Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 17. janvārī


Šodienas 567 ir mazāk nekā 616 priekš nedēļas 10. janvārī. Tas nedaudz samazinājis nedēļas caurmēru no 878 vakar līdz 871. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk krāsas maiņu būs uz labu, tomēr gadījies pretēji. Bet vispirms uzlabojumi:

  • Carnikavas, Ērgļu, Mērsraga un Valkas novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, tāpēc tie pārkrāsoti no spilgti sarkana vidēji sarkani. Tiesa, arī 15 jauni slimnieki nedēļā kā Carnikavas un Valkas novadā ir daudz par daudz;
  • Engures novadā, cik saprotu, viena masu testēšana Raudas pansionātā aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tādējādi jaunu saslimušo kļuvis <2% iedzīvotāju nedēļā, un novads tagad “tikai” spilgti sarkans ar “tikai” 129 slimniekiem nedēļā.

Uz ļaunu: padaudz novados saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā — Ķekavas, Ozolnieku, Pļaviņu, Rugāju, Rūjienas, Salas un Stopiņu. Attiecīgi tie vairs ne vidēji, bet spilgti sarkani.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Aknīstes novadā saslimušas 18,3‰ iedzīvotāju nedēļā (1↑);
  2. Engures novadā 18,1‰ (1↓);
  3. Apes novadā 17,4‰;
  4. Ropažu novadā 14,9‰;
  5. Preiļu novadā 10,1‰;
  6. Līvānu novadā 8,8‰ (1↑);
  7. Alūksnes novadā 7,9‰ (1↑);
  8. Jēkabpils novadā 7,7‰ (1↑);
  9. Priekuļu novadā 7,1‰ (4↑);
  10. Rēzeknē 7,1‰.

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Apes 6 16,1 17,4 1,2
2. Rūjienas 5 1,5 2,5 1,0

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 16. janvārī


Šodienas 1031 ir mazāk nekā 1170 priekš nedēļas. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 898 vakar līdz 878, kas ir 7/8 no tā, kas bija nedēļu iepriekš. Samazinājums, protams, patīkama lieta, diemžēl pagalam nepietiekams nopietnā cīņā pret Ķīnas vīrusu. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk krāsas maiņu būs uz labu, un tā arī noticis:

  • Baldones novadā saslimušo skaits krities līdz vienam nedēļām, tādējādi novads vidēji sarkana toņa vietā ieguvis gaiši sarkanu;
  • vairākos novados — Aglonas, Lielvārdes, Saldus, Sējas, Stopiņu — saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi tie tagad vairs ne spilgti, bet vidēji sarkani. Tiesa, arī, piemēram, 15 nedēļā kā Lielvārdes novadā, 22 kā Stopiņos un 37 kā Saldus novadā ir daudz par daudz;
  • Aknīstes novadā slimnieku skaits pazeminājies par mata tiesu zem 2% (1,984%), tāpēc novads “tikai” spilgti sarkans.

Uz ļaunu mazāk krāsas maiņu:

  • Naukšēnu novads palicis pēdējais, kam maza slimnieku skaita dēļ slēpj precīzus skaitļus. Tomēr tiem, kas ir, neskaidrības intervalls iesniedzies spilgti sarkanā līmenī;
  • Kārsavas un Valkas novadā saslimstība uzaugusi pāri 2‰ nedēļā, attiecīgi tie pārkrāsoti no vidēji sarkana spilgti sarkani.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Engures novadā saslimušas 26,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Aknīstes novadā 19,8‰;
  3. Apes novadā 16,1‰ (12↑);
  4. Ropažu novadā 15,1‰ (1↓);
  5. Preiļu novadā 10,9‰ (1↓);
  6. Ilūkstes novadā 9,2‰ (1↓);
  7. Līvānu novadā 8,2‰ (2↑);
  8. Alūksnes novadā 8,1‰ (5↑);
  9. Jēkabpils novadā 7,2‰ (2↑);
  10. Rēzeknē 7,2‰ (2↓).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Apes 31 7,1 16,1 9,0
2. Ropažu 28 13,0 15,1 2,0

Attiecībā uz Apes novadu ziņo par Trapenes pansionātu. Paliels pansionāts ir arī Ropažos.

Janvāŗa pirmā puse: ne šurp, ne turp


Janvāŗa sākuma stāvokli izteicu 6. janvāŗa ierakstā: “Pret straumi straumes ātrumā.” Tā arī pagaidām palicis:

Panākts līdzsvars starp aplipināšanu un ierobežojumiem. Vai tas nozīmē, ka tagad atliek turēt sasniegto, līdz potes atpestīs no sērgas? Nē. Līdzsvars panākts 800…1000 saslimušo līmenī, un to turēt nozīmētu lemt nāvei simtiem cilvēku mēnesī, kuŗi varētu dzīvot gadiem un gadu desmitiem:

Turklāt, pieņemot 1/37 mirstību, kāda bija pavasarī, kad slimnīcās vienlaikus bija, lielākais, 46 pacienti, 300 bojā gājušo pusmēnesī nav virsotne.

Otrkārt, līdzsvars ir īslaicīgs un labils. Pietiek mērena grūdiena no kādas puses, lai bumba aizveltos prom no līdzsvara:

Lai atceramies, ka jūlijā—septembrī, simtkārt zemākā saslimstībā, kad līdzsvaru turēt bija daudzkārt vieglāk, to izdevās noturēt tikai divarpus mēnešus. Pati dzīve pierādīja, ka ar Ķīnas vīrusu sadzīvot nav iespējams pat viencipara skaitļos.

Varbūt tomēr taisnība tiem, kas teic, ka jau redzama gaisma tuneļa galā potes izskatā? Diemžēl veselības polītikas noteicēji tunelī starp mums un poti, turēdami vaļā robežas ievazāšanai, laiž vilcienu vīrusa Anglijas celma izskatā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 14. janvārī


Šodienas 950 ir jūtami, tomēr nepietiekami mazāk (69%) par 1374 priekš nedēļas 7. janvārī. Tas samazinājis nedēļas caurmēru 980 līdz 920, kas vienalga ir 14% augstāk, nekā bija nedēļu iepriekš. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk krāsas maiņu būs uz labu, un tā arī noticis:

  • Mazsalacas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu, divi nedēļas, pagātnē, tāpēc novads pārkrāsots no dzeltena zaļš;
  • lērumā novadu saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi vidēji sarkans tonis spilgti sarkana vietā tagad Krimuldas, Māŗupes, Olaines, Ozolnieku, Pļaviņu, Salas, Valkas, Vecumnieku un Ventspils novadā. Tiesa, arī 39 slimnieki nedēļā Māŗupes un Olaines novadā, 20 Ventspils novadā, 19 Ozolnieku novadā utt. tik un tā daudz par daudz.

Uz ļaunu:

  • Beverīnas novadā pēc nedēļas pārtraukuma 3 jauni slimnieki, un novadam bija jāmaina krāsa no dzeltena uz sarkanu;
  • Tukuma novadā saslimušo skaits audzis tiktāl, ka novads pārgājis no gaiši sarkana vidēji sarkanā līmenī;
  • Valmierā, kā arī Aizkraukles, Brocēnu un Sējas novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā, tāpēc šīs pašvaldības vairs ne vidēji, bet spilgti sarkanas.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Engures novadā saslimušas 30,7‰ iedzīvotāju nedēļā (1↑);
  2. Aknīstes novadā 20,6‰ (1↓);
  3. Vārkavas novadā 10,6‰ (2↑);
  4. Preiļu novadā 10,5‰;
  5. Ilūkstes novadā 10,4‰ (2↓);
  6. Strenču novadā 9,5‰ (2↑);
  7. Lubānas novadā 8,8‰;
  8. Rēzeknē 8,8‰ (2↓);
  9. Riebiņu novadā 8,6‰ (2↑);
  10. Ādažu novadā 8,0‰ (2↑).

Par spīti samazinājumam kopumā šodien pagaŗš saraksts, kur pieaugums dienā  pārsniedzis 1‰ iedzīvotāju skaita:

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Engures 58 22,7 30,7 8,0
2. Talsu 86 4,9 7,1 2,2
3. Krāslavas 42 6,0 7,5 1,5
4. Tērvetes 4 2,1 3,3 1,2
5. Skrīveŗu 5 5,1 6,3 1,2
6. Beverīnas 3 0,0 1,0 1,0
7. Alūksnes 20 4,7 5,8 1,0

Par Engures novadu ātrumā neatrodu pēdējās dienas ziņu, bet pirmais minējums būtu par nākamo testēšanu Raudas pansionātā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 13. janvārī


13. janvāŗa 1255 ir mazliet vairāk nekā 1229 priekš nedēļas 6. janvārī. Tas maķenīt cēlis arī nedēļas caurmēru: 976→980. Jaunais caurmērs ir trešais augstākais epidēmijas vēsturē. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krasas maiņas ziņā būs puslīdz vienlīdz pasliktinājumu un uzlabojumu, un tā arī noticis. Vispirms uz labu:

  • Jaunpils un Vecpiebalgas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc novadi pārkrāsoti no sarkana dzelteni;
  • Jaunpiebalgas novadā līdz ar slimnieku skaita augšanu vairs neslēpj precīzu to skaitu. Līdz ar to kļuvis skaidrs, ka novads krāsojams ne spilgti, bet vidēji sarkanā tonī;
  • Aizkraukles un Sējas novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi tie tagad ne vairs spilgti, bet vidēji sarkani.

Uz ļaunu tas, ka vairākās pašvaldībās saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā — Liepājā, kā arī Ozolnieku, Priekuļu, Rucavas un Tērvetes novadā. Tādējādi šo pašvaldību krāsa mainīta no vidēji sarkanas uz spilgti sarkanu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar iepriekšējo dienu:

  1. Aknīstes novadā saslimušas 23,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Engures novadā 22,7‰;
  3. Ilūkstes novadā 11,1‰ (2↑);
  4. Preiļu novadā 10,9‰;
  5. Vārkavas novadā 10,6‰ (1↑);
  6. Rēzeknē 9,5‰ (1↑);
  7. Lubānas novadā 9,3‰ (4↓);
  8. Strenču novadā 9,2‰ (2↑);
  9. Jēkabpilī 9,1‰ (1↓);
  10. Daugavpils novadā 8,4‰ (1↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰) šoreiz pagaŗš:

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība 12.01. (‰) Nedēļas saslimstība 13.01. (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Priekuļu 32 1,6 5,8 4,2
2. Varakļānu 6 5,7 7,7 2,0
3. Līvānu 24 5,9 7,9 2,0
4. Skrīveŗu 6 3,6 5,1 1,5
5. Madonas 31 3,2 4,5 1,3
6. Viļakas 8 2,5 3,6 1,1
7. Riebiņu 7 7,1 8,2 1,1
8. Alūksnes 21 3,7 4,7 1,0

Attiecībā uz Priekuļu novadu ziņo par Mārsnēnu pansionātu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 12. janvārī


Šodienas 878 ir vairāk nekā 824 priekš nedēļas 5. janvārī. Tas cēlis nedēļas caurmēru līdz 976, kas ir trešais augstākais skaits epidēmijas vēsturē. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē mazliet vairāk būs krāsas maiņu uz ļaunu, un tā arī noticis. Bet vispirms uz labu:

  • Beverīnas un Mazsalacas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, un šie novadi ieguvuši dzeltenu krāsu sarkanas vietā;
  • Tukuma novadā slimnieku skaits nokrities līdz vienam nedēļā, tāpēc novads ne vairs vidēji, bet gaiši sarkans. Tiesa, grūti noticēt, ka tik lielā novadā epidēmijas virsotnē var būt viens nedēļā — ka tā nav pārrakstīšanās vai datu ziņošanas nevienmērība;
  • par Naukšēnu novadu maza saslimušo skaita dēļ precīzus skaitļus slēpj. Tomēr neskaidrības intervalls pazeminājies no spilgti sarkana līdz vidēji sarkanam līmenim;
  • Baldones un Jaunjelgavas novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi tie pārkrāsoti no spilgti sarkana vidēji sarkani.

Tagad pasliktinājumi:

  • Alsungas novadā pēc nedēļas pārtraukuma atkal kāds saslimis. Ar to zaudēta dzeltena un iegūta sarkana krāsa;
  • vairākos novados — Amatas, Ciblas, Mērsraga, Sējas, Siguldas un Vecumnieku —saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā, tāpēc krāsa mainīta no vidēji sarkanas uz spilgti sarkanu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Aknīstes novadā saslimušas 32,9 iedzīvotāju nedēļā;
  2. Engures novadā 27,2‰;
  3. Lubānas novadā 13,0‰;
  4. Preiļu novadā 11,8‰;
  5. Ilūkstes novadā 11,2‰ (2↑);
  6. Vārkavas novadā 11,2‰ (1↓);
  7. Rēzeknē 10,0‰ (1↑);
  8. Jēkabpilī 9,8‰ (2↓);
  9. Ādažu novadā 9,5‰ (2↑);
  10. Strenču novadā 8,8‰ (7↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰) šoreiz pagaŗš:

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Engures 51 20,1 27,2 7,2
2. Aknīstes 18 25,8 32,9 7,1
3. Strenču 9 6,3 8,8 2,5
4. Ādažu 34 7,1 9,5 2,4
5. Mērsraga 2 0,7 2,1 1,4
6. Ilūkstes 10 9,8 11,2 1,4
7. Ciblas 3 1,7 3,0 1,3

Aknīstes novads sasniedzis Latvijā vēl nebijušu sērgas izplatību: nedēļā saslimusi 1/30 iedzīvotāju! Pieļauju, ka stāvoklis psīchoneiroloģiskā slimnīcā var būt vēl drausmāks par Raudas pansionātu.

140 vārdu: 2020. gada riteņbraukšanas sezona — 6365 km


Divas dienas sniegavu un pēc tam padsmit grādu sals mudina pasludināt 2020. gada riteņbraukšanas sezonu par slēgtu. Ar ko tā bijusi iezīmīga? Pirmkārt, rekordsezona. Pēc 6000 km sasniegšanas ne gluži metu mieru, bet beidzu censties. Attiecīgi decembrī un līdzšinējā janvārī nobraucu tikai 365 km. Grafikā redzama riteņbraukšanas vēsture.

Otrkārt, ne īpaši gribēdams, esmu ticis pie labāka riteņa.

Treškārt, par spīti rekordam šī ir pirmā sezona pa vairākiem gadiem, kad nav bijis 100 km brauciena. Dižākais bija 75 km uz Apakšgrāvja ielu. Tā bija viena no ļoti retām reizēm, kad, sekodams “Jāņa sētas” kartei, nonācu neceļos. Vispirms, kur kartē ceļš pāri grāvim, dabā nepārejams grāvis bez tilta. Pēc tam, kur kartē ceļš, dabā 1,5 m gaŗas nātres gar grāvja malu. Uzrakstīju un nokaunējos, ka neesmu ziņojis labojumus. Diez vai tur kāds tuvākos gadus gribēs izbraukt cauri, bet, labi, būs jāaizlaiž labojumi.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 11. janvārī


Šodienas 331 ir gandrīz divreiz mazāk par 621 priekš nedēļas 4. janvārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no vakardienas rekorda 1010 līdz 969, kas tik un tā ir trešais augstākais skaits epidēmijas vēsturē. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē būs maz krāsas maiņu un uzlabojumi būs pārsvarā. Īstenībā krāsas maiņu tiešām maz, tak vairāk gadījies uz ļaunu. Uz labu tik viens: Rūjienas novadā slimnieku skaits sarucis līdz 9 nedēļā, tāpēc tas pārkrāsots no spilgti sarkana vidēji sarkans. Tiesa, arī 9 ir daudz par daudz: pavasarī nākamā dienā pēc 9 nedēļā pa visu valsti ieviesa ārkārtas stāvokli. Pasliktinājumi:

  • Jaunjelgavas un Saulkrastu novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā, attiecīgi tie vairs ne vidēji, bet spilgti sarkani;
  • Engures novads uzsprādzis pāri 2% (%, ne ‰!) nedēļā. Ar to vissmagākā līmenī atkal divi novadi.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Aknīstes novadā saslimušas 25,8 iedzīvotāju nedēļā;
  2. Engures novadā 20,1;
  3. Lubānas novadā 12,1‰;
  4. Preiļu novadā 11,6‰ (1↑);
  5. Vārkavas novadā 10,6‰ (1↓);
  6. Jēkabpilī 10,0‰ (1↑);
  7. Ilūkstes novadā 9,8‰ (1↑);
  8. Rēzeknē 9,8‰ (2↓);
  9. Apes novadā 7,5‰ (2↑);
  10. Daugavpils novadā 7,4‰.

Par 1‰ lielāks pieaugums dienā bijis Engures novadā, kur šodien 13 jauni slimnieki un nedēļas saslimstība kāpusi no 18,5‰ vakar līdz 20,1‰ šodien, tas ir, par 1,5‰. Ziņo par drausmīgu aplipināšanu Raudas pansionātā.

Jo sāpīgāk, ka notikušais un 21 bojā gājušais pansionātā kopš ziemassvētkiem nav bijusi neizbēgama nolemtība vai dabas stichija, bet sekas Viņķeles&Co lēmumam, 6. novembrī izsludinot ārkārtas stāvokli, tomēr nesākt īstu cīņu pret Ķīnas vīrusu. Jo, kārtīgi cīnoties, nedēļās piecās epidēmiju var izbeigt. Vēl jo sāpīgāk, ka lēmēji to zina, bet tik un tā atteikušies pienācīgi vērsties pret sērgu, turēdami Raudas pansionāta iemītnieku un mūsu visu veselību un dzīvību par otršķirīgu, salīdzinot ar kalpošanu atvērtu robežu elkdievībai.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 10. janvārī


9. janvāŗa kartes un ieraksta nebija, jo līdz pat vēlam vakaram data.gov.lv nebija ielikti dati. Tāpēc šoreiz nebūs salīdzinājuma ar iepriekšējo dienu. Tomēr tāpat zināms, ka ar 9. janvāŗa 1170 nedēļas caurmērs no 881 uzlēca pāri tūkstotim un ar 10. janvāŗa 616 pakāpās vēl mazliet augstāk līdz nekad nebijušiem 1010. Epidēmijas gaita izskatās tāda:

Atbilstīgi rekordam kartē spilgti sarkanā pārsvars pašvaldību skaitā pār vidēji sarkano sasniedzis 72:46, un trīs zemākās kategorijās palikusi viena vienīga Alsunga. Rekordam atbilst arī tas, ka smagākā stāvokļa desmitniekā blakus divprocentu Aknīstei ir veselas sešas vienprocenta pašvaldības:

  1. Aknīstes novadā saslimušas 26,6‰ (1/38!) iedzīvotāju nedēļā;
  2. Engures novadā 18,5‰;
  3. Lubānas novadā 12,1‰;
  4. Vārkavas novadā 11,7‰;
  5. Preiļu novadā 11,0‰;
  6. Rēzeknē 10,7‰;
  7. Jēkabpilī 10,4‰;
  8. Ilūkstes novadā 9,8‰;
  9. Ādažu novadā 8,7‰;
  10. Daugavpils novadā 7,6‰.

140 vārdu: no čivinātavas uz kurkstētavu


“Gab” naģene

Labēju viedokļu cenzūra sociālos tīklos rada jautājumu, ko darīt. Sev to atbildēju 2016. gada novembrī, kad cenzūra sākās un kļuva skaidrs, ka līberāļi līdīs no ādas nepieļaut tāda novembŗa 2020. gadā un, ja tas izdosies, griezīs skrūves vēl stingrāk. Atbildēju, reģistrēdamies gab.com. Trīs cēloņu dēļ:

  • 300 zīmju tālaika čivinātavas 140 vietā;
  • ierakstus var labot;
  • vārda brīvība.

Neesmu aktīvi darbojies, bet neesmu vīlies. Čivinātava palielināja 140 līdz 280, tak arī 300 auguši, par abiem pārējiem punktiem nerunājot. Turklāt līberāļu represiju dēļ “Gab” ieguvis grūti iznīcināmu kiberpatstāvību. Lielākais trūkums: pamaz latviešu. Taču labojams.

Bet “Parler”? 2016. gadā tāda nebija, tagad ir. Vienalga “Gab”. “Parler” nav tādas kiberpatstāvības, tāpēc tas šantāžējams atmest vārda brīvību, kā šobrīd arī notiek.

Kāpēc kurkstētava? “Gab” simbols ir varde — pēc otrās Aiģiptes mocības netaisniem valdniekiem, kuŗi paverdzina un apspiež (skatīt 2. Mozus grāmatas 8. nodaļas sākumu).

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 8. janvārī


8. janvāŗa 1237 ir būtiski vairāk nekā 711 priekš nedēļas 1. janvārī. Iepriekšējā dienā bija pretēji, nedēļas caurmērs nokritās no 875 līdz 806, bet nu tas tikpat ātri atpakaļ un pat maķenīt augstāk: 881. Ja šodien būs vismaz 428, nedēļas caurmēram būs jauns epidēmijas rekords.

Ar tādu pieaugumu izplatības kartē vairāk krāsas maiņu uz ļaunu. Bet vispirms uz labu:

  • Aizputes novadā slimnieku skaits krities līdz vienam nedēļā, tāpēc novads pārkrāsots no vidēji sarkana gaiši sarkans;
  • Brocēnu, Dundagas un Rūjienas novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi spilgti sarkana toņa vietā vidēji sarkans.

Pasliktinājumi:

  • Sējas novadā pēc ilgāka pārtraukuma atkal kāds saslimis, un novads zaudējis zaļu krāsu. Tagad tas sarkans;
  • Līgatnes un Raunas novadā kāds saslimis pēc nedēļas pārtraukuma, tāpēc novadi dzeltena vietā sarkani;
  • padaudz pašvaldībās saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā — Ventspilī, kā arī Alūksnes, Carnikavas, Grobiņas, Gulbenes, Saulkrastu, Ventspils un Viļakas novadā. Krāsa attiecīgi mainīta no vidēji sarkanas uz spilgti sarkanu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar  iepriekšējo dienu:

  1. Aknīstes novadā saslimušas 24,6‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Lubānas novadā 11,6‰ (2↑);
  3. Jēkabpilī 9,4‰;
  4. Rēzeknē 9,3‰ (2↑);
  5. Ādažu novadā 8,5‰ (2↑);
  6. Preiļu novadā 8,4‰ (1↓);
  7. Apes novadā 7,1‰ (3↑);
  8. Daugavpilī 6,4‰ (6↑);
  9. Engures novadā 6,3‰ (1↓);
  10. Jēkabpils novadā 6,3‰ (1↓).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰) šoreiz pagaŗš:

Nr. Pašvaldība Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība 07.01. (‰) Nedēļas saslimstība 08.01. (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Riebiņu novads 14 2,4 5,1 2,7
2. Neretas novads 9 3,7 6,1 2,4
3. Vārkavas novads 4 3,3 5,6 2,2
4. Lubānas novads 8 9,8 11,6 1,9
5. Apes novads 5 5,6 7,1 1,6
6. Daugavpils 127 5,1 6,4 1,3
7. Ilūkstes novads 8 4,8 6,1 1,2
8. Rēzekne 54 8,1 9,3 1,2
9. Aknīstes novads 5 23,4 24,6 1,2
10. Talsu novads 49 3,3 4,4 1,2
11. Rēzeknes novads 33 3,8 4,9 1,1
12. Grobiņas novads 9 1,1 2,2 1,1
13. Strenču novads 3 2,1 3,2 1,1

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 7. janvārī


Šodienas 1374, kaut otrais lielākais skaits epidēmijas vēsturē, tomēr ir būtisks samazinājums (~¾), salīdzinot ar tieši priekš nedēļas sasniegto rekordu — 1861. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru līdz 806, kas tik un tā ir vairāk par oficiāliem ziemassvētku brīvdienu skaitļiem.

Izplatības kartē krāsas maiņu daudz un ar lielu pārsvaru uzlabojumu pusē:

  • Sējas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu, 14 dienu, pagātnē, tāpēc novads pārkrāsots no dzeltena zaļš;
  • Raunas un Skrundas novadā pagājusi nedēļa bez jaunu slimnieku atklāšanas, attiecīgi novadi sarkana vietā dzelteni;
  • veselā ducī pašvaldību saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā — Valmierā, Ventspilī, kā arī Aizkraukles, Alūksnes, Babītes, Grobiņas, Gulbenes, Jelgavas, Priekules, Tērvetes, Viļakas un Viļēnu novadā. Ar to šis pašvaldības vairs ne spilgti, bet vidēji sarkanas. Tiesa, arī tādi nedēļas skaitļi kā 62 Ventspilī, 43 Jelgavas novadā, 40 Valmierā, 37 Gulbenes novadā utt. ir daudz par daudz;
  • Lubānas novadā, kas vakar izlēca pāri 2% nedēļā (%, ne ‰!), pirmā masveida testēšana pansionātā aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc novads šodien nokritis atpakaļ līdz “tikai” spilgti sarkanam līmenim.

Pasliktinājumi:

  • Alojas novadā pēc ilgāka pārtraukuma atkal kāds saslimis, attiecīgi zaļas krāsas vietā sarkana;
  • Rucavas novadā kāds saslimis pēc nedēļas pārtraukuma, ar to dzeltenas krāsas vietā sarkana;
  • Cēsu, Riebiņu un Strenču novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā. Šie novadi vairs ne vidēji, bet spilgti sarkani.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Aknīstes novadā saslimušas 23,4‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Ropažu novadā 11,6‰ (1↑);
  3. Jēkabpilī 10,0‰ (2↑);
  4. Lubānas novadā 9,8‰ (2↓);
  5. Preiļu novadā 8,8‰ (1↑);
  6. Rēzeknē 8,1‰ (2↓);
  7. Ādažu novadā 7,7‰ (1↑);
  8. Engures novadā 7,7‰ (1↓);
  9. Jēkabpils novadā 6,3‰ (6↑);
  10. Apes novadā 5,6‰.

Pieaugums >1‰ dienā tik vienā pašvaldībā: Daugavpils novadā 45 jauni slimnieki, nedēļas saslimstība kāpusi no 3,5‰ līdz 5,4‰ jeb par 1,9‰.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 6. janvārī


Par valsti kopumā uzrakstīju, tagad par pašvaldībām. Tā kā nedēļas caurmērs sarucis, varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk būs krāsas maiņu uz labu. Nā ni. Gandrīz divreiz vairāk gadījies uz sliktu. Bet vispirms uzlabojumi:

  • Pāvilostas un Rucavas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc tie pārkrāsoti no sarkana dzelteni;
  • Cesvaines novadā līdz ar slimnieku skaita pieaugumu kļuvis skaidrs, ka saslimstība nesniedzas līdz spilgti sarkanai, bet ir vidēji sarkanā līmenī;
  • Liepāja un Ozolnieku novads par mata tiesu tikuši zem 2‰ nedēļā (Liepājā 1,970‰, Ozolniekos 1,996‰), attiecīgi vairs ne spilgti, bet vidēji sarkani. Tiesa, 20 nedēļā Ozolnieku novadā un 135 Liepājā tik un tā daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

  • Skrīveŗos pēc nedēļas pārtraukuma atkal kāds saslimis, un novadam nomainīta krāsa no dzeltenas uz sarkanu;
  • visai nepatīkami un bīstami, ka padaudz pašvaldībās slimnieku skaits pārsniedzis 2‰ nedēļā — Valmierā, kā arī Jelgavas, Lielvārdes, Rūjienas, Salaspils un Valkas novadā. Tāpēc vidēji sarkanas krāsas vietā spilgti sarkana;
  • vēl nebija bijis, ka vienlaikus divās pašvaldībās saslimstība pārsniegtu 2% (1/50 iedzīvotāju skaita!) nedēļā. Nu ir — Lubānas un Aknīstes novadā. Apstākļi mudina domāt par atkārtotu masveida testēšanu Lubānas pansionātā un Aknīstes psīchoneiroloģiskā slimnīcā.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Aknīstes novadā saslimušas 27,0‰ iedzīvotāju nedēļā (2↑);
  2. Lubānas novadā 22,3‰ (1↓);
  3. Ropažu novadā 12,1‰ (1↓);
  4. Rēzeknē 9,6‰;
  5. Jēkabpilī 9,3‰;
  6. Preiļu novadā 8,4‰ (4↑);
  7. Engures novadā 8,1‰ (30↑);
  8. Ādažu novadā 7,6‰ (1↓);
  9. Talsu novadā 7,0‰ (3↓);
  10. Apes novadā 6,5‰ (8↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰) šoreiz gaŗāks nekā iepriekšējās dienas:

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Aknīstes 44 10,3 27,0 16,7
2. Lubānas 13 16,3 22,3 6,1
3. Engures 35 3,5 8,1 4,6
4. Preiļu 34 6,4 8,4 2,0
5. Ilūkstes 15 2,3 4,1 1,7
6. Strenču 3 0,7 1,8 1,1
7. Lielvārdes 11 1,9 2,9 1,0

Latvija šobrīd: pret straumi straumes ātrumā


Šodienas 1229 ir 90% no 1367 priekš nedēļas 30. decembrī. Turklāt no lielāka testu skaita (13946 pret 11971). Tādā ziņā tas turpina vakardienu, kad arī bija mazāk saslimušu (824 pret 838) no lielāka testu skaita (12352 pret 11207). Īstermiņā tas viegli iepriecina.

Vidējā termiņā diemžēl nav pamata optimismam. Oficiālie mūsu veselības sargi šobrīd ir kā airētājs, kam jāairējas pret, teiksim, 1 m/s straumi. Negribēdami piepūlēties, veselības sargi airējas pret straumi ar 1 m/s ātrumu. Iznākumā laiva stāv uz vietas. Un varam trīsreiz minēt, kas drīzāk piekusīs — upe vai airētājs. Ko darīt?

Jāairējas stiprāk, lai nonāktu galā pirms piekušanas. Nepieciešami stiprāki ierobežojumi. Lai ir 90% nevis nedēļā, bet dienā. Te ir ne pārāk gaŗš apraksts (tik ar četrām nedēļām nepietiks, vajag piecas). Valsts robežas slēgšanu ievazāšanai kā pašsaprotamu lietu sīkāk neiztirzāšu, vien atgādināšu, ka turēt robežu vaļā ievazāšanai ir kā ugunsgrēkā turēt vaļā logus degpudeļu mešanai iekšā. Citādi svarīgākais ir divi lietas:

  1. stingra cilvēku pārvietošanās un kontaktu apturēšana — lai lipība ir nevis vienkārši mazāk par vienu (R<1), bet iespējami tuvu nullei. Jo mazāk kustības un kontaktu, jo lipība tuvāka nullei, jo straujāk sērga saruks, jo drīzāk to izskaudīsim. Ja ir 90% dienā, tad no 875 (šībrīža nedēļas caurmērs) pēc mēneša paliks 37;
  2. par laimi, izskaust līdz nullei var vēl drīzāk. Valsts jāsadala šūnās, starp kuŗām izbeidz cilvēku kustību, ka tu gribēdams nespēj aizbraukt uz blakus šūnu. (Tā kā bija jautājums, precīzēju: kravu pārvadājumi paliek. Ar bezkontaktu protokolu.) No vienas šūnas uz citu var tikt ar tādu pašu karantīnu kā uz valsts robežas. Iekšzemes dzīvi atjauno pēc zaļo zonu principa. Kuŗā šūnā pēc viena inkubācijas perioda (pusmēnesi) nav jaunu slimnieku, tajā var dzīvi atjaunot. Starp tādām blakusšūnām var atjaunot satiksmi. Tā turpina, līdz visa zeme attīrīta. Caurmērā sakarība tāda, ka, sadalot desmitkārt sīkāk, sērgu uzveic pusmēnesi agrāk. Attiecīgi, ja simtkārt (vienmandāta apgabali 😉), tad mēnesi. Taču vēl svarīgāk par dalījuma smalkumu ir dalījuma stiprums — ka tiešām nav iespējams pārvietoties starp šūnām.

Ja grib, sērgu var izskaust no Latvijas drīzāk nekā līdz februāŗa beigām. Un veselības ministra maiņa ir piemērots brīdis, lai to izdarītu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 5. janvārī


Šodienas 824 ir gandrīz tikpat, cik 838 priekš nedēļas 29. decembrī. Nedēļas caurmērs tāpēc nav diži mainījies (897→895).

Taču tie -14 nedēļā nav vienmērīgi pa valsti: tos veido -57 Rīgā un +43 pārējā Latvijā. Proti, turpinājusies Rīgas īpatsvara lejupslīde, par ko rakstīju vakar: 29,7%→28,9% pēdējā dienā. Nedēļas caurmērs Rīgā sarucis no 338 24. decembrī līdz 259 šodien. Daudz par lēnu, tomēr it kā cerīgi. Bet! Kamēr Rīga nav norobežota no apkārtējām pašvaldībām ar nepārbraucamu pusmēnesi ilgas karantīnas robežu, jebkādi rīdzinieku pūliņi un panākumi ir īslaicīgi un bez paliekoša iespaida.

Izplatības kartē varētu gaidīt maz krāsas maiņu un puslīdz līdzsvarā starp uzlabošanos un pasliktināšanos. Īstenībā gadījies vairāk uz ļaunu. Bet vispirms uz labu:

  • Skrīveŗos jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc novads pārkrāsots no sarkana dzeltens;
  • Inčukalna, Jelgavas, Nīcas un Siguldas novadā jaunu slimnieku kļuvis mazāk par 2‰ iedzīvotāju skaita nedēļā, attiecīgi šiem novadiem mainīta krāsa no spilgti sarkanas uz vidēji sarkanu.

Tagad pasliktinājumi:

  • Naukšēnu novadā pēc ilgāka pārtraukuma atkal saslimuši, un zaļas krāsas vietā spilgti sarkana ar jautājuma zīmi (jo precīzu skaitu slēpj, un neskaidrības intervalls iesniedzas pāri 2‰ nedēļā);
  • Mazsalacas un Rundāles novadā jauni slimnieki pēc nedēļas pārtraukuma, tāpēc novadi ne vairs dzelteni, bet sarkani;
  • Alūksnes, Dundagas, Gulbenes un Limbažu novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā, attiecīgi tie pārgājuši no vidēji sarkana spilgti sarkanā līmenī.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Lubānas novadā saslimušas 16,3‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Ropažu novadā 12,1‰;
  3. Aknīstes novadā 10,3‰;
  4. Rēzeknē 9,2‰;
  5. Jēkabpilī 8,8‰;
  6. Talsu novadā 7,9‰;
  7. Ādažu novadā 6,8‰;
  8. Kokneses novadā 6,5‰;
  9. Salas novadā 6,5‰ (2↑);
  10. Preiļu novadā 6,4‰ (1↓).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Apes 7 3,4 5,6 2,2
2. Madonas 46 3,5 5,4 2,0

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 4. janvārī


Šodienas 621 ir vairāk nekā simts klāt 508 priekš nedēļas 28. decembrī. Nedēļas caurmērs ar to sasniedzis jaunu epidēmijas rekordu: 897.

Skatoties skaitļus un rēķinot, pēdējā laikā bija iespaids, ka Rīgas īpatsvars kļuvis mazāks nekā iepriekš. Tāpat manīju, ka Latvijā ir arvien jauni rekordi, bet Rīgā ne. Šodien beidzot precīzi parēķināju Rīgas īpatsvaru. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2020. gada sākuma skaitļiem (jaunāku CSP nav), Rīgā priekš gada dzīvoja 32,9% Latvijas iedzīvotāju. Vēl 23. decembrī Rīgas īpatsvars nedēļā atklāto slimnieku skaitā bija 38,9%. Bet kopš 31. decembŗa nedēļas līmenis Rīgā zemāks par pārējo Latviju. Šodien Rīgas īpatsvars bija 29,7%. Iepriekšējo reizi tik zemu Rīga bija 10. oktobrī, kad notika sprādzieni dažās pašvaldībās un kad es tieši uztaisīju savu pirmo sērgas izplatības karti. Lūk, Rīgas grafiks:

Bet par spīti jaunam nedēļas rekordam pārējā Latvijā izplatības kartē krāsas maiņas gadījušās puslīdz vienlīdz uz labu un uz ļaunu. Vispirms uzlabojumi:

  • Alojas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu, divi nedēļas, pagātnē, tāpēc novads pārkrāsots no dzeltena zaļš;
  • Alsungas un Līgatnes novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, attiecīgi tie vairs ne sarkani, bet dzelteni;
  • Jaunpils un Lielvārdes novadā slimnieku skaits sarucis zem 2‰ nedēļā, un spilgti sarkans tonis nomainīts ar vidēji sarkanu. Tiesa, arī 4 nedēļā Jaunpils novadā un 18 Lielvārdes novadā ir daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

  • Rundāles novadā pēc nedēļas pārtraukuma atklāti jauni slimnieki, tāpēc dzeltenas krāsas vietā sarkana;
  • Jaunpiebalgas novadam maza saslimušo skaita dēļ precīzus datus slēpj, taču neskaidrības intervalls šodien iesniedzies no vidēji sarkana spilgti sarkanā līmenī;
  • Liepājā un Krimuldas novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā, attiecīgi vidēji sarkana krāsa aizstāta ar spilgti sarkanu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Lubānas novadā saslimušas 16,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Ropažu novadā 12,3‰;
  3. Aknīstes novadā 10,7‰;
  4. Rēzeknē 9,2‰;
  5. Jēkabpilī 8,5‰;
  6. Talsu novadā 7,6‰;
  7. Ādažu novadā 7,4‰ (9↑);
  8. Kokneses novadā 7,1‰ (1↓);
  9. Preiļu novadā 6,5‰ (1↓);
  10. Jēkabpils novadā 6,5‰.

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Ādažu 24 5,4 7,4 2,0
2. Kārsavas 7 2,3 3,5 1,2
3. Vārkavas 2 5,0 6,1 1,1

 

Decembris: jauni draudi, tā pati bezrūpība


Mēneša atskatu sākšu ar divām kartēm un diviem grafikiem.

Novembŗa atskatu beidzu skeptiski: visa šīgada pieredze mudina domāt, ka mēneša beigu rosība (“Draugi, nav labi”) nenesīs tādus Latvijas oficiālo veselības sargu lēmumus, kas panāks pienācīgu sērgas dilšanu decembrī. Diemžēl tā arī noticis. Karte no vidēji sarkana kļuvusi vairāk spilgti sarkana (pašvaldību samērs 63:50), grafikā līkne augusi, un joprojām strauji aug sērgā bojā gājušo skaits, kuŗi būtu varējuši dzīvot gadiem dzīvot, ja ne mūsu veselības sargu apņemšanās vērtēt mūsu veselību un dzīvību par otršķirīgu, salīdzinot ar kalpošanu atvērtu robežu elkdievībai. Skaitļos aina tāda:

  • decembrī 23,8 tk jaunu slimnieku — 58% no visiem pa gadu saslimušiem;
  • dienas virsotne augusi no 898 līdz 1861, nedēļas caurmērs no 548 līdz 879, nav redzams, ka būtu sākusies lejupslīde;
  • vienlaikus slimnieku skaits slimnīcās audzis no 534 līdz 999;
  • 429 bojā gājuši — 68% no visiem sērgas upuŗiem pa gadu.

It kā ar to nebūtu gana, decembŗa beigās kļuva skaidrs (skatīt G punktu), ka mūsu oficiālie veselības sargi negrasās nopietni sargāt Latviju no jaunā, bīstamākā vīrusa celma.

It kā ar to nebūtu gana, vēl decembŗa beigās sāka mākt smagas bažas, ka veselības sargi, kuŗi pasludinājuši poti par dievu no mašīnas, kas paveiks to, ko paši nav gribējuši darīt, nebūt nav nadzīgi to drīz un plaši ieviest.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 3. janvārī


Šodienas 568 ir vairāk nekā 511 priekš nedēļas 27. decembrī. Nedēļas caurmērs ar to mazliet cēlies līdz 881, ir 3. augstākais epidēmijas vēsturē un tikai nedaudz atpaliek no 24. decembŗa rekorda — 888. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs maz un vairāk uz ļaunu. Tā arī noticis. Vispirms uzlabojumi:

  • Jaunpiebalgas novadā neskaidrības intervalla augšējā robeža samazinājusies no spilgti sarkana līmeņa līdz vidēji sarkanam;
  • Alūksnes un Vecpiebalgas novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, tāpēc novadi pārkrāsoti no spilgti sarkana vidēji sarkani. Tiesa, arī 7 nedēļā Vecpiebalgas novadā un 26 Alūksnes novadā ir daudz par daudz.

Pasliktinājumi: Ikšķiles, Lielvārdes, Siguldas, Tērvetes un Viesītes novadā jaunu slimnieku skaits pārsniedzis 2‰ nedēļā, attiecīgi novadi vairs ne vidēji, bet spilgti sarkani.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Lubānas novadā saslimušas 16,3‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Ropažu novadā 12,1‰;
  3. Aknīstes novadā 9,9‰;
  4. Rēzeknē 8,9‰;
  5. Jēkabpilī 8,1‰;
  6. Talsu novadā 7,5‰ (1↑);
  7. Kokneses novadā 7,1‰ (1↑);
  8. Preiļu novadā 6,5‰ (5↑);
  9. Salas novadā 6,5‰;
  10. Jēkabpils novadā 6,0‰.

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Ērgļu 6 3,8 5,7 1,9
2. Varakļānu 5 4 5,4 1,3
3. Ādažu 20 4,3 5,4 1,1

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 2. janvārī


Šodienas 314 ir mazāk nekā 399 priekš nedēļas 26. decembrī. Taču tie ir vien 5% nedēļas kopsummas, tāpēc caurmērs samazinājies tik mazliet. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs maz un uz labu un uz ļaunu būs līdzsvarā. Tā arī noticis, tik gadījies, ka pasliktinājumu par vienu vairāk. Bet vispirms uzlabojumi: Liepājā, kā arī Ikšķiles un Dundagas novadā saslimušo skaits sarucis zem 2‰ nedēļā, tāpēc šīs pašvaldības pārkrāsotas no spilgti sarkana vidēji sarkanas. Tagad, kas uz ļaunu:

  • Kocēnu novadā ne vairs viens, bet trīs slimnieki nedēļā, attiecīgi novads ne gaiši, bet vidēji sarkanā tonī;
  • Cesvaines, Jelgavas un Vecpiebalgas novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā. Ar to novadiem manīta krāsa no vidēji uz spilgti sarkanu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar iepriekšējo dienu:

  1. Lubānas novadā saslimušas 16,3‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Ropažu novadā 11,9‰;
  3. Aknīstes novadā 9,5‰;
  4. Rēzeknē 8,9‰;
  5. Jēkabpilī 7,7‰ (1↑);
  6. Krāslavas novadā 7,4‰ (1↓);
  7. Talsu novadā 7,3‰;
  8. Kokneses novadā 6,9‰ (10↑);
  9. Salas novadā 6,5‰;
  10. Jēkabpils novadā 6,3‰ (2↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien  (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Kokneses 10 4,9 6,9 2,0
2. Varakļānu 4 2,7 4,0 1,3

Ātrumā neatrodu, kas par lietu Koknesē.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 1. janvārī


Ģimenes jaungada svinēšana bija tāda, ka vecgada vakarā paguvu uztaisīt karti, visas tabulas un skaitļus, tak divos izlēmu iet gulēt, raksta neuzrakstījis. Savukārt jaungada rītā bija atkal citas lietas. Īsumā: 1861 ir acīmredzams, pagalam nepatīkams un bīstams rekords, gandrīz pusotru reizi lielāks nekā 1270, kas bija nedēļu iepriekš un tobrīd arī rekords. Kartē daudz pārkrāsojumu, un vairums uz ļaunu. Tāpat veselās 19  (!) pašvaldībās pieaugums bija >1‰ dienā, trakākais Lubānas novadā: +12,6‰. Ar to Lubānas novads uzlēca 1. vietā Latvijā: pusotrs procents saslimušo nedēļā.

Bet nu par 1. janvāri. 711 visai līdzinās 666 priekš nedēļas 25. decembrī, tak sliktāk, proti, vairāk un ar augstāku pozitīvu testu īpatsvaru: toreizējie 16,5% bija rekords, bet tagadējie 18,0% ir vēl smagāks rekords. Nedēļas caurmērs attiecīgi audzis līdz 885, kas ir otrs augstākais punkts un tikai par kripatu atpaliek no 24. decembŗa 888. Ja 2. janvārī būs vismaz 424, būs jauns caurmēra rekords.

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu, salīdzinot ar 31. decembri, būs maz un tās būs līdzsvarā vai pasliktinājumu mazliet vairāk. Tā arī noticis; vispirms uzlabojumi:

  • Kocēnu novadā slimnieku skaits sarucis līdz vienam nedēļā, un ar to novads vairs ne vidēji, bet gaiši sarkans;
  • Rucavas novadā slimnieku skaits sarucis līdz diviem nedēļā, un ar to novads vairs ne spilgti, bet vidēji sarkans.

Uz ļaunu: Brocēnu, Dundagas un Ikšķiles novadā saslimušo skaits pārsniedzis 2‰ nedēļā. Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar iepriekšējo dienu:

  1. Lubānas novadā saslimušas 15,4‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Ropažu novadā 11,9‰ (29↑);
  3. Aknīstes novadā 9,1‰ (1↓);
  4. Rēzeknē 8,9‰ (1↓);
  5. Krāslavas novadā 7,6‰;
  6. Jēkabpilī 7,5‰;
  7. Talsu novadā 7,1‰ (3↓);
  8. Daugavpils novadā 6,5‰;
  9. Salas novadā 6,5‰ (3↑);
  10. Preiļu novadā 5,9‰ (7↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība 31.12. (‰) Nedēļas saslimstība 01.01. (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Ropažu 58 3,7 11,9 8,2
2. Dundagas 7 0,8 2,2 1,4
3. Preiļu 18 4,6 5,9 1,2
4. Ērgļu 4 3,1 4,2 1,1

Ātrumā internetā neatrodu paskaidrojuma par Ropažu novadu, bet skats vispirms vērstos uz Ropažu pansionātu.

Pirmais piecgadnieces darbs jaunā gadā


Piecgadniece no rīta piesēdās pie galda un ņēmās griezt un līmēt, un zīmēt. Iznākums bija tāds:

Darinājuma nagla ir brīvi kustoša veļas aukla, uz kā sakārti drēbju gabali.

Pēdējais vecgada gājiens: Zēlustes bebri


Pēdējais vecgada gājiens mums bija pa Zēlustes laukiem. Vietu atklāju, pavasarī izbraukādams Mazo Juglas ielu un vienu reizi izmēģinādams, kā būtu gar Piķurgas upi tikt līdz Biķernieku ielai. Iznākumā prātā radīju ģimenei ejamu 3 km pastaigu taku — skatīt karti. Vakar aizbraucām izstaigāt. Iepriekš neparedzētu cēloņu dēļ bijām spiesti pārtraukt pastaigu, tikuši vien līdz Juglas ezeram. Stiprākais iespaids: bebru darbi — skatīt fotoattēlu.

Bet ceru, reiz atgriezīsimies un iziesim visu. Citiem arī iesaku. Visjaukāk ir vasarā, bet var arī tagad. Ja brauc ar automobili, Mazās Juglas ielas galā pie Zēlustes muižas vārtiem ir apgriešanās aplis ar mazu stāvvietu. Ja tā aizņemta, automobili var atstāt ielas malā. Apskates vietas:

  1. Zēlustes muiža no tāluma pāri žogam;
  2. turpat ziemeļu azimutā acīgam vērotājam — Sudrabsaliņa;
  3. bebru darbi;
  4. ceļā jauki mijas kalni un lejas. Ja ir sniegs, var paņemt ragavas;
  5. no kalniem skaists skats pāri Juglas ezeram uz Brekšiem;
  6. kad iziet pie ezera, pa kreisi roki vasarā ir peldvieta;
  7. Piķurgas upe. Tā ir sena Daugavas atteka, tāpēc tai tik diža ieleja. Vēl vēsturiskā pagātnē, kad pie Salaspils Daugava aizdambējās ar ledu, tās palu ūdeņi reizēm noplūda pa Piķurgu. Kaut kad šī gadsimta sākumā (?) nojaukts izsenis pastāvējis tiltiņš pāri upei uz Biķernieku ielu;
  8. Pelēdu kalns — 14 m vjl. uzkalns, ejot pa stigu; grūtākais posms ar riteni.
Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Latvisku jauno gadu!


Jēkabs Bīne. Saules vedējs Ūsiņš. 1934.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 30. decembrī


Šodienas 1367 ir jauns rekords un laikam klīdinājis neziņu par epidēmijas virzienu ziemassvētku un jaungada brīvdienās. Turklāt pozitīvu testu īpatsvars — 11,4% — mudina rēķināties, ka ir vēl sliktāk. Rekorda dēļ varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk būs krāsas maiņu uz ļaunu. Apskatot pašvaldību skaitļus, redzams, ka ir atšķirība starp Rīgu, kur nav rekorda un nedēļas caurmērs pat samazinājies, un pārējo Latviju, kur rekords ir ar vēl lielāku pieaugumu. Tāpēc krāsas maiņu ir daudz un ar lielu pārsvaru pasliktinājumu pusē. Bet vispirms uzlabojumi:

  • Tērvetes novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc novads pārkrāsots no sarkana dzeltens;
  • Kocēnu un Priekuļu novadā slimnieku skaits sarucis līdz vienam nedēļā, attiecīgi vidēji sarkana toņa vietā gaiši sarkans;
  • Baldones, Ērgļu, Ikšķiles un Riebiņu novadā saslimstība mazinājusies zem 2‰ nedēļā, un spilgti sarkana krāsa nomainīta ar vidēji sarkanu.

Tagad pasliktinājumi:

  • Skrundas novadā pēc ilgāka pārtraukuma atkal kāds saslimis, tādējādi novads vairs ne zaļš, bet sarkans;
  • Pāvilostas novadā pēc nedēļas pārtraukuma saslimuši divi, tāpēc novads pārkrāsots no dzeltena sarkans;
  • Cesvaines novadā mazu skaitļu dēļ slimnieku skaitu slēpj, taču neskaidrības intervalls šodien iesniedzis spilgti sarkanā līmenī;
  • lērumā novadu (13!) saslimstība pārsitusi 2‰ nedēļā — Alūksnes, Gulbenes, Jaunjelgavas, Jaunpils, Kokneses, Līvānu, Ludzas, Olaines, Pļaviņu, Rugāju, Talsu, Tukuma un Vecpiebalgas. Attiecīgi krāsa nomainīta no vidēji sarkanas uz spilgti sarkanu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks, ieskaitot ranga maiņu, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Rēzeknē saslimušas 7,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Jēkabpilī 6,7‰ (5↑);
  3. Daugavpils novadā 6,4‰ (8↑);
  4. Krāslavas novadā 6,2‰ (1↓);
  5. Daugavpilī 6,2‰;
  6. Jēkabpils novadā 6,0‰ (6↑);
  7. Vārkavas novadā 5,6‰ (3↓);
  8. Tukuma novadā 4,8‰ (69↑);
  9. Dobeles novadā 4,6‰ (1↓);
  10. Rēzeknes novadā 4,6‰ (16↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Pašvaldība Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien  (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Tukuma novads 112 1,4 4,8 3,4
2. Līvānu novads 28 1,8 4,0 2,2
3. Daugavpils novads 62 4,7 6,4 1,7
4. Jēkabpils novads 7 4,6 6,0 1,4
5. Rēzeknes novads 49 3,2 4,6 1,4
6. Aizkraukles novads 13 3,1 4,5 1,4
7. Jēkabpils 42 5,4 6,7 1,3

Par Tukumu vienkārši ziņo, ka atklāts būtisks uzliesmojumus, bet ātrumā neatrodu ne valsts iestādes, ne pašvaldību, ne plašsaziņas līdzekļus pasakām arī B — kas tieši. Par Līvānu novadu paziņu paziņas esot teikuši, ka aplipināšana Rožupes Rožleju pansionātā.

Latvijas oficiālo veselības sargu atzīme cīņā pret Ķīnas vīrusu


24. decembŗa rakstu par jauno Ķīnas vīrusa paveidu beidzu vārdiem:

rīcība attiecībā uz jauno sērgas paveidu pavirzījusi Latvijas koronvīrusa polītikas atzīmi vēl vienu burtu tālāk alfabētā.

Bet, ja reiz pateikts A, jāsaka arī B. Proti, par tieši kuŗiem burtiem runa? Turklāt gada beigas ir piemērots brīdis, lai apkopotu gada apskatu. Lai tā būtu.

A atzīmi oficiālie mūsu veselības sargi zaudēja janvārī—martā, kad izlēma, ka jātur vaļā robežas sērgas ievazāšanai. Bija lieliska, vislabākā iespēja: pāriet jaunā normālā dzīvē no vecās bez vietējas epidēmijas, bez bojā gājušiem un daudz mazākiem zaudējumiem saimniecībai. Un to nolaida podā.

Pats draudu nopietnību apjēdzu 23. janvārī, kad Ķīna bloķēja desmit miljonu Uhaņas pilsētu. Ticēdams labajam cilvēkā, pieņēmu, ka oficiālie veselības sargi nopietnību apjēguši ne vēlāk par mani. Galu galā jau 26. janvārī bija parādījies īss un viegli lasāms fundamentāls raksts, kas izskaidroja draudu nopietnību un rīcību to novēršanai. Sāku uztraukties, kad nekādu ziņu neparādījās pēc 28. janvāŗa valdības sēdes, kas bija piemērots brīdis, lai veselības sargi, ja būtu uzdevuma augstumos, būtu pieņēmuši galvenos lēmumus, kā nepieļaut sērgas ievazāšanu Latvijā. Tā vietā Latvijas sabiedrība tika barota ar tādu dezinformāciju kā 28. janvāŗa vakara pērle, ko var baudīt kā laika mašīnu uz 1986. gada aprīļa beigu Centrālās televīzijas informātīvo programmu “Laiks”.

Vēlākais brīdis slēgt robežas ievazāšanai, kas saglabātu A atzīmi, bija 22. februāŗa vakars, kad kļuva skaidrs, ka Italijā sācies sprādziens. Vēl dienu iepriekš izmisīgi cerēju, bet vietā dabūjām dzelžainu apņēmību turēt vaļā ievazāšanai. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

%d bloggers like this: