Pašreizējie koronvīrusa ierobežojumi epidēmiju palēninājuši, diemžēl nepietiekami


Cilvēki lūdza, vai varot uzrakstīt, kāds izskatās jaunākais epidēmijas stāvoklis un vai var redzēt līdz šim ieviesto ierobežojumu ietekmi. Jā, varu, un, jā, var. Lūdzu:

Proti, sākot no 17. marta, palēninājies saslimstības temps: no 9. marta bija +36% dienā (vienkāršības labad rēķinot no galapunktiem) jeb deviņkārt nedēļā, kopš 17. marta +17% dienā jeb trīskārt nedēļā. Protams, pārmaiņas varēja droši konstatēt tikai ar vairāku dienu nobīdi, un vēl 23. marts kopumā atbilda sākotnējai tendencei. Taču par slimnieku kopskaitu svarīgāks rādītājs ir jaunu slimnieku skaits, jo tas rāda nesenāku attīstību. Arī te redzama punktu mākoņa stāvuma maiņa, ko esmu parādījis ar bultām.

Svarīgākais gan tas, ka arī jaunā tendence diemžēl ir augšupēja. Proti, ierobežojumi ir nepietiekami, sērga turpina plesties, nevis iet mazumā. Turklāt vēl ir lieta, kas grafikā neparādās: polītiskiem lēmējiem vilcinoties stingrāk vērsties pret epidēmiju (izbeigt iekšzemes pārvietošanos), Latvija novesta līdz kvalitātīvi smagākai stadijai — sākusies nezināmas izcelsmes aplipināšana. Salīdzinājumam var atgādināt, ka šai epidēmijas brīdī Ķīna un Dienvidkoreja ar stingrāku cilvēku pārvietošanās un kontaktu izskaušanu jau bija panākušas izšķirīgas pozitīvas pārmaiņas un arī Latvijai bija visas iespējas to izdarīt (grafikā valstis liktas no dienas, kad saslimstība pārsniedza vienu no miljona iedzīvotāju; datumi atbilst Latvijai):

Un kā ar Italiju? Vai Latvija joprojām iet Italijas pēdās? Līdz ar lēnāku saslimstības tempu Latvija pēdējās dienās sākusi atpalikt no Italijas analoga epidēmijas brīža (grafiks veidots līdzīgi kā iepriekšējais):

Diemžēl, kā jau minēts iepriekš, jaunu slimnieku skaita tendence tik un tā ir augšupēja. Tas nozīmē, ka ar līdzšinējiem koronvīrusa ierobežojumiem Latvija, kaut lēnāk, turpina braukt uz Italiju. Taču, lai rīkotos, nevajag gaidīt galastaciju. Italijas katastrofas atkārtošanu var, drīkst un vajag novērst. Lai sērgu apturētu un uzveiktu, nepieciešams izbeigt iekšzemes pārvietošanos. Jo agrāk un stingrāk rīkojas, jo tiek galā drīzāk un mazākiem zaudējumiem un cilvēku upuŗiem.

Spilgts citāts priekš mēneša: gripa, kā katrā gripas sezonā, neslēgt gaisa satiksmi, nekurināt histeriju


Spilgts citāts: šis vīruss ir vājāks par gripu


Andrejs Ērglis. Irēnas Bērziņas attēls

Kardioķirurgs profesors Andrejs Ērglis “Brīvās Latvijas” intervijā 17. martā:

— Par vīrusu Covid-19 ‒ vai vētra ūdens glāzē?

— Radīts liels tracis, lai gan šis vīruss ir vājāks par gripu, un tiklīdz medicīnā sākas panika, tad ir beigas…

Klusā daba ar notiesātu Aspaziju

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Koronvīruss: kurss uz Italiju turpinās


Saslimušo skaits Latvijā pārsniedzis simtu, tāpēc nolēmu apskatīties, kā saslimstība izskatās grafiski. Te mani gaidīja divi pārsteigumi. Pirmais: cik ļoti eksponenciāli viss notiek jau kopš otrās dienas. Slimnieku skaitu liekot logaritmiski, visi punkti kopš 9. marta rindojas gandrīz uz taisnes.

Ja reiz tā, tad no abiem galapunktiem var vienkārši un tuvināti aplēst, cik strauji saslimstība aug. Proti, 9. martā bija 5 slimnieki, 21. martā 123, izdala pēdējo ar pirmo un no dalījuma izvelk dienu skaita pakāpes sakni: (123/5)^(1/12)=1,306. Tātad caurmērā slimnieku skaits aug par 30% dienā. Pārvēršot citās vienībās, tā ir dubultošanās 2,6 dienās jeb 6,5 reizes nedēļā. Grafiku sev uztaisīju 20. martā, un punktu rindošanās pa eksponentes līniju bija tik cieša, ka, pārbaudot sevi, uzdrošinājos prognozēt — 21. martā varētu būt 35 jauni saslimušie. Izrādījās 13, turpat trīsreiz mazāk. Mana kļūda bija nepievērst pietiekamu uzmanību, cik ļoti pa dienām var svārstīties jaunu slimnieku skaits, kaut kopumā saglabājot eksponenciāli augošu tendenci. Internetos izlasīju vēl citādu kļūdu: no tiem 13 gadījumiem secināt, ka lietas iet labumā, jo iepriekšējā dienā bija 25. No viena datupunkta to secināt ir pārsteidzīgi.

Nākamais, ko nu var darīt, ir salīdzināt Latviju ar citām valstīm. Te gan slimnieku skaits jārēķina pret iedzīvotāju skaitu. Izvēlējos trīs viszīmīgākās valstis: Ķīnu, Dienvidkoreju un Italiju. Par sākumpunktu izvēlējos dienu, kad saslimstība pārsniedza 1 no miljona iedzīvotāju: Latvijā to pašu 8. martu, Ķīnā 25. janvāri, Dienvidkorejā 20. februāri, Italijā 22. februāri. Te mani gaidīja otrs, visai baiss pārsteigums — cik neticami līdzīgi Latvija iet Italijas pēdās, tik ar pusmēneša kavēšanos (slimo skaits 21. martā bija Italijas 6. marta līmenī)!

(Un tas, ka 21. martā Latvijā bija 13 jaunu saslimušo, tendenci diez cik nemaina un no Italijas ceļa nenovērš.) Dienvidkoreja sāk ar bēdīgi slavenās 31. pacientes izraisītu sprādzienu, bet līknes beigās sāk iedarboties cilvēku kontaktu apturēšana, un slimnieku skaita augšana jūtami sabremzējas. Ķīnā Uhaņa bija bloķēta jau divas dienas priekš grafika sākuma, un var redzēt, ka pēc dažām dienām slimnieku skaita pieaugums arvien vairāk un vairāk palēninās.

Tiesa, slimo skaits ir atpaliekošs rādītājs, tāpēc jaunāko attīstību labāk rāda apstiprinātu jaunu slimnieku skaits. Taču tas daudz vairāk lēkā pa dienām, īpaši mazākās zemēs, kāda ir Latvija. Bet lai nu tiek arī tāds grafiks:

Redzams, ka Ķīnai un Dienvidkorejai laikā, kas atbilst šībrīža Latvijai, jau bija izdevies ar cilvēku pārvietošanās un kontaktu ierobežošanu pārlauzt sērgas mugurkaulu, savukārt Italija un Latvija… njā. Te var vaicāt, vai nav tā, ka ārkārtējās situācijas labvēlīgā ietekme Latvijā vienkārši vēl nav paguvusi sākties. Ārkārtējo situāciju izsludināja 12. martā, no tā pagājušas deviņas dienas, caurmēra inkubācijas periods ir piecas dienas, tā ka efektam jau būtu jābūt manāmam. Taču tā vietā var manīt ko citu: ka iekšzemes dzīve un cilvēku kontakti nav apturēti: Rīgas-Zilupes vilciens kursē, Rēzeknes-Rogovkas autobusi arī, “Rīgas satiksme” tāpat, cilvēki ir ielās un brauc, veikali vaļā, sestdien pie dabas objektiem pilnas stāvvietas.

Lai Latvija neatkārtotu Italijas katastrofu, tūlīt, tagad, pirms katastrofas jāaptur iekšzemes pārvietošanās — ar stingri kontrolētu vispārēju mājas režīmu sērgu var uzveikt nedēļās piecās, turklāt jo agrāk un stingrāk rīkojas, jo drīzāk un mazākiem zaudējumiem un cilvēku upuŗiem tiek galā. Te par to matēmatisks apraksts (lasīt vismaz pēdējās 4 rindkopas), te vieglā valodā, te ar krāšņiem grafikiem. Izšķirīgais — lai polītiskiem lēmējiem būtu griba.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 5 Comments »

Viņķele, Kariņš u.c. oficiālie mūsu sargi ved uz Italijas katastrofas atkārtošanu Latvijā


Bērēm sagatavoti zārki Italijas Bergamo pilsētā. “Il Messaggero” video kadrs

17. martā valdības sēdē netika izmantota iespēja nosargāt Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību un aizliegt iekšzemes pārvietošanos. Tas nozīmē, ka Viņķele, Kariņš u.c. oficiālie mūsu sargi turpina kursu uz Italijas katastrofas atkārtošanu Latvijā. Īsumā aprakstīšu būtiskākās šī kursa sastāvdaļas.

  • Ievazāt koronvīrusu Latvijā

Līdz pat pēdējām dienām oficiālā Latvijas polītika bija turēt valsts robežas vaļā lipīgas nāvīgas slimības ievazāšanai Latvijā tā vietā, lai, vēlākais, 22. februāŗa vakarā ieviestu robežkontroli, karantīnu braucējiem no sērgas skartām zemēm un slēgtu tiešos reisus no tām (tobrīd no Italijas). Polītika vainagojusies likumsakarīgām sekām: koronvīruss ir ievazāts Latvijā, un sākusies vietēja aplipināšana. Bija iespēja laikus apturēt starptautiskos sakarus un tādējādi saglabāt brīvu dzīvi iekšzemē bez skolu slēgšanas, sarīkojumu aizliegšanas un sēdēšanas mājās. Viņķele, Kariņš un citi izvēlējās labāk ievazāt koronvīrusu, kaut jau janvārī bija zināms, cik tas bīstams un ka pret to jācīnās ar cilvēku pārvietošanās apturēšanu — pirmkārt, uz valstu robežām. Papildefekts robežas turēšanai vaļā nāvīgai slimībai bija iedzīvotāju bezrūpības un vieglprātības veicināšana.

  • Evakuācija un karantīna vai aplipināšanas ballīte

Uzreiz brīdinu, neesmu tērējis laika izurbties līdz smalkumiem, tāpēc būšu pateicīgs par precīzējumiem un labojumiem (ar norādītiem avotiem). Proti, beidzot tomēr robežas slēdza, un šonedēļ notiek ārzemēs iesprūdušo stulbo un bezatbildīgo (jā, polītiskiem lēmējiem ir lauvastiesa vainas par Latvijas novešanu līdz Italijas katastrofai, tomēr arī pašam jāfiltrē, ko darīt un kādas tam sekas var būt atttiecībā uz pašu un citiem cilvēkiem) Latvijas iedzīvotāju evakuācija. Latvijai bija laime — pusotrs mēnesis mācīties citu valstu pieredzi evakuācijā no Ķīnas, kā pareizi pārvest savējos un nogādāt karantīnā, lai slimnieki neaplipinātu citus. Diemžēl ziņās, ko esmu lasījis, neesmu atradis, kā tika novērsta aplipināšana lidojuma (kuģojuma) laikā, kā lidostā (ostā), kā ceļā līdz karantīnas vietai. Ja kam zināms, labprāt uzklausīšu. Tā vietā esmu lasījis par stumdīšanos lidostā (tagad pāris minūtēs vairs nevaru sejgrāmatas lentē atrast), “Spices”, “IKEA” un ārsta apmeklēšanu. Kronis bija premjera čivinājums:

Es atvainojos, jums atšķirībā no manis vai tantes Bauskā ir visas iespējas ne tikai kaut ko aicināt sociālos tīklos, bet arī parūpēties, lai neviens pārbraucējs gribēdams nevarētu “Spicē” piestāt!

Tagad par karantīnu. Kā jums šķiet, vai visi cilvēki, kas vieglprātīgi februāŗa beigās vai martā devušies uz ārzemēm, godprātīgi ievēros godavārda karantīnu? Un ko darīt tiem, kas negrib aplipināt ģimeni, bet kam nav otra mājokļa? Šie jautājumi noved pie nākamiem: ko divos mēnešos izdarījuši oficiālie Latvijas sargi, lai, pirmkārt, sagādātu vienvietīgas mišanas iespējas un, otrkārt, varētu neatkarīgi pārliecināties par karantīnas ievērošanu? Cik kontroles aproču kopš janvāŗa sagādājusi valsts? Cik dzīvojamo konteineru? Cik istabu rezervējusi tukšajās viesnīcās? Kā cīņā pret koronvīrusu izmantos slēgtās skolas? Kas zina atbildes, labprāt uzklausīšu.

Bez atbilžu gūšanas par evakuāciju un karantīnu māc smagas bažas, ka oficiālie Latvijas sargi kārtīgas evakuācijas un karantīnas vietā sarīkojuši aplipināšanas ballīti, un piesardzības princips prasa pieņemt, ka tieši tā arī bijis.

  • Uzaudzēt vietējo epidēmiju

Kā jau teicu, lai apturētu un uzveiktu koronvīrusu, vajag, cik vien var, apturēt cilvēku pārvietošanos un kontaktus. Ievērojot apdraudējuma multiplikātīvo un eksponenciālo dabu, jārīkojas iespējami agri un stingri. Tas nozīmē, ka pēc vietējas aplipināšanas atklāšanas, lai novērstu Italijas katastrofas atkārtošanu, vienlaikus ar robežu slēgšanu jāaizliedz pārvietošanās iekšzemē. Vēlākais piemērotais brīdis tam bija 17. marta ministru kabineta sēde. Un atkal Viņķele, Kariņš un citi izvēlējās sagādāt lielākas ciešanas Latvijas iedzīvotājiem — mazliet vēlāk iekšzemes pārvietošanās tik un tā būs jāaizliedz, taču katra novilcināta diena nozīmē vairāk slimnieku, vairāk zaudējumu un vairāk bojā gājušo.

Būšu laimīgs — iespējams, vairāk nekā jebkad mūžā — ja kļūdos.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Laiks apturēt iekšzemes dzīvi


Tukšs Pēteŗa laukums Romā 10. martā. Foto: AP, Endrū Medikīni

Kādu laiku sestdien pievakarē pēc valdības sēdes, kuŗā slēdza robežas, svārstījos — varbūt ir gana, varbūt ar to pietiks, lai apturētu un uzveiktu koronvīrusu. Nolēmu ar apsvērumiem pārgulēt un gaŗāku rakstu (tādā nozīmē, ka ne čivinājumu) rakstīt šovakar. Nu esmu gatavs.

  1. Valdības lēmums ir labs un pareizs: tas slēdz robežu turpmākai sērgas ievazāšanai.
  2. Diemžēl līdzšinējā Viņķeles, Kariņa un citu oficiālo Latvijas sargu polītika bija turēt robežu vaļā ievazāšanai — un tas sekmīgi noticis.
  3. Tāpēc ar robežu slēgšanu vairs nepietiek, kā būtu pieticis, ja tāds (un pat maigāks) lēmums būtu pieņemts un izpildīts laikus: ne vēlāk kā 22. februāŗa vakarā, kad kļuva skaidrs, ka Italijā sākusies epidēmija. Ja oficiālie Latvijas sargi būtu uzdevuma augstumos, šobrīd nebūtu vajadzējis ne skolas slēgt, ne sarīkojumus aizliegt.
  4. Cīņā pret eksponenciālu multiplikātīvu apdraudējumu, kāds ir koronvīruss, jāaizsteidzas tam priekšā, jārīkojas preventīvi, ne reaģējot uz notikušo, jārīkojas iespējami agri un stingri.
  5. Dzīves īstenība rāda, ka līdzšinējie valdības lēmumi mazināt cilvēku kontaktus iekšzemē (slēgt skolas, sarīkojumus u.c.) ir nepietiekami, lai apturētu koronvīrusa izplatīšanos: cilvēki ielās ir, uz darbu un citur brauc, autobusi un trolejbusi kursē, veikali vaļā.
  6. Rīt (nu jau šodien) turklāt gaidāmi Latvijas iedzīvotāju evakuācijas reisi no sērgas skartām zemēm, kas, visticamāk, būtiski vairos koronvīrusa slimnieku skaitu Latvijā.
  7. Lai nepieļautu slimības masveida izplatīšanos, kāda notiek Igaunijā, un veselības aprūpes katastrofu, kāda ir Italijā, nepieciešams preventīvi uz laiku būtiski mazināt cilvēku pārvietošanos un kontaktus iekšzemē tādā apmērā, kā to darīja Ķīna vai kā šobrīd spēkā Italijā.
  8. Diemžēl cilvēku brīvprātība un apzinība nav simtprocentīga, un diemžēl atšķirībā no daudzām citām dzīves jomām pietiek ar vienu neapzinīgu, lai aplipinātu 99 apzinīgus. Tāpēc vispārējs mājas režīms un iekšzemes pārvietošanās apturēšana ir jākontrolē.
  9. Ievērojot sērgas izplatīšanās ātrumu, iekšzemes dzīve apturama nekavējoties. Piemērots (kaut pavēls) brīdis ir ministru kabineta 17. marta sēde. Lai iedarbotos un izskaustu epidēmiju, iekšzemes karantīnai vēlams palikt spēkā pašreizējo ārkārtas situācijas laiku — līdz 14. aprīlim.
  10. Neapturot iekšzemes dzīvi šobrīd, tas tik un tā būs jādara mazliet vēlāk, tikai sliktākos apstākļos (līdzīgi kā ar robežu slēgšanu) — ar daudz lielāku slimnieku skaitu, daudz lielākiem zaudējumiem, pārpildītām slimnīcām, bojā gājušiem un ilgāku nepieciešamo iekšzemes karantīnas laiku.
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »
%d bloggers like this: