2018. gada novembŗa statistika: Italijā nelegāla migrācija turas ap 1000 mēnesī, Spānijā jauni rekordi


Gadsimta svinību laikā aizņemtības dēļ palaidu gaŗām oktobŗa migrācijas apskatu, tagad skatos, kas pa diviem mēnešiem noticis. Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, novembrī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 8,6 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir mazāk nekā 16,0 tūkstoši oktobrī un 13,5 tūkstoši pērn novembrī. gada skatījumā imigrācija kopš jūnija turas ap 120 tūkstošiem un novembrī bija 119 tūkstoši. Statistika rāda ievērojamu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: vairāk nekā 4,4 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos.

Pievēršoties atsevišķām nelegālas imigrācijas frontēm, Italijā nelegāla Vidusjūŗas imigrācija kopš septembŗa turas ap 1000 mēnesī, kas ir daudz mazāk par pērnrudens 6 tūkstošiem. Tūkstoš mēnesī ir zemākais skaits kopš 2013. gada februāŗa, bet, ja ievēro ievešanas sezonālitāti un salīdzina novembŗus, tad zemākais novembris kopš 2011. gada. Gada summa attiecīgi sarukusi no 30 tūkstošiem oktobrī līdz 25 tūkstošiem novembrī, kas mazākais skaits kopš 2013. gada jūlija. Jaunā (kopš jūnija sākuma) labējā Italijas valdība pildījusi savu solījumu vērsties pret nelegālu imigrāciju: mēneša skaitļi sarukuši četrkārt, gada — trīskārt.

Grieķijā novembrī pa jūŗu ieradās 2,1 tūkstotis nelegālu imigrantu, kas ir mazāk nekā 4,1 tūkstotis oktobrī un 3,2 tūkstoši pērn novembrī. Gada summa kopš 34,6 tūkstošu maksima jūlijā mazliet sarukusi līdz 31,9 tūkstošiem novembrī. Minētajiem pāris tūkstošiem būtu korekti pieskaitīt ¾ tūkstoša iebr[a]ucēju, kas novembrī ieradušies pāri Turcijas sauszemes robežai (Edirnes piepilsētas un Evras upe), tak ANO bēgļu komisāriāta mājaslapā par sauszemes plūsmu viegli atrodamas vien šīgada ziņas, kas summā līdz novembrim ir vēl 14,5 tūkstoši nelegālu imigrantu.

Atkal jaunu rekordu sasniegusi nelegāla imigrācija uz Spāniju. Turklāt te iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits 2017. gadā sāka jūtami augt, un gada summa dubultojās no 14 līdz 29 tūkstošiem. Jauns iebr[a]ukšanas vilnis sācies maijā: nelegālu imigrantu skaits uzlēca no 1,7 tūkstošiem aprīlī līdz nebijušiem 8,9 tūkstošiem jūlijā un līdz 10,9 tūkstošiem oktobrī. Novembrī iebr[a]ukušo bijis 5,6 tūkstoši, kas ir mazāk nekā oktobrī, taču augstāk par pērnā novembŗa 4,7 tūkstošiem. Attiecīgi gada summa kāpusi līdz nebijušam 61 tūkstošiem novembrī, kas jau ir vairāk nekā Italijā un Grieķijā kopā. Spānijā tāpat kā Italijā jūnija sākumā darbu sāka jauna valdība, taču kreisa, un tās darbības laikā nelegālā imigrācija jūtami augusi: gada summa šai pusgadā dubultojusies (no 32 tūkstošiem maijā).

Advertisements

Priecīgus Ziemassvētkus!


Šobrīd ziemas saulgrieži. Priekā!

Pūti, pūti, ziemelīti, Ziemassvētku vakarā,
Klētī pūti miežus, rudzus, stallī bērus kumeliņus!

Valža Celma attēls

Nācionālā apvienība 2018. gada Saeimas vēlēšanās — kandidātu plusi un svītrojumi


Technisku ķibeļu dēļ rakstīt pagrūti, tāpēc tikai tagad beidzu rakstu sēriju, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās. Šoreiz par kandidātu plusiem un svītrojumiem. Vispirms jāatgādina, kāds ir kopskats:

  • NA ir viens izteikts augstākā līmeņa līderis — Raivis Dzintars;
  • Latgale ir agresīvākais apgabals svītrošanas ziņā;
  • NA ir zemākie svītrojumi ilgāku laiku pastāvējušo latviešu partiju vidū (jaunām partijām šoruden bija zemāki, jo kandidāti vēl nebija pazīstami, tak šis trūkums laika gaitā parasti zūd).

Un kāds tad ir Nācionālās apvienības iekšskats? Lūk, tāds:

Lai būtu vienāds mērogs, esmu vienā tabulā apvienojis piecus rādītājus: plusu īpatsvaru (kandidāta plusu skaits pret partijas balsu skaitu attiecīgā vēlēšanu apgabalā), svītrojumu īpatsvaru, neto plusu (plusi – svītrojumi) īpatsvaru, neto svītrojumu īpatsvaru un pazīstamību (plusi + svītrojumi).

Kandidātu izvietojums pa apgabaliem bijis patālu no ideāla, kad pieci iecienītākie kandidāti ir katrs savā apgabalā un tādējādi gan maksimizē balsu gūšanas potenciālu, gan minimizē iekšēju sāncensību. Tāpat kā vēlēšanu kartēs redzams, ka jūtams ieguvums bijusi Edmunda Teirumnieka kandidēšana. Ilgstošas polītiskas darbības un plašākas pazīstamības cena ir lielāks vēlētāju pulks, kam tu neesi mīlulis, un par to šais vēlēšanās varēja pārliecināties it īpaši Dzintars Rasnačs un Imants Parādnieks. Caurmērā niknākie vēlētāji tiešām bijuši Latgalē, tomēr atšķirība no citiem apgabaliem nav bezdibenīga. Iedvesmai vēl var salīdzināt ar kandidātu sniegumu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Nācionālās apvienības gadsimta kongresa iespaidi


Nu jau vakar piedalījos Nācionālās apvienības kongresā Nācionālā bibliotēkā un nu, turpinot tradiciju, varu dalīties iespaidos. Pirmo iespaidu deva kongresa ievadvideo, kas atgādināja, ka bez NA un mūsu cīņas par latvisku Latviju valsts būtu daudz vājāka. Otrais iespaids: “Auļu” dūdas un bungas, kas, nekaunoties vīrišķības, sauca cīņā un uzvarā.

Partijas vadītājs Raivis Dzintars savā runā atgādināja, ka jau pavasarī (“Nācionālās Neatkarības” aprīļa numurā) NA brīdināja:

Pilsoņu skaits, kas varētu nobalsot par “Saskaņu”, ir ierobežots, tāpēc šīs partijas proporcionālo ietekmi iespējams vairot, panākot, ka pretinieku vēlētāji ir pasīvi vai pieļauj kļūdas. .. Jo lielākas būs Saeimā iekļuvušo partiju savstarpējās pretrunas, jo lielākas kļūst “Saskaņas” izredzes atrast sadarbības partneri un iekļūt valdībā. Tāpēc tiks atbalstītas partijas, kuru enerģija galvenokārt vērsta uz citu latviešu partiju apkarošanu un strupceļa radīšanu pēc vēlēšanām.

Raivis Dzintars

Diemžēl mūsu negātīvās prognozes piepildās diezgan precīzi, secināja Dzintars un turpināja:

Vairāk nekā divus mēnešus esam bez valdības. Saeima ir sadrumstalota, tā sauktās latviskās partijas savstarpēji savilkušas “sarkanās līnijas” un sapinušās ultimātos. Valdības veidošanas procesā un polītiskajā dzīvē kopumā valda grūti prognozējams chaoss.

Tāpēc, atzina NA priekšsēdētājs, nedrīkst ļauties kārdinājumam reitingu egoisma nolūkos arī pašiem pieliet eļļu ugunij un vairot chaosu. NA uzdevums šobrīd ir būt stabilizējošam spēkam:

Šajās vēlēšanās nav uzvarētāju. Vienīgais veids, kā tikt uz priekšu bez “Saskaņas” valdības, ir sastrādāties ļoti atšķirīgām partijām. Arī mēs varētu turpināt priekšvēlēšanu sacensību, vienus izslēdzot tāpēc, ka tie ir oligarchi, otrus – tāpēc ka sorosieši, trešos – tāpēc ka populisti un tamlīdzīgi. Bet, mīļie draugi, tāds ir vēlēšanu iznākums, un cita nav. Visticamāk, cita nebūtu arī pēc ārkārtas vēlēšanām, kuŗās vēlētāju zemās aktivitātes dēļ “Saskaņas” pozīcijas varētu vēl nostiprināties.

Attiecībā uz turpmāko pēc valdības izveidošanas Dzintars izvirzīja divus mērķus — skatīt ievadattēlā. Manuprāt, nav viegli, tomēr paveicami. Pat zinu, kā. Eiroparlamenta vēlēšanās balso vairāk par personībām, ne partijām, tāpēc vajag stiprāku kandidātu sarakstu nekā 2014. gadā, kad samērā maz pietrūka divām vietām (pat zinu, kam būtu jākandidē). Uz Rīgas domi 2021. gadā jāiet, netaupot spēkus — ar pirmā lieluma pilsētas galvas kandidātu un pārliecību par uzvaru.

Roberts Zīle

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, cik svarīga cīņa ar korupciju, un atzina, ka šobrīd liek lielas cerības uz Jēkaba Straumes vadīto KNAB. Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle apskatīja gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas un secināja, ka gaidāmas visai lielas pārmaiņas, salīdzinot ar pašreizējo sastāvu. Tāpat Zīle, apvienoju divus teicienus, ķērās vērsim pie lietas un paskaidroja, kāpēc neiet par premjeru. Proti, kā arī iepriekš minējis, ir gatavs vadīt tādu valdību, kas būtu stipra un pildītu lauvastiesu NA programmas. Tādu valdību, kur partneŗi var piebiedroties mērķiem, bet ministri, kas vairāk domā par populāritāti, ne darbu, tiek atlaisti. Taču pilsoņi gribējuši jaunu polītiku, un Zīle esot ne jaunas, bet profesionālas polītikas piekritējs:

Tā nebūs mana seja, kas centīsies šo jauno, bet neiespējamo un kaitīgo īstenot.

Zīmīgi arī, ka Zīles kandidātūru daudzinot un viņam ceļamaizi dodot nelabvēļi.

Bija arī pāris ārzemju sadarbības partneŗu uzrunu: Igaunijas Konservātīvas Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks un Igaunijas Valsts domes deputāts Jāks Madisons sveica delegātus latviski, savukārt Polijas valdošās “Likuma un taisnīguma” partijas priekšsēdētāja vietnieks Ādams Lipiņskis aicināja uz ciešāku sadarbību.

Revīzijas komisija ziņoja, ka partijā ir 981 biedrs, gada laikā 7 izslēgti vai izstājušies, 9 miruši, 46 uzņemti. Ir 51 nodaļa, no tām 28 Vidzemē, 12 Zemgalē, 7 Kursā, 3 Latgalē un 1 Rīgā, kā arī grupas un biedri novados un ārzemēs, kur nodaļu nav. Gada apgrozījums no decembŗa līdz novembrim bijis 348 tk eiru, no tā 183,5 tk vēlēšanu kampaņa un 86,5 tk biroja uzturēšana. No 350 (ja pareizi saklausīju) izvirzītiem delegātiem kongresā reģistrējās 274, tātad 78,3% (pērn bija 88,8%, aizpērn 82,9%).

Debates kā parasti biju spiests izlaist, jo biju balsu skaitītājos. Tāpēc arī nekā nevaru pastāstīt par Rīgas domes atlaišanu: nebiju klāt, kad to apsprieda. No pagaidām publicētām debatēm visvairāk uzmanību piesaista partijas ģenerālsekretāra Raivja Zeltīta vārdi:

Tas, ka citus kāds vilnis aiznes tālāk, nenozīmē, ka viņi mums ir priekšā. Vilnis nes arī beigtas zivis. Kur šodien ir Sudrabas partija? Kur ir Zatlera partija? Vilnis gāja un pagāja. Kur rīt būs tie “Latvijas Ceļa” un “Tautas Partijas” politiķi, kas tagad tēlo “jaunos spēkus”? Mums nav jāmeklē šādi īslaicīgi viļņi, bet ir jābūt kā klintij, pret kuru visi viļņi atduras, bet mēs paliekam!

Kopā ar citiem balsu skaitītājiem arī šogad neklātienes sacensībā uzvarējām debatētājus un darbu beidzām pirmie. Priekšsēdētāja vēlēšanās piedalījās 265 delegāti, 2 vēlēšanu zīmes bija nederīgas, pret vienīgo kandidātu Raivi Dzintaru balsoja 14, par 249, tātad 94,0% balsojušo (pērn bija 97,2%).

Valdes vēlēšanās bija sen nebijis konkurss — 23:9 (pērn bija 14:9, aizpērn 9:8). Kandidātu gūtās balsis (ievēlētie treknināti):

1. Roberts Zīle (Jūŗmala) — 211 balsis (-27, salīdzinot ar iepriekšējo gadu);
2. Gaidis Bērziņš (Ādaži) — 162 (pērn valdē deleģēja Saeimas frakcija);
3.—4. Jānis Iesalnieks (Rīga) — 137 (-41);
3.—4. Imants Parādnieks (Rīga) — 137 (pērn valdē deleģēja Saeimas frakcija);
5. Marika Zeimule (Viļēni) — 119 (pērn nekandidēja);
6. Nauris Puntulis (Rīga) — 111 (-55);
7. Raitis Ābelnieks (Bauska) — 104 (pērn nekandidēja);
8. Egīls Šņore (Jūŗmala) — 103 (pērn nekandidēja);
9. Jānis Eglīts (Baldone) — 99 (pērn bija Ētikas komisijā);
10. Ieva Holma (Rīga) — 95 (-57);
11. Jānis Grasbergs (Kocēni) — 87 (pērn nekandidēja);
12. Edvards Ratnieks (Rīga) — 80 (-42);
13. Jānis Leinerts (Rīga) — 76 (pērn nekandidēja);
14. Līga Leitāne (Rīga) — 75 (pērn nekandidēja);
15. Artūrs Butāns (Liepāja) — 74 (pērn nekandidēja);
16. Ģirts Lapiņš (Rīga) — 66 (-14);
17. Nauris Jurgenbergs (Kocēni) — 61 (pērn nekandidēja);
18. Ginta Vilcāne (Rīga) — 59 (pērn valdē deleģēja Jaunatnes organizācija);
19.—21. Jānis Atis Krūmiņš (Rīga) — 50 (-82);
19.—21. Jānis Nebars (Salaspils) — 50 (-74);
19.—21. Dainis Rijkuris (Vecumnieki) — 50 (-54);
22. Krista Milberga (Valmiera) — 28 (pērn nekandidēja);
23. Modris Kļaviņš (Alūksne) — 13 (pērn nekandidēja).

Papildus tam valdē vēl ir deleģēti pārstāvji:

  • no Saeimas frakcijas Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Richards Kols, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore;
  • no ministriem Dace Melbārde;
  • no Jaunatnes organizācijas Raivis Zeltīts.

Kā redzam, valdē būs gan Edvīns Šnore, gan Egīls Šņore, un man ir vieglas aizdomas, ka otrā ievēlēšanai izšķirīgās balsis deva uzvārda līdzība pirmajam.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Nācionālā apvienība 2018. gada Saeimas vēlēšanās — Rīga


solīju, rakstu, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās Rīgā. Vispirms vēsture — visas vēlēšanas kopš NA izveidošanas:

Ievērojot Rīgas vēlētāju kultūretnisko dalīšanos, mērķis, pēc kā tiekties un kas atzīstams par uzvaru vēlēšanās, ir — būt par galveno Rīgas latviešu partiju. Kopš NA izveidošanas tas pagaidām izdevies vienreiz — 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. Senākā pagātnē ir vēl citas reizes, kad to spējuši gan tēvzemnieki, gan LNNK. Šogad, kaut balsu procenti viduvēji, augstas polītiskās sadrumstalotības apstākļos līdz 1. vietai latviešu sāncensībā pietrūcis visai maz: no “Attīstībai/Par” šķīra 3,8%, un pietiktu 2,2% balsotāju pāriet no AP un JKP pie Nācionālās apvienības, lai NA būtu galvenā Rīgas latviešu partija.

Pa vēlēšanu iecirkņiem skats tāds:

N-tais tautību kartes atkārtojums, tomēr ar savām īpatnībām. Virs 15% Nācionālā apvienība tikusi trīs iecirkņos:

  1. 157. iecirknī Vecāķu dzelzceļa stacijā — 18,0% (šī arī vienīgā vieta, kur NA 1. vietā no visiem kandidātu sarakstiem pēc gūto balsu skaita);
  2. 120. iecirknī Angļu ģimnazijā Bieriņu Zvārdes ielā — 16,9%;
  3. 147. iecirknī Čiekurkalna J. Poruka vidusskolā — 15,2%.

Savukārt vismazāk balsu (zem 4%) visai gaidāmi Daugavgrīvā, cietumos, Ķengaragā un Pļavniekos. Kopumā centrā izskatās vājāk, nekā būtu jābūt pēc latviešu īpatsvara. Savukārt Bolderājā, Centrāltirgū, Čiekurkalnā un 93. vidusskolā Dārzciemā negaidīti stipri.

Tāpēc vērts apskatīt vēl vienu karti — NA īpatsvaru Rīgas latviešu partiju pudurī:

Nu aina pavisam citāda, un saskatīt var vairākas lietas. Pirmkārt, zemākus rezultātus centrā un dižveikalos. Tas redzams arī Rīgas sešu rajonu dalījumā: visos NA svārstās mazāk nekā procenta robežās 15…15,9% līmenī no latviešu partiju balsīm, izņemot Centra rajonu, kur ir 13,8%. Otrkārt, pārkrievotos rajonos par Nācionālo apvienību balso tikai mazliet mazāk latviešu. Treškārt, pārkrievotos rajonos balsu skaits ir tik mazs, ka sāk stochastiski (nejauši) svārstīties, un vietās, kur vienā ēkā izvietoti divi vēlēšanu iecirkņi, NA īpatsvars latviešu partiju balsīs vienā iecirknī var visai atšķirties no otra. Ceturtkārt, saskatāmas vietējo aktīvistu darbības virsotnes. Kopumā virs 20% latviešu partiju balsu NA tikusi četros iecirkņos:

  1. 157. iecirknī Vecāķu dzelzceļa stacijā — 22,9%;
  2. 43. iecirknī Vakara ģimnazijā Centrāltirgū — 21,5%;
  3. 60. iecirknī 93. vidusskolā Dārzciemā — 21,2%;
  4. 30. iecirknī Bolderājas 19. vidusskolā — 20,9%.

Pretējā galā cietumi (7,7%), “Dominas” dižveikals (9,8%) un “RIMS” privātskola Slāvu ielā (10,0%).

Nākamā un, šķiet, pēdējā Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskata daļa varētu būt par atsevišķiem kandidātiem.

Nācionālā apvienība 2018. gada Saeimas vēlēšanās — balsu izvietojums


Turpinu Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskatu. Šoreiz par balsu izvietojumu. Pagastu un pilsētu līmenī balsu īpatsvars tāds:

Valsts caurmērs atbilst oranžai krāsai, taču karte ir visai daudzkrāsaina. Labākie panākumi bijuši atsevišķu vietējo censoņu darbības salās — Augšogrē, Bārbelē, Rucavas novadā, Engures novadā un citviet. Labākais vienlaidus masīvs ir Vecumnieku, Baldones, Iecavas, Bauskas un Rundāles novads, kur nekur Nācionālā apvienība nenoslīd zem 15% balsu. Vājākie panākumi Latgalē, kur kopumā gūts 5% balsu, latviskākos apvidos vairāk, pārkrievotos mazāk. Vairākos smagi pārkrievotos pagastos par NA nav balsojis neviens.

Valsts mērogā Nācionālā apvienība palikusi 5. vietā, par nelielu tiesu atpaliekot no “KPV LV”, JKP un “Attīstībai/Par” un par nelielu tiesu apsteidzot ZZS. Vietu karte izskatās tāda:

Te labāk nekā balsu īpatsvara kartē parādās, ka Nācionālai apvienībai lielākais atbalsts bijis gredzenā ap Rīgu: Saulkrasti — Sigulda — Augšogre — Vecumnieku Leišmale — Bauska — Rundāle — Zaļenieki — Engure. Turklāt to nevar izskaidrot ar “Saskaņas” izvirzīšanos Rīgā un tuvajā Pierīgā, jo gredzenā NA ir 1.—3. vietā, bet Rīgā 4./5. vietā, vietu starpība ir lielāka par vienu vienību. Kopumā karte visai raiba, ir pat, kur 1. vietas pagasti robežojas ar 7. vietu. 2014. gadā bija vienveidīgāk:

Cēlonis ir polītiskās sadrumstalotības augšana. Kur tas noticis, NA nedaudz zaudējot, saglabājot vai audzējot 2014. gada balsu īpatsvaru, tur Nācionālā apvienība tikusi augstākā vietā, un šogad kļuvis vairāk pagastu, kur NA ir 1. vietā. Piemēram, Ozolniekos iepriekšējās Saeimas vēlēšanās NA ar 22,3% balsu bija 3. vietā aiz “Vienotības” un ZZS, savukārt šogad ar 15,2% tika 1. vietā. Kur sadrumstalotība augusi līdztekus ar NA balsu īpatsvara sarukšanu (lielākā Latvijas daļā), tur Nācionālā apvienība slīdējusi lejup arī vietas ziņā. Ja reiz salīdzina ar 2014. gadu, tad jāsalīdzina arī balsu īpatsvars:

Visvairāk zaudēts Lielrīgā un ziemeļrietumu Vidzemē, savukārt ieguvumu pusē ir dažādu vietējo censoņu panākumu salas. Lielākā no tām ir bijušais Rēzeknes rajons, pateicoties saraksta lokomotīves Rēzeknes Technoloģiju akadēmijas rektora Edmunda Teirumnieka populāritātei. Rēzeknes rajons ne tikai ir gandrīz viss plusos, salīdzinot ar 2014. gada Saeimas vēlēšanām, bet arī astoņos pagastos NA balsu īpatsvars audzis vairāk nekā par 5%. Tik daudz tādu territoriālo vienību nav nedz Vidzemē, nedz Kursā un Zemgalē, kopā skaitītās. Starp citu, Edmunda Teirumnieka populāritāte bija redzama arī 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās. Nemainīgs balsu īpatsvars dažviet dienvidaustrumos nav sagadīšanās, bet smagi pārkrievoti pagasti, kur NA balsu skaits kā bija, tā palika nulle.

Apzinoties, ka NA ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars. Piemēram, ja Rīgā par NA balso ap 15% latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās ap 10%. Savukārt Jaunpilī ar 12…13% latviešu balsu NA tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rīgu. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, Krievu savienības un dažu sīkpartiju balsis, un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 14,6% jeb 1/7 no latviešu partiju balsīm, un arī kartē iznākums atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Te redzams, ka nācionālisms tautai ir kā organisma aizsargsistēma. Kamēr organisms vesels (skatīt latvisko Kursu un Ziemeļvidzemi), tā rāmi fonā čunčina (~1/8 atbalsts). Kad organismā iekļūst baciļi, tas mobilizējas cīņai, lai atgūtu normālu dzīvi (~1/6 Lielrīgā un Zemgalē). Ja sērga pārāk stipra un ilga, aizsargsistēma var tikt pārmākta (~1/14 Latgalē) un organisms var iet bojā.

Šobrīd gana; nākamā apskata daļa varētu būt par Nācionālo apvienību Rīgā.

140 vārdu: 4000 km riteņbraukšanas


Robežstabs Valkas Raiņa ielas vidū. Aiz Varžupītes tilta — Igaunija.

Īpaši necenšoties, esmu aizripinājis līdz 4000 km jūtami agrāk nekā pērn (19. decembrī) un šīgada prognozē (2. decembrī), taču jūtami vēlāk nekā aizpērn (1. novembrī). Atskatoties ir nevaru nosaukt iezīmīgāko braucienu vai riteņgadījumu, tikai rāmi (ne riteņa rāmi, bet rāmi un mierīgi) uz darbu un atpakaļ ar līkumiņiem.

Ai, nē, atcerējos! Bija kas neparasts — gan ne pārāk gaŗš kilometros, taču interesants. Proti, septembrī braukāju (ar automobili) pa Latviju, vadīdams seminārus vēlēšanu komisijām par Saeimas vēlēšanu rīkošanu. (Ne es vienīgais.) Un automobilis tomēr tik ietilpīgs, ka pāris reižu paņēmu riteni līdzi, lai pēc semināriem kādu pusstundu vai cik apbraukātu cilvēkģeografiski interesantas rajona centra vietas, piemēram, bijušos dzelzceļus vai Valkā valsts robežu. Jā, un Kuldīga joprojām burvīga!

Bet tagad viss laikapstākļu ziņā, un dzīvība un veselība dārgāka par dzīšanos pēc kilometriem sniegā un ledū. Par laimi, vismaz tuvākās dienas sniega fronti nesola.

%d bloggers like this: