Rīgas domes kandidāti, viņu programma, tautība un citas lietas


Šodien beidzās kandidātu sarakstu iesniegšana Rīgas domes vēlēšanām. Pieteicās 15 sarakstu, jūtami vairāk nekā 2017. gadā (11). Attiecīgi arī kandidātu skaits audzis no 586 līdz 718. Te var iepazīties ar kandidātu sarakstiem, likumā noteiktām 4000 zīmju programmām, kandidātiem un statistiku par viņiem. Piemēram, tautība (latviešu īpatsvara dilšanas secībā):

Spilgti grafiki: Krievijas nobalsošanas zāģis


Visu, ko pietiek zināt par neseno Krievijas satversmes grozījumu nobalsošanu, var redzēt divos grafikos (avots):

Kas tur tāds? Zāģis! (Par to, ka (un kāpēc) nav zvanveida, šoreiz izlaidīsim.) Proti, vēlēšanu iecirkņu sadalījumā pēc vēlētāju aktīvitātes un “par” balsu īpatsvara iecirkņu skaits nedabiski palecas apaļos skaitļos: 70-75-80-85-90-95%. Tā vēlēšanu viltošanas pazīme, kad oficiālos iznākumos ieraksta priekšniecības iepriekš pateiktus skaitļus neatkarīgi no urnu satura. Tā kā cilvēks pēc dabas slinks un rokām desmit pirkstu, visbiežāk ieraksta apaļus decimālās sistēmas skaitļus. Turklāt šogad zāģa zobi divreiz gaŗāki nekā līdz šim visvairāk viltotās vēlēšanās.

Latviešu īpatsvars dzimušos ir augstāks nekā Latvijas laikā


Sāku mazliet uzmest aci pērngada dēmografijas rādītājiem. Patīkami, ka laulībā dzimušo īpatsvars augstākais kopš 1998. gada — 61,6%, salīdzinot ar 55,0% vēl 2012. gadā. Bet šoreiz ne par to. Jo turpinājumā aprēķināju dzimušo sadalījumu pēc tautības. Un latviešu īpatsvars 2019. gadā bija tāds, ka tūlīt ņēmos darīt kaut ko pirmo reizi mūžā — salīdzināt ar Latvijas laiku. Tā kā tolaik sīkākas tautas un nezināma tautība skaitīta kopā, tāpat bija jādara ar mūsdienu datiem, kaut toreiz nezināma bija dažu dzimušo tautība, bet šobrīd jaundzimušā tautību drīkst nenorādīt un tā katru gadu nodara četrciparu skaitlim bērnu. Proti, es velku uz to, ka man bija jāpieņem zemākais iespējamais latviešu īpatsvars — it kā neviens nezināmas tautības bērns nebūtu latvietis. Tā, protams, nav tiesa. Piemēram, 2015. gadā 31% nezināmas tautības bērnu māte bija latviete — un šobrīd varētu būt līdzīgi. Bet labi, pat pieņemot mūsdienās teorētisko minimumu, skaitļi ir tādi:

Jā, pēdējos trīs gadus latviešu īpatsvars dzimušos ir augstāks nekā jebkad Latvijas laikā! 1920.—23. gada ziņas nevarēju dažās minūtēs atrast, bet nav domājams, ka 1924. gadā latviešu īpatsvars dzimušos būtu piepeši kritis par 8%. Vai tas nozīmē, ka pērn latviešu īpatsvars no Latvijā dzimušiem bijis lielākais kopš … ēē … 19. gadsimta vidus? Tad jāskatās ne tikai neatkarības posmi. Dažās minūtēs dažus citus gadus varēju atrast, un tad aina ir tāda:

Tomēr 2. pasaules kaŗa laikā vardarbīgas iedzīvotāju sastāva maiņas dēļ (vācu izceļošana, žīdu iznīcināšana) latviešu īpatsvars dzimušos sasniedza 78%. Bet! Kā jau teicu, mūsdienās izmantots teorētiskais minimums. Pieskaitot tam 31% no 2019. gada 1740 nezināmas tautības bērniem, iegūst 78,7%. Bet varbūt pērn nebija 31%? Lai gūtu skaidrību, būtu jālūdz no Centrālās statistikas pārvaldes ziņas par dzimušo sadalījumu pēc bērna un mātes tautības. Pietiktu 1/4 nezināmas tautības bērnu dzimt latvietēm, lai latviešu īpatsvars dzimušos būtu augstāks arī par vācu laiku.

Un par cara laiku? 1897. gadā latviešu Latvijā bija 68,3% iedzīvotāju, pirms tam un līdz 1. pasaules kaŗam īpatsvars lēni dila sveštautiešu iebraukšanas dēļ. Savukārt tautu dzimstības īpatnības bija līdzīgas kā Latvijas laikā: no lielākām tautām vien vāciešiem bija zemāka dzimstība nekā latviešiem, tāpēc dzimušo sadalījumā pēc tautības latviešu bija aptuveni tikpat, cik tautību sastāvā kopumā vai pat nedaudz mazāk (kā Latvijas laikā). Tāpēc tiešām iepriekšējo reizi 4/5 varētu būt bijušas 19. gadsimta vidū.

Jā, arī jaunākie dēmografijas dati rāda, ka latviešiem nav zemas dzimstības izraisītas dēmografiskas krizes. Pašreizējā dzimstība nerada nekādus draudus tautas pastāvēšanai pārskatāmā nākotnē līdz pat apvārsnim, aiz kuŗa dēmografiskas prognozes zaudē jēgu. Gluži pretēji, dzimstība vairo un nostiprina latviešu stāvokli Latvijā. Eksistenciāls drauds ir sveštautiešu iebraukšana, bet par to citkārt.

Priecīgus jāņus!


Vai, Jānīti, Dieva dēls, tavu platu cepurīti!
Visa plata pasaulīte apakš tavas cepurītes.

Autors: Valdis Celms

Piecgadnieces virtuve


Piecgadniecei patīk zīmēt. Līdz tulznām pirkstos patīk. Nesen uzzīmēja virtuvi — skatīt attēlu. Man vislabāk patika, kā cep cūku.

Karantīnas volejbols


Deviņgadnieks izdomāja lielisku telpu sporta spēli. Ņem lielos lego klučus un sastiprina divu rindu augstumā, lai turētos kopā un veidotos gaŗa sētiņa pāri visai istabai. Tad ņem balonu un spēlē volejbolu pāri sētiņai. (Labi, pie mums ļauts vairākkārt pieskarties balonam, bet ne to turēt.)

Uhaņas vīruss un mirstība Latvijā — ko var saskatīt marta skaitļos


Latvijā tāpat kā visur pasaulē Uhaņas vīrusa statistika ir nepilnīga — galvenokārt ierobežotas testēšanas dēļ. Iznākumā daļa slimības apmēra un posta paliek neuzskaitīta, un tas maldina un vairo aplamu rīcību. Nepilnības attiecas kā uz saslimušo, tā bojā gājušo skaitu, turklāt ir vēl citādi epidēmijas upuŗi — cilvēki ar citām vainām, kuŗi sērgas dēļ netiek pienācīgi ārstēti un tāpēc iet bojā. Citās zemēs konstatēts, ka patieso ainu labāk rāda kopējā mirstība (neatkarīgi no oficiālā cēloņa). Piemēram, var uzmest aci spilgtiem attēliem par Ņujorku, Nīderlandi vai Ziemeļitaliju.

Kā ir Latvijā? Centrālā statistikas pārvalde publicē mēnešu datus, un priekš pāris dienām klajā laists marta skaitlis. Pārvēršot to attiecībā pret iedzīvotāju skaitu un salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, iznākums redzams grafikā. Ko var saskatīt? Pirmkārt, to, ka klimats Latvijā tāpat kā lielākā daļā pasaules ir par aukstu cilvēka dzīvošanai un pāris grādu siltāk nāktu tik par labu. Labi, tas skaidrs, bet marta mirstība? No vienas puses, mirstība, kas iepriekš bija zemāka nekā pērn, martā palēkusies virs 2019. gada. No otras puses, mirstība palēkusies no pēdējo desmit gadu zemākā līmeņa uz viduvēju (nevis augstu), turklāt mirstība mēdz pa mēnešiem nejauši lēkāt. Tāpēc es teiktu, ka nevar saprast.

Bet kā un kad varētu saprast? Acīmredzama iespēja ir gaidīt mēnesi un tad skatīties aprīļa datus. Taču tā nav vienīgā. Iepriekš minētos ārzemju piemēros dati bija ne par mēnešiem, bet īsāku laiku, kas ļauj laicīgāk ieraudzīt notiekošo. Ja Latvijas mirstība būtu marta gaitā turējusies vienā līmenī vai svārstījusies šurpu turpu, tas vedinātu domāt, ka Uhaņas vīruss to būtiski neiespaido. Toties, ja mirstība no mēneša sākuma uz beigām būtu jūtami augusi, tas vedinātu domāt pretējo.

Bet vai Latvijā tik precīzus un operātīvus skaitļus var iegūt? Jā, var. Civīlstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 7. pants noteic, ka šie dati ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes paspārnē esošā Civīlstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā, tik līdz šim nav publicēti. Lietas sabiedriskā svarīguma dēļ piemērots risinājums būtu mirušo skaitu pa dienām pašvaldību griezumā nekavējoties publicēt PMLP mājaslapas statistikas sadaļā vai atvērto datu portālā data.gov.lv, kur jau katru dienu publicē Uhaņas vīrusa datus (arī pašvaldību griezumā). Lai būtu, ar ko salīdzināt, dati nepieciešami, sākot vismaz no 2019. gada sākuma. Ja var vēl agrākus, jo labāk. Tiesa, lai tas notiktu, acīmredzot vajag lēmumu vismaz Iekšlietu ministrijas (kuŗas paspārnē ir PMLP) vadības līmenī.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Priekš simt gadiem — Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas


Ikurāt priekš simt gadiem — 1920. gada 17. un 18. aprīlī — notika Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas, pirmās dēmokratiskās vēlēšanas, kas aptvēra visu Latviju. Vēlēšanas un to iznākumus lieliski aprakstījis Marģers Skujenieks iznākumu grāmatā, tāpēc necik diži padarīšanu neaprakstīšu — lasiet Skujenieku; ja interesē vēlēšanas, ir vērts. Mans pienesums lai ir tas, kā Skujeniekam nav — karte un krāsainums. Diemžēl manā rīcībā nav tālaika pagastu robežu (ja kādam tās ir zināmas, būšu pateicīgs par norādi vai dalīšanos), tāpēc jāiztiek ar pilsētām, miestiem un apriņķu lauku territorijām.

Mēneša prieks — riteņbraukšana


Vai pa aptuveni mēnesi kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas noticis kas labs? Jā, ir. Četrgadniece iemācījusies braukt ar riteni. Pagaidām dižākais sasniegums: 4,3 km brauciens, ko — uff! — dabūju kājām rikšot pakaļ.

Koronvīrusa saslimstība pašvaldību griezumā


Slimību profilakses un kontroles centrs nesen sācis publicēt precīzu koronvīrusa slimnieku skaitu pašvaldībās, kur vismaz seši saslimušie. Skaitļi pieejami gan pastāvīgi atjaunotas kartes veidā, gan kopš 19. marta tabulas veidā. Paldies! Vēl būtu lietderīgas ziņas par Rīgas dzīvojamiem rajoniem, jo ir pilnīgi atšķirīga aina, vai no 324 Rīgas slimniekiem katrā rajonā ir pa pieci seši, vai Pļavniekos divsimt. Dati ļauj zināmās pašvaldībās noteikt saslimstību no iedzīvotāju skaita. Grafikā tas izskatās tā:

Tas gan vēl droši nenozīmē, ka Gaŗkalnē ir augstākā saslimstība Latvijā, jo kādās mazākās pašvaldībās, par ko precīzu saslimušo skaitu neizpauž, bet ir 1…5, saslimstība pret iedzīvotāju skaitu var būt vēl augstāka. 9. aprīļa dati tāpēc, ka slimnieku sadalījumu pa pašvaldībām publicē vēlāk nekā jaunākās dienas ziņas par valsti kopumā un raksta tapšanas laikā 10. aprīļa dati vēl nebija publicēti. Kartes veidā saslimstība izskatās tā:

Vēl var atsevišķas vietas skatīties laika griezumā. Tiesa, ārpus Rīgas skaitļi gana mazi, ka vairums iet pakāpienu lūzumiem, tāpēc iztikšu tik ar divām pašvaldībām, kur visvairāk slimnieku:

Dažādu pašvaldību gaitā nav būtisku atšķirību, un kopš 21. marta Rīgas īpatsvars svārstījies 52…55% robežās.

Pašreizējie koronvīrusa ierobežojumi epidēmiju palēninājuši, diemžēl nepietiekami


Cilvēki lūdza, vai varot uzrakstīt, kāds izskatās jaunākais epidēmijas stāvoklis un vai var redzēt līdz šim ieviesto ierobežojumu ietekmi. Jā, varu, un, jā, var. Lūdzu:

Proti, sākot no 17. marta, palēninājies saslimstības temps: no 9. marta bija +36% dienā (vienkāršības labad rēķinot no galapunktiem) jeb deviņkārt nedēļā, kopš 17. marta +17% dienā jeb trīskārt nedēļā. Protams, pārmaiņas varēja droši konstatēt tikai ar vairāku dienu nobīdi, un vēl 23. marts kopumā atbilda sākotnējai tendencei. Taču par slimnieku kopskaitu svarīgāks rādītājs ir jaunu slimnieku skaits, jo tas rāda nesenāku attīstību. Arī te redzama punktu mākoņa stāvuma maiņa, ko esmu parādījis ar bultām.

Svarīgākais gan tas, ka arī jaunā tendence diemžēl ir augšupēja. Proti, ierobežojumi ir nepietiekami, sērga turpina plesties, nevis iet mazumā. Turklāt vēl ir lieta, kas grafikā neparādās: polītiskiem lēmējiem vilcinoties stingrāk vērsties pret epidēmiju (izbeigt iekšzemes pārvietošanos), Latvija novesta līdz kvalitātīvi smagākai stadijai — sākusies nezināmas izcelsmes aplipināšana. Salīdzinājumam var atgādināt, ka šai epidēmijas brīdī Ķīna un Dienvidkoreja ar stingrāku cilvēku pārvietošanās un kontaktu izskaušanu jau bija panākušas izšķirīgas pozitīvas pārmaiņas un arī Latvijai bija visas iespējas to izdarīt (grafikā valstis liktas no dienas, kad saslimstība pārsniedza vienu no miljona iedzīvotāju; datumi atbilst Latvijai):

Un kā ar Italiju? Vai Latvija joprojām iet Italijas pēdās? Līdz ar lēnāku saslimstības tempu Latvija pēdējās dienās sākusi atpalikt no Italijas analoga epidēmijas brīža (grafiks veidots līdzīgi kā iepriekšējais):

Diemžēl, kā jau minēts iepriekš, jaunu slimnieku skaita tendence tik un tā ir augšupēja. Tas nozīmē, ka ar līdzšinējiem koronvīrusa ierobežojumiem Latvija, kaut lēnāk, turpina braukt uz Italiju. Taču, lai rīkotos, nevajag gaidīt galastaciju. Italijas katastrofas atkārtošanu var, drīkst un vajag novērst. Lai sērgu apturētu un uzveiktu, nepieciešams izbeigt iekšzemes pārvietošanos. Jo agrāk un stingrāk rīkojas, jo tiek galā drīzāk un mazākiem zaudējumiem un cilvēku upuŗiem.

Spilgts citāts priekš mēneša: gripa, kā katrā gripas sezonā, neslēgt gaisa satiksmi, nekurināt histeriju

Spilgts citāts: šis vīruss ir vājāks par gripu


Andrejs Ērglis. Irēnas Bērziņas attēls

Kardioķirurgs profesors Andrejs Ērglis “Brīvās Latvijas” intervijā 17. martā:

— Par vīrusu Covid-19 ‒ vai vētra ūdens glāzē?

— Radīts liels tracis, lai gan šis vīruss ir vājāks par gripu, un tiklīdz medicīnā sākas panika, tad ir beigas…

Klusā daba ar notiesātu Aspaziju

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Koronvīruss: kurss uz Italiju turpinās


Saslimušo skaits Latvijā pārsniedzis simtu, tāpēc nolēmu apskatīties, kā saslimstība izskatās grafiski. Te mani gaidīja divi pārsteigumi. Pirmais: cik ļoti eksponenciāli viss notiek jau kopš otrās dienas. Slimnieku skaitu liekot logaritmiski, visi punkti kopš 9. marta rindojas gandrīz uz taisnes.

Ja reiz tā, tad no abiem galapunktiem var vienkārši un tuvināti aplēst, cik strauji saslimstība aug. Proti, 9. martā bija 5 slimnieki, 21. martā 123, izdala pēdējo ar pirmo un no dalījuma izvelk dienu skaita pakāpes sakni: (123/5)^(1/12)=1,306. Tātad caurmērā slimnieku skaits aug par 30% dienā. Pārvēršot citās vienībās, tā ir dubultošanās 2,6 dienās jeb 6,5 reizes nedēļā. Grafiku sev uztaisīju 20. martā, un punktu rindošanās pa eksponentes līniju bija tik cieša, ka, pārbaudot sevi, uzdrošinājos prognozēt — 21. martā varētu būt 35 jauni saslimušie. Izrādījās 13, turpat trīsreiz mazāk. Mana kļūda bija nepievērst pietiekamu uzmanību, cik ļoti pa dienām var svārstīties jaunu slimnieku skaits, kaut kopumā saglabājot eksponenciāli augošu tendenci. Internetos izlasīju vēl citādu kļūdu: no tiem 13 gadījumiem secināt, ka lietas iet labumā, jo iepriekšējā dienā bija 25. No viena datupunkta to secināt ir pārsteidzīgi.

Nākamais, ko nu var darīt, ir salīdzināt Latviju ar citām valstīm. Te gan slimnieku skaits jārēķina pret iedzīvotāju skaitu. Izvēlējos trīs viszīmīgākās valstis: Ķīnu, Dienvidkoreju un Italiju. Par sākumpunktu izvēlējos dienu, kad saslimstība pārsniedza 1 no miljona iedzīvotāju: Latvijā to pašu 8. martu, Ķīnā 25. janvāri, Dienvidkorejā 20. februāri, Italijā 22. februāri. Te mani gaidīja otrs, visai baiss pārsteigums — cik neticami līdzīgi Latvija iet Italijas pēdās, tik ar pusmēneša kavēšanos (slimo skaits 21. martā bija Italijas 6. marta līmenī)!

(Un tas, ka 21. martā Latvijā bija 13 jaunu saslimušo, tendenci diez cik nemaina un no Italijas ceļa nenovērš.) Dienvidkoreja sāk ar bēdīgi slavenās 31. pacientes izraisītu sprādzienu, bet līknes beigās sāk iedarboties cilvēku kontaktu apturēšana, un slimnieku skaita augšana jūtami sabremzējas. Ķīnā Uhaņa bija bloķēta jau divas dienas priekš grafika sākuma, un var redzēt, ka pēc dažām dienām slimnieku skaita pieaugums arvien vairāk un vairāk palēninās.

Tiesa, slimo skaits ir atpaliekošs rādītājs, tāpēc jaunāko attīstību labāk rāda apstiprinātu jaunu slimnieku skaits. Taču tas daudz vairāk lēkā pa dienām, īpaši mazākās zemēs, kāda ir Latvija. Bet lai nu tiek arī tāds grafiks:

Redzams, ka Ķīnai un Dienvidkorejai laikā, kas atbilst šībrīža Latvijai, jau bija izdevies ar cilvēku pārvietošanās un kontaktu ierobežošanu pārlauzt sērgas mugurkaulu, savukārt Italija un Latvija… njā. Te var vaicāt, vai nav tā, ka ārkārtējās situācijas labvēlīgā ietekme Latvijā vienkārši vēl nav paguvusi sākties. Ārkārtējo situāciju izsludināja 12. martā, no tā pagājušas deviņas dienas, caurmēra inkubācijas periods ir piecas dienas, tā ka efektam jau būtu jābūt manāmam. Taču tā vietā var manīt ko citu: ka iekšzemes dzīve un cilvēku kontakti nav apturēti: Rīgas-Zilupes vilciens kursē, Rēzeknes-Rogovkas autobusi arī, “Rīgas satiksme” tāpat, cilvēki ir ielās un brauc, veikali vaļā, sestdien pie dabas objektiem pilnas stāvvietas.

Lai Latvija neatkārtotu Italijas katastrofu, tūlīt, tagad, pirms katastrofas jāaptur iekšzemes pārvietošanās — ar stingri kontrolētu vispārēju mājas režīmu sērgu var uzveikt nedēļās piecās, turklāt jo agrāk un stingrāk rīkojas, jo drīzāk un mazākiem zaudējumiem un cilvēku upuŗiem tiek galā. Te par to matēmatisks apraksts (lasīt vismaz pēdējās 4 rindkopas), te vieglā valodā, te ar krāšņiem grafikiem. Izšķirīgais — lai polītiskiem lēmējiem būtu griba.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 5 Comments »

Viņķele, Kariņš u.c. oficiālie mūsu sargi ved uz Italijas katastrofas atkārtošanu Latvijā


Bērēm sagatavoti zārki Italijas Bergamo pilsētā. “Il Messaggero” video kadrs

17. martā valdības sēdē netika izmantota iespēja nosargāt Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību un aizliegt iekšzemes pārvietošanos. Tas nozīmē, ka Viņķele, Kariņš u.c. oficiālie mūsu sargi turpina kursu uz Italijas katastrofas atkārtošanu Latvijā. Īsumā aprakstīšu būtiskākās šī kursa sastāvdaļas.

  • Ievazāt koronvīrusu Latvijā

Līdz pat pēdējām dienām oficiālā Latvijas polītika bija turēt valsts robežas vaļā lipīgas nāvīgas slimības ievazāšanai Latvijā tā vietā, lai, vēlākais, 22. februāŗa vakarā ieviestu robežkontroli, karantīnu braucējiem no sērgas skartām zemēm un slēgtu tiešos reisus no tām (tobrīd no Italijas). Polītika vainagojusies likumsakarīgām sekām: koronvīruss ir ievazāts Latvijā, un sākusies vietēja aplipināšana. Bija iespēja laikus apturēt starptautiskos sakarus un tādējādi saglabāt brīvu dzīvi iekšzemē bez skolu slēgšanas, sarīkojumu aizliegšanas un sēdēšanas mājās. Viņķele, Kariņš un citi izvēlējās labāk ievazāt koronvīrusu, kaut jau janvārī bija zināms, cik tas bīstams un ka pret to jācīnās ar cilvēku pārvietošanās apturēšanu — pirmkārt, uz valstu robežām. Papildefekts robežas turēšanai vaļā nāvīgai slimībai bija iedzīvotāju bezrūpības un vieglprātības veicināšana.

  • Evakuācija un karantīna vai aplipināšanas ballīte

Uzreiz brīdinu, neesmu tērējis laika izurbties līdz smalkumiem, tāpēc būšu pateicīgs par precīzējumiem un labojumiem (ar norādītiem avotiem). Proti, beidzot tomēr robežas slēdza, un šonedēļ notiek ārzemēs iesprūdušo stulbo un bezatbildīgo (jā, polītiskiem lēmējiem ir lauvastiesa vainas par Latvijas novešanu līdz Italijas katastrofai, tomēr arī pašam jāfiltrē, ko darīt un kādas tam sekas var būt atttiecībā uz pašu un citiem cilvēkiem) Latvijas iedzīvotāju evakuācija. Latvijai bija laime — pusotrs mēnesis mācīties citu valstu pieredzi evakuācijā no Ķīnas, kā pareizi pārvest savējos un nogādāt karantīnā, lai slimnieki neaplipinātu citus. Diemžēl ziņās, ko esmu lasījis, neesmu atradis, kā tika novērsta aplipināšana lidojuma (kuģojuma) laikā, kā lidostā (ostā), kā ceļā līdz karantīnas vietai. Ja kam zināms, labprāt uzklausīšu. Tā vietā esmu lasījis par stumdīšanos lidostā (tagad pāris minūtēs vairs nevaru sejgrāmatas lentē atrast), “Spices”, “IKEA” un ārsta apmeklēšanu. Kronis bija premjera čivinājums:

Es atvainojos, jums atšķirībā no manis vai tantes Bauskā ir visas iespējas ne tikai kaut ko aicināt sociālos tīklos, bet arī parūpēties, lai neviens pārbraucējs gribēdams nevarētu “Spicē” piestāt!

Tagad par karantīnu. Kā jums šķiet, vai visi cilvēki, kas vieglprātīgi februāŗa beigās vai martā devušies uz ārzemēm, godprātīgi ievēros godavārda karantīnu? Un ko darīt tiem, kas negrib aplipināt ģimeni, bet kam nav otra mājokļa? Šie jautājumi noved pie nākamiem: ko divos mēnešos izdarījuši oficiālie Latvijas sargi, lai, pirmkārt, sagādātu vienvietīgas mišanas iespējas un, otrkārt, varētu neatkarīgi pārliecināties par karantīnas ievērošanu? Cik kontroles aproču kopš janvāŗa sagādājusi valsts? Cik dzīvojamo konteineru? Cik istabu rezervējusi tukšajās viesnīcās? Kā cīņā pret koronvīrusu izmantos slēgtās skolas? Kas zina atbildes, labprāt uzklausīšu.

Bez atbilžu gūšanas par evakuāciju un karantīnu māc smagas bažas, ka oficiālie Latvijas sargi kārtīgas evakuācijas un karantīnas vietā sarīkojuši aplipināšanas ballīti, un piesardzības princips prasa pieņemt, ka tieši tā arī bijis.

  • Uzaudzēt vietējo epidēmiju

Kā jau teicu, lai apturētu un uzveiktu koronvīrusu, vajag, cik vien var, apturēt cilvēku pārvietošanos un kontaktus. Ievērojot apdraudējuma multiplikātīvo un eksponenciālo dabu, jārīkojas iespējami agri un stingri. Tas nozīmē, ka pēc vietējas aplipināšanas atklāšanas, lai novērstu Italijas katastrofas atkārtošanu, vienlaikus ar robežu slēgšanu jāaizliedz pārvietošanās iekšzemē. Vēlākais piemērotais brīdis tam bija 17. marta ministru kabineta sēde. Un atkal Viņķele, Kariņš un citi izvēlējās sagādāt lielākas ciešanas Latvijas iedzīvotājiem — mazliet vēlāk iekšzemes pārvietošanās tik un tā būs jāaizliedz, taču katra novilcināta diena nozīmē vairāk slimnieku, vairāk zaudējumu un vairāk bojā gājušo.

Būšu laimīgs — iespējams, vairāk nekā jebkad mūžā — ja kļūdos.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Laiks apturēt iekšzemes dzīvi


Tukšs Pēteŗa laukums Romā 10. martā. Foto: AP, Endrū Medikīni

Kādu laiku sestdien pievakarē pēc valdības sēdes, kuŗā slēdza robežas, svārstījos — varbūt ir gana, varbūt ar to pietiks, lai apturētu un uzveiktu koronvīrusu. Nolēmu ar apsvērumiem pārgulēt un gaŗāku rakstu (tādā nozīmē, ka ne čivinājumu) rakstīt šovakar. Nu esmu gatavs.

  1. Valdības lēmums ir labs un pareizs: tas slēdz robežu turpmākai sērgas ievazāšanai.
  2. Diemžēl līdzšinējā Viņķeles, Kariņa un citu oficiālo Latvijas sargu polītika bija turēt robežu vaļā ievazāšanai — un tas sekmīgi noticis.
  3. Tāpēc ar robežu slēgšanu vairs nepietiek, kā būtu pieticis, ja tāds (un pat maigāks) lēmums būtu pieņemts un izpildīts laikus: ne vēlāk kā 22. februāŗa vakarā, kad kļuva skaidrs, ka Italijā sākusies epidēmija. Ja oficiālie Latvijas sargi būtu uzdevuma augstumos, šobrīd nebūtu vajadzējis ne skolas slēgt, ne sarīkojumus aizliegt.
  4. Cīņā pret eksponenciālu multiplikātīvu apdraudējumu, kāds ir koronvīruss, jāaizsteidzas tam priekšā, jārīkojas preventīvi, ne reaģējot uz notikušo, jārīkojas iespējami agri un stingri.
  5. Dzīves īstenība rāda, ka līdzšinējie valdības lēmumi mazināt cilvēku kontaktus iekšzemē (slēgt skolas, sarīkojumus u.c.) ir nepietiekami, lai apturētu koronvīrusa izplatīšanos: cilvēki ielās ir, uz darbu un citur brauc, autobusi un trolejbusi kursē, veikali vaļā.
  6. Rīt (nu jau šodien) turklāt gaidāmi Latvijas iedzīvotāju evakuācijas reisi no sērgas skartām zemēm, kas, visticamāk, būtiski vairos koronvīrusa slimnieku skaitu Latvijā.
  7. Lai nepieļautu slimības masveida izplatīšanos, kāda notiek Igaunijā, un veselības aprūpes katastrofu, kāda ir Italijā, nepieciešams preventīvi uz laiku būtiski mazināt cilvēku pārvietošanos un kontaktus iekšzemē tādā apmērā, kā to darīja Ķīna vai kā šobrīd spēkā Italijā.
  8. Diemžēl cilvēku brīvprātība un apzinība nav simtprocentīga, un diemžēl atšķirībā no daudzām citām dzīves jomām pietiek ar vienu neapzinīgu, lai aplipinātu 99 apzinīgus. Tāpēc vispārējs mājas režīms un iekšzemes pārvietošanās apturēšana ir jākontrolē.
  9. Ievērojot sērgas izplatīšanās ātrumu, iekšzemes dzīve apturama nekavējoties. Piemērots (kaut pavēls) brīdis ir ministru kabineta 17. marta sēde. Lai iedarbotos un izskaustu epidēmiju, iekšzemes karantīnai vēlams palikt spēkā pašreizējo ārkārtas situācijas laiku — līdz 14. aprīlim.
  10. Neapturot iekšzemes dzīvi šobrīd, tas tik un tā būs jādara mazliet vēlāk, tikai sliktākos apstākļos (līdzīgi kā ar robežu slēgšanu) — ar daudz lielāku slimnieku skaitu, daudz lielākiem zaudējumiem, pārpildītām slimnīcām, bojā gājušiem un ilgāku nepieciešamo iekšzemes karantīnas laiku.
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Koronvīruss: kāpēc jārīkojas iespējami agri un stingri


Piebiedrojos pārējiem, kas likuši šo attēlu no šī raksta.

Paskaidrošu, kāpēc cīņa ar koronvīrusu jārīkojas iespējami agri un stingri. To noteic apdraudējuma daba: tas ir lipīgs un pieaug eksponenciāli. Attiecībā uz lipību dažādos pētījumos dažādi skaitļi, bet vienkāršības labad var lēst, ka slimnieks aplipina trīs citus (šī nav bioloģiska konstante, bet caurmērs; viens slimnieks var aplipināt arī simt citu). Eksponenciālitāte ir tāda, ka var apaļos skaitļos pieņemt, ja cilvēku kontaktus neierobežo, saslimušo skaits nedēļā aptuveni desmitkāršojas. Dzīvē, protams, ir visai plašas atšķirības. Dānija, piemēram, no 15 slimniekiem 4. martā un 20 5. martā, kas atbilst pašreizējam slimnieku skaitam Latvijā, tika līdz 516 slimniekiem 11. martā. Lai apturētu un uzveiktu sērgu, nepieciešams, lipību no 3 nospiest zem 1. Lai to izdarītu, uz laiku būtiski jāsamazina cilvēku pārvietošanās un kontakti. Labā vēsts ir, ka mēs, vienalga, cik būtu slimnieku, vienmēr esam viena slimības perioda attālumā no tās izskaušanas — ja vien nav cilvēku kontaktu un netiek aplipināts neviens cits. Dzīvē, protams, šis ideāls nav sasniedzams, taču, cik iespējams, pēc tā jātiecas. Kāpēc?

Vispirms iedomāsimies neierobežotu slimības izplatīšanos no 10 sākumslimniekiem:

10→30→90→270→810→2430→…

Tagad iedomāsimies, ka cilvēku kustība un kontakti tiek divkārt samazināti. Kas notiek? Lipība samazinās līdz 3:2=1,5. Attiecīgi saslimstība:

10→15→23→34→51→76→…

Skaitļi aug lēnāk, tiek iegūts laiks, taču beigās tik un tā saslimstība aizšaujas debesīs, jo cilvēku pārvietošanās un kontakti ierobežoti par maz. Labi, tagad iedomāsimies, ka cilvēku kustība, kontakti un lipība samazināta četrkārt līdz 3:4=0,75. Nu saslimstības gaita būs:

10→8→6→4→3→2→2→1→1→1→1→0.

Slimību izdevies apturēt un uzveikt, taču tam vajadzējis daudz slimības paaudžu. Tagad iedomāsimies, ka cilvēku pārvietošanās, kontakti un lipība samazināta astoņkārt līdz 3:8=0,375. Nu saslimstības gaita būs:

10→4→1→1→0.

Kā redzams, jo stingrāk cilvēku pārvietošanos aptur, jo drīzāk un ar mazāk zaudējumiem un cilvēku upuŗiem sērgu izskauž. Salīdzinot abas pēdējās virknes, pirmā summārā saslimstība (un mirstība) bija 39, otrā 16; pirmā sērgu izskauda pēc 11 slimības periodiem, otrā pēc 4. Taču sekmīgai rīcībai ir sava cena: vai esat gatavi astoņreiz mazāk pārvietoties un dienas gaitā tikties ar astoņreiz mazāk cilvēkiem?

Tagad par agrumu. Lai salīdzinām pēdējo virkni, ja polītiskie lēmēji nieka vienu nedēļu pavilcinās un koronvīrusa slimnieku skaits tikām sasniedz 100:

100→38→14→5→2→1→0.

Koronvīrusa upuŗu skaits desmitkāršojies, un laiks, cik ilgi jāaptur cilvēku pārvietošanās, audzis no četrām līdz sešām slimības paaudzēm, tas ir, pusotru reizi. Tātad otrs secinājums: jo agrāk cilvēku pārvietošanos aptur, jo drīzāk un ar mazāk zaudējumiem un cilvēku upuŗiem sērgu izskauž.

Pašreizējos Latvijas apstākļos vairs nepietiek tikai ar robežu slēgšanu sērgas ievazāšanai (kaut vajadzība pēc tās nezūd), ar ko būtu pieticis priekš trim nedēļām, un tagad nebūtu skolas jāslēdz. Tagad turpretī ar skolu slēgšanu vien ir par maz. It kā ārkārtēja situācija izsludināta, bet šodien cilvēki ielās bija, uz darbu brauca, autobusi un trolejbusi kursēja, veikali un iestādes vaļā. Diemžēl ikdienišķa omulība šoreiz var nozīmēt ārstēšanas atteikšanu pensionāriem un kroniskiem pacientiem jau pēc pusmēneša (atgādinu, ka Italijā priekš trim nedēļām, 20. februārī bija trīs zināmi koronvīrusa slimnieki). Lai nepieļautu Italijas katastrofas atkārtošanos Latvijā, nepieciešams apturēt iekšzemes dzīvi. Nevis pēc katastrofas, kā darīja Italija, bet tagad, tūlīt, pirms katastrofas. Latvija izmēra ziņā ir viens Italijas reģions vai Uhaņas pilsētas rajons, tik ar zemāka apdzīvotības blīvuma priekšrocību. Kustības apturēšanai var izmantot fraktāļu metodi, apvienot to ar plašu testēšanu, kā sekmes guva Dienvidkoreja, sadalīt valsti sīkākās daļās un no koronvīrusa brīvās atļaut brīvāku dzīvi, valstij sadarboties ar pilsoņiem. Darāmā ir gana. Igaunija nokavēja un būs spiesta darīt vairāk un ilgāk. Ļoti ceru, ka Latvijai vēl ir pāris dienas laika un Latvijas vadītājiem griba.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 3 Comments »

140 vārdu: koronavīrusa 10. marta vakara statistika


Gadījās mazliet brīva laika, apskatījos, kāds šovakar (nu jau vakarvakar) stāvoklis. Lūk, zemes, kur pašreizējo slimnieku skaits pret iedzīvotāju skaitu pārsniedz Ķīnu (vikipaidijas dati):

Zemju krāsas: sarkans — oficiālās Latvijas iestādes neieteic doties, dzeltens — iesaka izvērtēt došanos, zaļš — nepiemin saistībā ar koronavīrusu. Grafikā nav iekļauta Sanmarīno, kam stabiņš būtu astoņkārt gaŗāks nekā Īslandei, un valstis, kur viens slimnieks. Bet slimnieku skaits ir atpaliekošs rādītājs no slimības izplatīšanās. Labāks, taču grūtāk iegūstams rādītājs ir jaunu slimnieku skaits dienā. Lūk, zemes, kur saslimstība pārsniedz 3 no miljona dienā (worldometers.info dati):

Zemju krāsas tās pašas, kas iepriekš. Kā jau gaidāms, oficiālie ieteikumi jaunākām ziņām atbilst vājāk. Tāpat nav iekļauta Sanmarīno, kam stabiņš būtu septiņkārt gaŗāks nekā Īslandei, un valstis, kur viens jauns slimnieks. Ķīnai ir 0,02, pāris duču no 1,4 miljardiem iedzīvotāju. Jā, un no visvīrusainākām valstīm pasažieŗu satiksme daļēji apturēta tik ar Italiju.

Vai Latvija kļūs Uhaņa pie Daugavas?


Šodien (nu jau vakar), kad Italija ieviesa Ziemeļitalijas blokādi, “Air Baltic” beidzot apturēja lidojumus no turienes. Vēlu un par maz, tak labāk tā nekā nekā. Atsauksmēs tiku pieminēts es:

Pirmkārt, paldies par pieminēšanu ar labu vārdu. Tiesa, Kasandras lauri nav labākais, ko vēlēties.

Otrkārt, nevis par vēlu, bet vēlu. Lēmums pareizs arī šobrīd, kaut vilcināts līdz Ziemeļitalijas blokādei un pusmēneša vilcināšanās būtiski vairojusi Latvijas apdraudējumu.

Treškārt, nevainoju “Air Baltic” amorālumā un bezatbildībā. Lidsabiedrības sūtība ir pelnīt ar gaisa satiksmi, un uzņēmums to arī darījis. Turklāt “Air Baltic” vēlā un nepilnā rīcība tik un tā ir bezgalīgi vairāk nekā oficiālo Latvijas sargu veikums šai jomā, jo n/0 (“Air Baltic” un Latvijas varas iestāžu slēgto reisu skaits) = ∞. Amorāls un bezatbildīgs ir Viņķeles, Kariņa u.c. lēmums turēt valsts robežu vaļā lipīgai nāvīgai slimībai. Pēdējais brīdis, kad stāvokļa nopietnību izprotoši lēmēji būtu rīkojušies, bija 23. februāŗa nakts, ko nekavējos vēstīt:

Tā vietā dabūjām paziņojumu pēc 24. februāŗa krizes vadības padomes sēdes, kur tika pasludināts, ka lidojumiem no Italijas jāturpinās, jo — kas tad notiks, ja visi apturēs lidojumus; kur mēs apstāsimies? Varu atbildēt, kas notiks: slimības izplatīšanās tiks būtiski palēnināta un vājināta, kas ir nepieciešams, lai to apturētu un uzveiktu. Diemžēl oficiālo Latvijas sargu polītikai ir likumsakarīgi augļi: otrais un trešais koronavīrusa pacients nebūtu saslimis, ja lidojumi būtu apturēti laikus. Nobeidzot Italijas tematu, viegli šķērmi lasīt Italiju piesauktu amatpersonu un iestāžu čivinājumos tagad, kaut pašiem, ja būtu uzdevuma augstumos, bija jārīkojas priekš pusmēneša.

Jo, ceturtkārt, runa diemžēl sen vairs nav par Italiju vien. Minu tik tās valstis, ar ko Latvijai nez kāpēc joprojām ir tieša pasažieŗu satiksme (precīza diena var mazliet atšķirties atkarībā no metodikas):

  • kopš 22. februāŗa Apvienotie Arabu Emīrāti;
  • kopš 27. februāŗa Spānija;
  • kopš 28. februāŗa Norvēģija, Šveice un Zviedrija;
  • kopš 29. februāŗa Aiģipte, Francija un Vācija;
  • kopš 1. marta Īslande;
  • kopš 2. marta Nīderlande;
  • kopš 3. marta Austrija, Beļģija, Dānija un Portugale;
  • kopš 4. marta Īrija un Lielbritanija;
  • kopš 5. marta Čechija, Grieķija, Gruzija un Somija;
  • precīzu dienu neatrodu, bet ne vēlāk kā kopš 2. marta arī Izraēla;
  • atsevišķs jautājums — Igaunija.

Šobrīd piesaukt tikai Italiju ir tikpat maldinoši, cik nepiesaukt Italiju priekš divām nedēļām. Diemžēl arī Slimību profilakses un kontroles centrs turpina atpalikt no vīrusa izplatīšanās. Dažādas rīcības dažādas sekas ir labi redzamas:

Piektkārt, rītvakar (nu jau šovakar) sasaukta kārtējā krizes vadības padomes sēde. Ja polītiskie lēmēji būs uzdevuma augstumos, viņiem jāpieņem un jāizsludina nopietni lēmumi:

  1. apturēt pasažieŗu satiksmi no minētām zemēm;
  2. ieviest karantīnu braucējiem no tām;
  3. Šengenas robežu kodeka III sadaļas II nodaļas kārtībā atjaunot robežkontroli;
  4. pēc iekšzemes aplipināšanas konstatēšanas
    • iedarbināt pēdējo Satversmes pantu;
    • sērgas skartā vietā, kaut tā būtu Rīga, ieviest vispārēju mājas režīmu;
    • bloķēt sērgas skarto vietu no pārējās Latvijas;
  5. kā organizēt pārtikas apgādi vispārēja mājas režīma apstākļos.

To nedarot, līdzšinējais oficiālo Latvijas sargu kurss dara Latviju par Uhaņu pie Daugavas: kādā brīdī sāksies iekšzemes aplipināšana, veselības dienesti pusmēnesi (ja paveiksies tik ilgi) varonīgi vedīs slimniekus, ārstēs un ķers viņu kontaktus. Tad slimnīcu, ārstu, gultu, zāļu sāks trūkt. Tad…

Sestkārt, kā zināt, ko darīt? Vispirms jāsaprot sērgas bīstamība un tas, ka nepieciešams uz laiku būtiski samazināt cilvēku pārvietošanos. Te ir matēmatiskais pamatojums. Tad jāsaprot, ka cīņā ar eksponenciālu apdraudējumu vilcināšanās būtiski palielina vēlāk nepieciešamās rīcības apmēru, neērtības, zaudējumus un cilvēku upuŗus:

Vēl jāsaprot, ka no visām iespējamām robežām, kur Latvija var apturēt koronavīrusu, valsts robeža šim nolūkam piemērota vislabāk. Turklāt valsts robežas turēšana vaļā lipīgai nāvīgai slimībai tuvina cīņu iekšzemē cīņai ar vējdzirnavām. Valsts polītikas pamācības ir te un te. Rīcība iekšzemē, ieskaitot pilsoņu pašpalīdzību — te. Par to, kā cilvēku kustības ierobežošana kopā ar testēšanu var apturēt slimības izplatīšanos — te.

Koronavīruss nav nolemtība, un Latvijai nav obligāti jākļūst par Uhaņu pie Daugavas vai mazo Irānu. Bet lēmumiem un rīcībai jābūt šais dienās.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 3 Comments »

Koronavīrusa saslimstības rādītāji


Šoreiz ne par koronavīrusa bīstamību un kā vislabāk to uzveikt, bet saslimstības statistiku. Janvāŗa beigās, kad pievērsu uzmanību sērgai, šķita, ka piemērots rādītājs varētu būt apstiprināto aktīvo gadījumu (tas ir, atskaitot izveseļojušos un bojā gājušos) skaits pret iedzīvotāju skaitu, un epidēmijas robežvērtība vienkāršos skaitļos — 1 no miljona. Kad vīruss tika izvazāts pa pasauli un sākās epidēmijas ārpus Ķīnas, un ķēros rēķināt saslimstību, kļuva skaidrs, ka tāds rādītājs atpaliek no slimības izplatīšanās. Tāpēc korektāk būtu mērīt pēc jaunu gadījumu skaita dienā. Bet tam ir vairāki trūkumi. Pirmkārt, arī tas atpaliek no inficēšanās. Taču atpalicību nav iespējams novērst, un no pieejamiem rādītājiem šis ir visaktuālākais. Otrkārt, tas strauji mainās, un grūtāk atrast vienveidīgus, operātīvus un augsti ticamus skaitļus par visām pasaules valstīm. Treškārt, skaitļi ir mazāki un papildus pamattendencei stochastiski (nejauši) lēkā pa dienām. Tomēr labāku skaitlisku rādītāju atrast grūti. Un ko te uzskatīt par epidēmijas sākumu? Ievērojot līdzšinējos dažādu valstu skaitļus un vēloties kaut daļēji novērst nejaušas lēkāšanas ietekmi, robežvērtība varētu būt — divas dienas pēc kārtas jauni gadījumi pārsniedz 1 no 10 miljoniem iedzīvotāju. Protams, visi gadījumi nav vienādi. Laikus konstatēts iebraucējs mazāk bīstams nekā nezināmas izcelsmes vietējs gadījums. Bet labi, ar visām nepilnībām, lūk, zemes pēc Vikipaidijas ziņām, kur jauni gadījumi pārsniedz 1 Latvijas slimnieka līmeni:

Izņemot Dienvidkoreju un Irānu, viss pārējais Eiropā. (Tiesa, daļēji to var būt iespaidojis arī datu trūkums par citām valstīm. Ja kāds var ieteikt ātrāku, precīzāku, pilnīgāku avotu, lūdzu, dariet to.) Var trīsreiz minēt, kāda aplama, tuvredzīga polītika to paveikusi. Ja nav skaidrs, var palasīt, cik no šī uzskaitījuma paliktu pāri, ja gaisa satiksme ar Italiju tiktu slēgta 22. februāŗa vakarā, kad kļuva skaidrs, ka tur sākusies epidēmija. Šobrīd pasažieŗu satiksme slēdzama jau ar visām valstīm, kas grafikā. Cīņā ar multiplikātīvu, eksponenciālu sērgu vilcināšanās apņēmīgi rīkoties agri noved pie plašākiem zaudējumiem, lielākiem cilvēku upuŗiem un vajadzības rīkoties vēl skarbāk nedaudz vēlāk, kā tas redzams tai pašā Italijā.

Pirmie Latvijā un kaimiņos: epidēmijas draudi bija novēršami


Nu arī Latvija piepulcējusies koronavīrusa valstīm. Mūsu un kaimiņu pirmie gadījumi bijuši tādi:

  1. vispirms Igaunija. 26. februārī ar Stambulas reisu Rīgā ielido Irānas pilsonis, kas iepriekš bijis Irānā, kur sākusies epidēmija. Aizbrauc uz Rīgas centru, iesēžas Tallinas busā un galapunktā piesakās par slimnieku;
  2. tad Lietuva. 24. februārī Kauņā no konferences Veronas pilsētā Ziemeļitalijā, kur sākusies epidēmija, ielido sieviete, kas dodas tālāk uz mājām pie Šauļiem. 28. februārī vienos naktī apstiprināta diagnoze, viņu ievieto Šauļu slimnīcā;
  3. nu arī Latvija. 29. februārī ar Minchenes reisu Rīgā ielido rīdziniece, kas inficējusies Milānā Ziemeļitalijā. 1. martā fiksēta saslimšana, slimniece ievietota Infektoloģijas centrā.

Visus šos gadījumus vieno, ka radušos apdraudējumu citiem iedzīvotājiem varēja novērst. Proti, lai koronavīrusu apturētu un uzveiktu, uz laiku būtiski jāmazina cilvēku pārvietošanās. Matēmatiskais pamatojums ir tāds. Nepieciešamā polītiskā rīcība aprakstīta te un te. Baltijas apstākļos tā būtu valsts robežas sargāšana pret sērgas ievazāšanu. Konkrēti, trejotne: satiksme (apturēt no vīrusa skartām zemēm) + karantīna (braucējiem no tām) + robežkontrole (atjaunot). Kas tad būtu noticis, ja polītiskie lēmēji apzinātos lietas nopietnību un pienācīgi sargātu savu valstu iedzīvotāju veselību un dzīvību?

  1. 22. februāŗa vakarā tiktu konstatēts, ka Irānā epidēmija pārsniegusi robežvērtību. (Labs rādītājs: divas dienas pēc kārtas jaunas saslimšanas pārsniedz 1 no 10 miljoniem iedzīvotāju.) Attiecīgi braucējs no Irānas, ja viņam būtu ļauts lidot uz Rīgu (ir valstis, kas ārzemniekiem aizliedz iebraukt no sērgas skartām zemēm), nonāktu karantīnā, neticis līdz lidostas mikriņam un autoostai. Divas valstis būtu pasargātas no epidēmijas draudiem.
  2.   22. februāŗa vakarā tiktu konstatēts, ka epidēmija pārsniegusi robežvērtību arī Italijā. Nekavējoties tiktu apturēti kārtējie avioreisi no Italijas. Pēc nepieciešamības varētu organizēt savu pilsoņu evakuācijas reisus kontrolētos apstākļos.
  3. Daļēji pārklājas ar 2. gadījumu. Nav zināms, vai persona būtu devusies uz Italiju, ja kopš 22. februāŗa vakara būtu apturēta satiksme ar to. Vācijā epidēmija pārsniedza robežvērtību 28. februārī, attiecīgi tiktu apturēta pasažieŗu satiksme, un paliktu evakuācijas reisi.

Visos gadījumos slimnieki nonāktu karantīnā, neapdraudējuši Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus. Jautājums, ko sīkāk neiztirzāšu, ir pašu cilvēku uzvedība, vieglprātība un tas, kā iedzīvotāju vieglprātību veicina valsts polītika turēt robežas vaļā lipīgai nāvīgai slimībai un spītīgi uzturēt tiešus lidojumus no Eiropas Uhaņas (Italijā, ieskaitot sērgas mazāk skartos dienvidus, jaunas saslimšanas 2. martā bija 6 no miljona iedzīvotāju, salīdzinot ar 3 no miljona Ķīnas Hubejas provincē, kur ietilpst Uhaņa, 1. martā (Ķīnas 2. marta dati rakstīšanas laikā vēl nebija publicēti)).

Atsevišķi vēl pieminēšu Norvēģijas pieredzi, kas rāda, cik svarīgi piesargāties:

Mežakas kundze ziņo, ka saprāts Norvēģijā uzvarējis: no svētdienas 21.00 Norvēģijā spēkā jauni karantīnas noteikumi, kas noteic, ka visiem veselības un aprūpes sektorā nodarbinātiem, kas pabijuši koronavīrusa skartās zemēs, jāuzturas mājās 14 dienu pēc atgriešanās. Noteikumi attiecas uz visu medicīnas personālu, kas atgriezies no riska rajoniem pēc 17. februāŗa. Tas pats, gods kam gods, ieviests arī Latvijā. Taču ne jau tikai mediķi vien var saslimt un aplipināt citus. Epidēmijas izraisīšanai pietiek ar vienu slimnieku. Tāpēc novēlu Latvijas lēmējiem — labāk vēlu nekā nekad — rīkoties, lai apturētu sērgu uz valsts robežas, kur to var izdarīt vieglāk un ar mazākiem zaudējumiem, nekā pēc tam cīnīties iekšzemē. Turklāt valsts robežu turēšana vaļā koronavīrusam tuvina cīņu iekšzemē cīņai ar vējdzirnavām.

140 vārdu: 2020. gada riteņbraukšana — 1000 km


Kaut kāda anomalija — divos mēnešos esmu nobraucis 1000 km. Precīzāk, ne jau tas anomalija, ka divos mēnešos nobraucis 1000 km, bet tas, ka pirmos divos gada mēnešos. Citkārt pirmais tūkstotis pieveikts daudz vēlāk, maija vidū, piemēram, pērnā rekordbraukšanas gadā 17. maijā. Bet, jā, laiks lutinājis. Kaut kad šai laikā izbeidzās ķēžeļļa, un, staigādams pa veikaliem, atklāju, ka jēdzīgas ķēžeļļas vairs nav — tagad visur ir vasks. Konservātīvs būdams, beigās kaut kādu eļļu nopirku, bet tagad jāeļļo ik pārdienas. Ņerr.

Bet labi, par nākotni. Ja reiz pirmais tūkstotis nokopts, tad līdz sezonas rekordam palicis vēl 4100 km. Tātad, lai to pārsniegtu, atlikušos desmit mēnešos jānobrauc >410 km mēnesī, tas ir, 103 km nedēļā. Izskatās cērtams kociņš.

Domāju, ko lai ieliek attēlā. Ek, likšu vēlreiz tukšo Brīvības gatves un Juglas ielas krustojumu. Jo bez pāris vakarnaksnīgiem braucieniem 1000 km līdz šodienai nebūtu sasniedzis.

Rīgas domes sastāvs pēc februāŗa vidus reitingiem


Publicēti SKDS 18.—21. februārī veiktas aptaujas dati par Rīgas domes vēlēšanām. Pāris dienu pēc aptaujas veikšanas kļuva zināms par kopīgu Nācionālās apvienības un Reģionu apvienības kandidēšanu, tāpēc atļāvos NA un LRA rēķināt kopā. Mandātu sadalījums pēc SKDS reitingiem būtu tāds:

Arī šī aptauja rāda skaidru “Saskaņas” sakāvi un tagadējās Rīgas domes opozicijas uzvaru ar rezultātu 35:25. Salīdzinot ar 2017. gada Rīgas domes vēlēšanām, “Saskaņa” un GKR varētu gūt par 7 vietām mazāk. Latviešu partiju uzvaras vilnī nepiedalās JKP, kam ar vienu Jurašu, bet bez Strīķes un Bordāna SKDS aptauja dod par 2 vietām mazāk nekā 2017. gadā.

Koronavīruss, un ko ar to darīt


Saslimušie: vikipaidijas dati, atskaitot mirušos un izveseļojušos; iedzīvotāji: CIP gadagrāmatas prognoze 2020. g. jūlijā; tumšāk: zemes, ar ko Latvijai ir tieša pasažieŗu satiksme

Kā jau teicu, 23. februārī apritēja mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Stāvokļa nopietnību saprast man lika 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde. 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana nav joks, un gripas sezonā tā nedara. Sāku bažīties un lūkot pēc ziņām, ka atbildīgie Latvijas dienesti un polītiskie lēmēji arī sapratuši stāvokļa nopietnību un sākuši enerģiski rīkoties, lai:

  1. nepieļautu sērgas ievazāšanu Latvijā;
  2. nodrošinātos pret sērgu iekšzemē.

Dienas gāja, publiski tādas ziņas neparādījās, bažījos vēl vairāk. 26. janvāŗa vakarā ieraudzīju rakstu, kur bija izskaidrots, ka:

  1. koronavīruss nav vienkārši “stiprāka gripa”, bet kvalitatīvi atšķirīgs, eksistenciāls drauds. Tā lipība un nāvība ir gana nenoteiktas un gana augstas, ka apvienojumā ar pašreizējo cilvēces stāvokli (nav zāļu, nav vakcīnas, nav imunitātes, nebijusi intensīva satiksme un cilvēku pārvietošanās utt.) koronavīruss ir tā sauktā “resnā aste” — ļoti rets un potenciāli ļoti katastrofāls notikums ārpus parastas risku un ieguvumu analīzes robežām;
  2. vīrusa īpašību neskaidrību dēļ jārēķinās ar bīstamākajām iespējām. Lai tādu draudu apturētu un uzveiktu, nepieciešams makrolīmenī uz laiku būtiski palēnināt cilvēku pārvietošanos. Tas īstermiņā radīs savus zaudējumus, bet, tā nedarot, reiz tiks zaudēts viss — ja ne šoreiz, tad citreiz nākotnē. Lēmējiem jāizvairās no spriešanas kļūdas, ka pienācīga cieņa pret neskaidrību varbūtējas neatgriezeniskas katastrofas apstākļos būtu panikas celšana.

Agrākā dokumentējamā manu tābrīža jautājumu liecība ir 30. janvāŗa vakara sarakste ar kādu pazīstamu veselības lietpratēju:

Uzkrājušies gan visādi jautājumi:
1. Vai Uhaņa vien nav pusmēnesi par vēlu? (Jo tobrīd SPKC oficiāli piesauca tik Uhaņu.)
2. Kādiem kritērijiem jānotiek (kvalitātīvi, kvantitātīvi), lai būtu ne tikai Uhaņa, bet vēl kāda cita pilsēta vai valsts?
3. Labi, uz Ķīnu tiešu reisu nav, bet kādiem kritērijiem jānotiek (kvalitātīvi, kvantitātīvi), lai apturētu pasažieŗu satiksmi ar kādu valsti? Piemēram, Somiju (šobrīd laikam tuvākie gadījumi)? Lielbritaniju? Lietuvu? (Tīši minu skarbākos variantus.)
4. Vai nav tā, ka šais lietās labāk rīkoties divas nedēļas iepriekš, nekā divas dienas par vēlu?
5. Kā izsargāties, ja tomēr rīcība bijusi divas dienas par vēlu un sērga ir Latvijā? Kādas specifikācijas vai modeļu maskas, cimdus, acenes? (SPKC vienīgais konkrēti minētais ir FFP3 respirātors.) Ko vēl? Kā dezinficēt rokas, apavus, vēl ko? Cik ilgi kuŗu aizsarglīdzekli valkāt, līdz jāmet laukā un jāvelk jauns; kur to visu iegādāties?
6. Vai bijusi runa ar veikalu tīkliem par neklātienes apgādi: iepērcies un samaksā internetā, tev atved līdz namdurvīm un aizbrauc prom, pēc tam tu noej pakaļ?

Janvāŗa beigās kļuva skaidrs, ka sekošana Pasaules veselības organizācijai diez vai glābs Latvijas iedzīvotājus: pirmkārt, PVO vairāk nekā nedēļu vilcinājās celt pasaules trauksmi, kaut bija skaidrs, ka sērga izsprukusi pasaulē; otrkārt, mierināja, ka Ķīna vīrusu kontrolējot un esot iegrožojusi; treškārt, ieteica un joprojām iesaka nekādi neierobežot cilvēku ceļošanu, ceturtkārt, joprojām aizdomīga slimības gadījuma definīcijā iekļauj tikai Ķīnu.

Toties līdz februāŗa vidum parādījās citi raksti, kas papildināja iepriekš minēto 26. janvāŗa skaidrojumu:

Ciešāks pārbaudījums Latvijas gatavībai stāties pretī koronavīrusam sācies līdz ar sērgas uzliesmojumu Ziemeļitalijā. Līdz 22. februāŗa vakaram, kad saslimstība Italijā pārsniedza 1 no miljona, cerēju, ka Latvijas lēmēji un dienesti ir sagatavojušies un, saņēmuši tādu trauksmes signālu, nekavējoties pēc iepriekš sagatavota plāna rīkosies — mazākais, apturēs tiešu gaisa satiksmi ar turieni. Taču Italija ir arī iecienīts autobusu ceļojumu mērķis. Tas nozīmē, ka pilnvērtīgai Latvijas iedzīvotāju aizsardzībai no koronavīrusa vajag arī atjaunot sauszemes robežkontroli. Lai nodrošinātos pret sērgas ievazāšanu, vai nu jāliedz iebraukt no tādām zemēm, vai iebraucējiem nepieciešama pietiekami ilga karantīna. Diemžēl nekas no tā netiek darīts, pat lidojumi no Italijas turpinās, un iespējams, ka pirmais slimnieks jau staigā starp mums. Tāpēc esmu simboliski prognozējis, ka pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55.

Kāpēc lēmēji atsakās sargāt Latvijas iedzīvotājus uz valsts robežas, kur tas taču būtu vieglāk izdarāms un sagādātu mazāk neērtību un saimniecības un dzīvības zaudējumu, nekā pēc tam bloķēt ceļus iekšzemē, atcelt vietējo satiksmi, turēt iedzīvotājus mājās, apturēt gandrīz visus darbus, atcelt sarīkojumus? (Protams, var nedarīt arī otro un vērot, kā iet bojā tūkstošiem (visticamāk, 7…23 tk) Latvijas iedzīvotāju.) Viena hipoteze — neuzdrošināšanās: lēmēji neuztveŗ sevi par neatkarīgas valsts amatpersonām, kas brīvi rīkojas savu pilsoņu labā, bet ES skrūvītēm, kam jāgaida priekšniecības atļauja vai pavēle. Cita hipoteze — ultralīberālisms: turēt valsts robežas vaļā arī lipīgām nāvīgām slimībām.

Lai kā, lēmēju bezdarbības dēļ rīcības virziens šobrīd mainās no “vēl var pagūt” uz “labāk vēlu nekā nekad”. Bet tiešām labāk vēlu nekā nekad, jo iekšzemes cīņu pret koronavīrusu būtiski apgrūtinātu, ja valsts robeža paliktu vaļā sērgas ievazāšanai atkal un atkal no jauna. (Kaut māc stipras aizdomas, ka pēc ievazāšanas lēmēji pasludinās, ka ārējo Latvijas robežu nu jau vairs nav vērts sargāt.) Ko tad darīt? Lūdzu:

  1. apturēt pasažieru satiksmi ar valstīm, kur ir augsta saslimstība ar koronavīrusu (vairāk nekā 1 apstiprināts gadījums no miljona iedzīvotāju — šāds saslimstības līmenis Ķīnā tika sasniegts 24. janvārī, pēc nedēļas masveidā slēdza satiksmi ar Ķīnu, taču vīruss jau bija izvazāts tālāk). Skatīt attēlā, ko tas nozīmē šobrīd — ieskaitot tiešu reisu slēgšanu no Italijas un AAE;
  2. iebraucējus no augstas saslimstības valstīm vai nu Latvijā nelaist, vai ievietot 24 dienu karantīnā (priekš mēneša šķita, ka pietiktu ar 14 dienām, taču tikām parādījušās ziņas, ka normālsadalījuma aste iesniedzas tālāk; šādā nenoteiktībā labāk pieņemt bīstamāko variantu);
  3. atbilstīgi Šengenas Robežu kodeka III sadaļas II nodaļai atjaunot robežkontroli (ne tikai gaisa un jūras satiksmes, bet arī uz Igaunijas un Lietuvas robežas). Ja kaimiņvalstis vai vēl kādas valstis ievieš tādus pašus veselības aizsardzības līdzekļus kā Latvija, savstarpēju robežkontroli var neieviest;
  4. pirmo trīs punktu iegūtā laikā gatavoties cīņai iekšzemē ar izpratni — jo stingrāki būs pārvietošanās ierobežojumi, jo labāk tiksim galā ar sērgu. Laikus publiski izziņot, kas tiks darīts un kam jānotiek, lai to ierosinātu. Tāpat publiski izziņot pašaizsardzības līdzekļus (skatīt, piemēram, manu 30. janvāŗa 5. jautājumu).

Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »
%d bloggers like this: