2015.gadā izlasītās grāmatas


  1. Kraitons, Maikls. Kongo. Rīga : Juventa, 1997. 352 lpp.
  2. Веденеев, Ю.А., Борисов, И.Б., Зайцев, И.В., Лысенко, В.И. Выборы во Всероссийское Учредительное собрание в документах и воспоминаниях современников. Москва : РОИИП, 2009. 832 с.
  3. Vācietis, Jukums. Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme. Rīga : Avots, 1989. 304 lpp.
  4. Heniņš, Arturs. Smilšu pulkstenī birst cits laiks. Rīga : Jumava, 2012. 328 lpp.
  5. Kings, Stīvens. Mizerija. Rīga : Zvaigzne, 2012. 304 lpp.
  6. Kiršteins, Aleksandrs (red.). Neatkarības deklarācijas 20.gadadiena. 1990.gada 4.maijs. Rīga : 4.maija deklarācijas klubs, 2010. 64 lpp.
  7. Dzintars, Raivis. Ceturtā atmoda. Rīga, 2010. 112 lpp.
  8. Tolkīns, Džons Ronalds Rūels. Hobits jeb Turp un atpakaļ. Rīga : Zvaigzne ABC, 2002. 316 lpp.
  9. Defo, Daniels. Robinsons Kruzo. Rīga : Liesma, 1973. 253 lpp.
  10. Kellermanis, Bernhards. Anatolas pilsēta. Rīga : Liesma, 1973. 480 lpp.
  11. Volless, Edgars. Ceturtais mēris. Nāves melodija. Atkārtots izdevums. Mākslinieks Edgars Folks. Rīga : Tapals, 1994. 288 lpp.
  12. Lems, Staņislavs. Ijona Klusā zvaigžņu ceļojumi. Balss no debesīm. Rīga : Zinātne, 1975. 416 lpp.
  13. Semjonovs, Juris. Pasaules bagātības. Kā saimnieko cilvēce. Saimniecības ģeografija visiem. No jaunākā vācu izdevuma tulkojusi Elza Liepa. Rīga: Valters un Rapa, 1940. 488 lpp.
  14. Raspail, Jean. The Camp of the Saints. 103 p. Pieejams: http://www.jrbooksonline.com/PDFs/Camp_of_the_Saints.pdf
  15. Mains Rīds, Tomass. Liktenīgais šāviens. Rīga : Krūklis, 1992. 135 lpp.
  16. Lietotāja rokasgrāmata. Caddy. Volkswagen AG, 2012. 354 lpp.
  17. Suvorovs, Viktors. Oblom. Izgāšanās. Maršala Žukova pēdējā kauja. Rīga : Dienas Grāmata, 2015. 279 lpp. Dižās desmitgades hronika. 2.grāmata.

Kopā 5408 lappuses.

“Auto Bild Latvija”


575457_1-vaaks_abl01_cover_medium[1]Kļuvis autobraucējs, iedomājos apskatīties, kādi autožurnāli latviešu valodā ir. Tieši arī nākamgada preses abonēšanas kampaņa tuvojās. Izvēle nebija liela, un izraudzīties “Auto Bild Latvija” nebija grūti. Daudz grūtāk bija izšķirties, vai pasūtināt. Stiprākās bažas bija divas: pirmkārt, var gadīties, ka žurnāls ir par dārgām mantām izrādīšanās nolūkiem; otrkārt, var gadīties, ka žurnāls ir pārāk daudz par Vāciju un pārāk maz par Latviju. Beigās izšķirīgs apsvērums bija, ka nezaudēšu tak ij ne lata mēnesī. Pasūtināju.

Šonedēļ saņēmu nākamgada 1.numuru. Kā ienesu mājās, dēli izgrāba no rokām un ņēmās pētīt. Septiņgadnieks aizraujošāko lasīja priekšā un skaidroja četrgadniekam. Kad četrgadnieks aizgāja gulēt, viens pats cītīgi boksterēja joku lapu. Pēc tam atzinās man, ka daudz joku nemaz nav smieklīgi. Un viņam bija taisnība: tie tiešām nebija domāti septiņgadniekiem. Kad septiņgadnieks aizgāja gulēt, beidzot klāt tiku es. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Jauks SUV atlants, precīzāk, grafiks, kur lērums modeļu salikts izmēra un cenas koordināšu plaknē. Visādas automobiļu testēšanas. Liku aiz auss, ka Zelta stūres absolūtā uzvarētāja ir “Opel Astra”. Mācījos braukt ar astru, un, re, tiešām labs auto. Cītīgāk pievērsos Ģimenes stūres balvai minivenu klasē. Izrādās, tur labāko līdz šim nebiju nedz redzējis, nedz zinājis: BMW 2.sērijas “Gran Tourer”. Ak, jā, ir jau ar tik šogad izlaists. Milžu cīņas — šķēršļu apbraukšanas testā atklājas, ka lieliem SUV bloķējas kreisais priekšējais ritenis, un vairs nav iespējams pastūrēt. Ražotāji skaidro, ka tā tas domāts pret apgāšanos. Piemēroti gadalaikam — visādi padomi par braukšanu ziemā. Rakņāšanās pa lietotiem auto. Stūres vēsture. Kā jau teicu, joku lapa. Un pašās beigās katalogs, kuŗā žurnāla numurā kopš 2010.g. par kuŗu modeli rakstīts.

Arī Latvija: Latvijas autoziņas; atbildes uz sadzīviskiem Latvijas lasītāju jautājumiem; mēneša cilvēks Māris Īle stāsta par savām autotirgotāja gaitām; Latvijas autotirdzniecības vēsture kopš 90.gadu sākuma vienas lappuses konspektā; īsi žurnāla veidotāju komentāri rakstos.

Bažas nav pilnībā piepildījušās, un nākamo numuru gaidīšu vairāk ar interesi nekā ar nolemtību, jo bija viss kas arī man lasāms un skatāms.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Par gadu tuvāk sabrukumam — 2015.gads Krievijai


Cik ilgi vēl vilks lupatu imperija? Attēls: zvezda.ru

Cik ilgi vēl vilks lupatu imperija? Attēls: zvezda.ru

Vērtējot krievu imperiālismu un Kremļa režīmu pagājušā gadā un to radītos draudus latviešiem, tāpat kā iepriekš esmu optimistisks, jo laiks darbojas latviešu labā, bet Kremļa režīms spēris vēl vienu drošu, gadu platu soli pretī sabrukumam. Un te nav runa par sabrukumu tādā izpratnē, ka ģeoloģiskā ilgtermiņā neviens režīms un neviena valsts nav mūžīgi, bet par tādu, ko redzēs puse šobrīd dzīvo latviešu. Kāpēc? Jo Kremļa lupatu imperiju drupina vairāki fundamentāli faktori.

Pirmkārt, saimniecības iekārta. Komandsaimniecība un valsts jaukšanās uzņēmējdarbībā sakausē valsts varu un oikonomiku koruptīvā vienībā, nokauj uzņēmību, sadala resursus neefektīvāk par brīvu tirgu. Ja panākumi saimniekošanā atkarīgi no sakariem valdošās aprindās, nevis no tā, vai tu spēj citiem cilvēkiem piedāvāt ko lētu, labu un derīgu, valsts tiek noplicināta un slīgst atpalicībā no tām, kuŗas ir tuvāk kārtīgai tirgus saimniecībai. Valsts diktāta izraisītā atpalicība ar laiku darīs neiespējamu imperisku polītiku, jo tās īstenošanai trūks resursu. Visuzskatāmākā procesa izpausme ir pasaules naftas un gāzes revolūcija, kuŗas dēļ Kremlim zūd energoresursu eksporta ieņēmumi un kaimiņvalstu šantāžas iespējas. Kaut kad Krievija pāries uz efektīvāku saimniekošanu, bet arī tad imperiska polītika nebūs iespējama: līdzekļi būs, taču rīcību noteiks peļņas iespējas, nevis imperiski apsvērumi.

Otrkārt, krievu imperisms lemts sakāvei polītisku cēloņu dēļ. Neredzamā roka darbojas ne tikai saimniecībā, bet arī polītikā. Arī polītiskās sistēmas izvēlē cilvēki dzenas pēc labuma vai vismaz kaut kā pieņemama. Tāpēc ilgākā laikā virzība ir uz varas dalīšanu, lai ierobežotu sāncenšu ieguvumus un nodrošinātu sev brīvību un ietekmi jebkuŗā iznākumā. Turklāt autoritārisma iekārta ir neefektīvāka par dēmokratiju. Ja taisnība priekšniekam, lēmumi nonāk pretrunā ar patiesām vajadzībām. Imperisms, būdams diktātūras un verdzības iekārta, kaut kad tiks atmests.

Treškārt un, manuprāt, galvenokārt, krievu imperistu dziesmiņa ir nodziedāta dēmografijas jomā. Turklāt dubulti. Vispirms — kādreiz Maskavas tieši paverdzinātās zemēs notiek dekolonizācija, un tās neatturami slīd prom no krievu pasaules. Pamattautas nostiprinās, mazinās krievu skaits un īpatsvars, rūk krievu valodas izplatība. Vienīgais izņēmums ir Baltkrievija, ko Aļaksandrs Lukašenka pārkrievojis vēl dziļāk nekā SPRS laikā. No pārējām visvājākā attīrīšanās no pārkrievošanas bijusi Latvijā: paldies LTF—LC—TP—”Vienotības” līberāļu valdīšanai un kosmopolītiskai etnopolītikai, kas dzīvē nozīmējusi izmisīgu turēšanos pie pārkrievošanas atliekām. Krievijas kaimiņos kvantitātīvas pārmaiņas krājas un pāriet jaunā kvalitātē. Ievērojamākais piemērs ir Ukraina, kur augoša neatbilstība starp valdošo režīmu un pilsoņu kopumu 2014.gadā beidzās ar režīma krišanu un brīvības izcīnīšanu no Kremļa. Krievija bez Ukrainas var būt parasta, normāla nācionāla valsts, taču imperija — nekad.

Otrs dēmografisks kapakmens, kas slīd virsū krievu imperismam, ir tas, ka krievi zaudē foiderāciju. Notiek klusa nekrievu tautu atmoda un dekolonizācija. Čečeni jau ir trešā lielākā tauta līdz darbspējas vecumam. Nekrievu reģionos (republikās un autonomos apvidos) krievu īpatsvars mazinājies no 39,9% 2002.gadā līdz 38,5% 2010.gadā. Stāvoklis Čečenijā un dažviet citur atgādina vēlīno Romas imperiju, kas nomalēs vietvalža amatā cēla vietējām tautām piederīgos un ļāva tiem rīcības brīvību apmaiņā pret uzticību imperijai, un kādu laiku viņi tiešām bija lojāli. Tāpat krievu dzimstība Krievijā ir zemāka nekā latviešu dzimstība Latvijā, un mūža ilgums Krievijā — 3,7 gadi zemāks nekā Latvijā. Tuvojas laiks, kad imperistiem vairs nebūs vaļas uztraukties par Ukrainu (un Latviju), jo būs jāuztraucas par Ziemeļkaukāzu un Tivu.

Kā gan minētie fundamentālie faktori izpaudušies šogad? Polītiski un saimnieciski Kremlis baudījis savas agresīvās ārpolītikas augļus. Uralu naftas cena kritusi no 54,85$ par mucu gada sakumā līdz 33,98$ 30.decembrī, tātad par 38,0% jeb 1,614 reizes. Rublis aizbraucis no 58,12 rubļiem par dolāru gada sākumā līdz 73,17 rubļiem 30.decembrī, tātad kļuvis vārgāks par 20,6% jeb 1,259 reizes. IKP janvārī—novembrī bijis 96,3% no 2014.gada janvāŗa—novembŗa apjoma. Dabiskā kustība nekrievu reģionos janvārī—novembrī bijusi +4,8‰, salīdzinot ar -0,8‰ krievu reģionos, un, salīdzinot tautas, atšķirība būtu vēl lielāka.

Putins un Kremlis, protams, vēl var ļoti daudz ļauna nodarīt, taču viņu spēki sīkst katru gadu. Tāpēc savu nu jau desmit gadu senu prognozi par Krievijas imperijas galu 2050.gadā atstāju spēkā.

Manu emuāru 2015.g. pārskats, “WordPress” datormērkaķu sagatavots


WordPress.com statistikas palīgmērkaķi sagatavojuši manu emuāru 2015.g. pārskatu.

 

 

Riteņbraukšanas sezona: 4210km


Laika prognozes teic, ka kļūs arvien aukstāk, tāpēc var pieņemt, ka riteņbraukšanas sezona galā. Skaitītājs rāda, ka šosezon esmu nominies (ar 5km precīzitāti) 4210km. Tas ir mazāk nekā pērn (4485km), tak vairāki apstākļi liecina, ka arī šīgada rezultāts visnotaļ cienāms. Pirmkārt, tas tik un tā ir otrs labākais manā mūžā (trešais lielākais bija 3450km 2007.gadā). Otrkārt, rezultāts sasniegts ar visu to, ka šogad piedzimusi meita un esmu sācis braukt ar automobili. Treškārt, laikapstākļi lutinājuši, ka varēts braukt līdz pat gada beigām. Tāpēc, protams, žēl, ka jaukais laiks galā, tak kopumā ar savu šīgada mīšanos esmu apmierināts.

Braukšana ar saspiestu dabasgāzi (CNG): 2.mērījums = 3,90Ls/100km, abi kopā = 4,00Ls/100km


Statistikai jāiemūžina, ka esmu otrreiz izmērījis, cik maksā automobiļa braukšana ar saspiestu dabasgāzi (CNG). Pirmā reizē iepildīju 31,56kg (gāze maksā 1€/kg) un nobraucu ar to 539,2km. Otrā reizē iepildīju 35,11kg un nobraucu 633,5km. Tātad šoreiz prieks maksājis 5,54€ jeb 3,90Ls simt kilometros. Saliekot abus mērījumus kopā, iegūst 66,67kg(€) un 1172,7km, tātad izmaksas bijušas 5,69€ jeb apaļi 4,00Ls simt kilometros.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

140 vārdu: Teika Ziemsvētku rotā


Izgaismota četrstāvīga egle Ķeguma ielā. Visu cieņu saimniekiem!

Izgaismota četrstāvīga egle Ķeguma ielā. Visu cieņu saimniekiem!

Jauka lieta, ko var darīt, tuvojoties gadumijai, ir apstaigāt dzimto rajonu un vērot, kā tautieši rotājušies svētkiem. Šogad aizņemtības dēļ bērnkopībā nebija izdevies. Šodien, ieskatījies meteo.lv laika prognozē un zaudējis pēdējās cerības, ņēmos lauzt septiņgadnieku. Izdevās, tak tik tikko, un tam vajadzēja vairākus argumentus:

  • šī ir pēdējā iespēja apskatīt Teikas rotāšanos, jo vēlāk vairs nebūs laika;
  • šī ir pēdējā iespēja braukt ar riteni, jo vēlāk kļūs pārāk auksts;
  • dosimies arī uz “Alfu” piemērīt slidas;
  • meklēsim milzīgu virtenēm izgaismotu egli, ko esmu redzējis nofotografētu internetos.

Tā šovakar devāmies pēdējā braucienā. Iespaids, kas radās pirmos pāris kvartālos, atlikušajā ceļā (nobraucām 7km) tik nostiprinājās: šķiet, nekad vēl Teika nav rotāta Ziemsvētkiem un Jaungadam tik krāšņi kā šogad! Arī milzu egli atradām. Lai citiem būtu vieglāk meklēt, atklāšu, ka tā ir Ķeguma ielā. Un, kad bijām atraduši, tad spējām arī no savām mājām ieraudzīt.

%d bloggers like this: