Dr. hist. Juŗa Ciganova un “Tēvijas Sarga” Austroungarija


Septiņgadnieks šodien bija Ādažu poligonā. Bijis varen labi. Pārradās mājās ar visu ko. Arī ar “Tēvijas Sarga” oktobŗa numuru. Ņēmos arī es lasīt. Visvairāk piesaistīja vēsture. Līdz tiku pie Dr. hist. Juŗa Ciganova raksta par jaunāko Austrijas un Ungarijas gadsimtu. Raksts, dabiski, sākās ar Austroungarijas beigām. Te mani satrieca karte:

Turklāt karte bija komplektā ar tai piemērotu skaidrojumu:

..Austroungārija aizņēma ievērojamu Eiropas daļu, un šajā valstiskajā veidojumā ietilpa ne tikai austriešu un ungāru apdzīvotās zemes. Austroungārijas sastāvā bija arī mūsdienu Čehijas un Slovākijas zemes, horvātu, bosniešu un slovēņu teritorijas, daļa no mūsdienu Ukrainas (Galīcija, Volīnija, Aizkarpati), Rumānijas (Transilvānija) un Itālijas (Dienvidtirole).

Kā lai pēc tam tic pārējam rakstītajam??

Advertisements

Rokasgrāmata meža tipu noteikšanai


Nedēļas nogalē bijām aizbraukuši uz Tērvetes mežu, ieganstam izmantojot rūķu Čiekures pilsētas svētkus. Svētki nekādi diži nebija, bet, kad gājām iekšā mežā, ceļmalā ieraudzījām vīru, kas stāvēja pie automobiļa ar atvāztu bagāžnieku, no kā karājās orientēšanās kontrolpunkta zīme. Piegājām, vaicājām, kas par orientēšanos. Jā, rekur karte, tajā 19 kontrolpunktu, ja atradīsit sešus un tiksit atpakaļ, kamēr man vēl balvas būs, dabūsit arī jūs, vēl kādas sešas palikušas, viens kontrolpunkts kartē nav iezīmēts, tāpēc ar pildspalvu ievilkšu jums kartē aplīti, še jums kompostrējamā lapiņa, vienalga, kādā secībā, staigājiet laimīgi! Staigājām ar. Lai apvienotu nesteidzīgu atpūtu ar kontrolpunktu atrašanu, sadalījāmies komandās, un septiņgadnieks ar mani devās meklēt kontrolpunktus. Es skatījos kartē, kurp iet, bet, kad bijām tikuši tuvumā, septiņgadnieks meklēja, kur tieši kontrolpunkts ir. Diezgan viegli atradām sešus un ļekatojām uz izeju. Nē, gaŗgabalu skriešana nav mans sports. Kad atskrējām, vīram bagāžniekā balvu krāvums nešķita mazinājies. Septiņgadnieks priecīgs dabūja “Latvijas valsts mežu” maisiņu ar visu ko tajā iekšā. Kad apskatījāmies, atradām arī iepriekš neredzētu rokasgrāmatu meža tipu noteikšanai. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Pirmā saskarsme ar meža tipiem man bija sākumskolā, kad skolotāja reiz lūdza nosaukt meža veidus. Kāds nosauca birztalu, kāds silu, es biju kaut kur dzirdējis un nosaucu vēri. Klase nekā tāda nezināja, bet skolotāja laikam tomēr gan, atbildi pieņēma un vēl papildināja, ka ir tāds vārds ‘vērīt’, kas nozīmē — smuidri augt. Dzīvē sastapis neesmu, bet taisnība. Otra sastapšanās bija studiju gados, kad bija jāmācās meža tipi un to pazīmes. Kādu laiku pēc tam, būdams mežā, arvien centos noteikt tā tipu.

Tomēr studiju laikā tik jaukas rokasgrāmatas nebija. Turklāt papildu jaukumu rada, ka tā nav viegla paļurināšana, bet, kā teikts priekšvārdā,

šo rokasgrāmatu veidojām kā palīglīdzekli ikvienam LVM darbiniekam, kurš strādā mežā un pieņem lēmumus par meža apsaimniekošanu.

Latvijā mežus iedala tā:

Par katru meža tipu minētas tā pazīmes, īpaši tās, ar ko tips atšķiŗas no līdzīgiem, fotoattēli ar meža izskatu un zīmīgām augu sugām. Rokasgrāmatas beigās ir kabatiņa ar pavisam konspektīvu rokasgrāmatiņu, kur svarīgākās pazīmes vēlreiz īsi atkārtotas. Un vēl beigās visai negaidīti — karikātūra:

Oho, meitenes saukt par slapjo gāršu savulaik nebijām aizdomājušies.

Paldies, ir labi, izdevums rada vieglu vēlēšanos sekot priekšvārda mudei un tiešām doties kaut uz tuvīno Biķernieku mežu lūkot meža tipus. Un, jā, rokasgrāmata pieejama arī PDF veidā.

Rīgas partiju puduŗi 2018. gada Saeimas vēlēšanās


Esmu ielicis karti, kuŗš saraksts kuŗā Rīgas vēlēšanu iecirknī uzvarējis. Taču var pamatoti iebilst, ka daudz kur “Saskaņa” 1. vietā tikai latviešu elektorāta sadrumstalotības dēļ. Rīgā kopumā, piemēram, “Saskaņa” ir pirmā ar 33,1% balsu, tak “Attīstībai/Par”, JKP, KPV, Nācionālai apvienībai, “Vienotībai” un zaļzemniekiem kopā ir 13,2%+12,2%+9,4%+9,4%+6,4%+5,1=55,7% balsu. Kuŗš tad Rīgā uzvarējis? Lai to noskaidrotu, jāpāriet no atsevišķiem kandidātu sarakstiem uz plašākiem partiju un vēlētāju grupējumiem, un te lieti der partiju puduŗu metode. Rīgā to var piemērot, salīdzinot partiju balsu īpatsvaru iecirkņu griezumā. Galvaspilsētā laucinieku nav, tāpēc parasti ir diezgan stingra dalīšanās latviešu un krievu partijās. Tik reizēm kāda sīkpartija īsti nepieder nedz vieniem, nedz otriem. Šoreiz Rīgas korrelāciju tābula ir tāda:

S AP JKP KPV NA JV ZZS LKS P LRA NSL PA LN SKG RP
AP -0,9107
JKP -0,8919 0,7548
KPV -0,6523 0,4573 0,5729
NA -0,8299 0,6566 0,8183 0,4531
JV -0,8707 0,8646 0,7361 0,3233 0,7545
ZZS -0,5926 0,2914 0,5759 0,4947 0,6725 0,4122
LKS 0,7585 -0,7697 -0,7832 -0,4130 -0,7686 -0,7381 -0,3175
P -0,6821 0,8077 0,4569 0,3078 0,3396 0,6486 0,0450 -0,5281
LRA -0,5724 0,4607 0,5066 0,5393 0,4813 0,3854 0,3872 -0,5180 0,3220
NSL 0,0977 -0,1957 -0,1465 0,1027 -0,1120 -0,2307 0,1140 0,2229 -0,1492 0,0580
PA 0,5285 -0,5189 -0,4914 -0,2488 -0,4385 -0,5577 -0,2298 0,4269 -0,4209 -0,3072 0,0830
LN -0,2287 0,0257 0,2215 0,3402 0,2195 0,0689 0,3652 -0,0466 0,0021 0,2448 0,2644 -0,0562
SKG -0,0688 -0,0517 -0,0290 0,1722 -0,0301 -0,0011 0,2397 0,2143 0,0013 0,0452 0,0807 0,0840 0,1793
RP 0,1954 -0,2486 -0,2453 -0,0292 -0,1983 -0,2482 -0,0730 0,3628 -0,1621 -0,1084 0,1521 0,2142 0,0069 0,1621
LCP 0,1575 -0,2484 -0,1685 0,0655 -0,2868 -0,2745 -0,0221 0,4145 -0,0660 -0,0802 0,1487 0,2042 0,1686 0,2466 0,2340

Līdzīgā veidā kā par Latviju var aprēķināt puduŗus:

  • latviešu — AP+JKP+KPV+NA+JV+ZZS+P+LRA+LN ar 61,3% balsu;
  • krievu — S+LKS+NSL+PA+RP+LCP ar 38,6%;
  • nevienā pusē netikušo SKG ar 0,1%.

Rēķināšanas gaitā pamanīju, ka latviešu puduris dalās trīs apakšpuduŗos:

  1. pirmkārt, līberāls apakšpuduris, kur pie AP ar >0,8 korrelāciju piebiedrojas JV un P. Par to balsojuši 22,7% vēlētāju;
  2. otrkārt, konservātīvs apakšpuduris JKP+NA arī ar >0,8 korrelāciju. Par to balsojuši 21,7% vēlētāju;
  3. treškārt, pārējās partijas (KPV, ZZS, LRA, LN), kam korrelācija gan ar iepriekš minētām partijām, gan savā starpā zemāka, taču kopumā tās stāv tuvāk konservātīvam apakšpudurim. Iespējams, kāds var izdomāt precīzāku nosaukumu (labprāt uzklausīšu), bet pagaidām šo saukšu par lauku apakšpuduri. Par to balsojuši 17,0% vēlētāju.

Tagad paveŗas ceļš uz jaunām Rīgas kartēm: kur stiprākas bijušas latviešu, kur krievu partijas, kur kādi latviešu apakšpuduŗi utt. Bet par to nākamos rakstos.

Vašingtona Trampa ievēlēšanas laikā


Divi gadi ir pietiekami apaļš brīdis, lai atskatītos, kas īsti bija priekš diviem gadiem. Amerikā vēlēšanas bija. Par vēlēšanām uzrakstīju, tagad beidzot par zemi un pilsētu. Pirmais un otrais iespaids radās vēl lidmašīnā. Otro īsāk uzrakstīt, tāpēc sākšu ar to. Proti, Amerika tik tālu jūŗām šķirta no pārējās pasaules, tāpēc mazs brīnums, ka amerikāņi vispār interesējas par kaut ko tālāku nekā pašu zeme, Kanada un Meksika. Un esmu pateicīgs viņiem, ka interesējas.

Augstāks dzīves līmenis nekā Eiropā

Pirmais iespaids gan bija kas cits, un lidmašīnā tas guva signālu un apstiprinājumu. Signāls bija, ka, iekāpjot, iekārtojoties un lidojot 787. boeingā, nevarēja nepamanīt, ka tā ir lepnāka nekā lidmašīnas, kas pa Eiropu lido. Protams, varbūt vainīgs reisa gaŗums, tomēr radīja iespaidu, ka Amerika varētu būt turīgāka nekā Eiropa. Apstiprinājumu signāls guva priekš nolaišanās, skatoties pa logu: tik lielu (plašu) piepilsētu Eiropā neesmu redzējis. Un piepilsētas nozīmē — labi dzīvojam. Nākamo augstāka dzīves līmeņa pazīmi nekā Eiropā ievēroju ceļā no lidostas uz pilsētu: lielāki, lepnāki automobiļi. Kad izkāpu no autobusa, sapratu, ka arī klusāki. Tipisks piemērs varētu būt “Chevrolet Suburban”:

Kā vēlāk noskaidroju, rij divreiz vairāk nekā manējais, tak degviela ar divreiz lētāka. Pie labas dzīves ātri pierod, un arī es drīz pieradu pie amerikāņu pārticības. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

PIlsētniecisms un vēlētāju aktīvitāte


Gatavodams rakstu par latviešu un krievu aktīvitāti šīgada Saeimas vēlēšanās, iedomājos grafikā pašvaldības krāsot pēc to veida: Rīgu sarkanu, valstspilsētas dzeltenas, novadus zaļus. Kad biju to izdarījis, sāku saredzēt ko tādu, kas nav saistīts ar kultūretnisko piederību. Pirmkārt, izskatās, ka valstspilsētas ir augstāk par novadiem un Rīga augstāk par valstspilsētām. Otrkārt, apbrīnojami, ka valstspilsētas, būdamas tik dažādas kā Daugavpils, Jūŗmala un Valmiera, vienalga ir tik glītā virknē (saistības mērs R²=0,80), ka pilnīgi prasās līniju vilkt. Treškārt, izskatās, ka novadu mākoņa slīpums ir aptuveni tāds pats, kā valstspilsētu virknes. Un, protams, caur Rīgu var vēl trešo līdztekus taisni novilkt (ha, ha, taisnes vilkšana caur vienu punktu). Pēc acumēra aptuveni tā:

Ja tā būtu, ko tas rādītu? Ka vēlētāju aktīvitāte varētu būt funkcionāli atkarīga no diviem faktoriem:

  • pirmkārt, kultūretniskās piederības — un šī faktora spēku rādītu regresijas taisnes (= datu mākoņa) slīpums;
  • otrkārt, pilsētniecisma — un šī faktora spēku rādītu regresijas taisnes brīvais loceklis (= pacēlums).

Attiecībā uz pilsētniecismu uzreiz varu nosaukt vismaz trīs iespējamus izskaidrojumus:

  1. pilsētnieki balsojuši aktīvāk nekā laucinieki — un lielpilsēta Rīga īpaši;
  2. pilsētās daudzi dzīvo nedeklarējušies — un Rīgā visvairāk;
  3. sestdienu svārstmigrācijas saldo (pilsētnieki uz laukiem, laucinieki uz pilsētām) ir uz pilsētām, turklāt sevišķi uz Rīgu.

Attiecībā uz kultūretnisko piederību, šādi skatoties, latviešu un krievu aktīvitātes atšķirība līdzīga pilsētniecisma apstākļos šķiet jūtami lielāka nekā valstī kopumā. Tas, ka krievi atpaliek no latviešiem par aptuveni 10%, nevis, teiksim, par 35%, ir tāpēc, ka tie koncentrējušies lielākās pilsētās ar augstāku vēlētāju aktīvitāti.

Lietas precīzēšanai derētu apskatīties vēlētāju aktīvitāti pagastu un mazāku pilsētu līmenī, diemžēl manā rīcībā nav svaigu ziņu par balsstiesīgo skaitu tik smalkā griezumā. 2014. gadā bija, un toreiz redzamo aprakstīju.

Labi, pārbaudīsim, vai nule saskatītais ir īstenība — vai tikai šķitums (šonedēļ tieši uzzināju jaunu vārdu: apofainija). Pārbaudāmas divas lietas: vai tiešām novadu un valstspilsētu līnijas iet līdztekus; otrkārt, vai tiešām Rīgā tik neganta latviešu un krievu aktīvitātes starpība.

Novadu svērtā regresija ir 0,263x+0,341, valstspilsētu — 0,285x+0,372. Ne ideāli līdztekus, tomēr apmierinoši. Bet tad Rīgas taisnei būtu jābūt ap 0,274x+0,468, citiem vārdiem, Rīgā latviešu aktīvitātei jābūt ap 74% un krievu — ap 47%:

Diemžēl par Rīgas rajonu vēlētāju mājas valodu man ziņu nav. Taču divas lietas gan var pārbaudīt. Pirmkārt, no krievu 34% vēlētāju aktīvitātes novados, 37% aktīvitātes valstspilsētās un 47% Rīgā nevar iegūt kopējo aktīvitāti ap 50%. Tāpat no latviešu 60% aktīvitātes novados, 66% valstspilsētās un 74% Rīgā nevar iegūt kopējo aktīvitāti 60% līmenī. Otrkārt, var salīdzināt balsojušo skaitu dažāda vēlētāju sastāva iecirkņos, kur 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās bija līdzīgs balsstiesīgo skaits. Pārskatīju 2017. gada balsstiesīgo skaitu simta intervallos. Visvairāk iecirkņu iekrita 2900±50 grupā: veseli desmit (13., 45., 146., 85., 70., 49., 21., 78., 84., 66.). No tiem trīs (49., 78., 66.) bija jāatmet, jo tie bija dubultiecirkņa puses, kam pārinieks citā intervallā. No atlikušiem septiņiem divi dubultiecirkņa pāŗi (13.+21., 84.+85.) bija jāapvieno. No atlikušām piecām balsošanas vietām četras bija drīzāk latviskas (Vācu ģimnazija, Teikas vidusskola, Kristīgā vidusskola, Mežaparks), viena (51. vidusskola Ķengaragā) pārkrievota. No visām vietām vien Teikā vēlētāju aktīvitāte bija augstāka par Rīgas caurmēru, tak Teikā tā ir parasti. Jā, Ķengaragā aktīvitāte bija 42%, tak Kristīgā vidusskolā Grīziņkalnā 40%.

Atliek secināt, ka pilsētās vēlētāju aktīvitāte, rēķinot pret oficiālo balsstiesīgo skaitu, gan jau bijusi augstāka nekā laukos, taču vienāda datu mākoņu slīpuma ieraudzīšana un līdzteku taišņu vilkšana saistībā ar vēlētāju mājas valodu bijusi šķitums. Ar to šo tematu slēdzu, viegli nožēlodams iztērētā laika. Ja kādam ir savas domas un hipotezes, lai rēķina un pārbauda pats.

Kāda īsti bija latviešu un krievu aktīvitāte 2018. gada Saeimas vēlēšanās


Pēc raksta par latviešu un krievu aktīvitāti šīgada Saeimas vēlēšanās lasītāji ieminējās, ka varbūt varētu ievērot pašvaldību lielumu — Rīga un Baltinava tomēr dažādā svarā. Piekrītu; sacīts, darīts. Lieluma mērs viegli rodams: derīgas balsis. Atliek pāriet no vienkāršas regresijas uz svērtu — iemācījos to darīt ekselī (te un te pamācība). Pārgāju grafikā no punktiem uz burbuļiem, aprēķināju svērtas regresijas parametrus, ieguvu 0,0919x+0,5167, iezīmēju:

Tagad pārbaudām. Latviešu no vēlētājiem 73%, krievu 27%. Pareizinot ar svērtās regresijas parametriem, iegūst 73%*61%+27%*52%=58,6%. Maķenīt par daudz, salīdzinot ar faktisko 57,1% aktīvitāti bez ārzemēm (jo ārzemēs Latvijas tautskaites nenotiek, attiecīgi nav datu par vēlētāju mājas valodu). Mazliet pazeminot abos galos un ļaujoties apaļuma burvībai, var teikt, ka vēlētāju aktīvitāte bija 60% latviešiem un 50% krieviem. Pārbaudot šos skaitļus, iegūst 73%*60%+27%*50%=57,3%, gandrīz mats matā.

Bet, grafiku taisīdams, izdomāju burbuļiem dažādas krāsas. Vai saprotat to nozīmi? Kas ir sarkanais? Pareizi, Rīga. Bet dzeltenie? Valstspilsētas. Attiecīgi zaļie — novadi. Skatoties krāsās, sāku saredzēt ko tādu, kas nav saistīts ar kultūretnisko piederību. Tāpēc par to citā rakstā.

Krievijas vēlēšanu iejaukšanās ceļvedis


Ieguvu savā rīcībā Viļņā mītoša Starptautiskā vēlēšanu pētījumu centra izdevumu par veidiem, kā Krievija jaucas citu valstu vēlēšanās, izlasīju un nu varu dalīties iespaidos.

Autors ir lietuvietis, un dzīve piefrontes valstī un labāka Krievijas pazīšana darījusi šo izdevumu pārāku par daudziem Rietumu līberāļu garadarbiem, kuŗi visiem spēkiem meklē putinisma skabargas nācionālistu acīs un novēršas no Kremļa baļķiem sociālistu un līberāļu acīs. Nē, Laurinavičs jau ievadā par pirmo putinistu piemēru min kreiso Lielbritanijas Darba partiju un tāpat turpmāk nevairās rādīt arī komūnistu, sociālistu un valdošu līberāļu kremlību.

Grāmatiņa kārtota nodaļās atbilstīgi Krievijas iejaukšanās veidiem:

  • ārzemju partiju un polītiķu financēšana;
  • Kremlim draudzīgu, bieži marģinālu spēku atbalstīšana (piemēram, sekmīga Bulgarijas sociālistu kandidāta Rumena Radeva ievēlēšana prezidenta amatā, kuŗam Kremlis bija sagatavojis vēlēšanu stratēģijas plānu);
  • saites ar tradicionālām Rietumu partijām un polītiķiem (autors, piemēram, secina, ka par galveno Kremļa atbalstīto kandidātu Francijas 2017. gada prezidenta vēlēšanās, iespējams, drīzāk saucams labēji centriskais Fransuā Fijons, ne Nācionālās frontes Marina Lepēna);
  • ļaunprātīga informācijas vākšana ķiberuzbrukumos (Laurinavičs atgādina, ka “ierasta” spiegošana un kompromitējošu materiālu vākšana var būt tikpat bīstama, cik ķiberuzbrukumi);
  • dezinformācija — plašāka par viltusziņām sociālos tīklos;
  • starptautisku iejaukšanās tīklu darbība (te vienīgo reizi pieminēta Latvija — atstāstīts Edgars Rinkēvičs, ka krievu nauda Latvijas bankās varētu tikt izmantota citu valstu graušanai);
  • organizētas noziedzības darbība Kremļa labā — uz interešu sakritības pamata.

Izdevumu noslēdz secinājumi un ieteikumi:

Putina režīmam jaukšanās vēlēšanās ir tikai lielākas kampaņas daļa Kremļa kaŗā pret Rietumiem, kas notiek nepārtraukti ilgu laiku un kuŗa ļaunprātīgā darbībā izmanto plašu metožu klāstu. Tāpēc nav iespējams analizēt šo jaukšanos atsevišķi no vispārīgas Putina režīma stratēģijas vai aizsargāties tikai no vēlēšanu iejaukšanās bez pietiekami plašām pūlēm cīnīties pretī Krievijas apdraudējumam kā tādam.

Grāmatiņa pilna interneta rakstu norāžu, tā ka lasītājs, kas vēlas ko noskaidrot sīkāk, var to darīt patstāvīgi.

%d bloggers like this: