Uzmanību, bīstami: ES iecere vienādot Eiroparlamenta vēlēšanu kārtību visās dalībvalstīs


Varētu rakstīt par visu ko un gribētu, bet laikam jāraksta par to, par ko diez vai kāds cits uzrakstīs. Par ES ieceri vienādot Eiroparlamenta vēlēšanu kārtību visās dalībvalstīs. Vēsture tāda. Oktobŗa sākumā sejgrāmatā nejauši ievēroju Eiropas Tautas partijas reklāmu, ka tā esot iecerējusi mainīt Eiroparlamenta vēlēšanu kārtību un sagatavojusi attiecīgus grozījumus. Apvaicājos cilvēkiem Briselē un pārbaudīju Eiroparlamenta mājaslapā. Tiešām, Eiroparlamenta Satversmes komiteja bija atbalstījusi ierosinājumus vēlēšanu kārtības grozīšanai un nodevusi tālāk Eiroparlamenta plenārsēdei:

  • ​vēlēšanu zīmēs iespiest arī ES līmeņa partiju nosaukumus un emblēmas;
  • kandidātu sarakstu iesniegšanu beigt 12 nedēļas (=84 d.) priekš vēlēšanām (šobrīd Latvijā no 80. līdz 65. dienai);
  • obligāti jābūt 3…5% barjerai (vērsts pret Spāniju un it īpaši Vāciju, kur Satversmes tiesa barjeru atcēlusi);
  • vienāda vēlēšanu diena, vēlēšanas beidzas svētdien 22.00 pēc Latvijas laika;
  • vēlēšanu dienu noteic Eiroparlaments (šobrīd ES Padome vienprātīgi);
  • vēlētāju saraksti gatavi 8 nedēļas priekš vēlēšanām (šobrīd Latvijā 15 dienas iepriekš);
  • jābūt balsošanai ārzemēs;
  • izmantot pasta, elektronisku, interneta balsošanu;
  • balsot no 16 gadiem;
  • dzimumu kvotas kandidātu sarakstos;
  • vēlēšanu kārtību noteic ES Padome ar vairākumu pēc Eiroparlamenta ierosinājuma (šobrīd ES Padome vienprātīgi);
  • ES CVK.

Rosināju lietu apspriest Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē, un 20.oktobrī tas notika. CVK atzina, ka ierosinājumu būtība vienādot vēlēšanu kārtību, neievērojot valstu īpatnības un tradicijas, var tikai atsvešināt Eiropas Parlamentu no ES valstu pilsoņiem. Vienprātīgi (komisijā ir 9 locekļi: priekšsēdētājs Arnis Cimdars, Augstākās tiesas pārstāvis, Pašvaldību savienības pārstāve un pa pārstāvim no katras Saeimas frakcijas) tika nolemts sūtīt vēstuli visiem 8 Latvijas Eiroparlamenta deputātiem (no Zīles līdz Ždanokai), lūdzot ierosinājumus noraidīt, jo tie apgrūtinātu vēlēšanu rīkošanu un mazinātu ES valstu neatkarību.

Tagad maķenīt sīkāk CVK locekļu apsvērumi, kas tika arī apkopoti vēstulē.

1. Jau gatavojoties 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Centrālā vēlēšanu komisija ES institūcijām norādīja, ka vairāki ierosinājumi neatbilst Latvijas vēlēšanu tradicijām un apgrūtinātu vēlēšanu rīkošanu:

  • sestdiena ir labākā diena vēlēšanu rīkošanai, jo brīvdienā pilsoņiem ir lielākas iespējas nobalsot un vēlēšanu iecirkņu darbinieki, pirms atgriezties pamatdarbā, var svētdien atpūsties pēc balsu skaitīšanas;
  • ja pat visās ES valstīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas rīkotu sestdienā, astronomisku cēloņu dēļ nav iespējams vienots vēlēšanu iecirkņu slēgšanas laiks no Zilupes līdz Lisabonai, jo ES aptveŗ trīs laika zonas vairāk nekā 40 ģeografiskā garuma grādu garumā (neskaitot sīkākas salas);
  • Latvijā izmanto vienota parauga vēlēšanu zīmes visu veidu vēlēšanās (Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību). Šīs kārtības izjaukšana mulsinātu balsotājus un neizbēgami vairotu nederīgu un pārprastu balsu skaitu.

Arī daudzu citu valstu vēlēšanu vadības iestādes noraidīja Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta tābrīža ieteikumus vienādot balsošanas laiku un vēlēšanu zīmēs iekļaut kandidātu sarakstu ES mēroga polītisko piederību.

2. Lemšanas nodošana par vēlēšanu kārtību un dienu no ES Padomes Eiropas Parlamentam un no vienprātības vairākumam būtiski paaugstinātu iespēju pieņemt Latvijas vēlētāju interesēm un ērtībām neatbilstīgus lēmumus.

3. Rūpēs par vēlētāju ērtībām, balsotāju aktīvitāti un datu pareizību CVK polītika līdz šim bijusi tuvināt laiku, līdz kuŗam vēlētāji drīkst mainīt vēlēšanu iecirkni, (attiecīgi arī galīgo vēlētāju sarakstu gatavošanu) vēlēšanu dienai. Vienāds astoņu nedēļu termiņš, lai pabeigtu vēlētāju saraksta sastādīšanu, ir pretrunā ar to.

4. Šobrīd visās ES valstīs, izņemot Austriju, balsstiesības ir no 18 gadu vecuma. Ja vecuma cenzu vienādotu, loģiskāks būtu 18 gadu slieksnis, turklāt vēl 18.septembrī Saeima noraidīja priekšlikumu ieviest balsstiesības no 16 gadiem pašvaldību vēlēšanās.

5. Dzimumu kvotas kandidātu sarakstos — polītiskie spēki izraugās kandidātus pēc to piemērotības (profesionālitāte, balsu piesaistīšana). Izraugoties pēc dzimuma, kandidāti kļūtu mazāk piemēroti gaidāmam darbam un mazāk saistoši vēlētājiem, kas mazinātu vēlētāju aktīvitāti. Vēlētāju vairākums Latvijā un citās valstīs ir sievietes (Latvijā pēc 2011.g. tautskaites datiem 55,9%; 1,27 reizes vairāk nekā vīriešu), un tieši sievietes šobrīd vislielākā mērā noteic deputātu sastāvu.

6. ES “Centrālās vēlēšanu komisijas” izveidošana nav lietderīga. Ar vēlēšanām saistītos jautājumus CVK atrisina pati, ja nepieciešams — nepastarpināti sadarbojas ar citu valstu vēlēšanu rīkotājiem.

Kamēr mēs svinējām Lāčplēša dienu, Eiroparlaments 11.novembrī balsoja par vēlēšanu kārtības vienādošanas priekšlikumiem. No Latvijas deputātiem Sandra Kalniete (“Vienotība”) balsošanā nepiedalījās (ja pareizi saprotu, nebija klāt), Andrejs Mamikins (“Saskaņa”) tos atbalstīja, pārējie noraidīja. Kopumā Eiroparlaments savu rezolūciju un priekšlikumus ES Padomei vienādot vēlēšanu kārtību ar niecīgu balsu vairākumu (Eiropas Tautas partija + sociķi + līberāļi) atbalstīja: par 315, pret 234, atturas 55. Te ir pieņemtais teksts. Atsevišķi priekšlikumi par mata tiesu mīkstināti, toties ir iepriekš nepamanīts ierosinājums Eiroparlamenta vēlēšanās izveidot atsevišķu Vissavienības vēlēšanu apgabalu, attiecīgi apcērpot Latvijā un citās valstīs ievēlējamo deputātu skaitu. Tagad lietu skatīs un lems ES Padome.

Nobeigumā atzīstos sākotnējā pārsteigumā, ka ES polītika iznīcināt dalībvalstu neatkarību var tik spilgti izpausties pat vēlēšanu rīkošanas jomā. Tiešām — kāds naivums manā vecumā.

%d bloggers like this: