Vēlēšanu detektīvuzdevums: kā gadījās četras liekas vēlēšanu zīmes?


Gatavojoties Ķekavas tiesai, pārskatīju citas vēlēšanu tiesu lietas. Arī 2001. gada Preiļu novadu. Lūk, “Latvijas Vēstneša” raksts par to un citām 2001. gada lietām. Izlasīju, un tūlīt radās stipra hipoteze, kāpēc Preiļu novada vēlēšanu iecirknī, skaitot balsis, tika atklātas četras liekas vēlēšanu zīmes. Apjautājos kolēģiem, kas tolaik strādāja — jā, hipoteze pareiza.

Tāpēc atļaujos uzdot detektīvuzdevumu: izlasiet “Latvijas Vēstneša” rakstu un atbildiet, kā Preiļu novada iecirknī, skaitot balsis, gadījās četras liekas vēlēšanu zīmes. Rakstā ir visas nepieciešamās ziņas, lai ar augstu ticamību izsecinātu.

Vienā Ķekavas vēlēšanu iecirknī būs atkārtota balsošana


Foto: Kaspars Krafts, F64 fotoaģentūra

Administrātīvā apgabaltiesa 21. jūnijā uzdevusi izsludināt atkārtotu balsošanu Ķekavas novada 785. vēlēšanu iecirknī un noraidījusi pieteikumus atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu rīkot šajā iecirknī atkārtotu balsošanu. Tādējādi kļuvis skaidrs, ka pirmoreiz atjaunotās Latvijas vēsturē notiks tāda lieta. Kāpēc?

Pirmkārt, Ķekavas novada vēlēšanu iznākumi tika apstrīdēti, pamatojoties uz to, ka 785. iecirkņa urnā, ko izmantoja balsošanai iecirknī vēlēšanu dienā, bija par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk nekā balsotāju skaits iecirknī vēlēšanu dienā. Otrkārt, sešu derīgu vēlēšanu aplokšņu saturs varēja ietekmēt Ķekavas novada domes deputātu sastāvu, jo Jaunās konservātīvās partijas un apvienotā “Vienotības”, “Izaugsmes” un “Latvijas attīstībai” kandidātu sarakstā pēdējo ievēlēto deputātu no pirmā neievēlētā kandidāta šķīra tikai attiecīgi piecas un divas balsis. Tāpēc CVK nolēma rīkot 785. iecirknī atkārtotu balsošanu. Taču CVK lēmumu veseli trīs kandidātu sarakstu pārstāvji pārsūdzēja tiesā. Tomēr tiesa nu viņu pieteikumus noraidījusi, jo pārkāpums ir bijis un vēlēšanu iznākumus tas varēja ietekmēt.

Personīga piebilde: lasot spriedumu, pirmoreiz mūžā baudīju jauku izjūtu, ko laikam mēdz baudīt jūristi — lasīt, ka tiesa motīvu daļā piekrīt taviem vārdiem un atsaucas uz tiem.

Bet labi, kas tagad? Pašvaldību vēlēšanu likums par atkārtotu balsošanu ir visai skops:

  • līdz atkārtotas balsošanas iznākumu spēkā stāšanās dienai novada domes darbu nodrošina līdzšinējā dome;
  • tiesības piedalīties atkārtotā balsošanā ir tiem, kas bija balsstiesīgi 785. iecirkņa vēlētāji 3. jūnija vēlēšanās;
  • jābalso būs par tiem pašiem kandidātu sarakstiem kā 3. jūnijā.

Ķekavā ir augstākā polītiskā sadrumstalotība Latvijā: 14 kandidātu sarakstu; 13,9 kandidāti uz deputāta vietu; 9,19 partiju liela balsu sadrumstalotība. Turklāt 3. jūnijā piecas partijas trāpīja pusprocenta intervallā ap domē tikšanas barjeru: 5±0,25%. Tagad sacīkstes sākas no jauna, bet starta pozicijas rāda 3. jūnija skaitļi:

Saraksts Pārējie Ķekavas novada iecirkņi Barjeras % 785. iecirknis Barjeras % Kopā Barjeras %
Jaunā konservātīvā partija 1650 23,93% 295 13,41% 1945 21,38%
Latvijas zemnieku savienība 603 8,74% 495 22,50% 1098 12,07%
Reģionu alianse 837 12,14% 185 8,41% 1022 11,24%
“Gods kalpot mūsu Latvijai” 630 9,14% 241 10,95% 871 9,58%
“Vienotība”, “Izaugsme”, “Latvijas attīstībai” 601 8,72% 118 5,36% 719 7,90%
“Saskaņa” 575 8,34% 48 2,18% 623 6,85%
“Vienoti Latvijai” 420 6,09% 54 2,45% 474 5,21%
Vidzemes partija 258 3,74% 215 9,77% 473 5,20%
Latvijas Zaļā partija 396 5,74% 71 3,23% 467 5,13%
Nācionālā apvienība 352 5,10% 98 4,45% 450 4,95%
“No sirds Latvijai” 279 4,05% 153 6,95% 432 4,75%
“Sadarbība” 163 2,36% 146 6,64% 309 3,40%
“KPV LV” 52 0,75% 42 1,91% 94 1,03%
“Iedzīvotāji” 29 0,42% 17 0,77% 46 0,51%
KOPĀ 6845 99,26% 2178 99,00% 9023 99,20%

Pašvaldību polītiskā sadrumstalotība: vai tiešām “kur divi latvieši, tur trīs partijas”


Priekš vēlēšanām rakstīju, kāds konkurss kuŗā pašvaldībā gaidāms, tas ir, cik kandidātu un sarakstu kur iesniegts. Nu vēlēšanas pagājušas un var redzēt, kāda kur polītiskā sadrumstalotība. Jo saraksti gūst dažādu balsu un vietu skaitu, un 15 deputātu pašvaldībā sadalījums 6-5-4 vairāk sadrumstalots nekā 10-2-1-1-1, kaut pirmā piemērā tikai trīs saraksti, bet otrā — pieci. Sadrumstalotības mērīšanai izdomāti vairāki rādītāji, no tiem vēlēšanu izpētē visplašāk lieto efektīvo sastāvdaļu (partiju) skaitu. Būtība vienkārša — skaitlis, kas rāda, cik vienlielas sastāvdaļas radītu tikpat lielu sadrumstalotību, un formula:

N=1/∑pi2, kur N — sadrumstalotība, p— i-tās partijas balsu vai vietu īpatsvars.

Ja ērtāk izmantot ne īpatsvaru (procentus) bet absolūtos skaitļus — balsis vai vietas, tad formula izsakāma citādi:

N=(∑Pi)²/∑Pi2, kur N — sadrumstalotība, P— i-tās partijas balsu vai vietu skaits.

Piemēram, 40%-30%-20%-10% sadalījuma sadrumstalotība ir 1/(0,4²+0,3²+0,2²+0,1²)=3,33. Vai iepriekš minētos piemēros: 15²/(6²+5²+4²)=225/77=2,92 un 15²/(10²+2²+1²+1²+1²)=225/107=2,10. Šādā veidā aprēķinot visu pašvaldību balsu sadrumstalotību, karte ir tāda:

Skaidrības labad jāpiebilst, ka dažās pašvaldībās vēlēšanu iznākumi apstrīdēti. Te izmantoti skaitļi, ko apstiprināja pašvaldību vēlēšanu komisijas.

Lielākā un mazākā balsu sadrumstalotība bijusi:

Pašvaldība  Nv    Pašvaldība  Nv 
Ķekavas novads    9,19 Siguldas novads    1,51
Jēkabpils    7,50 Auces novads    1,49
Aglonas novads    7,30 Strenču novads    1,48
Burtnieku novads    7,24 Jaunpils novads    1,46
Talsu novads    6,71 Lubānas novads    1,43
Saldus novads    6,57 Sējas novads    1,40
Bauskas novads    6,29 Tērvetes novads    1,38
Ķeguma novads    5,45 Engures novads    1,18
Garkalnes novads    5,43 Zilupes novads    1,16
Ozolnieku novads    5,28 Rundāles novads    1,00

Vietu sadrumstalotības aina ir līdzīga, taču nedaudz zemākā līmenī, jo darbojas 5% barjera:

Lielākā un mazākā vietu sadrumstalotība bijusi:

Pašvaldība  Ns    Pašvaldība  Ns 
Aglonas novads    7,36 Jaunpils novads    1,53
Jēkabpils    7,35 Lubānas novads    1,53
Ķekavas novads    7,05 Sējas novads    1,53
Burtnieku novads    6,82 Krāslavas novads    1,51
Talsu novads    6,72 Siguldas novads    1,47
Bauskas novads    6,15 Auces novads    1,47
Saldus novads    5,90 Tērvetes novads    1,25
Alojas novads    5,23 Zilupes novads    1,25
Ozolnieku novads    5,00 Engures novads    1,14
Inčukalna novads    5,00 Rundāles novads    1,00

Senāk sadrumstalotības mērs bija Jūŗmala, bet šogad esmu dzirdējis runājam par dažu pašvaldību ķekavizāciju. Tiešām — salīdzinot ar 2013. gadu, Jēkabpilī, Talsos, Burtniekos vietu sadrumstalotība augusi >1,5 reizes, un tagad tās šai ziņā līdzinās Ķekavai. Protams, katrs gadījums ir īpašs un atšķirīgs, taču kopumā lielāka sadrumstalotība saistīta ar sarežģītāku koalīciju veidošanu un nestabilāku valdošo vairākumu.

Starpību starp balsu un vietu sadrumstalotību lielākoties rada 5% barjera un tas, cik daudz balsu palikušas zem tās. Mazākos novados sava ietekme arī tam, ka vietu sadrumstalotība nevar būt jebkāds skaitlis, bet atbilst noteiktiem mandātu sadalījumiem: 8-1 → 1,25; 7-2 → 1,53 utt.

Nobeigumā par Rīgu, kas līdz šim netika pieminēta. Valsts galvaspilsētā ir divi vēlētāju skaitā aptuveni līdzīgi partiju puduŗi: latviešu un krievu. Latviešu puduris iekšēji visai sadrumstalots (balsu sadrumstalotība 4,61), krievu pudurī dominē “Saskaņa” (1,02). Saliekot abus kopā, iznākums ir 3,21 balsu sadrumstalotībai un 2,91 vietu sadrumstalotībai. Samazinājums ir desmitā tiesa, un no valstspilsētām tikai Jēkabpilij tas zemāks, tā ka jāsecina, ka šogad Rīgā zem 5% barjeras palicis samērā maz balsu. Sadrumstalotības attīstība Rīgā un Latvijā kopumā kopš neatkarības atjaunošanas bijusi tāda:

Rīga bez “Saskaņas” un latviešu partiju sāncensība, īpaši starp LRA+LA un JKP


Ja vēlēšanās kāda partija tālu pārspēj citas, var būt vērts apskatīties, kāda aina paveŗas, neskaitot 1. vietas ieguvēju. Tā esmu darījis, rādīdams Latviju bez “Vienotības” 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās. Tāpat var būt vērts apskatīties, kāda aina paveŗas noteiktā partiju grupā. Tā esmu darījis, rādīdams sīkpartiju sekmes 2014. gada Saeimas vēlēšanās. Vēl var būt vērts apskatīties, kāda aina paveŗas, salīdzinot noteiktu partiju pāri. Tā esmu darījis, rādīdams Nācionālās apvienības un “Vienotības” pāri 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās.

Šogad Rīgas domes vēlēšanās var ar vienu karti nošaut visus trīs minētos zaķus: pirmkārt, Rīgu bez “Saskaņas”; otrkārt, latviešu partiju sāncensību; treškārt, LRA+LA un JKP pāri. “Saskaņa” bija tālu priekšā nākamai partijai (51,0% pret 13,7%), ka pamatkartē kaut kas cits parādās vien dažos iecirkņos. Tai pretī bija vairākas līdzīgu reitingu latviešu partijas, taču vēlēšanās 2. vietu ieguva vien LRA+LA un JKP. Tuvākais, kur vēl kāds ticis, ir 60. iecirknis 93. vidusskolā Dārzciemā, kur Nācionālā apvienība par vienu balsi atpaliek no 2. vietas. Pa diagonāli pārbraucot vēlēšanu iznākumiem, šķita, ka LRA+LA stiprāka centrā, bet JKP savrupmāju rajonos. Iepazīstoties ciešāk, karte ir tāda:

Ne vella. Gandrīz nekas nav saredzams. Iedomājos, varbūt procentu punkti nav labākais rādītājs, jo pārkrievotos rajonos latviešu partiju īpatsvars zemāks, iznākumā to balsu starpība tuva nullei. Varbūt tāpēc labāk būtu balsu attiecība. Lūk, iznākums ar to:

2017-lra_la-pret-jkp_LI (2)

Te tomēr iezīmējas, ka JKP vēlētāju uztverē bijusi latviskāka par LRA+LA, attiecīgi latviskākos rajonos priekšā JKP, bet pārkrievotos lielāks LRA+LA pārsvars. Un vai tik nav tā, ka 77. iecirknī (Brasa, Skanste) JKP labā uzdarbojušies “Lielo kapu draugi”?

Eglāja 2017. gada dome


Sensenos laikos, gandrīz priekš gadsimta ceturkšņa, 1994. gada vasarā gulēju uz balkona, sauļojos un pētīju tā brīža Rīgas domes vēlēšanu iznākumus. Visu ko izpētīju — un arī izdomāju, kāda būtu Rīgas domes vēlēšanu sistēma, būt’ man bījse tā varīte. Tātad — kā vēlētu Eglāja domi?

  1. Domes deputātu skaits būtu optimāls. Tolaik 87, šogad 95.
  2. Nebūtu mākslīgas (5% vai citādas) barjeras iekļūšanai domē. Barjeras mērķi — mazināt polītisko sadrumstalotību — var sasniegt arī citādi, ne tikai ar barbarisku patvaļīgu šķērsli.
  3. Vietu dalīšanai izmantotu nevis Senlaga dalītājus (1; 3; 5 utt.), bet Donta 1; 2; 3 utt. Donta dalītāji izdevīgāki lielākām partijām un dabiskāki — partijas ir gluži kā veikalā pircēji, kas ar savu naudiņu (gūto balsu skaitu) lūko pēc 60 vai 95 mantiņām, kam pakāpeniski pazemina cenu, līdz visas pārdotas.
  4. Būtu seši vēlēšanu apgabali pēc rajonu (priekšpilsētu) skaita — cilvēcīgāka gaŗuma kandidātu saraksti, lielāka vietējība un izdevīgāk lielākām partijām.
  5. Vietu sadalījumu starp apgabaliem noteiktu nevis pēc balsstiesīgo, bet derīgo vēlēšanu zīmju skaita, tādējādi novēršot aktīvitātes atšķirību radītus proporcionālitātes kropļojumus un iespējami tuvu ideālam īstenojot vienlīdzīgu vēlēšanu principu “viens cilvēks, viena balss”.

Ar tādiem noteikumiem šīgada Rīgas domes vēlēšanu iznākumi būtu:

Rajons Vietas S+GKR LRA+LA JKP NA V ZZS
Centra 3 1 1 1
Kurzemes 17 11 2 2 1 1
Latgales 24 16 3 2 2 1
Vidzemes 26 13 4 4 3 1 1
Zemgales 15 8 2 2 2 1
Ziemeļu 10 7 1 1 1
KOPĀ 95 56 13 12 9 4 1

Te redzams, ar ko tāda vēlēšanu sistēma atšķiŗas no īstenībā izmantotās. Pirmkārt, tā izdevīgāka lielākām partijām — “Saskaņa” pat bez barjeras gūst vairāk (56/95=58,9%) nekā īstenībā (32/60=53,3%). Otrkārt, barjeras trūkums ļauj iegūt simbolisku pārstāvniecību arī partijām, kas palikušas samērā tuvu zem 5%, šai reizē ZZS (3,3% balsu), bet ne vairs KPV ar 1,5%. Treškārt, papildu vietas lielākām un sīkākām partijām tiek uz kaut kā rēķina — un tās ir vidēja lieluma partijas, šai reizē LRA+LA, JKP, NA un V. Jā, Latvijas vēlēšanu sistēma (arī Saeimas vēlēšanās) ir visai izdevīga vidēja lieluma partijām, un pagrūti izdomāt citu tikpat vienkāršu, kas būtu vēl izdevīgāka.

Rīgas dome: kam vēlēšanās pietrūka vismazāk


Kam Rīgas domes vēlēšanās pietrūka vismazāk, lai gūtu sev labāku iznākumu? Visvieglāk ieraudzīt, ka pirmais saraksts zem 5% barjeras ir ZZS. Cik tam pietrūka tikšanai Rīgas domē? Rīgā pavisam bija 250 107 derīgu vēlēšanu aplokšņu, tātad 5% barjera ir 250107:20=12505,35. ZZS guva 8249 balsis, tātad tikšanai domē pietrūka 12506-8249=4257 balsis. Daudz. Pirmkārt, vairāki tūkstoši, otrkārt, ZZS vajadzēja aptuveni pusotru reizi vairāk balsu.

Taču tas nav viss. Dalot domes mandātus tajā iekļuvušām partijām, kāds saraksts taču saņēma 60. deputāta vietu un kādam būtu tikusi 61. vieta. Te būtu jānoskaidro trīs lietas:

  • kam veicās dabūt pēdējo mandātu;
  • kam neveicās palikt pirmiem aiz svītras ar 61. dalījumu;
  • cik balsu vajadzētu 61. dalījuma sarakstam, lai apsteigtu pēdējā mandāta ieguvēju.

Mandātu sadales kārtība aprakstīta pašvaldību vēlēšanu likuma 41. pantā. Atbilstīgi tai Rīgas domes mandātu sadales tabula izskatās tāda (dalījumi noapaļoti līdz veselam skaitlim):

Nr. p. k. Dalītājs S+GKR LRA+LA JKP NA V
1. 1 127099 34176 33553 23135 15653
2. 3 42366 11392 11184 7712 5218
3. 5 25420 6835 6711 4627 3131
4. 7 18157 4882 4793 3305 2236
5. 9 14122 3797 3728 2571 1739
6. 11 11554 3107 3050 2103 1423
7. 13 9777 2629 2581 1780 1204
8. 15 8473 2278 2237 1542 1044
9. 17 7476 2010 1974 1361 921
10. 19 6689 1799 1766 1218 824
11. 21 6052 1627 1598 1102 745
12. 23 5526 1486 1459 1006 681
13. 25 5084 1367 1342 925 626
14. 27 4707 1266 1243 857 580
15. 29 4383 1178 1157 798 540
16. 31 4100 1102 1082 746 505
17. 33 3851 1036 1017 701 474
18. 35 3631 976 959 661 447
19. 37 3435 924 907 625 423
20. 39 3259 876 860 593 401
21. 41 3100 834 818 564 382
22. 43 2956 795 780 538 364
23. 45 2824 759 746 514 348
24. 47 2704 727 714 492 333
25. 49 2594 697 685 472 319
26. 51 2492 670 658 454 307
27. 53 2398 645 633 437 295
28. 55 2311 621 610 421 285
29. 57 2230 600 589 406 275
30. 59 2154 579 569 392 265
31. 61 2084 560 550 379 257
32. 63 2017 542 533 367 248
33. 65 1955 526 516 356 241
34. 67 1897 510 501 345 234
35. 69 1842 495 486 335 227
36. 71 1790 481 473 326 220

Kā redzams, 60. lielākais dalījums ir 1974 JKP sarakstam un aiz tā seko vairāki “Saskaņas” dalījumi. Bet cik “Saskaņai” pietrūka, lai atņemtu JKP devīto mandātu un gūtu 33 vietas? Vispirms JKP balsu skaits jādala ar devīto JKP dalītāju, tas ir, 17, un tad dalījums (tas pats, kas noapaļots ir 1974) jāreizina ar “Saskaņas” 33. dalītāju, tas ir, 65. Ievietojot skaitļus, 33553:17·65=128290,9. Tātad “Saskaņai” bija jāgūst vismaz 128 291 balss, un starpība no īstenībā gūtā ir 128291-127099=1192. Mazāk nekā ZZS, tomēr vienalga daudz, vairāk nekā tūkstoš balsu. Nē, šogad Rīgas domes vietu sadalījumu partijām ne tuvu nav izšķīrušas dažas balsis.

Raunas novads: kad ar >5% nepietiek tikšanai domē


Viena lieta, cik īsti liela 5% barjera vēlēšanās, bet ir vēl cita — mazākās pašvaldībās arī ar tās pārvarēšanu var nepietikt iekļūšanai domē. Pašvaldībās, kur mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, ir 9 deputāti, tāpēc viena deputāta vieta tik daudz balsu vērta, ka rada dabisku barjeru, kuŗa var būt augstāka par 5%. 2013. gadā tā gadījās Strenčos, šogad Raunas novadā.

Derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits Raunas novadā bija 1310, tātad 5% barjera ir 1310/20=65,5 balsu. To pārvarējuši visi trīs kandidātu saraksti. Vietu sadale notiek pašvaldību vēlēšanu likuma 41.panta kārtībā, bet centīšos paskaidrot vienkāršāk un soli pa solim.

Vispirms ņem par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu un izdala ar 1, iegūstot to pašu skaitli:

  • “Mēs savam novadam” — 981;
  • “Vienotība” — 67;
  • “Laiks pārmaiņām” — 240.

No šiem trim skaitļiem atrod lielāko. Tas rāda, kuŗam sarakstam tiek pirmā Strenču novada deputāta vieta:

  • “Mēs savam novadam” — 981;
  • “Vienotība” — 67;
  • “Laiks pārmaiņām” — 240.

Sarakstam, kas nupat guvis deputāta vietu, gūto balsu skaitu dala ar nākamo nepāŗa skaitli. Šai piemērā tas būs 981/3=327. Iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

  • “Mēs savam novadam” — 981; 327;
  • “Vienotība” — 67;
  • “Laiks pārmaiņām” — 240.

Veidojas jauns trīs skaitļu komplekts, no kuŗiem atkal izraugās lielāko. Šoreiz tas ir 327, tātad arī otro domes vietu gūst “Mēs savam novadam”. Šī saraksta balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (5):

  • “Mēs savam novadam” — 981; 327; 196,2;
  • “Vienotība” — 67;
  • “Laiks pārmaiņām” — 240.

Tagad trešo Raunas novada domes mandātu gūst “Laiks pārmaiņām”, tā balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  • “Mēs savam novadam” — 981; 327; 196,2;
  • “Vienotība” — 67;
  • “Laiks pārmaiņām” — 240; 80.

Tagad ceturto domes mandātu gūst “Mēs savam novadam”, tā balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (7), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  • “Mēs savam novadam” — 981; 327; 196,2; 140,1;
  • “Vienotība” — 67;
  • “Laiks pārmaiņām” — 240; 80.

Arī piekto mandātu gūst “Mēs savam novadam”, tā balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (9), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  • “Mēs savam novadam” — 981; 327; 196,2; 140,1; 109;
  • “Vienotība” — 67;
  • “Laiks pārmaiņām” — 240; 80.

Arī sesto mandātu gūst “Mēs savam novadam”, tā balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (11), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  • “Mēs savam novadam” — 981; 327; 196,2; 140,1; 109; 89,2;
  • “Vienotība” — 67;
  • “Laiks pārmaiņām” — 240; 80.

Arī septīto mandātu gūst “Mēs savam novadam”, tā balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (13), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  • “Mēs savam novadam” — 981; 327; 196,2; 140,1; 109; 89,2; 75,5;
  • “Vienotība” — 67;
  • “Laiks pārmaiņām” — 240; 80.

Astoto mandātu gūst “Laiks pārmaiņām”, tā balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (5), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  • “Mēs savam novadam” — 981; 327; 196,2; 140,1; 109; 89,2; 75,5;
  • “Vienotība” — 67;
  • “Laiks pārmaiņām” — 240; 80; 48.

Devīto domes mandātu ar dalījumu 75,5 iegūst “Mēs savam novadam”, un tas arī viss, jo vairāk deputāta vietu novadā nav. “Vienotība” ar 67 balsīm, kaut pārvarējusi 5% barjeru, domē tomēr netiek — pietrūkst deviņu balsu.

Tāpēc vēlreiz: deviņu deputātu novados 5% barjeras pārvarēšana vēl negarantē tikšanu domē.

%d bloggers like this: