Slimību profilakses un kontroles centrs ziņoja 6. maijā. Es čivināju 4. maijā. Un tas nebija, ieraugot pirmo ziņu par Andu vīrusa uzliesmojumu izpriecu kuģī. Sākumā diez cik nesatraucos, jo uzliesmojums noticis visvieglāk kontrolējamos apstākļos — nošķirtā kuģī. Lai tiktu galā un uzliesmojumu izbeigtu, pietiek kuģi noenkurot labas slimnīcas tuvumā vai, ja kuģī savstarpēja izolācija nav iespējama, izsēdināt kādā salā viesu mājiņās un nogaidīt inkubācijas periodu. Izmitināt ~150 cilvēku pāris mēnešu ir santīmi, salīdzinot ar risku palaist pa pasauli lipīgu sērgu ar trešdaļas mirstību.
Jo Andu vīruss ir pagalam riebīgs un bīstams mēsls. Te var palasīt par iepriekšējo uzliesmojumu 2018.—2019. gadā. Diemžēl izplatās arī no cilvēka uz cilvēku aerosola veidā pa gaisu bez cieša kontakta. Piemēram, 4. pacients no 1. pacienta dabūjis dzimšanas dienas ballītē, vienkārši sasveicinoties bez fiziska kontakta. Mirstība: trešdaļa (2018.—2019. bija 11/34)! Daudz ilgāks inkubācijas laiks nekā Ķīnas vīrusam: ilgākie piemēri var iestiepties līdz 8 nedēļām, salīdzinot ar 3 nedēļām Ķīnas vīrusam. Slimnieks tāpat var aplipināt citus pāris dienu pirms simptomu parādīšanās. Testi var būt sākotnēji negātīvi un tikai kādas dienas vai nedēļu vēlāk pozitīvi. Tipiska slimības gaita tāda, ka trīs nedēļas vai mēnesi jūties labi, tad sākas drudzis, pirmie elpceļu vai gremošanas trakta simptomi — un tad pa nedēļu trešdaļa slimnieku iet bojā. Izdzīvotājiem jārēķinās ar sabojātām aknām, nierēm un elpceļiem. Vienīgā zelta maliņa: nav tik lipīgs, cik Ķīnas vīruss. 2018.—2019. gadā sākotnējā lipība bez izsargāšanās bija 2,1 (viens slimnieks caurmērā aplipināja pāris citu), salīdzinot ar Ķīnas vīrusa ~3 2020. gada sākumā Uhaņā.
Bet tagad uztraucos. Jo Ķīnas vīrusa mācība nav gūta: ne Pasaules veselības organizācija, ne iesaistītās valstis nav vēlējušās apturēt uzliesmojumu, bet ļāvušas cilvēkiem no kuģa izklīst pa pasauli tālsatiksmes lidojumos bez maskas un citādas izsargāšanās kopā ar simtiem citu pasažieŗu. Un lielai daļai kuģī bijušo “izolācija” ir uz godavārda mājās kopā ar tuviniekiem, kam savukārt izolācija nav noteikta. Tikām Pasaules veselības organizācija un iesaistīto valstu sērgu pārraugi stāsta, ka neesot pamata uztraukties, izplatīšanās risks zems utt. — līdzīgi kā 2020. gada sākumā.
Tāpēc diemžēl jārēķinās un jāgatavojas, ka Andu vīruss var kļūt aktuāls arī Latvijai, kaut uz izpriecu kuģa nav bijis Latvijas valstspiederīgo. Tas rada jautājumu, ko atbildīgās Latvijas iestādes — Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrija, Ministru kabinets — dara, lai nepieļautu sērgas ievazāšanu. Pirmkārt, vai ir gatavība momentā, dažās stundās, negaidot diennakti, slēgt gaisa satiksmi ar valstīm, kur būtu sākusies aplipināšana ar Andu vīrusu? Pieņemu, nav. Otrkārt, vai ir gatavība ātri ieviest robežkontroli gan sauszemes, gan gaisa robežā? Pieņemu, nav. Treškārt, vai ir gatavība izmitināt karantīnas stacijās un viesnīcās braucējus no valstīm, kur būtu sākusies aplipināšana ar Andu vīrusu, ja ne divus mēnešus, tad vismaz pusotru? Tā, ka gribēdams nevari citus satikt? Vai ir gatavība šādi izmitināt nevis pusotru simtu, bet pusotru tūkstoti un vairāk? Pieņemu, nav. Ceturtkārt, vai vismaz notikušas krizes vadības padomes sēdes par to, kā nepieļaut sērgas ievazāšanu, ko būtu rosinājusi SPKC direktore Elīna Dimiņa, veselības ministrs Hosams Abu Meri vai ministru prezidente Evika Siliņa? Pieņemu, nav. Un tā tālāk. Diemžēl, ievērojot 2020. gada sākuma pieredzi, ja nav drošu pierādījumu par rīcību, jāpieņem pretējais.
Tā vietā ir atklātībai nenodota SPKC informācija profesionālajām ārstu asociācijām un slimnīcām par Andu hantavīrusa infekciju, tās diagnostiku, kā arī rīcību slimības konstatēšanas gadījumā, bet publiski vien pāris SPKC ziņu ar vēstījumiem:
“Speciālisti uzsver, ka risks saslimšanai Eiropas iedzīvotājiem šobrīd ir ļoti zems. Uz kuģa tiek veikti drošības un infekcijas kontroles pasākumi, turklāt hantavīrusi parasti viegli neizplatās no cilvēka uz cilvēku,”
un:
“Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) turpina uzraudzīt situācijas attīstību saistībā ar Andu hantavīrusa uzliesmojumu kruīza kuģī un vēlreiz vēlas uzsvērt, ka risks Eiropas iedzīvotājiem saistībā ar šo uzliesmojumu ir ļoti zems, ko apliecina arī Eiropas slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) eksperti. Šobrīd saslimušajiem un noteiktajām kontaktpersonām ir karantīna un veselības stāvokļa uzraudzība, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.”
Kaut būtu tik rožaini! Izmisīgi vēlos, kaut Andu vīrusa uzliesmojums izdzistu. Bet veselības sargu rīcība šobrīd tāda, ka tas, ja notiks, būs laimīga gadījuma dēļ, nevis pienācīgas un stingras rīcības dēļ. Arī Latvijā šobrīd ir iespējams nepieļaut sērgas ievazāšanu. Bet, ja tas notiks, tā nebūs nenovēršama dabas stichija, bet veselības sargu bezdarbības dēļ. Tādas bezdarbības, salīdzinot ar ko Sprūda muļļāšanās Aizsardzības ministrijā bijusi nevainīgi nieki. Jo runa par lipīgu sērgu ar trešdaļas mirstību.
Mans zelts ir mana tauta 