Raivja Dzintara “Ceturtā atmoda”


4atmoda_gramata_mazs[1]Var šķist savādi, bet Raivja Dzintara “Ceturto atmodu” ieguvu ne no autora, ar ko esmu vienā partijā, bet no pavisam nepazīstama cilvēka, kas pārdeva savu eksemplāru. “Ceturto atmodu” var uzskatīt par citas Raivja grāmatas “Pozitīvais nacionālisms” turpinājumu. Iznākusi tā 2010.g. Saeimas priekšvēlēšanu laikā, tāpēc mazliet vairāk vērības pievērsu, kāds iespaids rodas, lasot pēc pieciem gadiem.

Jāuzteic uzņēmība lūgt pēc priekšvārda ārpuspartijas cilvēkiem — Zigmaram Liepiņam un Sandijam Semjonovam — un abu uzņēmība piekrist. Pašai grāmatai ir vairākas daļas. Pirmkārt, tas, par ko nosaukumā — kā sasniegt ceturto atmodu. Te autors formulē un izskaidro ceturtās atmodas likumus (citēju grāmatā izcelto):

Mērķējot zemu, sasniegsim zemus mērķus. Jāmērķē visaugstāk! Ir vajadzīga jauna tautas Atmoda! Ir vajadzīga latviešu tautas Ceturtā atmoda… ..

Katram labirintam ir izeja. Katrai problēmai ir risinājums. Varbūt grūts, bet ir. Ja vien zinām mērķi. Ja mērķis ir jauna Atmoda, tad mēs to varam sasniegt. Esmu pilnīgi drošs, ka, ievērojot turpmāk minētos 10 Ceturtās atmodas likumus, Atmoda būs…

  1. Visur un vienmēr saglabā ticību latviskas un plaukstošas Latvijas idejai!

  2. Par savu valsti, zemi un tautu runā labu!

  3. Visās jomās veicini savas tautas un valsts neatkarību!

  4. Rūpējies par tautas bagātības nodošanu nākamajām paaudzēm!

  5. Kur vien tas iespējams, dod priekšroku latviskajam!

  6. Esi draudzīgs pasaulei un vienlaikus stingrs savas tautas aizstāvībā!

  7. Ievēro, ka pēc tevis spriež par tavu tautu!

  8. Esi atvērts jaunajam, pielāgojot to jau pārbaudītajam!

  9. Kopējam dod priekšroku pār individuālo!

  10. Turi augstā godā savas tautas stiprākos ļaudis!

Kaut ir lietas, kur mūsu domas reizēm atšķiŗas, taču acīmredzams, ka dzīvošana pēc Raivja izvirzītiem likumiem dara Latviju stiprāku, latviskāku un labāku. Lasot pēc pieciem gadiem, šķiet, ka Latvija, lai gan nedaudz, tomēr šai virzienā virzījusies. Arī pateicoties grāmatas autoram.

Otrkārt, “Ceturtajā atmodā” iekļauti Raivja emuāru raksti — polītiski, sadzīviski, filozofiski. Tie ļauj labāk iepazīt gan autoru personīgi, gan nācionālismu vispār. Autoru pašu raksturo arī īsa autobiografija. Starp citu, īstais brīdis likt aiz auss, ka 25.novembrī Raivis svinēs 33 gadus kopš dzimšanas.

Treškārt, “Visu Latvijai!” vēsture no idejas līdz Nācionālās apvienības dibināšanai. Ar bagātīgu fotogaleriju.

Ceturtkārt, sarunas ar Atmodas cilvēkiem — Nauri Puntuli, Vili Vītolu, Aivaru Brīzi, Zinti Ekmani un Konstantīnu Pupuru — un īsi apraksti par tuvākiem autora domubiedriem: Imantu Parādnieku, Jāni Dombravu, Dmitriju Mironovu, Ievu Holmu un Jāni Iesalnieku.

 Nobeigumā varu tikai piebiedroties novēlējumam:

Jaunā gada tuvums ir tas laiks, kad dažādos veidos apņemamies sevi darīt labākus. Meklēsim dziļo sevī, kaut vai tāpēc, ka tā mēs gluži vienkārši daudzkāršojam savus spēkus! Vismaz ilgtermiņā noteikti. Par latviešiem mēdz sacīt, ka mēs savu apbrīnojamo spēku allaž apliecinām pēkšņi un negaidīti. Kur slēpjas tas, ka citiem bieži šķietam jau uzvarēti un nevarīgi, bet pēkšņi spējam veikt brīnumus? Mūsu tautas spēks ir dziļumā. Tikai tur varam meklēt iespējas pārspēt to, kas ikdienas apstākļos mums šķiet neuzvarams pārspēks. Lai arī kas tas būtu…

Advertisements

“Neatkarības deklarācijas 20.gadadiena”


IMG_20151105_112048[1]

2.rindā no labās: Eduards Berklavs, Aleksandrs Kiršteins, Vilnis Eglājs, Visvaldis Mucenieks.

IMG_20151105_100627[1]2010.g. par Latvijas neatkarības atjaunošanu balsojušie Augstākās padomes deputāti izdeva šī notikuma piemiņas grāmatu. Viens grāmatas eksemplārs piekrita manam tēvam Vilnim, kuŗš bija viens no balsotājiem (ievēlēts Rīgas 3.vēlēšanu apgabalā — Centra rajons ap Matīsa tirgu). Tā kā tēvs miris, ar viņa vēlēšanu kaimiņa Aleksandra Kiršteina (4.apgabals) palīdzību grāmata nonāca manā īpašumā.

“Neatkarības deklarācijas 20.gadadiena” nav bieza, toties cietos vākos un daudz attēliem — tā vairāk ir piemiņas skatāmgrāmata, nevis lasāmgrāmata. Izdevumā iekļauta:

  • pati neatkarības atjaunošanas deklarācija (latviski un angliski);
  • Augstākās padomes 1990.g. 3.—4.maija sēžu apraksts (konstituēšanās, darba sākšana, neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšana);
  • pašvaldību deputātu aicinājums atjaunot neatkarību;
  • 1991.g. barikādēs dzīvību zaudējušo saraksts un foto;
  • 1991.g. 21.augusta likums par galīgu neatkarības atjaunošanu (latviski un angliski);
  • svarīgākie Latvijas vēstures notikumi;
  • īsas ziņas un foto par Latvijas Republikas dibinātājiem;
  • īsas ziņas un foto par Latviju;
  • par Latvijas neatkarības atjaunošanu balsojušo Augstākās padomes deputātu saraksts un foto;
  • daudz 1990.—1991.g. foto.

Nekā iepriekš nezināma, bet lieti der priekšstata un noskaņas radīšanai, īpaši tiem, kam pašu atmiņu mazāk. Ek, atceros, mans tēvs bija deklarācijas gatavošanas darba grupā, nesa uz mājām darba variantus, es tos nesu uz skolu. Iepriekšējā dienā, 3.maijā, dokumentu vēl sauca ‘manifests’, un es to angļu valodas klasē devu klasesbiedriem…

140 vārdu: Stīvena Kinga “Mizerija”


300x0_cover[1]Vēl viens guvums pavasaŗa Ķīpsalas grāmatu izstādē, neskaitot Artura Heniņa “Smilšu pulkstenī birst cits laiks”, bija Stīvena Kinga “Mizerija”. Ja runa par daiļliterātūru — un varbūt jo īpaši drebekļiem —, bet negribas ikurāt satura atklāt, lai citiem nesagandētu lasīšanas prieka, tad paliek visai maz, ko par grāmatu teikt. Centīšos tomēr 140 vārdu izspiest.

Stīvens Kings ir pazīstams spriedzes un šausmu meistars. “Mizerija” ir viens no viņa spriedzes un šausmu gabaliem. Labs gabals. ‘Mizerija’ tulkojumā nozīmē ‘izmisums’. Un grāmata arī ir par izmisumu, kādā nonāk cilvēks, kritis cita cilvēka gūstā. Kas grib nopietnākas recenzijas, var lasīt Gunti Bereli, kuŗš izrakstījies daudz vairāk — gan par sižetu, gan tulkojumu.

Izlasījis lieku savā ārzemju daiļliterātūras plauktā. Laba, protams, tak diez vai tuvākos gados lasīšu vēlreiz, jo satura atceros un nez vai tik drīz piemirsīšu. Un, ja tik cena būs lāga, lūkošu pēc nākamiem Kinga gabaliem.

%d bloggers like this: