140 vārdu: sešgadnieks un automobiļu valsts piederība


Atceros, arī man tādā vecumā un vēlāk bija posmi, kad tu uzsvērti, padziļināti un aizrautīgi interesējies par kādu pašauru jomu, piemēram, SPRS naftas un gāzes baseiniem. Sešgadniekam šobrīd ir automobiļu valsts piederības posms. Zēns atklājis, ka automobiļu numurzīmes atšķiŗas un rāda to valsts piederību. Tāpēc, dodoties kopā ar viņu pa ielu, ik pa laikam jādzird izsaucieni: “Tas ir igaunis! Tēti, rekur krievs! Ā, tu esi lietuvietis! Tēti, kas ir S? Kas ir PL?”

Papildus tam atjaunojusies interese par retākām automobiļu markām. Šobrīd mīļākā ir “Jeep” džīpi — katru pavada ilgpilns sauciens vai nopūta: “Jēēp…” Vēl visādi roveri, aunapieres dodži, alfa-reno-nē-romeo vairodzīgie radiātori, “Tēti, kas ir B ar spārniņiem?” utt.

Un tad dēls mani nolika uz lāpstiņām: “Tēti, kas ir T?” Lūk, kas ir T, nezināju. Bet zināju, kur meklēt: “Tiksim mājās, parādīšu, kur var atrast.” Bet tas jau cits stāsts.

Bērnkopība: pēdējais burts automobiļu markai, kas sākas ar “For…”


Vecākais (6⅔) jau divu gadu vecumā pazina automobiļu markas, jaunākajam arī tagad četros neinteresē. Nesen pastaigājoties gadījās tāda saruna:

V. Kas tā par mašīnu?

J. Nezinu.

V. Bē-em-vē. Un kas tā?

J. Bē-em-vē.

V. Nē, škoda. Labi, tagad pavisam viegls jautājums — kas tā par mašīnu, kuŗai nosaukums sākas ar “For…”? Tev tikai pēdējais burts jāpasaka.

J. Škoda.

V. +_)(*&^%$#@!

Kas ir pļavā un kas — rūpnīcā?


Sešgadnieks šovakar atnesa papīra lapu, kur bija sarakstījis divu jautājumu testu par to, kas kuŗā vietā ir un kā nav (katram jautājumam pareiza tik viena atbilde). Lūdzu:

PĻAVA

  1. RASA
  2. JOGURTS
  3. MAŠĪNA
  4. KROKODĪLI

RŪPNĪCA

  1. MAŠĪNAS
  2. TAKA
  3. SĀLS

Par īpašumu nodošanu “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei”


Rīt 9.00 Saeimas sēdes darba kārtībā vairāki likumprojekti (pārsvarā “Vienotības” parakstīti) par īpašumu nodošanu bez atlīdzības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei”:

  1. Rīgā, Jumaras (Ernesta Birznieka-Upīša) ielā 12;
  2. Rīgā, Abrenes ielā 2;
  3. Rīgā, Ludzas ielā 25;
  4. Jūŗmalā, Kļavu ielā 13;
  5. Kandavā, Lielā ielā 31;
  6. kā arī Rīgā, Skolas ielā 6, kas jau nodots “Rīgas Ebreju kopienai”, atbrīvot no apgrūtinājumiem — aizlieguma atsavināt vai ieķīlāt un nodošanas atpakaļ valstij, ja biedrība „Rīgas Ebreju kopiena” beidz pastāvēt.

Ļoti ceru, Latvija apliecinās, ka ir tiesiska valsts:

Nācionālās apvienības Rīgas nodaļa: “Es neesmu suns, man saimnieka nevajag”


Šovakar notika Nācionālās apvienības Rīgas nodaļas sanāksme par tiešām prezidenta vēlēšanām. 18.decembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Satversmes grozījumus, kas paredz tiešas prezidenta vēlēšanas. Tāpēc partijas valde un Saeimas frakcija lūdza nodaļas pa janvāri lietu apspriest, piedāvājot arī vairākus viedokļa variantus:

  1. tiešas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas, un, jo ātrāk, jo labāk;
  2. tiešas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas, taču to nevar sasteigt. Satversmes grozījumi jāgatavo, bet tie nevar attiekties uz nākamām (šīgada, tas ir) prezidenta vēlēšanām;
  3. diskusija par tiešām prezidenta vēlēšanām jāatliek līdz brīdim, kad mazinās ārējais apdraudējums;
  4. tiešas prezidenta vēlēšanas nav nepieciešamas, Saeimas vēlēts prezidents labāk nodrošina līdzsvaru.

Lai neiespaidotu biedru viedokli, partijas vadības pārstāvji sanāksmē izmantoja iespēju paklusēt, un debatēs izteicās vien Rīgas nodaļas biedri paši. Pēc tam secīgi balsoja par variantiem:

  1. vajag, un jau šogad — 0 balsu;
  2. vajag, bet ne šogad — 0 balsu;
  3. atlikt līdz brīdim, kad mazinās ārējais apdraudējums — 2 balsis;
  4. nevajag vispār — 47 balsis;
  5. viens klātesošais atturējās par visu.

Skaitļi patiesi ataino NA rīdzinieku viedokli. Kā debatēm punktu pielika partijas vecbiedrs Imārs Kiršbaums: “Es neesmu suns, man saimnieka nevajag.”

Ziedojumu vākšana, lai aizlaistu ceļojumā uz Antarktīdu — labi vai slikti?


Kāds cilvēks nesen izdomāja, ka grib aizlaist ceļojumā uz Antarktīdu, pingvīnus paskatīties un tā. Bet pašam to 5000$ vai cik nav. Un izsludināja ziedojumu vākšanu savam ceļojumam. Dažās dienās iecerēto summu sameta.

Kamēr lieta notika, turēju muti un pirkstus, lai lieki neietekmētu. Nu rimies, un vēlos dalīties savās domās. Un domas divējas.

Pirmkārt, izgāzt tādu naudu tādam mērķim nav sekmīgākais ieguldījums nedz pašam pingvīnu lūkotājam, nedz ziedotājiem. Par 5000$ piespraust sev medāli, ka esi viens no retiem latviešiem, kas Antarktīdā bijuši, ir visai neefektīvs garīgas izaugsmes, materiālas nodrošināšanās vai ģimenes stiprināšanas veids. Tāpat ziedotājiem ir lērums iespēju palīdzēt cilvēkiem, kas lūdz veselības vai dzīvības, ne atpūtas un izpriecu labad.

Otrkārt, prieks, ka esam tik bagāti. Ka pilsoņiem ir nauda, ko var atļauties ziedot. (Vēl lielāks prieks, protams, par >200 tk latu Dāvim.) Joprojām otrkārt, prieks, ka esam tik brīva valsts. Ka pilsoņi var izlietāt savu naudu pēc sava ieskata. Kaut vai dedzināt.

Tā ka, apkopojot divos vārdos — labi dzīvojam.

Izmērīts! Partiju panākumu saistība ar vēlētāju izglītības līmeni


Rakstot iepriekšējo ierakstu, ieliku “No sirds Latvijai” vēlēšanu kartes norādi (tur apskatāmas arī citu partiju kartes). Un pamanīju, ka NSL aprakstā biju pieminējis ne tikai dzīves, bet arī izglītības līmeni. Un nodomāju, ka tam tak arī saistību ar partiju sekmēm var izmērīt. Domāts, darīts. Ņemam 2011.g. tautskaites izglītības līmeņa tabulu, aplēšam iedzīvotāju īpatsvaru ar augstāko izglītību pa pašvaldībām un rēķinām korrelācijas ar kandidātu sarakstu balsu īpatsvaru tajās. Iznākums tāds:

  1. “Saskaņa” +0,2675;
  2. Nācionālā apvienība +0,2266;
  3. “Latvijas attīstībai” +0,1701;
  4. “Vienotība” +0,1687;
  5. Reģionu apvienība +0,1289;
  6. Krievu savienība +0,0885;
  7. “Vienoti Latvijai” -0,0280;
  8. “Izaugsme” -0,0441;
  9. “Suverēnitāte” -0,0746;
  10. Jaunā konservātīvā partija -0,0784;
  11. “Brīvība” -0,1488;
  12. “No sirds Latvijai” -0,4076;
  13. Zaļo un zemnieku savienība -0,5226.

Galvenais secinājums: saistība ar izglītību nav uztveŗama pārāk nopietni, jo vēlētāja izvēli noteikuši citi apstākļi un izglītība ir tikai greizs spogulis, kuŗā tie atspīdējuši. Proti, kāds ir augstāko izglītību ieguvušo izvietojums? Izteikta koncentrēšanās Lielrīgā un pilsētās:

Augstākā izglītība % katrā novadā

Tas izskaidro ekstrēmus. Okupācijas režīms vissmagāk pārkrievoja pilsētas, tāpēc “Saskaņai” tagad pozitīva korrelācija. ZZS ir laucinieciskākā partija, tāpēc tai viszemākā. No latviešu partijām augstākā pozitīvā korrelācija ar izglītības līmeni ir Nācionālai apvienībai. Atceroties apgalvojumus (visbiežāk līberastu), ka atbalsts NA nācionālisma un tikumības polītikai ir tumsonība, fakti drīzāk liecina par pašu apgalvotāju tumsonību.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 1,324 other followers

%d bloggers like this: