Krievu savienības un “Progresīvo” ietekme uz “Saskaņas” un “Attīstībai/Par” vietu skaitu

Iepriekšējā raksta iespaidā cilvēki apvaicājās, kāda bijusi Krievu savienības un “Progresīvo” atsevišķas startēšanas ietekme uz “Saskaņas” un “Attīstībai/Par” vietu skaitu. Proti, kāds būtu vietu sadalījums, ja Krievu savienības balsis pieskaitītu “Saskaņai”, un kāds, ja “Progresīvo” balsis pieskaitītu “Attīstībai/Par”. Protams, šie ir pieņēmumi un “kā būtu, ja būtu” spriešana. Ir skaidrs, ja LKS vai “Progresīvie” nekandidētu vai kandidētu apvienotā sarakstā ar attiecīgi “Saskaņu” vai AP, balsu sadalījums atšķirtos no aritmētiskas S+LKS vai AP+P summas. Tomēr abi scēnāriji sniedz priekšstatu, kāda ir ietekme, ja ideoloģiski līdzīgi kandidātu saraksti startē atsevišķi un viens no tiem netiek Saeimā.

Ceru, ka, rēķinādams tik dziļi vakarā, neesmu kļūdījies, bet mani skaitļi teic, ka S+LKS saraksts gūtu Rīgas apgabalā divas vietas vairāk uz NA un JV rēķina un Latgalē vienu uz JKP rēķina. Tātad var pieņemt, ka Krievu savienība, startēdama atsevišķi, atņēmusi “Saskaņai” trīs vietas un iedevusi tās Nācionālai apvienībai, “Vienotībai” un JKP.

Savukārt AP+P saraksts gūtu Rīgas apgabalā vienu vietu vairāk uz NA rēķina, Vidzemē vienu vairāk uz JKP rēķina un Kursā vienu uz KPV rēķina. Tātad var pieņemt, ka “Progresīvie”, startēdami atsevišķi, atņēmuši “Attīstībai/Par” trīs vietas un iedevuši tās Nācionālai apvienībai, KPV un JKP.

Abos scēnārijos ieguvēji no līdzīgas ideoloģijas strāvojuma sašķeltības ir tam visai atšķirīgas un pretējas ideoloģijas kandidātu saraksti.

Advertisements

Sīkpartiju ietekme uz 2018. gada Saeimas vēlēšanu iznākumu

Cilvēki gan priekš vēlēšanām, gan pēc vaicājuši, kāda ir sīkpartiju (5% barjeru nepārvarējušo kandidātu sarakstu) ietekme uz to iznākumu — vispār un šais vēlēšanās konkrēti. Raudzīšu atbildēt.

Ja būtu burta kalps, norādītu uz Saeimas vēlēšanu likuma 38. pantu:

38. pants. (1) .. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita, neatkarīgi no tā, vai šā nosaukuma kandidātu saraksti bija izvirzīti vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos.

Taču aprobežoties ar “jūsu balsi vienkārši neskaitīs (-a, -īja)” būtu puspatiesība. Jo faktiski ietekme ir. Samērā labi tā paskaidrota “Ir” infografikā. Būtība vienkārša: ietekme tāda, kā netikušo balsis pārdalītu tikušiem proporcionāli to panākumiem vēlēšanās. Piemēram, ja puse balsu netiek pāri 5%, tad pāri tikusī puse saņem divreiz vairāk mandātu par savu balsu īpatsvaru: ja A partija guvusi 30% balsu, B partija 20% un pārējās 20 — pa 2,5%, tad zudušo pusi iegūst A un B savu balsu attiecībā 30:20=3:2 un dabū attiecīgi 60% un 40% vietu.

Kas notika šogad Saeimas vēlēšanās? Ārpus Saeimas palika 12,2% balsu, tātad iekšā tikušiem bija jādabū 100%/(100%- 12,2%)=100%/87,8%=1,138 reizes vairāk vietu nekā balsu. Tā kā vietas dala katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, rodas proporcijas kropļojumi, taču kopumā vietu un balsu attiecība rāda, ka Saeimā tikušie saraksti uz netikušo rēķina tiešām dabūja ap 1/7 vairāk vietu:

Saraksts	Balsis (%)	Vietas	Vietas/balsis
S	19,92	23	1,155
KPV	14,33	16	1,117
JKP	13,67	16	1,170
AP	12,12	13	1,073
NA	11,08	13	1,173
ZZS	9,97	11	1,103
JV	6,74	8	1,187

Maķenīt vienkāršoti, toties uzskatāmi var teikt, ka balss, kas nodota par sīkpartiju, tikusi Saeimā iekļuvušiem to deputātu vietu attiecībā. Un katra paša ziņā izlemt, kas labāk: 23% manas balss tiek “Saskaņai”, 16% KPV utt. vai tomēr 100% balss nodot par kandidātu sarakstu, kas tiek Saeimā, taču atbilst manam viedoklim par, teiksim, 75%.

Cits veids, kā uz to pašu paskatīties, ir salīdzināt vēlēšanu iznākumus ar to, kādi tie būtu bez barjeras. Lūdzu:

Saraksts	Rīga	Vidzeme	Zemgale	Latgale	Kursa	Kopā
S	11	3	1+1	5+1	1	21+2
KPV	5	4	3	1	2+1	15+1
JKP	4+1	4+1	2	1+1	2	13+3
AP	5	3+1	2	1	1	12+1
NA	3+1	3+1	2	1	2	11+2
ZZS	2	3	2	2	2	11
JV	2+1	2	1	1	1	7+1
LRA	1	2	1	1	1	6
LKS	1			1		2
P	1	1				2

Un atkal jājautā, vai tiešām sīkpartiju vēlētāji ir apmierināti, ka Zemgalē viņi iedevuši vietu vairāk “Saskaņai”, Kursā vietu vairāk KPV utt.

Otrā līga: ēnu Saeima — Putnis izšķirs, vai būt Smiltēna valdībai

Būtu es kādas Saeimā netikušas partijas priekšnieks, taisītu ēnu Saeimu. Doma vienkārša: izspēlē Saeimas vēlēšanas starp tajā netikušiem kandidātu sarakstiem un tad darās pakaļ īstai. Sanāk tādas polītmācības pašiem, turklāt varbūt pa laikam plašsaziņas līdzekļu interesi var pievērst. Kazi, pat visus četrus gadus nolauzt tā. Vēlēšanu likumu gan es maķenīt citādi piemērotu: lai saglabātu proporcionālitāti, vietas pa apgabaliem dalītu pēc partiju balsīm, ne balsstiesīgo skaita; nīsto 5% barjeru atmestu un 1-3-5 dalīšanas vietā liktu vienkāršāko 1-2-3, kur gluži kā veikalā manta (mandāts) maksā noteiktu cenu (balsu skaitu) un, cik tev naudas (balsu), tik vari dabūt. Ēnu Saeima veidojas tāda:

Saraksts	Rīga	Vidzeme	Latgale	Zemgale	Kursa	KOPĀ
Reģionu apvienība	6	16	4	6	7	39
Krievu savienība	12	3	11	2	1	29
“Progresīvie”	10	6	–	2	3	21
“No sirds Latvijai”	2	2	1	1	1	7
“Latviešu nācionālisti”	1	1	–	1	–	3
“Par alternātīvu”	1	–	–	–	–	1

Kāpēc nav SKG, Rīcības un Centriskās partijas? Par sīku pat ēnu Saeimai un pieder mikropasaulei. Un tad varētu Smiltēns kaulēties ar Putni par ēnu valdības un Saeimas amatiem, Pliners piesaukt diskrimināciju, ka vietu skaits krities par 6, salīdzinot ar iepriekšējo ēnu Saeimu, kaut balsu skaits audzis, bet Sudraba pulcēt jaunu, skaistu frakciju vecās, izputējušās vietā.

Polītiskā sadrumstalotība 2018. gada Saeimas vēlēšanās

Samērā bieži dzirdama gaušanās par polītisko sadrumstalotību: kur divi latvieši, tur trīs partijas. Tomēr, tiekoties ar citu zemju pārstāvjiem, esmu novērojis, ka gandrīz visi teicienu zina attiecinātu uz savu tautu. Bet cik īsti partiju ir mums? Partiju reģistrā ir 81 partija un to apvienība, vēlēšanās nupat piedalījās 16 sarakstu, Saeimā tika 7, valdību veidos 4…6. Kuŗš ir īstais skaitlis? Vēlēšanu izpētē (un arī citās jomās) izmanto īpašu sadrumstalotības skaitli, kas rāda, cik vienlielu partiju radītu tādu pašu sadrumstalotību:

N=1/∑p_i², kur N — sadrumstalotība, p_i — i-tās partijas balsu vai vietu īpatsvars.

Latvijā sadrumstalotība svārstījusies līdzi polītiskai attīstībai, partiju apvienošanai, šķelšanai un jaunu dibināšanai. Šobrīd izskatās, ka nule notikušās vēlēšanas sāk jaunu posmu. Iepriekšējais sākās pēc 2009. gada, kad daudzu izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās bija grūdiens latviešu partijām apvienoties lielākos polītiskos spēkos. Bet nu 2009. gada mācība šķiet izvējojusies, un sadrumstalotība  augstāka nekā jebkad kopš neatkarības atjaunošanas, izņemot 1995. gadu, kad Saeimā tika 9 saraksti un lielākajam bija 18 vietu. Salīdzinot balsu un vietu sadrumstalotību, redzams, kā darbojas vēlēšanu sistēma — parlamentā sadrumstalotība vienmēr mazāka nekā vēlēšanu urnās. Rīgā sadrumstalotība kopš 2005. gada kritusies straujāk un ir zemāka nekā Latvijā “Saskaņas centra” / “Saskaņas” izvirzīšanās dēļ.

Un kā Latvijas šīgada 8,07 izskatās pret citām Eiropas valstu vēlēšanām? Spriediet paši, šogad Italijā bija 5,10, Ungarijā 3,31, Slovēnijā 8,35, Zviedrijā 5,79. Kaut 8,07 ir augstajā galā, tomēr nekā ārkārtēja. Tā ka, kur divi latvieši, tur tikpat partiju, cik citur Eiropā.

Latviešu laikraksti priekš simt gadiem: Vācija zaudējusi kaŗu

Turpinu momentuzņēmumus, ko priekš simt gadiem mēneša vidū rakstīja latviešu avīzes. Šoreiz par 1918. gada 15. oktobri. Šai dienā iznāca diezgan daudz laikrakstu: komūnistu “Krievijas Cīņa”, vācu “Baltijas Ziņas”, “Baltijas Illustrētais laikraksts” un “Dzimtenes Ziņas”, provāciskā “Rīgas Latviešu Avīze” un pilsoniskais “Līdums”.

Galvenā noskaņa: Vācija zaudējusi kaŗu. Mēs, protams, zinām, ka līdz 11. novembŗa pamieram palicis mazāk nekā mēnesis, tak oktobŗa vidū arī vācu kontrolētas avīzes pilnas sakāves:

• Bulgarija jau padevusies;
• Austrija strauji vācas laukā no Balkāniem, un tajā ietilpstošās tautas pošas uz patstāvīgu dzīvi;
• Vācija atkāpjas Rietumu frontē bez citādas gaitas izredzēm un pieņēmusi AAV prezidenta Vudro Vilsona 14 punktu miera noteikumus;
• Vācijas ieņemtajā Austrumeiropā vietējās tautas — latviešus, ukraiņus, citus — māc smagas bažas par komūnistu iebrukumu, ja vāciešiem būs ieņemtie apgabali jāatstāj.

Tagad sīkāk. “Baltijas Ziņas” vēsta par Bulgarijas padošanos:

Austrija pamet albāņu zemes (Prizreņu, Prištinu) un Dienvidserbiju, un vietējie izmanto izdevību, lai uzšautu aizejošam pretiniekam (pirmā izgriezuma pēdējā rindā trūkst nobeigumā -tāji):

 

Un arī pašai Austroungarijai gals klāt:

Cik proporcionālas ir Saeimas vēlēšanas?

Kas ir proporcionālas vēlēšanas? Tādas, kur vietu sadalījums partijām puslīdz atbilst to balsu sadalījumam. Vai Saeimas vēlēšanas tādas ir? Satversme teic, ka tā tam būs būt:

6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

Tomēr precīza proporcionālitāte nav iespējama, jo vietu ir daudzkārt mazāk nekā balsu un vietas ir veseli skaitļi — nevar Saeimā būt kādai partijai 28,62 vai 0,22 deputāti. Vairāk proporcionālitāti gan kropļo vairāku vēlēšanu apgabalu pastāvēšana, kas ļauj, piemēram, partijai ar mazāk balsīm nekā citai gūt vairāk vietu. Jo vairāk apgabalu, jo vairāk tas kropļo proporcionālitāti. Un proporcionālitāti kropļo arī barjera, kas partijas zem patvaļīgi izraudzīta balsu skaita atstāj vispār bez vietām. Tā ka runa ir, cik lielas novirzes no proporcionālitātes pieļaujamas, lai vēlēšanas tomēr varētu uzskatīt par proporcionālām. Par atbildes gūšanu jāpateicas sīkpartijām, kas gadsimta sākumā Satversmes tiesā apstrīdēja barjeras atbilstību Satversmei. Un tiesa atbildēja:

Atzīt Saeimas vēlēšanu likuma 38. panta pirmās daļas otro teikumu par atbilstošu Satversmes 6., 8., 91. un 116. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Tā ka tagadējā vēlēšanu kārtība atbilst proporcionālu vēlēšanu principam. Tāpēc varam rēķināt novirzes no proporcionālitātes un zināt, ka tās atzītas par pieļaujamām. Vienkāršs un trāpīgs rādītājs ir balsu un vietu īpatsvara starpību summa:

 D=0,5∑|s_i-v_i|, kur D — novirze no proporcionālitātes, s_i — i-tās partijas vietu īpatsvars, v_i — i-tās partijas balsu īpatsvars.

Latvijā novirze ilgu laiku bija maķenīt virs 10%. Ja kāda partija palika tieši zem barjeras (1995. gadā sociķu koalīcija “Darbs un taisnīgums” – 4,6% balsu, 2002. gadā “Latvijas ceļš” — 4,9% un LSDSP — 4,0%), tad novirze palēcās līdz 15…20%. Taisnības labad jāpiebilst, ka 1993. gadā bija 4% barjera, un tāpēc Saeimā tika Dēmokratiskā centra partija ar 4,77% un Kristīgo dēmokratu savienība ar 5,01%. 2009. gada Rīgas domes vēlēšanu iznākumi, kad domē iekļuva tikai četri saraksti, bija stiprs grūdiens partijām apvienoties, bet vēlētājiem — skaidrāk nošķirt, kuŗas ir nopietnas un kuŗas — sīkpartijas. Iznākumā turpmāk zem barjeras palika ievērojami mazāka daļa vēlētāju balsu, attiecīgi krasi kritās novirze no proporcionālitātes. Šīgada vēlēšanas rādīja, ka 2009. gada mācība izvējojusies:

Atbildot uz virsraksta jautājumu, var teikt, ka Saeimas vēlēšanu novirze no proporcionālitātes sasniedz līdz 20% un tas atzīts par pieļaujamu. Zīmīgi, ka savulaik, lai novērstu pārmērīgu proporcionālitātes kropļošanu, L(SP)R Augstākā padome Saeimas vēlēšanu likumprojektā bija paredzējusi tieši 20% drošības vārstuli. Proti, ja zem barjeras paliktu vairāk nekā 20% balsu, Saeimā laistu arī lielākās sīkpartijas, līdz nepārstāvēto balsu skaits kļūtu mazāks par 20%. Ar niecīgu balsu vairākumu vārstuli izsvītroja, te var palasīt stenogrammu. Mans tēvs tolaik nopietni piedalījās spriešanā un lemšanā par vēlēšanu kārtību, un tas izraisīja paliekošu manis ieinteresēšanos par vēlēšanu lietām.

Pieminams arī, ka pa laiku kopš Satversmes pieņemšanas radusies izpratne — vēlēšanu sistēmas nevar skaidri nodalīt proporcionālās un mažoritārās. Drīzāk pastāv nepārtraukts intervāls, kur proporcionālitāti (un novirzi no tās) noteic, cik deputātu caurmēra vēlēšanu apgabalā vēlē. Divmandātu apgabali ir maķenīt proporcionālāki par vienmandāta, trīsmandātu — par divmandātu utt. Tāpēc, piemēram, ja Latvijā būtu 33 vēlēšanu apgabali atbilstīgi iepriekšējam dalījumam 26 rajonos un 7 lielās pilsētas, tad, formāli saglabājoties proporcionālām vēlēšanām, iznākums būtu tuvāks mažoritārām vēlēšanām nekā pašreizējai sistēmai, jo 3 mandātu caurmērs (100 deputātu / 33 apgabali) no vienmandāta kārtības atšķiŗas 3 reizes, savukārt no tagadējā 20 mandātu caurmēra (100 deputātu / 5 apgabali) – 6,7 reizes.

Rudens lapu kartes

Nemaz ij nezināju, ka ir arī tādas kartes.