1000 km


Jāieraksta, lai citus gadus var salīdzināt. Vakar, 16. maijā pārripināju pāri 1000 km šosezon. Pamatā mājas—darbs—mājas, retumis kādi līkumi vai citi braucieni. Palīdzējis sniega sniega trūkums. Patīkamākais laikam 19 km izriņķošana pa Biķernieku trasi kopā ar sešgadnieku pēc viņa lūguma.

Riteņbraukšanas sezona: 4540 km


Laika prognozes teic, ka šodien varētu būt bijusi pēdējā riteņbraukšanas sezonas diena. Biju gatavs mest mieru oktobŗa beigās, bet laikapstākļi lutināja. Skaitītājs rāda, ka šosezon esmu nominies (ar 5km precīzitāti) 4540km. Tas ir vairāk nekā jebkad (līdz šim lielākais bija 4485km 2014. gadā), kas, protams, patīkami. Jo vairāk, ka 2016. bija pirmais pilnais gads ar trīs bērniem un automobili. Bet ar riteni tāpat bijis ne mazums:

Ne viss iecerētais īstenots, bet tas lai paliek 2017. gadam. Piemēram, Lapmežciems—Ķemeri gar Kaņieri; Cenas tīreļa taka; Jelgavas šoseja ar apdzīvotām vietām gar to vai varbūt pat Jelgava—Iecava; Sigulda. Un, protams, pati dzimtā pilsēta un tuvāka tās apkaime.

Laikam esmu optimists ar pienākuma apziņu


Aizaizvakar pārripināju gaŗām pērnās riteņsezonas kilometru beigu stabiņam un vakar vēl nez kā dabūju cauru priekšējo kameru. Varētu šķist, pietiek, spidometrā 4230 kilometru, otrs lielākais sezonas rādītājs mūžā, sēdi un baudi baltus Ziemsvētkus aiz loga. Bet nē, neraugoties uz to, kas aiz loga, un meteo.lv solīto, vakar vakarā tomēr kameru salāpīju. Šorīt, protams, taisnība bija laikaziņām, un ritenis palika mājā. Ieklausījos sevī — nē, ieguldītā laika un pūļu nenožēloju.

4000km


Ievērojot ilggadējus laikapstākļus, savas riteņbraukšanas iespējas un īpatnības, kopš vasaras tēmēju, ka, beidzot oktobri, varētu būt 4000km šosezon noripinājis. Un šodien tiešām tas notika. Tagad var snigt.

Riteņbraucēja iespaidi: “Jūs braucat?”


Kā gadījās, kā ne, šorīt uz darbu braucu pa Brīvības ielu. Kā pusrīga zina, Brīvības un Pērnavas/Senču ielas krustojumā notiek lieli ielu labošanas darbi. Man bija sarkanais. Lai netraucētu Brīvības ielas satiksmi, kas saspiesta vienā joslā, apstājos ne tur, kur mašīnas, bet maķenīt uz priekšu — remontbedres malā, tieši pirms Pērnavas ielas plūsmas. Gaidot piebrauca vēl pāris riteņbraucēju, un piepeši aiz muguras atskanēja patīkama, tak viegli nepacietīga jaunas sievietes balss:

— Jūs braucat?

Kas man atlika atbildēt?

— Jā, kad būs zaļš!

Riteņbraukšanas sezona: 4210km


Laika prognozes teic, ka kļūs arvien aukstāk, tāpēc var pieņemt, ka riteņbraukšanas sezona galā. Skaitītājs rāda, ka šosezon esmu nominies (ar 5km precīzitāti) 4210km. Tas ir mazāk nekā pērn (4485km), tak vairāki apstākļi liecina, ka arī šīgada rezultāts visnotaļ cienāms. Pirmkārt, tas tik un tā ir otrs labākais manā mūžā (trešais lielākais bija 3450km 2007.gadā). Otrkārt, rezultāts sasniegts ar visu to, ka šogad piedzimusi meita un esmu sācis braukt ar automobili. Treškārt, laikapstākļi lutinājuši, ka varēts braukt līdz pat gada beigām. Tāpēc, protams, žēl, ka jaukais laiks galā, tak kopumā ar savu šīgada mīšanos esmu apmierināts.

Vecrīga—Vecāķi—Teika


Izdomāju ceļā no darba uz mājām iegriezties Vecāķos. Jāatzīst, vairs nemaz nebija tik silts kā pusdienlaikā, un saulei priekšā vilkās plīvurs. Svarīgākais jaunums: veloceliņš aizvilkts pāri Vecmīlgrāvja dzelzceļa pārbrauktuvei līdz Vecāķu prospekta krustojumam ar Atlantijas ielu, kur tas pāriet Vecdaugavas un Vecāķu ietvēs. Un tām ietvēm uztaisītas uzbrauktuves apmalēs, un sadrupušākās vietās ieklāts jauns asfalts. Tā ka tagad līdz Vecāķiem var tikt, brauktuves neizmantojot. Biju rēķinājies ar stundu, bet, īpaši nesparojot, tiku līdz jūŗai 50′.

Varētu ielikt pāris foto. Pirmkārt, strītbols. Vēlāk esmu ievērojis arī dažās citās ielās, tomēr Vēlavu iela man ir pirmā un ikoniskākā vieta, kur grozabumbas laukums ir iela:

IMG_20150812_183035[1]

Otrkārt, žēl, ka tik skaista ēka kā Pludmales un Mazsalacas ielas stūrī gadiem ir un paliek grausts. Varbūt kāds vecāķnieks zina, kas par lietu?

IMG_20150812_184429[1]

Pataustīju ūdeni. Slapjš. Tomēr silts. Taču uzkavēties nevarēja, jo, atskatījies Rīgas virzienā, ieraudzīju, ka plīvurs savilcies par negaisa mākoni. Laidos mājup, sacenzdamies ar lietu. Bez vaļībām. Starp Jaunmīlgrāvi un Sarkandaugavu tomēr sāka līt. Par laimi, dabūju tikai mākoņa maliņas. 18km 36′, tā ka caurmēra ātrums 30km/h. Nav slikti.

%d bloggers like this: