140 vārdu: tāds ar tādu sasatika — partiju kopsaraksti pašvaldību vēlēšanās


Pašvaldību vēlēšanās, ievērojot vēlēšanu apgabalu mērogu, ir plašākas iespējas iesniegt kandidātu sarakstu nekā Saeimas vai Eiroparlamenta vēlēšanās. Viena atšķirība: partijām nevajag ne lielāku biedru skaitu, ne ilgāku pastāvēšanas laiku. Otra atšķirība: kopīgu sarakstu var iesniegt divas vai vairāk partijas, nebūdamas reģistrētā partiju apvienībā. Attiecībā uz to lielākoties izšķirīgi ir vietēji apstākļi, tomēr valsts mērogā iezīmējas sakarības, kuŗi polītiskie spēki ir ja ne gluži sabiedrotie, tad vismaz apsveŗami sadarbības partneŗi.

Kā ir šogad? Pavisam iesniegti 29 kopīgi saraksti, to skaitā 7 trīspartiju saraksti un Rēzeknē līdzīgi kā 2013. gadā — piecpartiju saraksts. Labi, vispirms saskaitām, cik reižu kuŗa partija ar kuŗu bijusi kopīgā sarakstā. Tad, lai atklātu nopietnākas sadarbības tīklu, atmetam kopā būšanas, kas gadījušās tik vienreiz. Atlikums izskatās tā:

Kur pārējās partijas? Tām nav bijis pietiekami daudz (vismaz 2) vienādu kopīgu sarakstu, lai parādītos attēlā. Vēl var salīdzināt ar 2017. gadu:

Kam visvairāk: partiju kandidātu sarakstu skaits pašvaldībās


Pašvaldību vēlēšanas īstenībā nav vienas pa visu valsti, bet 41 vienlaicīgas vēlēšanas mazākos vēlēšanu apgabalos. Tāpēc tajās startē visvairāk dažādu polītisku spēku. Saeimas vēlēšanās parasti ir padsmit sarakstu, bet šogad pašvaldību vēlēšanās, ja esmu pareizi saskaitījis, piedalās 42 partijas (un to apvienības, bet vienkāršojot teikšu ‘partijas’), ieskaitot apvienotos vairākpartiju sarakstos. 15 no tām ir vietējas partijas (ar vietvārdu nosaukumā), kam saistības dēļ ar noteiktu territoriju būtu gandrīz neiespējami Saeimas vēlēšanās pārvarēt Latvijas mēroga 5% barjeru. Ir partijas, kas atturējušās startēt Saeimā, tomēr nolēmušas cīnīties atsevišķās pašvaldībās. Kā parasti ir dažas jaunas partijas. 17 partijas iesniegušas kandidātu sarakstu tikai vienā pašvaldībā. Bet kam visvairāk sarakstu?

Skaitot, cik reižu organizācijas vārds minēts kandidātu saraksta nosaukumā (tātad vairākpartiju sarakstu ieskaitot visām to veidojošām partijām), iznākums tāds:

Attēlā iekļauti visi polītiskie spēki ar vismaz desmit kandidātu sarakstiem, pēc tam jau sākas vietējās partijas: Vidzemes un Latgales partijai pa astoņi. Tāpat kā 2017. gadā pirmā vietā Nācionālā apvienība. ZZS un tajā ietilpstošās partijas piedalās vēl vairāk pašvaldībās, taču daudzviet ir gan Zemnieku savienības, gan Zaļās partijas saraksts. Un tas var liecināt kā par spēku (visiem gribētājiem nepietiek vietas vienā sarakstā), tā par nesaskaņām un savstarpēju sāncensību. Līdzīgi, tik ar mazākiem skaitļiem, izskatās “Attīstībai/Par!”, kas apvienības veidā nekur nav startējusi. “Vienotība” papildus attēlā redzamam divās vietās piedalās bez vārda ‘jaunā’.

Pagaidām viss, turpinājumā — partiju tuvība.

Kandidātu sarakstu un kandidātu skaits pašvaldību vēlēšanās


6. aprīlī beidzās kandidātu sarakstu iesniegšana, 7. aprīlī reģistrēti pēdējie iesniegtie saraksti. Nu var redzēt, kas un cik startē jauno pašvaldību vēlēšanās. Pavisam reģistrēti 324 saraksti ar 5595 kandidātiem (kandidātu skaits pēc kandidēšanas tiesību pārbaudes var mazliet sarukt). Ar 2017. gada 599 sarakstiem un 8945 kandidātiem gluži salīdzināt nevar, jo pašvaldību kļuvis trīsreiz mazāk (42 pret 119) un Rīgas domi šogad nevēlē. Kaut cik gan var salīdzināt sarakstu skaita caurmēru. Polītiskā loģika prasa, ka lielākās pašvaldībās būtu jābūt vairāk sarakstu. Tā arī ir: 2017. gadā caurmērs bija 5,0 sarakstu pašvaldībā, šogad 7,9. Bet labi, caurmērs — caurmērs, tomēr stāvoklis dažādās pašvaldībās visai atšķiŗas (izmantota data.gov.lv pamatne):

Vairāk Pierīgā un lielākās pašvaldībās, mazāk — mazākās pašvaldībās. Vienā galā Ropaži ar 14 un Jūŗmala ar 13, pretējā — Valkas un Ventspils novads ar 3.

Varētu iebilst, ka daudzviet startē apvienoti vairākpartiju saraksti, Rēzeknē pat piecpartiju saraksts, līdzīgi kā bija 2013. gadā. Jā, tomēr kandidātu saraksti ir tas, ko iecirknī saņems balsotāji, un tas, kam dalīs vietas.

Kandidātu skaita īpatnības aptuveni līdzinās sarakstiem. Vienā galā Ogre ar 243, Ropaži ar 238 un Jēkabpils ar 227, pretējā — Valka ar 46, Līvāni ar 53 un Ventspils novads ar 54. Caurmērā 136 pašvaldībā.

Tomēr ir atšķirība, vai tie 136 sacenšas tikt 13 vai 23 vietās. Tāpēc korektāk skatīties konkursu tikšanai domē, ko iegūst, izdalot kandidātu skaitu ar ievēlējamo deputātu skaitu. Protams, arī šis rādītājs aptuveni līdzinās sarakstu daudzumam. Ja visos sarakstos kandidātu būtu tik, cik ievēlējamo deputātu, konkurss sakristu ar sarakstu skaitu pašvaldībā. Tomēr pašvaldību vēlēšanu likums ļauj gan iesniegt nepilnu sarakstu, gan pieteikt sarakstā līdz 3 kandidātiem vairāk par ievēlējamo domnieku skaitu. Valstī kopumā konkurss ir 8,2 kandidāti uz deputāta vietu, kas līdzīgi kā sarakstu skaitam ir vairāk nekā 2017. gada 5,5. Lielākais un mazākais konkurss šais pašvaldībās:

Pilna aina kartē:

Kad taisīju šo, lielākā pārkrāsošanas atšķirība no sarakstu skaita bija Māŗupē, kas nobrauca uz leju pat par divām kategorijām. Apskatījos novadu — tiešām, pilns nepilnu sarakstu. Pieteikt var 22 kandidātus, bet ir saraksti ar 3, 4, 7 un 8.

Labi, šobrīd viss, turpinājumā par dažādu partiju sarakstu skaitu un partiju tuvību.

Kā apbraukt sastrēgumu Biķernieku ielas galā pie apvedceļa


Kad ar automobili brauc ārā no Rīgas pa Biķernieku ielu, ielas galā pie apvedceļa mēdz būt sastrēgums. Ja jāgriež pa kreisi, uz Brīvības gatves (Vidzemes šosejas) pusi, tad bezcerīgi, jo tai pusē visu aizsprosto Juglas upes. (Perspektīvē iecerēts gājēju un riteņbraucēju tiltiņš pie Mašēnu ezera, bet automobiļiem tas nelīdzēs, savukārt riteņbraucējiem arī tagad sastrēguma nav.)

Bet, ja vajag pa labi, uz Augusta Deglava ielas (Lubānas šosejas) pusi? Nesen tieši tā gadījās. Nezināju, vai var apbraukt, tāpēc izstāvēju pusstundu. Taču tagad lieldienu brīvdienās izbraukāju ar riteni to vietu un nu zinu atbildi: pirms Mazās Juglas tilta var griezt nost. Gūgles karšu ielas skatā pagrieziena vieta izskatās tā (šobrīd dzīvē aiz pagrieziena vēl ir “30” ātruma ierobežojuma zīme):

“Jāņa sētas” kartē tas izskatās tā:

Melns — iecerētais ceļš, sarkans — sastrēgums, zaļš — apbraucamais ceļš, raustīts gaiši zaļš — cits, sliktāka seguma apbraucamais ceļš.

Kartes turpinājums tāds:

Iziet laukā Līčos un tālāk pa Lubānas šoseju. Nezinu, kā tur ar sastrēgumiem pie apvedceļa, bet, ja Biķernieku ielas gals būtu ciet un vajadzētu pa apvedceļu vismaz līdz Lubānas šosejai, apbrauktu, kā nule aprakstīts.

Dezinformācija un gāzgaismošana par potēšanu


20. martā Slimību profilakses un kontroles centrs pačivināja ziņu par potēšanu, uz ko tobrīd maigi atsaucos:

Jo tā nav, kā rakstīja SPKC un ielika vārdus mutē Saulītei-Vanagai. Pirmkārt, tie ir meli. Potēšana nav efektīvākais veids, kā visiem kopā uzveikt sērgu. Savā atsauksmē minēju dažus piemērus.

Otrkārt, tā ir dezinformācija. SPKC nav mietpilsonis, kas varbūt nesaprot un nezina slimības dabas un pasaules piemēru, ka to var izskaust dažās nedēļās bez potēšanas, savukārt pat ar vislabāko potēšanu (Izraēla) Ķīnas vīrusu nevar uzveikt arī dažos mēnešos.

Treškārt, tā ir gāzgaismošana. Šis vārds varētu būt mazāk pazīstams, tāpēc paskaidrošu, kas tas ir. Cēlies no lugas “Gāzes gaisma”. Mērķauditorijas spiešana apšaubīt savu atmiņu, uztveri vai spriešanu. Šai reizē: pirmkārt, cenšanās, lai aizmirstam, ka ir efektīvāki cīņas veidi pret Ķīnas vīrusu; otrkārt, Latvijas veselības polītikas noteicēju atmazgāšana, ka tie efektīvākus veidus atteikušies izmantot un tā vietā lēmuši, lai labāk iet bojā turpat 2000 cilvēku, kas būtu varējuši dzīvot gadiem un gadu desmitiem.

29. martā klajā nāca “Aizliegtā paņēmiena” televīzijas raidījums, par ko traci sacēla dažādi pašpasludināti patiesības cīnītāji. Nepievērsīšos raidījumam, ko neesmu noskatījies, toties pievēršu uzmanību, ka neviens (cik esmu meklējis, tiešām neviens) no patiesības cīnītājiem nebija cīnījies par patiesību SPKC meluziņas lietā. Tas nepārsteidz, jo, redzot, kas tās par aprindām, cīņa acīmredzami nav par patiesību, bet par sev vēlamo vēstījumu.

Valdis Zatlers Veselības ministrijas klipā: “Es vakcinējos, jo tas ir vienīgais veids, kā atgūt kontroli pār savu ikdienu.”

Tas atkal tika apliecināts jau pēc trim dienām 1. aprīlī, kad Veselības ministrija sāka potēšanas kampaņu ar iežēlinošu klipu. Tajā vispirms sirsnīgas mūzikas pavadībā sūkstās, ka nevar iet uz randiņiem, teātri, kori, koncertiem, satikt tēvu un vecvecākus, savas daiļrades skatītājus un klausītājus, ka nevar brīvi pārvietoties, filmēt filmas utt. Ierunātāji teic, ka grib, lai dzīvo viņu draugi, tauta, kultūras sarīkojumu apmeklētāji un paši. Piemin, ka sportiskāki un jaunāki draugi un kolēģi pēc izslimošanas nav īsti atkopušies. Un tad Valdis Zatlers atbild, ko darīt:

“Es vakcinējos, jo tas ir vienīgais veids, kā atgūt kontroli pār savu ikdienu.”

Vē! Tas pats, kas SPKC čivinājumā, tik rūpnieciskā mērogā. Pirmkārt, tiek noklusēts, ka visas pieminētās labās, parastās, normālās lietas zudušas un šobrīd nav, jo Latvijas veselības polītikas noteicēji atkal un atkal izlēmuši uzturēt Latvijā epidēmiju, nevis izskaust sērgu un atjaunot normālu dzīvi, ko var paveikt dažās nedēļās. Varat trīsreiz minēt, vai raksta sākumā pieminētā Taivanā, Jaunzēlandē, Austrālijā var apmeklēt teātŗa izrādes, koncertus, satikt radus un draugus utt. Un varat vienreiz izdomāt, kāpēc.

Pareizi — jo, otrkārt, Zatlers savā lomā melo. Jo potēšanās nav vienīgais veids, kā atgūt kontroli pār savu ikdienu. Protams, palīdz, taču ne vienīgais un, kā sākumā teicu, arī ne efektīvākais. Taivanā, Jaunzēlandē, Austrālijā to sapratuši un jau sen atguvuši (Taivanā nemaz nav zaudējuši) kontroli pār savu ikdienu. Savukārt pie mums Zatleram iedots melot, lai gāzgaismotu klipa skatītājus un glābtu veselības polītikas noteicējus no atbildības par atteikšanos pienācīgi cīnīties pret sērgu un simtiem (nu jau tūlīt tūkstošu) cilvēku lemšanu nāvei.

Un, treškārt, patiesības cīnītāji atkal klusē. Kas to būtu domājis.

Priecīgas lieldienas!


Tērvetes upe pie Tērvetes pilskalna šodien

Pavadu lieldienu par augstu kalnu,
Par augstu kalnu, caur zaļu birzi,
Caur zaļu birzi upītes malā.
Guli nu, lieldiena, līdz citam gadam,
Līdz citam gadam upītes malā!

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 6 Comments »

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 11. martā


Šodienas 638 ir aptuveni tikpat, cik 646 priekš nedēļas 4. martā un ar to pārtraucis vairākas dienas cerīgu samazinājumu. Nedēļas caurmērs attiecīgi sarucis par nieka 1 un ir 18,2% zemāks nekā nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 6,5‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Balvu novadā 5,7‰;
  3. Brocēnu novadā 5,3‰;
  4. Rugāju novadā 4,9‰ (12↑);
  5. Varakļānu novadā 4,7‰ (3↑);
  6. Olaines novadā 4,3‰ (2↓);
  7. Alūksnes novadā 3,5‰;
  8. Ludzas novadā 3,5‰ (5↑);
  9. Engures novadā 3,4‰ (1↑);
  10. Baltinavas novadā 3,2‰ (19↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr.

Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar () Nedēļas saslimstība šodien () Nedēļas saslimstības kāpums ()

1.

Rugāju 5 2,9 4,9 1,9
2. Varakļānu 7 3,3 4,7

1,3

3. Skrundas 5 0,0 1,1

1,1

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 10. martā


Šodienas 639 ir jūtami mazāk nekā 919 priekš nedēļas 3. martā, turklāt šodien bijis rekordskaits testu — 16,7 tk, salīdzinot ar 14,3 tk 3. martā, kas tobrīd arī bija rekordskaits. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 556 vakar līdz 516, kas ir zemākais līmenis kopš 26. novembŗa un 21% samazinājums nedēļā. Savukārt -21% ir straujākais kritums kopš tagadējā sprādziena sākuma septembrī. Sērgas gaita dažādos pietuvinājumos (visa epidēmija, tagadējais sprādziens, virsotne) izskatās tā:

Un gluži tāpat kā vakar mācas niknums. Jo šī varētu būt bijusi uzvara. Tās varētu būt bijušas epidēmijas beigas. Ja ne Latvijas veselības polītikas noteicēji. Konkrēti, viņu lēmumi. Pirmkārt,  ievazāt Latvijā lipīgāko, tāpēc bīstamāko un nāvīgāko vīrusa Anglijas celmu. Otrkārt, pēc ievazāšanas ļaut to izvazāt pa visu valsti. Treškārt, pirmā izdevībā mīkstināt ierobežojumus vietējas aplipināšanas apstākļos, ar to iznīcinot pat tik niecīgus sasniegumus un tik lēnu lejupeju, kā ir Latvijā.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 6,5‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Balvu novadā 6,1‰;
  3. Brocēnu novadā 5,0‰ (2↑);
  4. Olaines novadā 4,9‰ (1↓);
  5. Cesvaines novadā 4,9‰ (1↓);
  6. Līvānu novadā 3,6‰ (1↑);
  7. Alūksnes novadā 3,5‰ (1↑);
  8. Varakļānu novadā 3,3‰ (2↓);
  9. Rojas novadā 3,3‰ (9↑);
  10. Engures novadā 3,2‰ (4↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 9. martā


Šodienas 472 ir jūtami mazāk nekā 645 priekš nedēļas 2. martā. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 581 vakar līdz 556, kas ir zemākais līmenis kopš 30. novembŗa un 16,1% samazinājums nedēļā. Savukārt -16% ir straujākais kritums kopš tagadējā sprādziena sākuma septembrī.

Un te gribot negribot jākļūst nikns, un rokas sažņaudzas dūrēs. Jo tā varētu būt bijusi uzvara. Ja ne vēl pavisam svaigais un tikai mazākā daļā ar Paldiesilzi saistītais veselības polītikas noteicēju lēmums, ka jāļauj Latvijā ievazāt lipīgāko, tāpēc bīstamāko un nāvīgāko vīrusa Anglijas celmu un pēc ievazāšanas jāļauj to izvazāt pa visu valsti.

Pieņemsim, ka līdzšinējais sērgas paveids rūk ar kvocientu 0,8 nedēļā (sākumā minēju, ka šobrīd ir 1-0,161=0,839, bet tur iekšā arī jaunais celms). Pārejot no nedēļas uz piecdienu slimības paaudzi, lipība R=0,8^(5/7)=0,85. Ko nozīmē lēmums ievazāt Anglijas celmu? Pat ja jaunais celms būtu “tikai” 1,3 reizes lipīgāks par līdzšinējo slimību (tuvāk patiesībai varētu būt 1,5), lipība aug līdz Rₐ=0,85·1,3=1,1. Proti, lēmums ievazāt Anglijas celmu pārvērš uzvaru jaunā sērgas sprādzienā, jo ar līdzšinējiem ierobežojumiem vairs nepietiek, lai lipību noturētu zem 1. Tāpēc jākļūst nikns, un rokas sažņaudzas dūrēs. Jo drīkstēja neievazāt, varēja neievazāt un vajadzēja neievazāt.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 8,3‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Balvu novadā 6,3‰;
  3. Olaines novadā 6,3‰;
  4. Cesvaines novadā 6,2‰;
  5. Brocēnu novadā 5,5‰;
  6. Varakļānu novadā 4,7‰ (3↑);
  7. Līvānu novadā 4,7‰ (1↓);
  8. Alūksnes novadā 4,0‰ (2↑);
  9. Gulbenes novadā 3,9‰ (2↓);
  10. Salaspils novadā 3,8‰ (4↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Vegāni pelmeņi no savvaļā medītiem dzīvniekiem


Sejgrāmatas reklāma šovakar iepriecināja:

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 8. martā


Šodienas 194 ir jūtami mazāk nekā 272 priekš nedēļas 1. martā un mazākais skaits dienā kopš 30. novembŗa. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 592 vakar līdz 581, kas ir zemākais līmenis kopš 1. decembŗa un 12,8% samazinājums nedēļā. Īstermiņā priecina, taču vidējā termiņā divus nopietnus apdraudējumus radījusi veselības polītikas noteicēju rīcība:

  • pirmkārt, ļaut lipīgāko, bīstamāko un nāvīgāko vīrusa Anglijas celmu ievazāt Latvijā un pēc ievazāšanas ļaut to izvazāt pa visu valsti;
  • otrkārt, gatavība mīkstināt ierobežojumus bez vietējas aplipināšanas izskaušanas un tādējādi izraisīt nākamo sērgas sprādzienu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 9,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Balvu novadā 7,0‰ (1↑);
  3. Olaines novadā 6,9‰ (1↓);
  4. Cesvaines novadā 5,7‰;
  5. Brocēnu novadā 5,1‰;
  6. Līvānu novadā 5,0‰;
  7. Gulbenes novadā 4,4‰;
  8. Rugāju novadā 4,4‰;
  9. Varakļānu novadā 4,3‰;
  10. Alūksnes novadā 4,2‰ (1↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Ķīnas vīrusa gads Latvijā


Šobrīd aprit gads, kopš veselības polītikas noteicēju lēmums ļaut Ķīnas vīrusu ievazāt Latvijā nesa gaidāmos augļus un sākās vīrusa epidēmija Latvijā. (To vienu sievieti, ko vienā dienā atklāja un kas jau nākamā dienā esot izveseļojusies, atļaujos neuzskatīt par epidēmijas sākumu.) Grafikā gads izskatās tā:

Kartē savukārt var redzēt, kuŗas vietas sērga ķērusi smagāk un kuŗas vieglāk:

Visvairāk un vismazāk saslimušo pret iedzīvotāju skaitu tabulā:

Nr. Visvairāk Vismazāk
1. Aknīstes novads 16,03% Skrundas novads 0,86%
2. Aglonas novads 10,42% Naukšēnu novads 0,96%
3. Daugavpils 9,14% Alsungas novads 1,03%
4. Varakļānu novads 8,73% Pāvilostas novads 1,19%
5. Ādažu novads 7,87% Jaunpiebalgas novads 1,21%

Njā, Aknīstes psīchoneiroloģiskā slimnīca aizdegās oktobŗa beigās, vēlāk vēl pašvaldības pansionāts… Pretējā pusē nomaļāki un mazāki novadi, taču rekordiste Skrunda nav pavisam maza un turklāt pie dzīvas Liepājas šosejas. Valsts caurmērs 4,7%, Rīgā 5,1%.

Epidēmijas vēsture būtu pagaŗa, bet, par laimi, esmu to jau aprakstījis attiecībā uz 2020. kalendāra gadu. Papildinot to ar pāris šīgada mēnešiem, jāatzīst, ka bažīgās gada nogales prognozes tābrīža raksta beigās ir piepildījušās:

  • veselības polītikas noteicēji tiešām zaudējuši G atzīmi cīņā pret vīrusu — lēmums, ka jāļauj ievazāt Latvijā bīstamāko Anglijas celmu, sekmīgi izpildīts;
  • tāpat ar potēšanas gaitu tiešām zaudēta H atzīme;
  • rīcība pēc sekmīgas jaunā vīrusa paveida ievazāšanas tiešām ir tāda, ka veselības polītikas noteicēji šobrīd zaudē vēl I atzīmi.

Tādējādi epidēmijas gads vienā attēlā izskatās tā:

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 7. martā


Šodienas 322 ir mazāk nekā 376 priekš nedēļas 28. februārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 600 vakar līdz 592, kas ir zemākais līmenis kopš 3. decembŗa un -11,2% pa nedēļu. Pašreizējais sprādziens un tā virsotne izskatās tā:

Kartē nomainīju pašvaldības, kur pieļautas klātienes mācības, pret jaunāko sarakstu, kas spēkā no 8. marta. Klāt Pārgaujas, Rundāles, Viesītes novads, prom Alojas, Apes, Dagdas, Lubānas, Siguldas, Tērvetes novads. Bilance -3, tādu novadu skaits sarucis no 22 līdz 19. Izmantoto kritēriju trūkumu dēļ saraksts neatbilst viszemākās saslimstības vietām.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 9,4‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Olaines novadā 7,0‰;
  3. Balvu novadā 6,9‰;
  4. Cesvaines novadā 5,7‰ (3↑);
  5. Brocēnu novadā 5,5‰;
  6. Līvānu novadā 5,0‰ (2↓);
  7. Gulbenes novadā 4,5‰ (4↑);
  8. Rugāju novadā 4,4‰;
  9. Varakļānu novadā 4,3‰ (3↓);
  10. Dundagas novadā 4,2‰.

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 6. martā


Šodienas 595 ir jūtami mazāk nekā 827 priekš nedēļas 27. februārī. Tas samazinājis nedēļas caurmēru no 633 vakar līdz 600, kas ir zemākais līmenis kopš 4. decembŗa un -10,7% pa nedēļu. Tiesa, pienācīgi cīnoties pret sērgu, tā ruktu par 10% nevis nedēļā, bet dienā.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 9,4‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Olaines novadā 7,5‰ (1↑);
  3. Balvu novadā 7,1‰ (1↓);
  4. Līvānu novadā 5,4‰ (1↑);
  5. Brocēnu novadā 5,3‰ (2↑);
  6. Varakļānu novadā 5,0‰;
  7. Cesvaines novadā 4,9‰ (5↑);
  8. Rugāju novadā 4,9‰ (4↓);
  9. Alūksnes novadā 4,2‰;
  10. Dundagas novadā 4,2‰ (3↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) vispārīgā kritumā tomēr bijis Naukšēnu novadā, kur ilgāku laiku bija nulle, bet šodien 3 jauni slimnieki, tādējādi pieaugums par 1,8‰ dienā. Tas ir kārtējais piemērs, kas notiek, ja vietas, kas atbrīvojušās no sērgas, nesargā no inficētās valsts daļas ar karantīnas robežu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 5. martā


Šodienas 746 ir mazliet vairāk nekā 725 priekš nedēļas 26. februārī. Tas par kripatu cēlis nedēļas caurmēru no 630 vakar līdz 633, kas tomēr ir 10,4% mazāk nekā nedēļu iepriekš. Pieminams, ka Rīgā vakar un šodien nedēļas saslimstība noslīdējusi līdz zemākam līmenim kopš 25. novembŗa:

Tomēr arī tāda it kā priecīga ziņa patiesībā rāda, ka ierobežojumi ir par vāju, jo kopš ziemassvētku virsotnes spējuši divarpus mēnešos sērgu sadeldēt tikai 1,64 reizes. Pienācīgi rīkojoties, sērga būtu izskausta no Rīgas jau priekš mēneša. Pat ar nepilnīgiem, tomēr stingrākiem ierobežojumiem (fiziski kontrolēta satiksmes ierobežošana starp pašvaldībām) nekā Latvijā Lietuva spējusi saslimstību kopš ziemassvētkiem sadeldēt 6,4 reizes, savukārt Īrija divos mēnešos kopš savas virsotnes — 11 reižu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 8,7‰ iedzīvotāju nedēļā (1↑);
  2. Balvu novadā 7,5‰ (1↓);
  3. Olaines novadā 6,9‰;
  4. Rugāju novadā 6,3‰ (7↑);
  5. Līvānu novadā 6,3‰;
  6. Varakļānu novadā 5,7‰ (2↓);
  7. Brocēnu novadā 5,7‰ (6↑);
  8. Gulbenes novadā 5,4‰;
  9. Alūksnes novadā 4,0‰ (2↑);
  10. Vaiņodes novadā 4,0‰ (5↑).

Pretējā galā pieminams, ka šodien kļuvis par četri novadi vairāk, kur nedēļu nav bijis sērgas. Diemžēl, tā kā mūsu veselības polītikas noteicēji ļauj atkal ievazāt sērgu vietās, kur tā kādu brīdi iznīdēta, jebkādi tādi sasniegumi ir tikai īslaicīgi.

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Rugāju 4 4,4 6,3 1,9
2. Brocēnu 12 3,9 5,7 1,8

Ātrumā neatrodu internetā, kas par lietu Rugāju un Brocēnu novadā, bet pēdējās dienas pievērsta uzmanība epidēmijai Balvu-Gulbenes-Alūksnes pusē. Vēlreiz paldies veselības polītikas noteicējiem par tālredzīgu un sekmīgi īstenotu lēmumu ļaut Latvijā ievazāt bīstamākus sērgas celmus un nebloķēt vietas, kur tie izplatījušies.

Alvis Hermanis: daudzi prasa, lai es paskaidrotu sīkāk. Te būs


Tā kā sejgrāmatas cenzori izdzēsuši Alvja Hermaņa rakstu, pārspiežu arī pie sevis.

PAPILDUS. Šīs bijušas Alvja Hermaņa atbildes intervijā “Dienai”.

Alvis Hermanis. Letas attēls

Pēdējo dienu jandāliņš sakarā ar manis publiskotajiem Jaunā Rīgas teātra uzvedības noteikumiem ir radījis kaudzi interpretāciju šim tekstam. Daudzi prasa, lai es tos komentētu un paskaidrotu sīkāk.

Cilvēka daba nemainās un cilvēka sugu uzlabot ar dažādiem jauniem aizliegumiem, protams, ir bezcerīgi. Ir jau mēģināts. Pietiek arī piemēru, kad visinteliģentākie ļaudis pie zināmiem apstākļiem pāris dienu laikā nomet civilizācijas nastu un atgriežas dzīvnieku pasaulē. Cīņa starp gaišajiem un tumšajiem spēkiem notiek nevis ārpus, bet iekšpus katra no mums un cīņa rādās būs bezgalīga. Piemēram, rakstnieks Varlams Šalamovs pēc 20 pavadītajiem gadiem progresa būvētāju koncentrācijas nometnē, atzinās, ka cilvēka seju ātri vien tur pazaudēja pilnīgi visi ieslodzītie. Izņēmums, starp citu, bija tikai – ticīgie. Kas interesanti.

Daži domā, ka mēs “eskimosiem gribam ietirgot sniegu”. Ne gluži. Problēma pastāv. Ar dažiem mūsu aktieriem pēdējās dienās runājot, pēkšņi sapratām, ka daudzas no mūsu izrādēm, kuras uztaisījām pirms vairākiem gadiem, šodienas apstākļos vairs nebūtu iespējamas dēļ politkorektuma terora. Piemēram, Vilis Daudziņš atzina, ka izrāde “Vectēvs”, ar visiem tiem “žīdiem un neonacistiem” būtu stipri jārevidē. Māras Ķimeles “Otello”, kur Andris Keišs tiek pārkrāsots par nēģeri, šodien skaitās rasistisks noziegums, jo “blackface” aizliegums teātros vairs neļauj baltajiem atdarināt citas rases. Bet bez āfrikāņu konteksta šīs Šekspīra lugas kompozīcija vairs nedarbojas un ir bezjēdzīga. Sarakstu varētu turpināt. Tomēr pats ļaunākais, ka ir sākusies pašcenzūra, kad mēs paši esam sākuši raustīties.

Nobela prēmijas laureāts Kazuo Išiguro arī šais dienās runā par to pašu – viņš aicina jaunos rakstniekus nepadoties politkorektuma teroram un saglabāt savu domas un vārda brīvību. Mūsu teātrī šie noteikumi nav nekas jauns. Tie ir spēkā kopš 1997.gada, kopš esmu mākslinieciskais vadītājs. Tie vienkārši bija mūsu nerakstīti likumi, kuri nekad pat netika apspriesti vai apšaubīti. Šobrīd tos gribēju publiski atkārtot, lai visiem būtu skaidrs – jūs tur ārpusē varat darīt kā gribat, bet mūsu teātra teritorijā noteikumi paliks vecie. Sorrī. Ja kādam nepatīk, tā nav mūsu problēma.

Esat bijuši brīdināti, tad, lūdzu, – bez pretenzijām. Varat iet uz politkorektajiem teātriem.

Tas, ko mūsdienās sauc par liberālismu, protams, ir pilnīgs pretstats klasiskajam liberālismam. Pierādījums ir mūsu “manifests”. Izrādās, ka vārda brīvība apdraud demokrātiju. Aicinājums uz vārda brīvību tagad esot aicinājums uz naidu. Nu, sveiki! Toties mani oponenti soctīklos novēl man saslimt ar vēzi. Esam atbraukuši.

Par to, ka par šo visu ir arī citi viedokļi, piemēram, var pārliecināties, lasot publikācijas jaunizveidotajā interneta portālā http://www.telos.lv, kurā beidzot drīkst parādīties arī pretēji uzskati. Kultūrkapitāla fonda mafija šo portālu atteicās atbalstīt un nākamajā dienā pēc portāla dzimšanas tika nobloķēti sociālie konti tā autoram, pateicoties vietējiem “liberāļiem”, kuri to nemaz neslēpa un pat lepojās. Tāda situācija Latvijā ir uz šo brīdi.

Morālos kompasus arī mūsu teātrī neviens nav atcēlis. Manuprāt, manā manifestā svarīgākais ir pats pēdējais teikums. “Un lai Dievs jums stāv klāt”. Ar vai bez ironijas – up to you. Tur nu katram pašam jātiek ar to dievu skaidrībā. Piemēram, komunistus un mūsdienu kreisos vieno agresīvs ateisms un viņiem nav īsti nekad bijis nekādu iekšējo ētisko parametru. Varbūt tas arī ir iemesls tādam apjukumam un centībai visu laiku ieviest regulējošus aizliegumus un sodus tā vietā, lai ļautu cilvēkiem dzīvot savu dzīvi, kur cilvēki mācās sadzīvot viens ar otru dabiskā veidā. Starp citiem cilvēkiem, kuri, kā izrādās, neesi tu.

Mūsu teātrī pa šiem gadiem neviens noziegums vai kāds tamlīdzīgs ekscess nav noticis. Nav dzirdēts, ka kāds būtu arī psihiski traumēts. Toties ir bijis daudz dienesta romānu, kuru rezultātā ir piedzimuši pa šiem gadiem vismaz 20 bērnu, starp citu.

Vienīgais incidents-izņēmums bija pirms pāris gadiem, kad pārtraucām darba attiecības ar vienu režisoru (vīrieti), kurš nemācēja mēģināt izrādes nepazemojot sievietes (aktrises).

Kad tas atkārtojās jau trešo reizi, tad nolēmu, ka laikam pietiks. Citu konfliktu neatceros.

Sākot no 1993.gada, ar savām pirmajām izrādēm, es un Jaunais Rīgas teātris esam darījuši tik daudz Latvijas minoritāšu un sieviešu tiesību aizstāvībai, kā neviena cita mākslas organizācija šai valstī. Pirms 20 gadiem tam patiesi vajadzēja pilsonisku drosmi. Tas nebija tik vienkārši, pašsaprotami un finansiāli izdevīgi kā šodienas aktīvistiem tas liekas. Ar ziliem matiem toreiz bija par maz un toreiz par to runāt publiski bija pilnīgi un galīgi politnekorekti, ja kas. Žēl, ka tās paaudzes cilvēki, kuru tiesības mēs toreiz aizstāvējām, ir tik nepateicīgi, – tagad gļēvi klusē un negrib to atgādināt tiem, kuri šo vēsturi vienkārši nezina. Un atkal žēl, ka nav Naumaņa vai Andreja Žagara, kuri palīdzētu viņiem to atcerēties. Un vienīgā atbilde uz tagadējiem pārmetumiem par mūsu “iekļaujošajām vērtībām” ir – JRT iestudēto izrāžu saraksts 23 gadu garumā. Protams, ja jums vajag īstus pierādījumus, nevis tukšus vārdus ar visiem tiem “woke” bla bla bla.

Vēsture iet pa riņķi. Ir sajūta. ka plate visulaik pārlec. Cenzūra un pašcenzūra jau ir – “deja vū”. Nu jau paliek garlaicīgi.

Nezinu, kuri te tagad tie liberāļi un kuri tie konservatori. Par tām definīcijām atkal varētu pastrīdēties. Drīzāk es abas grupas iedalītu – veselā saprāta piekritēji un tie, kuri, pārvarot sarežģītus šķēršļus, ir ceļā uz to. Viņiem tikai garāks tas ceļš sanāks – ar apvadceļiem visādiem un bedrēm, kur sanāk pa ceļam iemaukties. Bet gan jau tiks laukā.

Protams, mākslai nav it nekādu robežu. Vispār nekādu. Bet katrs jau pats nes personīgi atbildību par sekām. Es, piemēram, uzskatu, ka izrādes laikā mēs varam ķēzīties bez bremzēm. Bet izrādei ejot uz beigām, mums pašiem tas viss jāsatīra, lai skatītājs aiziet mājās bez mūsu tarakāniem. Tas pats jebkurā sarunā vai cilvēciskā satiksmē. Katrs pats lai tiek ar to galā. Bez visādiem pieskatītājiem, vēlams. Savā starpā varat ņemties, bet mums, lūdzu, nekrītiet vairs uz nerviem.

Šie 7 noteikumi bija daļa no manas mākslinieciskās programmas, kad 1997.gadā uzņēmos Jaunā Rīgas teātra vadīšanu un uzaicināju pārējos. Tā ir bāze visam, ko esam līdz šim darījuši. Tā nav nekāda darba drošības instrukcija, par kuru jāparakstās visiem darbiniekiem vai apmeklētājiem. Šie 7 noteikumi – tas jau arī ir tas Jaunais Rīgas teātris kopā ar visiem aktieriem un citiem darbiniekiem.

Kas attiecas uz mūsu teātra auditoriju jeb – mūsu skatītāju “prātiem” – es to noformulētu sekojoši:

Jaunais Rīgas teātris ir vieta tiem, kuriem nepatīk, ka viņu vietā domā kāds cits.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 4. martā


Šodienas 646 ir jūtami mazāk nekā 813 priekš nedēļas 25. februārī. Turklāt tas noticis ar testu rekordskaitu: 15,2 tk, salīdzinot ar 12,2 tk 25. februārī. Samazinājums pazeminājis arī nedēļas caurmēru no 654 vakar līdz 630, kas ir zemākais līmenis kopš 15. decembŗa un -10,1% pa nedēļu. Sērgas gaita dažādos tuvinājumos (visa epidēmija, tagadējais sprādziens, virsotne) izskatās tā:

Varētu priecāties, ja vien veselības polītikas noteicēji nebūtu vairākos veidos parūpējušies, ka sasniegumi ir uz puņķiem un kuŗu katru brīdi var pāriet sprādzienā līdz 2000 un vairāk dienā:

  1. ierobežojumi ir par vāju un turpat divos mēnešos spējuši sadeldēt sērgu tikai 1,6 reizes;
  2. par spīti tam, ka saslimstība kritiski augsta un ierobežojumi par vāju, tos vājina vēl vairāk;
  3. ļāvuši ievazāt Latvijā un pēc tam izvazāt pa visu valsti bīstamāko un nāvīgāko Anglijas paveidu, kuŗa lipība pārsniedz sērgas diluma tempu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 9,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Viļakas novadā 8,7‰;
  3. Olaines novadā 6,1‰ (1↑);
  4. Varakļānu novadā 5,7‰ (7↑);
  5. Līvānu novadā 5,5‰ (2↓);
  6. Dundagas novadā 5,3‰;
  7. Amatas novadā 5,2‰ (2↓);
  8. Gulbenes novadā 5,2‰ (1↓);
  9. Vecpiebalgas novadā 4,5‰ (1↑);
  10. Riebiņu novadā 4,4‰ (2↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 3. martā


Šodienas 919 ir mazāk nekā 983 priekš nedēļas 24. februārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 663 vakar līdz 654, kas ir otrs zemākais līmenis pēdējā laikā (zemāk bija vien 647 19. februārī) un nedaudz zemāk (-4,7%) nekā nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Viļakas novadā 8,7‰ (4↑);
  3. Līvānu novadā 6,3‰ (1↑);
  4. Olaines novadā 5,7‰ (9↑);
  5. Amatas novadā 5,4‰ (3↓);
  6. Dundagas novadā 5,3‰ (26↑);
  7. Gulbenes novadā 5,3‰ (2↓);
  8. Riebiņu novadā 5,1‰ (6↑);
  9. Kokneses novadā 4,9‰ (3↑);
  10. Vecpiebalgas novadā 4,8‰ (1↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Viļakas 16 5,4 8,7 3,4
2. Dundagas 10 2,8 5,3 2,5
3. Aknīstes 3 1,2 2,4 1,2
4. Olaines 35 4,5 5,7 1,2

Ātrumā neatrodu internetā, kas par lietu Viļakas novadā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 2. martā


2. marta 645 ir mazliet mazāk nekā 669 priekš nedēļas 23. februārī. Tas par kripatu pazeminājis nedēļas caurmēru no 666 vakar līdz 663, kas ir otrs zemākais līmenis pēdējā laikā (zemāk bija vien 647 19. februārī) un nedaudz zemāk (-2,6%) nekā nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,3‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Amatas novadā 6,2‰;
  3. Aizputes novadā 5,7‰ (2↑);
  4. Līvānu novadā 5,6‰ (2↑);
  5. Gulbenes novadā 5,5‰ (2↑);
  6. Viļakas novadā 5,4‰ (3↑);
  7. Varakļānu novadā 5,4‰ (3↓);
  8. Valkas novadā 5,1‰ (5↑);
  9. Vecpiebalgas novadā 5,1‰ (1↓);
  10. Brocēnu novadā 5,0‰ (7↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 1. martā


Šodienas 272 ir tikpat, cik 274 priekš nedēļas 22. februārī. Nedēļas caurmērs tāpēc mainījies par 0,3 un tāpat kā vakar ir tik tikko zemāks (-3,0%) nekā nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Amatas novadā 6,2‰;
  3. Brocēnu novadā 6,0‰ (6↑);
  4. Varakļānu novadā 6,0‰ (1↓);
  5. Aizputes novadā 5,6‰ (1↑);
  6. Līvānu novadā 5,4‰ (2↑);
  7. Gulbenes novadā 5,4‰;
  8. Vecpiebalgas novadā 5,3‰ (4↓);
  9. Viļakas novadā 5,1‰ (2↑);
  10. Alūksnes novadā 5,0‰.

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 28. februārī


Šodienas 376 ir mazāk nekā 410 priekš nedēļas 21. februārī. Tas nedaudz samazinājis nedēļas caurmēru no 672 vakar līdz 667, kas ir viegli mazāk nekā nedēļu iepriekš (-3,0%).

Katē nomainīju pašvaldības, kur pieļautas klātienes mācības, pret jaunāko sarakstu, kas spēkā no 1. marta. Salīdzinot ar šonedēļu, klāt Alojas, Apes, Lubānas, Zilupes novads, prom Auces, Burtnieku, Cesvaines, Krustpils, Saulkrastu, Skrundas, Vecpiebalgas novads. Kopā bilance -3, un tādu novadu skaits sarucis no 25 līdz 22.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Amatas novadā 6,2‰ (1↑);
  3. Varakļānu novadā 6,0‰ (6↑);
  4. Vecpiebalgas novadā 5,6‰;
  5. Jaunpils novadā 5,6‰ (3↓);
  6. Aizputes novadā 5,6‰ (2↑);
  7. Gulbenes novadā 5,5‰ (2↓);
  8. Līvānu novadā 5,3‰ (1↓);
  9. Brocēnu novadā 5,1‰ (3↓);
  10. Alūksnes novadā 5,1‰ (2↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Būs rīt jāieliek mēneša apskats par februāri.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 27. februārī


Šodienas 827 ir jūtami mazāk nekā 1069 priekš nedēļas 20. februārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 706 vakar līdz 672, un caurmērs ar to kļuvis nedaudz zemāks nekā nedēļu iepriekš (-2,6%).

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Jaunpils novadā 6,5‰ (5↑);
  3. Amatas novadā 6,4‰;
  4. Vecpiebalgas novadā 5,9‰ (16↑);
  5. Gulbenes novadā 5,8‰ (1↓);
  6. Brocēnu novadā 5,3‰ (5↑);
  7. Līvānu novadā 5,2‰ (5↑);
  8. Aizputes novadā 5,2‰ (2↓);
  9. Varakļānu novadā 5,0‰ (4↓);
  10. Kokneses novadā 4,9‰ (2↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Vecpiebalgas 9 3,9 5,9 2,0
2. Riebiņu 6 2,7 4,0 1,3

Ātrumā internetā neatrodu, kas par lietu Vecpiebalgas novadā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 26. februārī


26. februāŗa 725 ir vairāk nekā 689 priekš nedēļas 19. februārī. Tas nedaudz cēlis nedēļas caurmēru no 701 iepriekšējā dienā līdz 706, un caurmērs pa nedēļu kļuvis 9,1% augstāks.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar  iepriekšējo dienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 12,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Mazsalacas novadā 8,0‰;
  3. Amatas novadā 7,8‰ (1↑);
  4. Gulbenes novadā 6,8‰ (1↓);
  5. Varakļānu novadā 6,4‰ (2↑);
  6. Aizputes novadā 6,3‰ (1↓);
  7. Jaunpils novadā 6,1‰ (1↓);
  8. Kokneses novadā 5,9‰ (4↑);
  9. Valkas novadā 5,7‰;
  10. Ciblas novadā 5,5‰ (2↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Balvu 33 10,6 12,8 2,2
2. Apes 6 0,9 2,8 1,9
3. Mērsraga 2 0,7 2,1 1,4
4. Vecpiebalgas 4 2,8 3,9 1,1

Balvos priekš dažām dienām ziņoja, ka visgrūtāk pansionātā un ka Kubulu bērnudārzā slēgta vēl viena grupa. Savukārt skolas strādā attālināti, un tajās vien atsevišķi slimnieki.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 25. februārī


Šodienas 813 ir jūtami vairāk nekā 708 priekš nedēļas 18. februārī. Tas cēlis nedēļas caurmēru no 686 vakar līdz 701. Ar to caurmērs kļuvis 5,5% augstāks nekā priekš nedēļas un atgriezies 14. februāŗa līmenī. Arvien vairāk izskatās, ka veselības polītikas noteicēju lēmumiem:

  1. ļaut, lai Latvijā ievazā lipīgāko, bīstamāko un nāvīgāko sērgas Anglijas paveidu;
  2. ļaut, lai pēc ievazāšanas to izvazā pa visu valsti;
  3. paralēli mīkstināt ierobežojumus;
  4. muļļāties ar potēšanu,

sāk ienākties gaidāmie augļi.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,6‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Mazsalacas novadā 7,3‰ (3↑);
  3. Gulbenes novadā 7,1‰;
  4. Amatas novadā 7,0‰ (2↑);
  5. Aizputes novadā 6,8‰ (3↓);
  6. Jaunpils novadā 6,5‰ (6↑);
  7. Varakļānu novadā 6,4‰ (3↓);
  8. Ciblas novadā 5,9‰ (1↓);
  9. Valkas novadā 5,7‰ (18↑);
  10. Priekules novadā 5,6‰ (4↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Valkas 19 3,3 5,7 2,4
2. Jaunpils 4 4,7 6,5 1,9
3. Raunas 5 3,3 5,0 1,7
4. Vaiņodes 3 3,1 4,5 1,3
5. Cesvaines 3 3,1 4,4 1,3
6. Kokneses 10 4,3 5,5 1,2

Ātrumā neatrodu internetā, kas par lietu Valkā, bet ir iepriekšēja vēsture ar pansionātu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 24. februārī


Šodienas 983 ir vairāk nekā 946 priekš nedēļas 17. februārī. Tas nedaudz cēlis nedēļas caurmēru no 681 vakar līdz 686, un nu caurmērs ir turpat (+0,4%), kur nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,6‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Aizputes novadā 7,3‰;
  3. Gulbenes novadā 7,0‰ (3↑);
  4. Varakļānu novadā 7,0‰ (1↓);
  5. Mazsalacas novadā 6,9‰ (1↓);
  6. Amatas novadā 6,8‰ (4↑);
  7. Ciblas novadā 6,4‰ (2↓);
  8. Strenču novadā 5,3‰ (6↑);
  9. Baldones novadā 5,2‰ (4↑);
  10. Līvānu novadā 4,8‰ (5↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Amatas 11 5,0 6,8 1,8
2. Cesvaines 4 1,3 3,1 1,8
3. Brocēnu 9 3,2 4,6 1,4
4. Balvu 24 9,3 10,6 1,3

Cesvainē ziņo par perēkli bērnudārzā.

<span>%d</span> bloggers like this: