Putinisti un putinisti


13010800_675873482550437_6264146987153708679_n[1]Kopš 2014.gada sākuma līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un hibridkaŗa saasināšanos asāka kļuvusi vajadzība saskatīt un atmaskot Kremļa ietekmes aģentus jeb vienā vārdā putinistus. Savulaik, priekš drīz jau gadiem septiņiem, rakstīju, kā viņus pazīt:

Krievijas ietekmes aģenta komplekts ir:

  1. latviešu un Latvijas Republikas nonievāšana;
  2. Krievijas, SPRS un krieviskā cildināšana;
  3. antiamerikānisms.

Latvijas apstākļos komplekts joprojām spēkā. Un, kas to būtu domājis, tagad Latvijas un Eiropas putinistu ķeršanā dedzīgi iesaistījušies līberāļi, kas iepriekš bija pārņemti ar latviskā nonievāšanu un okupācijas seku legālizēšanu un nostiprināšanu. Kā tā? Diemžēl lielum liels vairums līberāļu spalvu met, bet ne tikumu. Jo meklē vissīkāko putinisma skabargu nācionālistu acīs, tikai reizumis piemin tradicionālās Kremļa marionetes un sabiedrotos kreisā spārnā un gandrīz nekad (rakstu ‘gandrīz’, jo pieļauju, ka tomēr kādu reizi pievērsuši uzmanību) — kreisi-labēji centriskās aprindas, lai kādi baļķi būtu to acīs. Atliek vien internetos pameklēt Putina draugu sarakstus. Tāda selektīva putinisma saredzēšana piemīt līberāļiem ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā.

Piemēram, pērn decembrī Francijā notika reģionu vēlēšanas. Provansas—Alpu—Azūra krasta reģionā (tur ir arī Nica, starp citu) kandidēja Nācionālās frontes kandidāte Mariona Lepēna. Nācionālo fronti līberāļu avoti bieži ieskaita Putina sabiedrotos. Lai viņa neuzvarētu, varas partijas (labējie republikāņi un kreisie sociālisti) vienojās par kopīgu kandidātu, ko arī izdevās ievēlēt ar 54,8% pret Lepēnas 45,2%. Un izrādījās, ka ievēlētais Kristjāns Estrozī ir ne mazāks putinists par Marionu — brāļojas ar Krievijas sagrābtās Krimas Jaltas kūrortpilsētas vietvalžiem. Ukraina Estrozī brāļošanos nosodīja (neatceros lasījis, ka Ukraina būtu nosodījusi kādu Marionas Lepēnas rīcību), bet vai līberāļi tāpēc būtu pasludinājuši Estrozī un viņa partiju par putinistiem? Kāds pārsteigums, lika mazliet pagaidīt.

Vai arī: Vācijā līberāļi par putinistiem sauc nācionālo “Alternātīvu Vācijai”, bet tikai retumis piemin “Kreiso” (SPRS okupētās Austrumvācijas komūnistu un brīvās Rietumvācijas līdzskrējēju) putinisko viedokli un sakarus ar Kremli. Un tas nav viss. Vācu sociķu vadītājs Sigmars Gabriels pastāvīgi aizstāv tuvināšanos ar Kremli un aicina atcelt sankcijas pret Krieviju, kā arī atkal uzņemt Krieviju pasaules lielvalstu G7 grupā, no kuŗas to izmeta par iebrukumu Ukrainā. Savukārt sociķu ārlietu ministrs Šteinmeijers nesen nosodīja NATO gatavošanos aizsargāt alianses austrumu robežu pret Krieviju. Vai tāpēc līberāļi būtu atzinuši abus vadoņus un vācu sociāldēmokratu partiju par putinistiem? Kāds pārsteigums, lika mazliet pagaidīt.

Tas pats Amerikā. Līberāļi baida ar Republikāņu partijas prezidenta kandidāta Donalda Trampa putinismu. Jaunākais piemērs pēdējās nedēļas laikā: Tramps mīkstinājis Republikāņu partijas programmu attiecībā uz palīdzību Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Par Trampa trūkumiem un viņa aprindu sakariem ar Kremli iesaku lasīt amerikāņu izlūkošanas speciālista Džona Šindlera čivinājumus un emuārus, bet vai līberāļi izskaidro, ka Republikāņu partijas programma mīkstināta, pārņemot līdzšinējo Dēmokratu partijas / Obamas polītiku? Un, atvainojiet, pat es neuzskatu Obamu par putinistu. Un vai līberāļi līdzvērtīgi saskata putinismu Dēmokratu partijas prezidenta kandidātes Hilarijas Klintones noziedzīgi naivā attiecību “pārlādēšanas” polītikā ar Krieviju, noziedzīgi bezrūpīgā attieksmē pret e-pastu drošību, kuŗas dēļ viņas e-pasti ārlietu ministres amatā tagad, visticamāk, ir Putina rokās un Klintone pati kļuvusi šantāžējama, un viņas aprindu un Klintonu fonda sakaros un darījumos ar Kremli? Kāds pārsteigums, lika mazliet pagaidīt.

Nemaz jau nerunājot par svaigu ES Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera dalību Kremļa propagandas saietā. Vai imigrantu iepludināšanu, kas ietilpst Putina plānā Eiropai, par ko rakstīju vēl priekš Nicas, Briseles, Ķelnes un Parīzes:

Toties piepildījušās Putina cerības, ka līberālisms un kosmopolītisms tiktāl saēdis Eiropu, ka ES vartuŗi tīši vēršas pret savām tautām, atmetot robežkontroli un ļaujot Eiropā gāzties simtiem tūkstošiem nelegālu imigrantu. Sveštautiešu — īpaši musulmaņu — iepludināšanai ir tāds potenciāls izraisīt tādus konfliktus ar pamattautām, ka:

  1. Eiropas valstīm vairs nebūs vaļas uztraukties par kaut kādu Putinu, kuŗš taču neviena zviedra vai franča neslepkavo;
  2. dezorientēti eiropieši var krist Maskavas viltusdrauga skavās un Kremļa marionetēm un sadarbības partneŗiem var rasties pietiekami liela ietekme, lai būtiski traucētu vēršanos pret Krievijas agresiju.

Un tad jau Eiropa varētu pamest Ukrainu un Baltiju Putina ziņā. Tāpēc viņš tagad kurina Sīrijā kaŗu, lai vairotu imigrācijas spiediena un, ja izdosies, ar līberālās un kosmopolītiskās elites rokām novestu Eiropas valstis līdz iekšējām asinspirtīm un ārējai bezspēcībai.

Diemžēl jāsecina, ka līberāļu runām par kādas personas vai organizācijas putinismu nevar un nedrīkst paļauties. Pirmkārt, apgalvojums var būt gan patiess, gan nepatiess, līberāļi par putinistiem saukājuši arī Polijā valdošo Likuma un taisnīguma partiju un mūsu pašu Nācionālo apvienību. Otrkārt, vēl svarīgāka un grūtāk atšķetināma ir noklusēšana: līberāļiem tuvākas personas un organizācijas, ko viņi nepiemin, var būt ne mazāki putinisti par līberāļu norādītiem. Jāsaprot, kad līberāļi kādu sauc par putinistu, tas nav analizē balstīts termins, bet vēl viens lamuvārds blakus citiem viņu iecienītiem: rasists, seksists, nacists, tumsoņa, populists, fašists utt. Ko darīt? Neņemt pierē, neņemt par pilnu, faktus un lietas apstākļus neatkarīgi pārbaudīt.

Labi, pieņemsim, kad fakti un lietas apstākļi neatkarīgi pārbaudīti, esam atklājuši, ka (vienalga, ko līberāļi par to teikuši vai noklusējuši) mūsu priekšā ir Krievijas ietekmes aģents. Starp citu, pēdējos gadus viegls un samērā efektīvs pārbaudes veids ir attieksme pret ukraiņiem un Ukrainu. Ko ar tādu darīt? To pašu, ko ar līberāļiem: neņemt pierē, neņemt par pilnu, faktus un lietas apstākļus neatkarīgi pārbaudīt. Un izprast, kas viņš ir — muļķis vai maita — un attiecīgi rīkoties. Piemēram, ja kāds iedomājas, ka Krievija un Putins ir kristietības un tikumības stiprā pils, viņš ir muļķis. Maitu un muļķu atšķirība ir starp Kremļa marionešu partijām un tādām, kas tūkstošiem kilometru no Krievijas un ar 0,…% krievu iedzīvotāju sastāvā dzīvo illūzijās par Putinu un iedomājas, ka varētu izmantot viņu savā labā.

Un ko darīt, ja visi visapkārt putinisti? Labi, pārspīlēju, teiksim, ja Francijā visām trim lielākām partijām putiniskas noslieces — ko tad? Atcerēties, ka eiropiešu tautām bez krievu imperiālisma ir vēl otrs eksistenciāls drauds: kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem un islāmizācija. Atšķirībā no Putina tas apdraud visu Eiropu un nav rietošs. Polītiķi, kas aizstāv savu tautu vismaz no vienām briesmām, ir labāki par tiem, kas neaizstāv ne no vienām.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 4 Comments »

Brauciens pa Salaspils pagastu: bijušais dzelzceļš un Krimas sagrābšanas piemiņas plāksne


Otrreiz mūžā pārlūza pedāļa spicīte. Man šis vārds neizklausās pēc kārtīga riteņbraukšanas termina, kaut tieši tā to sauc mans riteņmeistars un veikals, kur pirku vietā. Angliski ir ‘toe clip’, tātad kājas pirkstu skava, es drīzāk sauktu par kāpsli, bet, ja kāds zina labāka vārda, labprāt uzklausīšu. Veloveikalā aiz Purvciema izgāztuves nopirku vietā pāri par 6,29Ls un vakar vakarā nolēmu pabraukāties, lai pārbaudītu, cik labi turas jaunā spicīte. Izlēmu apskatīt daļu bijušā dzelzceļa no Salaspils stacijas uz Sauriešu karjeru, kuŗa vietā “Jāņa sēta” rāda it kā izbraucamus ceļus. Vislabāk tas redzams “Ģisnet” krievu 25-niecē (salīdzinājumam blakus “Jāņa sētas” mūsdienas; attēlus var klikšķināt, lai tiktu pie interaktīvām kartēm):

Salaspils dzc. Salaspils dzc. mūsdienās

Viegli dokumentēju braucienu ar fotografijām, beigās ir karte, kur kas fotografēts.

1. Savāda izskata ēka ar nosaukumu “Muižas” ceļā no Sauriešiem uz Salaspils pusi:

IMG_20160719_185150[1]

2. Bijušā dzelzceļa krustojums ar Sauriešu—Salaspils ceļu. Vispirms skats ZR, tad DA virzienā:

IMG_20160719_185515[1] IMG_20160719_185542[1]

3. Devos DA virzienā, patīkams grantsceļš veda līdz kādām mājām (par laimi, ar piesietu suni), pēc tam dzelzceļš pārtapa izbrauktās takās pa zāli:

IMG_20160719_185856[1]

4. Tuvojoties Zeltiņu ciemam, sākās sakņudārziņi. No tālienes šķita, ka tajos varbūt kāds miris, bet tuvumā krusts vairāk izskatījās pēc putnu baidāmā:

IMG_20160719_190148[1]

5. Pilskalnam līdzīga veca šķembu noliktava liecināja, ka sākas ģipšakmens karjers:

IMG_20160719_190238[1]

6. Nolēmu izbraukt cauri Zeltiņiem un apskatīt tos. Diezgan nomācoša paskata kolonistu ciems, 2011.g. tautskaitē pārsimt iedzīvotāju, latviešu un krievu attiecība pēc valodas — aptuveni 1:2. Te pie Zeltiņu 14.ēkas gaidīja neparastākais braucienā — Krimas sagrābšanas piemiņas plāksne! Vissakoptākā Zeltiņu vieta, tajā eglīte, pie eglītes uz stabiņa plāksne drukātiem krievu burtiem: “KRYMSKIJ SAĻUT VESNA 2014” (KRIMAS SALŪTS PAVASARIS 2014). Atvainojos, ka nav tuvplāna — darbojās smidzinātājs (foto var redzēt pilienus ap egli), un negribēju saslapt. Bet, uzklikšķinot uz attēla, var tikt pie lielākas versijas un uzraksta izlasīt:

IMG_20160719_190614[1]

7. Aizbraucu līdz ģipšakmens karjeram, kuŗa malā slējās svaigāks pilskalns, ar interesi izlasīju par spridzināšanas signāliem un respektēju norādi nerādīties karjerā:

IMG_20160719_191308[1] IMG_20160719_191133[1]

8. Tālāk dzelzceļš veda caur purvu:

IMG_20160719_191600[1]

9. Te gadījās otra neparasta lieta — pāris saglabājušos gulšņu:

IMG_20160719_191907[1]

10. Un tad jau dzelzceļa trase zem siltumapgādes cauruļu pacēluma iestiepās Salaspils botāniskā dārzā, kur es līdzi netiku:

IMG_20160719_192243[1]

Bija jau vēls, tāpēc, īpaši neaizraujoties, devos mājup. Spidometrs galā rādīja, ka esmu pa dienu nobraucis 65km. Jaunā spicīte braukt netraucēja, tik reizēm ķērās, liekot pēdu iekšā. Pierašanas un iemanīšanās vaina. Un te arī klikšķināma fotografēto vietu karte:

Salaspils dzc. brauciens

Daniela Friberga “Īstie labējie atgriežas”


Īstie labējie atgriežasNesen internetos pamanīju, ka latviski izdota grāmata “Īstie labējie atgriežas”. Reti gadās, ka ārzemju apgāds ko izdod latviski. Vēl retāk, ka par polītiku. Vēl retāk, ka ne marksisms. Tāpēc iegādājos. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Vispirms gribēju noskaidrot, kas ir autors. Par laimi, izdevēji tādu vēlmi paredzējuši un paši uzrakstījuši:

Daniels Fribergs, biznesa vadības maģistrs, ir galvenais izpilddirektors Zviedrijas kalnrūpniecības korporācijā Wiking Mineral un bija viens no Zviedru metapolitiskās domnīcas Motpol dibinātājiem.

Pameklējot internetos, vēl atradu, ka Fribergs dzimis 1978.gadā, nesen mainījis darbu un ir čivinātavā @Daniel_Friberg.

Nākamais jautājums bija, kas ir Dominiks Venērs. Jo grāmata veltīta viņa piemiņai. Atradu: franču nācionālists un vēsturnieks. 2013.gadā, protestēdams pret sabiedrības pagrimumu un islāmizāciju, nošāvās Parīzes Dievmātes katedrālē.

Pati grāmata izdota pērnruden un kopš tā laika tulkota vairākās valodās. Lasīt bija viegli, par ko laikam jāpateicas gan autoram, gan tulkotājam (tulkojums tomēr varēja būt labāks), gan lasītājam — jo “Īstie labējie” atgādināja pagaŗāku emuāru rakstu, kādus esmu radis lasīt. Izkārtoju pabrīvāku vakaru un pāris stundās tiku cauri. Taisnības labad jāpiemin, ka grāmatai 111 lappušu.

Par ko “Īstos labējos” īsti runa? Par polītiku. Precīzāk, par metapolītiku. Kā pats Fribergs raksta:

Metapolitika ir sabiedrisko pārmaiņu kaŗš pasaules uzskatu, domu un kultūras līmenī. Ikviena parlamentārā cīņa ir jāapsteidz, jāleģitimizē un jāatbalsta ar metapolitisko cīņu.
..
Metapolitika, izsakoties vienkāršāk, nozīmē cilvēku domu, pasaules uzskata un pašu konceptu, kurus viņi izmanto, lai izprastu un definētu pasauli ap sevi, ietekmēšanu un formēšanu.

Tātad par pasaules uzskatiem un rīcību. Sākot no sevis — kas un kāpēc ir labs un ļauns, kā dzīvot tikumīgi — līdz Eiropas mērogam: kā uzvarēt kreisos un darīt viņu novājināto Eiropu atkal dižu. Lasot ne reizi neķēra apskaidrības zibens spēriens, cik trāpīgi Fribergs izteicies, taču vairākumam rakstītā jāpiekrīt. Bija arī lietas, kam nepiekrītu, taču tās nemudināja mest grāmatu papīra atkritumos. Tās drīzāk bija garainis, kas veicina vārīšanos: mudina apzināties, ko tu pats domā un kāpēc tas ir pareizāk un labāk nekā Friberga rakstītais.

Autors īsi apskata polītisko Rietumeiropas attīstību kopš 2.pasaules kaŗa, mazliet vairāk vērības velta Zviedrijai, analizē kreiso norietu, min galvenos pasaules uzskata un virzības pieturpunktus, sniedz praktiskus padomus attiecībām ar naida grupām un neobjektīviem žurnālistiem. Lielu daļu grāmatas aizņem metapolītikas jēdzienu vārdnīca — sākot no ‘1914.gada idejām’ līdz ‘vēstures beigām’.

Varu “Īstos labējos” ieteikt ikvienam, kuŗš vēlas izkopt savu pasaules uzskatu un saprast, kas Eiropā notiek un kas darāms. Friberga vārdiem:

Rietumu civilizācija joprojām var tikt glābta, un ir katra eiropieša morālais pienākums tiekties paveikt šo uzdevumu. Politiskais aktīvisms ir gan ar nozīmi, gan nepieciešams.

Jūnija statistika: nelegālās imigrācijas vilnis turas augstu


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, jūnijā Eiropā pa Vidusjūŗu nelegāli ieradušies 24tk nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 22tk maijā, taču mazāk nekā 55tk pērn jūnijā. Iznākumā imigrācijas vilnis paplacis, tak joprojām ir tuvu virsotnēm — 1,1mln pēdējā gada laikā:

Migranti 2016.jūnijs

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits turējies samērā zems — 1,7tk maijā, 1,6tk jūnijā, jo Maķedonija tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas. Pērn jūnijā Grieķijā ieradās 31tk iebr[a]ucēju, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 20 reižu (31318/1554) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 20 reižu grūtāk iekļūt?

Savukārt Italijā ieradušos skaits audzis no 19,9tk līdz 22,4tk un ir aptuveni pagājušā gada līmenī (22,9tk). Un arī te zīmīgi skaitļi. Visvairāk nelegālu imigrantu šogad no Nigērijas (17%), Eritrejas (13%) un Gambijas (8%). Visas tūkstošiem kilometru no Italijas, visām daudz tuvāk citas drošas zemes, turklāt samērā ar iedzīvotāju skaitu (Nigērijā 182mln, Eritrejā 6,5mln, Gambija gluži kā Latvija ar 2mln) augstākā ieceļošanas intensitāte no Gambijas. Kad pēdējo reizi dzirdēts ziņās par kaŗiem un vajāšanām Gambijā? Jo imigrācijas intensitāte divreiz augstāka nekā no Eritrejas un >40 reižu augstāka nekā no Nigērijas!

Frančiem un mums pašiem — latviešu “Marseljēza”


Uz priekšu, latvieši,
Un pulkos stājamies.
Lai asins plūst, mēs kausimies,
Līdz vergu važas pušu trūks.

Un ko tie mūsu zemē meklē,
Šie svešinieki, zvēru bars?
Tie grib mūs iedzīt verdzības peklē,
Drīz uzbruks mums šis elles svars.

Uz priekšu, latvieši,
Un pulkos stājamies.
Lai asins plūst, mēs kausimies,
Līdz vergu važas pušu trūks.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Mančestra


Mančestru apmeklēju, jo novēroju britu ES nobalsošanu un Lielbritanijas Vēlēšanu komisija par nobalsošanas štābu bija izraudzījusies Mančestru.

Mančestra ir pilsēta Anglijas ziemeļos, bet, tā kā no Anglijas uz ziemeļiem vēl ir Skotija, Mančestra ir salai pa vidu. Pati pilsēta lieluma ziņā mazliet atpaliek no Rīgas (520tk iedzīvotāju pret Rīgas 640tk). Dabā pilsēta tomēr nebeidzas ar oficiālo robežu, bet turpinās plašās piepilsētās, un Lielmančestrā ir 2,7mln iedzīvotāju — vairāk nekā Latvijā (1,962mln). Mēdz teikt, ka Mančestra sacenšas ar Birmingemu par Lielbritanijas otras lielākās pilsētas godu. Mančestras attīstību izšķirīgi noteicis, ka priekš divsimt gadiem tā kļuva industriālizācijas centrs un pasaules kokvilnas galvaspilsēta.

Braucu no Rīgas prom tik siltā un jaukā dienā, ka vai mazliet žēl sametās:

IMG_20160620_130456

Rīgas lidostā bija piemērs, cik lakoniska ir latviešu valoda:

IMG_20160620_134140

Lidoju ar pārsēšanos galvenā Zviedrijas lidostā Arlandā. Tur, izrādās, pasažieŗiem trūkst kārtīgas iespējas apsēsties:

IMG_20160620_175421

SAS lidžurnālā bija apgalvots, ka pie Oslo pamatiežus veidojuši vairāki ledus laikmeti:

IMG_20160620_190228

Pirmie Mančestras iespaidi pa vilciena logu bija samērā rūpnieciski:

IMG_20160620_221136

Iznākot no stacijas, nevarēja nepamanīt kvartāla lieluma graustu:

IMG_20160620_221842

Galvenais centra parks ir tikai neapbūvēts zāliens:

IMG_20160621_182316

Maza daļa galvenā dižveikala:

IMG_20160621_193351

Centra skati:

IMG_20160621_193413 IMG_20160621_193609

Tramvajs:

IMG_20160621_193502

Pilsētas centrā būvē jaunu tramvaja līniju:

IMG_20160621_195515 IMG_20160621_195534

Tramvajs vietām brauc pa bijušu dzelzceļa trasi:

IMG_20160622_170640 IMG_20160622_172051

Video par to, cik tramvaji neganti čīkst:

Futbola mūzejs:

IMG_20160621_193825 IMG_20160621_194426

Čeltemas bibliotēka — 2.senākā Mančestras ēka:

IMG_20160621_194133

Katedrāle — senākā Mančestras ēka:

IMG_20160621_194246 IMG_20160621_194716

Vietējā Čainatauna:

IMG_20160621_200102 IMG_20160621_200215

Blakus Čainataunai cits rajons — Geivilidža. Mierīgi sadzīvo ar Čainataunu. Tomēr, ja turpināsies tāda islāmizācija kā līdz šim (2001. — 9,1% iedzīvotāju, 2011. — 15,8%), ļoti apšaubu, vai Geivilidža sagaidīs gadsimta vidu:

IMG_20160623_213853

Mančestrā ir tāda lieta kā sētas (aizmugures) ieliņas. Ne pārāk jaukas:

IMG_20160621_200300 IMG_20160621_200744

Pilsēta celta uz sarkana smilšakmens, kas dažā upes krastā joprojām redzams. Izplatītākā apbūve — sarkani ķieģeļi:

IMG_20160621_200708 IMG_20160622_173319

IMG_20160622_173624 IMG_20160622_175701

Ļoti daudz kokvilnas noliktavu, kas pārbūvētas dzīvokļos un birojos. Noliktavas cēla izturīgas, lai turētu preču svaru. Tāpēc, kad tās pārbūvēja, mierīgi varēja papildināt ar stāvu vai pāris:

IMG_20160622_143826

Kāda kokvilnas noliktava, tagad viesnīca, no iekšpuses:

IMG_20160622_144309

Mana viesnīca. Apakšā krogs, augšā daži numuriņi:

IMG_20160621_201100

Joprojām dzīva paraža, ka agri rītā pienavīrs atstāj pie durvīm pienu:

IMG_20160624_074839

Viena no galvenām Mančestras centra ielām:

IMG_20160622_142535

Mančestras rātsnams. Te bija ES nobalsošanas visas valsts štābs:

IMG_20160622_152819

Milzīga dzelzceļa noliktava pa veselu kvartālu, tagad atpūtas un izklaides centrs:

IMG_20160622_164242

Mančestra priekš Mančestras — restaurēti romiešu forta fragmenti, kas reiz bijis pilsētas vietā:

IMG_20160622_165449 IMG_20160622_170546

Kādreizējā vilcienu iebrauktuve kādreizējā centrālā dzelzceļa stacijā. Vēl nezināju, ka te skaitīs visas Mančestras balsis:

IMG_20160622_171330

Centrālā stacija no pilsētas puses:

IMG_20160623_231601

Pirmā pasaules starppilsētu pasažieŗu dzelzceļa stacija — Mančestra—Liverpūle, 1830.:

IMG_20160624_191128

Mančestras industriālizācija sākās priekš dzelzceļa izgudrošanas. Tāpēc padaudz kanalu:

IMG_20160622_172203 IMG_20160622_172730

IMG_20160624_192308 IMG_20160624_193159

Kanali un dzelzceļi:

IMG_20160624_191746 IMG_20160624_192115

Pie vietējās ūniversitātes piemineklis dzērienam, kas tajā izgudrots:

IMG_20160622_175407

Savādi, sejgrāmatas reklāmas:

IMG_20160624_114714

Lielbritanijas ES nobalsošanas novērošana


Šogad jāņoju Anglijā — novēroju viņējo ES nobalsošanu. Dalīšu iespaidus divos rakstos: vispirms par nobalsošanu, tad par Mančestru.

Rīkot nobalsošanu par dalību ES bija Konservātīvās partijas premjera Deivida Kemerona solījums 2015.gada parlamenta vēlēšanās. Pats viņš bija par palikšanu, taču bija spiests tādu solījumu dot, lai saglabātu partijas vienotību (daudz konservātīvo gribēja izstāties), novērstu vēlētāju pārplūšanu pie Neatkarības partijas un nezaudētu vēlēšanās. Konservātīvie vēlēšanās uzvarēja (daudziem negaidīti), un Kemerons solījumu izpildīja. Simboliska sakritība: nobalsošanas diena (23.jūnijs — Lielbritanijā tradicionāli vēlēšanas rīko ceturtdienās) sakrita ne tikai ar jāņošanu, bet arī ar filmas “Neatkarības diena” rādīšanas sākumu.

Viena no retām polītiskām reklāmām un "Neatkarības dienas" filmas reklāma

Viena no retām polītiskām reklāmām un “Neatkarības dienas” filmas reklāma

Lielbritanijas Vēlēšanu komisija bija sagatavojusi nopietnu novērošanas programmu, ko izmantoja ~60 novērotāju: citu valstu vēlēšanu rīkotāji (bija no Meksikas, Zambijas, Bangladešas utml., taču arī no Lietuvas un Igaunijas), ārzemju vēstniecības, starptautiskas iestādes un augstskolas. Vispirms novērotāji tika iepazīstināti ar nobalsošanu, tās rīkošanas kārtību un polītisko fonu. Lektori uzsvēra, ka nevienai pusei nav droša pārsvara un nobalsošanas iznākums nav paredzams. Tagad laikam jāpastāsta, kā notiek nobalsošana, un pēc tam atgriezīšos pie novērošanas programmas.

IMG_20160621_103828

Lielbritanijas Vēlēšanu komisijas vadītāja Dženija Votsone stāsta par nobalsošanas organizāciju

IMG_20160621_155500

ITV televīzijas pārstāvis stāsta par kampaņām

 Valstī ir 46,5mln vēlētāju, vēlēšanu komisiju darbs organizēts četros līmeņos:

  1. iecirkņi;
  2. 382 pašvaldības;
  3. 12 reģioni;
  4. Lielbritanijas Vēlēšanu komisija, kas par nobalsošanas štābu bija izraudzījusies Mančestru.

Atšķirībā no Latvijas Lielbritanijas Vēlēšanu komisija pārrauga arī kampaņu finances (Latvijā to dara KNAB) un bija katrā pusē (palikt; izstāties) apstiprinājusi oficiālos kampaņas veicējus. Kaut jautājums bija ārkārtīgi svarīgs, polītisko reklāmu bija pavisam maz. Ielās redzēju kampaņojam tikai palicējus (bija novērotāji, kas redzējuši tikai neatkarībniekus). Ir paraža, ka avīzes izziņo savu viedokli, kā balsot. Aģitēt ļauts arī nobalsošanas dienā, ko izmantoja avīzes savā pirmajā lapā. Pievakarē redzēju vēl klātienes aģitētājus pie galvenās Mančestras dzelzceļa stacijas.

Vēlētājam jābalso vienā noteiktā vēlēšanu iecirknī, ko viņš pats izvēlas un paziņo. Ja pilsonis nav izvēlējies neviena, viņa vēlētāju sarakstos nav un nobalsot viņš nevar. Papildus parastai balsošanai iecirknī vēlētāji var balsot pa pastu (gan iekšzemē, gan ārzemēs — un tas ir vienīgais balsošanas veids ārzemēs) vai ar vietnieka (proxy) palīdzību. Vietniekbalsošana ir iespēja uzticēt balsošanu savā vietā citam vēlētājam. Iepriekšējas balsošanas nav. Iesūtītās pasta balsis katru dienu, sākot no 4.jūnija, atvēra un, neapskatoties to saturu (kā balsots), ievietoja aizzīmogotās urnās skaitīšanai nobalsošanas vakarā.

Īpaša uzmanība pievērsta balsošanas aizklātumam, jo katrai vēlēšanu zīmei ir ūnikāls numurs un iecirkņa vēlēšanu komisijai ir šo numuru saraksta tabula, kur tā ieraksta vēlētāja numuru iecirkņa vēlētāju sarakstā, kuŗam attiecīgā zīme izsniegta. Tādējādi var konstatēt, kā kurš balsojis, taču iecirkņu darbinieki neatcerējās, kad pēdējo reizi šī iespēja izmantota.

IMG_20160622_121751

Vēlēšanu zīmes priekšpuse un aizmugure. Vēlēšanu zīmes tur viegli salīmētā bukletiņā; kad atnāk vēlētājs, virsējo zīmi noplēš

IMG_20160622_122730

Vēlēšanu zīmju numuru saraksts. Kad vēlētājam izsniedz zīmi, pie tās numura ieraksta viņa numuru vēlētāju sarakstā

 Balsošana lielā mērā balstās uzticībā:

  • vēlētājam nav jāuzrāda personas dokuments ar foto, bet pietiek nosaukt savu vārdu un adresi;
  • vēlētājam nav nekur jāparakstās par balsošanu;
  • iecirkņa vēlēšanu komisija raksta ar zīmuli, ne pildspalvu. Arī balsošanas kabīnē ielikts zīmulis, ne pildspalva, taču vēlētājs drīkst balsot arī ar līdzi paņemtu pildspalvu vai flomāsteru.

Vēlēšanu komisiju pārstāvji atzina, ka pasta balsošanu un citus uzticībā balstītus elementus mēdz ļaunprātīgi izmantot musulmaņu imigrantu kopienās, tāpēc musulmaņu apdzīvotos rajonos godīgas balsošanas nodrošināšanai reizēm spiesti izmantot īpašas drošības procedūras. Piemēram, musulmaņu pastniekam norīko līdzi policistu, lai pastnieks balsošanas materiālus tiešām nogādātu vēlētājiem, kuŗi pieteikuši pasta balsošanu, nevis aiznestu vietējiem musulmaņu kopienas vadītājiem.

Slēgtu kabīņu iecirkņos nav, balsošanai izmanto krustveida stāvgaldiņus ar sienām. Iecirknī aizliegts fotografēt un filmēt. Vēlētājus apkalpo 3…4 cilvēki. Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā.

Pēc vēlēšanu beigām iecirkņa komisijas vēlēšanu materiālus nogādā vienkopus skaitīšanai pašvaldības balsu skaitīšanas centrā, kas tikām jau sācis darbu, no 10 vakarā skaitīdams pasta balsis. Kad viss saskaitīts, vēlēšanu komisijas pārstāvis klātesošiem paziņo balsošanas skaitļus. Sabiedrība nobalsošanas iznākumus var uzzināt no plašsaziņas līdzekļiem (pamatā trīs galvenās televīzijas — BBC, ITV, “Sky”), kam ļauts izmantot elektronisku Lielbritanijas Vēlēšanu komisijas rezultātu sistēmu.

Priekšvēlēšanu dienā mūs aizveda uz Meklsfīldu (Jelgavas—Jūŗmalas lieluma Mančestras piepilsēta) apskatīt pasta balsojumu atvēršanu. Lai ievērotu balsošanas aizklātību, īpaši tika pieskatīts, ka vēlēšanu zīmes visu laiku tiek turētas ar priekšpusi uz leju. Pasta balsošanu izmantoja ~1/5 balsstiesīgo. Tiekoties ar vietējo vēlēšanu komisiju, bija interesanti, ka viņi savus darbus raksta līdzīgi blokschēmai uz gaŗos palagos salīmētām liellapām.

Video — Meklsfīldas vēlēšanu komisijas pārstāvis skaidro, kā aizzīmogo urnas:

IMG_20160622_112219

Tikšanās ar Meklsfīldas vēlēšanu komisiju. Uz grīdas komisijas darāmo darbu saraksts

IMG_20160622_111248

Vēlēšanu komisijas sarakstīts darāmo darbu saraksts tuvplānā

IMG_20160622_115337

Pasta balsojumu atvēršana

IMG_20160622_120059

Pasta balsojumu atvēršana

IMG_20160622_111401

Urnas ir necaurspīdīgas melnas

IMG_20160622_121051

Pasta balsojumi salikti urnā, tā aizzīmogota un gaida atvēršanu nobalsošanas vakarā

Nobalsošanas dienā bija jāceļas 6 no rīta, jo 6.30 startējām skatīt iecirkņa darba sākšanu. Ēkā bija dubultiecirknis, un 7.00 bija sastājusies īsa agru balsotāju rindiņa, ko visai ātri apkalpoja. Tālāk braukājām pa dažādiem iecirkņiem Mančestrā un tās tuvumā. Visbiežāk tie bija saieta namos, gadījās sporta halles un baznīcas (arī tur, kur 1/4 vēlētāju musulmaņi). Nevienā iecirknī uzturēšanās brīdī vēlēšanu kārtības pārkāpumu nebija, redzētais radīja brīvu un godīgu vēlēšanu iespaidu. Šķita, ka vēlētāju aktivitāte augstāka nekā pērn parlamenta vēlēšanās, un vēlāk skaitļi to apstiprināja: 72,2% pret 66,4%.

IMG_20160623_065155

Tūlīt sāksies nobalsošana

IMG_20160623_065333

Dubultiecirknī vēlētāji dalīti pēc adreses

IMG_20160623_070217

Iecirkņa atklāšanas brīdī sastājusies maza rindiņa

IMG_20160623_074019

Iecirknis sporta hallē

IMG_20160623_091909

Iecirknis saieta namā

IMG_20160623_091948

Pie ieejas iecirknī

IMG_20160623_092308

Tā kā iecirknī iekšā fotografēt aizliegts, fotografēts pa atvērtām durvīm. Var redzēt krustveida balsošanas galdiņu daļu

IMG_20160623_093014

Iecirknis baznīcā

IMG_20160623_134437

Vēl viens iecirknis baznīcā

Vakarā gājām vērot iecirkņa slēgšanu Mančestras Centrālā bibliotēkā. Nekā ārkārtēja, pēdējais balsotājs atnāca 5′ priekš slēgšanas, pāris minūšu pēc laika atskrēja vēl viens, tak tika laipni aizraidīts, ko uztvēra ar nožēlu, tomēr izpratni. Pēc tam apmeklējām Mančestras rātsnamu, kur bija Lielbritanijas Vēlēšanu komisijas nobalsošanas štābs. Rātsnamā strādāja Vēlēšanu komisijas darbinieki, žurnālisti kaut ko stāstīja un ziņoja, tak neviena pašvaldība savus iznākumus saskaitījusi vēl nebija.

IMG_20160622_121733

Ja iecirkņa slēgšanas brīdī ir rinda, tajā stāvētājiem izsniedz rindas kartes, lai zinātu, kuŗus vēl apkalpot

IMG_20160622_121852

Lielākais pārsteigums — urnas stampa. Lokanas plastmasas dēlis noapaļotiem galiem, ar ko blīvāk saspiež vēlēšanu zīmes urnā

IMG_20160623_215905

Mančestras Centrālās bibliotēkas iecirknis minūti priekš slēgšanas. Fotografēts no ielas caur logu

IMG_20160623_222457

Valsts galvenā nobalsošanas iznākumu paziņošanas skatuve Mančestras rātsnamā

Devāmies tāpēc uz Mančestras skaitīšanas centru, kas bija ierīkots bijušā centrālā dzelzceļa stacijā, kur tagad konferenču halle. Vienā zāles galā, kur kādreiz brauca iekšā vilcieni, tagad pieveda iecirkņu vēlēšanu materiālus. Zāles sānmalās līkloču bija salikti skaitīšanas galdi. Vienā pusē tiem sēdēja skaitītāji, otrā pusē varēja stāvēt novērotāji. Stacijas garenasī bija vairāki televizori, kur varēja vērot ziņas, un uzkodu bufete — protams, arī galdiņi un krēsli.

IMG_20160623_231601

Mančestras balsu skaitītava (bijusī centrālā dzelzceļa stacija) no ārpuses

IMG_20160623_232118

Mančestras balsu skaitītava (bijusī centrālā dzelzceļa stacija) no iekšpuses. Sānos skaitīšanas galdi, tuvplānā iznākumu paziņojumu skatuve no aizmugures, pa vidu staigā novērotāji un citi interesenti

IMG_20160624_035759

Mančestras vēlēšanu komisija paziņo pilsētas nobalsošanas iznākumus

Atradu lielisku vietu TV skatīšanai. Izrādījās, esmu apsēdies tieši starp neatkarībnieku un palicēju galdiņiem. Tas deva papildus iespaidus, kā abas puses juta līdzi iznākumu ziņošanas gaitai valstī un attiecās savstarpēji viena pret otru. Neatkarībnieki bija gluži vai klonētu 20-gadīgu puišu pulciņš, palicēji daudzveidīgāki. Vienā brīdī neatkarībnieki aizskrēja pie skaitīšanas galdiem uzmanīt skaitīšanu, palicēji tik nopietni pret saviem pienākumiem neizturējās un palika skatīties TV. Atbilstīgi nobalsošanas iznākumiem neatkarībnieki nakts gaitā kļuva jautrāki un atbrīvotāki, bet palicēji klusāki.

Mančestrā ir 338tk balsstiesīgo (salīdzinājumam — Rīgā 2014.g. Saeimas vēlēšanās bija 413tk), un skaitītāji, kas savu darbu izdarīja ātrāk, palika dīkā gaidām pārējos — pie mums, skaitot iecirknī, tāda dirnēšana nerodas. Beidzot ap 4 rītā Mančestras vēlēšanu komisijas pārstāvis no skatuvītes paziņoja, ka pilsētā 122tk (60%) nobalsojuši pa palikšanu ES un 80tk (40%) par izstāšanos. Valsts mērogā tas gan nekā vairs nespēja mainīt, jo neatkarībnieku pārsvars jau bija simtiem tūkstošu balsu. Ar to Mančestras skaitīšana bija galā.

Pēc ~2/3 pašvaldību iznākumu ziņošanas plašsaziņas līdzekļi sāka paši pasludināt, ka uzvarējuši neatkarībnieki. Lielbritanijas Vēlēšanu komisija gan sagaidīja pēdējo pašvaldību un tikai tad nosauca oficiālos skaitļus un iznākumu. Kaut iznākums bija samērā tuvs (51,9% par izstāšanos no ES, 48,1% par palikšanu) un polītiskai elitei netīkams, nebija nekādas kavēšanās vai iznākuma apšaubīšanas.

Nākamā dienā vēl bija pēcbalsošanas saiets, kur novērotāji varēja Lielbritanijas Vēlēšanu komisijai izteikt savus iespaidus un ieteikumus. Kam interesē, nobalsošanas iznākumi pašvaldību griezumā pieejami te. Atsevišķas pašvaldības publicējušas savus iznākumus sīkākā griezumā.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 1,552 other followers

%d bloggers like this: