Zviedrijas vēlēšanu iznākumi


Pēc 1/5 (1227 no 6004) iecirkņu saskaitīšanas:

Nu skaitļiem vairs nebūtu jālēkā, plūdenas un ne pārāk lielas pārmaiņas gan var būt. Vēlēšanu iznākumi te.

PAPILDUS. Esmu lūgts izskaidrot partiju saīsinājumus:

  • M — “Mērenie”;
  • C — Centra partija;
  • L — līberāļi;
  • KD — kristīgie dēmokrati;
  • S — sociāldēmokrati;
  • V — Kreisā partija (bijušie komūnisti);
  • MP — Vides partija (zaļie);
  • SD — “Zviedrijas dēmokrati”;
  • FI — “Feministiskā iniciātīva”;
  • ÖVR — pārējie.

Galvenie partiju bloki ir M+C+L+KD un S+V+MP.

PAPILDUS 23.20. Te var aplūkot dažādu vēlētāju grupu balsojumu (pēc vēlētāju aptaujas, tāpēc dati nav precīzi). Piemēram, salīdzināt sievietes un vīriešus:

PAPILDUS 23.35. Pēc 3/4 iecirkņu (4597 no 6004) saskaitīšanas:

“Mērenie” apsteiguši “Zviedrijas dēmokratus”, turpinās sīva bloku cīņa: 40,2% M+C+L+KD pret 40,6% S+V+MP.

PAPILDUS pusnaktī. Kad saskaitīti 9/10 iecirkņu (5374 no 6004), ielikts provizoriskais mandātu sadalījums:

Tātad sociāldēmokratu blokam pagaidām 144, “Mēreno” blokam 142. Cīņa turpinās. Un, ja pareizi saprotu, turpināsies vēl vismaz līdz trešdienai, kad skaitīs ārzemēs balsojušo balsis (pēdējās divas vēlēšanas tas bijis ~2,5% balsstiesīgo; it kā ne daudz, tomēr var būt izšķirīgi, kad ir tik tuvs rezultāts kā šoreiz).

PAPILDUS 0.35. Arlabunakti!

Advertisements

Zviedrijas vēlēšanas


“Zviedrijas dēmokratu” vadītājs Džimijs Okesons kampaņo 6. septembrī. “Reuters” foto

Šodien Zviedrijā parlamenta Riksdāga vēlēšanas. Galvenā uzmanība pievērsta, kādas būs nācionālistu, tas ir, “Zviedrijas dēmokratu” sekmes un kas pēc tam notiks ar valdību. Dalīšos savās prognozēs un domās, un jau drīz varēs redzēt, cik pareizas tās bijušas, kur un kāpēc atšķīrušās no īstā iznākuma un kas spriedumos maināms, lai sakristu labāk. Tā kā esmu konservātīvs pēc dabas, mēdzu pareizi paredzēt pārmaiņu virzienu, bet reizēm nepietiekami to apmēru, vienalga, uz labu vai ļaunu.

Ar “Zviedrijas dēmokratu” sekmēm ir tā, ka pat zemākais iedomājamais iznākums tik un tā būs nācionālistu panākums. Proti, spriežot pēc aptaujām, zemākais iedomājamais iznākums būs jūtama balsu īpatsvara augšana, salīdzinot ar 12,9% 2014. gada parlamenta vēlēšanās. Tas apgrūtinās pārējo partiju nerēķināšanos ar “Zviedrijas dēmokratiem”. Ja sāncenši, arī vārgāki kļuvuši, turpinās nerēķināties, tie pie varas paliks gan, tak turpinās nostiprināt sabiedrībā secinājumu, ka īstenībā ir viena un tā pati vecu vartuŗu kliķe, kas pēdējiem spēkiem cenšas noturēties pie varas.

Un vēl ar “Zviedrijas dēmokratu” sekmēm ir tā, ka pat augstākais iedomājamais iznākums tik un tā nekļūs nācionālistu uzvara. Ja “Zviedrijas dēmokrati” izcīnīs pat pirmo vietu, vienalga neviens viņiem nedos premjera amatu un pat valdībā ministra vietas ne. Augstākais iedomājamais iznākums (bet manā ieskatā ne ticamākais) ir Dānijas variants: labēji centriska valdība bez nācionālistiem tajā, tomēr ar “Zviedrijas dēmokratu” atbalstu apmaiņā pret stingrāku, pamattautas izredzēm labvēlīgāku migrācijas polītiku un etnopolītiku vispār. Jo vairāk balsu nācionālisti gūs, jo ticamāka šī iespēja kļūs. Vairums mēreno un kristīgo dēmokratu piekritēju atbalsta sadarbību ar “Zviedrijas dēmokratiem”, taču iepriekšējā mēreno vadītāja bija spiesta atkāpties, kad bija ko tādu pieļāvusi.

Bet kas varētu būt ticamākais iznākums? Beidzamo aptauju caurmērs ir tāds:

Bet ar aptaujām ir tā, ka “YouGov” un “Sentio” pastāvīgi dod “Zviedrijas dēmokratiem” vairāk balsu nekā pārējās aptaujas: pirmo vietu mazliet priekšā sociāldēmokratiem ar >20% balsu, toties pārējie — otro vietu mazliet priekšā mērenajiem ar <20% balsu. Atceros internetos lasījis senāku interviju ar “YouGov” pārstāvi, kuŗā tas aizstāvēja sava kantoŗa reitingus un teica, ka vēlēšanas rādīs, kam taisnība, bet šobrīd vairs nevaru ātri intervijas atrast. Protams, tam, ka vēlēšanas rādīs, kam taisnība, var tikai piekrist. Samērā aktīvā vēlēšanu biržā sestdienas naktī “Zviedrijas dēmokrati” par mata tiesu atpalika no sociāldēmokratiem:

Lai būtu iegrāmatojama prognoze, dodu “Zviedrijas dēmokratiem” otro vietu.

Un valdība? Līdz šim par valdīšanu cīnījušies divi bloki: vairāk kreisais (sociāldēmokrati, zaļie un komūnistu nosaukumu atmetusī Kreisā partija) un mazāk kreisais mēreno vadībā. Aptaujās vairāk kreisie maķenīt priekšā, taču var iejaukties 4% barjera, kas visai neomulīgi elpo pakausī zaļajiem un kristīgiem dēmokratiem. Tāpēc konservātīvisma apdvesta prognoze: kuŗš bloks dabūs vairāk vietu (drīzāk kreisākais), dabūs savu mazākuma valdību no otra bloka žēlastības – vēl vārgāku vēl dziļāka mazākuma valdību nekā līdz šim.

Vai iespējama “lielā koalīcija”, kuŗā apvienotos sociāldēmokrati un mērenie? Teorētiski jā, tak izskatās, ka arī tādai koalīcijai nebūs vairākuma – un tad jau vienkāršāk viena bloka mazākuma valdību izveidot.

Vēlreiz un apkopojot: manuprāt, šodien “Zviedrijas dēmokrati” gūs labus panākumus – jūtami vairāk balsu nekā 2014. gadā. Visai iespējams, ka viņi apsteigs vismaz vienu no divām lielākajām partijām. Tikšanai valdībā tomēr ar to nepietiks, un turpinās valdīt vēl mazāka mazākuma valdība nekā līdz šim (drīzāk sociāldēmokratu).

Vai tā būs, uzzināsim pavisam drīz. Balsošana beidzas deviņos vakarā pēc Latvijas laika, un iznākumus parasti visai drīz publicē val.se mājaslapā.

Atvasara


Šodien jauka atvasara. No rīta vēl nebija, bet pa dienu gan — un arī vakarā! Un sola vēl rīt un parīt!

140 vārdu: Saeimas vēlēšanu birža


Pēc mēneša, 6. oktobrī, notiks Saeimas vēlēšanas, bet partiju reitingi šķiet nestabilāki nekā citkārt. Klāt gan nācis Alža Pauliņa “Factum” ar tīkamu operātīvitāti un plašāku reitingu rādītāju izvērsumu. Tomēr vienas lietas klāt nav nācis: neviens vietējais kantoris — ne plašsaziņas līdzeklis, ne augstskola, ne kas cits — nav laidis tautās vēlēšanu biržu.

Vieni Austrijas vācieši, kas rīko biržas par visvisādām vēlēšanām, gan pievērsušies arī Saeimai. Kā var redzēt attēlā, dalībnieki ekrānuzņēmuma brīdī visaugstāk vērtējuši “Saskaņas” un ZZS izredzes, bet lielāks darījums svaigi bijis par JV 8% līmenī.

Kas par zvēru vēlēšanu birža, gaŗi neklāstīšu, vien ielikšu saiti uz senāku izklāstu. Būtība: pirmkārt, uzvar nevis kvēlākie savējo atbalstītāji, bet trāpīgākie neatkarīgi no polītiskām simpatijām; otrkārt, pietiek ar duci aktīvu dalībnieku, lai precīzitātē līdzinātos aptaujām; treškārt, vēl mēnesis laika, un ikviens, arī katrs šīs ziņas lasītājs, var pats par velti samēroties prognozēs ar citiem.

Riteņbraukšana: 3000 km


Kad šosezon nobraucu 2000 km, par nākamo kontrollaiku noteicu 9. septembri. Šis datums šogad iekrīt svētdienā, un tas, ievērojot nedēļas gaitu īpatnības, nozīmēja, ka jāpagūst līdz 7. septembrim. Par laimi, laikapstākļi un ģimenes darīšanas tomēr ļāva pagūt un sasniegt iecerēto pat divas dienas agrāk. Dižākais brauciens bijis šogad vienīgais simtnieks uz Kaņieri un atpakaļ, savukārt beidzamās brīvdienās kustīgumu vairojusi velosēdeklīša iegāde. Par nākamo kontrollaiku — 4000 km sasniegšanai — varētu noteikt 2. decembri, tak skaidrs, ka visi nodomi var, piemēram, 1. novembŗa naktī izputēt salā un sniegā.

Balss nodošana glabāšanā — kas tā tāda


Pēc mēneša, 3. oktobrī 17.00 sāksies balss nodošana glabāšanā. Kas tas tāds? Izsakoties sadzīviski un vienkāršoti, iepriekšējā balsošana. Bet kāpēc tad tā arī nevarēja nosaukt — kā darīts pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās? Satversme tāda. 11. pantā noteikts:

11. Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā.

Jo kas gan ir vēlēšanu brīdis? Brīdis, kad vēlētājs neatgriezeniski pauž savu gribu. Kad pirksti paveŗas un vēlēšanu aploksne ar tajā ielikto vēlēšanu zīmi ieslīd vēlēšanu urnas spraugā. Un parastā iepriekšējā balsošanā kā pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās neatgriezeniskums nav sestdienā, bet agrāk. Tāpēc gadu gadiem Saeima ar pieaicinātiem lietpratējiem laiku pa laikam apsprieda, vai nevarētu arī Saeimas vēlēšanās balsot agrāk, un allaž secināja, ka nevar vis.

Taču, gatavojoties 2014. gada vēlēšanām, tomēr tapa izdomāts, kā varētu gan. Likuma valodā tas aprakstīts Saeimas vēlēšanu likuma V¹ nodaļā, bet būtība tāda, ka, balsojot no trešdienas līdz piektdienai, izvēle ir atgriezeniska un neatgriezeniska tā kļūst tik sestdien. Atšķirībā no parastas balsošanas vēlēšanu aploksni, pirms mest urnā, ieliek vēl vienā aploksnē, uz kuras uzraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un numuru balsotāju sarakstā. Atgriezeniskums izpaužas, ka vēlētājs var vēlēšanu dienā pārbalsot tajā iecirknī, kur nodevis balsi glabāšanā. Sestdienas vakarā iecirkņa komisija atrod (varbūt precīzāk būtu — atrok) pārbalsotāju pirmās reizes aploksnes un neatvērtas iesaiņo, bet pārējo balss glabātāju ārējās aploksnes atveŗ un tālāk skaita balsis kā parasti. Ceru, mīļie lasītāji, sapratāt. Ja ne, varat rakstīt, kas nav saprotams, centīšos izskaidrot. 2014. gadā skaitļi bija tādi, ka balsi glabāt nodeva 30 tūkstoši vēlētāju (1/51 balsstiesīgo, 1/30 balsotāju), no tiem 41 pārbalsoja.

Otra svarīga lieta, ka balss glabāšana nav katrā vēlēšanu iecirknī, bet tikai lielākās pašvaldībās — kur vismaz 7500 balsstiesīgo. 2014. gadā bija 61 balss glabāšanas iecirknis, šogad 58. Iedzīvotāju un vēlētāju skaita sarukuma dēļ balss glabāšanas vairs nebūs Grobiņā un Aizputē, kas sagadīšanās pēc bija blakusiecirkņi, tā ka šī apvidus vēlētājiem būs jādodas uz Liepāju, Kuldīgu vai Saldu, ja viņi vēlēsies balsot priekš sestdienas. Balss glabāšanas iecirkņus nosaka vietējās vēlēšanu komisijas. Divas komisijas pēc 2014. gada pieredzes pārcēlušas iecirkņus tuvāk vēlētājiem — tālāk no pilsētas, kur jau tāpat ir balss glabāšanas iecirknis: Daugavpils novadā no Vecstropiem uz Višķiem un Jelgavas novadā no Līvbērzes uz Eleju. Šī iespēja nav izmantota Ventspils novadā, kur balss glabāšanas iecirknis palicis Ventspils pievārtē Tārgalē. 2014. gadā tur balsi paglabāja tikai 36 vēlētāji un kopumā balsoja 524, toties vienīgajā novada pilsētā Piltenē balsoja 595 un Ugālē, kas turklāt ir pie galvenā novada lielceļa, balsoja 943 vēlētāji.

Rīgā palikuši divdesmit balss glabāšanas iecirkņi, un vienīgā lielākā maiņa bijusi pārcelt vienu iecirkni no Ķengaraga uz Vecrīgu. Tas noticis, ievērojot 2014. gada pieredzi: tad Ķengaragā bija divi iecirkņi, kur balsi paglabāja attiecīgi 677 un 234 vēlētāji, savukārt pilsētas centrā bija tikai viens 1. ģimnāzijā, kur balsi paglabāja 1967 vēlētāji. Šogad, lai lietas līdzsvarotu un atvieglotu dzīvi gan vēlētājiem, gan iecirkņa komisijām, 234 vēlētāju iecirkņa vietā balsi glabāt varēs 3. ģimnāzijā.

Laiks, kad varēs nodot balsi glabāšanā, visos 58 iecirkņos ir vienāds:

  • trešdien, 3. oktobrī 17—20;
  • ceturtdien, 4. oktobrī 9—12;
  • piektdien, 5. oktobrī 10—16.

PAPILDUS 3. SEPTEMBRĪ: Ak, jā, cilvēki atgādināja, te ir balss glabāšanas iecirkņu saraksts.

 

32.—33. augusts


Patīkami, ka šogad bijis arī 32. un 33. augusts. Gan nedēļas iekārtojuma, gan laikapstākļu ziņā. Jā, un velosēdeklītis rada jaunas un jaukas pārvietošanās iespējas.

%d bloggers like this: