Kas ir pļavā un kas — rūpnīcā?


Sešgadnieks šovakar atnesa papīra lapu, kur bija sarakstījis divu jautājumu testu par to, kas kuŗā vietā ir un kā nav (katram jautājumam pareiza tik viena atbilde). Lūdzu:

PĻAVA

  1. RASA
  2. JOGURTS
  3. MAŠĪNA
  4. KROKODĪLI

RŪPNĪCA

  1. MAŠĪNAS
  2. TAKA
  3. SĀLS

Par īpašumu nodošanu “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei”


Rīt 9.00 Saeimas sēdes darba kārtībā vairāki likumprojekti (pārsvarā “Vienotības” parakstīti) par īpašumu nodošanu bez atlīdzības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei”:

  1. Rīgā, Jumaras (Ernesta Birznieka-Upīša) ielā 12;
  2. Rīgā, Abrenes ielā 2;
  3. Rīgā, Ludzas ielā 25;
  4. Jūŗmalā, Kļavu ielā 13;
  5. Kandavā, Lielā ielā 31;
  6. kā arī Rīgā, Skolas ielā 6, kas jau nodots “Rīgas Ebreju kopienai”, atbrīvot no apgrūtinājumiem — aizlieguma atsavināt vai ieķīlāt un nodošanas atpakaļ valstij, ja biedrība „Rīgas Ebreju kopiena” beidz pastāvēt.

Ļoti ceru, Latvija apliecinās, ka ir tiesiska valsts:

Nācionālās apvienības Rīgas nodaļa: “Es neesmu suns, man saimnieka nevajag”


Šovakar notika Nācionālās apvienības Rīgas nodaļas sanāksme par tiešām prezidenta vēlēšanām. 18.decembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Satversmes grozījumus, kas paredz tiešas prezidenta vēlēšanas. Tāpēc partijas valde un Saeimas frakcija lūdza nodaļas pa janvāri lietu apspriest, piedāvājot arī vairākus viedokļa variantus:

  1. tiešas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas, un, jo ātrāk, jo labāk;
  2. tiešas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas, taču to nevar sasteigt. Satversmes grozījumi jāgatavo, bet tie nevar attiekties uz nākamām (šīgada, tas ir) prezidenta vēlēšanām;
  3. diskusija par tiešām prezidenta vēlēšanām jāatliek līdz brīdim, kad mazinās ārējais apdraudējums;
  4. tiešas prezidenta vēlēšanas nav nepieciešamas, Saeimas vēlēts prezidents labāk nodrošina līdzsvaru.

Lai neiespaidotu biedru viedokli, partijas vadības pārstāvji sanāksmē izmantoja iespēju paklusēt, un debatēs izteicās vien Rīgas nodaļas biedri paši. Pēc tam secīgi balsoja par variantiem:

  1. vajag, un jau šogad — 0 balsu;
  2. vajag, bet ne šogad — 0 balsu;
  3. atlikt līdz brīdim, kad mazinās ārējais apdraudējums — 2 balsis;
  4. nevajag vispār — 47 balsis;
  5. viens klātesošais atturējās par visu.

Skaitļi patiesi ataino NA rīdzinieku viedokli. Kā debatēm punktu pielika partijas vecbiedrs Imārs Kiršbaums: “Es neesmu suns, man saimnieka nevajag.”

Ziedojumu vākšana, lai aizlaistu ceļojumā uz Antarktīdu — labi vai slikti?


Kāds cilvēks nesen izdomāja, ka grib aizlaist ceļojumā uz Antarktīdu, pingvīnus paskatīties un tā. Bet pašam to 5000$ vai cik nav. Un izsludināja ziedojumu vākšanu savam ceļojumam. Dažās dienās iecerēto summu sameta.

Kamēr lieta notika, turēju muti un pirkstus, lai lieki neietekmētu. Nu rimies, un vēlos dalīties savās domās. Un domas divējas.

Pirmkārt, izgāzt tādu naudu tādam mērķim nav sekmīgākais ieguldījums nedz pašam pingvīnu lūkotājam, nedz ziedotājiem. Par 5000$ piespraust sev medāli, ka esi viens no retiem latviešiem, kas Antarktīdā bijuši, ir visai neefektīvs garīgas izaugsmes, materiālas nodrošināšanās vai ģimenes stiprināšanas veids. Tāpat ziedotājiem ir lērums iespēju palīdzēt cilvēkiem, kas lūdz veselības vai dzīvības, ne atpūtas un izpriecu labad.

Otrkārt, prieks, ka esam tik bagāti. Ka pilsoņiem ir nauda, ko var atļauties ziedot. (Vēl lielāks prieks, protams, par >200 tk latu Dāvim.) Joprojām otrkārt, prieks, ka esam tik brīva valsts. Ka pilsoņi var izlietāt savu naudu pēc sava ieskata. Kaut vai dedzināt.

Tā ka, apkopojot divos vārdos — labi dzīvojam.

Izmērīts! Partiju panākumu saistība ar vēlētāju izglītības līmeni


Rakstot iepriekšējo ierakstu, ieliku “No sirds Latvijai” vēlēšanu kartes norādi (tur apskatāmas arī citu partiju kartes). Un pamanīju, ka NSL aprakstā biju pieminējis ne tikai dzīves, bet arī izglītības līmeni. Un nodomāju, ka tam tak arī saistību ar partiju sekmēm var izmērīt. Domāts, darīts. Ņemam 2011.g. tautskaites izglītības līmeņa tabulu, aplēšam iedzīvotāju īpatsvaru ar augstāko izglītību pa pašvaldībām un rēķinām korrelācijas ar kandidātu sarakstu balsu īpatsvaru tajās. Iznākums tāds:

  1. “Saskaņa” +0,2675;
  2. Nācionālā apvienība +0,2266;
  3. “Latvijas attīstībai” +0,1701;
  4. “Vienotība” +0,1687;
  5. Reģionu apvienība +0,1289;
  6. Krievu savienība +0,0885;
  7. “Vienoti Latvijai” -0,0280;
  8. “Izaugsme” -0,0441;
  9. “Suverēnitāte” -0,0746;
  10. Jaunā konservātīvā partija -0,0784;
  11. “Brīvība” -0,1488;
  12. “No sirds Latvijai” -0,4076;
  13. Zaļo un zemnieku savienība -0,5226.

Galvenais secinājums: saistība ar izglītību nav uztveŗama pārāk nopietni, jo vēlētāja izvēli noteikuši citi apstākļi un izglītība ir tikai greizs spogulis, kuŗā tie atspīdējuši. Proti, kāds ir augstāko izglītību ieguvušo izvietojums? Izteikta koncentrēšanās Lielrīgā un pilsētās:

Augstākā izglītība % katrā novadā

Tas izskaidro ekstrēmus. Okupācijas režīms vissmagāk pārkrievoja pilsētas, tāpēc “Saskaņai” tagad pozitīva korrelācija. ZZS ir laucinieciskākā partija, tāpēc tai viszemākā. No latviešu partijām augstākā pozitīvā korrelācija ar izglītības līmeni ir Nācionālai apvienībai. Atceroties apgalvojumus (visbiežāk līberastu), ka atbalsts NA nācionālisma un tikumības polītikai ir tumsonība, fakti drīzāk liecina par pašu apgalvotāju tumsonību.

Izmērīts! Partiju panākumu saistība ar vēlētāju dzīves līmeni


Pēdējā laikā sarietējis visai daudz lietu, par ko varētu rakstīt:

  • ziedojumu vākšana, lai par citu cilvēku naudu ceļojumā uz Antarktīdu aizlaistu;
  • Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumu priekšlikumi;
  • Grieķijas vēlēšanu iznākumi utt.

Tomēr vispirms pievērsīšos kam citam, par ko diez vai uzrakstīs kāds cits. Proti, ko iegūstam, saliekot kopā Saeimas vēlēšanu iznākumus ar dzīves līmeni pašvaldību griezumā? Pareizi, iespēju izmērīt partiju panākumu saistību ar vēlētāju dzīves līmeni. Par ko balso bagātnieki un par ko nabagi? Par ko balso cilvēki, kas dzīvē kaut ko sasnieguši, un kuŗas partijas zvejo lumpenu balsis? Korrelācijas skaitļi ir diezgan daiļrunīgi:

  1. Nācionālā apvienība +0,4627;
  2. “Vienotība” +0,1969;
  3. “Latvijas attīstībai” +0,1404;
  4. Reģionu apvienība +0,1222;
  5. “Saskaņa” +0,0275;
  6. “Brīvība” -0,0556;
  7. “Izaugsme” -0,0902;
  8. Krievu savienība -0,0979;
  9. Jaunā konservātīvā partija -0,1361;
  10. “Suverēnitāte” -0,1628;
  11. “Vienoti Latvijai” -0,1996;
  12. Zaļo un zemnieku savienība -0,3109;
  13. “No sirds Latvijai” -0,5057.

Ir vēl kāds rādītājs, kam korrelācija ar dzīves līmeni vēl augstāka: vēlētāju aktīvitātei +0,6486. Tas ir daudz augstāk nekā 0,30 aktīvitātei ar vēlētāju mājas valodu.

Skaitļi, kaut daiļrunīgi, nepārsteidz. Un šī nav tukša dižošanās pēc to aprēķināšanas. NSL pamanīju, kolīdz uztaisīju partijas vēlēšanu karti, NA jau 2013.g. Rīgas domes vēlēšanās bija redzams, ka tā ir privātmāju partija, salīdzinot ar “Vienotību”.

Jāatzīst, maķenīt smeldz par Nācionālo apvienību. Partijai skaidrāk jāapzinās, ka labi dzīvot ir labi. Ka labēja polītika ir pareiza. Ne tikai principiāli (jo vairo un atalgo latviešu brīvību, neatkarību, saimnieka apziņu, īpašumtiesības, uzņēmību), bet arī partejiski — nevajag spļaut akā, no kā pats dzer.

Kuŗas valsts dzīves līmenī ir kuŗš Latvijas novads


Ir paņēmiens, kā uzskatāmi paskaidrot kādas valsts reģionu dzīves līmeni: pateikt, kuŗā valstī ir tāds pats dzīves līmenis kā attiecīgā reģionā. Latvijā piemērots mērogs būtu rajons, bet tādu jau gadi seši vairs nav. Statistikas reģioni ir pārāk raupjš dalījums, jo tajos ir ievērojamas iekšējas atšķirības, tomēr, protams, salīdzināt var (kopprod./cilv., Ls; valstis — Pasaules bankas dati):

Reģions 2012., Ls/cilv. Gluži kā
LATVIJA 7618 Krievija
Rīgas reģions 12503 Grieķija
Pierīgas reģions 6122 Palau
Vidzemes reģions 4596 Rumānija
Kurzemes reģions 6034 Gabona
Zemgales reģions 5157 Kostarika
Latgales reģions 4341 Kolumbija

Lielā Krievija ar milzu dabas bagātībām tādā pašā līmenī kā Latvija ar — latviešiem.

Novadi ir piemērotāks pārskata līmenis, tak par tiem neviens kopprodukta nerēķina. Izlīdzēšos ar pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Var, protams, piekasīties pamatoti norādīt, ka tas ietveŗ vairākus pieņēmumus, tomēr pārskatu sniedz. Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu kopsumma pielīdzināta IKP, tāpat katras pašvaldības līmeņa attiecība pret caurmēru. Varbūt tā būs saprotamāk: katras pašvaldības līmeni izdala ar Latvijas caurmēru (piemēram, Gaŗkalnes 910Ls ir 210% no 433Ls caurmēra), tad iegūto dalījumu pareizina ar Latvijas IKP/cilv. līmeni un skatās, kuŗai valstij iegūtais skaitlis vistuvāk. Pasaules līdzinieku karte ir tāda, skatiet un baudiet:

Pašvaldību dzīves līmenis 2013 kā valstīs

Rīga palikusi Čechijas līmenī tāpat kā gadu iepriekš. Ķeguma novads vistuvāk ne tikai Lietuvas, bet arī Latvijas caurmēram. Cēsu un it īpaši Ogres novads kā mazā Krievija ar savu Maskavu un savu nomali. Utt.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 1,261 other followers

%d bloggers like this: