Rietumu plūdums

Ieraudzīju internetos ārzemju vēstniecību izvietojuma karti Parīzē. Izteikta koncentrācija rietumos, arī Latvijas vēstniecība turpat Buloņas mežmalā (apvilku ar sarkanu):

Karte: u/ntohm@Reddit

Kā tā? Tur lepnākas pilsētas daļas. Ieskatam var uzmest aci, kāds izskatās Latvijas vēstniecības iebraucamais ceļš. Un balso tādās vietās par buržujiem:

Savukārt, iebakstot tumšāk sarkano vietu gūgles karšu ielas skatā, pietiek dažu peles vilcienu, lai ieraudzītu turieniešu atbalstītā Greguāra vēlēšanu plakāta pavēnī kādu ģimenīti ieturamies uz ielas. Un ironiski: lai kāda ideoloģija valdītu valstī, tomēr savu vēstniecību liek buržuju rajonā, nevis sociālistu—zaļo—komūnistu—islāmistu pārņemtā.

Bet apskatieties svaigāko Berlīnes vēlēšanu karti — kur tur buržuju rajoni (tumšāk melnie)?

Karte: Erinthecute@Wikipedia

Izbrauciet gūgles ielu skatā vismelnākā rajonā pie Vilmersdorfas un Cēlendorfas robežas Cigļaceļu — nebūtu slikti tādā dzīvot, ko? Un atkal buržuju rajoni lielpilsētas rietumos. Varētu iebilst, ka Berlīne bija sadalīta un Rietumberlīnē buržuji paglābās no komūnistiem. Bet arī iepriekš aina bija tā pati: pēdējās pašvaldību vēlēšanās priekš Hitlera nākšanas pie varas sociāldēmokrati vai komūnisti no visām Berlīnes pilsētas daļām neuzvarēja tikai Vilmersdorfā, Cēlendorfā, Šēnebergā un Šteglicā — visas pilsētas dienvidrietumos.

Ja turpinām salīdzināt telpā, tad apskatāmies Londonu: rietumos no Sitijas Vestminstera, austrumos — Tauerhemletsa. Ja neesat paši bijuši, pavaicājiet Dāvim Viļumam, kāda atšķirība. Madridē labējie stiprāki ziemeļrietumos, kreisie dienvidaustrumos. Protams, labēja turīga rietumdaļa nav visās lielpilsētās, tomēr jūtami biežāk, nekā būtu pēc nejaušības. Kāpēc?

Rietumu plūdums. Ziemeļu puslodes mērenā joslā gaisa spiediena atšķirību un Zemes griešanās dēļ valdošie ir rietumu vēji (arī mums visbiežāk dienvidrietumu). 19. gadsimtā pilsētās cēla rūpnīcas. To dūmus pūta uz austrumiem. Savukārt no rietumiem pilsētā ieplūda tīrs gaiss. Kas varēja, apmetās tīrākā vietā. Ne katrs varēja atļauties. Tā arī palicis.

Tāpēc, ja jāatbild, kāpēc vēstniecības Parīzē tā un kāpēc Latvijas vēstniecība Buloņas mežmalā, tad tāpēc, ka gaiss plūst no augsta spiediena apgabaliem uz zema un Zeme griežas.

Kuŗā partijā kāda vienotība un saskaņa — “pret” balsis 2026. gada Saeimas vēlēšanās

“Pret” balsis (jeb agrāk svītrojumi) ir kas tāds, kas varbūt patīk vēlētājiem, bet ne vēlēšanu komisijām un nekādā ziņā ne partijām. Jo, kā minēts Saeimas vēlēšanu likuma 23. panta trešā daļā,

Atzīmi “par” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu, savukārt atzīmi “pret” — ja viņš neatbalsta šā kandidāta ievēlēšanu.

Kam gan patīk, ka vēlētāji vai pat paša partijas biedri viņu neatbalsta? “Pret” balsis var ne tikai maitāt savstarpējas kandidātu attiecības, bet pat sašķelt partiju. Reizēm esmu dzirdējis, ka negātīvas balsis vispār nevajag atļaut. Labi, iedomāsimies tādu vēlēšanu sistēmu: “pret” balsot nedrīkst, vēlamiem kandidātiem drīkst atzīmēt “par” tāpat kā tagad, bet ļoti, ļoti vēlamiem var ielikt divas “par” balsis. Ar ko tāda sistēma atšķiŗas no tagadējās? Ne ar ko! Vēlētājs tāpat var izretināt kandidātus divu punktu robežās. Un tomēr psīcholoģiskais efekts, ka balso pret tevi, velk uz leju, riebj tev (vai — tu balso pret, velc un rieb), ir pilnīgi reāls. Tāpēc “pret” balsis sarakstā kopumā rāda, cik partija jūt savu vēlētāju noskaņojumu un kāda iekšēja gaisotne tajā.

Nule notikušās vēlēšanas ļauj ieskatīties, kāds ir stāvoklis Latvijas partijās. Piemērots rādītājs ir “pret” balsu procents: sasummē visu attiecīgā saraksta attiecīgā apgabala kandidātu “pret” balsis, izdala summu ar kandidātu skaitu (tā iegūst caurmēra kandidāta “pret” balsu skaitu) un iegūto skaitli dala ar saraksta balsu skaitu attiecīgā apgabalā. SV/AJ salīdzināts ar 2022. gada “Suverēno varu”. Lūk, kā lieta izskatās lielākajām partijām — pirmais, blāvākais stabiņš partijām rāda iepriekšējās (2022. gada) vēlēšanas, otrs, spilgtākais — šīgada:

Šis tas redzams:

• kopumā balsošana “pret” augusi;
• Latgale kā parasti agresīvākais vēlēšanu apgabals;
• iezīmējas latviešu partiju virkne “pret” balsu dilšanas secībā — visvairāk ZZS, tad “Vienotība”, tad Apvienotais saraksts un Nācionālā apvienība, tad “Progresīvie”;
• SV/AJ vēlētāji ir stabili un vienoti krievu imperiālismā, un daļēji tas attiecas arī uz LPV.

Vecrīga—jūŗa—Teika

Tāda diena, ka beigās, lai izvēdinātu galvu, no Vecrīgas uz Teiku braucu caur Vecāķu jūŗmalu.

35 km, un maķenīt vairāk miera.

Vienu alu gadā mazāk — tas nav iespējams!

Ieraudzīju ziņu — Kulbergs aicina katru izdzert vienu alu gadā mazāk, lai palīdzētu Ukrainai:

https://x.com/DelfiLV/status/2110699427904008274

Nē, tā nebūs un nenotiks! Diemžēl Kulbergs prasa no manis neiespējamo!

Rīgas latviešu partiju panākumu karte 2026. gada Saeimas vēlēšanās

Rīgas partiju puduŗus var kartēt dažādi. Izvēloties starp latviešu un krievu puduŗa balsu starpību un latviešu puduŗa balsu īpatsvaru, izraudzījos otru, jo to parasti vieglāk salīdzināt ar latviešu īpatsvaru iedzīvotājos. Šoreiz gan atšķirība minimāla — pa vidu starp abiem puduŗiem iekritusi vien ZZS ar 1,9% balsu. “Jāņa sētas” pamatnē iecirkņi izskatās tā:

Kas redzams? Pirmkārt, kārtējais tautību kartes atkārtojums: latviska Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu serde, tai apkārt pārkrievoti guļamrajoni.

Otrkārt, uz aci un pēc izjūtām 60…70% balsu līmenis atbilst puses latviešu īpatsvaram iedzīvotājos. Atšķirību veido augstāks latviešu īpatsvars balsstiesīgos un, kā izskatās (to varētu papētīt vēlāk), maķenīt dzīvāka latviešu piedalīšanās vēlēšanās.

Treškārt, robeža starp zaļu un sarkanu tuva robežai starp Apvienotā saraksta un SV/AJ uzvaru. Jā, latviešu partiju puduŗa 63,5% pret krievu partiju puduŗa 34,6% ir 1,8 reizes — visai tuvu Apvienotā saraksta 30,9% pret SV/AJ 17,3%, kas arī 1,8 reizes.

Ceturtkārt, tā kā vēlētāji nav piesieti vienam noteiktam iecirknim un var brīvi balsot jebkuŗā, daudzi latvieši izvēlējās iet uz latviskām iestādēm, piemēram, latviešu skolām, bet krievi — uz krieviskām, piemēram, krievu skolām.

Piektkārt, var salīdzināt ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2022. gadā — kļuvis latviskāk. Bet to jau teicu rakstā par Rīgas partiju puduŗiem un to apmēru.

Kāda būtu Rīgas dome ar 2026. gada Saeimas balsīm

Apskatījos, ka šogad Rīgas partiju puduŗu samērs bijis latviskākais no visām Saeimas vēlēšanām vismaz kopš 2011. gada, un iedomājos, ka varētu vēl apskatīties, kāds būtu Rīgas domes sastāvs ar tādu balsu sadalījumu kā šogad Rīgā. Tāds:

Tas pats krāsainos attēlos:

Apvienotais saraksts no mazākā brāļa, kas tikko pāri barjerai, būtu galvenais spēks Rīgā. Koalīcija gan tā pati — vai varbūt bez Nācionālās apvienības? Bet īstās domes vēlēšanas vēl tikai 2029. gadā.

Rīgas partiju puduŗi 2026. gada Saeimas vēlēšanās

Pēc Latvijas partiju puduŗu noteikšanas laiks Rīgas puduŗiem. Jo Rīgas robežās aina un partiju attiecības ir citādas nekā Latvijā kopumā. Galvenā atšķirība: Rīgā nav lauku, attiecīgi dalījuma pilsētas un lauku latviešu partijās. Taču nav arī tā, ka pietiek apvienot abus šos puduŗus, un lieta darīta. Rīgā partiju balsu īpatsvars vēlēšanu iecirkņos mēdz svārstīties citādi nekā Latvijā kopumā, tāpēc dažas partijas piederība kādam pudurim vai palikšana ārpus lielajiem var atšķirties. Vēl var būt, ka latviešu partiju puduŗa iekšienē jūtami apakšpuduŗi ar atšķirīgu atbalsta līmeni centrā, savrupmāju rajonos un daudzstāvu guļamrajonos.

Šīgada īpatnība Rīgā ir viena dominējoša latviešu partija un divas līdzīga samēra krievu partijas (SV/AJ un LPV), tāpēc Apvienotais saraksts uzvarējis arī daudzviet guļamrajonos. Rīgas partiju puduŗu noteikšana varbūt palīdzētu labāk saskatīt, kuŗš vēlētāju grupējums kur pārsvarā. Šoreiz Rīgas korrelāciju tābula kandidātu sarakstu balsu īpatsvaram iecirkņu griezumā tāda:

Līdzīgi kā Latvijas puduŗiem secīgi apvieno kandidātu sarakstus ar augstāko kopīgo pozitīvo korrelāciju. Iznākums tāds:

• latviešu partiju puduris — AS+P+JV+NA+MMN+LA+ASL+GS+JKP ar 63,5% balsu;
• krievu partiju puduris — SV/AJ+LPV+St+SC ar 34,6%;
• ZZS (ar “Gods kalpot Rīgai”) palikusi starp abiem krēsliem ar 1,9% balsu.

Apakšpuduŗu ziņā vispirms salīp “Progresīvie” un “Latvijas attīstībai”, tad Apvienotais saraksts ar “Vienotību” un Nācionālo apvienību, un tikai tad abi saplūst. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2022. gada Saeimas vēlēšanām, aina kļuvusi latviskāka: toreiz latviešu partiju pudurim bija 49,7% balsu, krievu partiju pudurim 41,9% un zaļzemnieku pudurim 6,5%. Vispār šīgada Rīgas puduŗu samērs ir vislatviskākais visā laikā, kopš esmu Saeimas vēlēšanām tos rēķinājis, tas ir, kopš 2011. gada.

Pāris pelēku skatu

Reiz pasavēros augšup un ieraudzīju, ka mākoņi gluži kā ūdenskrāsām zīmēti. Lūk, tā:

Citreiz braucu apkārt Lielam Baltezeram, un skatā no Bukultiem tas bija pagalam pelēks:

140 vārdu: pa kreisi — par Rīgu, pa labi — par Vidzemi. 2. daļa: kam kāda vilkme

Priekš vēlēšanām pievērsu uzmanību, ka Berģos vienā ēkā (Berģu kultūras nams, Gaŗkalnes pagasta pārvalde) varēja balsot gan par Rīgas vēlēšanu apgabalu, gan Vidzemes. Nu vēlēšanas galā, un var salīdzināt, ar kādu lokomotīvi kādi panākumi kuŗam kandidātu sarakstam bijuši. Aina tāda (treknināti labāko panākumu apgabala skaitļi):

Protams, rodas, vairāki jautājumi. Pirmkārt, cik vispār vēlēšanu iznākumu vienā iecirknī var attiecināt uz vēlēšanu apgabalu kopumā? Es teiktu, daļēji. Ne pilnībā, īpaši mazākos sarakstos, kur skaitļi sāk stochastiski (nejauši) lēkāt, tomēr zināmu priekšstatu par līdeŗu populāritāti sniedz.

Otrkārt, vai nav tā, ka izšķirīgs bijis Kulberga faktors un pārējiem sarakstiem Rīgā vienkārši atlicis mazāk balsu, ko dalīt — Vidzemē 65,6%, bet Rīgā tikai 47,5%? Jā, bet tad var salīdzināt katra saraksta balsu īpatsvara atšķirību abos apgabalos ar 65,6:47,5=1,38 reizēm caurmērā. Vēl jo cienīgāka Rīgas lokomotīve, ja ar visu to vienalga Rīgā augstāks balsu īpatsvars nekā Vidzemē.

2026. gada Saeimas vēlēšanu uzvarētāji Rīgā

Pēc vēlēšanu uzvarētāju kartes Latvijā uztaisīju vēlēšanu uzvarētāju karti Rīgā. Ar “Jāņa sētas” pamatni izskatās tā:

Tāpat kā iepriekšējās reizes (piemēram, 2022., 2018. un 2014.) vēlēšanu karte līdzinās tautību kartei ar latvisku Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu joslu, ko no sāniem aptveŗ pārkrievoti guļamrajoni. Šīgada īpatnība ir viena dominējoša latviešu partija un divas līdzīga samēra krievu partijas, tāpēc Apvienotais saraksts uzvarējis arī daudzviet guļamrajonos. Tā kā vēlētāji nebija piesieti noteiktam iecirknim un varēja brīvi balsot jebkuŗā, šī tiesība izmantota arī tādā veidā, ka krievi un pārkrievoti nelatvieši labprātāk gājuši balsot uz krievu skolām, bet latvieši — uz latviešu skolām.

Apvienotā saraksta virsotne ir tuvie Berģi — 128. iecirknis, kas bija tajā pašā ēkā, kur Vidzemes vēlēšanu apgabala 781. iecirknis. Te vienīgā vietā Rīgā Apvienotais saraksts guvis par vairāk nekā pusi balsu: 52,5%. Savukārt centrā Apvienotais saraksts bieži noslīdējis zem 30%, kas rāda, ka sīkākā Rīgas latviešu partiju atbalstītāju dalījumā tam vēlētāju loks atšķiŗas no “Progresīviem”.

“Suverēnā vara” / “Jaunlatvieši”, būdama Rīgā galvenā krievu partija, visaugstāko balsu īpatsvaru saņēmusi visvairāk pārkrievotā pilsētas daļā — Daugavgrīvā: 43,7%. LPV visur palikusi SV/AJ ēnā, un 1. vietā ir tikai cietumos. Ieslodzījuma vietu balsotāju īpatnības, salīdzinot ar guļamrajoniem, redzamas arī citās vēlēšanās, piemēram, 2022. gada Saeimas vēlēšanās cietumi bija vienīgā vieta Rīgā, kur uzvarēja ZZS.

2026. gada Saeimas vēlēšanu pamatkarte

Sazīmēju Saeimas vēlēšanu pamatkarti — uzvarētāji territoriālās vienībās (pagasti, pilsētas, Rīgas rajoni). Apvienotā saraksta rekorduzvaras dēļ karte ne tuvu nav tik raiba kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās 2022. gadā:

Ja pavisam vienkāršoti, tad gandrīz visur Apvienotais saraksts, izņemot pārkrievoto Latgales daļu, kur LPV.

Ja maķenīt izvērstāk, par Apvienoto sarakstu balsojusi aptuveni puse latviešu. Panākumu virsotnēs Apvienotam sarakstam vairāk nekā puse visu nodoto balsu: Dienvidkursas novadā (57,1%!), ap Skrundu, Kandavu, Salacgrīvu.

LPV bijusi galvenā krievu partija, un no abiem pārkrievošanas areāliem bijusi stiprāka Latgalē, kur uzvarējusi vēlēšanu apgabala mērogā un vairākumā pašvaldību: Daugavpilī (40,1%), Rēzeknē (37,8%), Augšdaugavas, Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes novadā. Neviena cita partija nav pārspējusi Apvienoto sarakstu pašvaldības līmenī.

SV/AJ kopumā ir otra lielākā krievu partija, taču no abiem pārkrievošanas areāliem Lielrīgā bijusi galvenā krievu partija. Līdz 1. vietai kopumā aizsniegusies vien dažviet, jo parasti pārkrievotā Latgales daļā palikusi LPV ēnā, bet pārējā Latvijā Apvienotā saraksta ēnā.

Nācionālā apvienība kopumā ir otra lielākā latviešu partija. Tā ir laucinieciska, tāpēc nav brīnums, ka Rīgā tomēr to apsteiguši vēl citi. Pirmā vietā tik dažviet, augstākā virsotne ir Jāņa Vitenberga Zentene (63%!), plašākā — Abrenes pierobeža.

“Vienotībai” vienīgo pikucīti kartē sagādājusi Latgales partija Nirzā. ZZS parādās Isnaudā un Krišjāņos.

Bet kur “Progresīvie”? Pat Rīgas Centra rajonā ar 22% balsu palikuši aiz Apvienotā saraksta, kam tur 32%.

Kuŗš ar kuŗu sasatika — partiju puduŗi 2026. gada Saeimas vēlēšanās

Partiju balsu īpatsvara korrelācija ir parocīga, lai atrastu partiju puduŗus — partijas ar līdzīgu vēlētāju loku un savstarpēji pozitīvu balsu īpatsvara korrelāciju. Pēc partiju puduŗiem var secināt, kādi vēlētāju grupējumi ir un kas tiem pamatā. Nule notikušās Saeimas vēlēšanās korrelāciju tābula, izmantojot partiju īpatsvaru pašvaldību griezumā, ir tāda (negātīva korrelācija sarkana, īpaši augsta (>⅔) — zaļa):

Lai atrastu puduŗus, iesim soli pa solim.

1. Atrodam augstāko savstarpējo korrelāciju. Ahā, LPV ar “Stabilitāti” 0,9034. Lūk, viena, krievu puduŗa kodols.
2. Meklējam nākamo augstāko korrelāciju. Ahā, “Stabilitātei” ar “Saskaņas centru” 0,8466. Pārbaudām vēl LPV un “Saskaņas centra” korrelāciju — arī pozitīva. Tādējādi “Saskaņas centrs” piebiedrojas krievu partiju pudurim.
3. Meklējam nākamo. “Austošai Saulei” ar Gobzema sarakstu 0,8395. Jāatzīst, negaidīju. Bet tātad šīgada Gobzema partija atbalstītāju ziņā ir latviešu pusē — atšķirībā no 2022. gada, kad “Katram un katrai” bija krievu partija ar lauku latviešu piejaukumu.
4. Meklējam tālāk. SV/AJ ar “Stabilitāti” 0,7624. Pārbaudām SV/AJ koreelāciju ar LPV un “Saskaņas centru” — arī pozitīva. Tātad krievu partiju puduris paplašinās.
5. Nākamā korrelācija ir 0,7300 Apvienotam sarakstam ar “Austošo Sauli”. Arī abi saraksti — Apvienotais un Gobzema — savstarpēji pozitīvi. Ha, ASL un Gobzema pudurītis ar to kļūst kārtīgs latviešu puduris.
6. Nākamā ir, hmm, 0,6878 Apvienotam sarakstam ar MMN. Pārbaudām MMN ar ASL un Gobzema sarakstu — arī pozitīvi. Latviešu puduris paplašinās.
7. Meklējam nākamo. 0,6831 “Progresīviem” ar “Vienotību”. Trešais — līberālu pilsētas latviešu puduris. Redzēs, vai nākamos soļos saplūdīs ar latviešu pamatpuduri, vai tomēr paliks šķirts.
8. Kas tālāk? Tālāk caurums līdz 0,5408 “Vienotībai” ar MMN. Nu jāpārbauda visu abu latviešu puduŗu partiju korrelācija. Par mata tiesu (Apvienotam sarakstam ar “Progresīviem” tikai 0,0635) visam pozitīva, tādējādi abi latviešu puduŗi saplūst.
9. Tad ir 0,4443 Nācionālai apvienībai ar “Austošo Sauli”. Taču NA ir –0,1465  ar “Progresīviem”, tāpēc Nācionālā apvienība paliek ārpus latviešu partiju pamatpuduŗa (kuŗā toties kopā ir “Austošā Saule” ar “Progresīviem”). Tā vēl vēlēšanu vēsturē nav bijis, galīgi negaidīju, tak skaitļi tādi, kādi ir.
10. Nākamā lielākā korrelācija ir 0,4279 “Latvijas attīstībai” ar “Austošo Sauli”. LA ir pozitīva korrelācija arī ar pārējām latviešu puduŗa partijām, attiecīgi tas uzņem vēl “Latvijas attīstībai”.
11. Tad ir 0,3872 “Latvijas attīstībai” ar JKP. Taču JKP negātīva korrelācija ar “Progresīviem”, tāpēc JKP paliek ārpus latviešu partiju puduŗa.
12. Nākamā lielākā korrelācija ir 0,3011 Nācionālai apvienībai ar JKP, veidojas mazs “Progresīviem” pretēju partiju pudurītis.
13. Pēdējā ārpus puduŗiem palikusi ZZS. Tai augstākā korrelācija ir 0,1209 ar Nācionālo apviernību un 0,1039 ar JKP. Tādējādi ZZS piebiedrojas nupat tapušam NA+JKP pudurītim un dara to par latviešu lauku partiju puduri.

Tas arī viss. Iznākumā esam noskaidrojuši, ka šogad Saeimas vēlēšanās bijuši tādi partiju puduŗi:

• latviešu pamatpuduris — AS+P+JV+MMN+LA+ASL+GS ar 58,2% balsu;
• krievu puduris — LPV+SV/AJ+St+SC ar 28,0% balsu;
• lauku latviešu puduris — NA+ZZS+JKP ar 13,8% balsu.

Kā rakstīju atsevišķos soļos, negaidīju, ka tā. Bet skaitļi tādi, kādi ir. Būsim tagad zināt, kā ir.

Gaisa tilta — Zemitānu stacijas veloceliņš

Reizē ar Piekūnmuižas-Klijānmuižas–Vanagmuižas apskati pamanīju ko nebijušu — pie Gaisa tilta svaiga asfalta celiņš ar vilinošu norādi uz Zemitānu staciju:

Domāts, darīts, jāizmēģina. Ha, pēc metriem simt beidzas tā:

Pa kreiso malu caur stāvlaukumu var tikt uz Zemitānu staciju, tak vienalga smieklīgi, ka tik lepns sākums tik drīz tik necili beidzas.

Hermaņa iela

Nedēļu pēc okupekļa nojaukšanas rakstīju par Hermaņa ielu:

“Mīlīgas, bet paplukušas miera laiku mājas tagad kļūst viens no lepnākiem dzīvojamiem rajoniem.”

Pagājuši četri gadi, Uzvaras parks labiekārtots, un, ejot pa Hermaņa ielu, var mielot acis uz abām pusēm un nenopriecāties. Dalos apbūvētās puses galerijā.

2026. gada Saeimas vēlēšanu rekordi — viszemākā aktīvitāte

Vēl viens vēlēšanu rekords, kas kļuva zināms vēl pirms nebijušās Apvienotā saraksta uzvaras, bija — visu laiku zemākā vēlētāju aktīvitāte. Grafikā tā:

Varētu domāt, ka 51,8% šogad ir pagalam tuvu pusei un tikai mazliet vairāk par 47,0% pērn pašvaldību vēlēšanās. Bet! Pašvaldību vēlēšanas nerīko ārzemēs. Ja skaita tikai iekšzemi, tad šogad Saeimas vēlēšanu aktīvitāte ir 57,7%, un tas ir pat kripatu augstāk par 2018. gada Saeimas vēlēšanām, kad iekšzemē bija 57,5%. Tomēr kopējā aktīvitāte ietveŗ ārzemes, kur šogad bija 11,6%, kas ir vēl zemāk nekā 2022. gada nebijuši zemie 16,0%.

Skatoties telpā, Igaunijas valsts domes 2023. gada vēlēšanās bija 63,5%, bet Lietuvas Seima 2024. gada vēlēšanās 52,2%. Turpinot skatīties telpā, bet jau Latvijas pašvaldību griezumā, tā:

Redzams, ka latviešu aktīvitāte bijusi augstāka nekā krievu un pārkrievoto sveštautiešu: latviskākos Latgales novados — Balvos, Preiļos, Līvānos — ir 51%, salīdzinot ar 46% pārējā Latgalē; Pierīgā vairāk pārkrievotos novados — Olainē un Salaspilī — ir 46…49%, salīdzinot ar 60…64…68% turpat Ropažos, Ķekavā un Māŗupē. Precīzāk latviešu un krievu aktīvitāti var noteikt, salīdzinot ar to vēlētāju mājas valodu.

Interesanti, ka aktīvitātes virsotne nav tikai Lielrīga vai Pierīgas gredzens ap Rīgu — arī Cēsu novadā ir vairāk nekā Rīgā.

Māgslīkais entelegts

Es i ga zem!

Ieraudzīts sejgrāmatā

140 vārdu: 2026. gada Saeimas vēlēšanu rekordi — vislielākā uzvara

2026. gada Saeima. Attēls: cvk.lv

2022. gadā pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām pirmā ierakstā par to iznākumiem apskatīju, ar ko 2022. gada vēlēšanas izcēlušās — ka bijusi lielākā polītiskā zemestrīce kopš neatkarības atjaunošanas. Un ar ko Saeimas vēlēšanas izcēlušās šogad?

Atbilde ir acīmredzama un daudzkārt nosaukta kopš 3. oktobŗa vakara: vislielākā uzvara Latvijas parlamenta vēlēšanu vēsturē. Pirmās Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas 1993. gadā pārliecinoši uzvarēja tālaika līberāļu zvaigžņu komanda “Latvijas ceļš”, iegūstot 32,4% balsu un 36 vietas. Ievērojot turpmāko polītisko drumstalošanos, es neticēju, ka to Saeimas vēlēšanās vairs iespējams pārspēt. Bet ir! Apvienotais saraksts un Andris Kulbergs pierādīja, ka var mūsdienās gūt 35,3% balsu un 41 vietu Saeimā. Visu cieņu!

Pedantiski skatoties, varētu vēl pieminēt 1920. gada Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas, kur Sociāldēmokratiskā strādnieku partija uzvarēja ar 38,7% un 57 vietām no 150. Bet uzvarā galvenais, cik ietekmes iegūsti, un 57/150=38%, kas ir mazāk par 41/100.

Balsots!

Nobalsoju. Dabas mūzejā. Bija raiti un korrekti.

Ja vēl neesat bijuši, aizejiet balsot un pavelciet polītisko un Latvijas nākotnes segu maķenīt uz savu pusi!

Trakās dienas

Jā, trakās dienas. Un šodiena vistrakākā. Un “Stokmaņa” iecirknis ir 8. vietā Latvijā pēc balsojušo skaita: 1014 vēl pirms galvenās vēlēšanu dienas.

Vēlētāju aktīvitāte balss glabāšanā

Balss glabāšana galā. Šādā veidā balsi nodevuši 170 tk vēlētāju jeb 10,9% balsstiesīgo. Vairāk nekā jebkad:

Sīkums, bet patīkami: pamatojoties uz 2025. gada pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas gaitu, izdevās ļoti precīzi prognozēt, cik vēlētāju nodos balsi glabāšanā šodien. Visas nedēļas aktīvitātes karte tāda:

Saglabājušās izvietojuma īpatnības, kas iezīmējās jau pirmās dienās: visaugstākā aktīvitāte Lielrīgā, tad pārējā Vidzeme, īpaši ziemeļi, tad Kursa, Zemgale un latviskākie Latgales novadi, visupēc pārkrievotākā Latgales daļa.

Atsevišķos iecirkņos procentuālas aktīvitātes nav, jo vēlētāji nav piesaistīti vienam noteiktam iecirkniem, bet var brīvi balsot ikvienā. Savukārt vislielākais nobalsojušo skaits ir dižveikalos:

1. 113. “Domina” — 1734 vēlētāju;
2. 75. “Origo” — 1452;
3. 70. “Rīgas galerija” — 1259;
4. 64. “Akropole” — 1170;
5. 118. “Alfa” — 1105;
6. 739. “Sāga” — 1082;
7. 910. Valmieras kultūras centrs — 1072;
8. 74. “Stokmanis” — 1014;
9. 41. “Rīgas plaza” — 994.
10. 28. “Olimpija” — 988;
11. 73. Eķis-Unis-“Centra galerija” — 943.

Pa balss glabāšanas laiku cilvēki vaicājuši, kāda vella pēc ir tik ķēpīga un sarežģīta padarīšana ar divām aploksnēm, bet ne vienkārši iepriekšēja balsošana kā pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās. Atbildēt var vienā vārdā: Satversme. Tās 11. pantā noteikts, ka vēlēšanas notiek sestdien. Un tikai. Tāpēc ilgus gadus un gadu desmitus nevienā iecirknī agrāk par sestdienu nobalsot nevarēja. Bet 2014. gada Saeimas vēlēšanās izdomāja balss nodošanu glabāšanā — atgriezenisku balsošanu, ka agrāk nobalsot var, tak paliek iespēja vēl sestdien. Tā ka alternātīva balss nodošanai glabāšanā nav iepriekšēja balsošana, bet vai nu balsošana tikai sestdien, vai Satversmes 11. panta grozīšana. Jēdzīgāk būtu grozīt Satversmi (piemēram, papildinot 11. pantu ar īsu trīsvārdu teikumu: “Atļauta iepriekšēja balsošana.”), tak redzēs, vai ievēlētās partijas sadūšosies.

Bet pagaidām, nevēloties apgrūtināt vēlēšanu komisiju darbu, pats balsošu sestdien.

Savā vēlēšanu prognozē esmu kļūdījies tikai par 2,2%

Sīkums, bet patīkami: savā vēlēšanu prognozē esmu kļūdījies tikai par 2,2%. Proti, vakar izteicu viegli pārbaudāmu prognozi — šodien nodos balsi glabāšanā 60 tk vēlētāju. Ir 58 680. Starpība: 1320. Un 1320:60000=2,2%. 💪🏻

140 vārdu: 2026. gada riteņbraukšanas sezona — 7000 km

Aizminos šodien (nu jau vakar) pāri 7000 km šosezon. Salīdzinājums ar diviem pēdējiem rekordgadiem:

km	2024	2025	2026
1000	29.02.	24.02.	24.02.
2000	04.04.	14.04.	29.03.
3000	17.05.	27.05.	04.05.
4000	01.07.	12.07.	06.06.
5000	13.08.	12.08.	16.07.
6000	19.09.	12.09.	25.08.
7000	06.11.	23.10.	01.10.
8000	ap 17.12.	13.12.

Pēdējā tūkstoša sākumā vairāk sparoju — līdz pat 250 km nedēļā, beigās mazāk— traucēja lietus. Ja ne kavēkļi, būtu nedēļu agrāk. Bet vienalga nedēļu īsāk nekā iepriekšējos gadus, attiecīgi esmu priekšā trīs nedēļas. Dižāki braucieni:

• Rumbula;
• Imantas dārziņi aiz Kurzemes prospekta līdz Beberbeķu ielai, jaunais veloceliņš līdz Piņķiem un Beberbeķi;
• Upesciems—Langstiņi—Baltezers—Bukulti—Berģi;
• vistuvākā jūŗa Vecāķos.

Attēlam vecais Jūŗmalas lielceļš, kam pa virsu lielais Jūŗmalas šosejas un Rīgas apvedceļa krustojums. Babītes Liepu aleja beidzas, un turpinās liepu aleja ar aizaugušu asfaltu pa vidu. Var mēģināt nostalģiski iztēloties, kā ceļš izskatījās priekš gadiem deviņdesmit…

Tagad, lai tiktu līdz 9000 km, jāminas 22 km dienā un 154 km nedēļā. Jeb līdz novembŗa vidum vienu tūkstoti un līdz gada beigām otru. Gan jau arvien sliktākos laikapstākļos. Ceru, spēšu.

Vēlētāju aktīvitāte pēc četrām dienām

Atkal ilgāks strēķis starp balss glabāšanas laikiem, atkal var maķenīt atvilkt elpas, pacelt acis un apskatīties, kā ir. Sīkāki skaitļi tādi, grafiks pa dienām, salīdzinot ar pērnām pašvaldību vēlēšanām, tāds:

Atpaliek no 2025. gada, bet Saeimas vēlēšanās lielāks uzsvars uz Satversmē noteikto, ka vēlēšanu diena ir sestdien. Ja censtos uzminēt, cik būs rīt, tad līdz šim 2026. gads pa dienām bijis 84-77-79-77% 2025. gada. Ar 77% rīt būtu 63 tk. Bet balss glabāšana ir ķēpīgāka un lēnāka nekā parasta iepriekšējā balsošana, kāda ir pašvaldību vēlēšanās, un lielākā vēlētāju skaitā var drīzāk rasties rindas. Tāpēc apaļošu prognozi uz leju: lai ir 60 tk. Pievakarē redzēsim.

Kartē aktīvitāte tāda:

Joprojām saglabājas augstāka aktīvitāte Lielrīgā un zemāka Latgalē, īpaši pārkrievotākā daļā. Lielāka nobalsojušo skaita dēļ (111 tk šobrīd, un priekšā vēl piektdiena, salīdzinot ar 63 tk visās balss glabāšanas dienās 2022. gadā) to mainīt sestdien būs grūtāk nekā 2022. gadā, kad šīs īpatnības jau saglabājās līdz vēlēšanu beigām.

Skatoties atsevišķus iecirkņus, var redzēt vien vēlētāju skaitu, ne aktīvitāti, jo balsstiesīgie nav piesaistīti vienam noteiktam iecirknim. Jāpateicas tām pašvaldības vēlēšanu komisijām un domēm, kas izlēmušas paieties vēlētājiem pretī un noteikušas ne tikai tādus iecirkņus, kurp vēlētājam jādodas balsot, bet arī ierīkojušas iecirkņus tur, kur vēlētāji jau tāpat pulcējas — dižveikalos. Jo lielākie iecirkņi Latvijā ir tādi:

1. 113. “Domina” — 1148 vēlētāju;
2. 75. “Origo” — 999;
3. 70. “Rīgas galerija” — 842;
4. 64. “Akropole” — 802;
5. 118. “Alfa” — 738;
6. 739. “Sāga” — 738;
7. 910. Valmieras kultūras centrs — 695;
8. 73. Eķis-Unis-“Centra galerija” — 690;
9. 76. Rīgas Valsts 1. ģimnazija — 643;
10. 74. “Stokmanis” — 633;
11. 28. “Olimpija” — 625;
12. 55. “Zoom” — 602;
13. 41. “Rīgas plaza” — 593.

No vella duča tikai divi ārpus dižveikaliem un tikai divi ārpus Rīgas, ieskaitot “Sāgu”, kam 300 metru līdz Rīgas robežai.

Piekūnmuiža vai Klijānmuiža?

Beidzot izdarīju, par ko biju domājis gadu desmitiem: piegāju tuvāk apskatīt seno ēku, kas kalniņā pie Gaisa tilta, Krišjāņa Barona un Brīvības ielas krustojuma un tagad ir K. Barona iela 140A.

K. Barona iela 140A no attāluma — kalnā

K. Barona iela 140A tuvumā

Skaisti un interesanti, bet dzīvot gan negribētu. Cik saprotu, muižas atlieka, par kuŗas nosaukumu neesmu drošs. Vāciski Falkenhof, bet tās vārdā nosaukta Klijānu iela. Tad kā — Piekūnmuiža vai Klijānmuiža?

Un kalniņā tāpēc, ka:

1. Smilšu kalnu ziemeļgals;
2. pa zemumu, kas Gaisa tilta centra pusē, reiz Purvciema Hausmaņa purvs notecēja uz Brasas Dzirnupīti, kas gar Upes ielu bija.

Vēlētāju aktīvitāte pēc pirmām divām dienām

Starp otrdienas un trešdienas balss nodošanu glabāšanā 30 stundu, var maķenīt atvilkt elpas, pacelt acis un apskatīties, kā ir. Pa divām dienām balsi glabāšanā nodevuši 38,5 tk vēlētāju jeb 2,5% balsstiesīgo jeb ⅗ glabātāju skaita iepriekšējās, 2022. gada Saeimas vēlēšanās. Sīkāki skaitļi tādi, grafikā izskatās tā, kartē — tā:

Kas redzams? Augstāka aktīvitāte Lielrīgā, zemāka Latgalē (1,85%). Turklāt Lielrīgā aktīvitāte zemāka, kur vairāk pārkrievots — Olaines un Salaspils novadā. Arī Latgalē aktīvitāte latviskākos novados — Balvos, Līvānos, Preiļos — augstāka (1,97%) nekā pārējā Latgalē (1,82%). Bet tas nav nekas jauns: latvieši vairāk iecienījuši iepriekšēju balsošanu. Savukārt vēlēšanu dienā otrādi.

Tāpat nekas jauns, ka pilsētās lielāka aktīvitāte. Turklāt te runa lielā mērā nevis par cītīgākiem pilsētniekiem, bet braukšanu uz pilsētu.

Skatoties atsevišķus iecirkņus, var redzēt vien vēlētāju skaitu, ne aktīvitāti, jo balsstiesīgie nav piesaistīti vienam noteiktam iecirknim. Atsevišķi jāpateicas tām pašvaldības vēlēšanu komisijām un domēm, kas izlēmušas paieties vēlētājiem pretī un ne tikai noteikušas iecirkņus, uz kurieni doties balsot, bet arī ierīkojušas iecirkņus tur, kur vēlētāji jau tāpat pulcējas — dižveikalos. Lielākie desmit iecirkņi Latvijā:

1. 113. “Domina” — 440 vēlētāju;
2. 75. “Origo” — 398;
3. 70. “Rīgas galerija” — 341;
4. 64. “Akropole” — 307;
5. 739. “Sāga” — 293;
6. 118. “Alfa” — 282;
7. 73. Eķis-Unis-“Centra galerija” — 272;
8. 28. “Olimpija” — 251;
9. 55. “Zoom” — 245;
10. 36. Stradiņa slimnīca — 245.

Vai kaut ko jau var secināt, kādi vēlēšanu iznākumi iezīmējas? Nē, par maz balsotāju — mazāk nekā vienā vēlēšanu dienas stundā.