Laime nav naudā… bet tās daudzumā


Un sakarība ir logaritmiska.

Drons = lidlūks


Pēc pieciem gadiem, kopš Uldis Rozenfelds sācis lietot, beidzot arī es esmu izdzirdis dronu saucam par lidlūku. Labākais latviskojums, ko esmu dzirdējis. Ja zināt labāku, varat ieteikt. Oficiāli esot bezapkalpes aparāts.

PAPILDUS. Tālvadis ar nav zemē metams:

Spilgts citāts: Kārlis Skalbe par krievu valodas vietu Latvijā, īpaši skolās


Kārlis Skalbe “Mazajās piezīmēs”:

“Tātad, ja mēs gribam, lai mums būtu latviešu mācības grāmatas, tautai jāaizmirst krieviski runāt un krieviski domāt. Tāpēc krievu valoda no mūsu skolas izmetama. Tad mūsu jaunā inteliģence pagriezīsies ar seju pret vakarzemēm, kur ir daudz īstas un labas kultūras, viņai atvērsies plašāks un svabadāks apvārsnis, un krievu kultūras mirāža vairs nepadarīs viņu aklu.”

Vēlētāju aktīvitāte ārzemēs


Kā jau teicu rakstā par vēlētāju aktīvitāti, ārzemes ir atsevišķa opera, un par tām rakstu atsevišķi. Attīstība kopš neatkarības atjaunošanas bijusi tāda (nobalsojušo vēlētāju skaits kreisā skalā, aktīvitāte labajā, nav zināms balsstiesīgo skaits 1993. gadā):

Vispirms vecās trimdas dilšana, tad līdz ar robežu atvēršanu vēlētāju skaits auga, bet aktīvitāte kritās. Tas viegli izskaidrojams: pilsoņi pārceļas uz dzīvi ārzemēs un pakāpeniski zaudē saikni un interesi par Latvijā notiekošo, bet ne pilsonību.

Šogad, ja tendence būtu turpinājusies, būtu ap 34 tk vēlētāju, tomēr skaits krities. Kāpēc? Galvenais cēlonis: divreiz mazāk vēlēšanu iecirkņu ārpus diplomātiskām un konsulārām pārstāvniecībām, salīdzinot ar 2018. gadu (~80 → ~40; pārstāvniecībās palika aptuveni tikpat, cik bija: ~40). Kāpēc mazāk? Jo kopš 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanām ārzemju iecirkņiem ārpus pārstāvniecībām ieviests pašapkalpošanās princips: gribi iecirkni savā pilsētā, atrodi telpas, darbiniekus, daļēji — aprīkojumu, visu sarunā un nodomu nopietnību apliecini, savācot 36 vēlētāju parakstus par iecirkņa izveidošanu (skatīt vēlēšanu komisiju likuma 1. panta piekto daļu). Iznākumā ne visur vēlme pēc sava iecirkņa bijusi stiprāka par vajadzību pašiem par to parūpēties. Pie tam vēlētāju skaits mazliet sarucis arī tajos ārzemju iecirkņos, kas bija un saglabājās: ja esmu pareizi saskaitījis, no 21250 2018. gadā līdz 20368 šogad. Iznākumā — visu laiku zemākā aktīvitāte, tikai 16%.

Un patiesā aktīvitāte vēl zemāka. Jo 16% (un iepriekšējo vēlēšanu aktīvitāte) lēsti no oficiālā balsstiesīgo skaita. Bet liela daļa izbraucēju neziņo par pārcelšanos uz ārzemēm. Fizisko personu reģistrā (šo avotu izmanto arī vēlēšanās) gada vidū bija 2062,6 tk Latvijas iedzīvotāju, bet, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā dzīvoja 1896,1 tk. Starpība 166,5 tk, pamatā neuzskaitīti izbraukušie no Latvijas. Protams, ne visi pilsoņi un balsstiesīgā vecumā, tomēr secināms, ka patiesā aktīvitāte ārzemēs šogad bija 9…10%.

Oficiālā un patiesā balsstiesīgo skaita nesakritības dēļ vietām aktīvitāte pārsniedz 100%. Piemēram, Gērnsijā (sala Lamanša jūŗas šaurumā, tuvāk Francijas krastam, tomēr pieder britiem) šogad oficiāli reģistrēti 74 balsstiesīgie, bet nobalsoja 254, tātad 343%. 2018. gadā procenti bija vēl lielāki: 76 balsstiesīgie, 315 vēlētāji jeb 414%.

Ārzemju operā atsevišķa ārija ir pasta balsošana. Līdz ar tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanu tā kļuvusi vieglāka, jo vairs nevajag atnest vai sūtīt pasi uz vēstniecību, kurā organizē pasta balsošanu, lai iespiestu pasē spiedogu par dalību vēlēšanās. Iznākumā pieteikušos skaits balsot pa pastu palēcās no 433 2018. gadā līdz 3368 šogad. Daļa no tiem tomēr nobalsoja klātienes iecirknī, daļa neatsūtīja balsi līdz balsu skaitīšanas sākumam, daļa vēl ko, tāpēc derīgu vēlēšanu aplokšņu 2218.

Tomēr esmu piesardzīgs pret pasta balsošanu. Tā, salīdzinot ar citiem balsošanas veidiem, ir nedrošāka. Pirmkārt, kā ikvienā neklātienes balsošanā (arī interneta balsošanā) nevar pārliecināties, vai cilvēks balso pats un brīvi, bez naža pie ribām vai ģimenes locekļa blakus. Otrkārt, balsošanas sekmes atkarīgas no tāda neietekmējama un reizēm neparedzama apstākļa kā ārzemju pasta iestāžu un to darbinieku rīcība. Tāpēc pasta balsošanas izplatība ir polītisks lēmums, likumdevējiem izsveŗot drošības riskus un ērtības. Ievērojot šos apstākļus, senāku un šīgada pieredzi, es teiktu un ieteiktu pasta balsošanā pāriet uz pašapkalpošanās portālu vai latvija.lv e-pakalpojumu: cilvēks pats pieslēdzas, izdrukā balsošanas materiālus, nobalso un nosūta balsi, uz kurieni izvēlējies. Tas uzlabotu balsošanas ātrumu, drošību un ērtību, bet ar savu cenu — portāla (e-pakalpojuma) izmaksām. Manuprāt, tomēr būtu vērts.

Baložkalns vēlā 2022. gada rudenī


Kas kopīgs lapkriša beigām, degvielas uzpildes stacijas celšanas atsākšanai pēc 18 gadu pārtraukuma un braucienam uz Brīvdabas mūzeju? Neuzminēsit. Proti, tas viss kopā pamudināja mani izdarīt kaut ko pirmoreiz mūžā: uzkāpt Berģu Baložkalna virsotnē. Tā gan nav visaugstākā Berģu virsotne (tālākā Brīvdabas mūzeja galā Rundēnu dzirnavas ir augstāk), tak novietojuma dēļ blakus Brīvības gatvei (Vidzemes šosejai) ikdienā visbiežāk pamanīta. Atceros, kā priekš astoņpadsmit gadiem bēdājos, ka puskāpa norakta uzpildes stacijas būvei, kas protestu dēļ toreiz tā arī palika neuzcelta. Bet tagad aizgāju uzkāpt, lai pēc lapu nobiršanas varētu apskatīt, kāds īsti skats no Baložkalna paveŗas — nez vai turpmāk tik lēti varēs. Virsotne publiski pieejama no Rīgai tālākās, Jāzepa ielas puses. Skats labs. Uz topošo uzpildes staciju, Brīvības gatvi un kolonistu mājām otrpus ielas:

Pāri latvisko Berģu māju jumtiem:

Skats tik labs, ka labākās skatu vietas iesēdētas un mazliet pudeļu piemētātas.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Bez cīņas nav uzvaras


Biju ieklīdis “Barona” kvartālā starp kapiem, Cēsu, Brīvības un Senču ielu — kur senāk siltumnīcas bija. Gāju gar izgaismotiem palepnu veikalu logiem un piepeši apstājos kā iemiets. Jo ieraudzīju veikalā pie sienas Anša Cīruļa burtveidojuma plakātu. Izskatījās — lieliski!

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

140 vārdu: kuŗas Knuta Skujenieka rindas jums tuvākas?


Lai neietekmētu aptauju, attēlā vienas no svētku tautasdziesmu rindām

Pēc tā, kā iepriekš Rīgā pašvaldība valsts svētkos izrādījusi neglītumu un nelatviskumu, šīgada svētki patīkami pārsteidz. Vispirms gaumīgi izraudzītas un gaumīgi pagatavotas tautasdziesmu rindas. Pieņemu, sagadīšanās, tomēr cilvēkģeografiski interesanti, ka attēlā redzamā dziesma par krievu piļu dedzināšanu un brīdinājumu svešiem ļaudīm nenākt šaizemē izvietota Imantā, Ziepniekkalnā un Latgalē, nevis, piemēram, Bieriņos, Teikā un Berģos.

Un pēdējās dienās ievēroju Knuta Skujenieka rindas, ar kuŗām ir tieši tā, kā rakstīts svētku afišā:

“Ienes savā ikdienā spēcinošu atgādinājumu ar kādu no dzejnieka Knuta Skujenieka sirsnīgajām un sīkstajām dzejas rindām.”

Atkal gan gaumīgi izraudzītas, gan gaumīgi noformētas: krāsu salikums, teksta izvietojums un īpaši — svētku cienīgs burtveidojums. Pamudināja mani meklēt, kāds ir viss attiecīgais K. Skujenieka dzejolis, lai izprastu rindas labāk un ar kontekstu. Un vēl pamudināja aptaujāt jūs, mīļie lasītāji (rindu secība kā svētku afišas slīdrādē).

Un, jā, priecīgu neatkarības dienu, tiekamies koncertā pie Ulmaņa pieminekļa 17.00 un lāpu gājienā!

Staro-velo-Rīga


Dārdzības dēļ šogad “Staro Rīga” nenotiek. Tomēr šovakar Skanstes un Hanzas ielas krustojumā sastapu divus, kā paši smējās, “Staro Rīga” objektus — tik lampiņām apkārušos riteņbraucējus, kā nekad līdz šim mūžā. Paldies, ka laipni piekrita fotografēties.

Vēlētāju aktīvitāte 2022. gada Saeimas vēlēšanās


Šogad Saeimas vēlēšanās piedalījās 59,4% balsstiesīgo. Tas ir daudz vai maz? Skatoties telpā pēdējās vēlēšanas tuvākos kaimiņos, 2019. gada Igaunijas Valsts domes vēlēšanās bija 63,7%, un 2020. gada Lietuvas Seima vēlēšanās 47,2%. Pa vidam. Skatoties laikā, kopš neatkarības atjaunošanas aktīvitāte bijusi tāda (1993. gads bez ārzemēm, jo nav zināms balsstiesīgo skaits tajās):

It kā lejupēja tendence. Astronomiski gandrīz 90% pirmās vēlēšanās pa divām paaudzēm. Tad vēlēšanas kļūst ikdienišķāka lieta, attiecīgi aktīvitāte līdz 2003. gadam ap 70%, tad ap 60%, un 2018. gadā krišana vēl zemāk. Tuvojoties šīgada vēlēšanām, domāju, ka būs vēl zemāk — būs puse, būs labi — jo 2020./2021. gada pašvaldību vēlēšanas un aptaujas rādīja lejup un vēl Ķīnas vīruss. Tikai pēc pl. 12 vēlēšanu dienā kļuva skaidrs, ka nebūs zemāk par 2018. gadu, un tikai pēc balsošanas beigām kļuva skaidrs, ka būs vairāk. Tā ka šogad aktīvitāte atgriezusies līmenī, kur bija kopš 2006. gada.

Ievērojot spilgti izteikto etnisko balsojumu, liela ietekme vēlēšanu iznākumos bijusi tam, ka iekšzemē šīgada 63,7% aktīvitāti veidojuši latviešu (pēc mājas valodas)  65% un krievu 60%. Salīdzinot partiju balsu īpatsvaru un vēlētāju aktīvitāti, augstākā korrelācija ir Nācionālai apvienībai (+0,362), zemākā — krievu partiju pudurim, īpaši “Katram un katrai”(-0,366).

Pašvaldību griezumā aktīvitātes statistika un karte ir CVK mājaslapā:

Visās pašvaldībās virs puses. Vismazāk — pārkrievotos Latgales novados, kur 50…55%. Redzamas arī bedres pārkrievotos Pierīgas novados — Salaspilī un Olainē, kur ap 56%. Augstākā aktīvitāte Saulkrastu novadā: 83,9%. Cēlonis ir samērā ar novada lielumu plašas dārziņu kolonijas, kur sestdienā uzturas daudzi, kas par spīti dzīvesvietas deklarēšanas mudināšanai ar nekustamā nodokļa likmi tomēr nav deklarējušies Saulkrastu novadā.

Tiesa, jāatceras, ka oficiālais balsstiesīgo skaits un izvietojums nesakrīt ar patieso. Fizisko personu reģistrs ir laba datubaze, tak daļa pārcēlušos neziņo par dzīvesvietas maiņu. Tāpēc oficiālais balsstiesīgo skaits precīzi nenosakāmā apmērā ir mazāks par patieso vietās, uz kurieni pārceļas dzīvot (lasi, Pierīgā), attiecīgi oficiālā aktīvitāte tur maķenīt augstāka par patieso. Un pretēji — oficiālā aktīvitāte maķenīt zemāka par patieso vietās, no kurienes pārceļas dzīvot (nomaļākos novados).

Vēl pašvaldību kartē redzams, ka valstspilsētās augstāka aktīvitāte nekā apkārtējos novados. Jā, tā kā drīkst balsot jebkur, no apkārtējiem novadiem sestdienā brauc uz pilsētu un pie reizes nobalso. Tas tā ir ne vien valstspilsētās, bet arī novadu pilsētās, tik nav uzskatāmi redzams un precīzāk nosakāms, jo balsstiesīgo skaits sīkāk nekā pašvaldībās nav noteikts, tāpēc ka balsot drīkst jebkur.

Atsevišķa opera ir ārzemes, un par tām rakstīšu atsevišķi. Un vēl atsevišķi uzrakstīšu par aktīvitātes maiņu, salīdzinot ar 2018. gadu.

140 vārdu: 2022. gada riteņbraukšanas sezona — 4000 km


Juglas kanals miglā

Gribēju līdz rudens beigām pagūt 4000 km un pēdējā brīdī, šodien tomēr izspiedu. Tiesa, ja ne šīgada veselības klizmas, tagad būtu kāds pusotrs tūkstotis vairāk un labas izredzes sasniegt jaunu sezonas rekordu. Bet dzīve tāda, kāda ir, un ir šodien 4000. No iepriekšējā tūkstoša divarpus mēnešos.

Dižāku braucienu nav bijis. Pārdaugavas ieliņas, labā krasta veloceliņi, Baltezeri. Laiks kļūst arvien nemīlīgāks. Attēlam tāpēc ielikšu Juglas kanalu kādā miglainā dienā no bijušā 1. siltumelektrocentrāles kūdras pieveddzelzceļa tilta Ķīšezera virzienā.

Un tumsa! Jādedz balts spīdeklis priekšā un sarkans zibsnis aizmugurē. Kur vasarā, gaišumā brauktu pa brauktuvi, tagad pa ietvi. Acuprieka vairs nav, tik kilometru un nobraukšanās prieks. Taupības aptumšošana tāda, ka ar bažām gaidu, vai tik neietriekšos kādā pamestā skrejritenī. Ārsts jau pateicis, lai cenšos šoreiz gāzties uz otriem sāniem.

Līdz 5000 km atlikušā pusotrā ziemas mēnesī vairs netikšu, bet redzēs, ciktāl gan.

Kas būtu, ja būtu: vai 2018. g. LRA būtu tikusi Saeimā, ja Smiltēns būtu kandidējis Rīgā


LRA iesniedz kandidātu sarakstus CVK 2018. g. No kreisās: Valdis Verners, Ritvars Eglājs, Edvards Smiltēns, Ieva Brante. Letas attēls

Par vēlēšanām, bet par ko citu. Lasīju la.lv Ināras Egles rakstu par Edvardu Smiltēnu, uzmanību piesaistīja tāds izteikums par viņu un Reģionu apvienību 2018. gada Saeimas vēlēšanās:

“N. Kleinberga uzskata – ja E. Smiltēns būtu startējis Rīgā, kur par LRA nobalsoja tikai nedaudz vairāk kā 2%, tad LRA varēja iekļūt Saeimā.”

Tātad, kādi skaitļi? Barjera tikšanai Saeimā bija 5% no 843 920 derīgām vēlēšanu aploksnēm, tas ir, 42 196 balsis. LRA dabūja 35 018, tātad pietrūka 7178. Rīgā Reģionu apvienība saņēma 6066 balsis no 292 228 derīgām vēlēšanu zīmēm jeb 2,1%. Lai ar Rīgas balsīm tiktu Saeimā, vajadzētu 6066+7178=13244 balsu jeb 4,5% (pieņemot, ka papildbalsis gūst no citām partijām, nevis nebalsotājiem — lai neceltos barjera).

Vai ar Smiltēna kandidēšanu Rīgā pietiktu, lai vairāk nekā dubultotu LRA balsu skaitu tajā? Diezgan droši var teikt, ka viņš būtu populārāks par Rīgas lokomotīvi Ievu Branti. Taču ne astronomiski, bet tikai 1,5 reizes: Smiltēnu Vidzemē plusoja 46,3% LRA vēlētāju, Branti Rīgā — 31,3%. Otrkārt, ja reiz Smiltēns bija tik jaudīga lokomotīve, tad, kandidējot Rīgā, zustu balsis Vidzemē. Treškārt, LRA bija lauku partija, ko uzsvērusi arī nosaukumā ar vārdu “reģionu”. Iespējams, ar to varēja piesaistīt vēlētājus Skrundā, Valkā un Rūjienā, bet Rīgā tas atbaidīja. (Līdzīgi kā vārds “zemnieku”.) Nav domājams, ka tik laucinieciska partija, gūstot kopumā Latvijā 5%, Rīgā atpaliktu vien nedaudz (4,5%). Piemēram, arī ZZS īpatsvars Rīgā 2018. gadā bija divreiz zemāks nekā Latvijā kopumā: 5,1% un 10,0%; LRA bija 2,1% un 4,2%. Ceturtkārt, papildbalsis tomēr nāktu arī no nebalsotājiem, un tas celtu barjeru. Jā, pavisam nedaudz, teorētiskā robeža mazliet zem 400, dzīvē gan jau 100…200, bet šogad Saeimas vēlēšanās “Attīstībai/Par” drāma uzskatāmi parādīja, ka arī mazs balsu skaits var izšķirt tikšanu pāri barjerai.

Tāpēc jāsecina, ka Nellija Kleinberga kļūdās: Edvarda Smiltēna kandidēšana Rīgā 2018. gadā būtu devusi Reģionu apvienībai vairāk balsu, tomēr nepietiekami, lai iekļūtu Saeimā.

Kā 2022. g. Saeimas vēlēšanās balsoja pilsētās un kā — laukos


Kaut dalījums pilsētās un laukos ir novecojis, Latviju joprojām oficiāli dala pilsētās un lauku pagastos. Arī vēlēšanu iecirkņus var sagrupēt pilsētu un lauku iecirkņos un skatīties, kā kuŗai partijai kur veicies. Protams, balsot varēja jebkuŗā iecirknī, tomēr iecirkņa adrese pietiekami labi ataino balsotāju sastāvu. Vēsturiski daža pagasta padome uzcelta ne savā pagastā, bet blakuspilsētas nomalē, piemēram, Gaŗkalnei Rīgā, Limbažu pagastam Limbažos, Stradiem Gulbenē, Susājiem Viļakā. Tādi iecirkņi uzskatīti par laukiem piederīgiem. No ārzemju iecirkņiem tikai Straumēni Anglijā, kā arī kaŗavīri Kosovas Madžunajas ciemā ir lauku.

Salīdzinot ar 2018. gadu, kad notika iepriekšējās Saeimas vēlēšanas, pilsētas statuss piešķirts Iecavai, Koknesei, Ādažiem, Ķekavai un Māŗupei. Šogad 73,8% vēlētāju balsojuši pilsētās, attiecīgi 26,2% lauku iecirkņos. Balsstiesīgo skaits sīkāk nekā pašvaldībās nav zināms, jo balsot varēja jebkuŗā vēlēšanu iecirknī bez iepriekšējas pieteikšanās. Taču zināms, ka gada sākumā pilsētnieki bija 68,0% iedzīvotāju. Zināms arī, ka krievu laika kolonizācijā pilsētas cietušas daudz smagāk nekā lauki un tāpēc tajās augstāks nepilsoņu īpatsvars. Vēl zināms, ka mūsdienu imigranti tāpat biežāk apmetas pilsētās. Tātad no pilsoņiem pilsētnieku ir mazāk nekā no iedzīvotājiem. Bet no vēlētājiem vairāk! Jā, pilsētnieku aktīvitāte būs bijusi augstāka, galu galā vieglāk nobalsot, ja vēlēšanu iecirknis no tevis 0,5 km, ne 5 km. Bet ne tikai. Aktīvitāti cēluši arī laucinieki, kas izmanto ērto balsošanas kārtību, lai sestdienā aizlaistu uz pilsētu. Lūk, kādi ir vēlēšanu iznākumi pilsētu un lauku dalījumā:

Saraksts Pilsētas Lauki
JV 19,0 19,6
ZZS 10,5 18,4
AS 10,4 13,3
NA 8,6 11,6
St 7,9 3,9
LPV 6,8 4,8
P 6,8 4,8
AP 4,8 5,8
Sa 5,6 2,7
KK 4,0 3,0
LKS 4,3 1,8
SV 3,8 1,7
K 2,9 3,9
R 1,7 2,0
TVS 1,3 0,8
TKL 0,9 1,2
AL 0,3 0,4
VL 0,1 0,2
KPP 0,1 0,2

Viskrasāk balsu īpatsvars atšķiŗas krievu partijām, kam atšķirība vairāk nekā divkārša, un neviens krievu partiju puduŗa kandidātu saraksts laukos nav pāri 5% balsu. No latviešu partijām lielākā atšķirība starp pilsētām un laukiem ir zaļzemniekiem. Abas galējības viegli izskaidrojams: pirmkārt, kā jau teicu, krievu laika kolonizācijā pilsētas cietušas daudz smagāk nekā lauki; otrkārt, ZZS iemieso lauciniecismu. Ar simt klucīšu metodi dalījums pilsētās un laukos izskatās tā:

Skatoties pilsētu un lauku balsu īpatsvaru, jāatceras, ka latviešu partiju īpatsvaru pilsētās ierobežo to pārkrievotība. Piemēram, “Vienotība” guvusi it kā puslīdz vienādu balsu procentu kā laukos, tā pilsētās — un laukos pat kripatu vairāk. Taču patiesībā “Vienotība” ir latviešu pilsētu partija, jo saņēmusi 28,8% latviešu partiju balsu pilsētās un tikai 24,1% laukos. Tāpat “Attīstībai/Par” pilsētās it kā skaidri atpaliek no laukiem. Bet no latviešu partiju balsīm AP īpatsvars ir 7,2% pilsētās un 7,1% laukos. Savukārt ZZS, Apvienotais saraksts un Nācionālā apvienība arī latviešu partiju balsīs paliek vairāk lauku partijas. Robeža, kam vairāk pilsētās un kam vairāk laukos, rēķinot tikai latviešu partiju balsis, saskan ar latviešu partiju nošķiršanos atsevišķos partiju puduŗos.

Kas kur Latvijā stiprākā krievu partija


Pēc Rīgas krievu partiju izvietojuma apskata varētu to pašu izdarīt par Latviju. Vispirms daži atgādinājumi. Te var sekot soli pa solim, kā atrasts krievu partiju puduris. Te var apskatīties tā izplatību Latvijā, salīdzinot ar citiem puduŗiem — gan katrā pagastā un pilsētā, gan vispārinātu apkopojumu, kur kuŗš puduris vairākumā. Un te grafiks uzskatāmai parādīšanai, cik liels ir 30% puduris un tā sastāvdaļas:

Tā kā “Stabilitātei” un LPV ir gandrīz vienlielas, tikai pirmā izteikti krievisku vēlētāju sastāvu, bet otra ar jūtamu latviešu piejaukumu, vēlētāju izvietojumā varētu gaidīt Rīgas ainas atkārtošanos — ka “Stabilitātei” iekšējā puduŗa sāncensībā būs pirmā pārkrievotos apvidos, bet LPV — latviskos. Taču Latvija lielāka un iekšēji neviendabīgāka par Rīgu, tāpēc varētu atklāties vēl kādas īpatnības. Karte ir tāda:

“Stabilitātei” un LPV dalījums tāds arī ir, kā varēja gaidīt. Savukārt “Katram un katrai” latviešu piejaukums, kas atbalstītāju daļas ziņā šķiet līdzīgs LPV, sastāvā atšķiŗas — KK laucinieciskāks, LPV pilsētnieciskāks. Iznākumā Rīgas tuvumā tik Daugmalē krievu pudurī pirmā “Katram un katrai”, bet attālākos latviskos apvidos abas partijas mijas un nereti pat guvušas vienādu balsu skaitu. Citādi raibumu radījusi nejaušība, atsevišķu kandidātu iespaids vai vietēju darboņu rosība.

Dažos latviskos pagastos neviena krievu puduŗa partija nav guvusi 2% balsu. Arī Otaņķos, kuŗu vieta Latvijas polītiskā ģeografijā palikusi atmiņā no skolas laika: 1991. gada 3. marta vakarā skatījos ziņu laidienu par neatkarības aptaujas iznākumiem, un tur teica, ka Otaņķos par neatkarību bijuši visi 100%. Varbūt vecās avīzēs var pārbaudīt, vai atmiņa neviļ.

Atšķirīgi balsojušas dažādas valstspilsētas, un liela vēlētāju skaita dēļ nav runas par nejaušību. Daugavpilī un Rēzeknē stingri priekšā “Stabilitātei”, otrā “Saskaņa”. Ventspilī neliels “Stabilitātei” pārsvars pār LPV (5,3% pret 4,5%). Rīgā un Jūŗmalā “Stabilitātei” un LPV vienā līmenī (9,2% un 9,0%), pirmā priekšā pārkrievotās pilsētas daļās, otrā latviskākās. Jūŗmala balsojusi kā vēl viena Rīgas priekšpilsēta vai septītais pilsētas rajons, un tajā iekšēji pamatā, kā jau būtu gaidāms, Kauguri (“Stabilitātei”) pret pārējo Jūŗmalu (LPV). Liepājā pirmā vietā tikusi “Saskaņa”: 5,3% pret “Stabilitātei” 4,8%; pieņemu, Valērija Agešina iespaids. Jelgavā stingri priekšā LKS, pieņemu, Andreja Pagora iespaidā.

Kas kur Rīgā stiprākā krievu partija


Ja reiz biju apskatījis “Vienotības” ēnā palikušo pārējo latviešu partiju panākumus Rīgā, tad varētu izdarīt pretējo — apskatīt, kā kur Rīgā veicies kuŗai krievu partijai. Krievu partiju puduris zināms: “Stabilitātei”, LPV, “Saskaņa”, SV, LKS, KK, TVS. Bet tas nav viss, vēl vajag ZZS, kas Rīgā nebija nevienā no galveniem partiju puduŗiem, tomēr tuvāk krievu pudurim. Tas nekas, ka biju ielicis jau latviešu partiju kartē. Rīgā zaļzemniekus likt pie krievu partijām vēl lielāks pamats.

Bet tad apskatījos, ka pilsētā kopā “Stabilitātei” 9,4% balsu, LPV 9,0% un nākamie jau tālāk: “Saskaņai” 7,1%, ZZS 5,5%. Un gandrīz nolaidās rokas, jo sapratu, kāda būs karte ar tādu balsu skaita sadalījumu un atsevišķo partiju vēlētāju sastāvu. N-tais tautību kartes atkārtojums, gandrīz vai apnicis! Jo “Stabilitātei” un LPV ir gandrīz vienlielas, tikai pirmā izteikti krievisku vēlētāju sastāvu, bet otra ar jūtamu latviešu piejaukumu. Tātad “Stabilitātei” būs priekšā pārkrievotos guļamrajonos, bet LPV latviskākos rajonos centrā un priekšpilsētās. Zaļzemniekiem līdzīgs vēlētāju sastāvs kā LPV, tik mazāk balsu, tātad tie varētu parādīties dažviet turpat, kur “Latvija pirmā vietā”. “Saskaņa” varētu parādīties dažviet pārkrievotās pilsētas daļās vai, ievērojot, ka vēlētāju sastāvā tomēr mazliet lielāks latviešu piejaukums nekā “Stabilitātei”, robežzonās starp “Stabilitātei” un LPV. Tomēr karti uztaisīju, un izskats ir tāds:

Tā arī ir, kā biju gaidījis. LPV pārsvars latviskajā Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu asī, kur vietām redzama arī ZZS. “Stabilitātei” tiešām priekšā pārkrievotos guļamrajonos, “Saskaņa” pāris robežzonās — Iļģuciema dienvidos un Purvciemā. Nekā aizraujoša.

“Vienotības” ēnā — kas kur Rīgā nākamā stiprākā latviešu partija


Iepazīšanās ar stāvokli Teikā mudināja apskatīt, kā ir visā Rīgā. Proti, kas kur ir nākamā stiprākā latviešu partija, neskaitot “Vienotību”. Kopumā stāvoklis tāds, ka Rīgā spilgti izteikta kultūretniskā strīdus dimensija (latvieši—krievi), tāpēc atšķirībā no Latvijas kopskata latviešu partijas ir vienotā pudurī, ieskaitot kā Nācionālo apvienību, tā “Progresīvos”. “Vienotība” ir vispārlatviska puduŗa vadone tālu priekšā citiem (>2,3 reižu vairāk balsu nekā tuvākiem sekotājiem), tāpēc, to atmetot, varētu ieraudzīt, kādas otršķirīgas īpatnības ir Rīgas latviešu partiju starpā. Pieminams, ka zaļzemnieki Rīgā neietilpst latviešu partiju pudurī, bet ir atsevišķi no lielajiem puduŗiem, turklāt tuvāki krievu partiju pudurim. Tādējādi kartējamais rādītājs būtu stiprākā partija, neskaitot “Vienotību” un krievu puduri (“Stabilitātei”, LPV, “Saskaņa”, SV, LKS, KK, TVS). Spriežot pēc iepriekš pētītā, “Progresīvie” varētu būt stipri centrā, Nācionālā apvienība latviskās priekšpilsētās, ZZS pārkrievotos guļamrajonos. Īstenība ir tāda:

Tā arī ir. Izmantojot sulīgo teicienu, “Progresīvie” ir Rīgas centra sojas lates dzērāju partija. Centrs ir iekšpus dzelzceļa loka, taču ģentrifikācija atkaŗojusi no Latgales rajona centram tuvāko daļu ap Centrāltirgu un Zinātņu akadēmiju līdz Lāčplēša ielai, un centrā ietilpst arī tuvākā Pārdaugava. Divos iecirkņos “Progresīvie” tikuši virs 20% balsu: “Valodiņas” sākumskolā K. Barona ielā 25 un koka ēku renovācijas centrā “Koka Rīga” Krāsotāju ielā 12 Grīziņkalnā.

Nācionālā apvienība tiešām stiprāka latviskākās priekšpilsētās, par NA Rīgā jau esmu uzrakstījis un te neatkārtošu. Zaļzemnieki tiešām stiprāki pārkrievotos guļamrajonos. Virsotnes gan ir speciālie iecirkņi — cietumu (22,4% balsu) un slimnīcu (18,2%), kas abi viegli izskaidrojami: cietumnieki ne pirmo reizi iecienījuši Lembergu, slimnīcās uzturas un balso daudz pacientu no pārējās Latvijas, kur ZZS stiprāka.

Un Apvienotais saraksts? Te sakarības ieraudzīt grūtāk. Berģi ir vienīgā vieta, kur tikts pāri 15%. Tas tāpēc, ka te vairs nav Rīga, bet lauki (labi, Pierīga), un vēlēšanu iznākumi Rīgas iecirkņos (16,7% un 15,2%) līdzinās tai pašā ēkā izvietotam Vidzemes vēlēšanu apgabala Ropažu novada iecirknim (15,3%). Citādi teiktu, ka Apvienotais saraksts drīzāk līdzinās Nācionālai apvienībai, tikai maķenīt zemākā līmenī un tāpēc mazāk iecirkņos 2. vietā. Vēl rodas viegls iespaids, ka NA un AS pārī Apvienotam sarakstam ir mikroberģu efekts: tas izskatās mazliet stiprāks nomaļākos un ne tik lielpilsētnieciskos iecirkņos.

2022. gada Saeimas vēlēšanu iznākumi Teikā


Priekš vēlēšanām biju ielicis, kur Teikā vēlēšanu iecirkņi. Nu var apskatīties, kādi Teikā vēlēšanu iznākumi. Tabulā tādi (klikšķināt virsū, lai palielinātu):

Apakšā ieliku divas summas — ar “Dominu” un bez tās. Jo šajā vēlēšanu iecirknī teicinieki ir balsotāju mazākums. Pirmkārt, tas ir uz Purvciema robežas, un tuvīnie vēlētāji ir aptuveni uz pusēm ar Purvciemu. Otrkārt, tas ir dižveikalā, tajā balsoja daudz veikala apmeklētāju, un var diezgan droši pieņemt, ka teicinieki ir veikala apmeklētāju mazākums. Treškārt, tas bija balss glabāšanas iecirknis, kur varēja ne tikai balsot sestdien, bet arī nodot balsi glabāšanā iepriekš (tāpēc tur tik daudz vēlētāju, caurmērā trīsreiz vairāk nekā pārējos iecirkņos). Tādi bija tikai astotdaļa no visiem Rīgas iecirkņiem, un uz tiem balsot brauca no tālākiem rajoniem, kur tādu iecirkņu nebija. Tāpēc var diezgan droši pieņemt, ka teicinieki bija arī balss glabātāju mazākums. Šo apsvērumu dēļ korektāk “Dominas” vēlēšanu iznākumus neieskaitīt Teikā (bet Purvciemā, ievērojot vēl to, ka lielākā satiksme gar veikalu ir ar Purvciema Dzelzavas ielu).

Kā jau samērā latviskā pilsētas daļā visur 1. vietā “Vienotība”, bet tālākais atšķiŗas. Tāpēc kartē katrā iecirknī ieliku pirmo divu partiju kvadrātus proporcionāli gūtam balsu skaitam:

2. vietas balsu pārsvars pār nākamām ir pamazs, tāpēc reizēm tās ieguvēju noteikusi nejaušība. Tomēr izskatās, ka arī te varētu būt manāms latviešu partiju dalījums centra un priekšpilsētu partijās: centram tuvākos iecirkņos 2. vietā “Progresīvie”, tālākos no centra — Nācionālā apvienība. Teika ir tik latviska, ka nekur neviena krievu partija nav tikusi pat 2. vietā.

Partiju puduŗu skatījumā kā jau palatviskā rajonā visur priekšā latviešu partijas. Pārsvars lielākais Teikas vidusskolas apkaimē (>50%!), vismazākais — “Dominā” (vēl viena pazīme par tās piederību Purvciemam), tad 64. vidusskolas sākumskolā, kur tuvumā visai iekrievotas 60. gadu pirmās puses daudzstāvenes.

Nācionālā apvienība 2022. gada Saeimas vēlēšanās — kandidātu plusi un svītrojumi


Ar šo rakstu laikam beidzu sēriju, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās. Vispirms jāatgādina, kāds ir kopskats:

  • NA nav tik izteikta sava vēlētāju pulka līdeŗa, kuŗš būtu plusos pāri pusei partijas balsu vēlēšanu apgabalā;
  • Latgale ir agresīvākais apgabals svītrošanas ziņā;
  • salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2018. gadā, svītrojumu maķenīt mazāk.

Un kāds tad ir Nācionālās apvienības iekšskats? Lūk, tāds:

Lai būtu vienāds mērogs, esmu vienā tabulā apvienojis piecus rādītājus: plusu īpatsvaru (kandidāta plusu skaits pret partijas balsu skaitu attiecīgā vēlēšanu apgabalā), svītrojumu īpatsvaru, neto plusu (plusi – svītrojumi) īpatsvaru, neto svītrojumu īpatsvaru un pazīstamību (plusi + svītrojumi).

Kandidātu izvietojums pa apgabaliem bijis tuvs ideālam, kad pieci iecienītākie kandidāti ir katrs savā apgabalā un tādējādi gan maksimizē balsu gūšanas potenciālu, gan minimizē iekšēju sāncensību. Izņēmums ir Raivis Dzintars un Uģis Mitrevics Vidzemē, bet tāda dzīve — abi viņi ir Vidzemē un pat vēl vairāk: abi Siguldas novadā. Ilgstošas polītiskas darbības un plašākas pazīstamības cena ir lielāks vēlētāju pulks, kam tu neesi mīlulis, un par to šais vēlēšanās atkal varēja pārliecināties — it īpaši Imants Parādnieks. Caurmērā niknākie vēlētāji tiešām bijuši Latgalē.

Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2018. gadā, mazinājusies visu līdeŗu populāritāte, izņemot Richardu Kolu, kam plusu īpatsvars nedaudz audzis (18,1%→19,6%). Imanta Parādnieka svītrojumi palikuši iepriekšējā līmenī. Neto plusi līdeŗiem mazāki nekā 2018. gadā, jo līdeŗiem mazāk plusu, savukārt nākamiem kandidātiem lielāki, jo mazinājusies svītrošana. Šī cēloņa dēļ arī neto svītrojumi mazāki.

Nācionālā apvienība 2022. gada Saeimas vēlēšanās — Rīga


Tagad uzrakstīšu, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās Rīgā. Vispirms vēsture — visas vēlēšanas kopš NA izveidošanas:

2020. gada stabiņš krāsots citādi, jo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās bija kopsaraksts ar Reģionu apvienību. Šogad 7,2% Rīgā ir tikpat, cik Nācionālās apvienības pirmās vēlēšanās 2010. gadā, kad tēvzemnieki pēc 2009. gada Rīgas domes vēlēšanu pēriena bija svaigi sagājuši kopā ar vislatviešiem. Vai tas nozīmē, ka NA šogad atkal ir zemākajā līmenī? Nē. Pirmkārt, jau rakstīju, ka 7,2% šogad ar savu sarakstu ir vairāk nekā 4/7 (ievēlēto Rīgas domes deputātu daļa kopsarakstā) no 9,7% 2020. gadā. Otrkārt, atšķiŗas stāvoklis citur Latvijā: ārpus Rīgas 2010. gadā par Nācionālo apvienību balsoja 8,1%, šogad 10,3%.

Rīgā kopumā NA ir 5. vietā pēc saņemto balsu skaita, taču 2. vieta Zemgales priekšpilsētā mudināja apskatīties, kā ir pa iecirkņiem. Ir tā:

Pirmās vietas nav nekur, jo latviešu partiju pusē dominē “Vienotība”. Bet daudzkur tiešām 2. vieta, un izskatās (neesmu saskaitījis un pārbaudījis), ka 2. vieta ir ne tikai Zemgales priekšpilsētā, bet latviskākos priekšpilsētu rajonos vispār. Vietu kartē kultūretniskais dalījums redzams labāk nekā balsu īpatsvarā, jo, latviešu īpatsvaram krītoties, Nācionālo apvienību apsteidz uzreiz vairākas krievu partijas.

Skatoties telpā, 2013. gadā iezīmējās un kopš tā laika nostiprinājusies īpatnība, ka Nācionālā apvienība ir priekšpilsētu, ne Rīgas centra partija. Šogad NA vispār beidza būt pilsētas partija un 70 km attālumā no Rīgas gūst lielākus panākumus nekā sev labākajos Rīgas privātmāju rajonos. Tas mudina domāt, ka partijas panākumu griestus noteic ne vairs tikai latviešu īpatsvars, bet ietekmē arī sīkāka latviešu vēlētāju nošķiršanās.

Pa vēlēšanu iecirkņiem skats tāds:

N-tais tautību kartes atkārtojums (dzeltens un zaļš — latviskāki rajoni, oranžs un sarkans — pārkrievoti), tomēr ar savām īpatnībām. Virs 12,5% Nācionālā apvienība tikusi trijos vislatviskāko apvidu iecirkņos:

  1. igauņu skolā Atgāzenē 14,0%;
  2. vienā no Teikas vidusskolas iecirkņiem 13,9%;
  3. vienā no Angļu ģimnāzijas iecirkņiem Bieriņu Zvārdes ielā 12,8%.

Savukārt vismazāk balsu (zem 3%) visai gaidāmi Daugavgrīvā, Bolderājas krievu skolā un vienā Pļavnieku (92. vidusskolas) iecirknī. Negaidīti stipri Bolderājas latviešu skolā un vienā 85. skolas iecirknī Purvciemā, kur būtu gaidījis tomēr zem 10%.

Tāpēc vērts apskatīt vēl vienu karti — NA īpatsvaru Rīgas latviešu partijās:

Nu aina pavisam citādi. Spilgti redzams, ka Nācionālā apvienība nav Rīgas centra sojas lates dzērāju partija. Bet kāda ir? Atšķirība starp pārkrievotiem guļamrajoniem un latviskiem privātmāju rajoniem nav liela, tomēr privātmāju rajoni mazliet priekšā. Taču vislielāko daļu latviešu partiju balsu NA guvusi tieši tais divos negaidīti labu panākumu iecirkņos, ko pamanīju un un pieminēju saistībā ar iepriekšējo karti: Bolderājas latviešu skolā (19,1%) un Purvciema 85. skolas 101. iecirknī (18,7%).

Nākamā un, šķiet, pēdējā Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskata daļa varētu būt par atsevišķiem kandidātiem.

Nācionālā apvienība 2022. gada Saeimas vēlēšanās — balsu izvietojums


Turpinu Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskatu. Šoreiz par balsu izvietojumu. Pašvaldības (un ārzemes) balsu īpatsvara dilšanas secībā, izmantojot divburtu saīsinājumus:

Priekšā ar stingru atrāvienu Sigulda, kuŗas novada vadītājs Uģis Mitrevics bija NA premjerkandidāts. Virs 15% vēl Bauska, kur arī NA pie varas un ko kandidātu sarakstā pārstāvēja Raitis Ābelnieks un Arnolds Jātnieks, un Tukums, kur NA nevalda, toties ir Jāņa Vitenberga mājas. Pretējā galā trīs pārkrievotās Latgales pašvaldībās NA guvusi <5%: Daugavpilī, Krāslavā un Ludzā.

Pagastu un pilsētu balss īpatsvara karte tāda:

Valsts caurmērs atbilst robežai starp dzeltenu un sarkanīgu krāsai, taču aina ir visai daudzkrāsaina. Labākie panākumi bijuši vietējo autoritāšu salās, ko kuŗām lielākā ir Uģa Mitrevica Sigulda, bet augstākā — Jāņa Vitenberga smaile Zentenē. Vājākie panākumi pārkrievotos Latgales dienvidaustrumos, kur venlaidus masīvs zem 5%. Vairākos smagi pārkrievotos pagastos par NA nav balsojis neviens.

Skatoties ne īpatsvaru, bet rangu, vispirms jāatgādina polītiskā zemestrīce, ka visas četras partijas, kas iepriekšējās Saeimas vēlēšanās guva labākus panākumus par Nācionālo apvienību, tagad no Saeimas izkritušas. Savukārt augušas polītiskās sadrumstalotības apstākļos NA ar zemāku balsu īpatsvaru (11,1%→9,4%) cēlusies no 5. uz 4. vietu. Vietu karte izskatās tāda:

Te blakus jau minētai Zentenei un Siguldai varētu pieminēt 1. vietas areālu no Nagļiem līdz Stabulniekiem, ko sagādājusi Marika Zeimule Dekšārēs (35,5% balsu) un Preiļu novada robežās Pēteris Rožinskis. Plašākā mērogā labāks sniegums — parasti 3. vieta vai augstāk un ne zemāk par 4. vietu — ir Viduslatvijā (pārāk tālu no Rīgas, lai sauktu par Pierīgu), izņemot pārkrievotās Lielrīgas daļas. Zemākā vieta ir pārkrievotos Latgales dienvidaustrumos, kur venlaidus masīvs ar 7. vietu vai vēl zemāk.

Krāsojot lielākais pārsteigums bija Rīgas Zemgales priekšpilsēta. Iedzīvotāju un vēlētāju sastāva ziņā tā ļoti tuva Vidzemes priekšpilsētai: atsevišķi pārkrievoti rajoni, atsevišķi latviski, kopumā iekrievota, tomēr latvisku pārsvaru. Arī NA balsu īpatsvars visai līdzīgs: 8,4% Zemgales priekšpilsētā un 7,8% Vidzemes priekšpilsētā. Taču Zemgales priekšpilsētā Nācionālā apvienība 2. vietā! Savukārt Vidzemes priekšpilsētā tikai piektā. Bet, jā, polītiskās sadrumstalotības dēļ partiju rezultāti ir ļoti blīvi: ja Zemgales priekšpilsētā NA būtu 8,3%, tā būtu 4. vietā un, ja 7,5%, paliktu 6. vietā; ar 9,1% Vidzemes priekšpilsētā būtu 2. vietā.

Iedvesmai var salīdzināt ar iepriekšējām, 2018. gada vēlēšanām. Toreiz bija raibāk:

Ja reiz salīdzina ar 2018. gadu, tad jāsalīdzina arī balsu īpatsvars. Pašvaldību griezumā maiņa tāda:

Visvairāk augšup gājis Siguldas (Uģis Mitrevics), Preiļu (Pēteris Rožinskis), Balvu (Aldis Ločmelis) un Līvānu (Janīna Kursīte, Maija Spūle) novadā. Visvairāk lejup — Varakļānos. Tas ir vismazākais novads, un tāpēc būtu dabiski tur gaidīt vislielākās svārstības, bet vēl man ir aizdomas, ka sarukums varētu būt saistīts ar NA centieniem oficiāli atzīt Varakļānu piederību Latgalei.

Pagastu un pilsētu balss īpatsvara maiņas karte tāda:

Vienmērīgs neliels samazinājums Lielrīgā, citur vairāk lēkā. Lielāks kritums ap Liepāju, kur balsis pavairāk nosūkusi Ulža Pīlēna un Liepājas partijas iesaistīšanās Saeimas vēlēšanās. Vēl izskatās, ka tālākā Ogres novada galā gājis mazumā novada vadītāja Egila Helmaņa iespaids, ieraugāma arī Varakļānu puse. Kaut kopumā Nācionālai apvienībai -1,7%, daudzviet Latvijā plusi. Redzama Jāņa Vitenberga Zentene, Uģa Mitrevica vecais Siguldas novads, bet plašākā augšupeja Latgalē, sagadīšanās pēc ap Viļakas—Ilūkstes līniju. Iepriekš minēto Nagļu—Stabulnieku posmu ziemeļos papildina Balvu pierobeža (Aldis Ločmelis), dienvidos Pēterim Rožinskim labs uzrāviens Aizkalnē un Rušonā, jūtama augšupeja arī latviskajā Daugavpils ziemeļu pievārtē, kas saistīta ar Aivaru Broku. Nemainīgs balsu īpatsvars dažviet dienvidaustrumos nav sagadīšanās, bet smagi pārkrievoti pagasti, kur NA balsu skaits kā bija, tā palika nulle.

Apzinoties, ka Nācionālā apvienība ir latviešu nācionālistu partija, skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars. Piemēram, ja Rēzeknē par NA balso ~17% latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās 7%. Savukārt Kuldīgā ar 11…12% latviešu balsu Nācionālā apvienība tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rēzekni. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt krievu partiju puduŗa (“Stabilitātei”, LPV, “Saskaņa”, “Katram un katrai”, LKS, “Suverēnā vara”, TVS) balsis, un tad var Nācionālās apvienības balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 13,4% jeb 1/7…1/8 no latviešu partiju balsīm (2018. gadā bija 14,6%), un arī kartē iznākums maķenīt atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Te redzama šogad notikusī Nācionālās apvienības pāreja no pilsētas partijas lauku partijā, ko atklāju partiju puduŗu lēšanas 9. solī. Pat atņemot krievu partijas, Rīgā ir ieplaka, kaut ne bedre, salīdzinot ar apkārtējo Tukumu—Bausku—Siguldu. Kartē nav redzams, bet tas pats atkārtojas Rīgas iekšienē: Centra rajonā mazāk nekā priekšpilsētās (10,5% pret 12,2…13,4%).

Mazākā NA daļa no latviešu partijām pārkrievotajos Latgales dienvidaustrumos, kur bieži Nācionālā apvienība nesasniedz 5% arī latviešu balsīs. Tas rāda, kādu iespaidu dzīve nelatviskā vidē atstāj uz latviešu apziņu: tiek atmesta pašapziņa un latviskums. Citur Latvijā zemāks NA īpatsvars latviešu partijās ir Liepājas pusē, par ko jau rakstīju — balsis nosūkusi Ulža Pīlēna un vietējās Liepājas partijas iesaistīšanās Saeimas vēlēšanās.

Labākie panākumi vietējo līdeŗu iespaida vietās, kas rakstā vairākkārt nosauktas. Ja tomēr kādu kopsakarību, tad varbūt izskatās pēc attālināta gredzena ap Rīgu. Bet varbūt vietējie līdeŗi vienkārši sagadījušies līdzīgā attālumā no Rīgas. Šo gredzenu ievēroju jau 2018. gadā (raksts, karte).

Salīdzinājums ar 2014. gadu rāda, kā mainījies atbalstītāju izvietojums un Nācionālās apvienības vieta latviešu partijās:

Toreiz Rīga bija NA stiprā pils, savukārt, pārejot Latgales robežu, pat latviskos novados uzreiz jūtami kritās Nācionālās apvienības atbalsts. Šogad Rīgā ir ieplaka, bet latviskie Latgales apvidi balso par NA tikpat, cik pārējā Latvijā.

Eiropas valstu uzturēšanās tests


Es arī izpildīju testu par uzturēšanos Eiropas valstīs.

Nācionālā apvienība 2022. gada Saeimas vēlēšanās — vispārīgas ziņas


Sāku apkopot Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumus. Vispirms vispārīgas ziņas.

NA šogad Saeimas vēlēšanās guva 9,4% jeb 1/11 balsu. Tas ir mazāk nekā 11,1% jeb 1/9 2018. gada Saeimas vēlēšanās. Tā kā šoreiz zem barjeras palika rekordskaits balsu, mandātu skaits tomēr nav mainījies — 13. Panākumi Saeimas vēlēšanās kopš tagadējās NA izveidošanas bijuši tādi:

Vēlēšanu apgabalu skatījumā balsu īpatsvara pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, ir tādas:

Apgabals 2022. (%) 2018. (%) 2022.-2018. (%) 2022./2018.
Rīgas 7,21 9,24 -2,03 78,0%
Vidzeme 11,54 13,24 -1,70 87,2%
Zemgale 12,31 14,42 -2,11 85,4%
Latgale 5,84 5,00 +0,84 116,8%
Kurzeme 10,37 12,81 -2,44 81,0%

Tas pats grafikā:

Lielāks kritums Rīgas apgabalā (Rīgas pilsētā, ja precīzāk; ārzemēs samazinājums pavisam neliels: -0,55%, 92,9%) un Kurzemē, mazāks Vidzemē un Zemgalē. Augstākais atbalsts saglabājies Zemgalē. Par spīti vispārīgam samazinājumam Latgalē ir pieaugums, turklāt sasniegts visu laiku labākais rezultāts kopš neatkarības atjaunošanas (ieskaitot TB/LNNK un “Tēvzemei un Brīvībai” agrākās vēlēšanās). Tas gan reizē ir piemērs, cik ar Latvijas vēlēšanu sistēmu grūti izšūpot tādu partiju kā Nācionālā apvienība tādā apgabalā kā Latgale augšup vai lejup no viena mandāta:

Gads Balsis % Vietas proporcionāli Saeimā tikušiem Vietas
1993 4083 1,93 0,424 0
1995 5247 3,14 0,597 1
1998 7388 4,55 0,948 1
2002 5907 3,77 0,874 1
2006 5324 4,02 0,734 1
2010 3958 3,09 0,534 1
2011 5350 4,63 0,743 1
2014 5442 5,19 0,847 1
2018 4465 5,00 0,854 1
2022 6428 5,84 1,254 1

No visiem kandidātu sarakstiem Nācionālai apvienībai visaugstākā pozitīvā korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti: +0,362 pašvaldību griezumā, tātad NA labi spēja pārliecināt savus piekritējus aiziet un nobalsot. Iegūt jaunus — … Tāpat Nācionālai apvienībai ir augsta pozitīva korrelācija ar latviešu īpatsvaru (pēc mājas valodas): +0,710. Šai ziņā NA atpaliek tikai no “Vienotības” un tikai par mata tiesu (“Vienotībai” +0,718).

Nācionālās apvienības vēlētāju loks ne pārāk pārklājas ar citām partijām, augstākā pozitīvā korrelācija visai zema: ar “Vienotību” +0,245, ar “Konservātīviem” +0,243, ar Apvienoto sarakstu +0,228. Partiju puduŗu skatījumā NA ietilpst konservātīvā (lauku) latviešu pudurī, un tā ir lielākā šīgada maiņa partiju puduŗos — ka Nācionālā apvienība vairs nav pilsētas latviešu partija kopā ar līberāļu sarakstiem, bet lauku jeb konservātīvā pudurī kopā ar Apvienoto sarakstu un ZZS. Stiprākā negatīvā korrelācija visnotaļ sagaidāmi ar krievu partijām: “Stabilitātei” -0,569, “Saskaņa” -0,532, Krievu savienība -0,524, “Suverēnā vara” -0,506.

Nākamā rakstā par NA būs laikam jāķeŗas pie kartēm, bet to gatavošana aizņem laiku.

2022. gada Saeimas un Rīgas domes vēlēšanu iznākumi


Salīdzinot dažādas vēlēšanas, jāsalīdzina zirgi ar zirgiem un knaibles ar knaiblēm. Proti, jāsalīdzina ar tā paša veida vēlēšanām. Piemēram, Ždanokas ievēlēšana Eiroparlamentā ne reizi nav vēstījusi Krievu savienības tikšanu Saeimā. Tomēr zināmu priekšstatu, kā mainījies polītiskais stāvoklis, jaunākas cita veida vēlēšanas sniedz. Tāpēc var uzmest aci, kādi bijuši Saeimas vēlēšanu iznākumi Rīgā un kāds būtu Rīgas domes vietu sadalījums ar tiem. Skaitļi tādi:

Saraksts Derīgu zīmju RD vietas Maiņa no 2020
JV 20,28% 15 +5
Stab 9,44% 7 +7
LPV 9,04% 7 +2 (GKR)
P 8,65% 7 -4 (APP)
NA 7,21% 6 +2 (NA/LRA)
Sask 7,07% 5 -7
AS 6,98% 5 +2 (NA/LRA)
ZZS 5,53% 4 +4
SV 5,30% 4 +4
LKS 5,03% -4
KK 4,49%
AP 3,80% -7 (APP)
K 2,73% -4
citi, katrs <2% 4,45%

Ievērojāt — Krievu savienība ar 5,03% bez vietām? Jā, ja šie būtu Rīgas domes vēlēšanu iznākumi, tad tāda pati drāma kā ar “Attīstībai/Par” Latvijas mērogā būtu notikusi ar Krievu savienību Rīgā, un LKS beigās būtu palikusi ar 5,025% derīgu vēlēšanu zīmju, taču 4,976% derīgu vēlēšanu aplokšņu, no kuŗām rēķina 5% barjeru.

Kopumā Rīgas krievu partiju puduris šogad audzis līdz 41,9% balsu, salīdzinot ar 37,4% 2020. gada ārkārtas domes vēlēšanās. Iedomātās vietās gluži kā spogulī “Stabilitātei” +7 un “Saskaņai” -7, “Suverēnai varai” +4 un LKS -4. Bet vēl ir +2 LPV/GKR, tāpēc krievu partiju puduŗa vietu kopskaits kāpis no 21 līdz 23.

Latviešu partiju pusē ir vairākums, taču vajadzētu četru partiju koalīciju. Turklāt, ja šīs tiešām būtu Rīgas domes (ne Saeimas) vēlēšanas, tad ZZS netiktu domē sava lāsta dēļ. Iekšējā latviešu partiju sadalījumā redzams, ka “Vienotības” stāvoklis pēc labiem panākumiem 2020. gadā vēl vairāk uzlabojies. Nācionālā apvienība un Apvienotais saraksts, startējot atsevišķi, abi guvuši vairāk nekā NA/LRA kopsarakstā 2020. gadā. Savukārt “Progresīviem” par spīti jaunu panākumu tēlam (iekļūšana Saeimā) Rīgā jau ir atplūdi. Tas atgādina manus beiguvārdus 2018. gadā līdzīgam rakstam:

“Savukārt “jaunajiem” (“Attīstībai/Par” un JKP) ir samazinājums, turklāt JKP jūtamāks. Tā ir vēl viena šīgada vēlēšanu līdzība ar 1995. gadu, kad it kā uzvarēja līdz tam Saeimā tādā paskatā nebijušais Ziedoņa Čevera “Saimnieks”, bet patiesībā tam jau bija sācies noriets, salīdzinot ar 1994. gada Rīgas domes vēlēšanām.”

Kandidātu sarakstu balsu īpatsvara saistība ar vēlētāju mājas valodu


Aprēķināju kandidātu sarakstu un partiju puduŗu balsu īpatsvara korrelāciju ar vēlētāju mājas valodu (konkrēti, latviešu valodas īpatsvaru) pašvaldību griezumā:

Korrelācija 2022. g. Korrelācija 2018. g.
Konservātīvais (lauku) puduris 0,788 0,261
JV 0,718 0,074
NA 0,710 0,667
Līberāļu (pilsētas) puduris 0,672 0,898
AS 0,533 0,294 (LRA)
TKL 0,522
K 0,470 0,709
VL 0,436
P 0,408 0,478
Aktīvitāte 0,406 0,434
AL 0,362 0,742 (KPV)
ZZS 0,324 0,102
AP 0,302 0,543
R 0,235
KPP 0,223
KK -0,274 0,742 (KPV)
LPV -0,692
TVS -0,847
LKS -0,921 -0,884
SV -0,932
Stab -0,955
Sask -0,962 -0,975
Krievu puduris -0,987 -0,983

Ko var redzēt? Pirmkārt, augsta puduŗu korrelācija ar valodu — tātad puduŗiem tiešām kultūretnisks pamats. Tā kā latviešiem divi puduŗi, tiem korrelācija zemāka, tak apvienojot būtu spoguļattēls krievu pudurim.

Otrkārt, puduŗiem korrelācija ar valodu augstāka nekā tajos ietilpstošām partijām — tātad kultūretniskais dalījums ir primārs, bet partijas guvušas savu latviešu vai krievu vēlētāju daļu pēc otršķirīgiem citu kategoriju kritērijiem, tāpēc atsevišķu partiju saistība ar valodu vājāka. Izņēmums ir “Vienotība”, kas guvusi tik daudz balsu, ka svārstās vairāk līdzi latviešu īpatsvaram nekā līberālo partiju puduris.

Treškārt, četrām krievu partijām (“Saskaņa”, “Stabilitātei”, “Suverēnā vara”, Krievu savienība) korrelācija ar vēlētāju valodu tik stipra, ka var samērā droši aprēķināt, kāda daļa latviešu un kāda daļa krievu par to balsojusi, attiecīgi arī, kāda to vēlētāju daļa bijuši latvieši. Savulaik, kad izteikti galvenā krievu partija bija “Saskaņa”, tā darīju. Arī tāpēc, lai atspēkotu līberāļu muldēšanu un melus, cik ļoti latvieši balsojot par to, tādējādi iztēlojot, it kā “Saskaņa” būtu parasta partija, līdzīga tai, par ko jūs paši balsojāt, kuŗas vēlmes un intereses uzklausīt un ar kuŗu varbūt dalīties varā. Vai šoreiz būtu jēga līdzīgi aplēst “Stabilitātei”? Diez vai. Varētu aplēst, kā balsojuši latvieši un krievi pēc modeļa

p=a·L+b·K, kur p — partijas īpatsvars, a — latviešu īpatsvars, kuŗi balsojuši par partiju, L — latviešu īpatsvars vēlētājos, b — krievu īpatsvars, kas balsojuši par partiju, K — krievu īpatsvars vēlētājos.

Bet tas būtu uz puņķiem. Pirmkārt, tā kā, par laimi, pārkrievotu pašvaldību ir maz, krievu pusē būtu ekstrapolācija, balstoties uz maz un attāliem punktiem. Otrkārt, lielai daļai partiju būtu jābalstās uz vāju saistību, piemēram, “Katram un katrai” saistības mērs R²=0,075. Tiesa, diez vai tāda aplēse būtu tālāk no patiesības nekā aptaujas tautību griezumā, par ko vēlētāji balsojuši. Tā ka varbūt. Neesmu izlēmis.

140 vārdu: cik labi kuŗa partija pārliecināja savus piekritējus balsot


Salīdzinot partiju balsu īpatsvaru un vēlētāju aktīvitāti, iespējams noteikt, kuŗas partijas vislabāk spēja pārliecināt savus piekritējus aiziet un nobalsot — un kuŗas visvājāk. Lūk, kāda ir abu rādītāju korrelācija pašvaldību griezumā (ieskaitot ārzemes; blakus iepriekšējo Saeimas vēlēšanu skaitļi tālaika pašvaldību griezumā):

Saraksts Korrelācija ar aktīvitāti 2022. g. Korrelācija ar aktīvitāti 2018. g.
NA 0,362 0,531
AS 0,277 0,090 (LRA)
JV 0,261 0,014
AP 0,141 0,614
VL 0,106
R 0,091
AL 0,024 0,091 (KPV)
K -0,005 0,391
ZZS -0,057 -0,329
TKL -0,059
LPV -0,112
KPP -0,135
P -0,151 0,411
SV -0,182
LKS -0,220 -0,391
Sask -0,232 -0,392
Stab -0,324
TVS -0,326
KK -0,366 0,091 (KPV)

Līdz ar aktīvitātes atšķirību dilšanu starp pašvaldībām un latviešiem un krieviem mazinājusies korrelācijas izkliede un galējās vērtības: iepriekš bija -0,392…0,614, tagad -0,366…0,362.

Partiju puduŗu skatījumā (skatīt kandidātu sarakstu saīsinājumu krāsu) savējos mobilizēt vislabāk spējušas konservātīvās partijas, savukārt dibengalā krievu partijas. Tomēr puduŗi nav noslāņojušies šķirti no pārējiem: starp konservātīvām partijām iespraukusies “Vienotība” un “Attīstībai/Par”, toties “Progresīvie” ar negātīvu korrelāciju daudz zemāk, blakus krievu partijām. Tāpat konservātīvo partiju apakšgalam jau parādās mazi mīnusiņi saistībā ar vēlētāju aktīvitāti.

Salīdzinot ar 2018. gadu, lielākā korrelācijas maiņa bijusi “Progresīviem” (-0,562), “Attīstībai/Par” (-0,473) un “Katram un katrai”, ja salīdzina ar 2018. gada “KPV LV” (-0,457).

Latviešu un krievu aktīvitāte 2022. gada Saeimas vēlēšanās


Pārdzinu iepriekšējo vēlēšanu aktīvitāti un 2011. gada tautskaites skaitļus jaunos novados, lai varētu apskatīties latviešu un krievu aktīvitāti šīgada Saeimas vēlēšanās.

Bet kāpēc izmantot 11 gadu vecus datus? Jo labāku nav. Proti, galvenā strīdus dimensija Latvijas vēlēšanās ir kultūretniskā, un rādītājs, ar ko balsošanai visciešākā saistība, ir mājas valoda. Nevis, piemēram, tautība, jo mājas valoda rāda, kādā virzienā cilvēki pārtautojušies, kādā vidē dzīvo un kāda viņu apziņa. Piemēram, vecais Dagdas un Ilūkstes novads līdzīgi pēc latviešu tautības (64…65%) un pilsoņu (91%) īpatsvara, taču 2018. gada Saeimas vēlēšanās Dagdas novadā “Saskaņa” uzvarēja ar 33,7% balsu, savukārt Ilūkstes novadā guva 21,1% un zaudēja zaļzemniekiem. Bet nekāda pārsteiguma nav, jo Dagdas novadā latviešu vēlētāju pēc mājas valodas 47%, toties Ilūkstes novadā 72%.

Kopumā 2011. gada tautskaites dati bija tādi, ka mazākās tautas gandrīz pilnībā zaudējušas savu apziņu (lielākoties pārgājušas krievos) un no balsstiesīgiem pēc mājas valodas 73% ir latvieši un 27% krievi. Bet pēc 2011. gada bijusi vēl 2021. gada tautskaite — kāpēc neizmantot to? Jo statistiķi izdomāja tautu neskaitīt, bet ņemt datus no reģistriem — un reģistros valodas ziņu nav. Tāpēc jāiztiek ar 2011. gada valodas datiem, labāku nav.

Un tātad — kāds iznākums? Atsvaidzināju svērtas regresijas prasmes (te un te pamācība), aktīvitātei ņēmu derīgās vēlēšanu zīmes, iznākums tāds:

Uz aci pirms regresijas rēķināšanas šķita 65% latviešiem un 60% krieviem. Pēc regresijas vienādojuma, 65,3% latviešu un 60,7% krievu. Labs acumērs. Vienkāršojot līdz apaļiem skaitļiem un atsakoties no mānīgas precīzitātes, 65% latviešu un 60% krievu aktīvitāte. Pārbaudām atpakaļ ar valodas īpatsvaru: 65%·73%+60%·27%=63,65%. Iekšzemē aktīvitāte bija 63,66%. Derēs.

Bet kā ir, salīdzinot ar 2018. gadu? Tolaik aplēsu 60% latviešiem un 50% krieviem. Tātad cēlusies 5% latviešiem un 10% krieviem. Turklāt, ja skatās precīzāk, krievu mobilizācija notikusi Latgalē, savukārt Lielrīgā un citur ir ap +5% bez dižas kultūretniskas atšķirības. Grafiks ar sarkani izceltām Latgales pašvaldībām izskatās tā:

Bet kāpēc Saeimā mazāk krievu partiju pārstāvju, ja krievu aktīvitāte augusi straujāk? Sadrumstalotības un barjeras dēļ. 2018. gadā no 23,9% krievu partiju balsu Saeimā tika 19,9% (“Saskaņa”), šogad no 29,9% tika 13,2% (“Stabilitātei” un LPV).

%d bloggers like this: