Trampa pirmais mēnesis


Foto: UPI/"Barcroft Images"

Foto: UPI/”Barcroft Images”

Priekš mēneša Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta amatā stājās Donalds Tramps. Jau novembrī pēc viņa uzvaras prezidenta vēlēšanās rakstīju:

No viņa augļiem mums to būs pazīt.

Nu laiks uzskaitīt viņa pirmā mēneša augļus un darbus. Esmu minējis pirmo desmit dienu veikumu, šoreiz saraksts īsāks — vai nu pirmo dienu uguņošana pārgājusi rāmākā gultnē, vai biju aizņemts citās lietās un mazāk sekoju līdzi šai.

Labi:

  • izdots rīkojums, ka valdības iestādēm, izdodot jaunu priekšrakstu, divi citi jāatceļ;
  • Augstākās tiesas tiesneša amatam nosaukts Nīls Gorsačs;
  • apstiprinātas tādas valdības amatpersonas kā izglītības ministre Elizabete Devosa un Vides aizsardzības aģentūras vadītājs Skots Prūits;
  • no amata spiests atkāpties Trampa drošības padomnieks Maikls Flinns, kam bijuši šaubīgi sakari ar Kremli;
  • Tramps stipriem vārdiem sveicis Lietuvu neatkarības dienā, uzsvērdams NATO likteņkopību un palīdzību Ukrainai;
  • Tramps ar sava runasvīra muti paziņojis, ka Krievijai jāatdod sagrābtā Krima atpakaļ Ukrainai;
  • AAV vēstniece ANO Nikija Heilija savā pirmā runā ANO Drošības padomē apliecinājusi, ka Krimas okupēšanas dēļ ieviestās sankcijas pret Krieviju paliks spēkā līdz okupācijas beigām;
  • arī citas amatpersonas (piemēram, viceprezidents Maikls Penss, aizsardzības ministrs Džeimss Metiss) izteikušās, ka AAV paliek uzticams NATO sabiedrotais un AAV polītika pret Krieviju būs stingra.

Slikti:

  • nedaudz atvieglots elektronikas ierīču eksports uz Krieviju.

Nav slikti. Redzēs, kā būs turpmāk. Vismaz līdz 6. martam būs jāturpina sekot līdzi. Vēl tik jauks Trampa meitas Ivankas foto Baltajā namā:

js120051910-large_trans_nvbqzqnjv4bqzgekzx3m936n5bqk4va8rwtt0gk_6efzt336f62ei5u1

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

Janvāŗa statistika: nelegālas imigrācijas vilnis saplacis zem 300 tūkstošiem gadā


Aizņemtības dēļ maķenīt iekavējies kārtējais mēneša pārskats par nelegālo imigrāciju pāri Vidusjūŗai. Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, janvārīrī Eiropā tādā veidā ieradušies 7 tūkstoši, kas ir par 4 tūkstošiem mazāk nekā decembrī un mazākais skaits kopš 2015. gada janvāŗa. Tas ir jūtami mazāk par pērnā janvāŗa 73 tūkstošiem, tāpēc imigrācijas vilnis saplacis līdz 296 tūkstošiem pēdējā gada laikā:

migranti-2017-janvaris

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits mēnesī bijis 1,4 tūkstoši, turpinot lēnu lejupslīdi no 3,4 tūkstošiem augustā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā janvārī būtu ieradušies ~200 nelegālu imigrantu. Tiesa, minētie 1,4 tūkstoši ir daudz mazāk nekā 67 tūkstoši 2016. gada janvārī, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 48 reižu (67 415 / 1393) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 48 reižu grūtāk iekļūt? Nē, Maķedonija kopš pērnā marta tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. ES Robežsardzes risku analizes 32.—33. lpp. (paldies @Teikums par norādi) var palasīt, kā “humānitārās” organizācijas un ES 2016. gadā strādāja, lai mazinātu Libijas migrantu kontrabandistu izmaksas. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču jau šobrīd februārī atkal ir vairāk. Tiesa, arī 4,5 tūkstoši ir trīsreiz vairāk nekā Grieķijā.

Aizņemts


Foto: delfi.lv

Foto: delfi.lv

Tuvākā pusmēneša laikā brīvais laiks būs visai aizņemts, tāpēc te un citur internetos būšu manāms mazāk.

Tests — cik jums sader ar Lepēnu


Marina Lepēna. Foto: Jeff Pachoud, AFP

Marina Lepēna.
Foto: Jeff Pachoud, AFP

Blumberga ziņu aģentūra vēstī par Marinas Lepēnas Francijas prezidenta kampaņas sākšanu uzskaitījusi veselus 63 Lepēnas priekšvēlēšanu solījumus. Pavisam esot 144, bet šie esot svarīgākie. Skaits pietiekami liels, ka ļauj ikvienam bez cildinošu vai nievājošu stereotipu starpniecības pārbaudīt, cik lielā mērā viņam saskan ar Lepēnu: cik solījumu drīzāk atbalsta, cik drīzāk neatbalsta un par cik (neziņas, neitrālas attieksmes bilances vai citu cēloņu dēļ) atturas. Minamas gan divas piezīmes:

  • pirmkārt, solījumiem dažāds svars. Piemēram, imigrācijas apmērs svarīgāks par skolas formas tērpiem;
  • otrkārt, vai nu Blumbergs nav atzinis par gana svarīgu, vai Lepēna izmantojusi iespēju paklusēt par Kremli un tā agresiju pret citām tautām.

Tomēr, kā jau teicu, 63 ir gana liels skaitlis, lai gūtu priekšstatu par Lepēnas polītiku un tās atbilstību paša domām. Testos mēdz pēc izpildīšanas atbilstīgi gūto punktu skaitam pateikt, kas tu tāds par tipiņu. Šai reizē vienkāršākais būtu par atbalstāmu solījumu skaitīt +1 punktu, par neitrālu 0, par noraidāmu -1. Iespējamais punktu skaits ir no -63 līdz +63, un -21 un +21 vērtība dala intervallu trīs vienādās daļās: Lepēnas piekritēji; neitrāli noskaņoti; Lepēnas pretinieki. Izmēģināju pats, iznākums bija 30 pluspunkti, 9 nulles, 24 mīnuspunkti. It kā viduvēji, bet ar divarpus piezīmēm:

  • pirmkārt, viedoklis īpaši atšķīrās saimniecības lietās (neesmu sociālists) un biežāk sakrita kultūretniskās, kas ir svarīgākas;
    • tik sociālistisku polītiķi un viņas Nācionālo fronti saukt par labēju vai pat galēji labēju ir viltusziņu izplatīšana;
  • otrkārt, skatīt iepriekšējo otro piezīmi. Lepēnas putinisms testā nav iekļauts un jāvērtē citos avotos, piemēram, nesenā viņas intervijā CNN. Taču tādām piefrontes tautām kā latvieši tas ir viena no vissvarīgākām lietām.

Lai būtu vieglāk ‘par’, ‘pret’ un ‘atturos’ skaitīt, iekopēju solījumus tepat. Pildiet testu uz veselību, un būtu pateicīgs, ja dalīsities ar saviem rezultātiem: Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Lai cik sāpīgi tas būtu, “Re:Baltica” izplata viltusziņas. Kādēļ?


Uzmanību piesaistīja aktuālas lietas pieteikums:

Līdz 40.—50. sekundē zuda visa ticamība teiktajam. Kādēļ? “Re:Baltica” cenšas uzskatāmi parādīt zināšanu līmeņa atšķirības ar pupiņu staba gaŗumu stikla traukos. Bet sabeŗ pilnīgi aplama gaŗuma stabus. Patieso 465 un 510 punktu līmeni esmu atzīmējis attēlā ar zaļu svītru, savukārt sabērtais atbilst ~340 un ~580 punktiem:

lauku-un-rigas-sekmes

Un vēlāk beŗ virsū baltas pupiņas, līdz pāri malām, lai parādītu Singapūras teicamnieku līmeni. Kaut īstenībā Singapūra ir zem jau sabērto brūno Rīgas pupiņu līmeņa. Papildu ironija, ka runa par skolēnu sekmēm, un koordināšu taisnes, skalas un mērījumu attēlošanu taču skolā māca. Protams, rādīt dzīves īstenību, kāda tā ir, nebūtu tik iespaidīgi — tik vien starpības, cik pāris pupiņu klājumu — un kaitētu iecerētam vēstījumam. Taču laist viltusziņas iespaidīga un melīga attēla paskatā ir pretīgi un grauj ticību pārējam, ko “Re:Baltica” vēsta šai sižetā vai citur. Žēl, un jājautā — kādēļ?

Kuŗas valsts dzīves līmenī ir kuŗš Latvijas novads


Noslēdzot gadskārtējo pašvaldību dzīves līmeņa sēriju — starptautiski salīdzinājumi. Ir paņēmiens, kā uzskatāmi paskaidrot kādas valsts reģionu dzīves līmeni: pateikt, kuŗā valstī ir tāds pats dzīves līmenis kā attiecīgā reģionā. Latvijā piemērots mērogs būtu rajons, bet tādu jau gadi astoņi vairs nav. Statistikas reģioni ir pārāk raupjš dalījums, jo tajos ir ievērojamas iekšējas atšķirības (piemēram, Gaŗkalne un Aloja abas ir Pierīgas reģionā), tomēr, protams, salīdzināt varētu — ja vien spētu Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā tādus datus atrast. Pērn atradu viegli, šogad neredzu. Vai nu pirksti līki (ceru), vai CSP beigusi tādus datus apkopot un publicēt.

Par laimi, bez tā var iztikt — var izlīdzēties ar pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Par 2015. gadu, jo par 2016. gadu valstu IKP nav vēl salēsts. Var, protams, piekasīties pamatoti norādīt, ka tāda metode ietveŗ vairākus pieņēmumus, tomēr pārskatu sniedz. Katras pašvaldības līmeni izdala ar Latvijas caurmēru (piemēram, Gaŗkalnes 928 Ls ir 194% no 479 Ls caurmēra), tad iegūto dalījumu pareizina ar Latvijas IKP/iedz. līmeni un skatās, kuŗai valstij iegūtais skaitlis vistuvāk. Latvijas caurmērs vistuvāk Antigvai un Barbudai, starp citu. Pasaules līdzinieku karte ir tāda, klikšķiniet, skatiet un baudiet:

pasvaldibas-ka-valstis-2015

Rīga Čechijas līmenī tāpat kā iepriekšējos trīs gadus. Lērums dienvidzemju, uz kuŗām gribētu aizbraukt, tepat stundas vai pāris attālumā. Pierīgā sasniegta Vakareiropas pavēdere. Olaines novads vistuvāk ne tikai Antigvai un Barbudai (Barbuda laikam tie Jāņupes dārziņi, kas nav savienoti ar pamatterritoriju), bet arī Latvijas caurmēram. Maza Krievija ar savu Maskavu un savu nomali Cesvaines un Viesītes novadā. Baltkrievijas gan nekur nav — gadu iepriekš vēl pāris vietās bija, tagad visi novadi augstākā līmenī. Utt.

Trampa pirmās desmit dienas


@akmens: "Beidzoties pirmajai darba nedēļai, paveiktā tik daudz, ka jau zelta oreols un spārniņi."

@akmens: “Beidzoties pirmajai darba nedēļai, paveiktā tik daudz, ka jau zelta oreols un spārniņi.”

Kā rakstīju novembrī pēc Donalda Trampa ievēlēšanas Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta amatā,

No viņa augļiem mums to būs pazīt.

20. janvārī Tramps stājies amatā, un nu var sākt viņa augļus un darbus uzskaitīt. Protams, galīgā cāļu skaitīšana būs 2020. gada rudenī, tomēr pirmie jau čiepst. Protams, ja vien īpaši neseko, var palaist lietas gaŗām. Protams, darbiem dažāda vērtība. Taču, pa acu galam uzmetot, sīkumus (Čērčila atgriešanās Baltā namā), ieceres un runas atmetot, vienkāršota bilance kopš stāšanās amatā man pierietējusi tāda:

Labi:

  • atmesta globālās sasilšanas kurināšana;
  • apturēta valdības priekšrakstu izdošana;
  • apturēta valdības darbinieku uzņemšana, izņemot militārus;
  • izbeigta ārzemju abortētāju financēšana;
  • atļauta “Keystone XL” naftasvada būve;
  • paziņota Meksikas robežas žoga būve;
  • valdības financējuma apturēšana pašvaldībām, kas slēpj nelegālus imigrantus;
  • stingrāka imigrācijas likumu izpilde;
  • atbalsts Dzīvības maršam pret abortiem un viceprezidenta Pensa dalība tajā;
  • iegrožota iebraukšana no augsta terrorisma riska valstīm;
  • aizliegts valdības amatpersonām vēlāk lobēt un strādāt ārzemju valdības vai partijas labā;
  • sākta Obamas veselības aprūpes iekārtas atcelšana;
  • senātori Makeins, Rubio, Greiems atbalsta Reksu Tilersonu ārlietu ministra amatā.

Slikti:

  • izstāšanās no Klusā okeana tirdzniecības partnerības līguma.

Nav slikti. Redzēs, kā būs turpmāk.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »
%d bloggers like this: