Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 25. oktobrī


Vakar personīgu apstākļu dēļ neieliku karti, lieku šodien. Spilgtākais iespaids: sprāgst vaļā visās malās, un Latvija nokrāsojusies sarkana. Atšķirība pa nieka divām nedēļām ir visai ievērojama:

Tādas ir sekas, kad oficiālie mūsu veselības sargi nevēlas nopietni cīnīties pret sērgu, arī pasargāt no vīrusa brīvos novadus pret vīrusa ievazāšanu no inficētās valsts daļas ar iekšzemes karantīnas robežām. Un vilcināšanās nenozīmē tikai karšu pārkrāsošanu. Diemžēl tā rada pavisam reālu postu un nes nāvi, kā redzams arī šīsnedēļas skaitļos.

Pavļuks Zasulauka depo stacijā


Zasulauka depo stacijā, pašā Jūŗkalnes ielas sākumā (kaut vēsturiski tas nav ielas sākums, jo Jūŗkalnes iela ir tā pati Kandavas iela, kas atcirsta nost, uzceļot depo) ir šāda ēciņa:

Ēciņa kā ēciņa, bet kāpēc šī zīme?

Labi, kastaņa lapa, jo ēciņa kastaņa pavēnī. Bet kāpēc pavļuks? Un vai sešstūrim un brūnai krāsai kāda nozīme? Kas to uzlicis? Kāpēc? Kāds zina?

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Konfekšu perons


Kaut kad izstaigāju bijušo konfekšu fabriku starp Hanzas un Sporta ielu. No redzētā vislabāk patika šis:

Noliktava Hanzas ielas pusē funkcionālisma stilā un teicami pieskaņotā baltā krāsā. Un dzelzceļa atzara atliekas, no kuŗa kādreiz reizi dienā pasaulē laida konfektēm piekrautu vagonu.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu, 2. daļa


Sensenos laikos, kad saslimstība ar Ķīnas vīrusu bija divreiz zemāka nekā tagad, tas ir, 9. oktobrī, dalījos savos secinājumos, kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu. Nu pienācis laiks toreiz pausto papildināt un precīzēt. Lielākais paldies par to Inārai Randerei, kas pievērsa uzmanību nesenai Ugas Dumpja intervijai “Tvnetā”.

Izlasīju. Lielum lielai daļai var piekrist. Tiesa, pašā sākumā ironisku smaidu izvilināja, ka 21. oktobrī iespiestā intervijā Dumpis uzsveŗ — maskas esot uz noteiktu laiku. Jo 23. oktobrī valdība izlēma, ka uz nenoteiktu. Jāatzīst, klusu prieku viesa, ka galvenais infektologs atkārto, ko esmu teicis mēnešiem. Vispirms, ka saimniecību posta nevis ierobežojumi cīņā pret Ķīnas vīrusu, bet pati sērga un pārāk vāja cīņa pret to:

Svarīgākais ir saprast, ka Covid-19 epidēmijas ierobežošana nodrošina ekonomisku attīstību. Pasaules valstīs, kur epidēmija tiek kontrolēta, iet labāk. Ir šie uzskati, ka par daudz te kaut ko aizver. Ja kaut ko atvērs vaļā, tas nekādā veidā to labklājību neveicinās.

Otrkārt un svarīgāk, kas darāms, lai tiktu vaļā no Ķīnas vīrusa:

Valstis, kuras sekmīgi, pilnībā tiek galā ar epidēmiju, – bloķē robežas. Nevar pilnīgi bloķēt, bet praktiski ierobežo cilvēku kustību pāri robežām. Un, ja cilvēki ierodas, tad viņi tiek ievietoti pašizolācijā, ievērojot stingrus noteikumus. Runa ir par Jaunzēlandi, Austrāliju, Taivānu, Dienvidkoreju, lielā mērā arī par Japānu. Tātad praktiski pārtrauc kustību pār robežām. Un tas strādā. .. Ir jāsaprot, ka neviens īsti netiek galā ar šo problēmu, izņemot tos, kas slēdz robežas, vai Ķīnu, kas slēdz pilsētas.

Un te sekoja baisākais. Jo nule citētam ir turpinājums:

Eiropas Savienībā savukārt ir tāds politisks lēmums, ka robežas noslēgt nevar. Līdz ar to infekcijas likvidēšana nav iespējama.

Vai sapratāt?! Nav tā, ka oficiālie mūsu veselības sargi (ne Dumpis vien, jo minētais nav nekāda slepenzinātne un notiek informācijas aprite) dara aplamības tāpēc, ka neizprot, kas un kāpēc jādara, lai uzveiktu sērgu. Nē, Viņķele, Kariņš, Dumpis un citi saprot gan, kas darāms — un tīši atteikušies to darīt. Jo viņu ieskatā 250 saslimušo dienā, vairāk nekā 100 slimnīcā, desmitiem un arvien vairāk rolandu tjarvju un lieņu liepu ir tikai pieļaujamas neērtības, salīdzinot ar šausmām, kādas būtu nonākšana jaunā normālā stāvoklī: brīva iekšzemes dzīve bez sērgas un bez ierobežojumiem, ko sargā vīrusa ievazāšanai slēgtas robežas. Jo viņiem cilvēku veselība un dzīvība ir pieņemama maksa par kalpošanu atvērtu robežu ideoloģijai. Un tas ir baisākais.

Izmantojot pirmā daļā minēto iedalījumu muļķos, līberāļos un gļēvuļos, pēc Dumpja intervijas jāsecina, ka oficiālo mūsu veselības sargu rīcība vairāk balstās līberālismā, nekā muļķībā. Bet ko darīt mums, kam tas viss jācieš? Tā kā pienācīgas rīcības trūkuma pamatā nav nezināšana, nav jēgas skaidrot, kas un kāpēc darāms — viņi to zina. Tā kā rīcības pamatā ir nevis epidēmioloģiski, bet polītiski apsvērumi, epidēmioloģiski postošas rīcības maiņai nepieciešams polītisks spiediens. Labāk negaidīt, kad par to parūpēsies sērga.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 23. oktobrī


Salīdzinot ar vakardienu, šodien kartes krāsu maiņas izteikti vairāk uz ļaunu. Nav brīnums, jo šodien atklāts iepriekš nebijis un vēl nesen neiedomājams rekordskaits jaunu slimnieku. Neiedomājams ne tāpēc, ka nesen skaitļi bija ievērojami mazāki un šķistu, ka nevar tik viegli sasniegt 250. Nē, eksponenciāls process (arī tāda lipīga nāvīga sērga kā Ķīnas vīruss) var uzsprāgt ļoti ātri. Neiedomājams tāpēc, ka iepriekš šķita — oficiālie mūsu veselības sargi taču nāks pie prāta un neļaus slimnieku skaitam sasniegt 250 dienā. Tiesa, sadalot Latviju 119 vienībās, kaut kur arī tik ļaunā brīdī kļuvis labāk:

  • Bauskas novadā jaunākā saslimšana attālinājusies nedēļu pagātnē, un novads pārkrāsots no gaiši sarkanas krāsas dzeltenā;
  • Rēzeknes un Salacgrīvas novadā, šķiet, mazinājusies saslimstība, tāpēc tie kļuvuši bālāk sarkani;
  • arī Raunas novadā saslimstība mazinājusies, un tas par mata tiesu (1,99‰ nedēļā) zaudējis spilgti sarkano krāsu.

Bet, kā jau teicu, sliktu ziņu un pārkrāsošanu vairāk:

  • padaudz (piecos) novados (Alojas, Beverīnas, Dagdas, Krustpils, Pāvilostas), kas bija brīvi no sērgas, atklāti jauni slimnieki, attiecīgi zaļās krāsas vietā nu sarkana. Izskatās, drīz šādai krāsu maiņai jāiet mazumā, jo nebūs vairs palicis tik daudz zaļu novadu, ko pārkrāsot;
  • trīs valstspilsētās (Liepāja, Jūŗmala, Rēzekne) un Smiltenes novadā augusi saslimstība, un šīs pašvaldības pārkrāsotas no gaiši sarkanas krāsas vidēji sarkanā;
  • par Sējas novadu precīzas ziņas slēpj, taču neskaidrības intervalls cēlies līdz spilgti sarkanai krāsai.

Arī Rīgā slimība sprāgst vaļā un sasniedz jaunus rekordus: 112 (pirmoreiz virs simta) dienā un 66 nedēļas caurmērs. Tomēr neesmu dzirdējis, ka tāpēc pārietu uz attālinātām mācībām arī 1.—6. klasē. Tiesa, pēc visas kovidiotiskās polītikas, kāda kopš februāŗa bijusi, šāda nevērība pret citu cilvēku (un bērnu!) veselību un dzīvību nepārsteidz. Bet grafiks ir tāds:

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 22. oktobrī


Salīdzinot ar vakardienu, kartes krāsās ir padaudz maiņu — gan uz labu, gan uz ļaunu. Otro diemžēl vairāk. Taču vispirms tās, kas uz labu:

  • Jūŗmaļā, Rēzeknē, Babītes, Preiļu un Talsu novadā mazinājusies saslimstība, un šīs pašvaldības pārgājušas no vidēji sarkanas krāsas gaiši sarkanā;
  • Viļēnu novadā jaunākā saslimšana atklāta senāk nekā priekš divām nedēļām, attiecīgi iegūta zaļa krāsa;
  • Engures novadā jaunākā saslimšana atklāta senāk nekā priekš nedēļas, attiecīgi iegūta dzeltena krāsa.

Kā jau teicu, krāsu maiņu uz ļaunu ir vairāk, jo sērga turpina iet augumā:

  • atkal padaudz (septiņi) novadi — Burtnieku, Krimuldas, Ķeguma, Nīcas, Saldus, Smiltenes un Strenču — zaudējuši zaļo krāsu, jo tajos atklāti jauni saslimušie. Arvien iegāž, ka no vīrusa brīvās territorijas netiek sargātas no inficētām ar ierobežotu satiksmi un karantīnu, it kā dzīve bez sērgas būtu kas nevērtīgs;
  • Inčukalna, Jēkabpils un Siguldas novadā augusi saslimstība, tāpēc to krāsa kļuvusi tumšāk sarkana.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 21. oktobrī


Salīdzinot ar vakardienu, kartes krāsās ir pāris labu maiņu un lērums nelāgu. Labās tādas, ka Inčukalna un Jēkabpils novadā mazinājusies saslimstība un tie pārgājuši gaišāk sarkanā tonī. Sliktās visvisādas:

  • septiņos novados (Grobiņas, Kārsavas, Limbažu, Priekules, Rūjienas, Valkas, Viesītes), kas jau ilgāku laiku bija brīvi no sērgas, atklāti jauni saslimušie, tādējādi zaudēta zaļā krāsa. Tāpat Riebiņu novads, kur nebija saslimušo vismaz nedēļu, šo patīkamo stāvokli zaudējis. Tādas ir sekas oficiālo mūsu veselības sargu polītikai nesargāt no sērgas brīvos novadus no vīrusa ievazāšanas, bet uzturēt brīvu satiksmi no inficētām valsts daļām;
  • Cēsu, Lielvārdes, Preiļu un varbūt Rēzeknes novadā augusi saslimstība, tāpēc pāriets no gaiši sarkanas krāsas vidēji sarkanā;
  • atsevišķi jāmin Talsu novads, kur kopš 30. septembŗa ir stingrāki pretepidēmijas noteikumi nekā citur, tak saslimstība paaugstinājusies, ka jāmaina novada krāsa. Tas nepavisam nevieš pārliecību, ka arī īpašie noteikumi ir pietiekami stingri, lai uzveiktu sērgu;
  • atsevišķi jāmin Vecpiebalgas novads, kuŗa dēļ esmu spiests ieviest jaunu krāsu territorijām, kur nedēļā ar Ķīnas vīrusu saslimst >1/50 iedzīvotāju;
  • visbeidzot Rīga. Šodienas 84 ir jauns rekords. Lai salīdzinām, ka priekš mēneša, 21. septembrī bija 1 (viens!), bet nedēļas kopskaits — 30. (Tiesa, tāds nedēļas kopskaits jau rādīja, ka nav labi.)

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 20. oktobrī


Vakar nožēloju, ka vairs nav publicēts šobrīd slimojošo skaits un tādējādi zudusi datu precīzitāte. Šodien izrādījies, tas tāpēc, ka izlemts vietā publicēt citus datus: saslimušo skaitu pēdējās 14 dienās. Tāpēc, taisot šodienas karti, bija divi klusi prieki: novadu pēc novada krāsot zaļu un dzēst jautājuma zīmes (no vakardienas 51 šodien palikušas 24). Paldies!

Tagad zaļie novadi tiešām ir tie, kur pēdējās divas nedēļas neviens nav saslimis ar Ķīnas vīrusu. Nožēlojami, ka tādu stāvokli oficiālie mūsu veselības sargi nevērtē necik augstu, jo nesargā šos novadus no sērgas ievazāšanas, bet uztur brīvu satiksmi no inficētām valsts daļām. Tādējādi jebkuŗš zaļais novads jau rīt var kļūt vai varbūt jau šobrīd kļūst koronvīrusa perēklis vai sprādziena vieta. Bet lielāka skaidrība ir — tāpat kā abās dzeltenās pašvaldībās tiešām vismaz nedēļu nav bijis jaunu saslimušo, un gaiši sarkanās tikai Rēzeknes novadam ir jautājuma zīme (bet tik un tā viss neskaidrības intervalls ietilpst gaiši sarkanā krāsā). No spilgti sarkaniem novadiem Mērsragā varbūt ir zemāka saslimstība, taču nepatīkamākais ir Jēkabpils novada piebiedrošanās šai kategorijai bez kādas jautājuma zīmes.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 19. oktobrī


Atzinība iedvesmo turpināt, kaut tas atņem laiku miegam. Un tad ziņu avots ieliek datus tikai par slimnieku kopskaitu kopš epidēmijas sākuma bez šobrīd slimojošo skaita. Tas diemžēl nozīmē būtisku precīzitātes krišanos, jo slimojošo skaits ļāva daļēji izprast, ko nozīmē “no 1 līdz 5” slimnieku kopskaitā. Tagad atbilstīgi piesardzības principam (neskaidrībās attiecībā uz eksponenciālu pašvairojošu apdraudējumu jāpieņem bīstamākais variants un attiecīgi jārīkojas) jāpieņem, ka iepriekš “no 1 līdz 5” bija viens, bet tagad pieci, attiecīgi pieaugums ir četri jauni slimnieki. Izdalot ar iedzīvotāju skaitu, liels vairums tādu novadu tiek vidēji sarkanā intervallā, mazākie spilgti sarkanā (Alsunga, Mērsrags, Vārkava), lielākie gaiši sarkanā (Madonas un Rēzeknes novads).

Iznākumā karte sāk mazāk atainot sērgas izplatību, bet vairāk to, cik stulbi izskatās, ja datus slēpj. No 119 pašvaldībām 51, ja pareizi saskaitīju, precīzi dati nav publiski pieejami. Protams, epidēmijai turpinoties, “no 1 līdz 5” pārtaps par 6, 7 utt., un dati pakāpeniski kļūs precīzāki, taču vienalga netīkami. Tomēr no piesardzības principa atkāpties nevar, jo Vecpiebalga nupat parādīja, ka tīrs novads var četrās dienās nonākt no 0 saslimušo līdz 68 — ar divām “no 1 līdz 5” dienām pa vidu. Un, izmantojot publiskos datus, nevar garantēt, ka neviens no sarkaniem novadiem ar jautājuma zīmi šobrīd nekļūst nākamā Vecpiebalga. Nē, labāk bez komentāriem salīdzinājumam ielikšu vakardienas karti:

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 18. oktobrī


Piektdien un sestdien pat pēc deviņiem vakarā data.gov.lv nebija šo dienu dati par saslimstību pašvaldībās, tāpēc izlaidu kartes taisīšanu. Šovakar bija, un taisu. Tiesa, tā kā bijusi trīs dienu starpa, maiņas uzkrājušās, un neuzskaitīšu visas. Svarīgākais, protams, Vecpiebalgas novads (un, kā izskatās, arī Raunas novads). Tas ļoti uzskatāmi rāda, cik strauji izplatās sērga, ja tai ļauj vaļu:

  • 13. oktobrī — 0 slimojošu;
  • 14. oktobrī — 1…5 (precīzas ziņas SPKC slēpj);
  • 15. oktobrī — 1…5;
  • 16. oktobrī — 24;
  • 17. oktobrī — 67.

Ievērojot, ka Vecpiebalga nav vīrusa dzimtene, šis arī uzskatāmi rāda, kādu postu dara inficēto valsts daļu nenorobežošana no territorijām, kas brīvas no sērgas, ar karantīnu vai pasažieŗu satiksmes slēgšanu. Treškārt, šis diemžēl uzskatāmi rāda oficiālo mūsu veselības sargu kovidiotismu: kāpēc, braucot no Lietuvas, kur pēdējās divās nedēļās saslimstība ir 70 no 100 tk iedzīvotāju, un Vācijas, kur 76, jāievēro karantīna, bet no Vecpiebalgas novada var brīvi braukt, kaut tur šis skaitlis pārsniedz 1900?! Jo no Vecpiebalgas aplipt nevar? Tāpat kā Aizputē nevarēja no Kuldīgas aplipt? Ceturtkārt, redzama oficiālo mūsu veselības sargu lēnība cīņā pret strauji mainīgu apdraudējumu: Vecpiebalgas novadā valdība noteikusi vājākus ierobežojumus nekā Talsu novadā, kur pēdējā nedēļā saslimstība ir 175 (!) reizes zemāka (0,11‰).

Vēl par karti piebildīšu, ka Mērsrags ir ar jautājuma zīmi: atbilstīgi piesardzības principam pieņemts lielākais saslimušo skaits, kas iespējams, nezinot precīzus datus, savukārt vislabvēlīgākā variantā saslimušo varētu būt četrreiz mazāk un krāsa vidēji sarkana. Vēl, tā kā pagājis kāds laiks no šo karšu taisīšanas sākuma, var salīdzināt pašreizējo stāvokli ar pirmo karti 10. oktobrī:

Nobeigumā par Rīgu. Saslimstība joprojām aug. Pēdējās dienās temps palēninājies, tomēr mēneša mērogā nedēļas caurmērs uzsprādzis no 1,7 dienā līdz 53,6, tas ir, vairāk nekā 30 reižu. Grafikā tas izskatās šādi:

Tādas ir sekas oficiālo mūsu veselības sargu kovidiotismam necīnīties pret sērgu, cik vien agri un stingri var.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Kāpēc pašreizējā masku kampaņa lemta sakāvei


Attēls: LSM.

Vēl 21.40 data.gov.lv nebija ielikti šodienas skaitļi par Ķīnas vīrusa izplatību pašvaldībās, tāpēc šodien karti netaisīšu. Kaut viens SPKC avots ziņo par 22 saslimušiem Vecpiebalgas novadā, bet cits SPKC avots — par vismaz 50. (Varbūt nesakritību var izskaidrot ar laboratoriju ziņu apkopošanas laikiem un to, ka pirmās ir rīta ziņas, bet otrās — pēcpusdienas.) Uzrakstīšu par ko citu — ka pašreizējā masku kampaņa diemžēl lemta sakāvei. Nē, ne tāpēc, ka maskas nedarbotos. Darbojas — un kā vēl! Prieks redzēt, ka pēc astoņiem mēnešiem to sapratuši arī Latvijas oficiālie veselības sargi. Vai tāpēc, ka šodien bija sliktas ziņas: jauns rekords ar 148; pozitīvu testu >3%; mirusi trīsdesmitgadniece; Vecpiebalga? Nē, arī ne. Īstenībā pieaugums sabremzējies līdz lēnākajam kopš sērgas sprādziena sākšanās 22. septembrī. Nedēļas caurmērs (izmantojams, lai novērstu atsevišķu dienu (īpaši brīvdienu) lēkāšanas ietekmi) pa nedēļu audzis 1,24 reizes, salīdzinot ar trīskāršošanos 25. septembrī — 6. oktobrī. Kāpēc tad? Vismaz trīs cēloņu dēļ:

  1. oficiālie mūsu veselības sargi nemaz negrasās un necenšas uzveikt Ķīnas vīrusu. Rīcība notiek, reaģējot uz sērgas izplatīšanos (nevis nepieļaujot to) un lūkojot pēc minimāliem pietiekamiem ierobežojumiem, kas to apturētu, nevis izskaustu. Kā čivināja Uga Dumpis: “Lai būtu lejupejoša tendence vai vismaz stabilitāte.”;
  2. lēzena lejupejoša tendence slimības izplatību samazina pārāk lēni, un vīrusu nav iespējams izskaust saprātīgā laikā. Tāpēc, visticamāk, ierobežojumus mīkstinās, nesasniedzot nulli, kā tas jau reiz notika jūnijā. Diemžēl oficiālie mūsu veselības sargi rīkojas kā ugunsdzēsēji, kas beidz dzēst, vienā istabā atstājuši mazliet degam. Pēc ierobežojumu mīkstināšanas atlikums savairosies atkal, kā tas jau reiz notika jūlijā—septembrī, un mūsu pūles jau otrreiz gada laikā būs nolaistas podā;
  3. lai pašreizējā masku kampaņa pavisam droši būtu lemta sakāvei, parūpēsies joprojām uzturētā pasažieŗu satiksme ar inficētām zemēm, kas ir divēji kovidiotiska. Pirmkārt, karantīna nav jāievēro līdz traģikomiski augstam slieksnim; otrkārt, karantīnas noteikumi virs sliekšņa pieļauj citu cilvēku aplipināšanu. Vaļīga satiksme ar ārzemēm ievazā sērgu iekšzemē un vietējo cīņu vērš cīņā ar vējdzirnavām.

Iznākumā oficiālie mūsu veselības sargi dzen mūs kovidiotiskā burvju aplī: sērga savairojas — izsludinām ierobežojumus, sērga mazinās — mīkstinām. Un tā tālāk, nemitīgā nāves ēnā, un tik vairojot iedzīvotāju upuŗus un uzņēmumu zaudējumus. Par laimi, nekas nav nolemtība, un vīruss dara tikai to, ko tam ļauj darīt. No iepriekš minētiem trīs punktiem viegli secināt, kas darāms, lai no burvju apļa izrautos un pašreizējā masku kampaņa būtu sekmīga:

  1. mērķim jābūt — izskaust Ķīnas vīrusu no Latvijas, izbeigt iekšzemes aplipināšanu;
  2. lai to izdarītu saprātīgā laikā, dažās nedēļās, ierobežojumiem jābūt iespējami stingriem;
  3. neatlaisties priekš nulles sasniegšanas;
  4. sasniegumus uzturēt un sargāt ar kārtīgu karantīnu (14 dienu, neatkarīgi kontrolētu, vienatnes) braucējiem no inficētām (>0,2 saslimušie dienā no miljona iedzīvotāju) zemēm.
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 4 Comments »

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 15. oktobrī


Šodien diezgan īsi. Pārkrāsots uz labo pusi:

  • Ilūkstes un Viļēnu novadā jaunākā saslimšana aizvirzījusies mazliet pagātnē, tāpēc abi novadi pārkrāsoti no sarkanas krāsas dzeltenā.

Pārkrāsojumu uz slikto pusi vairāk:

  • jaunas saslimšanas Dagdas, Lielvārdes un Līvānu novadā, tie pārkrāsoti no dzeltenas krāsas gaiši sarkanā;
  • jaunas saslimšanas pēc ilgāka laika Engures un Grobiņas novadā, tiem zaļas krāsas vietā gaiši sarkana;
  • nezināms skaits jaunu slimnieku Skrundas novadā, tāpēc pārgājis no zaļas krāsas sarkanā ar jautājuma zīmi.

Rīga nav pārkrāsota, taču turpina celties spārnos: nedēļas caurmērs uzsprādzis no 1,7 dienā 18. septembrī līdz 47,7 šodien — nepilnā mēnesī saslimstība augusi 28 reizes! Mērot pret iedzīvotāju skaitu, jaunu saslimušo skaits nedēļā pārsniedzis simboliskās 0,5 promilles un nu pārsniedz Daugavpils novadu un vairāk nekā dubulti Olaines novadu, kas abi minēti MK 360. epidēmioloģiskās drošības noteikumos to pašvaldību skaitā, kur īpaši augstas saslimstības dēļ ieviesti stingrāki pretepidēmijas noteikumi.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 14. oktobrī


Gatavojot Ķīnas vīrusa izplatības karti, pirmais darbs ir sagatavot pārskata tabulu, kas noticis pēdējā nedēļā un kas divās. Šovakar, jau gatavojot tabulu, matīju, ka daudz kur kļūst ļaunāk. Pēc tam, pārkrāsojot karti, jušana apstiprinājās — veseliem septiņiem (!) novadiem biju spiests zaļo krāsu nomainīt pret ko citu. Tas lieku reizi apstiprina, cik tuvredzīgi uzturēt brīvu cilvēku kustību starp inficētām un no sērgas brīvām territorijām: to darot, sērgu it viegli atkal un atkal ievazā, kur tā nav bijusi vai sekmīgi reiz izskausta. Savukārt, ja starpā ir 14 dienu karantīna vai pasažieŗu satiksme pārtraukta pavisam, zaļās zonas var mierīgi dzīvot bez ierobežojumiem, kādi nepieciešami inficētās territorijās. Jo kāpēc Madonā—Gulbenē—Balvos—Ludzā pieprasīt maskas un aizliegt sarīkojumus un klātienes mācības vecākām klasēm, ja slimnieku tur nav un ievazāt no malas nevar?

Atgriežoties pie dienas apskata, tomēr ir pāris labu ziņu, turklāt palielos novados:

  • Bauskas novada datos vairs nav ziņu par nevienu jaunu slimnieku pēdējā laikā, tāpēc esmu varējis nomainīt krāsu no gaišsarkanas par zaļu;
  • Cēsīs jaunākā saslimšana attālinās pagātnē, attiecīgi krāsa pārgājusi no gaišsarkanas dzeltenā.

Diemžēl sliktu ziņu vairāk:

  • vairākos novados neizpausts skaits jaunu slimnieku, tāpēc zaļās krāsas vietā sarkana ar jautājuma zīmi — Amatas, Pļaviņu, Skrundas, Vecpiebalgas un Jēkabpils novadā;
  • arī Ikšķiles novadā neizpausts skaits jaunu slimnieku, tik neskaidrākos datos, tāpēc sarkana krāsa dzeltenas vietā;
  • tāpat Alūksnes novadā neizpausts skaits jaunu slimnieku, taču SPKC datos kopskaits palicis “no 1 līdz 5”, tāpēc zaļa krāsa pārkrāsota par dzeltenu;
  • Saulkrastos viens jauns slimnieks, attiecīgi zaļas krāsas vietā gaišsarkana;
  • Gaŗkalnē trīs jauni slimnieki pēc īsāka pārtraukuma, tāpēc dzeltenas krāsas vietā sarkana;
  • Jūŗmalā saslimstība augusi līdz vienpadsmit nedēļā un pilsēta pārgājusi no gaišsarkanas sarkanā kategorijā.

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 13. oktobrī


Salīdzinot ar vakardienu, dažu pašvaldību krāsojums kartē kļuvis labāks:

  • Engures novadā pēdējā saslimšana aizslīdējusi pagātnē tiktāl, ka novads pārgājis no dzeltenas krāsas zaļā;
  • Gaŗkalnes novadā pēdējā saslimšana aizslīdējusi pagātnē tiktāl, ka novads pārgājis no gaiši sarkanas krāsas dzeltenā;
  • Aizputes novadā pēdējā laikā aplipināšana kritusies un par mata tiesu paslīdējusi zem 2‰ līdz 1,986‰.

Pasliktinājumu tomēr vairāk:

  • Bauskas un Cēsu novadā atkal pa saslimušam, tāpēc attiecīgi zaļas un dzeltenas krāsas vietā gaiši sarkana;
  • Rēzeknē un Inčukalna novadā arī jauni slimnieki, tik nezināmā daudzumā, tāpēc no dzeltenas krāsas pāriets sarkanā ar jautājuma zīmi;
  • Māŗupes novadā augusi saslimstība, attiecīgi sarkanais kļuvis tumšāks.

Vakar pieminēju, ka varbūt sērgas sprādziens sācies Rīgā. Šodien uztaisīju grafiku. Diemžēl stāvoklis kopš 19. septembŗa izskatās visai nelāgi (x asī dienas kopš 20. marta, pirmiem pieejamiem datiem — nezinu, kāpēc ekselis automātiski pārlēca tā un atsakās rādīt SPKC sagatavotā GGGG.MM.DD. formātā):

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 3 Comments »

Riteņbraukšanas rekords: >5100 km


Šodien pārsniedzu savu līdzšinējo riteņbraukšanas sezonas rekordu: 5100 km. Biju šogad rakstījis tik par pirmiem 1000 ķiļiem, nu varu par pārējiem.

2000 km sasniedzu 27. maijā. Ārkārtas stāvokļa dēļ vēlāk, nekā būtu normālos apstākļos. Izbraukāju Biķernieku trasi, cītīgi ar līkumu apbraukdams gājējus un pretībraucējus, un pārliecinājos, ka lielā apļa gaŗums ir 5,5 km. Taču šī tūkstoša simbols kļuva Mazā Juglas iela:

Ir vairākas lietas, ar ko Mazā Juglas iela laba riteņbraukšanai:

  • tā ir strupceļš, tāpēc maza satiksme;
  • tā ir gaŗa;
  • tai ir labs segums;
  • tā nav vienmuļa, bet vijas augšā lejā un pa labi un pa kreisi;
  • gar ielu ir viss kas, ar ko pamielot acis — vecas lauku mājas, bijusī zvēraudzētava, zvēraudzētavas kantoris, zvēraudzētavas ciems, jaunas mājas un galā Zēlustes muiža.

No Teikas līdz Mazās Juglas ielas galam un atpakaļ ir stunda vai maķenīt vairāk (atkarībā, no kurienes un kā brauc).

3000 km sasniedzu 13. jūlijā. Te jau savēcināju spārnus tālākiem ceļiem, un par šī tūkstoša iemiesojumu kļuva braucieni apkārt Mašēnu ezeram. Nezināt, kas tas tāds? Lielrīgas ģeografijas joks, savējie varbūt saprata. Proti, Mašēnu ezers ir atteku ezers pie Juglas ietekas Juglas ezerā. Caurteka to savieno ar Juglas upi, pāri caurtekai tilta nav, un ezeru nav iespējams apbraukt, neapbraucot arī Juglas ezeru. Tāpēc apbraukt Mašēnu ezeram nozīmē apbraukt Juglas ezeram. Ceļš atkarībā no starta, finiša un izraudzītā maršruta ir 25…30 km:

Ar zaļu atzīmēts vienkāršākais ceļš. Taču tajā ir sarkans Biķernieku ielas posms starp Mežciemu un Brekšiem. Tas tāpēc, ka iela tur šaura, malas izdrupušas, atļauts ar 70 km/h un Piķurgas lejā, kur lielākais ātrums, ir jūtams pagrieziens, turklāt vēl upe uzreiz ceļmalā. Vārdu sakot, ar riteni labāk tur nebraukt. Tāpēc esmu iezīmējis ar zilu ieteicamo apbraukšanu pa Lubānas šoseju ar divām iespējām Rīgas pusē — vai nu gar “Ikea”, vai Dzelzavas iela pa jaunāko turpinājumu līdz Juglas ielai (šis man šķiet novadpētnieciski interesantāks). Berģos ar gaiši zilu iezīmēts, ka var braukt ne tikai pa lielceļiem, bet arī sīkākām ielām, piemēram, Vējdzirnavu (lai nav jāpārbrauc Brīvības gatves ziemeļpusē). Rīgas apvedceļš, kas parasti ir visai bīstams riteņbraukšanai, šoreiz tāds nav, jo lielu daļu īsiņā posma aizņem papildjoslas pie Biķernieku ielas un Lielās Juglas tilts, ko iesaku šķērsot pa gājēju daļu, ne brauktuvi. Interesantākais maršrutā, manuprāt, ir “Berģu skatu” ciems Mašēnu ezera (atzīmēts ar M) ziemeļrietumu krastā.

Kādā virzienā braukt? Nezinu, braucu abējādi, skaidras priekšrocības vienam nejutu. Izbrauciet paši un spriediet pēc saviem iespaidiem. Varbūt par kripatu tīkamāk šķita pa Biķernieku turp un pa Brīvības atpakaļ. Bet varbūt tas tikai tāpēc, ka tādā virzienā izbraucu vispirms.

4000 km sasniedzu 27. augustā. Šai tūkstotī kārtējo reizi pārliecinājos, cik skaists ir Āgenskalns. Cik Āgenskalna ielu varat saskaitīt Juŗa Kunnosa dzejolī?

viens rezervāts pilsētas centrā tomēr vēl saglabājies
kur puķes un griķi aug un bites spieto un medu nes
kur kalēji veserus cilā un templim kaļ vārtus ar akantu lapām un zvanu
un jumpravai Ernestīnei zeltnesim gredzentiņu

viens rezervāts pilsētas centrā dīvaini saglabājies
kur Smiļģis teātri rāda un tirgus zeļļi ripina alus mučeles
kur zaļumā ērģeles dūc kur kapseles sprāgst un zvirbuļi smiltīs peras
un nepareizs tornis baras uz mēnestiņu

viens rezervāts pilsētas centrā joprojām saglabājies
kur uzcelt nometnei teltis un pastellēt ormaņu karietes
uz Ventspili Auci Liepāju drasēt pēc nedēļas atgriezties
un padot ar vilkiem trejdeviņām zemēm ziņu

Lūk, senākās rajona daļas skats, konkrēti, Medus ielas sākums:

5000 km sasniedzu 8. oktobrī. Šī tūkstoša simbols varētu būt jaunais Krasta ielas veloceliņš, kas ir labākais Rīgā un darījis ceļu no Vecrīgas uz Ķengaragu jūtami tīkamāku un mazliet ātrāku:

Un šodien pārripināju pāri līdzšinējam rekordam. Ievērojot Latvijas laikapstākļus, ar braukšanu var rēķināties vēl līdz oktobŗa beigām, bet pēc tam — vilksviņuzina. Diemžēl tik burvīga ziema kā pērn ir izņēmums.

Kas ir mierpilnākās vietas Rīgā?


Linezers. Jāņa Sedola attēls

Sens paziņa un domubiedrs Ģirts Lapiņš savā sejgrāmatā dalījās, ka atsācis skriet un vienā rāvienā apskrējis četriem Mežciema un Juglas ezeriem: Gaiļezeram, Dambjapurva ezeram, Velnezeram un Bābelītim. Ieteicu nākamreiz apskriet vēl Linezeram. Ģirts atbildēja, ka uz Linezeru nevajagot skriet, bet iet, jo tas esot viena no mierpilnākām Rīgas vietām. Apdomāju — jā, tiešām, ir mierpilns. Bet prātā jau ieperinājās jautājums: kas ir mierpilnākās vietas Rīgā? Saprotu, bez cilvēkiem, agrā rītā vai saulrietā, dūmakā vai miglā, bez vēja viss ir mierpilns, arī Stacijas laukums. Bet tomēr, ja runa par konkrētām vietām, tad, godātie lasītāji, kas, jūsuprāt, ir mierpilnākās vietas Rīgā?

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Atbalsti savējos: AiO.lv


Gribu padaudzināt interneta veikalu AiO.lv, kas pie “Jāņa sētas” karšu apgāda Dienvidu tilta malā. Esmu dažkārt iepircies, un bijis labi. Bet daudzināt gribu par reizi, kad nebija labi. Proti, nopirku no šiem elektroierīci 105 Ls vērtībā. Ierīcei atklājās iedzimta vaina, kas traucēja tās lietošanu. Uznāca Ķīnas vīruss, tāpēc neizmantoju 14 dienu atteikuma tiesības. Lietoju ierīci, cik jau varēja. Pēc trīs mēnešiem, kad sērga rimās, nodevu garantijas remontā. Servisā pateica, ka nelabojama vaina. AiO.lv bez vārda runas (precīzāk, paši piedāvāja) un kavēšanās atmaksāja atpakaļ visus 105 Ls. Varat trīsreiz minēt, kuŗā interneta veikalā tagad ieskatītos vispirms, it īpaši kopš lieliskā Krasta ielas veloceliņa izbūves.

Jaunā normālā dzīve Ķīnas vīrusa laikā — kāda tā ir


Jaunais normālais: jaunzēlandieši var mierīgi pilnā stadionā plecs pie pleca skatīties regbiju un kliegt. Kevina Plaka attēls

Normāla dzīve, kamēr Ķīnas vīruss vēl pasaulē, atšķiŗas no normālas dzīves, kad sērgas vēl nebija. Kāds ir jaunais normālais stāvoklis? Iekšzemē ierobežojumu nav. Masku nav, distancēšanās nav, var mierīgi apmeklēt skolu, ēstuves, sarīkojumus, mierīgi braukt sabiedriskā satiksmē. Jo iekšzemē vīrusa nav. Jo robežas slēgtas sērgas ievazāšanai. Robeža tautai un valstij ir tas pats, kas āda cilvēkam: barjera pret nelabvēlīgu ārējās vides ietekmi, arī pret lipīgām nāvīgām slimībām. Tā jāliek lietā, nevis jāplēš nost. Tāpēc ir kārtīga robežkontrole un karantīna braucējiem no inficētām (>0,2 saslimuši dienā no miljona iedzīvotāju) zemēm: vismaz 14 dienu, neatkarīgi kontrolēta, vienatnē (karantīnas stacijās, tukšās viesnīcās utml.) — nevis 10 dienu, godavārda, pie ģimenes. Jo ar tādu izsmieklu par karantīnu, kāds bijis un ir Latvijā, niecīgs inficētu iebraucēju skaits īsā laikā izraisa iekšzemes epidēmiju, kā nu jau divreiz noticis, un vērš iekšzemes cīņu pret Ķīnas vīrusu cīņā ar vējdzirnavām. Jārēķinās gan, ka reiz tomēr sērgu ievazās — tad dara kā Jaunzēlande augustā: nekavējoties bloķē inficēto territoriju, kaut tā būtu lielākā valsts pilsēta, un aptur cilvēku kontaktus tajā, līdz slimība izskausta.

Viegli saprast, ka jaunā normālā dzīve ne tikai ir visdrošākā iedzīvotāju veselībai un dzīvībai, bet arī rada vismazāk saimniecisku zaudējumu, salīdzinot ar vīrusa klejošanu pa iekšzemi, kad valstij jāievieš dažādi ierobežojumi un cilvēki paši piesargās no padarīšanām, kas kļuvušas bīstamas, un neziņā par tuvāko nākotni apvalda tēriņus. Tāpat viegli saprast, ka nulles līmenis (nulle iekšzemes aplipināšanas) ir stabils un “lipīgs” — to uzturēt ir vieglāk nekā noturēties septiņu, trīsdesmit vai simt slimnieku līmenī ik dienas. Jo ar Ķīnas vīrusu nav iespējams sadzīvot: vai nu mēs vīrusu, vai vīruss mūs. Septiņi vai trīsdesmit ir nestabils, īslaicīgs starpstāvoklis. Jo tam vajag nepārtrauktu cilvēku mobilizēšanos un pastāvīgu būšanu trauksmes stāvoklī. Bet tas nav iespējams. Par laimi, arī nevajag. Jo Ķīnas vīrusu jebkuŗā brīdī var īsā laikā, nedēļās piecās, izskaust. Arī no tāda sērgas sprādziena, kā pašlaik Latvijā. Līdz nullei var tikt dažādos veidos, bet džentlmeņa komplekts aprakstīts te. Ja tik oficiālie veselības sargi gribētu tikt vaļā no vīrusa.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 12. oktobrī


Salīdzinot ar vakardienu, vairāku pašvaldību krāsojums kļuvis labāks:

  • Alūksnē kļuvis skaidrs, ka vairs nav slimnieku, tāpēc no dzeltenās pāriets zaļā krāsā;
  • līdz ar pēdējās (ievērojot satiksmes turpināšanos ar inficēto Latvijas daļu, precīzāk būtu — pagaidām pēdējās) saslimšanas attālināšanos pagātnē Cēsis, Koknese, Lielvārde, Smiltene pārgājušas no sarkanas dzeltenā krāsā;
  • mazinoties saslimstībai, Gaŗkalne un Ozolnieki kļuvuši bālāk sarkani.

Pretējā virzienā kartē mazāk pārmaiņu:

  • augot saslimušo skaitam, Ķekava un Priekuļi kļuvuši vidēji sarkani;
  • Viļēnos kļuvis skaidrs, ka pēdējā laikā kāds(-i) saslimis(-uši), tāpēc pāriets no dzeltenas krāsas sarkanā.

Bet kā tad tā — saslimstība aug (šodien klāt nākuši 95 slimnieki, bet no slīdošās nedēļas atskaitīti 5. oktobŗa 40 slimnieki), taču kartē vairāk uzlabojumu? Jo Rīga. Rīga nav krāsu mainījusi, kaut šodien 76 (!) klāt. Blīvas apdzīvotības un ciešu cilvēku sakaru apstākļos iespējams, ka arī Rīgā sācies sprādziens. Precīzāk varētu zināt, ja redzētu aplipināšanas ķēdes un slimnieku izvietojumu, bet, tā kā tādus datus slēpj, neskaidrības apstākļos jāpieņem bīstamākais variants un attiecīgi jārīkojas.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 11. oktobrī


Interese un atsaucība par vakardienas Ķīnas vīrusa izplatības karti bijusi tāda, ka jūtos pamudināts gatavot vēl. Lūdzu:

Sīkāki paskaidrojumi par kartes veidošanas apsvērumiem vakardienas ierakstā. Esmu ierūtojis pašvaldības, kur MK noteicis stingrākus (tik un tā pagalam nepietiekamus) pretepidēmijas noteikumus. Olaines iekļaušana šai grupā ar 8 saslimušiem nedēļā no 20 tk iedzīvotāju un Rojas neiekļaušana ar 10 no 3,4 tk mudina domāt par oficiālo veselības sargu atpalikšanu no dzīves. Salīdzinot ar vakardienu, kartē pāris vietās kļuvis labāk:

  • Durbe pārgājusi no sarkanas dzeltenā krāsā, jo augusi neskaidrība, vai tur kāds pēdējā laikā saslimis;
  • Valmiera līdz ar saslimstības mazināšanos pārgājusi no sarkanas gaiši sarkanā.

Diemžēl vairāk ir pasliktinājumu:

  • Babītē augusi saslimstība, tāpēc pāriets no gaiši sarkanas sarkanā krāsā;
  • Pārgaujā, Riebiņos un Salā kāds(-i) saslimis(-uši), tāpēc zaudēta zaļā krāsa un nu ir sarkana.

Šobrīd augstākā saslimstība ir Dundagas novadā, kur nedēļā saslimis 1% iedzīvotāju.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 10. oktobrī


Uztaisīju Ķīnas vīrusa izplatības karti Latvijas pašvaldībās. Galvenokārt tāpēc, ka tās, ko esmu redzējis, lāga nepatika nedz noformējumā, nedz saturā. Jēldati no data.gov.lv, kartes pamatne no Vikipaidijas Kikosa.

Rādītājs ir jaunu slimnieku skaits nedēļā pret iedzīvotāju skaitu. Pašvaldības centos šķirot ne tikai mēchaniski, bet arī idejiski:

  • zaļā liku tās, kur vienu inkubācijas periodu (14 dienu) nav bijis jaunu slimnieku. Gandrīz vai varētu teikt, ka šīs vietas ir brīvas no sērgas. Tomēr nevar, jo tās diemžēl nav norobežotas no inficētās valsts daļas ar 14 dienu karantīnu. Tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka tur nesen iebraucis kāds slimnieks un sākusies aplipināšana, tak testu datos tas vēl neparādās;
  • dzeltenas ir vietas, kur nav bijis jaunu slimnieku pēdējās nedēļas laikā;
  • gaiši sarkanas ir tās, kur saslimstība ir maza (tipiski viens nedēļā), perēķļu nav vai aplipināšana tikai sākas;
  • vidēji sarkanas ir vietas, kur notiek bīstama sērgas izplatīšanās;
  • neganti sarkani ir Ķīnas vīrusa sprādzieni.

Lielākās grūtības sagādāja, ko darīt ar datu slēpšanu, kur precīza slimnieku skaita vietā rakstīts “no 1 līdz 5”. Sašķiroju trīs grupās:

  1. zaļiem pieskaitīju, ja slimnieku kopskaits gan iepriekš, gan šobrīd ir no 1 līdz 5, bet pašlaik slimojošo 0;
  2. dzelteniem pieskaitīju, ja nevar noteikt — gan slimnieku kopskaits, gan pašlaik slimojošo gan iepriekš, gan tagad ir no 1 līdz 5;
  3. sarkaniem pieskaitīju, ja var izlobīt, ka ir jauni saslimušie. Konkrētu skaitu piesardzības labad pieņēmu lielāko iespējamo.

Labprāt uzklausītu atsauksmes par karti, tās noformējumu un saturu — vai tiešām šādi ir labāk?

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu


Šis raksts bija izdomāts pavasarī. Palika nepublicēts. Jo ticēju labajam cilvēkā. Ka oficiālie mūsu veselības sargi vismaz tik daudz cīnīsies pret Ķīnas vīrusu, ka 100 dienā nesasniegs. Tāpēc ieliku virtuālā atvilktnē. Ar virtuālu piezīmi: “Atvērt, ja 100 dienā.” Cerams, nekad. Diemžēl — šodien.

Tātad: kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu? Viena un visiem vienāda cēloņa nav. Taču ir daži kopīgi cēloņi, kas katram apvienojušies individuālā, precīzi nenosakāmā attiecībā:

  • muļķi;
  • līberāļi;
  • gļēvuļi.

Tagad par cēloņiem sīkāk.

1. Muļķi nav jāsaprot tā, ka es tagad te lamātos. Bet tā, ka cilvēks, ja dara ko aplami, ir muļķis vai maita. (Jāatzīst, reizēm dzīvē arī es esmu bijis muļķis.) Attiecībā uz Ķīnas vīrusu pavasarī domāju, ka muļķība visspilgtāk un visbīstamāk izpaužas divēji:

1.1. neizprot eksponenciālus procesus. Neizprot, ka pieticīgai virknei 1-2-4-8 (visi <10, pieaugums nieka +7) tūlīt pēc tam tikpat ilgā laikā seko 16-32-64-128. Diemžēl Ķīnas vīruss ir eksponenciāls, pašvairojošs apdraudējums. Pārvēršot vieglā valodā: gadījums, gadījums, perēklis, perēklis, BLĪKŠ!! Attiecīgi neizprot, ka pret sērgu jāvēršas, cik agri un stingri var. Patstāvīgai lasīšanai par šo iesaku leģendu par šacha izgudrotāja apbalvošanu ar 1 graudu uz pirmā šacha galdiņa lauciņa, 2 graudiem uz otrā, 4 graudiem uz trešā, 8 uz ceturtā utt.;

1.2. neizprot piesardzības principu. Tas ir, cīnoties pret eksponenciālu, pašvairojošu apdraudējumu, neskaidrības apstākļos jāpieņem bīstamākā iespēja un jārīkojas atbilstīgi tai. Nav zināms, vai maskas palīdz? Valkājam, līdz pierāda pretējo. Nav zināms, vai izplatās aerosolā? Pieņemam, ka izplatās, vēdinām un citādi sargājamies, līdz pierāda pretējo. Nav zināms, vai bez simptomiem var aplipināt? Pieņemam, ka var, un ievērojam karantīnu, līdz pierāda pretējo. To neizprotot, neizprot arī, ka pierādījumu trūkums nav trūkuma pierādījums.

Šobrīd redzams, ka muļķība ir vēl smagāka:

1.3. negrib vai nespēj mācīties no savām un citu kļūdām. Kopš pavasaŗa sakrājies pietiekami Latvijas un citu valstu pieredzes, lai neatkārtotu kļūdas. Pavasarī turēja robežu vaļā sērgas ievazāšanai — varētu domāt, otrreiz negribēs. Bet nē, gribēja gan un grib, un tur joprojām. Pat neizprotot panākumu cēloņus, var vienkārši sekot vislabākiem paraugiem, tādiem kā Taivana, Jaunzēlande, Mongolija — bet nē. Līdz jāņiem gāja bojā 30 slimnieku, varētu domāt, ka negribēs šo skaitu vairot, bet nē;

1.4. neizprot ne tikai eksponenciālus procesus, bet pat reizināšanu ar nulli. Proti, nulle ir vienīgais skaitlis, ar ko reizinot iznākums paliek tā pati nulle. Attiecībā uz Ķīnas vīrusu tas nozīmē, ka nedrīkst atstāt zemē mazliet sērgas. Dzēšot ugunsgrēku, nedrīkst atstāt vienā istabā mazliet degam. Jo tad pēc atslābšanas, kad lipība (cik citu caurmērā aplipina viens slimnieks) pārsniegs 1, sērga atkal savairosies. Sērga ir jāizskauž, un tad iekšzemes dzīvē nevajadzēs ne masku, ne divu metru, ne kā. Ja ir nulle slimnieku, lai lipība ir 2 vai 4, nekas slikts nenotiks.

2. Atšķirībā no muļķiem, kas neizprot, kā pasargāties no sērgas un kā to uzveikt, ultralīberāļu ieskatā to nevajag darīt. Jo līberālisms tiktāl izēdis smadzenes, ka kļuvis pārāks par veselību un dzīvību:

2.1. robežu pastāvēšana un ievērošana veicina nācionālismu un tautas savpatību, tāpēc robežas jātur vaļā arī lipīgām nāvīgām slimībām;

2.2. tā kā līberālisma pamatā ir baudkāre un tūlītēja un neaprobežota tās apmierināšana, ērtības šobrīd netraucēti braukt uz ārzemēm un atpakaļ un neapvaldīti uzvesties iekšzemē ir pārākas par to, kas pēc mēneša notiks ar citiem cilvēkiem vai pat pašu.

3. Gļēvuļi varbūt saprot, kas darāms, un varbūt to gribētu… Taču neuzdrošinās nekā liela darīt, jo neuztveŗ sevi par neatkarīgas valsts amatpersonām, kas brīvi rīkojas savu iedzīvotāju labā, bet skrūvītēm, kam jāgaida priekšniecības (Pasaules veselības organizācija, ES, ES Slimību profilakses un kontroles centrs utt.) pavēle vai vismaz atļauja. Pasaules veselības organizācija ilgi ieteica nekādi neierobežot cilvēku ceļošanu — neierobežojam. ES greizi skatās uz robežkontroli — neieviešam. Pakaļa piesegta. Vēl var cienīgi attaisnot vilcināšanos ar vēlmi pēc zinātnē un pierādījumos balstītas rīcības.

Līdz šim atturīgi rakstīju “oficiālie mūsu veselības sargi”. Bet vai zināmi konkrēti uzvārdi? Un vai runa par polītiskiem lēmējiem, vai veselības aprūpes amatpersonām? Jā, ir, un gan-gan. Jo lēmumus pieņem polītiski lēmēji, bet viņi teic, ka seko epidēmiologu norādījumiem, un epidēmiologi to neapstrīd. Tāpēc lai iet pēc 2+2 principa: Viņķelei un Kariņam, Dumpim un Perevoščikovam bija visas iespējas rīkoties, lai nenonāktu līdz 100 dienā. Bet viņi izvēlējās novest mūs ij līdz 100 dienā, ij tam, kas vēl būs.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

140 vārdu: ugunskrusts pār Latviju


Lieliskajā vesture.dodies.lv attālināju reljefa slāni, līdz ekrānā ietilpa visa Latvija, un kārtējo reizi ieraudzīju to. Lielāko Latvijas ugunskrustu. Jo ar redzes atmiņu mēdz būt tā, ka, reiz kādu lietu ieraudzījis, tu vairs nespēj to nesaskatīt. Studiju sākumā kāds ar ģeomorfoloģiju (zinātne par reljefa formām) saistīts pasniedzējs ierādīja Latvijas reljefa kartē ugunskrustu, un nu jau gadu desmitus nespēju to vairs neredzēt. Tiesa, jāatzīst, ka šis Latvijas reljefa veidojums ir tik izteikts, ka redzams gan pagalam vienkāršā 4. klases dabasmācības kartē, kur augstumlīknes ir pa 50 metriem, gan ultraprecīzā pavadoņu 40 cm reljefa modelī. Redzat?

Ja paša spēkiem tomēr neizdevās, tad, lūdzu, te būs:

Jā, viens zars nav līdz galam, bet ko jūs gribējāt — precīzu apveidu Daugavgrīvas cietoksni, vai? Toties tagad gan jau arī jūs nespēsit vairs nesaskatīt. Kā tāds varens ugunskrusts radies? Ģeomorfoloģija var atbildēt: tā snaikstījušās ledāja mēles un mēlītes.

Jauno pašvaldību divburtu saīsinājumi


Gatavodams vēlēšanu iecirkņu sadalījumu pa jaunajiem novadiem, uztaisīju jauno pašvaldību divburtu saīsinājumus. Principi:

  1. ņem nosaukuma pirmos burtus (Alūksne = AL);
  2. salikteņiem un vārtiem ar priedēkļiem ņem katras daļas pirmo burtu (Augšdaugava = AD, Aizkraukle = AK);
  3. divskaņus izlaiž, ja nevar abus divskaņa burtus izmantot (Bauska = BS);
  4. ja vairākām pašvaldībām saīsinājums sakristu, par otro burtu liek to, kas pirmais nesakrīt (Valka = VK, Valmiera = VM);
  5. ja sakrīt valstspilsētas un novada nosaukums, novadam par otro burtu liek N (Jelgava = JE, Jelgavas novads = JN).

Bet vispirms vienburta saīsinājumi zemēm un vēlēšanu apgabaliem:

  • K — Kursa;
  • L — Latgale;
  • R — Rīga;
  • S — Sēlija;
  • V — Vidzeme;
  • Z — Zemgale.

Un tagad divburti:

10. Augšdaugavas novads (Daugavpils) AD
8. Aizkraukles novads (Aizkraukle) AK
9. Alūksnes novads (Alūksne) AL
11. Ādažu novads (Ādaži) ĀD
12. Balvu novads (Balvi) BA
13. Bauskas novads (Bauska) BS
14. Cēsu novads (Cēsis)
15. Dienvidkurzemes novads (Grobiņa) DK
16. Dobeles novads (Dobele) DO
1. Daugavpils valstspilsētas pašvaldība DP
17. Gulbenes novads (Gulbene) GU
2. Jelgavas valstspilsētas pašvaldība JE
3. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība JM
18. Jelgavas novads (Jelgava) JN
19. Jēkabpils novads (Jēkabpils) JP
20. Krāslavas novads (Krāslava) KR
21. Kuldīgas novads (Kuldīga) KU
22. Ķekavas novads (Ķekava) ĶE
23. Limbažu novads (Limbaži) LI
24. Līvānu novads (Līvāni)
4. Liepājas valstspilsētas pašvaldība LP
25. Ludzas novads (Ludza) LU
26. Madonas novads (Madona) MA
27. Mārupes novads (Mārupe) MU
28. Ogres novads (Ogre) OG
29. Olaines novads (Olaine) OL
30. Preiļu novads (Preiļi) PR
5. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība
6. Rīgas valstspilsētas pašvaldība
31. Rēzeknes novads (Rēzekne) RN
32. Ropažu novads (Ulbroka) RO
34. Saldus novads (Saldus) SA
36. Siguldas novads (Sigulda) SI
35. Saulkrastu novads (Saulkrasti) SK
37. Smiltenes novads (Smiltene) SM
33. Salaspils novads (Salaspils) SP
38. Talsu novads (Talsi) TA
39. Tukuma novads (Tukums) TU
40. Valkas novads (Valka) VK
41. Valmieras novads (Valmiera) VM
42. Ventspils novads (Ventspils) VN
7. Ventspils valstspilsētas pašvaldība VP

Reizēm atsevišķa vienība vēl ir ārzemes — ĀZ.

140 vārdu: Meža prospekta velojosla


Pavasarī Meža prospektā Mežaparkā izveidota velojosla, aizstājot stāvvietas gar vienu ielas malu. Būdams darbdienu riteņbraucējs, kas cer šogad nobraukt >5100 km un Mežaparku vislabprātāk apmeklē ar riteni, un brīvdienu autobraucējs (~1000 km mēnesī, pārsvarā uz laukiem un atpakaļ), esmu velojoslu vairākkārt izbraucis un secinājis, ka man nepatīk.

Jo iepriekš bija labāk. Proti, pēc velojoslas nav vajadzības. Blakus ir paralēlas riteņbraukšanas trases — Siguldas prospekts, meža celiņi u.c., turklāt ar 30 km/h ierobežojumu arī Meža prospekta satiksme ir mierīga. Tāpat nav jūtamas riteņbraucēju plūsmas.

Toties zaudētas stāvvietas, aptuveni puse Meža prospekta bezmaksas stāvvietu (otrā ielas pusē palikušas). Iznākumā Mežaparka viesiem, kas apmeklē kultūras sarīkojumus, zvērudārzu, sporto utt., būtiski pasliktinājušās automobiļa atstāšanas iespējas (vismaz nezinu, kur tādā attālumā būtu ierīkots tikpat jaunu bezmaksas stāvvietu).

Ja mērķis bijis atbaidīt kaut daļu cilvēku no dziesmusvētkiem, zvērudārza, bērnu pilsētiņas un Mežaparka vispār, pieļauju, tas ir sasniegts.

%d bloggers like this: