Latviešu laikraksti priekš simt gadiem: fronšu grieži


Turpinu momentuzņēmumus, ko priekš simt gadiem mēneša vidū rakstīja latviešu avīzes. Šoreiz par 1918. gada 15. augustu. Šajā dienā iznākušās avīzes dalāmas vairākās grupās. Pirmkārt, komūnistu “Krievijas Cīņa” Maskavā. Otrkārt, vāciskās “Baltijas Ziņas”, “Dzimtenes Ziņas”, “Baltijas Illustrētais Laikraksts” un “Rīgas Latviešu Avīze” vācu ieņemtā Latvijā. Treškārt, latviskās — “Līdums” Valkā un “Atvase” Charkivā.

Būtiskākais “Krievijas Cīņā”: komūnisti sajutuši fronšu griežus — ka vācieši sākuši zaudēt Rietumu frontē (un tāpēc var pavērties iespēja atmest Brestas mieru un iebrukt zemēs, ko vācieši tobrīd sargā no komūnistiem) un ka antikomūnistu uzbrukums tobrīd galvenajā Krievijas pilsoņu kaŗa frontē Pievolgā apsīcis. “Krievijas Cīņa” pārstāsta b. Kameņeva runu Maskavas padomes plenārsēdē, kur tas runā par vācu atkāpšanos un Vācijas armijas sabrukumu. Tāpat “KC” iespiež jūsmīgu ievadrakstu par angļu, čechu un slovaku, un balto apturēšanu. Komūnistu ģenerāluzbrukums sāksies vēl tikai 5. septembrī, bet gaisotne jūsmīga jau augusta vidū:

 

Dzirdēts mīts, ka komūnisti vienīgie bija par tautu pašnoteikšanos (vai vismaz solīja to), tāpēc latviešu strēlniekiem neesot bijis citas izejas, kā cīnīties viņu labā. Tik nez kāpēc “Krievijas Cīņa” Somijas ziņas liek nevis ārzemju, bet okupēto zemju slejā, kaut komūnisti Somijas neatkarību it kā taču atzinuši vēl 1917.—1918. gadumijā. Un runā par somu baltgvardiem — gluži kā par tiem, kas pie Jekaterinburgas, Simbirskas un Kazaņas:

Savukārt progresīvās cilvēces pārvaldītā pasaules daļā cīnās par racionālu darbspēka izmantošanu un pret viltusziņām:

 

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Advertisements

Stīvena Stērlinga “Mūžības okeanos”


Stīvena Stērlinga “Mūžības okeanos” ir triloģijas pēdējā daļa par mūsdienu (1998. gada) Nantaketas salas iemešanu bronzas laikmetā 1250 gadu priekš mūsu ēras. Iepriekšējās grāmatas patika visai labi, tāpēc pasūtināju no Grāmatu depozitārija arī šo. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Bija gaidāms, ka “Mūžības okeanos” būs bronzas laikmeta pasaules kaŗš, turklāt ar iepriekš paredzamu iznākumu. Tā arī bija. Bija arī viegla vilšanās. Nē, ne par iepriekš paredzamu iznākumu. Par to, ka nobeigumgrāmatā autors zaudē reālismu. Tas, ka vieni no pirmiem suņiem Kalifornijā ir Pērks (=Pērkons), Saule un Aušra, vēl ticami. Bet iemest grāmatā blondu vācieti H. Mitleru, kuŗš ienīst žīdus… Un pielīdzināt galveno slikto valsti Lielvācijai, tās spēka struktūru puspriekšniekus saukt par grupenfīreriem un kaŗaspēka atšķirības zīmes — par ‘waffenfarbe’… Un tas vēl nav viss. Kad sliktie sagūsta vienu no galveniem labajiem, Stērlings to nespīdzina, neizspiež visas iespējamās ziņas un zinības un tad nenomoka, bet — kā lērumā daiļdarbu — atstāj dzīvu, lai labais varētu sliktos uzvarēt. Arī tas vēl nav viss. Grāmata rit uz beigām, bet sliktie vēl nav sakauti, tāpēc autors izsauc dievu no mašīnas un sliktos noindē.

Nē, Stērlingu, šķiet, nu ilgāku laiku vairs nelasīšu.

Droši dati


Starp citu, jau Rainim ir dzejolis “Droši dati”.

140 vārdu: vasara


Gājēju tilts pār Auces upi Bēnes muižas parkā

Tumst arvien agrāk, piemājas bērzā jau kādu nedēļu iezadzies dzeltens triepiens, un šodien otrā dienas puse pirmoreiz vairāk atgādināja rudeni. Tāpēc lai paliek vēstures annālēm: esmu visai priecīgs un pateicīgs (kaut nav, kam), ka arī mums kādreiz gadās kārtīga vasara — ne tāda, kā pērn. Lai atceramies, ka siltumu pieslēdza 7. maijā un tas noturējies ilgāk nekā trīs mēnešus! Īstenībā biju pat gatavs vēl kādu gadu gaidīt, jo iepriekš siltas vasaras atmiņā palikušas reizi deviņos gados: 1992., 2001., 2010.

Ticu, kaut kad cilvēki iemācīsies jūtami un paredzami ietekmēt klimatu (kaut diez vai jau manu mazbērnu laikā), un tad arī Latvija tuvosies Vidusjūŗas klimatam, un nevajadzēs vairs gaidīs gaŗus deviņus gadus. Turklāt šī nav tikai Ritvara iedoma, bet objektīva nepieciešamība: gan Latvijā, gan pasaulē cilvēki vairāk cieš no aukstuma, ne karstuma. Lai paskatāmies kaut vai mirstību Latvijā pa mēnešiem. Kā rakstīja Rainis:

Smaidi, Saule, siltu smaidu
Savam saules bērniņam!
Nēsā, Saule, saules bērnu
Savā zelta saujiņā!

Nācionālās bibliotēkas burvība


Deviņgadnieks vakar atklāja Nācionālās bibliotēkas burvību: esot tik daudz grāmatu, kādu neesot vietējās bibliotēkās! Uztaisīja lasītāja karti un vēl šodien aiznesās lasīt. Nē, no augstiem plauktiem ne, septiņpadsmito “Tīģeŗkomandu”, kādus Džeronīmo Stiltonus un līdzīgi, bet tomēr.

140 vārdu: Teikas vēlēšanu iecirkņi


Rīgas vēlēšanu komisija ir ierosinājusi, Rīgas dome lēmusi un Centrālā vēlēšanu komisija apstiprinājusi, cik un kur Rīgā būs vēlēšanu iecirkņi. Dzimtās Teikas iecirkņu karte (ieskaitot Sporta paidagoģijas akadēmiju, ko Teika dala ar Juglu) ir tāda:

Saraksta veidā tabula ir tāda:

Nr. Iestāde Adrese
82. Nevalstisko organizāciju nams Ieriķu ielā 43A
83. 64. vidusskolas sākumskola Burtnieku ielā 34
84. Teikas vidusskola Aizkraukles ielā 14
85. Teikas vidusskola Aizkraukles ielā 14
86. 45. vidusskola Ropažu ielā 34
87. 45. vidusskola Ropažu ielā 34
90. Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” Ieriķu ielā 3
108. VEF Kultūras pils Ropažu ielā 2
109. VEF Kultūras pils Ropažu ielā 2
110. Bijusī Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija (var balsot arī 3.—5. oktobrī) Brīvības gatvē 266
111. Sporta paidagoģijas akadēmija Brīvības gatvē 333

Salīdzinot ar pērnām Rīgas domes vēlēšanām, ir dažas atšķirības. Pirmkārt, balsot var jebkuŗā iecirknī bez iepriekšējas pieteikšanās — ērtība, kas reti kur Eiropā sastopama. Otrkārt, agrāk par sestdienu, 6. oktobri Teikā var balsot tikai bijušajā izpilddirekcijā. Treškārt, iecirkņu izvietojums ērtāks vēlētājiem, jo iecirkņi pēc remonta atlikti atpakaļ 64. vidusskolas sākumskolā un VEF Kultūras pilī un pirmo reizi vēsturē iecirknis būs “Dominas” dižveikalā.

2014. gada Saeimas vēlēšanās Teikas iecirkņos (ieskaitot LSPA) balsoja 17,7 tūkstoši vēlētāju. No 17,6 tūkstošiem derīgu balsu 27,2% bija par “Vienotību”, 23,3% par “Saskaņu”, 20,2% par Nācionālo apvienību, 9,8% par ZZS, 9,0% par Reģionu apvienību un 6,1% par NSL.

Iesaukums godīgām vēlēšanām


PAPILDUS. Pieteikšanās pagaŗināta līdz 15. augustam!

Tuvojas Saeimas vēlēšanas. Šobrīd (un līdz 7. augustam) partijas (un partiju apvienības) iesniedz kandidātu sarakstus. Kam interesē, te var aplūkot jau iesniegtos. Kam ļoti nagi niez, var iemest aci arī vēlēšanu iznākumu un ievēlēto deputātu sadaļā.

Bet līdztekus notiek cits ļoti svarīgs vēlēšanu process: iecirkņa vēlēšanu komisiju veidošana. Ir pašvaldības, kur jau beidzies; ir, kur vēl nav sācies; ir, kur notiek tieši patlaban. Arī Rīgā šonedēļ un nākamnedēļ, starp citu. Kāpēc svarīgi? Jo tie ir cilvēki, kas rīkos balsošanu un skaitīs balsis.

Vēlēšanu komisiju likums un iecirkņa komisiju veidošanas instrukcija noteic oficiālās prasības (balsstiesīgs, prot latviešu izglītību, vismaz vidējā izglītība, nekandidē), bet es teiktu, ka galvenā vajadzīgā īpašība ir godīgums. Iepriekšēja pieredze palīdz, tak nav obligāta (šā vai tā jāizlasa Saeimas vēlēšanu likums un iecirkņa darbības instrukcija), un es teiktu, ka otra vajadzīga īpašība ir apķērība: daudz ko iemācīsies darba gaitā, uzklausot pieredzējušākus kolēģus un klausot iecirkņa komisijas vadītāju. Treškārt, darbs ir ilgs, tāpēc vajadzīga arī izturība. Vēlēšanu dienā iecirkni vēlētājiem atveŗ septiņos rītā, bet iecirkņa komisijai jābūt jau agrāk (piemēram, sešos). Vēlētājiem iecirkni slēdz astoņos vakarā, bet iecirkņa komisijai vēl jāsaskaita balsis, un lielākos iecirkņos tas ilgst pāri pusnaktij.

Par darbu maksā, kaut nav zeltabedre, papildus ir arī naudā neizsakāms gandarījums: pirmkārt, ka dari svētīgu darbu un palīdzi, lai vēlēšanās viss būtu godīgi un kārtībā; otrkārt, gaidas un satraukums, skaitot balsis; treškārt, ka uzzini savus vēlēšanu iznākumus kopā ar citiem klātesošiem pirmais pasaulē, agrāk par žurnālistiem un polītiķiem.

Te ir labs apkopojums par pieteikšanos iecirkņa komisijās. Jāpiesakās izraudzītās pašvaldības vēlēšanu komisijā. Rīgas kontaktinformāciju jau minēju, citur sāktu ar meklēšanu pašvaldības mājaslapā. Jāizdomā, kuŗā iecirknī gribētu strādāt. Jāaizpilda pieteikums. Un jādabū izvirzītājs: partija, izraudzītās pašvaldības vēlēšanu komisijas loceklis vai desmit vēlētāju. Jāpiebilst, ka pašvaldības vēlēšanu komisija veido iecirkņa komisijas pēc sava ieskata, tai nav pienākuma iekļaut iecirkņa komisijās visus pieteikušos un nav pienākuma motīvēt atteikumu.

Aicinu izmantot iespēju palīdzēt brīvām, godīgām un kārtīgām vēlēšanām.

%d bloggers like this: