Juŗa Kunnosa dzejoļi 1995—1999 un par Juri Kunnosu

Senāku iespaidu iespaidā nežēloju 1,41 Ls, lai tiktu pie vēl vienas Juŗa Kunnosa grāmatas. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Grāmatai divas daļas: Kunnosa pēdējo dzīves gadu dzejoļi un apraksts par viņu. Kopiespaids dzejoļos: vilšanās. Jo visai maz Rīgas daudzināšanas. Un citas kvalitātes neaizgrābj. ‘X’ lietošana ‘ks’ vietā varbūt šķita stilīga, kad man bija astoņpadsmit, bet tagad šķiet muļķīga. Jūtams, ka autors ir uz ‘tu’ ar etanola šķīdumiem, tomēr nav jaušams, ka lasi pēdējos nodzeršanās gadus. Visu cieņu: dzejoļi ir gaišā, pozitīvā noskaņā, nevis neapmierināta “man pienākas” aizvainojuma pilni. Par spīti mišanai ne pārāk lielās ērtībās Matīsa ielā, kas arī pieminēta dzejā.

Austras Gaigalas apraksts sniedz labu priekšstatu par Kunnosu un trāpa desmitniekā, ja mērķis bijis raiti un labā valodā noskaidrot, kas tas tāds Kunnoss bijis. Apskatītas galvenās dzīves un daiļrades skaldnes: dzīves gājums, darbs Brīvdabas mūzejā, dzejnieka gaitas, dzejas īpatnības — etnografiski motīvi, bagāta valoda, Rīgas tematika, ‘x’ lietošana, literārie dubultnieki.

Grāmatā ievietotas fotografijas ar Kunnosu, kas gan ir anakroniskas, jo attiecas uz 70. gadu otro pusi — 80. gadu pirmo pusi, nevis dzejoļu tapšanas laiku. Tāpat grāmatu papildina Kunnosa darbabiedres Andras Oto zīmējumi, kas paši nav zemē metami, taču, manuprāt, nav kopīgā noskaņā ar Kunnosa dzeju.

Izlasījis lieku latviešu literātūras plauktos, kur ‘K’ burts.

Vēlēšanu detektīvuzdevums: kā gadījās četras liekas vēlēšanu zīmes?

Gatavojoties Ķekavas tiesai, pārskatīju citas vēlēšanu tiesu lietas. Arī 2001. gada Preiļu novadu. Lūk, “Latvijas Vēstneša” raksts par to un citām 2001. gada lietām. Izlasīju, un tūlīt radās stipra hipoteze, kāpēc Preiļu novada vēlēšanu iecirknī, skaitot balsis, tika atklātas četras liekas vēlēšanu zīmes. Apjautājos kolēģiem, kas tolaik strādāja — jā, hipoteze pareiza.

Tāpēc atļaujos uzdot detektīvuzdevumu: izlasiet “Latvijas Vēstneša” rakstu un atbildiet, kā Preiļu novada iecirknī, skaitot balsis, gadījās četras liekas vēlēšanu zīmes. Rakstā ir visas nepieciešamās ziņas, lai ar augstu ticamību izsecinātu.

Vienā Ķekavas vēlēšanu iecirknī būs atkārtota balsošana

Foto: Kaspars Krafts, F64 fotoaģentūra

Administrātīvā apgabaltiesa 21. jūnijā uzdevusi izsludināt atkārtotu balsošanu Ķekavas novada 785. vēlēšanu iecirknī un noraidījusi pieteikumus atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu rīkot šajā iecirknī atkārtotu balsošanu. Tādējādi kļuvis skaidrs, ka pirmoreiz atjaunotās Latvijas vēsturē notiks tāda lieta. Kāpēc?

Pirmkārt, Ķekavas novada vēlēšanu iznākumi tika apstrīdēti, pamatojoties uz to, ka 785. iecirkņa urnā, ko izmantoja balsošanai iecirknī vēlēšanu dienā, bija par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk nekā balsotāju skaits iecirknī vēlēšanu dienā. Otrkārt, sešu derīgu vēlēšanu aplokšņu saturs varēja ietekmēt Ķekavas novada domes deputātu sastāvu, jo Jaunās konservātīvās partijas un apvienotā “Vienotības”, “Izaugsmes” un “Latvijas attīstībai” kandidātu sarakstā pēdējo ievēlēto deputātu no pirmā neievēlētā kandidāta šķīra tikai attiecīgi piecas un divas balsis. Tāpēc CVK nolēma rīkot 785. iecirknī atkārtotu balsošanu. Taču CVK lēmumu veseli trīs kandidātu sarakstu pārstāvji pārsūdzēja tiesā. Tomēr tiesa nu viņu pieteikumus noraidījusi, jo pārkāpums ir bijis un vēlēšanu iznākumus tas varēja ietekmēt.

Personīga piebilde: lasot spriedumu, pirmoreiz mūžā baudīju jauku izjūtu, ko laikam mēdz baudīt jūristi — lasīt, ka tiesa motīvu daļā piekrīt taviem vārdiem un atsaucas uz tiem.

Bet labi, kas tagad? Pašvaldību vēlēšanu likums par atkārtotu balsošanu ir visai skops:

• līdz atkārtotas balsošanas iznākumu spēkā stāšanās dienai novada domes darbu nodrošina līdzšinējā dome;
• tiesības piedalīties atkārtotā balsošanā ir tiem, kas bija balsstiesīgi 785. iecirkņa vēlētāji 3. jūnija vēlēšanās;
• jābalso būs par tiem pašiem kandidātu sarakstiem kā 3. jūnijā.

Ķekavā ir augstākā polītiskā sadrumstalotība Latvijā: 14 kandidātu sarakstu; 13,9 kandidāti uz deputāta vietu; 9,19 partiju liela balsu sadrumstalotība. Turklāt 3. jūnijā piecas partijas trāpīja pusprocenta intervallā ap domē tikšanas barjeru: 5±0,25%. Tagad sacīkstes sākas no jauna, bet starta pozicijas rāda 3. jūnija skaitļi:

Saraksts	Pārējie Ķekavas novada iecirkņi	Barjeras %	785. iecirknis	Barjeras %	Kopā	Barjeras %
Jaunā konservātīvā partija	1650	23,93%	295	13,41%	1945	21,38%
Latvijas zemnieku savienība	603	8,74%	495	22,50%	1098	12,07%
Reģionu alianse	837	12,14%	185	8,41%	1022	11,24%
“Gods kalpot mūsu Latvijai”	630	9,14%	241	10,95%	871	9,58%
“Vienotība”, “Izaugsme”, “Latvijas attīstībai”	601	8,72%	118	5,36%	719	7,90%
“Saskaņa”	575	8,34%	48	2,18%	623	6,85%
“Vienoti Latvijai”	420	6,09%	54	2,45%	474	5,21%
Vidzemes partija	258	3,74%	215	9,77%	473	5,20%
Latvijas Zaļā partija	396	5,74%	71	3,23%	467	5,13%
Nācionālā apvienība	352	5,10%	98	4,45%	450	4,95%
“No sirds Latvijai”	279	4,05%	153	6,95%	432	4,75%
“Sadarbība”	163	2,36%	146	6,64%	309	3,40%
“KPV LV”	52	0,75%	42	1,91%	94	1,03%
“Iedzīvotāji”	29	0,42%	17	0,77%	46	0,51%
KOPĀ	6845	99,26%	2178	99,00%	9023	99,20%

Priecīgus Jāņus!

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri, kalniņā stāvēdams,
Lai cēlās Jāņa bērni no maliņu maliņām!

Autors: Valdis Celms

Pašvaldību polītiskā sadrumstalotība: vai tiešām “kur divi latvieši, tur trīs partijas”

Priekš vēlēšanām rakstīju, kāds konkurss kuŗā pašvaldībā gaidāms, tas ir, cik kandidātu un sarakstu kur iesniegts. Nu vēlēšanas pagājušas un var redzēt, kāda kur polītiskā sadrumstalotība. Jo saraksti gūst dažādu balsu un vietu skaitu, un 15 deputātu pašvaldībā sadalījums 6-5-4 vairāk sadrumstalots nekā 10-2-1-1-1, kaut pirmā piemērā tikai trīs saraksti, bet otrā — pieci. Sadrumstalotības mērīšanai izdomāti vairāki rādītāji, no tiem vēlēšanu izpētē visplašāk lieto efektīvo sastāvdaļu (partiju) skaitu. Būtība vienkārša — skaitlis, kas rāda, cik vienlielas sastāvdaļas radītu tikpat lielu sadrumstalotību, un formula:

N=1/∑p_i², kur N — sadrumstalotība, p_i — i-tās partijas balsu vai vietu īpatsvars.

Ja ērtāk izmantot ne īpatsvaru (procentus) bet absolūtos skaitļus — balsis vai vietas, tad formula izsakāma citādi:

N=(∑P_i)²/∑P_i², kur N — sadrumstalotība, P_i — i-tās partijas balsu vai vietu skaits.

Piemēram, 40%-30%-20%-10% sadalījuma sadrumstalotība ir 1/(0,4²+0,3²+0,2²+0,1²)=3,33. Vai iepriekš minētos piemēros: 15²/(6²+5²+4²)=225/77=2,92 un 15²/(10²+2²+1²+1²+1²)=225/107=2,10. Šādā veidā aprēķinot visu pašvaldību balsu sadrumstalotību, karte ir tāda:

Skaidrības labad jāpiebilst, ka dažās pašvaldībās vēlēšanu iznākumi apstrīdēti. Te izmantoti skaitļi, ko apstiprināja pašvaldību vēlēšanu komisijas.

Lielākā un mazākā balsu sadrumstalotība bijusi:

Pašvaldība	Nv		Pašvaldība	Nv
Ķekavas novads	9,19		Siguldas novads	1,51
Jēkabpils	7,50		Auces novads	1,49
Aglonas novads	7,30		Strenču novads	1,48
Burtnieku novads	7,24		Jaunpils novads	1,46
Talsu novads	6,71		Lubānas novads	1,43
Saldus novads	6,57		Sējas novads	1,40
Bauskas novads	6,29		Tērvetes novads	1,38
Ķeguma novads	5,45		Engures novads	1,18
Garkalnes novads	5,43		Zilupes novads	1,16
Ozolnieku novads	5,28		Rundāles novads	1,00

Vietu sadrumstalotības aina ir līdzīga, taču nedaudz zemākā līmenī, jo darbojas 5% barjera:

Lielākā un mazākā vietu sadrumstalotība bijusi:

Pašvaldība	Ns		Pašvaldība	Ns
Aglonas novads	7,36		Jaunpils novads	1,53
Jēkabpils	7,35		Lubānas novads	1,53
Ķekavas novads	7,05		Sējas novads	1,53
Burtnieku novads	6,82		Krāslavas novads	1,51
Talsu novads	6,72		Siguldas novads	1,47
Bauskas novads	6,15		Auces novads	1,47
Saldus novads	5,90		Tērvetes novads	1,25
Alojas novads	5,23		Zilupes novads	1,25
Ozolnieku novads	5,00		Engures novads	1,14
Inčukalna novads	5,00		Rundāles novads	1,00

Senāk sadrumstalotības mērs bija Jūŗmala, bet šogad esmu dzirdējis runājam par dažu pašvaldību ķekavizāciju. Tiešām — salīdzinot ar 2013. gadu, Jēkabpilī, Talsos, Burtniekos vietu sadrumstalotība augusi >1,5 reizes, un tagad tās šai ziņā līdzinās Ķekavai. Protams, katrs gadījums ir īpašs un atšķirīgs, taču kopumā lielāka sadrumstalotība saistīta ar sarežģītāku koalīciju veidošanu un nestabilāku valdošo vairākumu.

Starpību starp balsu un vietu sadrumstalotību lielākoties rada 5% barjera un tas, cik daudz balsu palikušas zem tās. Mazākos novados sava ietekme arī tam, ka vietu sadrumstalotība nevar būt jebkāds skaitlis, bet atbilst noteiktiem mandātu sadalījumiem: 8-1 → 1,25; 7-2 → 1,53 utt.

Nobeigumā par Rīgu, kas līdz šim netika pieminēta. Valsts galvaspilsētā ir divi vēlētāju skaitā aptuveni līdzīgi partiju puduŗi: latviešu un krievu. Latviešu puduris iekšēji visai sadrumstalots (balsu sadrumstalotība 4,61), krievu pudurī dominē “Saskaņa” (1,02). Saliekot abus kopā, iznākums ir 3,21 balsu sadrumstalotībai un 2,91 vietu sadrumstalotībai. Samazinājums ir desmitā tiesa, un no valstspilsētām tikai Jēkabpilij tas zemāks, tā ka jāsecina, ka šogad Rīgā zem 5% barjeras palicis samērā maz balsu. Sadrumstalotības attīstība Rīgā un Latvijā kopumā kopš neatkarības atjaunošanas bijusi tāda:

“U nas v Latviji…” Rīgas domes iejāņošanā

Kas to būtu domājis, ka Rīgas pašvaldības rīkotā iejāņošanas sarīkojumā Teikā, kuŗa plakātu te var apskatīt un kuŗa aprakstu var izlasīt, pirmā pusstunda paies gandrīz tikai krieviski. Arī ar stāstiem, ka “u nas v Latviji” (pie mums Latvijā — krievu val.) Jāņos dara tā, bet “na Rusji” (Krievzemē — krievu val.) šitā, un tagad darīsim visi kā “na Rusji”.

Gluži kā 1985. gadā, kad latviešu dziesmusvētkos bija jādzied (no 28’49”): “Rodina slyšit, rodina znajet, gde v oblakach jejo syn proļetajet.” (Dzimtene klausās, dzimtene zina, kur mākoņos tās dēls lido — krievu val.)

2017. gada maija statistika: atkal jauns nelegālās imigrācijas rekords Italijā

Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, maijā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 26 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 15 tūkstoši aprīlī un 22 tūkstoši pērnā maijā. Tāpēc gada imigrācija mazliet augusi līdz 230 tūkstošiem pēdējā gadā. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 6,4 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos. Tāpat izcelsmes valstu ziņā daudz piesaukto Siriju pārsniedz Bangladeša un Ziloņkaula Krasts. Jo vispārzināms, cik tur nežēlīgs kaŗš un vajāšanas. Tik nežēlīgs, ka pat ANO miera uzturētājiem jābēg prom. Jo no Ziloņkaula Krasta un Bangladešas līdz Italijai starpā nav nevienas drošas valsts, kur bēglim pārlaist grūtus laikus tuvāk mājām. Jo Bengalija nemaz nav sadalīta un bengaļi nevar patverties pie tautiešiem Indijā. Nemaz nerunājot par akaniem un mandiem.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas ierašanās valstu dalījumā. Grieķijā maijā pa jūŗu ieradās 2,1 tūkstotis nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 1,2 tūkstoši aprīlī un 1,7 tūkstoši pērn maijā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā maijā būtu ieradušies ~300 nelegālu imigrantu.

Tas vēl ir maz, salīdzinot ar Italiju, kur ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi bija nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču maijā atkal jau bija 23 tūkstoši iebr[a]ucēju, kas ir vairāk nekā 20 tūkstoši 2016. gada maijā. Gada summa pēc mērenas samazināšanās Grieķijas viļņa laikā ne tikai atgriezusies iepriekšējā līmenī, bet sasniedz jaunus rekordus: 194 tk gada laikā līdz maijam.

Citās valstīs nelegālu imigrantu pa Vidusjūŗu daudz mazāk. Vienīgā ES valsts, kur tiešām varētu gaidīt pa jūŗu ierodamies Sirijas bēgļus, ir Kipra, kas no Sirijas tikpat tālu, cik Gotlande no Ventspils, taču daudz patīkamākos kuģošanas apstākļos. Bet uz Kipru šogad nez kāpēc atkuģojuši tikai 302 migranti. Labi, nekāds “nez kāpēc”, no Kipras pagrūti tikt uz Vācijas un Zviedrijas krējumpodiem. Maltā, kas Libijai 100 km tuvāk nekā Sicilija, 2016. gadā ar tikai 25 nelegāli imigranti atkuģojuši. Nez kāpēc, vai ne? Nē, trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija, turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Lūk, Spānijā no jūŗas izsēdušos nelegālu imigrantu skaits pēdējos pāris gadus bija 4…5 tk gadā, bet 2016. gada vidū sāka augt un nu pārsniedzis jau 11 tk gadā.