Septiņgadnieks un malkas šķūnis


Septiņgadnieks ļoti gribēja tikt malkas šķūnī. Un, kad viņš ko iedomājies, grūti atrunāt.

Kaut pa suņu caurumu:

IMG_20160501_122723[1]

Ek, neizdodas, sprūst iekšā:

IMG_20160501_122734[1]

Jānovelk jaka, varbūt būs vieglāk:

IMG_20160501_122813[1]

Tiešām:

IMG_20160501_122830[1]

Iekšā esmu:

IMG_20160501_122835[1]

Septiņgadnieks pie klavierēm


Priekš pusmēneša septiņgadnieks iegāja klavieŗistabā, pateica, lai viņu netraucē un aizvēra durvis. Drīz atskanēja klavieres. Turklāt ne vienkārši taustiņus dauzot, bet spēlējot. Drīz piebiedrojās dziedāšana līdzi. Ieklausījos:

Tālas zvaigznes zilgu gaismu laista, man līdz rozēm tomēr nenokļūt…

Jā, Vecpiebalgas ūdensrozes! Ko tik skola neizdara ar cilvēku…

Nupat nedēļas nogalē atkal klavieŗistabā. Tik šoreiz ieklausoties nekā nesapratu. Bet pēc tam ievēroju, ka klavierēs palikusi atšķirta dziesmu grāmata. Piegāju, apskatījos — un pasmaidīju. Pasaucu sievu. Viņa atnāca, apskatījās — un pasmaidīja. Jā:

IMG_20160430_222323[1]

“Auto Bild Latvija” maija—jūnija numurs


606281_1-vaaks_abl03_cover_medium[1]Nebiju vēl šogad nekā ar auto birku rakstījis un nolēmu uzrakstīt par žurnāla “Auto Bild Latvija” maija—jūnija numuru. Maijs vēl nav sācies, bet arī šis pieder pie izdevumiem, kas iznāk jau iepriekšējā mēneša beigās. Vispirms jāteic, ka, apzinoties savus naudas, brīva laika un interešu loka ierobežojumus, lielu daļu žurnāla nemaz nelasīju. Otrkārt, no lasītā nepatika tikai viena lieta — kāda valodas kļūda, par ko esmu ziņojis redakcijai, un esmu pārliecināts, ka turpmāk tādas vairs nebūs.

Un tagad par to, kas piesaistīja manu vērību. Vispirms 95. un 98. benzīna izpēte un salīdzinājums, no kā spilgtāko citātu atļāvos izrakstīt atsevišķi.

Mēneša cilvēks, “Wess Grupa” priekšnieks Aleksandrs Oskins. Jau raksta pieteikums:

..Oskins ārvalstu kompāniju darbību vērtē kā ekonomisko okupāciju, jo valsts neatbalstot vietējos uzņēmējus,

mudināja domāt, kāds varētu būt raksts. Tā arī bija:

Kam tad jārūpējas par to, lai nacionālais bizness attīstītos, tiktu radītas darba vietas? Pilnīgi noteikti tām jābūt valsts struktūrām un atsevišķiem augstākās varas ešelona ierēdņiem, kuri atbild par to, lai vietējie uzņēmēji elpotu. ..

Sarkandaugavā, braucot garām pamestajai Elektromehāniskajai rūpnīcai, sirds sažņaudzas. Tajā reiz strādāja 7000 rīdzinieku, kas ražoja, tiesa, morāli novecojušas veļasmašīnas un centrifūgas… Taču ieklausieties skaitlī — 600 000 gadā! Tagad tur ir postaža.

Ja kāds nesaprot, Oskins izsakās kā tipisks blēžsaimniecības pārstāvis un Kremļa ietekmes aģents. Kāpēc blēžsaimniecības? Jo valsts atbalsta vajag nejēgām un blēžiem. Kārtīgiem uzņēmējiem pietiek ar to, ka viņi piedāvā labu, lētu, vajadzīgu pakalpojumu vai preci, ko pilsoņi tāpēc labprāt pērk. Un brīvā tirgū nemitīgi darbojas radoša ārdīšana: nespēsi piedāvāt laba, lēta, derīga, kļūsi postaža. Kāpēc Kremļa? Jo atskaņo Kremļa propagandas komplektu: Rietumi — slikti, latvieši — kalpu tauta, Latvija — neizdevusies valsts, migrantu sūknis — lieliska rūpnīca, tāādu rūpniecību sagrāva, neviena slikta vārda par Krieviju un Putina režīmu.

Labi, pietiks, jāatceras “Wess” pakalpojumus neizmantot.

Vasaras riepu tests. Šogad laikam jaunas vēl nevajadzēs, bet jāliek aiz auss, ka dilšanas secībā labākās ir:

  1. “Hankook”;
  2. “Pirelli”;
  3. “Continental”.

Avāriju inscēnēšana. Par laimi, līdz šim nav gadījies, bet profilaksei var uzzināt biežākos paņēmienus, no kā jāuzmanās un kā izvairīties.

Ceļošana ar bērnu. It kā nekā nezināma, bet atkārtošana — zināšanu māte.

Alternātīvi apdāvināti auto — hibridi, elektriskie, ūdeņraža. Viss, ko pietiek zināt:

Dzīšanās pēc zemākiem izmešiem un neizbēgamā naftas resursu izsīkšana ir dzinuļi, kas liek autoražotājiem piedāvāt arvien jaunus tehnoloģijas paveidus.

Melos (“neizbēgama naftas resursu izsīkšana”) balstīts veikals pats ir meli un lemts postažai. Atņemiet blēžsaimniecisko valsts atbalstu, un tad redzēsim, kas paliks pāri no alternātīvi apdāvinātajiem. Atceros, 80.gadu vidū lasīju Artura Konana Doila “Zudušo pasauli” un biju pārsteigts, ka tur 20.gs. sākumā pilns ar tādu modernu nākotnes technoloģiju kā elektromobiļi. Biju pārsteigts un vaicāju sev, kāpēc tad elektromobiļi nav iekaŗojuši pasauli, ja bija tik izplatīti jau 20.gs. sākumā. Atbildes neradu. Tagad gan saprotu: kam lemts rāpot, nelidos. Jeb, kā kautrīgi atzīts “Auto Bild”:

Šobrīd (pēc 110 gadiem! — R.E.) ir maz elektroauto, kas atļauj doties tur, kur deguns rāda..

Un tas, kuŗš “Auto Bild” ierakstīja, ka elektromobiļi esot dabai nekaitīgi, lai pastāsta, kā dabai nekaitīgi uztaisīt un atkritumos izmest baterijas. Un par ūdeņradi. Parādiet, lūdzu, kur uz Zemes ir ūdeņraža atradnes, no kuŗām sūknēt šo brīnišķo degvielu! Vai varbūt tomēr ūdeņradi iegūst tikai mākslīgi, lielā temperātūrā un spiedienā, ar milzu enerģijas patēriņu dzen no dabasgāzes un ūdens tvaika?

Auto vēsture — “Mercedes-Benz 300”. Tikai akadēmiska interese.

Rallijs “Kurzeme 2016”. Arī tikai akadēmiska interese par posmu aprakstiem un karti.

Tā ka lasīt vērts, un žēl, ka līdz nākamam numuram divi mēneši jāgaida.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Austrijas prezidenta vēlēšanas: 2.kārtu gaidot


Kārtējo reizi uzdrošinos ķerties pie visai nepateicīgas lietas: viegli pārbaudāmu īstermiņa prognožu izteikšanas. Par Austriju. Konkrēti, par Austrijas prezidenta vēlēšanām. Svētdien, 24.aprīlī notika 1.kārta, un iznākumi ir:

Nr.p.k. Kandidāts Partija % % iepriekšējā balsošanā % vēlēšanu dienā
1 Norberts Hofers Brīvības 35,1 25,6 36,4
2 Aleksandrs van der Bellens Zaļā 21,3 28,1 20,4
3 Irmgarde Grisa bezpartejiska 18,9 21,9 18,5
4 Rūdolfs Hundstorfers Sociāldēmokratiskā 11,3 12,0 11,2
5 Andreass Kols Tautas 11,1 10,7 11,2
6 Richards Lugners bezpartejisks 2,3 1,7 2,3

Ievērības cienīgas vairākas lietas. Pirmkārt, Brīvības partijas kandidāta panākumi (piedevai vērības uzdevums — pēc kartes atrodiet, kur dzīvo slovēņi):

Cg3jE1iXEAAMwJ_[1]

Otrkārt, kopš 2.pasaules kaŗa beigām valdošo partiju (Tautas, sociķi) izgāšanās. Treškārt, socioloģisko aptauju izgāšanās. Aptaujas ir samērā tuvas iepriekšējās balsošanas skaitļiem, taču pat pēdējās — nepilnu nedēļu priekš vēlēšanām — ir tālu no galīgajiem vēlēšanu iznākumiem:

Cg0SMdOW0AAVSVr[1]

Grafiks: @laurenzennser

Vēl var iepazīties, kā balsojušas dažādas sabiedrības grupas un ko domā dažādu kandidātu atbalstītāji.

Bet ar to lieta nav galā. Tā kā neviens nav guvis absolūta vairākuma, 22.maijā notiks 2.kārta, kuŗā piedalīsies divi pirmie kandidāti. Kādas izredzes? Pirmkārt, skaidrs, ka dabūt papildus 13,7% ir vieglāk nekā 29,7%. Otrkārt, salīdzinot iepriekšējo balsošanu ar vēlēšanu dienu, redzams, ka Hofers ir uz viļņa. Treškārt, viens no jautājumiem dažādu kandidātu atbalstītājiem bija, ko viņi darīs 2.kārtā. Sasummējot atbildes, zaļais tomēr neapsteidz brīvībnieku. Ceturtkārt, kā parasti Austrijā nekavējoties pieejama burvīga vēlētāju plūsmu aplēse — cik iepriekšējo vēlēšanu vēlētāju no kuŗa polītiskā spēka pārplūduši pie kuŗa šajās vēlēšanās (nebalsotājus ieskaitot). Uzklikšķiniet, un tiksit pie interaktīva grafika:

Austrijas vēlētāju plūsmas 2013-2016

Arī vēlētāju plūsmas vedina domāt, ka zaļajam diez vai izdosies apsteigt brīvībnieku.

Bet 1.kārtas iznākumos un aptaujās nav iekļauti notikumi līdz 22.maijam. Polītiskā elite var bloķēties pret Hoferu līdzīgi kā Francijā decembrī pret Nācionālo fronti. Francijā izdevās, bet vai Austrijā? Šķiet, svarīgākā atšķirība ir tāda, ka Austrijā ne vēlētāju, ne polītiķu līmenī nav necaursitama sanitārā kordona pret Brīvības partiju:

  • brīvībniekiem izdevās tikt valdībā jau 2000.gadā;
  • Hofers pats bijis parlamenta apakšpalātas spīkers;
  • sociķiem (!) šobrīd ir koalīcija ar Brīvības partiju Burgenlandē (Austrijas zeme gar Ungarijas robežu, kur Sociāldēmokratiskai partijai visstiprākās pozicijas);
  • Grisai, pošoties kampaņai, bija sarunas par kandidēšanu Brīvības partijas vārdā.

Tāpat vēlētāju plūsmas mudina domāt, ka Grisas un Kola vēlētājiem Hofers varētu būt ne mazāk mīļš par velkamistu van der Bellenu. Uzmanība pievēršama arī vēlētāju aktīvitātei. Lielāka mobilizācija, šķiet, darbosies van der Bellena labā.

Apkopojot: 2.kārtas favorīts šobrīd drīzāk ir brīvībnieks Hofers. Ne pavisam droši, bet tomēr.

Spilgts citāts — LLŪ profesors Gints Birzietis par zaļo enerģētiku


Latvijas “Auto Bild” maija—jūnija numurā pētīts un salīdzināts 95. un 98. markas benzīns. LLŪ profesors, Dr.sc.ing. Gints Birzietis:

Piejaucot 5% bioetanola, par 30% samazinās 95. markas benzīna siltumspēja.

Tāda tā zaļā enerģētika, degvielas gandētāji.

Vidzemes rajona ainiņas


Dažas Rīgas Vidzemes rajona ainiņas kvartāla radijā.

Operas noliktava Maiznīcas ielā 12. Pagalms dzīvs, bet ēka izskatās viegli pamesta.

PANO

Zīda fabrika Blieķu (Aristida Briāna) ielā 5. Grausts.

IMG_20160421_104915[1]

Vāgnera muižiņa Šarlotes ielā 3. Studentu korporācijas “Latvia” mītne un uzņēmumi. Skaists, sakopts īpašums kalniņā.

IMG_20160421_105333[1]

Komūnistu nomenklātūras mītne Richarda Tomsona ielā 24. Gaumīgs, taču ne ārkārtējs pagalms — un tomēr krievu laikā vienkāršiem mirstīgiem nepieejama greznība.

IMG_20160421_111209[1]

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Zaļo un zemnieku Rīgas lāsts — kas jauns


Aizvakar notika Zemnieku savienības kongress. Partijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis teica runu, kur nosauca arī mērķus nākamgada pašvaldību vēlēšanās:

Kopumā ar saviem sarakstiem vēlamies startēt vismaz 90 no 119 pašvaldībām. Labs rezultāts būtu, ja mums izdotos iegūt vismaz 400 deputātu mandātus, kā arī pašvaldību vadītāju amatus 45 pašvaldībās. Lielākais izaicinājums būs Rīga, kur vēlamies apvienot ZZS spēkus, lai iegūtu pārstāvniecību arī galvaspilsētā. Ja vien vēlēšanās būtu startējuši kopā ar kolēģiem no Zaļās partijas, mums būtu izdevies iegūt pārstāvniecību Rīgas domē arī 2013. gada vēlēšanās. Ļoti ceru, ka līdzīgi domā arī mūsu kolēģi no Latvijas Zaļās partijas un spēsim godam aizstāvēt savas apvienības intereses 2017. gada pašvaldību vēlēšanās arī Rīgā.

Tas man atgādināja, ka tūlīt pēc iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām 2013.gadā biju rakstījis par ZZS Rīgas lāstu — nespēju tikt Rīgas domē. Tiesa, neuzrakstīju visu, ko biju izdomājis. Rakstā neiekļāvu, ka ZZS ir viena līdz šim neizmantota iespēja: startēt Rīgā tikai ar Zaļās partijas sarakstu (kuŗā, protams, var iekļaut Zemnieku savienības kandidātus). Tādējādi ZZS varētu gūt LZS vēlētāju balsis bez citu atbaidīšanas ar lauku partijas tēlu un ‘zemnieku’ vārdu nosaukumā.

Bet tas bija 2013.gadā. Vai ir kas jauns? Jā, ir. Pirmkārt, divi jauni mērījumi 2014.gadā. Eiroparlamenta vēlēšanās ZZS Rīgā guva 3,73% balsu, salīdzinot ar 8,32% Latvijā kopumā, un Saeimas vēlēšanās 8,49%, salīdzinot ar 19,66%. Abi mērījumi atbilst iepriekš konstatētajam Rīgas lāstam.

Otrkārt, par Brigmaņa runu. Atļaujos nepiekrist, ka ZZS, startējot kopā, būtu tikusi Rīgas domē. Tas, protams, ir “kā būtu, ja būtu” jautājums, tomēr pievēršu uzmanību, ka zaļie atsevišķi Rīgā turas ap 4% balsu, bet apvienota ZZS bez Lemberga — ap 2…3%. Nezinu, ko nozīmē Brigmaņa “ļoti ceru” par Zaļo partiju — pieklājības žestu vai to, ka zaļie var nopietni būt citās domās. Tomēr pieņemu, ka runā minētais vienots ZZS saraksts ir ticamākais.

Tad ko, zaļzemnieki grasās kāpt uz Rīgas domes grābekļa trešo reizi? Varbūt arī ne. Jo parādījies jauns, līdz šim nebijis apstāklis: Māŗa Kučinska valdīšana un ZZS kā galvenā varas partija. Tā ietekmē (protams, arī “Vienotības” norieta dēļ — jo bijušiem “Vienotības” atbalstītājiem taču kaut kur jādējas) zaļzemnieki apsteiguši līdzšinējo Latvijas reitingu līderi “Saskaņu”. Diezgan droši var pieņemt, ka arī Rīgā ZZS stāvoklis uzlabojas (gribētos redzēt kādu svaigu aptauju par Rīgas domes vēlēšanām). Vai ar to pietiks, lai tiktu Rīgas domē? Vilksviņuzina. Cerīgāk, manuprāt, tomēr startēt tikai ar Zaļās partijas sarakstu. Redzēsim.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 1,511 other followers

%d bloggers like this: