Kur bija Latvijas kopsummai līdzīgākie un kur — atšķirīgākie Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumi

Iedomājos aplēst, kuŗos vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu iznākumi, konkrēti, kandidātu sarakstu balsu sadalījums Eiroparlamenta vēlēšanās bija vislīdzīgāks visas Latvijas balsu sadalījumam un kuŗos — visatšķirīgāks. Līdzīguma mēram izmantoju noviržu summu:

D=0,5Σ|I_i-L_i|, kur D — noviržu summa, I_i — i-tā kandidātu saraksta balsu īpatsvars iecirknī, L_i — i-tā kandidātu saraksta balsu īpatsvars valstī kopumā.

Kur vēlēšanu iznākumi pilnīgi sakristu, noviržu summa būtu nulle, kur pilnīgi atšķirtos — 100%. Atgādinu, ka Latvijas caurmērs bija:

• “Vienotība” — 26,4%;
• “Saskaņa” — 17,6%;
• Nācionālā apvienība — 16,5%;
• “Attīstībai”/”Par” — 12,5%;
• Krievu savienība — 6,3% utt.

Vienkāršāk tikt galā ar iecirkņiem, kas vismazāk līdzinās Latvijas kopsummai. Lūk, pirmais desmits:

Iecirkņa numurs	Vieta	Noviržu summa (%)	Lielākie saraksti (%)
1062.	Kaira, Aiģipte	81,7	AP 50, ZZS 25, A 25
398.	Biķernieki, Daugavpils nov.	74,2	LKS 65, S 33
640.	Lauderi, Zilupes nov.	73,7	S 68, LKS 27
1057.	Astana, Kazachija	73,6	V 100
639.	Istra, Ludzas nov.	71,9	S 56, LKS 40
400.	Kumbuļi, Daugavpils nov.	70,8	S 50, LKS 42
416.	Skrudaliena, Daugavpils nov.	70,8	S 71, LKS 23
630.	Aizsili, Zilupes nov.	70,4	S 63, LKS 31
418.	Tabore, Daugavpils nov.	69,1	S 62, LKS 31
533.	Kalnieši, Krāslavas nov.	69	S 81, LKS 11

Kā redzams, atšķirīgākie vēlēšanu iznākumi ir divēji — vai nu sīki ārzemju iecirkņi (Kairā bija 4 balsis, Astanā 7), vai visvairāk pārkrievotas vietas. Zīmīgi ir Kalnieši, kur 2011. gada tautskaitē latvieši nomināli bija 32%, baltkrievi 34%, krievi vien 3. vietā ar tikai 20%, vēl 7% poļu — taču pēc mājas valodas 7% latviešu un 92% krievu.

Vislīdzīgākie summāriem vēlēšanu iznākumiem ir šādi iecirkņi:

Iecirkņa numurs	Vieta	Noviržu summa (%)	Balsstiesīgi	Aktīvitāte (%)
205.	Lielupes pamatskola, Jūŗmala	4,6	2991	41,1
233.	8. vidusskola, Liepāja	4,9	2727	35,2
132.	2. slimnīca, Rīga	5,0	2380	42,3
683.	Jaunogres vidusskola, Ogre	5,2	3452	38,3
960.	Kalngale, Carnikavas nov.	5,3	1786	38,9
798.	Ulbroka, Stopiņu nov.	5,5	4280	40,1
111.	LSPA, Rīga	5,9	2222	41,7
799.	Upeslejas, Stopiņu nov.	6,0	2461	37,4
147.	Čiekurkalna J. Poruka vidusskola, Rīga	6,1	2355	41,4
375.	Liepa, Priekuļu nov.	6,1	1966	26,4

Zīmīgi, ka balsojumā līdzīgākie iecirkņi nebūt nav līdzīgi Latvijas caurmēram vēlētāju sastāva ziņā. Izņemot pēdējo, tie ir pilsētnieciskāki, bagātāki un augstāku vēlētāju aktīvitāti. Tāpat visos ir lielāks vēlētāju skaits par Latvijas caurmēru. Domājams, arī vecumsastāvs vairumā minēto iecirkņu ir jaunāks. Kā tā? Tāpēc, ka ne pilsētnieciskums, ne turība, ne vecums nav galvenais piederības rādītājs, kas noteic balsojumu. Galvenais ir kultūretniskā piederība, kuŗas precīzākais rādītājs, kā minēts iepriekš, ir mājas valoda. Attiecīgi līdzīgākie Latvijas caurmēram ir nevis latviski, ne pārkrievoti, bet — Latvijas caurmēra līmenī iekrievoti iecirkņi. Te arī atbilde, kāpēc Liepa spējusi līdzināties pilsētnieciskākiem un turīgākiem iecirkņiem: jo Lodes drenu rūpnīca Liepas pagastā ir kārtējā Latvijas pārkrievošanas epizode, kuŗas durtā brūce tagad palēnām aizvelkas.

Vēl redzams, ka tuvinātai Latvijas balsojuma noskaidrošanai agrāk par balsu saskaitīšanu nebūtu vajadzējis plašu aptauju, bet pieticis nostāties pie Lielupes pamatskolas un aptaujāt tur balsojušos vēlētājus. Tiesa, ir problēma — priekš vēlēšanām nevarēja zināt, ka jāstāv tieši pie Lielupes pamatskolas. Taču to var risināt, izmantojot iepriekšējo vai dažu iepriekšējo vēlēšanu datus un palielinot iecirkņu izlasi līdz, teiksim, trim. Neesmu pārbaudījis, tak man ir stipras aizdomas, ka tādējādi iegūtie skaitļi varētu būt tuvāki īstajiem vēlēšanu iznākumiem nekā savulaik veiktās aptaujas.

Advertisements

140 vārdu: “Ikea” un zviedriskums

“Ikea” ar gudru ziņu pie ēstuves labierīcībām nolikusi solus un pie sienām reklāmrakstus vēlamā tēla un noskaņas radīšanai. Un, kas to būtu domājis, kad runa par vēlamo tēlu peļņas nolūkā, vēstījums nav, cik ļoti “dažādība bagātina”, bet tradicijas un zviedriskums:

Vēl zviedriskāk nemēdz būt. .. Amatnieki joprojām grebj koka zirgus — tāpat kā to darījuši jau vairāk nekā 400 gadus. Mūziķi regulāri sapulcējas, lai uz tradicionāliem instrumentiem spēlētu zviedru folkmūziku. .. Šķiet, ka Dalarna savu nākotni būvē, cienot un godājot pagātnes tradīcijas.

Diemžēl dzīve no vēstījuma atšķiŗas, turklāt arvien vairāk. Pirmkārt, Zviedrijā ir nomaļākas un attiecīgi zviedriskākas lēnes par Dalarnu, īpaši Gotlandes sala. Otrkārt, tai pašā Dalarnā sveštautiešu īpatsvars pat pēc nepilnīgās Zviedrijas statistikas, kas uzskaita tikai divu pirmo paaudžu iebraucējus, bet nākamo paaudžu imigrantus ar burvju mājienu ieskaita zviedros, 2003.—2018. gadā audzis no 13,2% līdz 22,3%, tas ir, vairāk nekā pusprocentu gadā. Salīdzinājumam jāatgādina, ka Latvijas pārkrievošana 1959.—1989. gadā, kas, tā turpinoties, būtu iznīcinājusi latviešu tautu, pamattautas īpatsvaru nospieda no 62,0% līdz 52,1%, tas ir, ⅓% gadā. Šobrīd Dalarna un Zviedrija tiek kolonizēta straujāk nekā Latvija krievu okupācijas laikā.

140 vārdu: dienas prieks — 38. augusts

“Ikea” haizivs

Šodien (nu jau vakar) dienas prieks bija 38. augusts. Pirmkārt, augustīgi laikapstākļi. Otrkārt, Vecāķu pludmales skrējiens. Kādu laiku nebiju bijis Vecāķos un ar svaigāku skatu ieraudzīju, cik tie skaisti. Pašā skrējienā prieks, ka bērni noskrēja daudzus par sevi vecākus un tika godalgotās vietās (atpalikt no Prokopčukas dēla taču nav apkaunojums?). Treškārt, astoņgadnieka zīmēto veikala pirmās gadadienas apsveikumu “Ikea” apbalvoja ar metru gaŗu haizivi. Ceturtkārt, četrgadniece kārtīgi devās diendusā un tādējādi ļāva arī vecākiem pagulēt. Piektkārt, Vaŗa Klausītāja izrādes Spīķeŗos. Paldies, bija labi, pirmā patika labāk, uz trešo nepalikām. Sestkārt, tāds cītīgs riteņbraucējs kā es, kas gadā nominas pāri 4000 km, varēja izbaudīt, kādu brīvību un neatkarību (visu pasugu sociālistiem par sirdsēstiem) sniedz paša automobilis, ar ko vienā kuiļa rūcienā var tikt līdz jūŗai (kamēr ar sabiedrisko būtu tikts līdz Zemitānu stacijai), piecās minūtēs līdz “Ikea” un piecpadsmit minūtēs līdz Spīķeŗiem.

Cielavu iela un tās pils

Cielavu iela ir viena no neparastākām Rīgas ielām, tāpēc beidzot izbraucu to. Tiešām neparasta. Nerādīšu attēlus, bet iesaku iziet vai izbraukt ar riteni. Dižākais, ko ieraudzīju — pils:

Pils Cielavu ielā

Par Cielavu ielu nosaukta, lai saglabātu netālu bijušās vēsturiskās, Ulmaņlaikā izveidotās Cielavu ielas vārdu — tā stiepās lielākoties paralēli Strautu ielai no Preiļu ielas 57 līdz Aknīstes ielai 17:

Vēsturiskā Cielavu iela

Ieskatījos LĢIA kartes LIDAR 40 cm reljefa modeļa slānī un, ui, šķiet, ka ieraudzīju vēsturiskās Cielavu ielas atliekas. Būs jābrauc vēlreiz skatīties.

Salvīni aizejot — kas padarīts, kas ne

Šodien amatā stājusies jauna, kreisi populistiska Italijas valdība. Piemērots brīdis, lai atskatītos, ko spējusi izdarīt nācionālistu “Līga” iepriekšējā valdībā, it īpaši tās vadītājs Mateo Salvīni iekšlietu ministra amatā. No paša sākuma bija skaidrs, ka galvenais būs migrācija. Salvīni asi kritizēja iepriekšējo kreiso valdību par nelegālas migrācijas pieļaušanu pa Vidusjūŗu, un bija skaidrs, ka pilsoņi vērtēs, ko viņš pats darīs, ticis iekšlietu ministra amatā. Turklāt iepriekšējā kreisā valdība pilsoņu un “Līgas” spiediena dēļ, domādama par savas polītiskās nākotnes izredzēm, 2017. gada vasarā sāka vērsties pret nelegālo Vidusjūŗas imigrāciju un līdz Salvīni tikšanai pie varas samazināja imigrācijas plūsmu no 195 līdz 73 tūkstošiem gadā, tas ir, 2,7 reizes.

Attiecībā uz Salvīni veikumu, par laimi, ir konkrēti skaitļi. Lūk, grafiks pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām:

Pēdējais gads bez Salvīni bija 2018. gada maijā, pirmais gads tikai ar Salvīni — 2019. gada maijā. Salīdzinājumam parādīta attīstība Grieķijā un Spānijā. Labi redzams, ka migrācija nav nekāda nolemtība, bet tās apmēru un virzienu var samērā viegli mainīt ar polītiskiem lēmumiem. Būtu tik griba. Salvīni tāda bija, un nelegālā Vidusjūŗas imigrācija patlaban samazināta līdz 8,4 tūkstošiem gadā. Tas ir 8,6 reizes mazāk, salīdzinot ar kreisās valdības laiku. Tas ir mazākais apmērs kopš 2011. gada janvāŗa, kad ne par kādu migrācijas krizi vēl nerunāja. Salīdzinot ar pamattautas skaitu, tas ir tā, it kā Latvijā iekļūtu 16 nelegālu imigrantu mēnesī. Tas ir tikai 8% no visas nelegālās Vidusjūŗas imigrācijas — pat 2015.-2016. gadā, kad pa Grieķiju gāzās iekšā miljons, Italijas īpatsvars palika 14%. Tautas vērtējumā Salvīni savu darbu darījis teicami, un “Līgas” reitingi šobrīd ir ap 35% — divreiz augstāk, nekā sākot darbu valdībā.

Vai ir kas, ko Salvīni un “Līgai” neizdevās? Jā. Svarīgākais, izbeigt pamattautas īpatsvara krišanos. Nelegālās Vidusjūŗas imigrācijas apturēšana to palēnināja, bet ne izbeidza vai pavērsa pretējā, italiešiem labvēlīgā virzienā. Diemžēl Italijā nav kārtīgas kultūretniskas statistikas, taču 2018. gadā ārzemnieku migrācijas saldo bija +262 tūkstoši, bet Italijas pilsoņu -73 tūkstoši. Tāpat ārzemnieku dabiskā kustība bija +57 tūkstoši, bet Italijas pilsoņu -250 tūkstoši. Ārzemnieku un ārzemju izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 10,8%. Otrkārt, neizskatās, ka izdevies nelegālo Vidusjūŗas imigrāciju izbeigt tā, ka nule apstiprinātā kreisā valdība to nespētu vai neuzdrošinātos atjaunot — atgādinot teicienu, ka laba valsts nav tā, kur labi cilvēki pie varas, bet tā, kur ne pārāk labi cilvēki, būdami pie varas, spiesti darīt labas lietas.

Bet putinisms, kā ar putinismu? “Līga” un Salvīni taču pazīstami ar to, un vai kas slikts šai ziņā izdarīts, esot pie varas? Uzskatāmākais: “Līgas” pārstāvji piebiedrojās Merķeles un Makrona ierosinātai Krievijas balsstiesību atjaunošanai Eiropas Padomes Parlamentārā asamblejā, tāpēc pelnījuši tikpat nosodījuma, cik Merķeles un Makrona partija (labi, varbūt maķenīt mazāk, jo viņi padarīšanu atbalstīja, bet Vācijas un Francijas vartuŗi ierosināja). Tiesa, arī neviens cits Italijas delegāts nebalsoja pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu — tas attiecas arī uz populistu “Piecu zvaigžņu kustību” un bijušo komūnistu Dēmokratisko partiju, kuŗas tagad valdīs pēc Salvīni. Diemžēl Italijā jāizvēlas starp putinistiem, kas vismaz sargā savu tautu no kolonizēšanas ar trešās pasaules imigrantiem, un putinistiem, kas turklāt ir migrantu sūkņi.

140 vārdu: 2019. gada riteņbraukšana — 3000 km

Lai paliek vēsturei un vēlākai salīdzināšanai: 22. augustā pārripināju pāri 3000 km šosezon. Kas jaunākā tūkstotī bijis? Mājas—darbs—mājas, seni dzelzceļa atzari pie Dārziņu stacijas, Ulbrokas cūku ferma, apkārt lidostai, Baldone, Daugmale, Ērgļu dzelzceļš. Ceru, kaut kad uzrakstīšu par redzēto atsevišķus rakstus, tak zinu, ka šai ziņā ir vēl 2017. gada parādi. Vienalga, tīkami, ka šogad 3000 sasniegts divas nedēļas agrāk nekā pērn. Saglabājot iegūto handikapu, 4000 būtu jāsasniedz 7. novembrī, bet tad jau redzēs, vai izdosies — laikapstākļi var iztraucēt. Pirmoreiz mūžā pārplīsa ķiveres saites plastmasas stiprinājums pie ķiveres — un dabūju pirkt jaunu ķiveri, ij nesasitis veco. Bet labi, bija jau ar tai divpadsmit gadu. Savukārt astoņgadnieks sasniedzis jaunu brauciena rekordu — 24 km (vairākos posmos, protams, no kuŗiem gaŗākais 13 km), ieskaitot uzbraukšanu 23 un 17 metru kalnā un arī tikpat lejā pa nobraucieniem, kas dižāki nekā Biķernieku trasē.

Cēderu karjera dzelzceļa atzara sākums

Dienvidu lidmašīnu vērotava. Sākumā lidmašīna ir spožs punkts

Ērgļu dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu pie Rīgas apvedceļa

Baldones sēravots

Samīļo ģeografiju, kamēr tā vēl nav kļuvusi vēsture

Ingmārs Čaklais lasa tēva dzeju

Šovakar dziesmu vakars pie Imanta Parādnieka Raunas ielā bija par Māri Čaklo. Daudz cilvēku (Imants teica, pieteikušies 230), un galdi bagātīgi kā nekad. Bija gan labi pazīstamas dziesmas, gan nedzirdētas. Bija arī Māŗa Čaklā dēls Ingmārs, kuŗš lasīja tēva dzeju. Visvairāk manis saausīja šis dzejolis, kuŗā negaidīti izdzirdēju saausinātājvārdu:

Viņas seja bij valodas stunda,
viņas augums bij dziedāšana.

Pirkstu matemātiku neiemācīt,
trīsu algebru nenorakstīsi.

Samīļo, samīļo ģeogrāfiju,
kamēr tā vēl nav kļuvusi vēsture.

Starp gudrības blīvo tumsu,
starp cerīgo nezināšanu

viņas seja bij valodas stunda,
viņas augums bij dziedāšana.

Jā, samīļojiet ģeografiju, kamēr tā vēl nav kļuvusi vēsture.