140 vārdu: 2019. gada riteņbraukšana — sezonas rekords


Ir pamats iemalkot kādu mēriņu

Šodien pārripināju pāri 4540 km, kas bija līdzšinējais, 2016. gadā sasniegts sezonas rekords. Bez mocībām. Nekādu dižu braucienu pēc 4000 km nav bijis, nav arī nevienas riteņbraukšanas fotografijas. Labāk pastāstīšu, kā es iepriekšējā nedēļā netiku līdz rekordam. Nedēļu sākot, izskatījās, ka ceturtdien aizmīšos. Pirmdien bija slapjš, tas mazināja nobraukto attālumu, taču tik un tā ceturtdienas mērķis palika visnotaļ sasniedzams. Otrdien braukšana bija gana laba, un ceturtdienas izredzes tuvinājās. Trešdien bija tīkami silts, tak atkal slapjš, un kļuva skaidrs, ka iecere jāatliek uz piektdienu. Ceturtdien, braucot uz darbu, piepeši sajutu, ka priekšējam ritenim ne no šā, ne no tā bremzes vienā pusē sāk berzties gar aploci. Apstājos izpētīt. Tūlīt ar vieglu izbrīnu ieraudzīju, ka pirmoreiz mūžā — pārlūzusi dakša, precīzāk, atlūzis viens tās zars. Ar to arī ieceres bija vējā, padarīšana jāatliek uz šonedēļu, un tikām jāiztiek ar kājām un sabiedrisko satiksmi.

Spilgts citāts Lāčplēša svētkos: mūsu zemei jābūt tīrai


Niklāva Strunkes attēls

Mēs tagad zinām, ko varam un spējam. Mūsu zemei jābūt tīrai no vāciem, bet no krievu suselniekiem ar. Un tāpēc, ejot mājās, mēs ņemsim līdz savas šautenes.

/Aleksandrs Grīns. Dvēseļu putenis./

140 vārdu: divi dolāri


Kad “Jāņa sētas” karšu apgāds bija Stabenes galā un es tajā strādāju, Ādmiņu stūrī bija krogus “Divi dolāri”. Pieņemu, kad to atklāja, nosaukums rādīja, par cik var pusdienas paēst, un varbūt tieši tāds tika izraudzīts. Taču manā laikā paēst tur bija dārgāk un ilgāk nekā Policijā vai Gāzē (attiecīgo iestāžu ēdnīcas tai apkaimē), tāpēc “Divus dolārus” apmeklējām reti. Nosaukums drīzāk piešķīra krogus tēlam viegli padibenīgi bandītisku pieskaņu, kas, jāatzīst, bija samērā piemērota Stabenei, vismaz tās galam. Senākās takas mēdzu vismaz reizi gadā izmīt, un vēl šogad “Divi dolāri” joprojām bija savā vietā un, kā tagad apskatījos, pat ar savu sejgrāmatiņu.

Iepriekš minēto atcerējos, ieraudzījis mājās tādu zīmējumu:

Atcerējos, bet četrgadniecei vaicāju ko citu:

— Kas tas ir?

— Kases aparāts vidū un nauda pie tā.

— Kuŗš tevi iemācīja dolāru zīmes zīmēt?

— Pati.

🤔 Kur bērns jau rāvis, ka tā ir īstenas naudas zīme?

Par vienu betona konstrukciju Pārdaugavā mazāk


Atceros, kaut kad, apbraukādams Daugavgrīvu, blakus Latvijas jūŗas spēku mītnei Birzes ielā (precīzāk, pamestā territorijā tai sētaspusē) ieraudzīju tādu betona konstrukciju un nobrīnījos, kā blakus Latvijas armijas daļai kas tāds var būt:

Imanta Vīksnes attēls. Man atmiņā palicis noplukušāks veidols

Tā tas bija. Bet, izrādās, nesen “Valsts nekustamie īpašumi” publicēja paziņojumu:

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) paziņo, ka līdz 2019.gada 30.oktobrim tiek plānots atbrīvot valsts nekustamo īpašumu Flotes ielā 2, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 103 2098) no tajā patvaļīgi izvietotas betona konstrukcijas, kura var tikt identificēta kā piemiņas zīme padomju armijas bruņotajiem spēkiem (turpmāk – Konstrukcija).

Aicinām Konstrukcijas īpašnieku līdz šī gada 20.oktobrim saviem spēkiem un līdzekļiem demontēt un izvest to no nekustamā īpašuma Flotes ielā 2, Rīgā, iepriekš piesakoties VNĪ pa informatīvo tālr. 80002000. Gadījumā, ja līdz šī gada 20.oktobrim Konstrukciju tās īpašnieks nebūs demontējis un izvedis, VNĪ to pārvietos uzglabāšanai uz citu īpašumu un Konstrukcijas īpašnieks līdz šī gada 30.novembrim varēs to saņemt, iepriekš piesakoties VNĪ, pretējā gadījumā pēc šī gada 30.novembra Konstrukcija tiks nodota iznīcināšanai.

Taču, kā sejgrāmatā vēstīts, noticis vēl citādāk:

Paldies! Kā sejgrāmatas ziņas atsauksmēs vēlēts:

Cerams, ka novāks arī betona konstrukciju Uzvaras parkā.

Riteņa mazgāšana automazgātavā


Braucu šovakar mājās pa Krasta ielas teorētisko veloceliņu (praktisko ietvi) un priekšā ieraudzīju miglas mākoni. Kad piebraucu tuvāk, kļuva skaidrs, ka tā ir pašapkalpošanās automazgātava. Tika darbināti visi četri nodalījumi, taču divos no tiem man par pārsteigumu mazgāja — riteni. Kamēr attapos nofotografēt (skatīt attēlu), viens riteņmazgātājs jau bija darbu beidzis, un no viņa attēlā ir tikai vairs pakaļējais ritenis kreisā malā.

Bet labi, mīļie kolēģi riteņbraucēji, lūdzu, atbildiet — kāda jēga mazgāt riteni automazgātavā? Kādi labumi, kādi trūkumi? Kādas viltības, no kā jāuzmanās? Cik maksā, vai vērts? Ko vēl būtu labi zināt? Nekad tā neesmu darījis, bet, ja reiz šovakar puse mazgātāju bija riteņbraucēji, tad varbūt tas kaut ko nozīmē, un es labprāt noskaidrotu sīkāk.

Ar komūnistiem vai ar nācionālistiem?


Henrika Dices foto, “Shutterstock”

Svētdien Vācijā notika Tīringas landtāga (zemes parlamenta) vēlēšanas. To iznākumi ir vēsturiski. Vai tāpēc, ka lieliskus panākumus guva nācionālistu “Alternātīva Vācijai”, kas uzšāvās no 10,6% iepriekšējās landtāga vēlēšanās 2014. gadā līdz 23,4%? Nē, 1. septembrī turpat blakus Tīringai Saksijas un Brandenburgas landtāga vēlēšanās “Alternātīva” saņēma attiecīgi 27,5% un 23,5% balsu. Vai tāpēc, ka vēlētāju aktīvitāte palēcās no 53% līdz 65%? Nē, tas ir ievērības cienīgi, bet ne vēsturiski. Vai tāpēc, ka pirmoreiz kopš Vācijas atkalapvienošanās 1. vietā tika Austrumvācijas komūnistu jaunā maiņa “Kreisie”? Nē, viņu sniegums atgādina “Saskaņu” 2011. gada Saeimas vēlēšanās — mandātu “Kreisiem” tik par vienu vairāk, bet 1. vieta pārējo partiju sadrumstalotības dēļ. Līdzīgi kā 2011. gada Saeimā galvenais bija Zatlera partijas ienākšana, nevis “Saskaņas” 1. vieta, arī te galvenais kas cits. Vai tas, ka līberālā Brīvo dēmokratu partija tika landtāgā ar 6 balsīm (no 1,1 miljona balsojušo) virs 5% barjeras jeb 5,0005% balsu? Tas, protams, interesanti vēlēšanu maņjākiem un rāda, ka vēlēšanās svarīga katra balss, tomēr vēsturiski nav.

Vēsturiski ir, ka līdzšinējām Vācijas varas partijām beidzot būs uzskatāmi jāatklāj, kam tās tuvākas — komūnistiem vai nācionālistiem. Jo “Kreisie” un “Alternātīva” kopā guvuši 29+22=51 mandātu no 90 landtāga vietām, tādējādi abus atstāt opozicijā nav iespējams. Iepriekšējās partiju sistēmas noriets sasniedzis jaunus zemumus: kādreiz kristīgie dēmokrati cīnījās ar sociāldēmokratiem un vairākumam pietika vienam no šiem spēkiem dabūt sabiedrotos vienu mazāku partiju. Tad parādījās “lielā” koalīcija KDS+SDP. Tad ar “lielo” vairs nepietika un vairākumam vajadzēja vēl trešo partiju. Nu sasniegta jauna bedre: visām četrām varas partijām (KDS, SDP, zaļie, BDP) kopā ir par īsu, un pienācis patiesības mirklis, ar ko iet kopā — ar komūnistiem vai ar nācionālistiem. Sociāldēmokrati un zaļie jau senāk nostājušies komūnistu pusē un daļēji atbildīgi par labiem Tīringas “Kreiso” panākumiem šogad: tieši šīs partijas pēc iepriekšējām landtāga vēlēšanām atņēma varu kristīgiem dēmokratiem un nodeva “Kreisiem”, kas tiem uzlaboja iespējas šīgada vēlēšanās. Bet šobrīd runa par KDS un BDP, kas līdz šim dievojušās neiet kopā nedz ar komūnistiem, nedz nācionālistiem. Neizdosies. Jaunā landtāga sastāvs ir tāds:

Kolīdz šie skaitļi kļuva zināmi, uz karstām pēdām čivināju, ka iespējami trīs vairākumi (tobrīd kļūdījos skaitļos par diviem mandātiem, bet laikam biju arī pirmais, kas kļūdu pamanīja un laboja):

  1. kreisais — no komūnistiem līdz BDP 47 vietas;
  2. KDS un komūnisti — 50 vietu (skata pēc var būt vēl citas partijas);
  3. labējais — no BDP līdz “Alternātīvai” 48 vietas.

Vēlāk pamanīju, ka līdzīgi padarīšanu aprakstījis arī “Vācu vilnis” (raksta beigās). Protams, vairākumam nav obligāti jābūt pilnā sastāvā arī zemes valdībā, iespējama arī mazākumvaldība ar kādas partijas atbalstu. Bet LSM “Rīta panorāma” pirmdienas rītā uzspridzināja bumbu (no 38’12”):

Saskaņā ar vēlētāju aptauju “Kreisie” varētu būt ieguvuši apmēram 29½% balsu, un viņiem būs iespēja atkārtoti veidot vietējo valdību. Savas pozīcijas būtiski nostiprinājusi arī 2. vietas ieguvēja eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai”. Atbalstu radikāļiem vēlēšanās pauda apmēram 24% vēlētāju, un tā, visticamāk, būs pārstāvēta arī valdošajā koalīcijā. [Trekninājumi mani — R.E.]

Ko? LSM ir ziņas, ka komūnisti ies kopā ar nācionālistiem?? Pierādījumus un avotus, lūdzu, galdā! Citādi tās ir viltusziņas. Un zīmīgi, ka arī “Rīta panorāma” izvēlējusies, kam tā tuvāka — komūnistiem vai nācionālistiem. Vienus tā sauc par normālu “kreiso partiju”, noklusējot Austrumvācijas komūnistu izcelsmi, bet otrus atbaidīšanas vārdā par “radikāļiem”.

Tagad atpakaļ uz Tīringu. KDS un BDP gaida grūta un nepatīkama lemšana, ko darīt. Ja ar nācionālistiem, tad jāiet abām šīm partijām. Ja pie komūnistiem, pietiek ar vienu, un otra var palikt opozicijā, neatklājusi, kam tā īstenībā tuvāka. Pēc principa, ka labāk rēķināties ar nepatīkamo un varbūt sagaidīt patīkamu pārsteigumu, atļaujos izteikt minējumu, ka ij kristīgie, ij brīvie dēmokrati gana sapuvuši, lai piebiedrotos komūnistiem. Ja tā, brīvās pasaules sargs no Austrumvācijas komūnistiem Konrāds Ādenauers varēs kapā griezties un ražot atjaunojamu elektrību, līdz vēlētāji vēl vairāk novērsīsies no vecā režīma partijām, “Alternātīva” gūs vēl vairāk, un beigās sanitārais kordons kritīs tik un tā.

Arbuzs ir plīsis


Negribēju rakstīt uz karstām pēdām septembŗa beigās un gaidīju, lai maķenīt norimstas un nosēžas. Sagaidīju to un vēl visu ko, bet par to vēlāk.

Un tātad —  kas pa virsu zaļš, toties iekšā sarkans? Pareizi, arbuzs. Ko polītikā sauc par arbuziem? Darboņus un organizācijas, kas sludina it kā vides aizsardzību, rūpes par dabu un tamlīdzīgi, taču īstenībā cenšas sociālistiski paverdzināt pilsoņus.

Kopš sociālisma nometnes sabrukuma uz plika sociālisma āķa mazāk ķeŗas, bet kuŗš gan negrib elpot tīru gaisu, dzert tīru ūdeni, peldēties tīrā jūŗā un klausīties mežā putnu treļļus? Ja tam izdodas piesiet stāstu par cilvēku izraisītu ļaunu globālo sasilšanu, nē, klimata pārmaiņām, nē, klimata krizi, nē, klimata katastrofu, tad tādā ēsmā var ieslēpt gan cilvēku aplaupīšanu no gaisa izzīstu nodokļu un mākslīgi sadārdzinātas elektrības veidā, gan valdīšanu pār citiem cilvēkiem un pavēlēšanu, kā viņiem dzīvot, gan eiropiešu tautu izdeldēšanas propagandu. Kādu laiku tas var darboties. Bet — dažus cilvēkus var apmuļķot visu laiku, visus cilvēkus var apmuļķot kādu laiku, taču nevar visus cilvēkus apmuļķot visu laiku. Kaut kad arbuzam jāplīst.

Izskatās, septembŗa beigās latviešu acīs arbuzs plīsis. Lielākais paldies par to, protams, Grietai. Liekulības pilns brauciens pāri Atlantijai — miljoniem dārgā oglekļa šķiedras jachtā (oglekļa šķiedra 20 reižu dārgāka par tēraudu, tās ražošana 14 reižu energoietilpīgāka nekā tērauda un to nevar tik vienkārši atkārtoti izmantot kā tēraudu) un lidinot lidmašīnā līdzi 5 cilvēkus jachtas vešanai atpakaļ. Tad kroņa numurs — emocionāla, nezinātniska runa par nolaupītu bērnību, mirstošiem cilvēkiem, brūkošām oikosistēmām, masu izmiršanu, saimniecības izaugsmes nosodīšanu, klimata taisnīgumu un firmas kaujas saucienu: “Kā jūs uzdrošināties!” Atsauksmēs un diskusijās varēja redzēt, ka daudziem nācionālistiem un vienkārši latviešiem ar veselo saprātu, kuŗi iepriekš lietai nepievērsa uzmanību vai uzskatīja to par nevainīgas dabas aizsardzības daļu, tas atvēra acis — Grieta pārplēsa arbuzu. Tāpat cilvēki, pat nezinādami vārdā terminu, manīja, ka pret viņiem izmanto paidofrastiju, kas līdz šim plaši lietota trešās pasaules migrantu iepludināšanai Eiropā un pilsonības dāļāšanai tepat Latvijā.

“Ilustrētā Zinātne”: “Radi par vienu bērnu mazāk.”

Un tas nav viss. Nogaidot mēnesi, pat īpaši nerēķinoties un negaidot, nākuši klāt vēl vairāki plīsieni, kas atklāj, cik asiņaini sarkana ir arbuza iekšiene. Oktobŗa sākumā polītiskie oponenti izāzēja amerikāņu kreiso deputāti un kvēlu globālās sasilšanas kurinātāju cīnītāju Aleksandriju Okasio-Kortesu, izlikdamies par vēlētāju, kuŗa ierosina ēst bērnus, lai glābtu planētu. Zīmīga bija deputātes atbilde: nē, ne noraidīt tādus murgus, bet — paldies, pret klimata krizi jāizturas ar tai atbilstīgu steidzamību; par laimi, mums ir vairāk nekā tikai daži mēneši, ogļskābās gāzes izplūžu neto nulle jāsasniedz dažos gados; ir daudz risinājumu, ko varam izmantot; ja rīkosimies pozitīvi, ir vieta cerībai, cerība ir vienmēr. Var, protams, iebilst, deputāte varbūt rīkojās pēc principa, ka ar trakiem pa labam, taču viltuscilvēkēdāja ne brīdi nevienu fiziski neapdraudēja, tik gvelza normālam cilvēkam nepieņemamus murgus.

Ap to pašu laiku Jānis Iesalnieks pievērsa sabiedrības uzmanību citam murgam, kas atšķirībā no iepriekš minētā bija nopietni domāts — “Ilustrētās Zinātnes” pamācībai skaidrā latviešu valodā nākotnes klimata labad radīt par vienu bērnu mazāk. Nē, ne ķīniešu vai hindu valodā aicinātas miljardtautas. Nē, ne hausu valodā aicināta Nigēra, kur dzimst vairāk nekā seši bērni sievietei, un Nigērija, kur katru gadu nāk klāt četru latviešu tautu tiesa. Nē, aicina 1,2 miljonus latviešu, kam caurmērā 1⅔ bērnu ģimenē! Nav jābūt dēmografam, lai saprastu, ka “Ilustrētā Zinātne” (“Zinātne”!) sludina nekavējoties iznīcināt latviešu tautu (ja precīzi, trīskārt samazināt vienas paaudzes (~30 gadu) laikā). Turklāt šai medaļai ir vēl otra puse: nebeidzamas latviešu nīdētāju gaudas, ka sliktā dēmografiskā stāvokļa un cilvēcības vārdā vajag Latviju pārpludināt ar trešās pasaules migrantiem.

Un tas vēl nav viss. Vairumam latviešu gana veselā saprāta, lai sevis aplaupīšanu, dzīšanu verdzībā un savas tautas izdeldēšanu noraidītu, piemēram, dēmokratijas apstākļos balsojot vai nebalsojot par dažādiem polītiķiem un partijām vai brīva tirgus apstākļos izvēloties kvalitātīvākus, lētākus un vajadzīgākus pakalpojumus un preces. To saprot arī cilvēknīdēji. Un risinājums atrasts — diktātūra, oikodiktātūra! Jaunākajā “Vides Vēstu” numurā iespiests “Progresīvo” partijas vides polītikas darba grupas vadītājas un partijas ētikas komisijas locekles Janas Simanovskas raksts “Vai ieviest ekodiktatūru?” Raksts pilns riebuma, ka vienkārši pilsoņi vēlas dzīvot labi un paši lemt savu dzīvi, pieklājības pēc pulka jautājumzīmju, tak vēstījums skaidrs:

Vai pieticību var panākt tikai ar pārliecināšanu? Diez vai. Nereti aizdomājos par ekodiktatūru. Pārāk skarbi? Bet vai ir citas iespējas? .. Vai mūs var glābt kas cits, nevis ekodiktatūra? Par ekodiktatūru es nereti iedomājos, skatoties distopiskas filmas. Varbūt videi nedraudzīgas lietas ir vienkārši jāaizliedz vai jāpadara ļoti dārgas? .. Aizliegumi strādā labāk.

Nē, klaju aicinājumu atteikties no dēmokratijas vēl nav, pagaidām vien Overtona loga stumšana apsvērt diktātūru par vērā liekamu un cienāmu alternātīvu. Starp citu, “Vides Vēstis” diez vai pastāvētu, ja tām katru gadu nedotu naudu (šogad 35 tk €) kāda valsts, kas savas satversmes 1. pantā nolēmusi, ka ir neatkarīga dēmokratiska republika.

Nobeigumā atkal Grieta:

Vecais, labais Stučkas princips, ka sociālistiskās likumības pamats ir revolūcionārā sirdsapziņa un revolūcionārie tribūnāli piespriež sodu pēc lietas apstākļiem un savas revolūcionārās sirdsapziņas. Arbuzs ir plīsis.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »
%d bloggers like this: