Barjeru nepārvarējušo ietekme uz vēlēšanu iznākumu

Cilvēki gan priekš vēlēšanām, gan pēc vaicājuši, kāda ir 5% barjeru nepārvarējušo kandidātu sarakstu ietekme uz vēlēšanu iznākumu — vispār un šais vēlēšanās konkrēti. Raudzīšu atbildēt.

Ja būtu burta kalps, norādītu uz Saeimas vēlēšanu likuma 38. pantu:

38. pants. (1) .. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita, neatkarīgi no tā, vai šā nosaukuma kandidātu saraksti bija izvirzīti vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos.

Taču aprobežoties ar “jūsu balsi vienkārši neskaitīs (-a, -īja)” būtu puspatiesība. Jo faktiski ietekme ir. Būtība vienkārša: ietekme tāda, kā netikušo balsis pārdalītu tikušiem proporcionāli to panākumiem vēlēšanās. Piemēram, ja puse balsu netiek pāri 5%, tad pāri tikusī puse saņem divreiz vairāk mandātu par savu balsu īpatsvaru: ja A partija guvusi 30% balsu, B partija 20% un pārējās 20 — pa 2,5%, tad zudušo pusi iegūst A un B savu balsu attiecībā 30:20=3:2 un dabū attiecīgi 60% un 40% vietu.

Kas notika šogad Saeimas vēlēšanās? Ārpus Saeimas palika 15,7% balsu, tātad iekšā tikušiem bija jādabū 100%/(100%-15,7%)=100%/84,3%=1,186 reizes vairāk vietu nekā balsu. Tā kā vietas dala katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, rodas proporcijas kropļojumi, taču kopumā vietu un balsu attiecība rāda, ka Saeimā tikušie saraksti uz netikušo rēķina tiešām dabūja ap 1/5 vairāk vietu:

Redzama noslāņošanās divās grupās: virs un zem caurmēra. Cēlonis: tagadējā vietu sadale vēlēšanu apgabaliem pēc balsstiesīgo skaita kropļo vēlēšanu vienlīdzību un proporcionālitāti, jo dod vietas nevis par balsīm, bet par nebalsotājiem. Attiecīgi partijas, kas stipras vēlēšanu apgabalos ar zemāko aktīvitāti (pamatā Rīga, arī Latgale) — LPV, SV/AJ un “Progresīvie” — iegūst neproporcionāli daudz vietu.

Bet runa bija par ko citu. Maķenīt vienkāršoti, toties uzskatāmi var teikt, ka balss, kas nodota par kandidātu sarakstu, kuŗš nav iekļuvis Saeimā, tikusi Saeimā iekļuvušiem to deputātu vietu attiecībā. Un katra paša ziņā izlemt, kas labāk: 41% manas balss tiek Apvienotam sarakstam, 17% LPV, 15% SV/AJ utt. vai tomēr 100% balss nodot par kandidātu sarakstu, kas tiek Saeimā, taču atbilst manam viedoklim par, teiksim, 75% vai ⅔. (Tiesa, šie galīgi var nebūt vienīgie vai galvenie apsvērumi kandidātu saraksta izvēlē. Piemēram, ja balsoju par citu, lai sodītu iepriekšējo, kuŗā esmu vīlies, tad varbūt nav tik svarīgi, cik dabū tas cits — ka tik iepriekšējais top sodīts.)

Cits veids, kā uz to pašu palūkoties, ir salīdzināt vēlēšanu iznākumus ar to, kādi tie būtu bez barjeras. Lūdziet, tad jums taps dots:

Skatoties šādi, mazāku partiju vēlētāji 4/11 savas balss iedevuši Apvienotam sarakstam, pa 3/11 — LPV un SV/AJ un vēl 1/11 — “Progresīviem”.

Otrā līga: 2026. gada ēnu Saeima

Būtu es kādas Saeimā netikušas partijas priekšnieks, taisītu ēnu Saeimu. Doma vienkārša: izspēlē Saeimas vēlēšanas starp tajā netikušiem kandidātu sarakstiem un tad darās pakaļ īstai. Sanāk tādas polītmācības pašiem, turklāt varbūt pa laikam plašsaziņas līdzekļu interesi var pievērst. Kazi, pat visus četrus gadus nolauzt tā. Vēlēšanu likumu gan maķenīt citādi piemērotu: lai saglabātu proporcionālitāti, vietas pa apgabaliem dalītu pēc partiju balsīm, ne balsstiesīgo skaita; nīsto 5% barjeru atmestu un 1-3-5 dalīšanas vietā liktu vienkāršāko 1-2-3, kur gluži kā veikalā manta (mandāts) maksā noteiktu cenu (balsu skaitu) un, cik tev naudas (balsu), tik vari dabūt. Šīgada ēnu Saeima veidojas tāda:

Iepriekšējās ēnu Saeimas grandi cietuši zaudējumus:

• “Latvijas attīstībai” 15, salīdzinot ar “Attīstībai/Par” 21;
• Gobzema sarakstam 6, salīdzinot ar “Katram un katrai” 15;
• “Saskaņas centram” tikai 4, salīdzinot ar “Saskaņas” 19;
• JKP vispār izkritusi pat no ēnu Saeimas un nu pieder mikropasaulei.

Vienīgi MMN augusi līdz 23, salīdzinot ar “Republikas” 5. Savukārt “Stabilitāte” samainījusies ar Krievu savienību un “Suverēno varu”, kam iepriekš bija attiecīgi 13 un 12.

Un tad ēnu Saeima varētu sākt. Vai ZZS pietiktu ar MMN? Vai citi piekristu Valaiņa ēnu valdībai ar Mieriņu par ēnu spīkeri? Bet kur tad Hermanis? Vai Pūce un Jaunups kaut ko neizmanevrētu sev? Vai MMN nesāktu putēt vēl priekš ēnu Saeimas sanākšanas? Rosļikova vieta paliktu brīva kā savulaik Rubika. Un tā tālāk.

Kā būtu, ja būtu — Nācionālā apvienība kopā ar “Austošo Sauli”?

“TVNet” kolāža

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, “Suverēnā vara” ar “Jaunlatviešiem” pēdējā brīdī (4. jūnijā) nodibināja partiju apvienību, papildus oficiālai apvienībai sarakstā iekļāva Krievu savienību un vēl Kristīgās partijas pārstāvjus un vēlēšanās guva 11,9% balsu un 15 vietu — no latviešu partijām to pārspēja vienīgi Apvienotais saraksts.

Kā būtu bijis, ja latviešu nācionālisti būtu izveidojuši kopīgu Nācionālās apvienības un “Austošās Saules” sarakstu? Vispirms jāatzīst, ka uz jautājumiem “kā būtu, ja būtu” nav iespējams pilnīgi droši un precīzi atbildēt. Otrkārt, ja NA un ASL startētu apvienotā sarakstā, balsu sadalījums atšķirtos no aritmētiskas atsevišķo sarakstu summas. Polītikā 2+2 tikai reizēm ir 4, visbiežāk — 3, bet var būt arī 5, 2 vai pat 1. Treškārt, ievērojot, ka 2010. gadā nācionālistu apvienošanās (TB/LNNK+VL=NA) iznākums bija 3+2=7, vienkāršības labad tomēr aritmētiski saskaitīšu balsis. Ceturtkārt, vienkāršības labad pieņemu nemainīgu kandidātu “par” un “pret” balsu starpību. Iznākumā:

• Rīgas vēlēšanu apgabalā tomēr nepietiek balsu, lai atņemtu vietu “Progresīviem”, paliek 3, taču kandidātu balsīs Raivim Zeltītam ir labāka bilance (+1089) nekā Ivaram Āboliņam (+889);
• Vidzemē NA+ASL atņemtu vienu vietu SV/AJ, attiecīgi Gitas Plaudes vietā būtu ievēlēts Jānis Grasbergs;
• Zemgalē tomēr nepietiek balsu, lai atņemtu vietu LPV, paliek 2, arī deputāti nemainās;
• tas pats Latgalē — vietu LPV neatņem, vienīgais deputāts paliek Rolands Keišs;
• līdzīgi Kurzemē — vietu Apvienotam sarakstam neatņem, vienīgais deputāts paliek Artūrs Butāns.

Apkopojot: Nācionālai apvienībai skaits nemainās, tik Ivara Āboliņa vietā Jānis Grasbergs, un “Austošās Saules” līderis Raivis Zeltīts būtu SV/AJ Gitas Plaudes vietā. Taču apvienojās nevis latviešu nācionālisti, bet “Suverēnā vara” ar “Jaunlatviešiem” un Krievu savienību. Tāda, lūk, mācība, kāda ir ietekme, ja ideoloģiski līdzīgi kandidātu saraksti startē atsevišķi vai kopā.

Polītiskā sadrumstalotība 2026. gada Saeimas vēlēšanās

Samērā bieži dzirdama gaušanās par polītisko sadrumstalotību: kur divi latvieši, tur trīs partijas. Tomēr, tiekoties ar citu zemju pārstāvjiem, esmu novērojis, ka gandrīz visi teicienu zina attiecinātu uz savu tautu. Bet cik īsti partiju ir mums? Partiju sarakstā ir 61 aktīva partija un partiju apvienība, vēlēšanās nupat piedalījās 14 sarakstu, Saeimā tika 6, valdību, kā izskatās, veidos ne vairāk kā 3. Kuŗš ir īstais skaitlis? Vēlēšanu izpētē (un arī citās jomās) izmanto īpašu sadrumstalotības skaitli, kas rāda, cik vienlielu partiju radītu tādu pašu sadrumstalotību:

N=1/∑p_i², kur N — sadrumstalotība, p_i — i-tās partijas balsu vai vietu īpatsvars.

Latvijā sadrumstalotība svārstījusies līdzi polītiskai attīstībai, partiju apvienošanai, šķelšanai un jaunu dibināšanai:

Jaunākā attīstība ir atsitiens no 2022. gada, kad ar rekordlielu (10,34) sadrumstalotību 28,3% balsu palika zem barjeras tikšanai Saeimā. Pirmkārt, polītiskie spēki apvienojās mazāk sarakstos, otrkārt, vēlētāji aizvēlās pie Apvienotā saraksta, sniedzot tam rekorduzvaru. Tomēr šīgada 5,47 nav zemākā balsu sadrumstalotība Saeimas vēlēšanu vēsturē. 2010.—2011. gadā nākamie polītiskie spēki pēc vislielākā bija lielāki nekā tagad, attiecīgi 2010. gadā balsu sadrumstalotība bija 4,43 un 2011. gadā — 5,06.

Arī Saeimā Apvienotā saraksta 41 vieta gan ir rekords, tak sadrumstalotību veido viss sadalījums 41-17-15-10-10-7. Ar tādu sadrumstalotība ir 4,09, un tas ir vairāk nekā 3,93, kas bija 2010. gadā ar sadalījumu 33-29-22-8-8.

Salīdzinot ne laikā, bet telpā, šīgada 5,47 Latvijā ar citām šīgada vēlēšanām, Zviedrijā septembrī bija 5,85, Kosovā jūnijā 3,39, Bulgārijā aprīlī 4,10, un redzēs, cik parīt būs Izraēlā. Kopumā es teiktu, kur divi latvieši, tur tikpat partiju, cik citur.

Vai nav savādi vēlēšanu iznākumi?

Saeimas vēlēšanu iznākumi. Attēls: cvk.lv

Vēlēšanu iznākumi reizēm ir savādi. Piemēram, iepriekšējās, 2022. gada Saeimas vēlēšanās partija ar mazāk balsīm guva vairāk vietu nekā partija ar vairāk balsīm. Šogad tā nav gadījies, bet, paskatoties ciešāk, arī šādas tādas savādības redzamas. Piemēram, Nācionālā apvienība ar 9,02% derīgu vēlēšanu zīmju dabūja 10 vietu Saeimā. Tiktāl nekā savāda. Bet “Progresīvie” ar 7,98% balsu, tas ir, 1,04% jeb vienas deputāta mandāta tiesu mazāk saņēma tikpat — 10 vietu. Un, ja salīdzina ar Nācionālo apvienību 2022. gadā, tad šoreiz NA guvusi 0,4% balsu mazāk, toties mandātu skaits nobraucis par veseliem trim. Vai nav savādi?

Viss ir izskaidrojams un atbilst Saeimas vēlēšanu likumā noteiktai vēlēšanu kārtībai. NA un “Progresīvo” samēram ir divi cēloņi. Pirmkārt, vēlēšanu vienlīdzību kropļo pašreizējā vietu sadales kārtība vēlēšanu apgabaliem. Proti, dala pēc balsstiesīgiem, ārzemes vienā vēlēšanu apgabalā ar Rīgu, un tajās daudz zemāka vēlētāju aktīvitāte: derīgās vēlēšanu zīmes tikai 10,8% balsstiesīgo. Iznākumā Rīgas apgabalā ievēlēja 38 deputātus, kaut gan faktiski tajā balsoja 34,4% vēlētāju. Attiecīgi viena deputāta vieta Rīgas apgabalā, kur stipri “Progresīvie”, “maksāja” 7189 balsis, savukārt Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē, kur stipra Nācionālā apvienība — 8716 balsis, piektdaļu dārgāk. Otrkārt, nejaušība. “Progresīvie” pie 10. vietas tika pašās balsu skaitīšanas beigās, skaitot pēdējā iecirknī pēdējās pasta balsis. Būtu “Progresīviem” Rīgā un ārzemēs nieka 7 balsis mazāk, šī būtu Apvienotā saraksta 42. vieta.

Tagad par salīdzinājumu ar 2022. gadu. Toreiz zem 5% barjeras palika 28,3% balsu, šoreiz 15,7%. Attiecīgi iekšā tikušiem toreiz vairāk uzvijas mandātu, šoreiz mazāk. Un 3 mandātu zaudēšana šogad ir spoguļattēls 13 vietu saglabāšanai 2022. gadā, kaut toreiz Nācionālās apvienības balsu īpatsvars kritās no 11,1% 2018. gadā (kad zem 5% barjeras palika 12,2% balsu) līdz 9,4%.

Tā ka jā, viss ir izskaidrojams un atbilst Saeimas vēlēšanu likumā noteiktai vēlēšanu kārtībai. Cits jautājums, vai tā ir labi.

Avotu un Grīziņkalna ainiņas

Priekš nedēļas pabraukājos pa Avotiem un Grīziņkalnu.

Ādmiņu ielas pagalmiņš

Bruņinieku iela

Te reiz bija Starptautiskais praktiskās psīcholoģijas institūts. Apmeklēju Latvijas Studentu apvienības sarīkojumus, kas tajā notika

Lauku iela

Grīziņkalna nogāze. Attēlā izskatās lēzenāka nekā dabā

Nē, šo bērnudārzu nesauc “Pūcīte”

Cik proporcionālas ir Saeimas vēlēšanas — vispār un šogad?

Ja paskatās vēlēšanu iznākumus, šogad Apvienotais saraksts ar 35,8% derīgu vēlēšanu zīmju dabūja 41 vietu, pa 10 vietām ieguva gan Nācionālā apvienība ar 9% balsu, gan “Progresīvie” ar 8%, savukārt ZZS ar 4,5% vispār palika bešā. Vai tas atbilst proporcionālām vēlēšanām?

Bet kas ir proporcionālas vēlēšanas? Tādas, kur vietu sadalījums partijām puslīdz atbilst to balsu sadalījumam. Vai Saeimas vēlēšanas tādas ir, it īpaši šogad? Satversmes 6. pants teic, ka tā tam būs būt:

“6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.”

Tomēr precīza proporcionālitāte nav iespējama, jo vietu ir daudzkārt mazāk nekā balsu un vietas ir veseli skaitļi — nevar Saeimā būt kādai partijai 28,62 vai 0,22 deputāti. Vairāk proporcionālitāti gan kropļo vairāku vēlēšanu apgabalu pastāvēšana, kas ļauj, piemēram, partijai ar mazāk balsīm nekā citai gūt vairāk vietu. Jo vairāk apgabalu, jo vairāk tas kropļo proporcionālitāti. Un proporcionālitāti kropļo arī barjera, kas partijas zem patvaļīgi izraudzīta balsu skaita atstāj vispār bez vietām. Tā ka runa ir, cik lielas novirzes no proporcionālitātes pieļaujamas, lai vēlēšanas tomēr varētu uzskatīt par proporcionālām. Par atbildes gūšanu jāpateicas sīkpartijām, kas gadsimta sākumā Satversmes tiesā apstrīdēja barjeras atbilstību Satversmei. Un tiesa atbildēja:

“Atzīt Saeimas vēlēšanu likuma 38. panta pirmās daļas otro teikumu par atbilstošu Satversmes 6., 8., 91. un 116. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.”

Tā ka tagadējā vēlēšanu kārtība atbilst proporcionālu vēlēšanu principam. Tāpēc varam rēķināt novirzes no proporcionālitātes un zināt, ka tās atzītas par pieļaujamām. Vienkāršs un trāpīgs rādītājs ir balsu un vietu īpatsvara starpību summa:

 D=0,5∑|s_i-v_i|, kur D — novirze no proporcionālitātes, s_i — i-tās partijas vietu īpatsvars, v_i — i-tās partijas balsu īpatsvars.

Latvijā novirze ilgu laiku bija maķenīt virs 10%. Ja kāda partija palika tieši zem barjeras (1995. gadā sociāldēmokratu koalīcija “Darbs un taisnīgums” – 4,6% balsu, 2002. gadā “Latvijas ceļš” — 4,9% un LSDSP — 4,0%), tad novirze palēcās līdz 15…20%. Taisnības labad jāpiebilst, ka 1993. gadā bija 4% barjera, tāpēc Saeimā tika Dēmokratiskā centra partija ar 4,77% un Kristīgo dēmokratu savienība ar 5,01%. 2009. gada Rīgas domes vēlēšanu iznākumi, kad domē iekļuva tikai četri saraksti, bija stiprs grūdiens partijām apvienoties, bet vēlētājiem — skaidrāk nošķirt, kuŗas ir nopietnas un kuŗas — sīkpartijas. Iznākumā turpmāk zem barjeras palika ievērojami mazāka daļa vēlētāju balsu, attiecīgi krasi kritās novirze no proporcionālitātes. 2018. gada vēlēšanas rādīja, ka 2009. gada mācība izvējojusies, un 2022. gadā novirze no proporcionālitātes sasniedza iepriekš nebijušu un varbūt iepriekš neiedomātu rekordu. Mācība bija gūta atkal, un šogad atkal bija mazāk kandidātu sarakstu, un atkārtojās iepriekš minētais modelis, kad kāda partija paliek tieši zem barjeras (ZZS ar 4,5% balsu), ar šim modelim atbilstīgu novirzi no proporcionālitātes:

Nezinu, vai Satversmes tiesa, gadsimta sākumā spriežot par barjeru, izvērtēja, ka novirze no proporcionālitātes var būt ne tikai līdz 20%, kā bija tābrīža pieredze, bet arī līdz 30%, kā redzam tagad. Starp citu, savulaik, lai novērstu pārmērīgu proporcionālitātes kropļošanu, L(SP)R Augstākā padome Saeimas vēlēšanu likumprojektā bija paredzējusi 20% drošības vārstuli. Proti, ja zem barjeras paliktu vairāk nekā 20% balsu, Saeimā laistu arī lielākās sīkpartijas, līdz nepārstāvēto balsu skaits kļūtu mazāks par 20%. Ar niecīgu balsu vairākumu vārstuli izsvītroja, te var palasīt stenogrammu.

Pieminams arī, ka pa laiku kopš Satversmes pieņemšanas radusies izpratne — vēlēšanu sistēmas nevar skaidri nodalīt proporcionālās un mažoritārās. Drīzāk pastāv nepārtraukts intervalls, kur proporcionālitāti (un novirzi no tās) noteic, cik deputātu caurmēra vēlēšanu apgabalā vēlē. Divmandātu apgabali ir maķenīt proporcionālāki par vienmandāta, trīsmandātu — par divmandātu utt. Tāpēc, piemēram, ja Latvijā būtu 43 vēlēšanu apgabali atbilstīgi dalījumam 42 pašvaldībās un ārzemēs, tad, formāli saglabājoties proporcionālām vēlēšanām, iznākums būtu daudz tuvāks mažoritārām vēlēšanām nekā pašreizējai sistēmai, jo 2,33 mandātu caurmērs (100 deputātu / 43 apgabali) no vienmandāta kārtības atšķiŗas 2,33 reizes, savukārt no tagadējā 20 mandātu caurmēra (100 deputātu / 5 apgabali) – 8,6 reizes.

Mēness virs Ķieģeļu ielas

Šodien vakars siltāks, nekā biju gaidījis. Viss uzreiz mīlīgāks. Arī briestošs mēness virs Ķieģeļu ielas.

2026. gada Saeimas vēlēšanu “par” un “pret” rekordisti

Diezgan plaši jau ziņots, cik kuŗam kandidātam tūkstošu “par” un “pret” atzīmju. Tomēr tas ir maķenīt nekorekti, jo tie tūkstoši vislielākā mērā atkarīgi no kandidātu saraksta balsu skaita vēlēšanu apgabalā, nevis paša kandidāta nopelniem. Piemēram, Kurzemē pēdējam Apvienotā saraksta kandidātam “par” atzīmju gandrīz divreiz vairāk nekā pirmai “Vienotības” kandidātei. Bet tas nenozīmē, ka Modris Šveiduks būtu slavenāks par Ingu Bērziņu. Vai arī — Rīgā “Vienotības” Baibai Bražei 2,3 reižu vairāk “pret” atzīmju nekā SV/AJ pēdējam kandidātam Dainim Gīrupniekam. Bet kuŗš no viņiem savu sarakstu vairāk vilcis augšup? Tāpēc korrektāk rēķināt kandidāta “par” un “pret” atzīmes pret saraksta balsu skaitu attiecīgā apgabalā — tad arī parādās dažādu vēlētāju grupu mīluļi un nemīluļi. Lūk, pieci rādītāji pret saraksta balsu skaitu — ne tikai “par” un “pret” atzīmes, bet arī to starpība un summa. Un desmits izcilāko kandidātu katrā jomā:

Sākotnējā attēlā bija kļūda: pēdējo stabiņu gaŗums pareizs, bet norādīti nepareizi %. Kļūda labota.

Kas redzams? Tie, kam “par” ir pāri pusei partijas balsu, ir izteikti sava vēlētāju pulka līdeŗi. Vai pulciņa, jo izteikts līderis var būt arī sīkpartijai. Un viens tāds ir, kas savējiem populārāks par premjeru Andri Kulbergu. “Pret” balsīs redzams, ka no plaši pazīstamiem kandidātiem vairums drīzāk krāsaini slaveni, jo guvuši arī daudz “par” atzīmju un neto “pret” balsīs neparādās. Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, “par” balsu kļuvis mazāk, bet “pret” — vairāk.

140 vārdu: aptaujas un vēlēšanu īstenība

Biju paglabājis pēdējos partiju reitingus, lai vēlāk salīdzinātu ar īstenību. Nu var. Tabula tāda (reitingos trūkstošos 0,3% sadalīju trīs stiprākiem sarakstiem attiecīgā aptaujā):

Tas pats grafikā:

Redzams, ka abi kantoŗi pusotrkārt neuzķēra Apvienoto sarakstu un bija pārāk dāsni pret mazajiem sarakstiem. Te gan jautājums, vai tā kantoŗu vaina, vai pēc pēdējo reitingu ievākšanas neizlēmušie aizvēlās pie Apvienotā saraksta un nost no sīkpartijām.

Savukārt pa vidu SKDS un “Latvijas fakti” atšķiŗas. SKDS novirzes mērenas, lielākās ir 2…2,3% par daudz SV/AJ, “Progresīviem” un ZZS. Par maz ir tikai 0,3% Nācionālai apvienībai, pārējie sadalījuši sev Apvienotā saraksta 13% nenovērtējumu.

“Latvijas faktiem” vairāk nekā dubulti (+6,1%) pārvērtēta ZZS, pusotrkārtīgi (+4,5%) — “Progresīvie” un >3% par zemu SV/AJ. Tas izšķīris, ka kopumā SKDS trāpījis tuvāk vēlēšanu iznākumam.

Tas, ka lielākās novirzes vienādā virzienā ir “Progresīviem” un ZZS, mudina domāt par pēdējā brīža skandālu (Uzulnieks, Eņģelis) ietekmi.

Rietumu plūdums

Ieraudzīju internetos ārzemju vēstniecību izvietojuma karti Parīzē. Izteikta koncentrācija rietumos, arī Latvijas vēstniecība turpat Buloņas mežmalā (apvilku ar sarkanu):

Karte: u/ntohm@Reddit

Kā tā? Tur lepnākas pilsētas daļas. Ieskatam var uzmest aci, kāds izskatās Latvijas vēstniecības iebraucamais ceļš. Un balso tādās vietās par buržujiem:

Savukārt, iebakstot tumšāk sarkano vietu gūgles karšu ielas skatā, pietiek dažu peles vilcienu, lai ieraudzītu turieniešu atbalstītā Greguāra vēlēšanu plakāta pavēnī kādu ģimenīti ieturamies uz ielas. Un ironiski: lai kāda ideoloģija valdītu valstī, tomēr savu vēstniecību liek buržuju rajonā, nevis sociālistu—zaļo—komūnistu—islāmistu pārņemtā.

Bet apskatieties svaigāko Berlīnes vēlēšanu karti — kur tur buržuju rajoni (tumšāk melnie)?

Karte: Erinthecute@Wikipedia

Izbrauciet gūgles ielu skatā vismelnākā rajonā pie Vilmersdorfas un Cēlendorfas robežas Cigļaceļu — nebūtu slikti tādā dzīvot, ko? Un atkal buržuju rajoni lielpilsētas rietumos. Varētu iebilst, ka Berlīne bija sadalīta un Rietumberlīnē buržuji paglābās no komūnistiem. Bet arī iepriekš aina bija tā pati: pēdējās pašvaldību vēlēšanās priekš Hitlera nākšanas pie varas sociāldēmokrati vai komūnisti no visām Berlīnes pilsētas daļām neuzvarēja tikai Vilmersdorfā, Cēlendorfā, Šēnebergā un Šteglicā — visas pilsētas dienvidrietumos.

Ja turpinām salīdzināt telpā, tad apskatāmies Londonu: rietumos no Sitijas Vestminstera, austrumos — Tauerhemletsa. Ja neesat paši bijuši, pavaicājiet Dāvim Viļumam, kāda atšķirība. Madridē labējie stiprāki ziemeļrietumos, kreisie dienvidaustrumos. Protams, labēja turīga rietumdaļa nav visās lielpilsētās, tomēr jūtami biežāk, nekā būtu pēc nejaušības. Kāpēc?

Rietumu plūdums. Ziemeļu puslodes mērenā joslā gaisa spiediena atšķirību un Zemes griešanās dēļ valdošie ir rietumu vēji (arī mums visbiežāk dienvidrietumu). 19. gadsimtā pilsētās cēla rūpnīcas. To dūmus pūta uz austrumiem. Savukārt no rietumiem pilsētā ieplūda tīrs gaiss. Kas varēja, apmetās tīrākā vietā. Ne katrs varēja atļauties. Tā arī palicis.

Tāpēc, ja jāatbild, kāpēc vēstniecības Parīzē tā un kāpēc Latvijas vēstniecība Buloņas mežmalā, tad tāpēc, ka gaiss plūst no augsta spiediena apgabaliem uz zema un Zeme griežas.

Kuŗā partijā kāda vienotība un saskaņa — “pret” balsis 2026. gada Saeimas vēlēšanās

“Pret” balsis (jeb agrāk svītrojumi) ir kas tāds, kas varbūt patīk vēlētājiem, bet ne vēlēšanu komisijām un nekādā ziņā ne partijām. Jo, kā minēts Saeimas vēlēšanu likuma 23. panta trešā daļā,

Atzīmi “par” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu, savukārt atzīmi “pret” — ja viņš neatbalsta šā kandidāta ievēlēšanu.

Kam gan patīk, ka vēlētāji vai pat paša partijas biedri viņu neatbalsta? “Pret” balsis var ne tikai maitāt savstarpējas kandidātu attiecības, bet pat sašķelt partiju. Reizēm esmu dzirdējis, ka negātīvas balsis vispār nevajag atļaut. Labi, iedomāsimies tādu vēlēšanu sistēmu: “pret” balsot nedrīkst, vēlamiem kandidātiem drīkst atzīmēt “par” tāpat kā tagad, bet ļoti, ļoti vēlamiem var ielikt divas “par” balsis. Ar ko tāda sistēma atšķiŗas no tagadējās? Ne ar ko! Vēlētājs tāpat var izretināt kandidātus divu punktu robežās. Un tomēr psīcholoģiskais efekts, ka balso pret tevi, velk uz leju, riebj tev (vai — tu balso pret, velc un rieb), ir pilnīgi reāls. Tāpēc “pret” balsis sarakstā kopumā rāda, cik partija jūt savu vēlētāju noskaņojumu un kāda iekšēja gaisotne tajā.

Nule notikušās vēlēšanas ļauj ieskatīties, kāds ir stāvoklis Latvijas partijās. Piemērots rādītājs ir “pret” balsu procents: sasummē visu attiecīgā saraksta attiecīgā apgabala kandidātu “pret” balsis, izdala summu ar kandidātu skaitu (tā iegūst caurmēra kandidāta “pret” balsu skaitu) un iegūto skaitli dala ar saraksta balsu skaitu attiecīgā apgabalā. SV/AJ salīdzināts ar 2022. gada “Suverēno varu”. Lūk, kā lieta izskatās lielākajām partijām — pirmais, blāvākais stabiņš partijām rāda iepriekšējās (2022. gada) vēlēšanas, otrs, spilgtākais — šīgada:

Šis tas redzams:

• kopumā balsošana “pret” augusi;
• Latgale kā parasti agresīvākais vēlēšanu apgabals;
• iezīmējas latviešu partiju virkne “pret” balsu dilšanas secībā — visvairāk ZZS, tad “Vienotība”, tad Apvienotais saraksts un Nācionālā apvienība, tad “Progresīvie”;
• SV/AJ vēlētāji ir stabili un vienoti krievu imperiālismā, un daļēji tas attiecas arī uz LPV.

Vecrīga—jūŗa—Teika

Tāda diena, ka beigās, lai izvēdinātu galvu, no Vecrīgas uz Teiku braucu caur Vecāķu jūŗmalu.

35 km, un maķenīt vairāk miera.

Vienu alu gadā mazāk — tas nav iespējams!

Ieraudzīju ziņu — Kulbergs aicina katru izdzert vienu alu gadā mazāk, lai palīdzētu Ukrainai:

https://x.com/DelfiLV/status/2110699427904008274

Nē, tā nebūs un nenotiks! Diemžēl Kulbergs prasa no manis neiespējamo!

Rīgas latviešu partiju panākumu karte 2026. gada Saeimas vēlēšanās

Rīgas partiju puduŗus var kartēt dažādi. Izvēloties starp latviešu un krievu puduŗa balsu starpību un latviešu puduŗa balsu īpatsvaru, izraudzījos otru, jo to parasti vieglāk salīdzināt ar latviešu īpatsvaru iedzīvotājos. Šoreiz gan atšķirība minimāla — pa vidu starp abiem puduŗiem iekritusi vien ZZS ar 1,9% balsu. “Jāņa sētas” pamatnē iecirkņi izskatās tā:

Kas redzams? Pirmkārt, kārtējais tautību kartes atkārtojums: latviska Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu serde, tai apkārt pārkrievoti guļamrajoni.

Otrkārt, uz aci un pēc izjūtām 60…70% balsu līmenis atbilst puses latviešu īpatsvaram iedzīvotājos. Atšķirību veido augstāks latviešu īpatsvars balsstiesīgos un, kā izskatās (to varētu papētīt vēlāk), maķenīt dzīvāka latviešu piedalīšanās vēlēšanās.

Treškārt, robeža starp zaļu un sarkanu tuva robežai starp Apvienotā saraksta un SV/AJ uzvaru. Jā, latviešu partiju puduŗa 63,5% pret krievu partiju puduŗa 34,6% ir 1,8 reizes — visai tuvu Apvienotā saraksta 30,9% pret SV/AJ 17,3%, kas arī 1,8 reizes.

Ceturtkārt, tā kā vēlētāji nav piesieti vienam noteiktam iecirknim un var brīvi balsot jebkuŗā, daudzi latvieši izvēlējās iet uz latviskām iestādēm, piemēram, latviešu skolām, bet krievi — uz krieviskām, piemēram, krievu skolām.

Piektkārt, var salīdzināt ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2022. gadā — kļuvis latviskāk. Bet to jau teicu rakstā par Rīgas partiju puduŗiem un to apmēru.

Kāda būtu Rīgas dome ar 2026. gada Saeimas balsīm

Apskatījos, ka šogad Rīgas partiju puduŗu samērs bijis latviskākais no visām Saeimas vēlēšanām vismaz kopš 2011. gada, un iedomājos, ka varētu vēl apskatīties, kāds būtu Rīgas domes sastāvs ar tādu balsu sadalījumu kā šogad Rīgā. Tāds:

Tas pats krāsainos attēlos:

Apvienotais saraksts no mazākā brāļa, kas tikko pāri barjerai, būtu galvenais spēks Rīgā. Koalīcija gan tā pati — vai varbūt bez Nācionālās apvienības? Bet īstās domes vēlēšanas vēl tikai 2029. gadā.

Rīgas partiju puduŗi 2026. gada Saeimas vēlēšanās

Pēc Latvijas partiju puduŗu noteikšanas laiks Rīgas puduŗiem. Jo Rīgas robežās aina un partiju attiecības ir citādas nekā Latvijā kopumā. Galvenā atšķirība: Rīgā nav lauku, attiecīgi dalījuma pilsētas un lauku latviešu partijās. Taču nav arī tā, ka pietiek apvienot abus šos puduŗus, un lieta darīta. Rīgā partiju balsu īpatsvars vēlēšanu iecirkņos mēdz svārstīties citādi nekā Latvijā kopumā, tāpēc dažas partijas piederība kādam pudurim vai palikšana ārpus lielajiem var atšķirties. Vēl var būt, ka latviešu partiju puduŗa iekšienē jūtami apakšpuduŗi ar atšķirīgu atbalsta līmeni centrā, savrupmāju rajonos un daudzstāvu guļamrajonos.

Šīgada īpatnība Rīgā ir viena dominējoša latviešu partija un divas līdzīga samēra krievu partijas (SV/AJ un LPV), tāpēc Apvienotais saraksts uzvarējis arī daudzviet guļamrajonos. Rīgas partiju puduŗu noteikšana varbūt palīdzētu labāk saskatīt, kuŗš vēlētāju grupējums kur pārsvarā. Šoreiz Rīgas korrelāciju tābula kandidātu sarakstu balsu īpatsvaram iecirkņu griezumā tāda:

Līdzīgi kā Latvijas puduŗiem secīgi apvieno kandidātu sarakstus ar augstāko kopīgo pozitīvo korrelāciju. Iznākums tāds:

• latviešu partiju puduris — AS+P+JV+NA+MMN+LA+ASL+GS+JKP ar 63,5% balsu;
• krievu partiju puduris — SV/AJ+LPV+St+SC ar 34,6%;
• ZZS (ar “Gods kalpot Rīgai”) palikusi starp abiem krēsliem ar 1,9% balsu.

Apakšpuduŗu ziņā vispirms salīp “Progresīvie” un “Latvijas attīstībai”, tad Apvienotais saraksts ar “Vienotību” un Nācionālo apvienību, un tikai tad abi saplūst. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2022. gada Saeimas vēlēšanām, aina kļuvusi latviskāka: toreiz latviešu partiju pudurim bija 49,7% balsu, krievu partiju pudurim 41,9% un zaļzemnieku pudurim 6,5%. Vispār šīgada Rīgas puduŗu samērs ir vislatviskākais visā laikā, kopš esmu Saeimas vēlēšanām tos rēķinājis, tas ir, kopš 2011. gada.

Pāris pelēku skatu

Reiz pasavēros augšup un ieraudzīju, ka mākoņi gluži kā ūdenskrāsām zīmēti. Lūk, tā:

Citreiz braucu apkārt Lielam Baltezeram, un skatā no Bukultiem tas bija pagalam pelēks:

140 vārdu: pa kreisi — par Rīgu, pa labi — par Vidzemi. 2. daļa: kam kāda vilkme

Priekš vēlēšanām pievērsu uzmanību, ka Berģos vienā ēkā (Berģu kultūras nams, Gaŗkalnes pagasta pārvalde) varēja balsot gan par Rīgas vēlēšanu apgabalu, gan Vidzemes. Nu vēlēšanas galā, un var salīdzināt, ar kādu lokomotīvi kādi panākumi kuŗam kandidātu sarakstam bijuši. Aina tāda (treknināti labāko panākumu apgabala skaitļi):

Protams, rodas, vairāki jautājumi. Pirmkārt, cik vispār vēlēšanu iznākumu vienā iecirknī var attiecināt uz vēlēšanu apgabalu kopumā? Es teiktu, daļēji. Ne pilnībā, īpaši mazākos sarakstos, kur skaitļi sāk stochastiski (nejauši) lēkāt, tomēr zināmu priekšstatu par līdeŗu populāritāti sniedz.

Otrkārt, vai nav tā, ka izšķirīgs bijis Kulberga faktors un pārējiem sarakstiem Rīgā vienkārši atlicis mazāk balsu, ko dalīt — Vidzemē 65,6%, bet Rīgā tikai 47,5%? Jā, bet tad var salīdzināt katra saraksta balsu īpatsvara atšķirību abos apgabalos ar 65,6:47,5=1,38 reizēm caurmērā. Vēl jo cienīgāka Rīgas lokomotīve, ja ar visu to vienalga Rīgā augstāks balsu īpatsvars nekā Vidzemē.

2026. gada Saeimas vēlēšanu uzvarētāji Rīgā

Pēc vēlēšanu uzvarētāju kartes Latvijā uztaisīju vēlēšanu uzvarētāju karti Rīgā. Ar “Jāņa sētas” pamatni izskatās tā:

Tāpat kā iepriekšējās reizes (piemēram, 2022., 2018. un 2014.) vēlēšanu karte līdzinās tautību kartei ar latvisku Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu joslu, ko no sāniem aptveŗ pārkrievoti guļamrajoni. Šīgada īpatnība ir viena dominējoša latviešu partija un divas līdzīga samēra krievu partijas, tāpēc Apvienotais saraksts uzvarējis arī daudzviet guļamrajonos. Tā kā vēlētāji nebija piesieti noteiktam iecirknim un varēja brīvi balsot jebkuŗā, šī tiesība izmantota arī tādā veidā, ka krievi un pārkrievoti nelatvieši labprātāk gājuši balsot uz krievu skolām, bet latvieši — uz latviešu skolām.

Apvienotā saraksta virsotne ir tuvie Berģi — 128. iecirknis, kas bija tajā pašā ēkā, kur Vidzemes vēlēšanu apgabala 781. iecirknis. Te vienīgā vietā Rīgā Apvienotais saraksts guvis par vairāk nekā pusi balsu: 52,5%. Savukārt centrā Apvienotais saraksts bieži noslīdējis zem 30%, kas rāda, ka sīkākā Rīgas latviešu partiju atbalstītāju dalījumā tam vēlētāju loks atšķiŗas no “Progresīviem”.

“Suverēnā vara” / “Jaunlatvieši”, būdama Rīgā galvenā krievu partija, visaugstāko balsu īpatsvaru saņēmusi visvairāk pārkrievotā pilsētas daļā — Daugavgrīvā: 43,7%. LPV visur palikusi SV/AJ ēnā, un 1. vietā ir tikai cietumos. Ieslodzījuma vietu balsotāju īpatnības, salīdzinot ar guļamrajoniem, redzamas arī citās vēlēšanās, piemēram, 2022. gada Saeimas vēlēšanās cietumi bija vienīgā vieta Rīgā, kur uzvarēja ZZS.

2026. gada Saeimas vēlēšanu pamatkarte

Sazīmēju Saeimas vēlēšanu pamatkarti — uzvarētāji territoriālās vienībās (pagasti, pilsētas, Rīgas rajoni). Apvienotā saraksta rekorduzvaras dēļ karte ne tuvu nav tik raiba kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās 2022. gadā:

Ja pavisam vienkāršoti, tad gandrīz visur Apvienotais saraksts, izņemot pārkrievoto Latgales daļu, kur LPV.

Ja maķenīt izvērstāk, par Apvienoto sarakstu balsojusi aptuveni puse latviešu. Panākumu virsotnēs Apvienotam sarakstam vairāk nekā puse visu nodoto balsu: Dienvidkursas novadā (57,1%!), ap Skrundu, Kandavu, Salacgrīvu.

LPV bijusi galvenā krievu partija, un no abiem pārkrievošanas areāliem bijusi stiprāka Latgalē, kur uzvarējusi vēlēšanu apgabala mērogā un vairākumā pašvaldību: Daugavpilī (40,1%), Rēzeknē (37,8%), Augšdaugavas, Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes novadā. Neviena cita partija nav pārspējusi Apvienoto sarakstu pašvaldības līmenī.

SV/AJ kopumā ir otra lielākā krievu partija, taču no abiem pārkrievošanas areāliem Lielrīgā bijusi galvenā krievu partija. Līdz 1. vietai kopumā aizsniegusies vien dažviet, jo parasti pārkrievotā Latgales daļā palikusi LPV ēnā, bet pārējā Latvijā Apvienotā saraksta ēnā.

Nācionālā apvienība kopumā ir otra lielākā latviešu partija. Tā ir laucinieciska, tāpēc nav brīnums, ka Rīgā tomēr to apsteiguši vēl citi. Pirmā vietā tik dažviet, augstākā virsotne ir Jāņa Vitenberga Zentene (63%!), plašākā — Abrenes pierobeža.

“Vienotībai” vienīgo pikucīti kartē sagādājusi Latgales partija Nirzā. ZZS parādās Isnaudā un Krišjāņos.

Bet kur “Progresīvie”? Pat Rīgas Centra rajonā ar 22% balsu palikuši aiz Apvienotā saraksta, kam tur 32%.

Kuŗš ar kuŗu sasatika — partiju puduŗi 2026. gada Saeimas vēlēšanās

Partiju balsu īpatsvara korrelācija ir parocīga, lai atrastu partiju puduŗus — partijas ar līdzīgu vēlētāju loku un savstarpēji pozitīvu balsu īpatsvara korrelāciju. Pēc partiju puduŗiem var secināt, kādi vēlētāju grupējumi ir un kas tiem pamatā. Nule notikušās Saeimas vēlēšanās korrelāciju tābula, izmantojot partiju īpatsvaru pašvaldību griezumā, ir tāda (negātīva korrelācija sarkana, īpaši augsta (>⅔) — zaļa):

Lai atrastu puduŗus, iesim soli pa solim.

1. Atrodam augstāko savstarpējo korrelāciju. Ahā, LPV ar “Stabilitāti” 0,9034. Lūk, viena, krievu puduŗa kodols.
2. Meklējam nākamo augstāko korrelāciju. Ahā, “Stabilitātei” ar “Saskaņas centru” 0,8466. Pārbaudām vēl LPV un “Saskaņas centra” korrelāciju — arī pozitīva. Tādējādi “Saskaņas centrs” piebiedrojas krievu partiju pudurim.
3. Meklējam nākamo. “Austošai Saulei” ar Gobzema sarakstu 0,8395. Jāatzīst, negaidīju. Bet tātad šīgada Gobzema partija atbalstītāju ziņā ir latviešu pusē — atšķirībā no 2022. gada, kad “Katram un katrai” bija krievu partija ar lauku latviešu piejaukumu.
4. Meklējam tālāk. SV/AJ ar “Stabilitāti” 0,7624. Pārbaudām SV/AJ koreelāciju ar LPV un “Saskaņas centru” — arī pozitīva. Tātad krievu partiju puduris paplašinās.
5. Nākamā korrelācija ir 0,7300 Apvienotam sarakstam ar “Austošo Sauli”. Arī abi saraksti — Apvienotais un Gobzema — savstarpēji pozitīvi. Ha, ASL un Gobzema pudurītis ar to kļūst kārtīgs latviešu puduris.
6. Nākamā ir, hmm, 0,6878 Apvienotam sarakstam ar MMN. Pārbaudām MMN ar ASL un Gobzema sarakstu — arī pozitīvi. Latviešu puduris paplašinās.
7. Meklējam nākamo. 0,6831 “Progresīviem” ar “Vienotību”. Trešais — līberālu pilsētas latviešu puduris. Redzēs, vai nākamos soļos saplūdīs ar latviešu pamatpuduri, vai tomēr paliks šķirts.
8. Kas tālāk? Tālāk caurums līdz 0,5408 “Vienotībai” ar MMN. Nu jāpārbauda visu abu latviešu puduŗu partiju korrelācija. Par mata tiesu (Apvienotam sarakstam ar “Progresīviem” tikai 0,0635) visam pozitīva, tādējādi abi latviešu puduŗi saplūst.
9. Tad ir 0,4443 Nācionālai apvienībai ar “Austošo Sauli”. Taču NA ir –0,1465  ar “Progresīviem”, tāpēc Nācionālā apvienība paliek ārpus latviešu partiju pamatpuduŗa (kuŗā toties kopā ir “Austošā Saule” ar “Progresīviem”). Tā vēl vēlēšanu vēsturē nav bijis, galīgi negaidīju, tak skaitļi tādi, kādi ir.
10. Nākamā lielākā korrelācija ir 0,4279 “Latvijas attīstībai” ar “Austošo Sauli”. LA ir pozitīva korrelācija arī ar pārējām latviešu puduŗa partijām, attiecīgi tas uzņem vēl “Latvijas attīstībai”.
11. Tad ir 0,3872 “Latvijas attīstībai” ar JKP. Taču JKP negātīva korrelācija ar “Progresīviem”, tāpēc JKP paliek ārpus latviešu partiju puduŗa.
12. Nākamā lielākā korrelācija ir 0,3011 Nācionālai apvienībai ar JKP, veidojas mazs “Progresīviem” pretēju partiju pudurītis.
13. Pēdējā ārpus puduŗiem palikusi ZZS. Tai augstākā korrelācija ir 0,1209 ar Nācionālo apviernību un 0,1039 ar JKP. Tādējādi ZZS piebiedrojas nupat tapušam NA+JKP pudurītim un dara to par latviešu lauku partiju puduri.

Tas arī viss. Iznākumā esam noskaidrojuši, ka šogad Saeimas vēlēšanās bijuši tādi partiju puduŗi:

• latviešu pamatpuduris — AS+P+JV+MMN+LA+ASL+GS ar 58,2% balsu;
• krievu puduris — LPV+SV/AJ+St+SC ar 28,0% balsu;
• lauku latviešu puduris — NA+ZZS+JKP ar 13,8% balsu.

Kā rakstīju atsevišķos soļos, negaidīju, ka tā. Bet skaitļi tādi, kādi ir. Būsim tagad zināt, kā ir.

Gaisa tilta — Zemitānu stacijas veloceliņš

Reizē ar Piekūnmuižas-Klijānmuižas–Vanagmuižas apskati pamanīju ko nebijušu — pie Gaisa tilta svaiga asfalta celiņš ar vilinošu norādi uz Zemitānu staciju:

Domāts, darīts, jāizmēģina. Ha, pēc metriem simt beidzas tā:

Pa kreiso malu caur stāvlaukumu var tikt uz Zemitānu staciju, tak vienalga smieklīgi, ka tik lepns sākums tik drīz tik necili beidzas.

Hermaņa iela

Nedēļu pēc okupekļa nojaukšanas rakstīju par Hermaņa ielu:

“Mīlīgas, bet paplukušas miera laiku mājas tagad kļūst viens no lepnākiem dzīvojamiem rajoniem.”

Pagājuši četri gadi, Uzvaras parks labiekārtots, un, ejot pa Hermaņa ielu, var mielot acis uz abām pusēm un nenopriecāties. Dalos apbūvētās puses galerijā.

2026. gada Saeimas vēlēšanu rekordi — viszemākā aktīvitāte

Vēl viens vēlēšanu rekords, kas kļuva zināms vēl pirms nebijušās Apvienotā saraksta uzvaras, bija — visu laiku zemākā vēlētāju aktīvitāte. Grafikā tā:

Varētu domāt, ka 51,8% šogad ir pagalam tuvu pusei un tikai mazliet vairāk par 47,0% pērn pašvaldību vēlēšanās. Bet! Pašvaldību vēlēšanas nerīko ārzemēs. Ja skaita tikai iekšzemi, tad šogad Saeimas vēlēšanu aktīvitāte ir 57,7%, un tas ir pat kripatu augstāk par 2018. gada Saeimas vēlēšanām, kad iekšzemē bija 57,5%. Tomēr kopējā aktīvitāte ietveŗ ārzemes, kur šogad bija 11,6%, kas ir vēl zemāk nekā 2022. gada nebijuši zemie 16,0%.

Skatoties telpā, Igaunijas valsts domes 2023. gada vēlēšanās bija 63,5%, bet Lietuvas Seima 2024. gada vēlēšanās 52,2%. Turpinot skatīties telpā, bet jau Latvijas pašvaldību griezumā, tā:

Redzams, ka latviešu aktīvitāte bijusi augstāka nekā krievu un pārkrievoto sveštautiešu: latviskākos Latgales novados — Balvos, Preiļos, Līvānos — ir 51%, salīdzinot ar 46% pārējā Latgalē; Pierīgā vairāk pārkrievotos novados — Olainē un Salaspilī — ir 46…49%, salīdzinot ar 60…64…68% turpat Ropažos, Ķekavā un Māŗupē. Precīzāk latviešu un krievu aktīvitāti var noteikt, salīdzinot ar to vēlētāju mājas valodu.

Interesanti, ka aktīvitātes virsotne nav tikai Lielrīga vai Pierīgas gredzens ap Rīgu — arī Cēsu novadā ir vairāk nekā Rīgā.