Rīgas ainiņas


Pa vasaru un septembri tālrunī sarietējušas atsevišķas fotografijas ārpus ceļojumiem un braucieniem ne tikai par Teiku.

Izžauta veļa Grīziņkalnā, Rūjienas ielā 7:

grizinkalns

Reiz braucu no Vecrīgas uz Teiku caur Vecāķiem. Tāda vasara, ka pludmalē pūķotāju vairāk nekā sauļotāju un plunčātāju, kopā ņemtu:

vecaki

Biju izdomājis doties braucienā uz Jaunmāŗupi, bet Tēriņu ielā pirms Rīgas robežas ieraudzīju no Jelgavas puses nākam tādu mākoni, ka cirtu nost un ar skubu metos uz Teiku (uz Jaunmāŗupi aizbraucu vēlāk):

bierini

Kad krievu laikā cēla Mežciemu, dzīvojamo rajonu uzcēla, bet iecerēto veikalu pie Gaiļezera ielas nespēja. Ilgu laiku stāvēja nepabeigts, līdz tika galā jau pēc neatkarības atgūšanas, tagad tirdzniecības centrs “Penta”. Eksterjers un interjers attiecīgi joprojām 80.—90.gadu, taču ar vienu lietu “Penta” ir nākotnes un pilsoņu ērtību pirmrindniekos: veikalā ir Centrālā laboratorija. Lieliski, ka lielveikalā tu vari saņemt arī medicīnas pakalpojumus! Vairāk un plašāk tā!

mezciems

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Teikas ainiņas


Pa vasaru un septembri tālrunī sarietējušas arī atsevišķas fotografijas ārpus ceļojumiem un braucieniem. Visvairāk, protams, par dzimto Teiku.

Visu cieņu Imantam Parādniekam par ziedošanos savās mājās šovasar rīkot publiskus bezmaksas (labi, ar veltīm) dziesmu vakarus:

pucite

Biķernieku trasē nozagta plāksne un atvilkta pie vietējā dzērājsoliņa (esmu ziņojis trasei):

plaksne

Patīk man mājas ar gadskaitļiem un iniciāļiem:

maja

Dzīvžoga vārti:

varti

2008. — “Lehman Brothers”, 2016. — “Deutsche Bank”?


Vakar noturējos nerakstīt, bet šodien interneti vēl pilnāki par “Deutsche Bank”, vienu no lielākām Vācijas bankām. “Dienas Biznesā” vien divas ziņas:

Angliski un vāciski, protams, plašāk un jau ar nākamo ziņu: “glābšanas” gatavošana tiek noliegta, banka tikām pārdod savus Lielbritanijas aktīvus. Kopš pērnās vasaras bankas akcijas kritušās trīskārt:

deutsche-bank

Gribot negribot nāk prātā 2008.gada rudens. Turklāt ne tikai ar ietekmi saimniecībā, bet arī polītikā. Lūk, AAV prezidenta kandidātu reitingi:

2008

Ar zaļu līniju atzīmēti divi notikumi (grūtības gan sagādāja guleniskās ass nevienmērība). Pirmkārt, Sāras Peilinas nosaukšana par Makeina viceprezidenti. Pēc tās Makeina atbalsts amerikāņos palēcās, un viņš apsteidza Obamu. Otrkārt, “Lehman Brothers” bankas izputēšana, pēc kuŗas izputēja arī valdošās partijas kandidāta izredzes.

“Deutsche Bank” ir gana liels zvērs, ka brūkot viena bankas dvīņu torņa drupas var aprakt Hilariju, bet otra torņa drupas Angelu. Tāpēc, nezinot patieso finanču stāvokli, uzdrošinos prognozēt, ka līdz 8.novembrim “Deutsche Bank” neļaus sabrukt. (Tiesa, esmu konservātīvs pēc dabas, tāpēc manām prognozēm ir sistēmiska kļūda: pārmaiņu virzienu parasti paredzu pareizi (oho, trīs par- vārdi pēc kārtas!), bet apmēru — vienalga, uz labu vai ļaunu — mēdzu prognozēt mazāku, nekā pēc tam notiek dzīvē.)

Pēc 8.novembŗa — vilksviņuzina. Varbūt stāvoklis nemaz nav tik smags, un grūtības ir īslaicīgas. Bet, ja citādi, tad Angelai saturēt banku līdz nākamrudenim var būt visai grūti. Kā teicis vācu oikonomists Rīdigers Dornbušs,

krizes atnākšanai vajag daudz vairāk laika, nekā jūs domājat, un tad tā notiek daudz straujāk, nekā jūs būtu domājis.

Apceļo dzimto pilsētu: Jūŗmala, it īpaši Sloka


Viens brauciens, kur šovasar biju devies, bija uz Jūŗmalu. Princips, gan ne vienmēr ievērots, vienkāršs: brauc, cik tālu gribi, bet tā, lai pietiek spēka un laika mājupceļam. Jūŗmala ir gaŗa strēmele, tāpēc, lai būtu interesantāk, turp un atpakaļ parasti braucu pa dažādiem ceļiem: viens tuvāk jūŗai (parasti turpceļā), otrs tuvāk Lielupei. Pērn tā aizbraucu pie sēravotiem, šogad līdz Slokai un atpakaļ. Turpceļā pa veloceliņu, Jūŗmalā pa riteņbraucēju Brīvības prospektu. Uzmetu aci vasarnīcai Jāņa Pliekšāna ielā, kur 80.gadu sākumā vasarā mita ģimenes un pagalma draugi un uz kuŗu reizēm braucu kopā ar māsu. Atceros, tā arī neiemācījos kārtīs kingu spēlēt un atklāju sev Latvijas laika “Atpūtas”. Tālāk pa galveno caurbraukšanas maģistrāli un, sākot no Mellužiem, pa Kāpu ielu, kur maz satiksmes un daudz skaistu ēku.

1. Kaugurciemā izpētīju, kādas iespējas tikt pie jūŗas un kur var atstāt automobili. Kaugurciema ielā pie Kapteiņa Pauļa Zolta ielas — dižozols: Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Vienu dīķi sauc Džammu dīķis. Kā saukt otru dīķi?


Brankās (pie Jelgavas apvedceļa) ir divi lieli karjerdīķi. Vienu sauc Džammu dīķis. Otram nosaukuma nemana. Es ierosinu — Kašmiras dīķis!

dzammu-dikis

P.S. LĢIA kartē tomēr ir otra dīķa nosaukums — Lieģu (Branku) dīķis.

Apceļo dzimto pilsētu: uz Plakanciema dārziņiem un gaŗāko Baložu kūdras dzelzceļu


Izdomāju izdarīt ko dzīvē nebijušu un aizbraukt ar riteni līdz kādreizējam ģimenes dārziņam Plakanciemā. Pareizāk sakot, runa par dārziņu koloniju ķekaru aiz Plakanciema, kuŗu lielākā daļa veido Olaines novada un Olaines pagasta anklāvu. Braucu pa maršrutu, kāds vēl priekš desmit gadiem nebūtu iespējams, jo tad nebija Dienvidu tilta un Baložus un Medemciemu savienoja pagalam netīkams, drausmīgi izdangāts zemesceļš.

1. Pirmā stunda pagāja līdz Jelgavas šosejas un Rīgas apvedceļa krustojumam, bet pirmā pietura bija Plakanciemā, īstajā Plakanciemā. Tur, kad brauc no Rīgas puses, pērnruden atklāts piemineklis pirmai latviešu strēlnieku uzvarai 1915.gada rudenī. Kā Aleksandrs Čaks “Mūžības skartos”:

Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem,
Pirmā mirdzošā, veiksmā, —
Tā pārvērta strēlnieku asinis teiksmā.

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

140 vārdu: vai Saeimas vēlēšanu likums ievēro migrāciju un depopulāciju, vai iedz./dep. attiecība apgabalos vienāda


Vakar gadījās tāda sarakste:

Kā redzams, esmu apsolījis gaŗāku paskaidrojumu. Pieņemu, Tālis varētu nebūt vienīgais, kuŗu interesē jautājums, tāpēc rakstu te, nevis, piemēram, čivinu tiešziņu. Uzdevumu ļoti atvieglo, ka esmu par šo jau rakstījis. Lasiet, lūdzu. Papildus varu minēt, ka viens vēlēšanu apgabals ir arī, piemēram, Moldovā (3,0mln vēlētāju — gandrīz divreiz vairāk  nekā Latvijā) un Slovakijā (4,4mln — gandrīz trīsreiz vairāk). Vēl tabula par iedzīvotāju reģistra precīzitātes pārmaiņām kopš 2014.gada Saeimas vēlēšanām, salīdzinot reģistra (PMLP) datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu ar Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm:

Datums CSP (tk) PMLP (tk) Starpība (tk) Starpība (%)
01.07.2014. 1995,1 2172,8 177,7 8,9
01.07.2016. 1959,9 2135,8 175,9 9,0

Stāvoklis nav uzlabojies. Absolūtos skaitļos starpība mazliet sarukusi, taču procentos no faktiskā iedzīvotāju skaita — mazliet augusi. Ar dzimstības un mirstības uzskaiti problēmu, šķiet, nav, bet migrācija uz ārzemēm un Pierīgu uzskaitīta, pieklājīgi sakot, daļēji. Jā, diemžēl iedzīvotāju uzskaite 21.gadsimtā sagrauta un šobrīd ir zemākā līmenī nekā priekš 90 gadiem Latvijas laikā vai 120 gadiem cara laikā.

%d bloggers like this: