Rīgas reitingi, un kas tajos redzams


Uzmanību piesaistīja raksts “Partiju reitingi Rīgā: Ušakova izredzes saglabāt mēra amatu strauji rūk”. Vispirms ar virsrakstu, bet pēc izlasīšanas arī ar tabulu:

Parēķināju un nu varu dalīties vērtējumā, cik virsrakstam taisnība un ko skaitļos var ieraudzīt un secināt jebkuŗš lasītājs.

1. Muļķīgi norādīt divas zīmes aiz kommata (tātad 1/10000), ja aptaujāts pustūkstotis, tātad mazākais iespējamais solis ir aptuveni 1/500 jeb 0,2%. Senāku aptauju skaitļi mudina domāt, ka tajās aptaujāts vairāk (piemēram, marta beigu aptaujā “Vienotības” un LRA+LA reitinga starpība ir 0,06%), tomēr ne tik, lai attaisnotu divas zīmes aiz kommata.

2. Turklāt aptaujas kļūdas robežas daudzkārt lielākas par 0,01%. Tas ir tāpat kā iespieddarbos prasīt papīra izmēru nevis 210×297 mm ±2 mm, bet 2×3 mm ±297 mm.

3. Pēdējā un daļēji priekšpēdējā aptauja notikusi, kad jau bija zināmi Rīgas kandidātu saraksti. Nav skaidrs, vai aptaujā izmantoti tieši tie.

4. Apgalvojums “Ušakova izredzes strauji rūk” rakstā pamatots, salīdzinot februāŗa sākuma un maija sākuma reitingu: 46,2% pret 40,5%. Bet! Ja salīdzina jaunāku attīstību, kopš aprīļa sākuma reitings audzis no 34,3% līdz 40,5%. Un, ja salīdzina visjaunāko attīstību — pēdējās divas aptaujas, tad reitings palicis nemainīgs 40±1% robežās. Katrā ziņā neredzu pamata apgalvot, ka reitings vienkāršā tagadnē rūk, turklāt strauji. Uzskatāmības labad S+GKR reitings grafikā:

5. Ivaram Ījabam taisnība, ka neizlēmušu latviešu vairāk nekā krievu, jo krievu partiju pudurī “Saskaņa” izteikta līdere, bet latviešu pudurī ir izvēle starp vairākām tuva reitinga partijām.

6. Reitingu pārrēķināšana pret aptaujātiem, kas atklājuši savu izvēli, tāpēc var mākslīgi mazliet paaugstināt “Saskaņas” reitingu, tomēr šādi iegūtiem skaitļiem ir priekšrocības, ka reitingi vairs nav atkarīgi no neizlēmušo skaita un tā pārmaiņām un ka skaitļu summa ir 100% līdzīgi kā vēlēšanās (ar mazu piebildi, ka 5% barjera ir >5% sarakstu balsu summas, jo to rēķina to derīgām vēlēšanu aploksnēm, nevis derīgām vēlēšanu zīmēm). Pārrēķinātie reitingi izskatās tā:

Saraksts 6.-18.febr. 20.febr.-4.marts 6.-13.marts 22.-28.marts 6.-17.aprīlis 18.-30.aprīlis 1.-14.maijs
S+GKR 60,8% 53,9% 54,2% 47,3% 48,6% 46,7% 47,8%
NA 12,0% 15,8% 11,1% 14,7% 10,9% 12,7% 11,4%
V 5,0% 7,9% 5,6% 9,3% 8,5% 9,6% 9,9%
JKP 6,2% 3,9% 9,7% 7,4% 6,4% 6,7% 9,5%
LRA+LA 6,3% 6,6% 11,1% 9,4% 11,0% 13,1% 9,2%
ZZS 3,9% 5,3% 5,6% 6,5% 9,3% 7,0% 6,9%
KPV 3,9% 3,9% 0,0% 1,9% 1,0% 2,5% 2,9%
Cits 1,9% 2,6% 2,8% 3,5% 4,3% 1,7% 2,6%

7. Kopš marta sākuma 5% pastāvīgi pārvar seši saraksti: S+GKR, NA, V, JKP, LRA+LA, ZZS. Pirmā vietā (kopš marta beigām maķenīt zem 50%) turas “Saskaņa”+GKR. No pārējiem sarakstiem augstākais reitings parasti Nācionālai apvienībai. Zem 5% pastāvīgi palikusi KPV un aptaujā vārdā nesaukti saraksti (Rīgas domes vēlēšanās vēl startē “No sirds Latvijai”, LSDSP, Eiroskeptiķu rīcības partija un “Par neatkarīgu Latviju”).

8. Uzskatāmības labad var attēlot grafikā, kā nu izskatās “Saskaņas”+GKR un pārējo sarakstu reitings, kuŗi aptaujās tiek pāri 5%:

Redzams, ka abas puses kopš marta beigām turas līdzīgā līmenī.

9. Tātad “Norstat” reitingi rāda, ka Ušakova izredzes nevis “strauji rūk”, bet kopš marta beigām svārstās uz vairākuma zaudēšanas robežas. Galīgo iznākumu noteiks:

  • ko izlems neizlēmušie — vai balsot un, ja balsot, tad par ko;
  • vēlētāju aktīvitāte un dažādu elektorāta grupu aktīvitātes atšķirības;
  • tā kā Rīgā dominē etnisks balsojums — kāda daļa latviešu nobalsos par “Saskaņu”+GKR;
  • kuŗi saraksti nepārvarēs 5% un cik vēlētāju par tiem būs balsojis.

Kam visvairāk: partiju kandidātu sarakstu skaits pašvaldību vēlēšanās


Pašvaldību vēlēšanas īstenībā nav vienas pa visu Latviju, bet 119 vienlaicīgas vēlēšanas mazākos vēlēšanu apgabalos. Tāpēc tajās startē visvairāk dažādu sarakstu. Pat neskaitot bezpartejiskas vēlētāju apvienības un kopīgus patstāvīgu partiju sarakstus, šais vēlēšanās piedalās visvairāk polītisku spēku. Saeimas vēlēšanās parasti padsmit sarakstu, bet šogad pašvaldību vēlēšanās — 49 partijas un vēl divas apvienotos sarakstos. 20 no tām ir reģionālās partijas, kam saistības dēļ ar noteiktu teritoriju būtu gandrīz neiespējami Saeimas vēlēšanās pārvarēt Latvijas mēroga 5% barjeru. (Līdz šim sekmīgākais mēģinājums ir “Latgales gaisma” 2002. gadā — 1,6% balsu.) Ir partijas, kas atturējušās startēt Saeimā, tomēr nolēmušas cīnīties atsevišķās pašvaldībās. Kā parasti ir dažas jaunas partijas. Bet kam visvairāk sarakstu?

Skaitot viena nosaukuma kandidātu sarakstus, iznākums tāds:

 

Bet redzat trīs vienādi tumšāk zaļus stabiņus? Jā, Zaļo un zemnieku savienība startē vairākos veidos: gan kā ZZS (partiju apvienība), gan kā Zemnieku savienība, kas ietilpst ZZS, gan kā Zaļā partija, kas tāpat ietilpst ZZS. Visām trim kopā kandidātu sarakstu skaits sasniedz 99. Līdzīgi, tikai ar mazākiem skaitļiem, ir Reģionu apvienībai. Tad ko, visvairāk sarakstu šogad pašvaldību vēlēšanās zaļzemniekiem? Lēnāk pār tiltu. Jo daudzās pašvaldībās zaļzemniekiem ir gan LZS, gan LZP saraksts. Un tas var liecināt kā par spēku, tā nesaskaņām (lai atceramies ZZS kandidātu svītrošanas līmeni Saeimas vēlēšanās). Turklāt dažādās pašvaldībās paralēlu sarakstu cēlonis var atšķirties.

Patiesībai vistuvāk varētu būt rādītājs, cik pašvaldībās kuŗš polītiskais spēks startē. Partiju apvienības un tajās ietilpstošās partijas lai skaitām kopā, apvienotos sarakstus ieskaitām katrai tajos ietilpstošai partijai, vēlētāju apvienības neskaitām nevienam, lai cik labi zinātu to polītisko piederību. Ja esmu pareizi saskaitījis, iznākums un visplašāk pārstāvēto partiju salīdzinājums ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā ir tāds:

Partija 2013. 2017. Starpība
ZZS 78 75 -3
NA 59 69 +10
LRA 40 60 +20
V 73 57 -16
SC 50 50 0

Labākai uzskatāmībai tas pats attēlā:

Gan augšana, gan dilšana viegli izskaidrojama. “Vienotība” zaudējusi premjera partijas statusu un varas partijas tēlu. Reģionu apvienība 2013. gadā nemaz ij dibināta nebija, bija vien reģionālās partijas, kas vēlāk apvienojās LRA. Tagad toties LRA ne tikai dibināta, bet arī Saeimā darbojas. Nācionālās apvienības cēlonis atrodams, skatoties pārmaiņas vēlēšanu apgabalu sadalījumā. Salīdzinot ar 2013. gadu, par 8 vairāk sarakstu iesniegts Zemgalē, kur pārklājums audzis no 54% līdz 85%. Turklāt nemaz neskaitot vēlētāju apvienību “Nacionālā apvienība Viesītes novadam un Sēlijai” un Rundāles novadveča Aivara Okmaņa sarakstu. Pieaugums Zemgalē vislielākā mērā ir apgabala koordinētāja Imanta Parādnieka nopelns.

Apkopojot: tāpat kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās visplašāk pārstāvēta ZZS, nākamie polītiskie spēki neatpaliek necik tālu, tuvākais sekotājs mainījies — iepriekš bija “Vienotība”, tagad NA. Un, protams, par kandidātu sarakstiem svarīgāki būs vēlēšanu iznākumi.

Tāds ar tādu sasatika: kopīgi vairāku partiju saraksti pašvaldību vēlēšanās


Pašvaldību vēlēšanās, ievērojot vēlēšanu apgabalu mērogu, ir plašākas iespējas iesniegt kandidātu sarakstu nekā Saeimas vai Eiroparlamenta vēlēšanās. Samērā plaši zināms, ka sīkākās pašvaldībās, kur mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, drīkst kandidēt arī bezpartejiskas vēlētāju apvienības. Otra atšķirība: kopīgu sarakstu var iesniegt divas vai vairāk partijas, nebūdams reģistrētā partiju apvienībā. Lielākoties izšķirīgi ir vietēji apstākļi, tomēr Latvijas mērogā iezīmējas sakarības, kuŗi polītiskie spēki ir ja ne gluži sabiedrotie, tad vismaz apsveŗami sadarbības partneŗi.

Kā ir šogad? CVK mājaslapā apkopots, kādi (un arī — kādi kopīgi) saraksti iesniegti. Pavisam 31 kopīgs saraksts, to skaitā 6 trīspartiju saraksti. Līdz piecpartiju sarakstam kā 2013. gadā nav tikts. Labi, vispirms saskaitām, cik reižu kuŗa partija ar kuŗu bijusi kopīgā sarakstā. Tad, lai atklātu nopietnākas sadarbības tīklu, atmetam tādas kopā būšanas, kas gadās tik vienreiz. Atlikums izskatās tā:

Kur pārējās partijas? Tām nav bijis pietiekami daudz (vismaz 2) vienādu kopīgu sarakstu, lai parādītos attēlā.

PAPILDUS 27. aprīlī. Jāatceras gan, ka kopīgi saraksti parasti ir maza daļa visu sarakstu. Piemēram, ja pareizi esmu saskaitījis, Nācionālā apvienība šogad startē 69 pašvaldībās, Reģionu apvienība kopā ar tajā ietilpstošām partijām  — 60, “Vienotība” — 57 pašvaldībās.

Kandidātu sarakstu un kandidātu skaits pašvaldībās


24. aprīlī noskaidrojās pašvaldību vēlēšanu kaujaslauki — beidzās (ar dažiem izņēmumiem) kandidātu sarakstu iesniegšana. Pavisam reģistrēti 594 saraksti ar 8944 kandidātiem (kandidātu skaits pēc kandidēšanas tiesību pārbaudes mazliet saruks), kas ir mazliet vairāk nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā, kad bija 589 saraksti ar 8725 kandidātiem. Izdalot 594 ar 119 (pašvaldību skaits), iegūst 5,0 — caurmēra sarakstu skaitu pašvaldībā. Caurmērs — caurmērs, tomēr stāvoklis dažādās pašvaldībās visai atšķiŗas:

Būtu dabiski lielāko sarakstu skaitu gaidīt galvaspilsētā Rīgā, kas ir lielākā pašvaldība pēc vēlētāju un ievēlējamo deputātu skaita. Tomēr Rīgā iesniegti 11 saraksti, bet rekordiste ir Ķekava ar 14. Tai seko Daugavpils ar 13 un Jūŗmala ar 12, bet Rēzeknē ir tikpat, cik Rīgā. Pretējā galā 5 novadi, kur iesniegts tikai 1 saraksts, tāpēc iesniegšana pagaŗināta līdz 4. maijam. Starp citu, Rīgas 11 ir mazākais skaits kopš neatkarības atjaunošanas:

Kritums pēc 2009. gada saistīts ar to, ka šai gadā visai sāpīgi iedarbojās 5% barjera tikšanai Rīgas domē. Iznākumā vairākas partijas apvienojās, citas iznīka.

Izdalot kandidātu skaitu ar ievēlējamo deputātu skaitu, iegūstams konkurss tikšanai domē. Ja visos sarakstos kandidātu būtu tik, cik ievēlējamo deputātu, konkurss sakristu ar kandidātu sarakstu skaitu pašvaldībā. Tomēr pašvaldību vēlēšanu likums ļauj gan iesniegt nepilnus sarakstus, gan pieteikt sarakstā līdz 3 kandidātiem vairāk par ievēlējamo domnieku skaitu. Latvijā kopumā konkurss ir 5,5 kandidāti uz deputāta vietu, mazāks par 1 nekur nav (tā ka nekur nebūs jāsludina atkārtotas vēlēšanas), bet lielākais ir šādās pašvaldībās:

Šobrīd pietiks, esmu iecerējis uzrakstīt vēl par dažādu partiju sarakstu skaitu un kandidātu statistiku.

Ušakovs: ja Strīķe kandidēs, “Vienotība” noteikti netiks iekšā


Saskaņotais resurss (paldies Mārim Alksnim par apzīmējumu) focus.lv iespiedis priekšvēlēšanu interviju ar “Saskaņas” Rīgas pilsētas galvu Nilu Ušakovu. Atbildot, kādu prognozē nākamo Rīgas domes sastāvu, galvenais Ušakova vēstījums ir — loterija:

Es domāju, ka šo Rīgas domes vēlēšanu gala rezultāts zināmā mērā ir loterija, jo ir grūti prognozēt ne tikai atsevišķu partiju rezultātus, bet arī vēlētāju aktivitāti. .. Ja man šodien jautā, kuras partijas tiks nākamajā Rīgas domē un kuras netiks, pateikšu godīgi, tā var būt absolūta loterija..

Taču tūlīt pēc tam Ušakovs izteic konkrētu, viegli pārbaudāmu īstermiņa prognozi:

Ij ne trīs mēneši nepaies, kad redzēsim, cik tāda prognoze vērta.

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos un Rīgas tautībām


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gada sākuma statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos joprojām par 176 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2129,3 tk pret 1953,0 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (48 489 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos un Rīgas tautībām.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā natūrālizācija pret, tāpēc 2016. gada otrā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,27‰ un šī gada sākumā bijis 72,85% (neskaitot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2008. gada jūlija:

latviesu-ipatsvars-pilsonos-2017-janvaris

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo desmit gadu svārstības notikušas nepilna procenta robežās:

latviesu-ipatsvars-pilsonos-2017-janvaris-no-0

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, nākamās Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par 0,2% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Bet tuvākās vēlēšanas nav Saeimas, bet pašvaldību jau pēc trīs mēnešiem, un svarīgākās no tām, protams, Rīgas domes. Arī te līdzīgi var izšķirties viens mandāta liktenis, taču varbūtība pamaza, jo 1/60 (Rīgas domē 60 deputātu) ir 1,7%, daudz vairāk nekā 0,2% vispārējas vēlētāju sastāva maiņas.

Toties Rīgas vēlētāju kopumu daudz vairāk nekā vispārēja pilsoņu sastāva latviskošanās ietekmē migrācija un dzīvesvietas deklarēšanas kampaņas. Lūk, kā mainījies Rīgas tautību sastāvs kopš 2013. gada vidus, tātad, var teikt, iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām:

rigas-iedz-sk-pa-tautam-2017-janvaris

Pēdējā pusgadā Rīga atkal kļuvusi mazliet latviskāka — visai līdzīgi kā 2015. gada otrā pusgadā. Protams, ir vairākas pārejas, kamēr no iedzīvotājiem nonāk līdz derīgām balsīm vēlēšanās, tomēr tuvināti pietiek ar aplēsi, ka tautību maiņa no 2013. gada vidus līdz gaidāmām domes vēlēšanām 3. jūnijā pārsniegs 1/60 iedzīvotāju sastāva. Un jā, vēl līdz 5. martam var deklarēt dzīvesvietu pašvaldībā, kur balsot (ja līdz šim tās nesakrīt).

2017. gads Eiropai — trīs vēlēšanas šogad


Pērn Eiropā galvenais vēlēšanu notikums, protams, bija britu nobalsošana par izstāšanos no ES. Pakāpienu zemāk drūzmējas vairāki citi:

  • Nīderlandē vēlētājiem pa rokai gadījās asociācijas līgums ar Ukrainu, lai pateiktu, ko viņi domā par ES;
  • it kā ne pirmo reizi vēlēšanas rīko, tomēr Austrija vēlēja prezidentu turpat visu gadu, pat atceldama un pārceldama vēlēšanas;
  • Moldovā satversmes tiesa atjaunoja tiešas prezidenta vēlēšanas, un tajās ievēlēja Kremļa kandidātu;
  • Italijas premjers rīkoja nobalsošanu par saviem satversmes grozījumiem un piesolīja atkāpties, ja noraidīs. Noraidīja, bija jāatkāpjas.

Arī šogad gaidāmas vairākas svarīgas vēlēšanas, turklāt papildu spriedzi rada iespējamā eiropiešu reakcija uz 3. pasaules imigrantu iebr[a]ukšanu un pieredze ar brizeju un Trampu. Manuprāt, īpašu uzmanību pelna trīs vēlēšanas.

Laika ziņā pirmās ir jau pēc pāris mēnešiem: 15. martā Nīderlandes parlamenta apakšpalāta (Otrā kamera). Tajā ir 150 deputātu, visa valsts (13 miljoni vēlētāju) viens vēlēšanu apgabals, barjera 1/150 jeb 0,67%. Nav brīnums, ka visai augsta polītiskā sadrumstalotība.

Neatkarīgi no vērotāju attieksmes ciešākā uzmanība pievērsta nācionālajai Gērta Vildersa Brīvības partijai. Nīderlandē partiju reitingus parasti mēra nevis balsu procentos, bet Otrās kameras vietās, un šobrīd Brīvības partija ir 1. vietā ar 35 vietām, salīdzinot ar premjera līberāļu 24 un kristīgo dēmokratu 15. Tiesa, Nīderlandē vērojama parādība, ka daļa pilsoņu, kuŗi vēlēšanu starplaikā aptaujās sakās atbalstām Brīvības partiju, tuvāk vēlēšanām sabīstas no savas uzdrošināšanās un nobalso par ko līberālāku. No otras puses — tik augsts reitings tik tuvu vēlēšanām Brīvības partijai vēl nav bijis.

Kādi varētu būt iznākumi? Parastā piezīme: notikumu virzienu mēdzu prognozēt samērā labi, bet esmu konservātīvs pēc dabas, tāpēc pārmaiņu apmēru — vienalga, uz labu vai ļaunu — bieži paredzu mazāku, nekā notiek īstenībā. Otra piezīme: te un turpmāk vairāk pievērsīšos, cik ticami un labvēlīgi iznākumi var būt nācionālistiem. Kreisā Darba partija jūtami zaudēs, Brīvības partija var iegūt 1. vietu, bet ne dominējošu. Tāpēc turpmākais atkarīgs no pārējām partijām: vai tās piekritīs koalīcijai, vai apvienosies atstāt brīvībniekus opozīcijā. Ja arī Brīvības partija būs valdībā, nedomāju, ka Vildersam ļaus kļūt par premjeru. Svarīgākais būs metapolītika: cik lielā mērā sabiedriskā doma un valdības politika būs vērsta nosargāt Nīderlandes brīvības pret islāmizēšanu. Starp citu, Nīderlandē imigranti jau sākuši atkrist no kreisajiem, imigrantu partija jau nodibināta, un tai ir labas izredzes pirmo reizi vēlēšanās tikt parlamentā.

23. aprīlī sākas Francijas vēlēšanas, precīzāk, prezidenta vēlēšanu 1. kārta. Janvāŗa beigās vēl būs sociālistu priekšvēlēšanas, lai izraudzītu savu kandidātu, taču pašreizējā prezidenta partijai diez vai kāds lēš pat iekļūšanu 2. kārtā. Aptaujas rāda visai sīvu cīņu, tomēr ticamākais izskatās, ka otrā kārtā 7. maijā sacentīsies putinists Fransuā Fijons (republikāņi), kas negrasās sargāt savu valsti arī no 3. pasaules imigrantu iebrukuma un islāmizēšanas, un putiniste Marina Lepēna (Nācionālā fronte), kas gatava vērsties vismaz pret imigrāciju un islāmizāciju. Gada nogalē atklājies, ka Lepēnai apsīkuši Krievijas finanču avoti, un tas mudina domāt, ka Kremlis par savu kandidātu izraudzījies Fijonu. Ar nepacietību gaidu, kad tie, kas sludināja, cik jauki būtu ievēlēt sievieti par amerikāņu prezidenti, sāks tikpat aizgrābti saukt pēc pirmās franču prezidentes.

Izredzes? Otrās kārtas aptaujās Fijons priekšā Lepēnai ar 2:1. Vēl var salīdzināt ar 2015. gada reģionu vēlēšanām. Augstākais Nācionālās frontes atbalsts 1. kārtā bija 41% divos reģionos. 2. kārtā fronte šais reģionos dabūja 42% un 45%. Grūti iedomāties, ka valstī kopumā gaidāmi labāki panākumi. Tāpēc mana šībrīža prognoze ir, ka Lepēna iekļūs otrā kārtā un var iegūt 1 .vietu pirmā kārtā, taču 2. kārtā Fijons uzvarēs ar 60:40.

Bet tas vēl nav viss. 11. jūnijā notiek parlamenta (Tautas sapulces) vēlēšanas, un 18. jūnijā otrā kārta, kad parasti ievēlē lielāko daļu deputātu. Vēlētāji mēdz turpināt prezidenta vēlēšanās iesākto, tāpēc kreisais spārns varētu zaudēt republikāņiem. Mažoritāra divu kārtu vēlēšanu sistēma ievērojami apgrūtina malēju (jebkādā ziņā) kandidātu ievēlēšanu, tāpēc Nācionālā fronte 2012. gadā ar 14% balsu izcīnīja vien 2 vietas no 577. Šoreiz, pieņemot ~20% balsu, tiktu grūti nosakāms divciparu skaitlis (bet drīzāk tuvāks 10 nekā 100), taču tik un tā stingrs mazākums.

Treškārt, precīzs datums, cik saprotu, vēl nav noteikts, bet gan jau septembŗa beigās vēlēs Vācijas Bundestāgu (parlamenta apakšpalāta). Vācija iedzīvotāju un saimniecības ziņā ir lielākā Eiropas valsts, un pašreizējās kancleres (valdības vadītājas) Angelas Merķeles ieguldījums nelegālu imigrantu ievešanā diez vai pārspējams. Bundestāgam ir it kā jaukta vēlēšanu sistēma, tomēr izšķirīgs ir balsu sadalījums proporcionālā daļā. Lai īsteni tiktu iekšā, jāgūst vismaz 5% balsu vai vismaz 3 vienmandāta vietu.

Reitingu attīstība ir tāda:

 german_opinion_polls_2017_election1

Kā redzams, 2015. gada vidū noticis vai sācies kas tāds, kā dēļ Merķeles partija jūtami nokritusies, bet “Alternātīva Vācijai” trīskāršojusi atbalstu un izvirzījusies par 3. lielāko partiju. Varam trīsreiz minēt, kas. Līdz rudenim, kad skaitīs cāļus, vēl jānodzīvo, bet pa ceļam vēl būs dažas cāļu miniskaitīšanas — zemju vēlēšanas: 26. martā Zārā, 7. maijā Šlēsvigā-Holšteinā un 14. maijā Ziemeļreinā-Rietumfālē.

Sociāldēmokrātiem bija reāla iespēja cīnīties par Merķeles gāšanu, izvirzot par kanclera kandidātu bijušo Eiroparlamenta vadītāju Mārtiņu Šulcu, taču tā vietā viņi izvēlējušies veģetēt pie Merķeles sāniem arī turpmāk. Jo visticamākais iznākums ir, ka Merķele koalīcijā ar sociķiem paliks arī pēc vēlēšanām. Iespējams, abas partijas gūs visu laiku zemāko rezultātu, teiksim, 30% un 20%, tomēr ar to pietiks, lai paliktu pie varas. Ja pat notiek polītiska zemestrīce, “Alternātīva Vācijai” apsteidz sociāldēmokratus un KDS/KSS+SDP nav vairākuma, var droši prognozēt, ka Alternātīva pie varas netiks — valdošās partijas paņems pulciņā zaļos vai brīvos dēmokratus (ja viņi iekļūs Bundestāgā). Arī te svarīgākais būs metapolītika: cik lielā mērā sabiedriskā doma un valdības politika būs vērsta nosargāt Vāciju pret islāmizēšanu un imigrāciju.

Apkopojot: britu balsojums atjaunot neatkarību ir ES gala sākums. Diemžēl pati ES parūpējusies, lai mierīga pārtapšana nācionālās valstīs, kas brīvprātīgi sadarbojas cita ar citu, būtu apšaubāma — pašnāvnieciskas etnopolītikas sekas ir augoši 3. pasaules kolonistu un pamattautu konflikti, kas 2016. gadā bija asāki nekā 2015. gadā. Vēlētāju reakcija uz vartuŗu atsvešināšanos no savas tautas un uz viņu riebumu pret pilsoņiem turpināsies 2017. gadā, nācionālisti Vecajā Eiropā gūs lielākus panākumus vēlēšanās, attiecīgi arī ietekmi, taču ne pietiekami, lai līdzinātos Ungarijai, Polijai, brizejai vai Trampam. Svarīgākais būs metapolītika: tautu attieksme pret dzīšanu pašnāvībā un cik lielā mērā vartuŗi bailēs zaudēt varu atmetīs savas tautas nicināšanu un nīcināšanu.

%d bloggers like this: