140 vārdu: 2019. gada riteņbraukšana — 3000 km


Lai paliek vēsturei un vēlākai salīdzināšanai: 22. augustā pārripināju pāri 3000 km šosezon. Kas jaunākā tūkstotī bijis? Mājas—darbs—mājas, seni dzelzceļa atzari pie Dārziņu stacijas, Ulbrokas cūku ferma, apkārt lidostai, Baldone, Daugmale, Ērgļu dzelzceļš. Ceru, kaut kad uzrakstīšu par redzēto atsevišķus rakstus, tak zinu, ka šai ziņā ir vēl 2017. gada parādi. Vienalga, tīkami, ka šogad 3000 sasniegts divas nedēļas agrāk nekā pērn. Saglabājot iegūto handikapu, 4000 būtu jāsasniedz 7. novembrī, bet tad jau redzēs, vai izdosies — laikapstākļi var iztraucēt. Pirmoreiz mūžā pārplīsa ķiveres saites plastmasas stiprinājums pie ķiveres — un dabūju pirkt jaunu ķiveri, ij nesasitis veco. Bet labi, bija jau ar tai divpadsmit gadu. Savukārt astoņgadnieks sasniedzis jaunu brauciena rekordu — 24 km (vairākos posmos, protams, no kuŗiem gaŗākais 13 km), ieskaitot uzbraukšanu 23 un 17 metru kalnā un arī tikpat lejā pa nobraucieniem, kas dižāki nekā Biķernieku trasē.

Cēderu karjera dzelzceļa atzara sākums

Dienvidu lidmašīnu vērotava. Sākumā lidmašīna ir spožs punkts

Ērgļu dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu pie Rīgas apvedceļa

Baldones sēravots

Advertisements

140 vārdu: 2019. gada riteņbraukšana — 2000 km


Kad biju šogad nobraucis pirmo tūkstoti un pārsteigts atklājis, ka atpalieku no pērnās braukšanas tik nedēļu, tomēr nekādu kontrollaiku nākamam tūkstotim nenoteicu — kā būs, būs. Tomēr priekš nedēļas, kad bija palicis 141 km, ieskatījos, kā bija pērn, un atkal tiku pārsteigts — ir iespējas sasniegt agrāk! Lietusmākoņi šonedēļ sagadījās tā, ka tikai pāris reižu biju spiests meklēt patvērumu vai īsināt braucienu. Tāpēc paguvu šodien, ne rīt, kā biju iecerējis. Pat sešas dienas agrāk nekā pagājušā gadā.

Kas tad otrā tūkstotī bijis? Dižākais laikam — Gaujas ieteka.

Skats no Gaujas ietekas augšup pa upi

Vēl: jaunais Jaunmāŗupes veloceliņš (jā, tagad uz Jaunmāŗupi var ļoti jauki aizbraukt pa Rožu ielu), Vecrīga—Stūnīši—Baloži—Ķekava—Rumbula—Teika, Vecrīgas—Rumbulas veloceliņš un vēl aiz tā, Mangaļsala, Āņi.

Stūnīšu vēlēšanu iecirknis

Skats no Āņiem pāri Gaujai uz Iļķeni. Līst lietus, redzamas tilta atliekas

Šaursliežu dzelzceļš no cara kaŗaflotes piestātnes uz Mangaļsalas nocietinājumiem

Ko turpmāk? Kā būs, būs. Pērn bija 5. septembrī. Gribētos uz Suntažiem pa bijušo Ērgļu dzelzceļu aizlaist. Kāds zina, cik viegli tur ar tievām riepām pabraukt?

140 vārdu: velobraucējiem pa kreisi — kur braukt tālāk aiz Rumbulas veloceliņa strupceļa


Norāde “Velobraucējiem ☼ pa kreisi (ieteikums) ←”

Kamēr Vecrīgas—Rumbulas veloceliņš lejpus kādām Daugavmalas mājām atduŗas strupceļā, kas nez kāpēc nav “Jāņa sētas” kartē iezīmēts, gribētājiem braukt tālāk jādodas pa Rumbulas dārziņu celiņiem. Un tur nezinātājam visai viegli ne gluži apmaldīties, bet aizbraukt kaut kur aplami gan. Jo jābrauc ne vienkārši uz priekšu, bet pāris vietās zigzagā. Pērn nemanīju, bet šogad vienā zigzagā uzlikta sirsnīga paštaisīta norāde, ka velobraucējiem labāk pa kreisi. Varu apliecināt, ka ieteikums pareizs. Kopskatam “Jāņa sētas” karte ar maniem iezīmējumiem:

Leģenda tāda, ka sarkana līnija ir kartē neiezīmētais veloceliņa strupceļš, zaļi punktēta līnija — braucamā trase, zils aplītis — paštaisītās norādes vieta, balti svītrots laukums — kartē neiezīmēts klajums, sarkans krustiņš — vilinošs ceļš, kuŗā tomēr neiegriezties (zigzaga pagrieziens ne tur, bet nākamā ceļā pa labi). Trase visā gaŗumā viegli izbraucama arī ar tievām riepām, bīstamu izbērtu stiklu vai asu akmeņu nav, tas ir, nupat vēl nebija.

2019. gada riteņbraukšana: 1000 km


Šodien pārripināju pāri 1000 km. Jāatzīst, esmu pārsteigts, ka ar visu aizņemtību un citiem šīgada kavēkļiem tikai par nedēļu atpalieku no pagājušā gada. Ievērības cienīgākais varētu būt saistīts ar semināru vadīšanu vēlēšanu komisijām pa Latviju. Proti, cilvēkģeografa centībā centos un lielākoties izdevās atrast pa pusstundai vai cik, lai apbraukātu un sīkāk iepazītu pilsētu, uz ko esmu atbraucis. Latvija ir tik skaista! (Ar dažiem izņēmumiem.) Tagad jāgaida, kad bremžu kluču nodilums kļūs signāls vest pie meistara.

Skats no pilsdrupām Rēzeknes pilskalnā uz Jēzus sirds baznīcu 

Skats no Ludzas mūzeja priekšas uz pilsdrupām pilskalnā. Priekšplānā upe, kas savieno Lielo un Mazo Ludzas ezeru

Valkas stacija

Preiļu ugunsdzēsēju depo

140 vārdu: 4000 km riteņbraukšanas


Robežstabs Valkas Raiņa ielas vidū. Aiz Varžupītes tilta — Igaunija.

Īpaši necenšoties, esmu aizripinājis līdz 4000 km jūtami agrāk nekā pērn (19. decembrī) un šīgada prognozē (2. decembrī), taču jūtami vēlāk nekā aizpērn (1. novembrī). Atskatoties ir nevaru nosaukt iezīmīgāko braucienu vai riteņgadījumu, tikai rāmi (ne riteņa rāmi, bet rāmi un mierīgi) uz darbu un atpakaļ ar līkumiņiem.

Ai, nē, atcerējos! Bija kas neparasts — gan ne pārāk gaŗš kilometros, taču interesants. Proti, septembrī braukāju (ar automobili) pa Latviju, vadīdams seminārus vēlēšanu komisijām par Saeimas vēlēšanu rīkošanu. (Ne es vienīgais.) Un automobilis tomēr tik ietilpīgs, ka pāris reižu paņēmu riteni līdzi, lai pēc semināriem kādu pusstundu vai cik apbraukātu cilvēkģeografiski interesantas rajona centra vietas, piemēram, bijušos dzelzceļus vai Valkā valsts robežu. Jā, un Kuldīga joprojām burvīga!

Bet tagad viss laikapstākļu ziņā, un dzīvība un veselība dārgāka par dzīšanos pēc kilometriem sniegā un ledū. Par laimi, vismaz tuvākās dienas sniega fronti nesola.

Riteņbraukšana: 3000 km


Kad šosezon nobraucu 2000 km, par nākamo kontrollaiku noteicu 9. septembri. Šis datums šogad iekrīt svētdienā, un tas, ievērojot nedēļas gaitu īpatnības, nozīmēja, ka jāpagūst līdz 7. septembrim. Par laimi, laikapstākļi un ģimenes darīšanas tomēr ļāva pagūt un sasniegt iecerēto pat divas dienas agrāk. Dižākais brauciens bijis šogad vienīgais simtnieks uz Kaņieri un atpakaļ, savukārt beidzamās brīvdienās kustīgumu vairojusi velosēdeklīša iegāde. Par nākamo kontrollaiku — 4000 km sasniegšanai — varētu noteikt 2. decembri, tak skaidrs, ka visi nodomi var, piemēram, 1. novembŗa naktī izputēt salā un sniegā.

Berģu veloceliņā pie Šmerļa atrasta riteņa slēdzenes atslēga


Šodien ap 11 uz Berģu veloceliņa Šmerļa meža posmā pretī iebrauktuvei Brīvības gatvē 349 un 351 atradām riteņa slēdzenes atslēgu (skatīt attēlā). Ja precīzi, tad pie veloceliņa ietves puses apmales, ko rāda arī baltais līnijas krāsojums attēlā.

Nu bija jāizvērtē divas varbūtības:

  1. īpašnieks, atklājis zūdību, lēni izbrauc atpakaļvirzienā savu maršrutu līdz vietai, kur atslēga vēl nebija pazaudēta;
  2. īpašnieks ierauga atrašanas vēsti internetos.

Manā ieskatā īpašniekam lielāka izredze atrast pazaudēto pirmā variantā, tāpēc atslēgu atstājām, kur atraduši. Lai tomēr par kripatu vairotu sekmīga iznākuma izredzes, rakstu arī atrašanas vēsti (nevaru gan nekā garantēt par nākamo atradēju rīcību). Un būtu, protams, pateicīgs par plašāku padaudzināšanu, ja nu veicas un īpašnieks tiešām ierauga vēsti. Vēlreiz atrašanas vieta kartes veidā:

%d bloggers like this: