Trampam kļūst grūtāka dzīve


“Ģimene. Tauta. Valsts” iespiedusi īsu manu rakstu par amerikāņu starpvēlēšanu iznākumiem.

Trampam kļūst grūtāka dzīve

Otrdien, 6. novembrī Amerikas Savienotās Valstīs notika vēlēšanas. Nē, prezidentu nevēlēja. Bet visu ko citu gan: visu Pārstāvju palātu (parlamenta Kongresa apakšpalāta), trešdaļu Senāta (augšpalāta), 36 pavalsts gubernātorus no 50, lērums mazāku vēlēšanu un vietēju nobalsošanu.

Vispirms par fonu. Galvenais, kas jāzina: amerikāņi mēdz izmantot vēlēšanas, kas notiek prezidenta pilnvaru vidū (starpvēlēšanas), lai atbalstītu otru pusi. Lūk, jaunāko divu termiņu prezidentu piemēri:

Kā veicies prezidentam Trampam? 2016. gadā viņu ievēlēja ar 45,9% balsu, un viņa Republikāņu partijai bija 241 vieta Pārstāvju palātā (no 435) un 52 vieta Senātā (no 100). Pēc nule notikušām vēlēšanām republikāņiem būs aptuveni 206 vietas Pārstāvju palātā (tas ir kā 47…48 Saeimas deputāti) un 54 senātori. Nekas īpašs, salīdzinot ar citu prezidentu starpvēlēšanām.

Donalds Tramps sasveicinās ar Dēmokratu partijas Pārstāvju palātas frakcijas vadītāju Nensiju Pelosi savā amatā stāšanās ceremonijā (AP Skota Eplvaita foto). Tagad prezidents Tramps jau paguvis izteikties, ka Pelosi pelnījusi būt Pārstāvju palātas spīkere.

Svarīgi, ka zaudēts vairākums Pārstāvju palātā, un tas nozīmē, ka dižus labējus lēmumus un likumus pieņemt vairs nevarēs. Tiesa, arī līdz šim bija kā pa celmiem. Kad 2016. gadā republikāņu rokās tika gan prezidenta amats, gan abas Kongresa palātas, bija skaidrs, ka garantētais laiks svarīgu lēmumu pieņemšanai ir divi gadi. Par spīti tam republikāņi tā arī nespēja atcelt Baraka Obamas Dēmokratu partijas ieviesto ciešāku veselības aprūpes sociālismošanu: nopietnākos Trampa un labējā partijas spārna ierosinājumus vienmēr izgāza daži Dēmokratu partijas līdzskrējēji, kam sociālisma, atkarības sabiedrības un citu cilvēku dzīves pavēlēšanas kārdinājums bija pārāks par priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu. Šī, iespējams, ir lielākā republikāņu neizdarība pirmos divos prezidenta Trampa gados.

Un ko tālāk? Starpvēlēšanu iznākumi nekā nesaka par Trampa izredzēm 2020. gadā. Protams, Pārstāvju palātas zaudēšana dzīvi apgrūtinās, taču gaidāmā nemitīgā pretstāve uzturēs atbalstītājus mobilizētus. Salīdzinot nule izcīnīto stāvokli ar iepriekšējām vēlēšanām, prezidenta Trampa pozicijas ceļā uz 2020. gadu šobrīd izskatās maķenīt stiprākas, nekā bija Trampam 2016. gadā vai Obamam 2012. gadā.

Advertisements

Vašingtona Trampa ievēlēšanas laikā


Divi gadi ir pietiekami apaļš brīdis, lai atskatītos, kas īsti bija priekš diviem gadiem. Amerikā vēlēšanas bija. Par vēlēšanām uzrakstīju, tagad beidzot par zemi un pilsētu. Pirmais un otrais iespaids radās vēl lidmašīnā. Otro īsāk uzrakstīt, tāpēc sākšu ar to. Proti, Amerika tik tālu jūŗām šķirta no pārējās pasaules, tāpēc mazs brīnums, ka amerikāņi vispār interesējas par kaut ko tālāku nekā pašu zeme, Kanada un Meksika. Un esmu pateicīgs viņiem, ka interesējas.

Augstāks dzīves līmenis nekā Eiropā

Pirmais iespaids gan bija kas cits, un lidmašīnā tas guva signālu un apstiprinājumu. Signāls bija, ka, iekāpjot, iekārtojoties un lidojot 787. boeingā, nevarēja nepamanīt, ka tā ir lepnāka nekā lidmašīnas, kas pa Eiropu lido. Protams, varbūt vainīgs reisa gaŗums, tomēr radīja iespaidu, ka Amerika varētu būt turīgāka nekā Eiropa. Apstiprinājumu signāls guva priekš nolaišanās, skatoties pa logu: tik lielu (plašu) piepilsētu Eiropā neesmu redzējis. Un piepilsētas nozīmē — labi dzīvojam. Nākamo augstāka dzīves līmeņa pazīmi nekā Eiropā ievēroju ceļā no lidostas uz pilsētu: lielāki, lepnāki automobiļi. Kad izkāpu no autobusa, sapratu, ka arī klusāki. Tipisks piemērs varētu būt “Chevrolet Suburban”:

Kā vēlāk noskaidroju, rij divreiz vairāk nekā manējais, tak degviela ar divreiz lētāka. Pie labas dzīves ātri pierod, un arī es drīz pieradu pie amerikāņu pārticības. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Amerikāņu vēlēšanu novērošana


Labāk vēlu, nekā nekad. Un apaļš gads ir piemērots brīdis, lai tomēr vēlu. Joprojām jūtos pagodināts, ka bija iespēja novērot amerikāņu vēlēšanas (tās, kur ievēlēja Trampu) un pie reizes apskatīt niecīgu daļu valsts — Vašingtonu un tās piepilsētas. Sekojot britu ES nobalsošanas paraugam, dalīšu iespaidus divos rakstos: vispirms par vēlēšanām, tad par Vašingtonu.

Par vēlēšanām. Piedalījos Starptautiskā vēlēšanu sistēmu fonda vēlēšanu programmā un pasaules vēlēšanu rīkošanas konferencē. Sarīkojumam bija trīs daļas:

  1. priekš vēlēšanām par amerikāņu vēlēšanu kārtību, polītisko sistēmu un 2016.gada kampaņu;
  2. vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņu apmeklēšana, balvas pasniegšana Tūnisijas vēlēšanu komisijas vadītājam par cienīgu vēlēšanu rīkošanu un vēlēšanu iznākumu gaidīšana;
  3. pēc vēlēšanām par dažādām ar vēlēšanām saistītām lietām pasaulē.

Patika, ka vēlēšanu programmā bija ne tikai to organizēšanas jautājumi, bet arī izglītošana saistītās polītiskās lietās. Turklāt parasti par tematu bija runātāji no abām galvenām partijām — kā no dēmokratiem, tā republikāņiem. Konferences pasaules daļā varēja pārliecināties, ka valstu prakse dažādos vēlēšanu jautājumos ir ļoti atšķirīga un reizēm visai tāla no Latvijas vēlēšanu kārtības.

Savukārt, kad no -4. stāva (jā, 4. pagraba), kur notika konference, tika laukā, tad ārā dienasgaismā nekas neliecināja, ka pilsētā un valstī tūlīt būs pasaulē svarīgākās vēlēšanas. Tad jau Latvijā Saeimas vēlēšanu tuvums vairāk jūtams. Tas, ka pilsoņiem nav pārlieku jāuztraucas par vēlēšanām un to iznākumu, šķita liecinām, ka valsts kopumā ir kārtībā. Pirmā saskare ar vēlēšanām gadījās, kad iemetu aci, kā izskatās vietējā makdonaldā: tur vienā ēdamo ekrānā bija vēstīts, ka par godu 45. prezidenta vēlēšanām hamburgers un sierburgers vēlēšanu dienā maksās 45 centus:

Vēlāk tomēr šo piedāvājumu neizmantoju. Kādu laiku staigājis pa pilsētu, tomēr ievēroju vēlēšanu plakātus — uz luksoforu stabiem. Gan ne prezidenta, bet sīkāku vēlēšanu, kā arī nobalsošanas par Kolumbijas apgabala pārtapšanu 51. pavalstī: Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Laimīgu apaļu dzimšanas dienu


Amerikas austrumkrastā nule sācies 26. oktobris, un nu var apaļā dzimšanas dienā piebiedroties šim pravietiskajam sveicienam. Dzīve ir skaista!

Hilarijas dzimšanas diena

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Pretīgi: jaunais AAV prezidents 6. martā pasludinājis jaunu, skaistu dzīvi ar Krieviju par spīti tās agresijai


DAY 31 / FEBRUARY 19: A day after falsely suggesting there was an immigration-related security incident in Sweden, Trump said his comment was based on a television report he had seen. Trump, who in his first weeks in office has tried to tighten U.S. borders sharply for national security reasons, told a rally on February 18 that Sweden was having serious problems with immigrants. "You look at what's happening last night in Sweden," Trump said. "Sweden. Who would believe this? Sweden. They took in large numbers. They're having problems like they never thought possible." Trump later said he was talking about a Fox News program highlighting allegedly surging crime statistics in Sweden and linking them to rising immigrant numbers, after a record 163,000 asylum seekers arrived in 2015. Sweden's crime rate has fallen since 2005, official statistics show, even as it has taken in hundreds of thousands of immigrants from war-torn countries like Syria and Iraq. On February 20, he tweeted: "The FAKE NEWS media is trying to say that large scale immigration in Sweden is working out just beautifully. NOT!" REUTERS/Kevin Lamarque

AAV prezidents Donalds Tramps. “Reuters” foto

Kā jau virsrakstā teikts, ir pretīgi, ka jaunais AAV prezidents 6. martā, ij ne divi mēneši kopš stāšanās amatā, pasludinājis jaunu, skaistu dzīvi ar Krieviju, neraugoties uz tās rīcību — pirmkārt, agresiju pret kaimiņvalsti, kas sākta iepriekšējā AAV prezidenta laikā.

Bet pietiek par Obamu (un viņa ārlietu ministri Klintoni). Labi, ka tagadējais prezidents nav tik putinisks noderīgs muļķis un nekā tāda nav izpīpējis. Pēc pirmo dienu un pirmā mēneša darbiem, protams, šis tas jauns nācis klāt.

Labi:

  • atcelti Obamas norādījumi skolām par pretējā dzimuma laišanu atejās un ģērbtuvēs;
  • Obamas laikā lejup slīdējušos aizsardzības izdevumus paredzēts būtiski palielināt — palielinājums tuvs visiem Krievijas kaŗa izdevumiem kopā. Turklāt palielināt iecerēts, samazinot citus valsts izdevumus;
  • Latvijā ievesti “Black Hawk” helikopteri;
  • AAV Valsts drošības padomē atbildēt par Krieviju izvirzīta Putina kritiķe Fiona Hilla.

Slikti:

  • neesmu nekā diža ievērojis. Varat ieteikt.

Nav slikti. Redzēs, kā būs turpmāk. Bet labi, polītika — polītika, tak vectētiņa pienākumi jāpilda un mazbērni uz Floridu jāved:

Foto: Vins Maknamī, “Getty Images”

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 2 Comments »

Kas to būtu domājis, ka “Vienotībai” Daugavpilī mazāks mītiņš nekā “Saskaņai”


Trampa prezidenta zvērests. Foto no The Last Refuge

Trampa prezidenta zvērests. Foto no The Last Refuge

Negrasos tērēt sava laika sīkākai Trampa un Obamas inaugurācijas pulcēšanās fotografiju salīdzināšanai pēc cilvēku skaita un uzņemšanas pulksteņlaika, bildīšu savus 0,02Ls saistībā ar vēlēšanu iznākumiem, ko kaut cik pārzinu. Proti, salīdzināt abas pulcēšanās ir kā salīdzināt, cik cilvēku Daugavpilī 2014. gada decembrī atnāktu uz “Vienotības” mītiņu un cik — uz “Saskaņas”. “Saskaņa” 2014. gada Saeimas vēlēšanās Daugavpilī guva 60,2% balsu, bet “Vienotība” 7,0%. Visai ticams, “Vienotības” mītiņā piedalītos mazāk cilvēku. Vai tas rādītu, ka “Saskaņa” daudz labāk ieredzēta nekā “Vienotība” visas valsts mērogā? Ne vella, abas partijas guva aptuveni līdzīgu balsu skaitu: “Saskaņa” 23,2%, “Vienotība” — 22,0%.

Tas pats Amerikā, un vēl izteiktāk. “Saskaņa” Daugavpilī ir visai vāja, salīdzinot ar Klintoni Vašingtonā, kur notika inaugurācija. Te var runāt par faktisku vienpartijas sistēmu: Klintone guva 90,9% balsu, Tramps 4,1%. Vai pulcējušos skaits Vašingtonā kaut ko rāda par attieksmi visas valsts mērogā? Ne vella, abi kandidāti guva aptuveni līdzīgu balsu skaitu: Klintone 48,0%, Tramps 45,9%. Un skaidrs, ka pat no netālās Rietumvirdžīnijas 489 tūkstošiem (67,9% balsu) Trampa vēlētāju tikai niecīga daļa dzinusies uz Vašingtonas svinībām darba dienā darba laikā.

Drīzāk vērts salīdzināt ar iepriekšējo republikāņu inaugurāciju, tātad jaunāko Bušu 2005. gadā. Vašingtonas sabiedriskās satiksmes skaitļi ir, ka piektdien līdz 11 rītā abās reizēs bijis gandrīz vienāds braucēju skaits: 193 tūkstoši tagad, 197 tūkstoši 2005. gadā. Bet ne jau parkā sanākušo skaits svarīgs. Kā jau esmu teicis, no viņa augļiem mums to būs pazīt.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 1 Comment »

Šodien notiek Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta vēlēšanas


Elektoru kolēģijas balsu sadalījums 8.novembŗa vēlēšanās. Sarkans — Tramps, zils — Klintone

Elektoru kolēģijas balsu sadalījums 8.novembŗa vēlēšanās

Šodien notiek Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta vēlēšanas. Kā, vai tad tās nebija priekš mēneša, 8. novembrī? Daļēji. Jo prezidentu nevēlē tieši. 8. novembrī nobalsoja par to, kā šodien jābalso prezidenta vēlētājiem. AAV ir foiderācija (ne velti nosaukumā ‘Valstis’), un vēlēšanu iznākumu izšķiŗ nevis balsu kopskaits, bet tas, kuŗās pavalstīs kuŗš kandidāts uzvarējis. Katrai pavalstij šodienas prezidenta vēlēšanās jeb elektoru kolēģijā ir noteikts balsu skaits, kas sakrīt ar tās deputātu skaitu AAV parlamentā Kongresā (Pārstāvju palāta + Senāts). Elektoru kolēģijas balsotāji (elektori) deleģēti balsot par to kandidātu, kas uzvarējis viņu pavalstī 8. novembrī (Nebraskā un Menā ir mazliet citādi, bet tas šoreiz nav būtiski).

Šīgada skaitļi tādi, ka Klintone kopumā guva ~3 miljonus jeb ~2% balsu vairāk nekā Tramps, turklāt Kaliforijā viņa uzvarēja ar vairāk nekā 4 miljonu balsu starpību. Taču elektoru kolēģijā par uzvaru Kalifornijā tiek 55 balsis, vienalga, cik vēlētāju balsu tur dabūts — 51% vai 91%. Un izšķirīgs bijis Trampa pārsvars pārējās pavalstīs, iznākumā elektoru kolēģijas samērs ir 306:232 Trampa labā.

Bet šoreiz lieta ar to nav galā. Zaudējusī puse sacēlusi kampaņu, aicinot Trampa elektorus nebalsot par viņu. Vai balsot citādi drīkst? Daudzās pavalstīs tas aizliegts ar likumu, citas paļaujas uz elektoru pienākumu un godaprātu balsot atbilstīgi savas pavalsts vēlētāju gribai. Taču gadās; reti, bet gadās. AAV vairāk nekā divu gadsimtu vēsturē bijuši 157 tādi nebalsotāji, kas gan ne reizi nav mainījis vēlēšanu iznākumu. Šogad Trampa gāšanai vajadzētu vismaz 37 nebalsotājus, kas manā ieskatā ir ārkārtīgi maz ticams.

Parastā piezīme: notikumu virzienu mēdzu prognozēt samērā labi, bet esmu konservātīvs, tāpēc pārmaiņu apmēru — vienalga, uz labu vai ļaunu — bieži paredzu mazāku, nekā notiek īstenībā.

Bet, ja dzīvosim, tad redzēsim. Balsošana šodien notiek katrā pavalstī atsevišķi. Oficiāli balsis saskaitīs jaunievēlētais Kongress 6.janvārī. Te ir sīkāks apraksts, kam interesē.

%d bloggers like this: