Balsots!

Nobalsoju. Dabas mūzejā. Bija raiti un korrekti.

Ja vēl neesat bijuši, aizejiet balsot un pavelciet polītisko un Latvijas nākotnes segu maķenīt uz savu pusi!

Trakās dienas

Jā, trakās dienas. Un šodiena vistrakākā. Un “Stokmaņa” iecirknis ir 8. vietā Latvijā pēc balsojušo skaita: 1014 vēl pirms galvenās vēlēšanu dienas.

Vēlētāju aktīvitāte balss glabāšanā

Balss glabāšana galā. Šādā veidā balsi nodevuši 170 tk vēlētāju jeb 10,9% balsstiesīgo. Vairāk nekā jebkad:

Sīkums, bet patīkami: pamatojoties uz 2025. gada pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas gaitu, izdevās ļoti precīzi prognozēt, cik vēlētāju nodos balsi glabāšanā šodien. Visas nedēļas aktīvitātes karte tāda:

Saglabājušās izvietojuma īpatnības, kas iezīmējās jau pirmās dienās: visaugstākā aktīvitāte Lielrīgā, tad pārējā Vidzeme, īpaši ziemeļi, tad Kursa, Zemgale un latviskākie Latgales novadi, visupēc pārkrievotākā Latgales daļa.

Atsevišķos iecirkņos procentuālas aktīvitātes nav, jo vēlētāji nav piesaistīti vienam noteiktam iecirkniem, bet var brīvi balsot ikvienā. Savukārt vislielākais nobalsojušo skaits ir dižveikalos:

1. 113. “Domina” — 1734 vēlētāju;
2. 75. “Origo” — 1452;
3. 70. “Rīgas galerija” — 1259;
4. 64. “Akropole” — 1170;
5. 118. “Alfa” — 1105;
6. 739. “Sāga” — 1082;
7. 910. Valmieras kultūras centrs — 1072;
8. 74. “Stokmanis” — 1014;
9. 41. “Rīgas plaza” — 994.
10. 28. “Olimpija” — 988;
11. 73. Eķis-Unis-“Centra galerija” — 943.

Pa balss glabāšanas laiku cilvēki vaicājuši, kāda vella pēc ir tik ķēpīga un sarežģīta padarīšana ar divām aploksnēm, bet ne vienkārši iepriekšēja balsošana kā pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās. Atbildēt var vienā vārdā: Satversme. Tās 11. pantā noteikts, ka vēlēšanas notiek sestdien. Un tikai. Tāpēc ilgus gadus un gadu desmitus nevienā iecirknī agrāk par sestdienu nobalsot nevarēja. Bet 2014. gada Saeimas vēlēšanās izdomāja balss nodošanu glabāšanā — atgriezenisku balsošanu, ka agrāk nobalsot var, tak paliek iespēja vēl sestdien. Tā ka alternātīva balss nodošanai glabāšanā nav iepriekšēja balsošana, bet vai nu balsošana tikai sestdien, vai Satversmes 11. panta grozīšana. Jēdzīgāk būtu grozīt Satversmi (piemēram, papildinot 11. pantu ar īsu trīsvārdu teikumu: “Atļauta iepriekšēja balsošana.”), tak redzēs, vai ievēlētās partijas sadūšosies.

Bet pagaidām, nevēloties apgrūtināt vēlēšanu komisiju darbu, pats balsošu sestdien.

Savā vēlēšanu prognozē esmu kļūdījies tikai par 2,2%

Sīkums, bet patīkami: savā vēlēšanu prognozē esmu kļūdījies tikai par 2,2%. Proti, vakar izteicu viegli pārbaudāmu prognozi — šodien nodos balsi glabāšanā 60 tk vēlētāju. Ir 58 680. Starpība: 1320. Un 1320:60000=2,2%. 💪🏻

140 vārdu: 2026. gada riteņbraukšanas sezona — 7000 km

Aizminos šodien (nu jau vakar) pāri 7000 km šosezon. Salīdzinājums ar diviem pēdējiem rekordgadiem:

km	2024	2025	2026
1000	29.02.	24.02.	24.02.
2000	04.04.	14.04.	29.03.
3000	17.05.	27.05.	04.05.
4000	01.07.	12.07.	06.06.
5000	13.08.	12.08.	16.07.
6000	19.09.	12.09.	25.08.
7000	06.11.	23.10.	01.10.
8000	ap 17.12.	13.12.

Pēdējā tūkstoša sākumā vairāk sparoju — līdz pat 250 km nedēļā, beigās mazāk— traucēja lietus. Ja ne kavēkļi, būtu nedēļu agrāk. Bet vienalga nedēļu īsāk nekā iepriekšējos gadus, attiecīgi esmu priekšā trīs nedēļas. Dižāki braucieni:

• Rumbula;
• Imantas dārziņi aiz Kurzemes prospekta līdz Beberbeķu ielai, jaunais veloceliņš līdz Piņķiem un Beberbeķi;
• Upesciems—Langstiņi—Baltezers—Bukulti—Berģi;
• vistuvākā jūŗa Vecāķos.

Attēlam vecais Jūŗmalas lielceļš, kam pa virsu lielais Jūŗmalas šosejas un Rīgas apvedceļa krustojums. Babītes Liepu aleja beidzas, un turpinās liepu aleja ar aizaugušu asfaltu pa vidu. Var mēģināt nostalģiski iztēloties, kā ceļš izskatījās priekš gadiem deviņdesmit…

Tagad, lai tiktu līdz 9000 km, jāminas 22 km dienā un 154 km nedēļā. Jeb līdz novembŗa vidum vienu tūkstoti un līdz gada beigām otru. Gan jau arvien sliktākos laikapstākļos. Ceru, spēšu.

Vēlētāju aktīvitāte pēc četrām dienām

Atkal ilgāks strēķis starp balss glabāšanas laikiem, atkal var maķenīt atvilkt elpas, pacelt acis un apskatīties, kā ir. Sīkāki skaitļi tādi, grafiks pa dienām, salīdzinot ar pērnām pašvaldību vēlēšanām, tāds:

Atpaliek no 2025. gada, bet Saeimas vēlēšanās lielāks uzsvars uz Satversmē noteikto, ka vēlēšanu diena ir sestdien. Ja censtos uzminēt, cik būs rīt, tad līdz šim 2026. gads pa dienām bijis 84-77-79-77% 2025. gada. Ar 77% rīt būtu 63 tk. Bet balss glabāšana ir ķēpīgāka un lēnāka nekā parasta iepriekšējā balsošana, kāda ir pašvaldību vēlēšanās, un lielākā vēlētāju skaitā var drīzāk rasties rindas. Tāpēc apaļošu prognozi uz leju: lai ir 60 tk. Pievakarē redzēsim.

Kartē aktīvitāte tāda:

Joprojām saglabājas augstāka aktīvitāte Lielrīgā un zemāka Latgalē, īpaši pārkrievotākā daļā. Lielāka nobalsojušo skaita dēļ (111 tk šobrīd, un priekšā vēl piektdiena, salīdzinot ar 63 tk visās balss glabāšanas dienās 2022. gadā) to mainīt sestdien būs grūtāk nekā 2022. gadā, kad šīs īpatnības jau saglabājās līdz vēlēšanu beigām.

Skatoties atsevišķus iecirkņus, var redzēt vien vēlētāju skaitu, ne aktīvitāti, jo balsstiesīgie nav piesaistīti vienam noteiktam iecirknim. Jāpateicas tām pašvaldības vēlēšanu komisijām un domēm, kas izlēmušas paieties vēlētājiem pretī un noteikušas ne tikai tādus iecirkņus, kurp vēlētājam jādodas balsot, bet arī ierīkojušas iecirkņus tur, kur vēlētāji jau tāpat pulcējas — dižveikalos. Jo lielākie iecirkņi Latvijā ir tādi:

1. 113. “Domina” — 1148 vēlētāju;
2. 75. “Origo” — 999;
3. 70. “Rīgas galerija” — 842;
4. 64. “Akropole” — 802;
5. 118. “Alfa” — 738;
6. 739. “Sāga” — 738;
7. 910. Valmieras kultūras centrs — 695;
8. 73. Eķis-Unis-“Centra galerija” — 690;
9. 76. Rīgas Valsts 1. ģimnazija — 643;
10. 74. “Stokmanis” — 633;
11. 28. “Olimpija” — 625;
12. 55. “Zoom” — 602;
13. 41. “Rīgas plaza” — 593.

No vella duča tikai divi ārpus dižveikaliem un tikai divi ārpus Rīgas, ieskaitot “Sāgu”, kam 300 metru līdz Rīgas robežai.

Piekūnmuiža vai Klijānmuiža?

Beidzot izdarīju, par ko biju domājis gadu desmitiem: piegāju tuvāk apskatīt seno ēku, kas kalniņā pie Gaisa tilta, Krišjāņa Barona un Brīvības ielas krustojuma un tagad ir K. Barona iela 140A.

K. Barona iela 140A no attāluma — kalnā

K. Barona iela 140A tuvumā

Skaisti un interesanti, bet dzīvot gan negribētu. Cik saprotu, muižas atlieka, par kuŗas nosaukumu neesmu drošs. Vāciski Falkenhof, bet tās vārdā nosaukta Klijānu iela. Tad kā — Piekūnmuiža vai Klijānmuiža?

Un kalniņā tāpēc, ka:

1. Smilšu kalnu ziemeļgals;
2. pa zemumu, kas Gaisa tilta centra pusē, reiz Purvciema Hausmaņa purvs notecēja uz Brasas Dzirnupīti, kas gar Upes ielu bija.

Vēlētāju aktīvitāte pēc pirmām divām dienām

Starp otrdienas un trešdienas balss nodošanu glabāšanā 30 stundu, var maķenīt atvilkt elpas, pacelt acis un apskatīties, kā ir. Pa divām dienām balsi glabāšanā nodevuši 38,5 tk vēlētāju jeb 2,5% balsstiesīgo jeb ⅗ glabātāju skaita iepriekšējās, 2022. gada Saeimas vēlēšanās. Sīkāki skaitļi tādi, grafikā izskatās tā, kartē — tā:

Kas redzams? Augstāka aktīvitāte Lielrīgā, zemāka Latgalē (1,85%). Turklāt Lielrīgā aktīvitāte zemāka, kur vairāk pārkrievots — Olaines un Salaspils novadā. Arī Latgalē aktīvitāte latviskākos novados — Balvos, Līvānos, Preiļos — augstāka (1,97%) nekā pārējā Latgalē (1,82%). Bet tas nav nekas jauns: latvieši vairāk iecienījuši iepriekšēju balsošanu. Savukārt vēlēšanu dienā otrādi.

Tāpat nekas jauns, ka pilsētās lielāka aktīvitāte. Turklāt te runa lielā mērā nevis par cītīgākiem pilsētniekiem, bet braukšanu uz pilsētu.

Skatoties atsevišķus iecirkņus, var redzēt vien vēlētāju skaitu, ne aktīvitāti, jo balsstiesīgie nav piesaistīti vienam noteiktam iecirknim. Atsevišķi jāpateicas tām pašvaldības vēlēšanu komisijām un domēm, kas izlēmušas paieties vēlētājiem pretī un ne tikai noteikušas iecirkņus, uz kurieni doties balsot, bet arī ierīkojušas iecirkņus tur, kur vēlētāji jau tāpat pulcējas — dižveikalos. Lielākie desmit iecirkņi Latvijā:

1. 113. “Domina” — 440 vēlētāju;
2. 75. “Origo” — 398;
3. 70. “Rīgas galerija” — 341;
4. 64. “Akropole” — 307;
5. 739. “Sāga” — 293;
6. 118. “Alfa” — 282;
7. 73. Eķis-Unis-“Centra galerija” — 272;
8. 28. “Olimpija” — 251;
9. 55. “Zoom” — 245;
10. 36. Stradiņa slimnīca — 245.

Vai kaut ko jau var secināt, kādi vēlēšanu iznākumi iezīmējas? Nē, par maz balsotāju — mazāk nekā vienā vēlēšanu dienas stundā.

140 vārdu. Berģu kultūras nams: pa kreisi — par Rīgu, pa labi — par Vidzemi

Berģu kultūras nams aiz Brīvdabas mūzeja otrā ielas pusē, kur Brīvības gatve pāriet Vidzemes šosejā, ir vienīgā vieta Latvijā, kurā var nobalsot par diviem vēlēšanu apgabaliem: iesi pa kreisi, balsosi par Rīgu, iesi pa labi, balsosi par Vidzemi.

Kā tā? Ēka Rīgā, taču pieder Ropažu pašvaldībai, vēsturiski Gaŗkalnes pagasta pārvalde. Attiecīgi vēlēšanās ar Gaŗkalnes pagasta, Ropažu novada un Vidzemes vēlēšanu apgabala iecirkni. Bet Rīgas vēlēšanu komisija priekš gadiem sarunājusi vēl savu vēlēšanu iecirkni. Tā nu radies: iesi pa kreisi, balsosi par Rīgu, iesi pa labi, balsosi par Vidzemi.

Iznākumā te var izvēlēties ne tikai vēlamo partiju, bet arī kandidātus, par ko izteikt savas domas. Un lielai daļai Rīgas šis ir tuvākais Vidzemes iecirknis, ja ikurāt gribas balsot par Vidzemes kandidātiem.

Bet vai tas, ka Ropažu novadam ir lielāks vēlēšanu plakāts, nozīmē, ka Ropažu pašvaldība būtu turīgāka par Rīgu? Varbūt tiešām.

“Sāga” — 739. iecirknis

Biju šodien aizlaidis līdz “Sāgai”. Biķernieku—Juglas ielas aplī pamanīju: kāds nebija spējis noturēties aplī, iebraucis apkārtējā zālē un trāpījis tieši lielajā ceļarādītājā. Nez kādā ātrumā jānesas, lai tā izdarītu?

Savukārt “Sāgā” šogad pirmoreiz vēlēšanu iecirknis. Pie Meža vārtiem (meža puses ieeja) paliels iecirkņa plakāts ar schemu, kā atrast iecirkni. Pievēršu uzmanību, ka šis ir Vidzemes vēlēšanu apgabala, nevis Rīgas iecirknis — attiecīgi var balsot par Vidzemes kandidātiem! Kāpēc tā? Jo “Sāga” nav Rīgā, bet Ropažu novada Stopiņu pagasta ķīlī. Redzēs, cik nobalsos.

Krievu dzimumvecumsastāvs Latvijā

Ieraudzīju čivinājumu ar krievu dzimumvecumsastāvu Igaunijā:

https://x.com/Sen4estDomovik/status/2089817797698240872

Un izlēmu uztaisīt tādu par krieviem Latvijā. stat.gov.lv skaitļi ir, lūdzu:

Sarūk straujāk nekā Igaunijā. Viskorrektākais rādītājs būtu mājas valoda, diemžēl par to svaigākās ziņas ir piecpadsmit gadi senas, pēc tam Latvijas statistiķi ar Ministru kabineta svētību atmetuši tādas vākt.

Pēdējie reitingi

Pierakstīšu pēdējos reitingus, lai paliek piemiņai un salīdzināšanai ar iznākumiem.

Saraksts	SKDS	“Latvijas fakti”
AS	22,7%	23,8%
LPV	13,3%	12,9%
SV/AJ	14,1%	8,7%
P	10,2%	12,4%
NA	8,7%	8,9%
ZZS	6,5%	10,6%
JV	6,8%	6,2%
LA	3,7%	3,3%
MMN	3,7%	3,2%
St	3,1%	3,2%
SC	2,4%	2,6%
ASL	2,0%	1,5%
GS	1,8%	1,5%
JKP	0,7%	0,9%
Kopā	99,7%	99,7%

140 vārdu: kā būtu — divi miljoni pasaules gudrāko prātu Latvijā?

Iedomāsimies prāta eksperimentu. Kā būtu, ja uz Latviju pārceltos divi miljoni pasaules gudrāko cilvēku? Turklāt pieņemsim, ka viņi neizdara pilnīgi nekādu noziegumu. Īstenībā neiespējami un pagalam atšķirīgi no tagadējās Indijas—Uzbekijas migrantu iepludināšanas, tomēr — kā būtu?

Tā būtu nāve latviešu tautai. Jo latviešu īpatsvars nokristos līdz 31%. Krievu kolonizācija latviešus nospieda pie iznīcības robežas — līdz 52% Latvijā un 36% Rīgā. 31% Latvijā nozīmētu, ka latviešiem iznīcinātas mājas: dzīve savā zemē savā nodabā starp savējiem. Tāpēc migrācijā svarīgākais nav prātu vai naudas pienesums, bet tas, lai migrācija latviešu īpatsvaru celtu, nevis deldētu. Līdz 2013. gadam tā arī bija (un saimniecība auga ne sliktāk).

Vērīgāks lasītājs gan pamanījis, ka sākumā minētie prāta eksperimenta nosacījumi īstenībā ir oksimorons — iekšēji pretrunīgs apgalvojums. Ja tie divi miljoni tiešām būtu gudrākie pasaulē, tad saprastu, ka ar klātbūtni vien iznīcinātu latviešu tautu, un atteiktos pārcelties uz Latviju.

Kur ir jūŗai tuvākais vēlēšanu iecirknis?

Uzdūros tādam čivinājumam:

https://x.com/ArturiusPinot/status/2102812483148829011

Un izlēmu noskaidrot sev un dalīties, kur Latvijā ir jūŗai tuvākais vēlēšanu iecirknis.

Dāmas un kungi, 848. iecirknis Kaltenes klubā ir pussimt metru no jūŗas:

Kaltenes klubs 2019. gada jūlijā. “Google” ielas attēls

Pats bijis neesmu, bet, ja gadīsities tuvumā, varat izmēģināt. Gan jau pie jūŗas nebūs tik jauki kā jūnija sākumā, kad notiek pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas, bet tomēr. Iepriekšējās, 2022. gada Saeimas vēlēšanās te nobalsoja 330 vēlētāju.

No Honekera pie Muhameda

Berlīnei ir skaistas vēlēšanu kartes, kad vēlēšanu iznākumu rāda pa iecirkņiem. Piemēram, 2016. gada pilsētas domes vēlēšanās:

Kur skaistums? Ka apvienojas gredzeni ap centru (centrs kreisāks, nomales labējākas) un dalījums Rietumberlīnē un Austrumberlīnē (Rietumberlīnē stiprāki kristīgie dēmokrati, sociāldēmokrati un zaļie, Austrumberlīnē stiprāki kādreizējie Austrumvācijas komūnisti “Kreisie” un “Alternātīva Vācijai”).

Tāpēc ar interesi gaidīju, kāda — vienalga, kāds iznākums kopumā — būs šīgada karte. Tāda:

Karte: RBB, Julians fon Bīlovs

Oho, pārsteigums! Kas? Tas, kas nebija redzams vēl iepriekšējās domes vēlēšanu kartē 2023. gadā — lielākie “Kreiso” panākumi (tumšāk lillā) ir Rietumberlīnē (Berlīnes mūŗa trase ar raustītu līniju)! Konkrēti, Gezundbrunnenē un Vedingā ziemeļos no centra un Kreicbergā un Neiķelnē dienvidos no centra. Pārbaudīju oficiālajā statistikā savu Berlīnes iedzīvotāju ģeografijas sajēgu — jā, turcietes Elifas Eralpas vadībā “Kreisie” kļuvuši ne tikai komūnistu, bet arī kolonistu partija. Lūk, 1. un 2. paaudzes migrantu īpatsvars:

Tumšākajā krāsā vācieši (ieskaitot 3. paaudzes iebraucējus) mazākumā. Kartē skala nav turpināta, bet tur ir arī pilsētas daļas ar 60% un 70% sveštautiešu īpatsvaru. Nav brīnums, ka “Kreisiem” bijuši tādi vēlēšanu uzsaukumi:

Drīzāk jābrīnās, ka bēdīgi slavena arabu klana vadoņa parādīšanās “Kreiso” uzvaras svinībās saukta par “negaidītu”.

140 vārdu: cik tuvs un pazīstams it viss

Sniega stangas. Attēls: ksenukai.lv

Šoziem, kad bija lielais aukstums, meita ciemojās pie draudzenes. Pirms mājās došanās izsauca mani laukā spēlēties — pamatā viņu ķeršanu.

Ieradies ieraudzīju lietu, kādas iepriekš nebiju pamanījis — sniega stangas, ar ko var saspiest pikas arī aukstumā, kad sniegs, rokām spiests, nelīp. Tāda stangu pika ir viegla un viegli drūp, tomēr apaļa, un pikoties var.

Meitenes bija saspiedušas lērumu piku. Papikojāmies (blakus bija vairāki vēlīna bērnudārza — agrīnas sākumskolas krievu bērni, bet viņi ņēmās atsevišķi), līdz apnika. Kādi pāris duči piku palika līdz nākamam. Tad es viņas ķēru. Skraidījām tālāk gar mājām, līdz arī tas apnika. Atgriezāmies pie pikām. Meitenes pa priekšu, es nopakaļus.

Meitenes pie pikām apstājās un pavērsās neģīmī. Gāju skatīties, kas par lietu. Piku kaudze bija kļuvusi divreiz mazāka, un atlikušās bija samīcītas. Meita sīvā balsī teica: “Viņi taču varēja palūgt! Mēs būtu atļāvušas.”

Cik tuvs un pazīstams it viss.

Ai, tēvu zeme stūŗu stūŗiem

Ko darīt, kamēr pie palodzes grabinās lietus? Var pārskatīt safotografēto. Šī attēla stāsts sākams ar to, ka gudri cilvēki saskata slēptas sakarības. Piemēram, te. Bet vēl gudrāki nesaskata sakarības tur, kur to nav — nejaušībā. Tāpēc, ieraudzījis attēlā redzamo pie Ķengaraga ielas 6D, viegli pašironiski pasmaidīju, tomēr apstājos un nofotografēju.

Vēlēšanu dižiecirknis

Līdz vēlēšanām divas nedēļas, bet “Dominā” — cepuri nost! — jau pa visu sienu vēlēšanu iecirkņa plakāts:

Un arī pie virpuļdurvīm:

Un visas izredzes līdzīgi kā trīs pēdējās vēlēšanas (2022. Saeimas, 2024. Eiroparlamenta, 2025. pašvaldību) kļūt par lielāko iecirkni Latvijā pēc vēlētāju skaita. Kaut gan sāncenši cienīgi un arī ar izredzēm.

Pielaiko partiju

Pielaikoju partiju, paldies autoram. Par īpaši svarīgiem jautājumiem atzīmēju migrāciju un valodu. Iznākums:

Kopumā kārtojuma tendence atbilst domām, bet ne precīzi — atsevišķu kandidātu sarakstu vieta un secība diezgan atšķiŗas un pat uzjautrina. Iespējams, tāpēc, ka mani 24 svarīgākie jautājumi atšķiŗas no pielaikotavas. Tāpēc varbūt arī dibengalā procenti tik lieli. Toties augšas procenti sakrituši ar to, ko esmu gadiem teicis: ja jūsu viedoklis ar jūsu (jums tuvāko) partiju saskan par ¾, tas jau ir daudz.

Un kā jums?

Juras laikmeta pļava Rīgā

Kas skatījušies “Juras laikmeta” sērijas filmas, gan jau atceras ainas, kad cilvēki ieiet gaŗas zāles pļavā, kur zāle līdz padusēm, un skatītājs baisā nojautā stingst, vai pļavā neparādīsies vietas, kur zāle sāk kustēties cilvēku virzienā.

Kadrs no filmas “Juras laikmeta pasaule: atdzimšana”

Ziniet, arī Rīgā ir tāda pļava. Rumbulas skrejceļa galā:

Kas man tur pazudis? Par pazušanu vēlāk, bet gribēju pārbaudīt, vai var pa brūni raustīto ziemeļu taku tikt pa tiešo no skrejceļa uz Jāņogu ielu (ārpus fragmenta).

Un tiku Kanadas zeltslotiņu audzē līdz padusēm, pāri redzēt var, apakšu ne, un cauri šaura taciņa, ka ejot berzies gar zeltslotiņām:

Varētu vaicāt: Rīgā taču n-tās zeltslotiņu audzes, kāpēc tieši šī ir juras laikmeta, kur tur briesmas, kur dinozauri? Briesmas tur, ka ⅓-km uz Daugavas pusi, kur pļavu šķērso Rumbas iela, vairāk nekā vienreiz bijis jāglābjas no klaiņojošiem suņiem. Ziniet, asums tāds, ka nolauzu rokā turēt koku ar žākli galā, lai var ne tikai sist un durt, bet arī skaustu spiest pie zemes.

Aizgāju, vienā rokā koks, pie otras ritenis, līdz vietai, kur taka kartē ieiet dārziņos. Izrādās, dabā neieiet, jo dārziņi norobežoti ar žogu, kam vēl dzeloņdrātis pa augšu. Bet taka pagriežas uz Daugavas pusi, un es devos apraudzīt, varbūt pa dienvidu taku (kartes fragmentā otra brūnā raustītā līnija) veiksies labāk tikt cauri. Neveicās, tas pats žogs priekšā. Tālāk uz dienvidiem doties neriskēju, līdz klaiņojošo suņu sastapšanas vietai bija palicis ¼-km, griezos atpakaļ.

Ticis pie skrejceļa brīvākā vietā, kur varēja sēsties ritenī, atklāju, ka, spraucoties pa zeltslotiņām un vietvietām arī pa brikšņiem, nokritis spidometrs. Velns parāvis! Tāda maza, melna klucīša atrašanas izredzes novērtēju ar ⅓, tomēr apzinīgi devos vēlreiz zeltslotiņu pļavā. Šoreiz skatu uz zemi un ar koku šķirstīju zāli zem kājām. Ticis cauri pļavai līdz nepieejamajiem dārziņiem, ar lielu atvieglojumu zemē ieraudzīju mazo, melno klucīti. Nu uzmanīgi — lai spidometrs atkal nenokristu — gāju atpakaļ uz skrejceļu — cerams, pēdējo reizi. Jo atgriezties tajā juras laikmeta pļavā nav ne mazākās vēlēšanās.

140 vārdu: 2026. gada riteņbraukšanas sezona — 6000 km

Aizminos šodien (nu jau vakar) pāri 6000 km šosezon. Salīdzinājums ar diviem pēdējiem rekordgadiem:

km	2024	2025	2026
1000	29.02.	24.02.	24.02.
2000	04.04.	14.04.	29.03.
3000	17.05.	27.05.	04.05.
4000	01.07.	12.07.	06.06.
5000	13.08.	12.08.	16.07.
6000	19.09.	12.09.	25.08.
7000	06.11.	23.10.

Pēdējā tūkstotī pusmēnesi nebija laika riteņbraukšanai, divas nedēļas pagāja ar 90 km un 100 km. Iznākumā šis tūkstotis bijis nedēļu ilgāks, nekā biju domājis, un lēnāks nekā iepriekšējos divus gadus. Pavasaŗa sparošana tomēr noturējusi kopvērtējumu vairāk nekā pusmēnesi priekšā tiem. Dižāki braucieni bijuši uz mākslinieku—makšķernieku ciematu, apkārt Ķīšezeram, uz Rātsupes hapakiešu dārziņiem (nebiju tur bijis kopš jaunā Bolderājas dzelzceļa un Esena dārzu izbūves) un juras laikmeta pļavu — jā, Rīgā ir arī tāda. Turklāt tajā notika lielākais pēdējā tūkstoša pārdzīvojums: pazaudēju spidometru. Būs atsevišķi jāuzraksta.

Attēlam lieku Arsenāla upītes ieteku Arsenālā no dzelzceļa puses:

Tagad, lai tiktu līdz 9000 km, jāminas 23,5 km dienā un 164 km nedēļā — par spīti mazākai mīšanai tomēr kripatu mazāk, nekā līdz šim. Nez vai pēc nākamā tūkstoša kontrolskaitļus varēs samazināt.

Piķurgas izteka

Kā rakstīju, biju aizlaidis aplūkot Piķurgas izteku. Piķurga ir Juglas ezera pieteka no dienvidiem, un tie, kas brauc pa Biķernieku ielu tālāk par Mežciemu, noteikti pamanījuši nobraucienu palielā ielejā ar asu ceļa pagriezienu tieši zemākā vietā, upes caurtecē. Pati upe nav necik liela, bet ieleja gan. Kā tā? Jo senāk te bija Daugavas atzars, kas plūda no Doles salas uz tagadējo Juglas ezeru. Redzat te tumšāk zaļu ieleju no Rīgas HES ūdenskrātuves, kas uzpludinājuma dēļ gaišāka par apkaimi, uz ziemeļiem līdz Juglas ezeram? Ja ne, lūdzu:

Pēc tam, kad Daugava iegrauzās dziļāk tagadējā gultnē, pa Piķurgu tā notecēja reizēm palos, kad ledus sastrēgumi to aizdambēja pie Doles. Izcilā grāmatā “Rīga kā Latvijas galvas pilsēta” rakstīts:

1867. gadā jau bija latviešu avīzes, un “Mājas Viesī” ir apraksts:

Bet kopš Ķeguma ūdens spēkstacijas uzcelšanas tādi pali vairs nav iespējami, un ieleja pieder diviem baseiniem: dienvidos Bluķupe tek uz Daugavu, ziemeļos Piķurga uz Juglas ezeru. Ūdensšķirtne (aplītis kartē) ir pie Salaspils—Getliņu ceļa ap 9,5 m vjl. pie Vētru mājām (tagad Meža iela 49):

Dabā Meža ielas ziemeļpusē Piķurga ir paliels, taisns grāvis:

Bet ar caurteku zem ceļa, tāpēc jāskatās, kas ir dienvidpusē. Tur ir Piķurgas izteka — tā ar lēcienu sūcas no mitras ieplakas:

Ieplaka ir ūdensšķirtne, tai otrā pusē jau ūdenīgs grāvis uz pretējo pusi, uz Bluķupi.

Iepriekš neiespējami skati

Rakstā par 5000 km nomīšanu šogad minēju, kur pēdējā kilometru tūkstotī esmu bijis:

“Bijis iepriekš neiespējams brauciens: jaunais Kundziņsalas tilts — ir labs.”

Attiecīgi ir arī iepriekš neiespējami skati.

Sarkandaugava lejup ar metallūžņu krautuvi:

Sarkandaugava augšup ar veco Kundziņsalas tiltu:

Pļavnieku padebeši

21. jūlijā. Dodos uz priekšu.

Valsts kancelejas direktora mazmājiņa

Izdomāju periodika.lv palasīt vecos “Latvijas Architektūras” numurus. Vispirms kļuva viegli žēl, ka žurnāks sāka iznākt tikai 1938. gadā — daudz interesantu rakstu nav ticis sarakstīts. Kaut vai par Teikas izbūvi. Bet tajā, kas ir, jau 2. numurā uzdūros apstulbinošam rakstam:

Va vellos! Nevis partiju laikā, kad visa kā varēja iespiest, bet Ulmaņlaikā ar autoritāru režīmu un cenzūru! Gribu redzēt arī mūsdienās rakstu par tagadējā (kad iecels) Valsts kancelejas direktora mazmājiņu!