Dēmografiskās pārmaiņas Rīgā kopš 2017. gada Rīgas domes vēlēšanām


Šodienas (nu jau vakardienas) paziņojums par Rīgas domes atlaišanas sākumu pamudināja apskatīties, kā un par cik mainījies rīdzinieku sastāvs kopš iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām 2017. gadā. Skatījos iedzīvotāju reģistra statistiku, ko reizi pusgadā publicē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Nav noslēpums, ka Latvijā un Rīgā ir izteikts etnisks balsojums: krievi un pārkrievoti sveštautieši izteikti balso par “Saskaņu” (un Krievu savienību, ja tā startē), latvieši — (Eiroparlamenta dilšanas secībā) par “Vienotību”, Nācionālo apvienību, “Attīstībai/Par”, JKP utt. Tāpēc tautību sastāva maiņa iespaido vēlēšanu iznākumus.

Bet kā un cik? Lūk, tautību maiņa kopš 2017. gada vidus, kas ir tuvākais pieejamais datupunkts 2017. gada vēlēšanām:

Kopā pa divi gadi latviešu par tūkstoti mazāk, krievu par deviņi tūkstoši mazāk, mazāku tautu par tūkstoti vairāk, neizvēlētas tautības ar par tūkstoti vairāk. Iznākumā latviešu īpatsvars (atmetot neizvēlētu tautību) audzis par 0,4%. Tas par iedzīvotājiem, bet kā ar pilsoņiem? Pieņemot, ka visi latvieši ir pilsoņi un ka neviens neizvēlētas tautības pilsonis nav latvietis, latviešu īpatsvars pilsoņos audzis no 58,3% līdz 58,5…58,6%. Jā, Rīga kļuvusi latviskāka, tak visai maz. Rīgas domē 60 vietu, tātad viena vieta ir 1/60=1,7% vērta. Jāsecina, ka dēmografisku pārmaiņu dēļ latviešu partijas atkarībā no kandidātu sarakstu balsu sadalījuma varētu gūt 0…1 vietu vairāk nekā 2017. gadā. Kaut kad februārī PMLP publicēs iedzīvotāju gadumijas statistiku, un dēmografisko kustību varēs papildināt, tak neizskatās, ka šīgada otrais pusgads ko būtiski mainīs.

Bet, ja reiz latviešu vairāk par pusi pilsoņu, kāpēc 2017. gadā vēlēšanās uzvarēja un pie varas palika “Saskaņa”? Divu cēloņu dēļ: pirmkārt, augstāka krievu (un pārkrievotu sveštautiešu) aktīvitāte; otrkārt, no latviešiem, kas balsoja, ~12% nobalsoja par “Saskaņu” (pretēja plūsma ir daudz mazāka, un vienkāršības labad to var neievērot). Šie arī būs divi no trim izšķirīgiem apstākļiem, kas noteiks vēlēšanu iznākumu: dažādu vēlētāju grupu aktīvitātes atšķirības un latviešu īpatsvars, kuŗi balsos par “Saskaņu” (un tās sabiedrotiem). Trešais: kuŗi kandidātu saraksti ar cik procentiem balsu paliks zem 5% barjeras.

140 vārdu: 2019. gada riteņbraukšana — sezonas rekords


Ir pamats iemalkot kādu mēriņu

Šodien pārripināju pāri 4540 km, kas bija līdzšinējais, 2016. gadā sasniegts sezonas rekords. Bez mocībām. Nekādu dižu braucienu pēc 4000 km nav bijis, nav arī nevienas riteņbraukšanas fotografijas. Labāk pastāstīšu, kā es iepriekšējā nedēļā netiku līdz rekordam. Nedēļu sākot, izskatījās, ka ceturtdien aizmīšos. Pirmdien bija slapjš, tas mazināja nobraukto attālumu, taču tik un tā ceturtdienas mērķis palika visnotaļ sasniedzams. Otrdien braukšana bija gana laba, un ceturtdienas izredzes tuvinājās. Trešdien bija tīkami silts, tak atkal slapjš, un kļuva skaidrs, ka iecere jāatliek uz piektdienu. Ceturtdien, braucot uz darbu, piepeši sajutu, ka priekšējam ritenim ne no šā, ne no tā bremzes vienā pusē sāk berzties gar aploci. Apstājos izpētīt. Tūlīt ar vieglu izbrīnu ieraudzīju, ka pirmoreiz mūžā — pārlūzusi dakša, precīzāk, atlūzis viens tās zars. Ar to arī ieceres bija vējā, padarīšana jāatliek uz šonedēļu, un tikām jāiztiek ar kājām un sabiedrisko satiksmi.

Spilgts citāts Lāčplēša svētkos: mūsu zemei jābūt tīrai


Niklāva Strunkes attēls

Mēs tagad zinām, ko varam un spējam. Mūsu zemei jābūt tīrai no vāciem, bet no krievu suselniekiem ar. Un tāpēc, ejot mājās, mēs ņemsim līdz savas šautenes.

/Aleksandrs Grīns. Dvēseļu putenis./

140 vārdu: divi dolāri


Kad “Jāņa sētas” karšu apgāds bija Stabenes galā un es tajā strādāju, Ādmiņu stūrī bija krogus “Divi dolāri”. Pieņemu, kad to atklāja, nosaukums rādīja, par cik var pusdienas paēst, un varbūt tieši tāds tika izraudzīts. Taču manā laikā paēst tur bija dārgāk un ilgāk nekā Policijā vai Gāzē (attiecīgo iestāžu ēdnīcas tai apkaimē), tāpēc “Divus dolārus” apmeklējām reti. Nosaukums drīzāk piešķīra krogus tēlam viegli padibenīgi bandītisku pieskaņu, kas, jāatzīst, bija samērā piemērota Stabenei, vismaz tās galam. Senākās takas mēdzu vismaz reizi gadā izmīt, un vēl šogad “Divi dolāri” joprojām bija savā vietā un, kā tagad apskatījos, pat ar savu sejgrāmatiņu.

Iepriekš minēto atcerējos, ieraudzījis mājās tādu zīmējumu:

Atcerējos, bet četrgadniecei vaicāju ko citu:

— Kas tas ir?

— Kases aparāts vidū un nauda pie tā.

— Kuŗš tevi iemācīja dolāru zīmes zīmēt?

— Pati.

🤔 Kur bērns jau rāvis, ka tā ir īstenas naudas zīme?

Par vienu betona konstrukciju Pārdaugavā mazāk


Atceros, kaut kad, apbraukādams Daugavgrīvu, blakus Latvijas jūŗas spēku mītnei Birzes ielā (precīzāk, pamestā territorijā tai sētaspusē) ieraudzīju tādu betona konstrukciju un nobrīnījos, kā blakus Latvijas armijas daļai kas tāds var būt:

Imanta Vīksnes attēls. Man atmiņā palicis noplukušāks veidols

Tā tas bija. Bet, izrādās, nesen “Valsts nekustamie īpašumi” publicēja paziņojumu:

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) paziņo, ka līdz 2019.gada 30.oktobrim tiek plānots atbrīvot valsts nekustamo īpašumu Flotes ielā 2, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 103 2098) no tajā patvaļīgi izvietotas betona konstrukcijas, kura var tikt identificēta kā piemiņas zīme padomju armijas bruņotajiem spēkiem (turpmāk – Konstrukcija).

Aicinām Konstrukcijas īpašnieku līdz šī gada 20.oktobrim saviem spēkiem un līdzekļiem demontēt un izvest to no nekustamā īpašuma Flotes ielā 2, Rīgā, iepriekš piesakoties VNĪ pa informatīvo tālr. 80002000. Gadījumā, ja līdz šī gada 20.oktobrim Konstrukciju tās īpašnieks nebūs demontējis un izvedis, VNĪ to pārvietos uzglabāšanai uz citu īpašumu un Konstrukcijas īpašnieks līdz šī gada 30.novembrim varēs to saņemt, iepriekš piesakoties VNĪ, pretējā gadījumā pēc šī gada 30.novembra Konstrukcija tiks nodota iznīcināšanai.

Taču, kā sejgrāmatā vēstīts, noticis vēl citādāk:

Paldies! Kā sejgrāmatas ziņas atsauksmēs vēlēts:

Cerams, ka novāks arī betona konstrukciju Uzvaras parkā.

Riteņa mazgāšana automazgātavā


Braucu šovakar mājās pa Krasta ielas teorētisko veloceliņu (praktisko ietvi) un priekšā ieraudzīju miglas mākoni. Kad piebraucu tuvāk, kļuva skaidrs, ka tā ir pašapkalpošanās automazgātava. Tika darbināti visi četri nodalījumi, taču divos no tiem man par pārsteigumu mazgāja — riteni. Kamēr attapos nofotografēt (skatīt attēlu), viens riteņmazgātājs jau bija darbu beidzis, un no viņa attēlā ir tikai vairs pakaļējais ritenis kreisā malā.

Bet labi, mīļie kolēģi riteņbraucēji, lūdzu, atbildiet — kāda jēga mazgāt riteni automazgātavā? Kādi labumi, kādi trūkumi? Kādas viltības, no kā jāuzmanās? Cik maksā, vai vērts? Ko vēl būtu labi zināt? Nekad tā neesmu darījis, bet, ja reiz šovakar puse mazgātāju bija riteņbraucēji, tad varbūt tas kaut ko nozīmē, un es labprāt noskaidrotu sīkāk.

Ar komūnistiem vai ar nācionālistiem?


Henrika Dices foto, “Shutterstock”

Svētdien Vācijā notika Tīringas landtāga (zemes parlamenta) vēlēšanas. To iznākumi ir vēsturiski. Vai tāpēc, ka lieliskus panākumus guva nācionālistu “Alternātīva Vācijai”, kas uzšāvās no 10,6% iepriekšējās landtāga vēlēšanās 2014. gadā līdz 23,4%? Nē, 1. septembrī turpat blakus Tīringai Saksijas un Brandenburgas landtāga vēlēšanās “Alternātīva” saņēma attiecīgi 27,5% un 23,5% balsu. Vai tāpēc, ka vēlētāju aktīvitāte palēcās no 53% līdz 65%? Nē, tas ir ievērības cienīgi, bet ne vēsturiski. Vai tāpēc, ka pirmoreiz kopš Vācijas atkalapvienošanās 1. vietā tika Austrumvācijas komūnistu jaunā maiņa “Kreisie”? Nē, viņu sniegums atgādina “Saskaņu” 2011. gada Saeimas vēlēšanās — mandātu “Kreisiem” tik par vienu vairāk, bet 1. vieta pārējo partiju sadrumstalotības dēļ. Līdzīgi kā 2011. gada Saeimā galvenais bija Zatlera partijas ienākšana, nevis “Saskaņas” 1. vieta, arī te galvenais kas cits. Vai tas, ka līberālā Brīvo dēmokratu partija tika landtāgā ar 6 balsīm (no 1,1 miljona balsojušo) virs 5% barjeras jeb 5,0005% balsu? Tas, protams, interesanti vēlēšanu maņjākiem un rāda, ka vēlēšanās svarīga katra balss, tomēr vēsturiski nav.

Vēsturiski ir, ka līdzšinējām Vācijas varas partijām beidzot būs uzskatāmi jāatklāj, kam tās tuvākas — komūnistiem vai nācionālistiem. Jo “Kreisie” un “Alternātīva” kopā guvuši 29+22=51 mandātu no 90 landtāga vietām, tādējādi abus atstāt opozicijā nav iespējams. Iepriekšējās partiju sistēmas noriets sasniedzis jaunus zemumus: kādreiz kristīgie dēmokrati cīnījās ar sociāldēmokratiem un vairākumam pietika vienam no šiem spēkiem dabūt sabiedrotos vienu mazāku partiju. Tad parādījās “lielā” koalīcija KDS+SDP. Tad ar “lielo” vairs nepietika un vairākumam vajadzēja vēl trešo partiju. Nu sasniegta jauna bedre: visām četrām varas partijām (KDS, SDP, zaļie, BDP) kopā ir par īsu, un pienācis patiesības mirklis, ar ko iet kopā — ar komūnistiem vai ar nācionālistiem. Sociāldēmokrati un zaļie jau senāk nostājušies komūnistu pusē un daļēji atbildīgi par labiem Tīringas “Kreiso” panākumiem šogad: tieši šīs partijas pēc iepriekšējām landtāga vēlēšanām atņēma varu kristīgiem dēmokratiem un nodeva “Kreisiem”, kas tiem uzlaboja iespējas šīgada vēlēšanās. Bet šobrīd runa par KDS un BDP, kas līdz šim dievojušās neiet kopā nedz ar komūnistiem, nedz nācionālistiem. Neizdosies. Jaunā landtāga sastāvs ir tāds:

Kolīdz šie skaitļi kļuva zināmi, uz karstām pēdām čivināju, ka iespējami trīs vairākumi (tobrīd kļūdījos skaitļos par diviem mandātiem, bet laikam biju arī pirmais, kas kļūdu pamanīja un laboja):

  1. kreisais — no komūnistiem līdz BDP 47 vietas;
  2. KDS un komūnisti — 50 vietu (skata pēc var būt vēl citas partijas);
  3. labējais — no BDP līdz “Alternātīvai” 48 vietas.

Vēlāk pamanīju, ka līdzīgi padarīšanu aprakstījis arī “Vācu vilnis” (raksta beigās). Protams, vairākumam nav obligāti jābūt pilnā sastāvā arī zemes valdībā, iespējama arī mazākumvaldība ar kādas partijas atbalstu. Bet LSM “Rīta panorāma” pirmdienas rītā uzspridzināja bumbu (no 38’12”):

Saskaņā ar vēlētāju aptauju “Kreisie” varētu būt ieguvuši apmēram 29½% balsu, un viņiem būs iespēja atkārtoti veidot vietējo valdību. Savas pozīcijas būtiski nostiprinājusi arī 2. vietas ieguvēja eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai”. Atbalstu radikāļiem vēlēšanās pauda apmēram 24% vēlētāju, un tā, visticamāk, būs pārstāvēta arī valdošajā koalīcijā. [Trekninājumi mani — R.E.]

Ko? LSM ir ziņas, ka komūnisti ies kopā ar nācionālistiem?? Pierādījumus un avotus, lūdzu, galdā! Citādi tās ir viltusziņas. Un zīmīgi, ka arī “Rīta panorāma” izvēlējusies, kam tā tuvāka — komūnistiem vai nācionālistiem. Vienus tā sauc par normālu “kreiso partiju”, noklusējot Austrumvācijas komūnistu izcelsmi, bet otrus atbaidīšanas vārdā par “radikāļiem”.

Tagad atpakaļ uz Tīringu. KDS un BDP gaida grūta un nepatīkama lemšana, ko darīt. Ja ar nācionālistiem, tad jāiet abām šīm partijām. Ja pie komūnistiem, pietiek ar vienu, un otra var palikt opozicijā, neatklājusi, kam tā īstenībā tuvāka. Pēc principa, ka labāk rēķināties ar nepatīkamo un varbūt sagaidīt patīkamu pārsteigumu, atļaujos izteikt minējumu, ka ij kristīgie, ij brīvie dēmokrati gana sapuvuši, lai piebiedrotos komūnistiem. Ja tā, brīvās pasaules sargs no Austrumvācijas komūnistiem Konrāds Ādenauers varēs kapā griezties un ražot atjaunojamu elektrību, līdz vēlētāji vēl vairāk novērsīsies no vecā režīma partijām, “Alternātīva” gūs vēl vairāk, un beigās sanitārais kordons kritīs tik un tā.

%d bloggers like this: