Patrona un lūpukrāsa


Auces svētkos vērojām Zemessardzes 51. bataljona paraugdemonstrējumus. Pēc tam dēli kopā ar citiem tādiem pašiem izstaigāja pļavu, vākdami patrončaulas. Tad vēl saskatījās “Lego” kaŗa filmiņas un sāka paši “Lego” kaŗiņu spēlēt. Izdomāja arī savas patronas — skatīt attēlā.

Meita ieraudzīja un tūlīt saprata, kas tas ir. Iesaucās: “Lūpukrāsa!” un ņēmās ar apaļo galu pa lūpām ziest.

Vēlētāju aktīvitāte un Rīgas partiju balsis 2017. gadā — vai var ticēt balsojušo vēlētāju aptaujai?


Attēls: LSM

Uzmetu aci Rīgas domes vēlēšanu iznākumiem, cik no tiem var izlobīt latviešu un krievu aktīvitāti un vēlētāju aktīvitātes saistību ar dažādu kandidātu sarakstu panākumiem.

Bet vispirms kritika. Jūlija sākumā bija ziņa par balsojušo vēlētāju aptauju šai ziņā, taču aptaujas ir ierobežotas ticamības informācija, jo aptaujātie mēdz slēpt patiesās domas un rīcību. Lai atceramies kaut vai, ka balsojušo aptaujas deva “Saskaņai” tikai 42,9%, bet īstenībā tika 51,0%. Jau pieminētā ziņā izpīpēts, ka par “Saskaņu” balsojusi 1/4 latviešu, bet tas, protams, bleķis.

1. No aptaujātajiem balsojušajiem 59% bijuši latvieši un 37% krievi. Tas aptuveni atbilst Rīgas balsstiesīgo sastāvam, bet ne šogad balsojušo sastāvam. Šogad, kā rāda vēlēšanu iznākumi un vēlētāju aktīvitātes atšķirības dažāda balsstiesīgo sastāva vēlēšanu iecirkņos, krievu aktīvitāte bija augstāka nekā latviešu, attiecīgi korektā izlasē latviešu bija jābūt mazāk un krievu vairāk. Iekļaujot izlasē vairāk latviešu un pēc tam salīdzinot ar vēlēšanu iznākumiem, šķitīs, ka latvieši vairāk balsojuši par “Saskaņu” nekā īstenībā. Iespējams, ko precīzāk varētu redzēt pēc tā, pie kuŗiem tieši iecirkņiem notika aptaujas un cik vēlētāju pie kuŗa iecirkņa aptaujāts. Tādu ziņu gan manā rīcībā nav.

2. Ja izlasē bija 2216 vēlētāji, no tiem 1304 latvieši un 822 krievi, tad paliek pāri vēl 90 citi. Savu balsojumu atklāja 1596, tātad 620 atteicās. Atteikušies esot 360 latvieši un 260 krievi, tātad no 90 citiem nav atteicies neviens. Atvainojiet, NETICU!

3. Tie 90 citi. Nav skaidrs, kas tie bijuši un kā izmantoti LSM aprēķinos. Latvijas (un Rīgas) apstākļos labākais kultūretniskās piederības un strīdus dimensijas rādītājs ir mājas valoda, un, pēc 2011. gada tautskaites ziņām, Rīgā 58,6% vēlētāju mājās visbiežāk runājuši latviski un 40,9% krieviski. Citā valodā tikai 0,5%, nevis 90:2216=4,1% vai 90:1596=5,6%.

4. Un kā tie 90 balsojuši? Ja 16,6% no 944 zināmiem latviešiem teicās balsojuši par “Saskaņu”, tad absolūtos skaitļos tie ir 157 aptaujātie. Attiecīgi 90,9% no 562 krieviem ir 511. Kopā no 1596 zināmiem par “Saskaņu” esot bijuši 42,79%, tātad 683. Atņemam latviešus un krievus, paliek pāri 683-157-511=15. Jeb 17% no 90 citiem. Līdzīgi var aprēķināt, ka no 90 citiem par LRA/LA teikušies balsojuši 22 jeb 24% un par Rīgas domē netikušām partijām 9 jeb 10%. Tātad aptaujā 90 nezināmie citi, ievērojot sīku skaitļu stochastiskas (nejaušas) svārstības, balsojuši precīzi tāpat kā zināmie latvieši. Nu, nu.

5. Savu balsojumu atteicās atklāt 360:1304=27,6% latviešu un 260:822=31,6% krievu. Tātad zināmas izvēles apakškopā krievu īpatsvars bija vēl zemāks nekā aptaujātos vispār (562:1596=35,2%), attiecīgi aptaujas iznākums vēl tālāks no īstenības. Izmantojot aptaujā nosaukto izvēli (16,6% latviešu par “Saskaņu” un 90,9% krievu) un pieņemot latviešu un krievu attiecību balsotājos 57:43, šādi svērta aptauja dod “Saskaņai” 48,5%, tātad dzēš 2/3 starpības starp aptauju un īstenību.

6. Nav zvanīts, ka aptaujā nosauktā izvēle atbilst patiesībai. Pareizāk sakot, ir zvanīts, ka neatbilst. Lai salīdzinām kaut vai LRA+LA un JKP balsu skaitu. Aptaujā JKP skaidri zaudē, īstenībā bija aptuveni vienā līmenī. Turklāt vēlētāju acīs JKP bija latviskāka, tāpēc latviešu balsīs pat mazliet priekšā LRA+LA, nevis atpalika par 5% kā aptaujā. Līdzīgi “Vienotības” un Nācionālās apvienības pārī. Aptaujā priekšā “Vienotība”, īstenībā NA. Kā redzams, latvieši īstenībā balsojuši latviskāk nekā teikuši aptaujā. Šis ir vēl viens apstāklis, kas mudina domāt, ka arī 16,6% (sestdaļa) latviešu par “Saskaņu” ir pārspīlēts. Ja tā būtu patiesība, tad pat vislatviskākos iecirkņos “Saskaņai” būtu jāsaņem vismaz 25% balsu, kas ne tuvu nav noticis.

Secinājumi. Diemžēl balsojušo vēlētāju aptaujai nevar uzticēties un to nevar izmantot, lai noteiktu, kāda daļa latviešu balsojusi par “Saskaņu”. LSM izrēķinātā ceturtdaļa neatbilst patiesībai un ir ievērojami (pirmā tuvinājumā — dubulti) pārspīlēta. Lielu daļu aptaujas atšķirības no īstenības radījis aplams izlases sastāvs: ievērojami zemāks krievu īpatsvars nekā īstenībā no balsojušajiem.

Atliek vēl uzrakstīt, ko par latviešu un krievu aktīvitāti un partiju balsu sadalījumu var izlobīt no īstenības, proti, no vēlēšanu iznākumiem.

Noras Kalnas “Tuksneša āladža”


Laukos tīrīju plauktus no ārā metamām maza izmēra grāmatām, un rokās tika Noras Kalnas “Tuksneša āladža”. Lai lemtu grāmatas likteni, iemetu aci pirmās nodaļas pirmā lappusē. Bet tur — Amudarjas tecējuma maiņas. Nē, ģeografs nevar tādu grāmatu vienkārši tāpat izmest. Vismaz izlasīs un tad izlems. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

“Tuksneša āladža” ir krievu laika (1976) apraksti par Karakuma kanalu un tā rakšanu. Pie reizes arī par tuksnesi un Turkmeniju.

Kas nezina: Karakuma kanals rakts 50.—80. gados no Amudarjas gar Turkmenijas dienvidmalu. ~1400 km gaŗš, mazliet vairāk nekā visas Latvijas sauszemes robežas vai tik, cik no Rīgas līdz Amsterdamai vai Bukarestei. Kanals ievērojami paplašinājis Turkmenijas lauksaimniecības zemju platības, kur audzēt kokvilnu, un nodrošina valsts galvaspilsētas Ašgabatas ūdensapgādi. Tā kā kanalā ievada >1/3 Amudarjas ūdeņu, tas no visiem padomju dabas pārveidošanas darbiem visvairāk sekmējis Arala jūŗas izžūšanu.

Ģeografam bija interesanti. Bet pilns sociālisma sēnalu: padomju darbaļaužu darba varonība, tautu draudzība, uzplaukums, salīdzinot ar baju un caru laikiem utml. Noskaņas radīšanas labad pilns arī vietējo vārdu. Piemēram, tā pati āladža esot sens turkmeņu talismans: savīta divkrāsu kamieļvilnas aukliņa. Visai atgādināja padomju nostalģijas pilnos Elvitas Rukas ceļojumu aprakstus.

Grāmata pamudināja pārlasīt, kas vikipaidijā rakstīts par Karakuma kanalu, un vēlreiz izlidot kanala tecējumu gūgles karšu pavadoņattēlos. Bet ko ar grāmatu? Otrreiz diez vai lasīšu, ģimene ne tik, neesmu matījis, ka citi cilvēki alktu kā tāda lasīt. Būs vien jāmet ārā. Tik labprāt uzzinātu, ko Nora Kalna domā par SPRS brukšanu Turkmenijā, turpmāko neatkarīgās valsts dzīvi un mūsdienu Turkmeniju.

Rumbula—Zeltiņi—Saurieši—Brekši


Ķengaraga—Rumbulas veloceliņš nu aizvilkts jau gaŗām Rumbulas lidlauka angāriem Maskavas ielā 428, stiepjas līdz puslidlaukam un tiek būvēts vēl tālāk, ar lēzenu pagriezienu lejā uz Daugavas pusi, gaŗām Rumbas ielai 88. Zudusi īsuma izjūta: viegla vilšanās, ka brauc pa celiņu, bet tas, edz, jau galā. Šogad vairs tikai vienu reizi izdevies 25 minūtēs aizlaist no Vecrīgas līdz celiņa galam — protams, ar ceļavēju. Un šogad pirmo reizi esmu varējis aiz veloceliņa, braucot uz priekšu pa dārziņu ejām, izbraukt līdz Jāņogu ielai. Tik vienkārši, ka jābrīnās, kāpēc vēl pērn neizdevās. Un mazliet smieklīgi brikšņos iemītas ejas malā skatīt draudīgu zīmi, ka iebraukt aizliegts:

Turpat netālu uz priekšu lepna, pat divstāvu (!) Rumbulas villa:

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 1 Comment »

Ļoti vienkārša Trampa vēsts Baltijai — mēs esam ar jums


AAV viceprezidents Maikls Penss un Baltijas valstu prezidenti Tallinā. AP foto

Vakar un aizvakar Igaunijā viesojās Apvienoto Amerikas Valstu viceprezidents Maikls Penss. Teica arī divas runas: Tallinas Katrīnlejas pilī Baltijas valstu prezidentiem un Igaunijas armijas štābā Igaunijas un sabiedroto kaŗavīriem. Runas ir gana īsas un gana zīmīgas latviešiem, ka vērts tās izlasīt. Galvenais vizītes un runu vēstījums bija (visvairāk Baltijas valstīm un Krievijai), ka Trampa Amerika ir nelokāms Baltijas sabiedrotais, kas gatavs tās aizstāvēt pret Krievijas agresiju:

Man ir liels pagodinājums būt te šodien, lai nodotu jums ļoti vienkāršu vēstījumu no Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta, prezidenta Donalda Trampa. Prezidents Tramps atsūtīja mani šeit, lai pateiktu — mēs esam ar jums. Mēs esam kopā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautām un valstīm — un mēs vienmēr būsim. ..

Prezidenta Donalda Trampa vadībā Apvienotās Amerikas Valstis noraida jebkādu mēģinājumu izmantot spēku, draudus, iebiedēšanu vai ļaunprātīgu ietekmēšanu Baltijas valstīs vai pret jebkuŗu mūsu līguma sabiedroto.

Varētu domāt, ka to taču jau Tramps pats pateica vēl priekš nepilna mēneša Varšavā. Bet nē, pēc pusotra mēneša gaidāmi Krievijas “Rietumu” manevri, un amerikāņi pamājuši vēlreiz ar slotaskātu Putinam, šoreiz otrā acī, lai manevri nebūtu aizsegs iebrukumam. Bet mums stāsta, ka Tramps esot putinists. Tāpat pārējās Pensa brauciena pieturas — Gruzija un Melnkalne — nav nejaušas un iezīmē šo piefrontes valstu piederību Rietumu kultūrai.

Jā, par Rietumu kultūru. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arī Obama atmodās, un viņa 2014. gada Varšavas runa bija cienīga attiecībā uz Baltijas un Austrumeiropas drošību. Taču Rietumus, Rietumu kultūru un vērtības Obama runā nepieminēja nemaz, tikai rietumus — ka poļi pretojās iebrukumam no austrumiem un no rietumiem. Bet Trampa valdīšana patīkami atšķiŗas no Obamas, un arī Penss nevairījās pieminēt un cildināt Rietumus, Rietumu kultūru un vērtības:

Rietumu kultūra ir skaista dažādu, brīvu valstu un tautu mozaīka — kas katra ar savu vienreizīgu un īpašu vēsturi, kultūru, valodu un paražām — un kas visas pelnījušas būt atzītas, gādātas un aizsargātas.

Bet Rietumu tautu vēstures, kultūras, valodas, paražu atzīšanai, gādāšanai un aizsardzībai nepieciešams, lai katra pamattauta savā zemē ir lielum liels iedzīvotāju vairākums. Lai katra tauta ir savā zemē un katrā zemē ir sava tauta, nevis bezveidīgs mankurtu jūklis.

Tāpat Pensam viss skaidrs par tautas saknēm un svešo cirvi:

Komūnistu režīms iemiesoja visu, ko brīvas tautas noraida. Tas centās iznīcināt jūsu savdabību, jūsu paražas, jūsu valodu, pašu būtību, kas jūs esat — lolojamās ģimenes un ticības saites.

Un gribot negribot jāvaicā, vai tik arī šobrīd nav kāda ideoloģija, kāds viegls komūnisms, kas cenšas iznīcināt mūsu savdabību, mūsu paražas, mūsu valodu, lolojamās ģimenes un ticības saites.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Cik liela drīkst būt sprauga no vienas tramvaja sliedes līdz nākamai?


Braucu pa dzimto pilsētu un piepeši ieraudzīju tādu skatu:

Divas piecdesmit eirocentu monētas spraugā neievietot, bet pusotru gan. Konkrēti, vieta ir trejpusējais tramvaja krustojums starp “Metropoles” viesnīcu un vēsturisko policijas pārvaldi, un sliedes ir tās, pa kuŗām no Radio ielas riņķa griežas uz Aspazijas bulvāri. Turklāt šobrīd ir vasara, kad metalls taču izplešas un sliežu spraugām būtu jāpazūd. Tāpēc jautājums: cik liela +20° temperātūrā drīkst būt sprauga no vienas tramvaja sliedes līdz nākamai?

Salīdzinājumam: lieliskajā dzelzceļa grāmatā atradu, ka Latvijas laikā dzelzceļa sliedēm sprauga nedrīkstēja pārsniegt 15 mm nekādos apstākļos, pat -35­° ne. Savukārt +20° lielākā pieļaujamā sprauga bija 5 mm.

Jautājumu un foto esmu aizlaidis e-pastā “Rīgas satiksmei” un Rīgas domes Satiksmes departamentam.

PAPILDUS 31. JŪLIJĀ. Laimīgas sagadīšanās pēc šodien gadījos nelaimīgajā krustojumā vienlaikus ar “Rīgas satiksmes” ceļu saimniecības daļas vadītāju, kuŗš bija ieradies pārbaudīt lietu. Parunājāmies. Guvu atbildi. Pārstāstot saviem vārdiem (un riskējot ar “kluso telefonu” efektu): noteiktu spraugu normātīvu nav, attēlā un dabā ir sliežu salaidnes pārrāvums, taču tas ir nedzīvā sliežu ceļā un satiksmi neapdraud.

PAPILDUS 1. AUGUSTĀ. Esmu saņēmis “Rīgas satiksmes” atbildi:

Labdien!
Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” ir saņēmusi Jūsu e-pastu.
Pateicamies par sniegto informāciju, tā tika nodota atbildīgajiem dienestiem.
Informējam, ka 31. jūlijā atbildīgie dienesti veica sliežu ceļa apsekošanu un konstatēja, ka sliežu ceļa defekts izveidojies Radio ielas ārējā lokā, t.i. rezerves ceļā, kurā nav intensīvas tramvaju plūsmas, nevis kā sākotnēji tika norādīts, iekšējā lokā. Konkrētajā vietā sliedes iebūvētas 1976. gadā, kad tās ar mangāntērauda lietajiem sliežu krusteņiem un pārmijām stiprināja tikai ar sliežu uzliktņiem. Papildus informējam, ka veicot plānveida uzlabojumus sliežu ceļos, 2018. gadā šajā krustojumā plānots veikt pārmiju nomaiņa.

Paldies. Ātri un par lietu.

“Amolat” Pārdaugavā — nekādas CNG rosības


Kāds lasītājs apvaicājās, vai ir kādi jaunumi “Amolat” publiskas CNG (saspiesta dabasgāze — angļu saīsinājums) uzpildes stacijas sakarā, esot solīts šogad augustā. Nezinu, zvaniet “Amolatam” paši un pastāstiet, ko uzzinājāt. Es savukārt aizbraucu apskatīties līdz “Amolat” Pārdaugavas mītnei Asītes ielā 2, kas ir pietiekami liela, lai tajā varētu iebūvēt uzpildes staciju. Lūk, skats no Asītes ielas:

Un, lūk, skats no Kārļa Ulmaņa gatves:

Nekā, kas liecinātu par uzpildes stacijas celšanu. Arī tuvākos tukšos zemesgabalos nekā. Tāpēc atļaujos prognozēt, ka tuvākā nākotnē nekādas “Amolat” CNG uzpildes stacijas nebūs.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »
%d bloggers like this: