Derīgie izrakteņi Latvijā


Derīgie izrakteņi LatvijāJaunākā grāmata, ko esmu izlasījis, ir pagalam nedaiļliterātūra un pavisam zemišķa — “Derīgie izrakteņi Latvijā”. Pievērsu pērn uzmanību, ka iznākusi, šogad Ķīpsalas grāmatu izstādē pašķirstīju pārliecinādamies, vai tiešām pērkama, un ieraudzīju kādu teikumu, kuŗa dēļ vien būtu jāņem ciet. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Par to, kas nosaukumā, arī ir. Apskatīti kā praktiski nozīmīgi (māls, dolomits, smilts un grants utt.), tā maz izplatīti un problēmatiski izrakteņi — brūnogles, dzelzsrūdas u.c. Papildus sniegts ieskats Latvijas ģeoloģiskā uzbūvē, derīgo izrakteņu terminos un valsts noteikumos, kā arī pasaules Zemes dzīļu resursos. Visgaŗākās ir nodaļas par māliem (33 lpp.), dolomitu (20 lpp.) un smilti un granti (19 lpp.).

Grāmata ir zinātniska (bez ‘populāri’). Tas nozīmē vairākas lietas. Pirmkārt, it bieži tādu valodu:

Katlešu svītai raksturīgi gandrīz monominerāli illīta māli, tomēr, pēc rentgendifraktometriskiem datiem, šā illīta bazālais starpplakņu attālums ir nedaudz lielāks par klasiskajam illītam raksturīgajiem 10Å. (66.lpp.)

Otrkārt (un jau patīkamāk), grāmata pilna zinātniskas piesardzības, pieticības un pazemības: šo mēs nezinām; šis nav droši zināms, tomēr ticamākais variants ir tāds (vai — var pieņemt, ka ir šitā); par šo ilgu laiku domāja, ka ir tā, bet pēdējos desmit gados konstatēts, ka drīzāk ir citādi utml. Kontrastam varu minēt, ka “Derīgo izrakteņu” lasīšanas laikā gadījās aci uzmest un pirkstos paturēt citu grāmatu — “pH brīnumi”. Pietika tai uz vāka izlasīt:

Pārmērīgs skābums ir visu slimību dziļākā sakne,

lai saprastu, ka tālāk lasīt nav vērts.

“Derīgie izrakteņi” atgādina, ka pasaule vēl pilna izzināmu lietu, un atklājumi savu atklājēju gaida tepat zem kājām un acu priekšā:

Lai gan dolomīts ir sen pazīstams un visai izplatīts minerāls un iezis, tā veidošanās apstākļi vēl arvien nav līdz galam izzināti. (97.lpp.)

Treškārt (arī patīkami un sasaucoties ar “otrkārt”), “Derīgie izrakteņi Latvijā” ir godīga un atklāta grāmata, kur rakstīts viss, kā ir, nevis, kā gribētos vai kā ir polītkorekti (jā, arī izrakteņiem ir savi polītkorektuma kanoni).

Lasot var uzzināt, kuŗš ir vērtīgākais Zemes dzīļu resursu veids pie mums, kas ir izplatītākie nogulumieži pasaulē un Latvijā, kur ir labākā dolomita apvidus, kādas ir minerālūdeņu izmantošanas iespējas, kur Latvijā ir lielākā dabiskā radioaktīvitāte, kur var iepazīties ar svaigākajām ziņām par Latvijas derīgo izrakteņu krājumiem, kas ir rodne, iegula, atradne, rūdas un minerāli un visa kā cita.

Grāmatas iespaidā noskaidroju, kādas valsts nozīmes atradnes Latvijā šobrīd ir. Nemaz tik daudz nav:

  • 1 ģipšakmens — Salaspils;
  • 1 kaļķakmens — Kūmas Kursīšu un Novadnieku pagastā;
  • 2 māla — Brocēni II un Liepa Priekuļu novadā;
  • 4 smilts, grants — Veseta Vietalvas pagastā, Kurzeme Laucienas un Lībagu pagastā, Cēre un Pāvuli Raunas pagastā;
  • 7 dolomita — Dārzciems Gaujienas pagastā, Kranciems Tīnūžu pagastā, Aiviekste — kreisais krasts Krustpils un Variešu pagastā, Iecava Salgales pagastā, Pērtnieki Rikavas, Sakstagala un Viļēnu pagastā, Turkalne Ropažu novadā un Birži—Pūteļi Salas novada Salas pagastā.

Latvijas derīgo izrakteņu karte 2012

Grāmata kliedē vairākus maldīgus priekšstatus. Piemēram, par javu:

Javas cietēšana neaprobežojas tikai ar hidroksīdu veidošanos — tie savukārt gaisa ogļskābās gāzes iespaidā karbonatizējas: Ca(OH)2 + CO2 → CaCO3 +H2O; Mg(OH)2 + CO2 → MgCO3 +H2O. Šīs reakcijas un galīgā kaļķu cietēšana noris lēni, javu stiprība laika gaitā, par vēl pēc simtiem gadu, pieaug, tāpēc reizēm, pētot seno piļu un baznīcu būvmateriālus, rodas iespaids, ka toreizējie celtnieki ir zinājuši kādus īpašus javu stiprības noslēpumus. (111.lpp.)

Vai par spuldzēm:

Uzskatāms piemērs varētu būt visai izplatīti aplami priekšstati par to, kādu ieguldījumu dabas resursu ekonomijā un taupīšanā dod kvēlspuldžu aizvietošana ar gāzizlādes spuldzēm (t.s. ekonomiskajām spuldzēm). Kvēlspuldzes izgatavošanai ir nepieciešamas izejvielas, kas tiek iegūtas no 26 minerāliem, taču gāzizlādes spuldzei — jau no 41 minerāla. Tā kā pret izejvielu kvalitāti gāzizlādes spuldžu gadījumā ir daudz augstākas prasības, kopējais izmantotais Zemes dzīļu apjoms palielinās par 6—8 reizēm attiecībā pret to pašu izstarotās gaismas daudzumu. (169.lpp.)

Vai par derīgo izrakteņu monopoliem:

Nav patiesa tēze par monopolu Zemes dzīļu izmantošanā — mūsdienās minerālizejvielas nav atsevišķu valstu vai to grupu kontrolēts piedāvājums, un arī mūsdienīgas pārstrādes tehnoloģijas, kas ļauj iegūt tirgus produktu, ir pieejamas ļoti daudzās valstīs. (172.lpp.)

Tāpat “Derīgie izrakteņi” izskaidro, ka derīgo izrakteņu prognozes laikam, kas ilgāks par 25 gadiem, ir bezjēdzīgas:

Vienlaikus ģeoloģiskās un un tehnoloģiskās zināšanas par derīgo izrakteni konkrētā atradnē noveco. Pētījumi ir jāatkārto un būtiski jāpapildina ik pēc 15—20 gadiem, kad veicams arī atradnes krājumu aprēķins un ekspluatācijas ekonomiskā pamatojuma izvērtējums. Tādēļ mūsdienās nenotiek detalizēta derīgo izrakteņu krājumu aprēķināšana un izvērtējums laika posmam, kas pārsniedz 20—25 gadus. Tas ir laiks, kad veicama arī atbilstošo iegūstošo un pārstrādes uzņēmumu pilnmēroga rekonstrukcija un modernizācija. Šiem rekonstrukcijas darbiem ir nepieciešami jauni ģeoloģiskās izpētes dati un aprēķini, kas ļautu izvēlēties piemērotāko pieejamo tehnoloģiju un iekārtas. Tādējādi derīgo izrakteņu krājumi ir nepieciešami tikai noteiktam laika posmam, pieskaitot dažus gadus rezervei, kas paredzēta rekonstrukcijas darbu pakāpeniskai realizācijai pa posmiem, bet investīcijas krājumu aprēķiniem attālākai perspektīvai šādā gadījumā ir nepamatotas un nelietderīgas. Tā, piemēram, uzņēmumam, kas savu biznesa plānu balstītu uz 30 vai 40 gadus seniem ģeoloģiskās izpētes datiem, būtu grūti pamatot bankai kredītlīnijas atvēršanu. Jo dīvaināk būtu kādu saimniecisko dzīves jomu balstīt uz 100 vai 300 gadus seniem aprēķiniem un novērtējumiem, savukārt tas mums nebūt netraucē domāt, ka tikai šādi, daudzus gadu simtus uz priekšu veikti aprēķini nodrošina tautsaimniecības attīstību pasaulē un ir garants resursu pietiekamībai. (172.lpp.)

Protams, gaumes lieta, kas kuŗam interesants, bet man, jo tuvāk beigām, jo lasīt bija interesantāk — pēc dienišķās smilts, grants, māla un dolomitiem par naftu, brūnoglēm, miljardiem tonnu dzelzsrūdas. Interesanti arī par kobaltu, tītānu, cirkoniju, lantānu, cēriju, vaŗu, svinu, cinku, ūranu, molibdēnu, arsēnu, kadmiju, sudrabu, bismutu, stronciju, kā arī dimantiem.

Kā jau minēju, grāmata ir zinātniska un kliedē maldīgus priekšstatus. Patiesība, kas diezgan uzsvērta “Derīgos izrakteņos” — ka visā ir viss. Aizbrauc uz jūŗmalu ar trīs spainīšiem, vienā ieber smiltis, otrā iesmel ūdeni, trešā lai paliek gaiss — un tavās rokās būs pilna periodiskā tabula. Jā, Latvijā ir iepriekšējā rindkopā minētie elementi un vielas, tikai… Un tā ir nākamā patiesība, ko uzsveŗ “Derīgie izrakteņi”: ieži un minerāli gulēja savā vietā arī priekš tūkstoš un (liela daļa) priekš miljons gadiem, bet par derīgiem izrakteņiem tie kļūst tikai ar trīs priekšnosacījumiem:

  1. cilvēks tos atradis;
  2. cilvēks tos iemācījies izmantot;
  3. tos atmaksājas izmantot.

Tāpēc derīgie izrakteņi un to krājumi nav ģeoloģisks lielums, bet trīs dimensiju: ģeoloģijas, technikas un saimniecības — un tieši saimniecības apsvērumi ir svarīgākie:

Nav viegli atzīt, ka bez attīstīta un dažāda patēriņa tirgus visas rūdas un citi Zemes dzīļu izrakteņi būtu tikai interesants kolekciju materiāls un eksponāti dabas retumu krātuvēs.
Tādējādi visi derīgo izrakteņu krājumi vispirms ir ekonomiska kategorija un tikai pēc tam tehnoloģiska un, visbeidzot, ģeoloģiska kategorija. (170.lpp.)

Attiecīgi liekama aiz auss derīgo izrakteņu definīcija:

Latvijā ir pieņemts, ka derīgie izrakteņi ir neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi (arī pazemes ūdeņi), kuru izmantošana ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga. (166.lpp.)

Kā tas izpaužas dzīvē, grāmatā neminēts piemērs. 2002.gada sākumā Edmontonā nafta maksāja 200 CAD/m³ un Kanadas naftas krājumi bija 4,9 mld barelu. Gada beigās cena bija jau 300 CAD/m³, attiecīgi krājumi bija auguši līdz — 180 mld barelu, par trīs Krieviju tiesu! Un tikai tāpēc, ka cenas augšanas dēļ sāka atmaksāties iegūt naftu Atabaskas u.c. darvas smilšu baseinos. Vai arī grāmatā minēts piemērs:

Tā no bilances ir izslēgti krājumi, kas īpaši tika pētīti māla keramisko meliorācijas cauruļu ražošanai, arī pakaišu vai dedzināmās kūdras ieguvei u.tml. Abos gadījumos kā māls, tā kūdra ir palikuši iegulā, bet krājumi no bilances izslēgti, jo tautsaimniecības prasību izmaiņu rezultātā aprēķinātajiem krājumiem nav ekonomiskās vērtības, tātad tie vairs nav krājumi. (168.lpp.)

To pašu rāda arī derīgo izrakteņu vēsture:

Tā, piemēram, pirms 40 gadiem neviens nesauktu par derīgu tantala vai niobija rūdu, neuzskatītu mālus par otro svarīgāko alumīnija rūdu, bet brūnogļu izmantošanu indija ieguvei droši vien sauktu par fantasta iedomu. Līdz pat 17.gadsimtam svarīgs derīgais izraktenis bija krams (militārām vajadzībām), bet meteorītu dzelzs kā vienīgā dzelzs izstrādājumu izejviela bija gandrīz divus tūkstošus gadu. Par derīgo izrakteni jau pusgadsimtu neuzskata arī pirītu (savulaik no tā ieguva sērskābi), tīrradņa sēru, bet malahīs no pašas pieprasītākās vara rūdas jau 19.gadsimta pirmajā pusē kļuva par augsti vērtētu pigmentu izejvielu, apdares un rotu akmeni. (170.lpp.)

Un, atgriežoties pie trīs spainīšiem, ieskatīsimies vidējā:

Tā, piemēram, vairāk nekā pusgadsimtu ir zināms, ka jūras ūdens satur praktiski visus ķīmiskos elementus, taču tikai aptuveni pirms trīsdesmit gadiem ir izdevies vairumu no tiem arī eksperimentāli iegūt. Ekonomiski lietderīgi no jūras ūdens iegūt dzeramo ūdeni joprojām ir tikai dažos pasaules reģionos, retāk jūras ūdeni izmanto lauksaimniecības kultūru laistīšanai un tikai dažās vietās — sāls ieguvei. Mūsdienās, lai iegūtu kādu noteiktu komponentu no jūras ūdens, tā cenai pasaules tirgū jāpieaug vismaz desmit reižu, tāpēc joprojām tiek izmantotas Zemes dzīles, kur saimniecībai nepieciešamo komponentu koncentrācija ir augstāka. (170.lpp.)

Attapīgāks lasītājs sapratīs, kas izriet no derīgo izrakteņu būtības, ij neizlasījis pāris lappušu tālāk, kur nodaļu “Zemes dzīļu resursi pasaulē” sāk tas teikums, kuŗa dēļ vien grāmata iegādājama:

Sabiedrības apziņā ir iesakņojušies maldīgi priekšstati, ka pasaulē Zemes dzīļu resursi izsīkst. Ideja par taupīgu un racionālu dabas resursu izmantošanu, to saglabāšanu un aizsardzību, kā arī saprātīgāku to izmantošanu ir vietā un atbalstāma, bet tādēļ nevajadzētu pieņemt, ka resursu nepietiek, un izmantot šādu apsvērumu par argumentu dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai. ..
Kļūdaini ir priekšstati par kādas konkrētas izejvielas nepietiekamību, resursu izsīkšanu un tautsaimniecības attīstības apdraudējumiem tuvākā pusgadsimta vai vēl īsākā laika posmā. Saprotams, ka vajadzētu informēt sabiedrību un veidot cieņas pilnu attieksmi un pietāti pret dabu. Pesimistiskie novērtējumi balstās uz nekritisku vairāku terminu (resursi, krājumi, bilance utt.) jaukšanu ar ekonomiskām kategorijām un kāda derīgā izrakteņa ieguves saimniecisko pamatojumu, pastāvot konkrētiem pašizmaksas un biržas cenas rādītājiem. Zemes dzīļu resursi un to pietiekamība jāizvērtē daudz pamatotāk. (169.lpp.)

Un ar to pietiekamību ir tā, ka dzīvojam uz pārpilnības, ne trūkuma vai iznīcības planētas:

Nav zināms neviens derīgais izraktenis vai no Zemes dzīlēm iegūstams komponents, kurai ieguvei nepieciešamie krājumi un ekonomiski novērtētie resursi nebūtu pietiekami patēriņam pasaulē vismaz vienu gadsimtu ilgā nākotnē, ņemot vērā iedzīvotāju skaita palielināšanās prognozes.
Tas norāda, ka, apsīkstot visiem ģeoloģiskiem pētījumiem, bet saglabājoties pašreizējam patēriņa apjomam un patērētāju maksātspējai, tautsaimniecības nodrošinājums ir ārkārtīgi augsts. Jāņem vērā, ka, izņemot tikai dārgmetālus, pārējie no Zemes dzīlēm iegūstamie komponenti ir visai jutīgi pret tehnoloģisko procesu maiņām un mūsdienās ir viegli savstarpēji aizvietojami.
Tā rezultātā daudzas tradicionālās rūdas sen vairs netiek izmantotas rūpnieciskā pārstrādē (pirīts, halkopirīts u.c.), vairāku metālu rūdas (vara, niķeļa, dzelzs un alumīnija rūdas) jau vairākus gadu desmitus netiek meklētas, un to zināmie daudzumi maz mainās, bet tas nenozīmē, ka šādu rūdu trūkst vai ka nav iespējams atklāt jaunas atradnes. (172.lpp.)

Grāmata augstākā mērā ieteicama ikvienam, kas vēlas zināt, kā īsti ir ar derīgiem izrakteņiem Latvijā (un pasaulē). Zinātnisks korektums un godīgums dara “Derīgos izrakteņus Latvijā” par Ojāra Āboltiņa “No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai. Dabas vides pagātne un tagadne Latvijā” līdzinieci savā jomā. LU apgādā Baznīcas ielā 5 grāmata maksā €6,72.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: