīša “Homo novus”. Jā, “Rīga dienās, nedienās” visai līdzinās tam, taču vēlāka darbības laika dēļ šķiet gluži kā “Homo novus” turpinājums. Un, tā kā turpinājums, gribi negribi, notiek 2. pasaules kaŗa laikā, beigas nevar būt ļoti laimīgas. Īstenībā ne tikai beigas. Piemēram, attēlots baigs stingums, kādā latvieši 1940. gadā gaida krievu okupāciju.

Lieliska grāmata. Kā šķiet, Niedra vēlējusies romāna veidā rādīt 1939.—1944. gada Rīgu un teicami to paveikusi.

2017. gada nogales “Domuzīme”— nē, paldies


minēju ierakstā par rudens “Domuzīmi”:

..ziemas numuru vienkārši tāpat neskatīdamies vairs nepirkšu. Nē, vispirms iepazīšos kauč ar satura rādītāju un tad izlemšu, vai vērts.

Iepazinos ar saturu. Nē, paldies. Negribu tērēt ne naudas, ne — jo īpaši — laika. Varbūt uzmetīšu acis pavasaŗa numura saturam.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »
%d bloggers like this: