1. jūlijs — sanāk jaunās domes. Ko pieskatīt?


Klāt 1. jūlijs, kad atbilstīgi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 2. pārejas noteikumam uz pirmo sēdi sanāk jauno pašvaldību domes. Ko no kā gaidīt, ko pieskatīt ciešāk? Pieredze rāda, ka vietējo polītisko gaisotni lielā mērā ietekmē tāds vēlēšanu iznākumu rādītājs kā sadrumstalotība. Proti, kandidātu saraksti gūst dažādu balsu un vietu skaitu, un 15 deputātu pašvaldībā sadalījums 6-5-4 vairāk sadrumstalots nekā 10-2-1-1-1, kaut pirmā piemērā tikai trīs saraksti, bet otrā — pieci. Sadrumstalotības mērīšanai izdomāti vairāki rādītāji. No tiem vēlēšanu izpētē visplašāk lieto efektīvo sastāvdaļu skaitu. Būtība vienkārša — skaitlis, kas rāda, cik vienlielas sastāvdaļas radītu tikpat lielu sadrumstalotību, un formula:

N=(∑Pi)²/∑Pi2, kur N — sadrumstalotība, P— i-tā kandidātu saraksta vietu skaits.

Piemēram, pirmam iepriekš minētam sadalījumam sadrumstalotība ir 15²/(6²+5²+4²)= 225/(36+25+16)= 225/77= 2,92. Savukārt otram 15²/(10²+2²+1²+1²+1²)= 225/(100+4+1+1+1)= 225/107= 2,10.

Nule ievēlētās pašvaldībās sadrumstalotība ir tāda:

Ja nekā nezinātu par koalīciju veidošanas sarunām un to iznākumu, un plašāk pazīstamiem kandidātiem, lielāka interese ciešāk pieskatīt būtu Jēkabpils un Preiļu novada domes pirmo sēdi. Tāpat skaidrs, ka vairāk sadrumstalotās pašvaldībās arī turpmākā darbā augstāka apvērsumu un pretapvērsumu varbūtība. Toties tādās vietās kā Valmieras un Siguldas novads (uzvarētājiem 12 vietu no 19) un Rēzekne (8 no 13) pirmās sēdes iznākums ir viegli paredzams un arī vismaz tuvākā nākotnē vairākums ir drošs.

140 vārdu: tāds ar tādu sasatika — partiju kopsaraksti pašvaldību vēlēšanās


Pašvaldību vēlēšanās, ievērojot vēlēšanu apgabalu mērogu, ir plašākas iespējas iesniegt kandidātu sarakstu nekā Saeimas vai Eiroparlamenta vēlēšanās. Viena atšķirība: partijām nevajag ne lielāku biedru skaitu, ne ilgāku pastāvēšanas laiku. Otra atšķirība: kopīgu sarakstu var iesniegt divas vai vairāk partijas, nebūdamas reģistrētā partiju apvienībā. Attiecībā uz to lielākoties izšķirīgi ir vietēji apstākļi, tomēr valsts mērogā iezīmējas sakarības, kuŗi polītiskie spēki ir ja ne gluži sabiedrotie, tad vismaz apsveŗami sadarbības partneŗi.

Kā ir šogad? Pavisam iesniegti 30 kopīgi saraksti, to skaitā 7 trīspartiju saraksti un Rēzeknē līdzīgi kā 2013. gadā — piecpartiju saraksts. Labi, vispirms saskaitām, cik reižu kuŗa partija ar kuŗu bijusi kopīgā sarakstā. Tad, lai atklātu nopietnākas sadarbības tīklu, atmetam kopā būšanas, kas gadījušās tik vienreiz. Atlikums izskatās tā:

Kur pārējās partijas? Tām nav bijis pietiekami daudz (vismaz 2) vienādu kopīgu sarakstu, lai parādītos attēlā. Vēl var salīdzināt ar 2017. gadu:

Kam visvairāk: partiju kandidātu sarakstu skaits pašvaldībās


Pašvaldību vēlēšanas īstenībā nav vienas pa visu valsti, bet 41 vienlaicīgas vēlēšanas mazākos vēlēšanu apgabalos. Tāpēc tajās startē visvairāk dažādu polītisku spēku. Saeimas vēlēšanās parasti ir padsmit sarakstu, bet šogad pašvaldību vēlēšanās, ja esmu pareizi saskaitījis, piedalās 42 partijas (un to apvienības, bet vienkāršojot teikšu ‘partijas’), ieskaitot apvienotos vairākpartiju sarakstos. 15 no tām ir vietējas partijas (ar vietvārdu nosaukumā), kam saistības dēļ ar noteiktu territoriju būtu gandrīz neiespējami Saeimas vēlēšanās pārvarēt Latvijas mēroga 5% barjeru. Ir partijas, kas atturējušās startēt Saeimā, tomēr nolēmušas cīnīties atsevišķās pašvaldībās. Kā parasti ir dažas jaunas partijas. 17 partijas iesniegušas kandidātu sarakstu tikai vienā pašvaldībā. Bet kam visvairāk sarakstu?

Skaitot, cik reižu organizācijas vārds minēts kandidātu saraksta nosaukumā (tātad vairākpartiju sarakstu ieskaitot visām to veidojošām partijām), iznākums tāds:

Attēlā iekļauti visi polītiskie spēki ar vismaz desmit kandidātu sarakstiem, pēc tam jau sākas vietējās partijas: Vidzemes un Latgales partijai pa astoņi. Tāpat kā 2017. gadā pirmā vietā Nācionālā apvienība. ZZS un tajā ietilpstošās partijas piedalās vēl vairāk pašvaldībās, taču daudzviet ir gan Zemnieku savienības, gan Zaļās partijas saraksts. Un tas var liecināt kā par spēku (visiem gribētājiem nepietiek vietas vienā sarakstā), tā par nesaskaņām un savstarpēju sāncensību. Līdzīgi, tik ar mazākiem skaitļiem, izskatās “Attīstībai/Par!”, kas apvienības veidā nekur nav startējusi. “Vienotība” papildus attēlā redzamam divās vietās piedalās bez vārda ‘jaunā’.

Pagaidām viss, turpinājumā — partiju tuvība.

Kandidātu sarakstu un kandidātu skaits pašvaldību vēlēšanās


6. aprīlī beidzās kandidātu sarakstu iesniegšana, 7. aprīlī reģistrēti pēdējie iesniegtie saraksti. Nu var redzēt, kas un cik startē jauno pašvaldību vēlēšanās. Pavisam reģistrēti 324 saraksti ar 5595 kandidātiem (kandidātu skaits pēc kandidēšanas tiesību pārbaudes var mazliet sarukt). Ar 2017. gada 599 sarakstiem un 8945 kandidātiem gluži salīdzināt nevar, jo pašvaldību kļuvis trīsreiz mazāk (42 pret 119) un Rīgas domi šogad nevēlē. Kaut cik gan var salīdzināt sarakstu skaita caurmēru. Polītiskā loģika prasa, ka lielākās pašvaldībās būtu jābūt vairāk sarakstu. Tā arī ir: 2017. gadā caurmērs bija 5,0 sarakstu pašvaldībā, šogad 7,9. Bet labi, caurmērs — caurmērs, tomēr stāvoklis dažādās pašvaldībās visai atšķiŗas (izmantota data.gov.lv pamatne):

Vairāk Pierīgā un lielākās pašvaldībās, mazāk — mazākās pašvaldībās. Vienā galā Ropaži ar 14 un Jūŗmala ar 13, pretējā — Valkas un Ventspils novads ar 3.

Varētu iebilst, ka daudzviet startē apvienoti vairākpartiju saraksti, Rēzeknē pat piecpartiju saraksts, līdzīgi kā bija 2013. gadā. Jā, tomēr kandidātu saraksti ir tas, ko iecirknī saņems balsotāji, un tas, kam dalīs vietas.

Kandidātu skaita īpatnības aptuveni līdzinās sarakstiem. Vienā galā Ogre ar 243, Ropaži ar 238 un Jēkabpils ar 227, pretējā — Valka ar 46, Līvāni ar 53 un Ventspils novads ar 54. Caurmērā 136 pašvaldībā.

Tomēr ir atšķirība, vai tie 136 sacenšas tikt 13 vai 23 vietās. Tāpēc korektāk skatīties konkursu tikšanai domē, ko iegūst, izdalot kandidātu skaitu ar ievēlējamo deputātu skaitu. Protams, arī šis rādītājs aptuveni līdzinās sarakstu daudzumam. Ja visos sarakstos kandidātu būtu tik, cik ievēlējamo deputātu, konkurss sakristu ar sarakstu skaitu pašvaldībā. Tomēr pašvaldību vēlēšanu likums ļauj gan iesniegt nepilnu sarakstu, gan pieteikt sarakstā līdz 3 kandidātiem vairāk par ievēlējamo domnieku skaitu. Valstī kopumā konkurss ir 8,2 kandidāti uz deputāta vietu, kas līdzīgi kā sarakstu skaitam ir vairāk nekā 2017. gada 5,5. Lielākais un mazākais konkurss šais pašvaldībās:

Pilna aina kartē:

Kad taisīju šo, lielākā pārkrāsošanas atšķirība no sarakstu skaita bija Māŗupē, kas nobrauca uz leju pat par divām kategorijām. Apskatījos novadu — tiešām, pilns nepilnu sarakstu. Pieteikt var 22 kandidātus, bet ir saraksti ar 3, 4, 7 un 8.

Labi, šobrīd viss, turpinājumā par dažādu partiju sarakstu skaitu un partiju tuvību.

Priekš 100 gadiem: Satversmes sapulces pievēlēšanas Ziemeļvidzemē


20. novembrī aprit 100 gadu neparastām vēlēšanām Latvijas vēsturē: papildus 1920. gada aprīlī ievēlētiem apaļiem 150 Satversmes sapulces deputātiem ievēlēja vēl divus Ziemeļvidzemē. Kā tā? Pēc Satversmes sapulces ievēlēšanas tika noteikta galīgā robeža ar Igauniju. Latvija atguva vairākus apvidus, ko vēlēšanu laikā bija okupējuši igauņi. Tāpēc Satversmes sapulce pieņēma īpašu likumu par papildvēlēšanām šais apvidos. Izskatīšanas gaitā ar mazu balsu balsu starpību (par 57 — pilsoniskās partijas, pret 13 — latgalieši, atturas 49 — sociāldēmokrati) noraidīja priekšlikumu vēlēt trīs deputātus un palika pie diviem. Tiesa, arī divi no 6,1 tk vēlētāju bija dāsnāk nekā aprīlī vispārējās vēlēšanās 150 no ~825 tk balsstiesīgo.

Papildvēlēšanu apvidi.

Tika iesniegti pieci kandidātu saraksti, kas pārstāvēja trīs polītiskās grupas. Tolaik vēlēšanu sistēma bija izdevīga sīkām grupām un veicināja sadrumstalotību, un tabulā var redzēt, kuŗas grupas taktisku apsvērumu dēļ startēja atsevišķi, taču apvienoja balsu atlikumus, lai vairotu izredzes gūt mandātu. Vēlēšanās uzvarēja sociāldēmokrati (skaitļi sasēņoti tālaika avīzēs):

Cēlonis bija tas pats, kas aprīlī Kursā: par sociķiem vairāk balsoja tur, kur komūnisti bija valdījuši īsāku laiku vai nemaz — un arī Ziemeļvidzemē pilsoņi bija mazāk baudījuši, kāds patiesībā ir sociālisms. Bet vietu sadalē LSDSP saņēma vienu vietu; tikpat, cik Zemnieku savienība. Turklāt jaunais sociāldēmokratu deputāts Vilis Dermanis drīz sagāja komūnismā. Bet tas jau cits stāsts.

Eglāja 2020. gada dome


Galīgie vēlēšanu iznākumi apstiprināti, nu var uzmest aci, kāda būtu Eglāja dome. Kas tā tāda? Sensenos laikos, priekš gadsimta ceturkšņa, 1994. gada vasarā gulēju uz balkona, sauļojos un pētīju tā brīža Rīgas domes vēlēšanu iznākumus. Visu ko izpētīju — un arī izdomāju, kāda būtu Rīgas domes vēlēšanu sistēma, būt’ man bījse tā varīte. Tātad — kā vēlētu Eglāja domi?

  1. Domes deputātu skaits būtu optimāls. Tolaik 87, šogad 94.
  2. Nebūtu mākslīgas (5% vai citādas) barjeras iekļūšanai domē. Barjeras mērķi — mazināt polītisko sadrumstalotību — var sasniegt arī citādi, ne tikai ar barbarisku patvaļīgu šķērsli.
  3. Vietu dalīšanai izmantotu nevis Senlaga dalītājus (1; 3; 5 utt.), bet Donta 1; 2; 3 utt. Donta dalītāji izdevīgāki lielākām partijām un dabiskāki — partijas ir gluži kā veikalā pircēji, kas ar savu naudiņu (gūto balsu skaitu) lūko pēc 60 vai 94 mantiņām, kam pakāpeniski pazemina cenu, līdz visas pārdotas.
  4. Būtu seši vēlēšanu apgabali pēc rajonu (priekšpilsētu) skaita — cilvēcīgāka gaŗuma kandidātu saraksti, lielāka vietējība un izdevīgāk lielākām partijām.
  5. Vietu sadalījumu starp apgabaliem noteiktu nevis pēc balsstiesīgo, bet derīgo vēlēšanu zīmju skaita, tādējādi novēršot aktīvitātes atšķirību radītus proporcionālitātes kropļojumus un iespējami tuvu ideālam īstenojot vienlīdzīgu vēlēšanu principu “viens cilvēks, viena balss”.

Ar tādiem noteikumiem šīgada Rīgas domes vēlēšanu iznākumi būtu:

Rajons Vietas APP S JV NRA GKR LKS JKP ZZS A
Centra 4 3 1
Kurzemes 16 5 4 3 1 1 1 1
Latgales 22 5 5 3 2 2 2 1 1 1
Vidzemes 27 9 4 5 3 2 1 2 1
Zemgales 15 5 2 3 2 1 1 1
Ziemeļu 10 3 2 2 1 1 1
KOPĀ 94 30 17 17 9 7 6 5 2 1

Te redzams, ar ko tāda vēlēšanu sistēma atšķiŗas no īstenībā izmantotās. Pirmkārt, tā izdevīgāka lielākām partijām — AP/P pat bez barjeras gūst vairāk (30/94=31,9%) nekā īstenībā (18/60=30,0%). Otrkārt, barjeras trūkums ļauj iegūt simbolisku pārstāvniecību arī partijām, kas palikušas samērā tuvu zem 5%, šai reizē ZZS (4,1% balsu) un “Alternative” (3,0%), bet ne vairs “Jaunajai Saskaņai” ar 1,7%. Treškārt, papildu vietas lielākām un sīkākām partijām tiek uz kaut kā rēķina — un tās ir vidēja lieluma partijas, šai reizē NA/LRA, GKR, LKS un JKP. Jā, Latvijas vēlēšanu sistēma (arī Saeimas vēlēšanās) ir visai izdevīga vidēja lieluma partijām, un pagrūti izdomāt citu tikpat vienkāršu, kas būtu vēl izdevīgāka.

Šīvakara balsu pieskaitīšana — mana prognoze


Paulas Čurkstes (LETA) attēls

Šobrīd, 17.30 sākas tiesas sprieduma izpilde pieskaitīt Rīgas domes vēlēšanu iznākumiem 74., 97. un 144. vēlēšanu iecirknī iepriekš par nederīgām atzītās vēlēšanu aploksnes. Atļaušos izteikt savu prognozi, kāds būs aplokšņu saturs un kas no tā mainīsies vēlēšanu iznākumos. Sākumdati ir tādi:

Nr. Iecirknis Rajons Pieskaitāms aplokšņu Balsots
74 Praktiskās aistētikas skola Pļavnieki 34 Vēlēšanu dienā
97 Klasiskā ģimnazija Purvciems 208 Vēlēšanu dienā
144 Puškina licejs Sarkandaugava 419 Iepriekšējās dienās

Uzreiz skaidrs, ka nemainīsies kandidātu sarakstu tikšana Rīgas domē: ZZS pārāk tālu zem 5% barjeras un JKP pārāk tālu virs, lai kas mainītos.

Lai mainītos vietu sadalījums starp kandidātu sarakstiem, vispirms jāatrod, kuŗš saraksts ir pirmais rindā uz mandāta zaudēšanu. Pašvaldību vēlēšanu likuma 41. panta kārtībā pēdējo, 60. Rīgas domes deputāta vietu dabūjusi “Saskaņa”. Vairākiem citiem sarakstiem pietiktu ar 661 balsi (pieskaitāmo aplokšņu kopskaits), lai atņemtu mandātu “Saskaņai”:

  • “Vienotībai” vajadzētu 320 balsis vairāk;
  • Krievu savienībai 162 balsis;
  • JKP 371;
  • GKR 618.

Bet! Lai ieskatāmies, cik tāds balsu skaits ir īpatsvarā no 661, un lai salīdzinām to ar minēto kandidātu sarakstu labāko sniegumu jebkuŗā Rīgas iecirknī:

Saraksts Vajadzīgais īpatsvars Augstākais īpatsvars Rīgā
JV 48,4% 26,9%
LKS 24,5% 13,8%
JKP 56,1% 12,0%
GKR 93,5% 12,7%

Diezgan bezcerīgi. Turklāt šie skaitļi balstās pieņēmumā, ka pieskaitāmās aploksnēs neviens nav balsojis par “Saskaņu”! Atļaušos tomēr prognozēt, ka šais Sarkandaugavas, Purvciema, Pļavnieku aploksnēs būs gan balsis par “Saskaņu”, turklāt trīsciparu skaits. Bet līdz ar “Saskaņas” balsu augšanu aug arī balsu skaits, kas papildus jāgūst citiem, lai atņemtu tai mandātu. Un tam ir savas robežas. Piemēram, ja “Saskaņa” saņemtu 178 papildu balsis (26,9% no 661), vienīgā iespēja “Vienotībai” paliktu gūt 483 balsis jeb 73,1%, bet pārējie saraksti nedrīkstētu dabūt vispār nevienu balsi.

Tāpēc prognozēju: balsu pieskaitīšana nemainīs vietu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem.

Bet ievēlētos deputātus kandidātu sarakstu iekšienē?

Līdzšinējos vēlēšanu iznākumos viegli aplēst, cik balsu kuŗā sarakstā vajag pirmam neievēlētam kandidātam, lai apsteigtu pēdējo ievēlēto:

  • AP/P — 9;
  • “Saskaņa” — 9;
  • “Vienotība” — 90;
  • NA/LRA — 90;
  • GKR — 93;
  • LKS — 53;
  • JKP — 165.

Deputātu maiņas iespēja ir reāla AP/P un “Saskaņas” sarakstā. Nesaku, ka tā notiks, bet tas ir iespējams. Tiesa, apskatāmos trijos iecirkņos vēlēšanu naktī saskaitītās derīgās vēlēšanu zīmēs kandidātu balsu skaits nerāda nozīmīgu pirmā neievēlētā AP/P un “Saskaņas” kandidāta pārvaru pār pēdējo ievēlēto. Vairāk iespējama ir kandidātu secības maiņa kādā sarakstā vispār, kas var kļūt nozīmīga vēlāk, paildzinātā Rīgas domes pilnvaru laikā mainoties deputātiem un mandātam nonākot zemāk sarakstā. Piemēram, NA/LRA sarakstā šobrīd pirmo neievēlēto no otrā neievēlētā šķiŗ trīs balsis.

Nobeigumā par pieskaitāmo aplokšņu domājamo saturu. Svarīgas divas lietas: iecirkņa vēlētāju sastāvs un balsošanas laiks (iepriekšējā vai vēlēšanu dienā). Sarkandaugava, Purvciems un īpaši Pļavnieki ir visai pārkrievoti. Ievērojot izteikto etnisko balsojumu Rīgā, var gaidīt augstāku krievu partiju puduŗa (S, GKR, LKS) īpatsvaru un zemāku latviešu partiju puduŗa (AP/P, JV, NA/LRA, JKP) īpatsvaru par Rīgas caurmēru. Otrkārt, iepriekšējo balsošanu vairāk izmanto latvieši. 2017. gadā, kad atsevišķi iecirkņi bija pavirši aizzīmogojuši iepriekšējās balsošanas kasti, pat izdevās precīzi noskaidrot, cik lielā mērā atšķiŗas iepriekšējā balsošana no vēlēšanu dienas. Šogad šī īpatnība ir vēl izteiktāka nekā 2017. gadā: pirms vēlēšanu dienas nobalsoja ~30% balsstiesīgo latviešu un ~10% balsstiesīgo krievu. Ievērojot abus apsvērumus, prognozēju:

  • 144. iecirknī, kur pieskaitīs iepriekšējās balsošanas aploksnes, to saturs būs jūtami latviskāks par vēlēšanu dienas balsīm, kur bija fotofinišs starp AP/P 24,8% un “Saskaņas” 24,4%. Puduŗu iekšienē “Vienotības” un NA/LRA pieaugums varētu būt straujāks par AP/P (jo AP/P bija nelatviskākais latviešu saraksts), savukārt līdzīgu pretēju cēloņu dēļ “Saskaņas” un LKS sarukums straujāks par GKR;
  • 97. iecirknī, kur pieskaitīs vēlēšanu dienas aploksnes, to saturs būs krieviskāks par jau saskaitītām balsīm, bet atšķirība nebūs tik liela, cik 144. iecirknī (jo tur dalījums ir precīzi iepriekšējā un vēlēšanu dienas balsošanā, bet te derīgās balsīs jau ir lielākā daļa vēlēšanu dienas balsojumu). Atturos prognozēt, vai “Saskaņa” pieskaitāmās aploksnēs būs 1. vietā, ja šobrīd derīgās balsīs AP/P 25,4% un “Saskaņai” 18,8%;
  • 74. iecirknī pieskaitāms vismazāk aplokšņu, tāpēc to saturs var visvairāk stochastiski (nejauši) svārstīties. Varētu prognozēt, ka saturs būs krieviskāks par jau saskaitītām derīgām balsīm. Tā kā šie ir Pļavnieki, “Saskaņai” te varētu būt visaugstākais īpatsvars, augstāks par šībrīža 34,9%, tātad vismaz 13 balsu.

Laiks rit ātri, un jau tuvākās stundās varēs redzēt, cik trāpīgas bijušas manas domas.

“Attīstībai/Par!”+”Progresīvo” īpatsvars latviešu partiju pudurī


Lūdziet, tad taps jums dots. Ielicis šīgada Rīgas domes vēlēšanu pamatkarti, saņēmu atsauksmi:

Atbildēju:

Puduŗi konstatēti, vienots latviešu partiju puduris palicis (tik ZZS ārpusē), nu var skatīties, kas tur ar to APP bijis. Ir tā, ka bijuši 26,3% balsu, kas no latviešu partiju puduŗa 58,4% ir 45,1%. Priekš iecirkņu krāsošanas gaidīju, ka pamatiezīme varētu būt stiprums centrā pret vājumu priekšpilsētās. Iznākums ir tāds:

Jā, pamatiezīme redzama. Redzamas arī vietējo aktīvistu saliņas un stipra stochastiska (nejauša) lēkāšana. Ieskatoties dubultiecirkņos (vienā ēkā divi iecirkņi) — ka krieviskākā iecirknī APP parasti mazliet labākas sekmes. Varētu spriest, ka krieviskākā vidē latvieši tai piemērojas, tāpēc drīzāk balso par krieviskākām un kosmopolītiskākām partijām. Tomēr vairāk izskatās, ka cēlonis citā, kas apvieno gan centra—priekšpilsētu pretstāvi, gan krieviskāku—latviskāku iecirkņu atšķirību. Proti, mājokļi un īpašumi, kas ietekmē domāšanu un uzvedību. Dzīvokļu (īpaši īrētu, īpaši daudzstāveņu) iemītnieki vairāk atomizēti un vājākām saknēm, māju saimnieki patstāvīgāki, ģimeniskāki un konservātīvāki. Lai būtu skaidrāks, par ko runāju, lūk, 2011. gada tautskaites kartes: iedzīvotāju īpatsvars, kuŗi dzīvo daudzdzīvokļu ēkās; mājokļa piederība (īpašumā vai īrēts); iemītnieku skaits mājoklī; vienas personas mājsaimniecības un cilvēku skaits mājsaimniecībā.

2020. gada Rīgas domes kandidātu plusi un svītrojumi


Šur tur matītas ziņas, cik kuŗam kandidātam tūkstošu plusu un svītrojumu. Tomēr tas ir maķenīt nekorekti, jo tie tūkstoši vislielākā mērā atkarīgi no saraksta balsu skaita, nevis paša kandidāta nopelniem. Piemēram, “Saskaņas” Borisam Doņņikovam, kuŗš, pēc vēlēšanu iznākumiem, palicis bezcerīgā 32. vietā, ir vairāk plusu (1174) nekā NA/LRA ievēlētajam deputātam Dainim Locim (1136). Korektāk tomēr rēķināt kandidāta plusus un svītrojumus pret saraksta balsu skaitu — tad arī parādās dažādu vēlētāju grupu mīluļi un nemīluļi.

Lūk, pieci rādītāji pret saraksta balsu skaitu: ne tikai plusi un svītrojumi, bet arī to starpība un summa. Un lielāko Rīgas partiju izcilāko kandidātu desmits katrā jomā:

Kas redzams? Tie, kas pāri pusei, ir izteikti sava vēlētāju pulka līdeŗi (kaut līdz 2017. gada Ušakova un Bondara līmenim neviens nav aizsniedzies). Pilsētas galvas efekts (šī amata pildītājs mēdz būt labāk ieredzēts par savu partiju un ar to palīdz tai vēlēšanās gūt labākus panākumus) ļāvis Burovam izvirzīties pirmā vietā. Savukārt “Saskaņas” vilcienam kārtīgas lokomotīves nav bijis. Iepriekš rādīju, ka cītīgākie svītrotāji bijuši GKR un ZZS vēlētāji. Te redzams, ka “Vienotībā” svītroti krāsaini slaveni kandidāti, tak niknākā masveida svītrošana notikusi vēlēšanu zīmēs zem vārdiem “Gods kalpot Rīgai”. Atsevišķus kandidātus, kas startēja arī iepriekš, var salīdzināt ar 2017. gadu: Ķirsis noslīdējis nedaudz lejup, Pulks maķenīt retāk svītrots.

Latviešu un krievu aktīvitāte 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās


Tiku lūgts izteikties par latviešu un krievu balsošanu un izteicos. Nu arī uzrakstīšu.

Proti, ievērojot izteikto etnisko balsojumu, Rīgas vēlētāju aktīvitāti var pirmā tuvinājumā aprakstīt kā:

A=AL·L+AK·K,

kur A — aktīvitāte, AL — latviešu aktīvitāte, L — latviešu īpatsvars vēlētājos (visprecīzākais rādītājs ir mājas valoda; ~60%), AK — krievu aktīvitāte, K — krievu īpatsvars vēlētājos (~40% pēc mājas valodas).

Saistība ir tik stipra, ka pēc tās var pat vēlēšanu iznākumus prognozēt. Piemēram, 2017. gadā, uzzinot vēlētāju aktīvitāti pa vēlēšanu iecirkņiem 16.00 vēlēšanu dienā, kļuva skaidrs, ka “Saskaņa” un Ušakovs, kaut ar mazāku vairākumu nekā 2013. gadā, tomēr varētu palikt pie varas. Šai ziņā vēlētāju aktīvitātes vērošana bija precīzāka par balsojušo vēlētāju aptaujām, kas rādīja varas maiņu. Savukārt šogad jau 12.00 kļuva skaidrs, ka briest graujoša latviešu uzvara. Un kā gan citādi nosaukt “Saskaņas” un tās atlūzu nobraukšanu no 32 līdz 21 vietai?

Bet vai būtu iespējams aplēst, kāda bijusi latviešu un krievu aktīvitāte? Pamēģināsim. Vispirms iecirkņi ar augstāko un zemāko aktīvitāti.

Augstākā:

Nr. Iecirknis Aktīvitāte
75 1. ģimnazija, Bulvāŗi 99,1%
157 Vecāķu stacija 61,2%
120 Angļu ģimnazija, Bieriņi 55,5%
84 Teikas vidusskola 55,5%
103 Gaŗkalnes novada dome, Berģi 53,4%
146 Jāņa Poruka vidusskola, Mežaparks 53,3%
109 VEF Kultūras pils, Teika 53,2%
90 “Dominas” dižveikals, Purvciems&Teika 52,3%
82 NVO nams, Teika 52,2%
142 Kongresu nams, Bulvāŗi 51,6%

Visi latviski, izņemot “Dominu”, kur balsoja daudz dižveikala apmeklētāju no citiem iecirkņiem. 75. iecirknis nav salīdzināms ar citiem, jo bija bez piesaistītiem mājokļiem un domāts citu iecirkņu vēlētāju apkalpošanai, kuŗi gribētu balsot 1. ģimnazijā.

Tagad zemākā:

Nr. Iecirknis Aktīvitāte
31 33. vidusskola, Bolderāja 27,3%
69 Austrumu vidusskola, Latgale 27,3%
151 28. vidusskola, Jaunmīlgrāvis 28,5%
42 Austrumu izpilddirekcija, Latgale 29,6%
56 72. vidusskola, Ķengarags, Šķirotava, Rumbula 30,5%
22 33. vidusskola, Bolderāja 31,4%
153 31. vidusskola, Vecmīlgrāvis 31,8%
68 92. vidusskola, Dreiliņi, Pļavnieki 32,2%
72 75. vidusskola, Krasta masīvs 32,2%
32 Daugavgrīvas vidusskola, arī Rītabuļļi, Vakarbuļļi 32,4%

Visi pārkrievoti. Tiesa, vairākiem piemērotu tuvāku telpu trūkuma dēļ vēlēšanu iecirknis patālu no vismaz daļas vēlētāju dzīvesvietas.

Augstākās un zemākās aktīvitātes rādījumi mudina domāt, ka latviešu aktīvitāte bijusi virs 50%, bet krievu — zem 30%.

Tagad atsevišķu kandidātu sarakstu un partiju puduŗu korrelācija iecirkņu griezumā ar vēlētāju aktīvitāti:

Latviešu puduris 0,652
JV 0,639
AP/P 0,594
NA/LRA 0,465
JKP 0,435
VL 0,239
T 0,104
CP -0,041
ZZS -0,071
KPV -0,175
RP -0,260
GKR -0,379
A -0,575
LKS -0,592
JS -0,608
S -0,621
Krievu puduris -0,642

Tā pati aina, turklāt puduŗu korrelācija ciešāka nekā atsevišķu partiju, kas lieku reizi apliecina puduŗu veidošanas korektumu.

Un tagad grafiks:

75. iecirknis pie 100% atmetams, bet citādi virzība diezgan skaidra. Partiju puduŗi, protams, nav latvieši un krievi, turklāt latviešu pudurī neietilpst ZZS. Taču beigušies laiki, kad par Ušakova “Saskaņu” balsoja 15% latviešu kā 2013. gadā vai 12% kā 2017. gadā. Tagad vislatviskākos iecirkņos (kuŗos gan krievu vēlētāju tik un tā >10%!) par “Saskaņu” nobalsoja 3…4%, par GKR 5…6% un par LKS — 1…2%. Jāliek vērā arī, ka neviens Rīgas rajons un vēlēšanu iecirknis nav pavisam tuvu 0% vai 100% latviešu īpatsvaram, tādējādi ekstrapolācijai ir savi trūkumi.

Ar visu piesardzību tomēr uzdrošinos secināt, ka šoreiz Rīgas domes vēlēšanās bija sen nebijusi (varbūt iepriekšējo reizi 1994. gadā) aktīvitātes atšķirība starp latviešiem un krieviem — vairāk nekā divkārt augstāka latviešiem, ja precīzāk, 50…55% latviešiem un 20…25% krieviem. Ja kāds var pamatot un aplēst precīzāk, labprāt uzklausīšu.

Partiju plusi un svītrojumi 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās


Nule notikušās vēlēšanas ļauj ieskatīties, kāda kuŗā partijā kandidātu un vēlētāju saskaņa un vienotība. Piemērots rādītājs ir plusu un svītrojumu procents: sasummē visu attiecīgā saraksta kandidātu plusus (svītrojumus), izdala summu ar kandidātu skaitu (tā iegūst caurmēra kandidāta plusu (svītrojumu) skaitu) un iegūto skaitli dala ar saraksta balsu skaitu. Vēl var aplēst, kāda ir plusu un svītrojumu starpība. Iegūtie skaitļi atklāj vēlētāju attieksmi pret sava saraksta kandidātiem, kā arī iekšēju grupējumu cīņu, ja tāda bijusi. Paskats lielākām partijām Rīgas domes vēlēšanās ir tāds:

Krievu savienības un mazākā mērā “Saskaņas” vēlētāji vienoti krievu imperiālismā, savukārt GKR tai pašā partiju pudurī lieli svītrojumi — acīmredzot atbalstītāji nav idejiski. No latviešu partijām vienīgā niecīgos plusos ir JKP, tak arī tā, apbružājoties polītikā, noslīdējusi no +1,6% 2017. gadā. NA, ejot kopā ar LRA, noslīdējusi lejup no nulles aptuveni tikpat, cik JKP viena pati. AP/P pat ar pieciem vai cik grupējumiem saraksta iekšienē spējusi noturēt neitrālu bilanci. “Vienotība” bez Brigmanes, Škapara un nabaga 1995. gadā dzimušā Andŗa Ārgaļa un ar labāku mikroklimatu vienīgā no latviešu partijām uzlabojusi plusu un svītrojumu starpību. ZZS rādītāji mudina domāt par saspringtām attiecībām ar saviem vēlētājiem vai kandidātu starpā pat, ui, nu jau 18 gadu pēc apvienības izveidošanas.

Latviskā un pārkrievotā Rīga — latviešu un krievu partiju balsu starpība Rīgas domes 2020. g. vēlēšanās


Rīgas partiju puduŗu atrašana ļauj aplēst, kur kuŗš puduris bijis pārsvarā, kur šogad bijusi robeža starp latvisko un pārkrievoto Rīgu. Atšķirībā no pirmo vietu kartes šo vairs neiespaido atsevišķu partiju vietējās īpatnības, piemēram, tas, ka APP stipra centrā, bet vājāka savrupmāju rajonos. Tā kā 1) balsstiesības atkarīgas no pilsonības; 2) latviešu aktīvitāte šoreiz bija daudz augstāka nekā krievu, karte rāda Rīgu daudz latviskāku, nekā tā ir: latviešu partiju puduŗī pat bez ZZS ir 58% balsu, bet no iedzīvotājiem latvieši ir 48%.

Mangaļsala un Daugavgrīva simboliski kopā, turklāt tikpat simboliski labajā un kreisajā krastā. Pēc acumēra, visbālāk zaļais tomēr ir pārkrievoti rajoni, nākamais zaļais — jaukta iedzīvotāju sastāva rajoni, trešais zaļais — latviskāki par caurmēru, viszaļākais — latviski rajoni. Sadalot tomēr Rīgu pēc partiju puduŗu balsu skaita attiecības “zaļā” un “sarkanā”, atšķirību var novērtēt tabulā:

Saraksts “Zaļā” Rīga “Sarkanā” Rīga
APP 30,17% 17,74%
S 12,37% 27,35%
JV 17,82% 9,78%
NRA 10,72% 7,42%
GKR 7,33% 8,75%
LKS 4,84% 10,39%
JKP 7,12% 4,90%
ZZS 4,19% 3,86%
A 2,15% 5,06%
JS 1,26% 2,70%
KPV 1,11% 1,17%
VL 0,39% 0,25%
T 0,25% 0,20%
RP 0,14% 0,26%
CP 0,16% 0,15%

Lūk, salīdzinājumam 2017. gada karte tādā pašā skalā:

Un vēl var uzskaitīt balsu starpības ziņā desmit latviskākos un krieviskākos iecirkņus.

Latviskākie:

  1. 121., Angļu ģimnazija, Bieriņi, +70,8%;
  2. 120., Angļu ģimnazija, Bieriņi, +70,3%;
  3. 75., 1. ģimnazija, Bulvāŗi, +68,5%;
  4. 116., Franču licejs, Brasa, +68,3%;
  5. 132., Igauņu pamatskola, Bieriņi, Atgāzene, +67,4%;
  6. 156., kafejnīca “Ekspedīcija”, Mangaļsala, +67,2%;
  7. 5., N. Draudziņas vidusskola, Centrs, +67,0%;
  8. 80., Franču licejs, Centrs, +65,8%;
  9. 84., Teikas vidusskola, +65,3%;
  10. 6., N. Draudziņas vidusskola, Centrs, +63,3%.

Krieviskākie:

  1. 8., Daugavgrīvas vidusskola, -52,1%;
  2. 139., Zolitūdes ģimnazija, -39,7%;
  3. 31., 33. vidusskola, Bolderāja, -38,4%;
  4. 71., 65. vidusskola, Ķengarags, -33,1%;
  5. 32., Daugavgrīvas vidusskola, arī Rītabuļļi, Vakarbuļļi, -30,6%;
  6. 22., 33. vidusskola, Bolderāja, -29,9%;
  7. 62., Pļavnieku pamatskola, -29,6%;
  8. 73., 88. vidusskola, Pļavnieki, -29,2%;
  9. 64., 86. vidusskola, Pļavnieki, -29,0%;
  10. 74., Praktiskās aistētikas skola, Pļavnieki, -27,5%.

2020. gada Rīgas partiju puduŗi


Partiju balsu īpatsvara korrelācija ir parocīga, lai atrastu partiju puduŗus — partijas ar līdzīgu vēlētāju loku un savstarpēji pozitīvu balsu īpatsvara korrelāciju. Pēc partiju puduŗiem var secināt, kādi vēlētāju grupējumi ir un kas tiem pamatā. Nule notikušās Rīgas domes vēlēšanās iecirkņu griezumā korrelāciju tābula ir tāda:

APP S JV NRA GKR LKS JKP ZZS A JS KPV VL T RP
S -0,919
JV 0,830 -0,913
NRA 0,511 -0,700 0,574
GKR -0,565 0,557 -0,590 -0,480
LKS -0,865 0,905 -0,884 -0,710 0,608
JKP 0,499 -0,689 0,620 0,663 -0,451 -0,680
ZZS -0,034 -0,155 0,083 0,315 -0,204 -0,180 0,239
A -0,790 0,779 -0,773 -0,590 0,405 0,748 -0,578 -0,034
JS -0,786 0,783 -0,759 -0,529 0,413 0,750 -0,573 -0,033 0,686
KPV -0,279 0,206 -0,255 -0,045 0,043 0,163 -0,058 0,088 0,278 0,220
VL 0,340 -0,334 0,279 0,143 -0,214 -0,272 0,123 0,059 -0,233 -0,252 -0,177
T 0,137 -0,181 0,088 0,154 -0,042 -0,136 0,100 0,023 -0,090 -0,047 0,087 0,057
RP -0,383 0,342 -0,338 -0,325 0,248 0,401 -0,198 0,167 0,313 0,269 0,098 -0,153 -0,100
CP 0,070 -0,065 0,024 0,100 -0,068 -0,118 0,103 0,108 -0,090 -0,071 -0,085 0,000 0,053 -0,075

Lai atrastu puduŗus, iesim soli pa solim.

  1. Atrodam augstāko savstarpējo korrelāciju. Ahā, “Saskaņai” ar LKS 0,905. Lūk, viena, krievu puduŗa kodols.
  2. Meklējam nākamo augstāko korrelāciju. Ahā, AP/P ar “Vienotību” 0,830. Lūk, otra, latviešu (vai vismaz līberāļu) puduŗa kodols.
  3. Meklējam nākamo. Re, abām “Saskaņām” saskan par 0,783. “Jaunajai Saskaņai” ar LKS arī pozitīva korrelācija, tātad krievu puduris paplašinās.
  4. Turpat blakus JS ir “Alternative”, kam 0,779 korrelācija ar “Saskaņu”. Pārbaudām vēl “Alternative” korrelāciju ar LKS un JS — arī pozitīva. Tātad krievu puduris var ņemt “Alternative” savā pulciņā.
  5. Meklējam tālāk. NA/LRA ar JKP 0,663. Re, arī konservātīvo partiju vēlētāji tuvāki savstarpēji nekā ar līberāļiem.
  6. Tomēr tūlīt pēc tam ir 0,620 korrelācija “Vienotībai” ar JKP, un abas puses saplūst latviešu pudurī, jo pat AP/P un NA/LRA ir gana augsta pozitīva korrelācija.
  7. Tad nāk LKS un GKR 0,608 korrelācija. GKR pozitīvi arī ar pārējām krievu puduŗa partijām, tātad puduris paplašinās.
  8. Tad ir Rīcības partija, kam 0,401 ar LKS. Pārējām krievu partijām tāpat pozitīva korrelācija ar RP, tādējādi pudurī ietilpst jau seši kandidātu saraksti.
  9. Nākamā augstākā korrelācija ir 0,340 “Vienoti Latvijai” ar AP/P. VL pozitīva korrelācija arī ar pārējām latviešu puduŗa partijām, tātad puduris var paplašināties.
  10. Tad ir ZZS 0,315 ar NA/LRA. Taču zaļzemnieku korrelācija ar AP/P ir negātīva, tāpēc ZZS paliek ārpus latviešu puduŗa. Jā, ja dabū 6…7% gan Berģos un Mangaļsalā, gan Daugavgrīvā, tad tā varētu būt.
  11. Pēc tam ir 0,278 KPV ar “Alternative”. Un — kas to būtu domājis — KPV ir pozitīva korrelācija ar visām krievu puduŗa partijām! Tātad tā pati Rīgas domes vēlēšanās bijusi tāda.
  12. Turpinām: ZZS ir 0,167 korrelācija ar Rīcības partiju. Tak ne ar visu krievu puduri, līdz ar to ZZS neiekļaujas ne latviešu, ne krievu pudurī. Jau teicu, Berģi un Daugavgrīva vienā līmenī ir reta parādība.
  13. Tad “Taisnīgumam” 0,154 ar NA/LRA, beidzot nonākusi rinda līdz nācionālistu saistībai. Un “Taisnīgumam” par mata tiesu izdodas iespraukties latviešu pudurī, jo zema, tomēr pozitīva korrelācija pastāv arī ar pārējām tā sastāvdaļām.
  14. Visbeidzot ārpusē palikušai ZZS ir 0,108 ar vismazāk balsu guvušo Centra partiju.

Tādējādi noskaidrots, ka šogad Rīgas domes vēlēšanās bijuši tādi partiju puduŗi:

  • latviešu — AP/P, “Vienotība”, NA/LRA, JKP, “Vienoti Latvijai” un “Taisnīgums” ar 58,4% balsu;
  • krievu — “Saskaņa”, GKR, LKS, “Alternative”, “Jaunā Saskaņa”, KPV un Rīcības partija ar 37,4% balsu;
  • zaļzemnieku pudurītis (ZZS, CP) ar 4,2%, kas tuvāks latviešu pudurim.

Mazāku partiju un nebalsotāju ietekme 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās


Skaitļi zināmi, un nu var aplēst mazāku partiju un nebalsotāju ietekmi uz vēlēšanu iznākumu.

Saraksts Balsis Barjeras % Balsu % Vietas Vietas bez barjeras
AP/P 44619 26,16% 26,33% 18 16
S 28811 16,89% 17,00% 12 10
JV 25986 15,24% 15,33% 10 9
NA/LRA 16435 9,64% 9,70% 7 6
GKR 13162 7,72% 7,77% 5 5
LKS 11112 6,52% 6,56% 4 4
JKP 10903 6,39% 6,43% 4 4
ZZS 6936 4,07% 4,09% 2
A 5163 3,03% 3,05% 2
JS 2892 1,70% 1,71% 1
KPV 1912 1,12% 1,13% 1
VL 583 0,34% 0,34%
T 392 0,23% 0,23%
RP 301 0,18% 0,18%
CP 262 0,15% 0,15%
Kopā 169469 99,38% 100% 60 60

Šogad saraksti, kas nesasniedza 5%, saņēma 10,9% balsu (2017. gadā — 6,2%). Atbilstīgi pašvaldību vēlēšanu likuma 41. pantam tādi saraksti nepiedalās deputātu vietu sadalē. Taču redzams, ka no 6 vietām, kas būtu tikušas sīkākām partijām, pa 2 saņēma AP/P un “Saskaņa” un pa 1 — “Vienotība” un NA/LRA. Tāpēc var pieņemt, ka vēlētājs, kuŗš balsojis par sarakstu, kas netika Rīgas domē, šoreiz nodevis pa trešdaļai balss abiem lielākajiem sarakstiem un vēl pa sestdaļai diviem nākamiem.

Un kā ar nebalsotājiem? Viņi ar varenu nebalsošanu izcīnījuši tādu domes sastāvu, kāds ievēlēts. Tāpēc var pieņemt, ka nebalsotājs nodevis:

  • 30% (18/60) balss par AP/P;
  • 20% (12/60) par “Saskaņu”;
  • 17% (10/60) par “Vienotību”;
  • 12% (7/60) par NA/LRA;
  • 8% (5/60) par GKR;
  • pa 7% (4/60) par LKS un JKP.

Paldies, mīlīši.

2020. gada Rīgas vēlēšanu pamatkarte


Esmu uztaisījis Rīgas domes vēlēšanu uzvarētāju karti pa vēlēšanu iecirkņiem:

Kārtējais tautu un valodu kartes atspulgs. Tiesa, redzams arī, ka APP ir centra, ne latvisko savrupmāju rajonu saraksts. Vidējā centrā APP pakāpjas pat virs 40%, savukārt, piemēram, Vecāķos un tālajos (aiz Brīvdabas mūzeja) Berģos nespēj ij 30% sasniegt. Kaspars Spunde savā Čiekurkalnā vienīgais no visiem citiem latviešu censoņiem spējis aizsniegties līdz APP līmenim. Salīdzinot ar 2017. gada karti, krievu partiju sašķeltības dēļ daudz mazāk kļuvis sarkanās krāsas:

140 vārdu: kā es balsošu


Drosiba-POSTER[1]

Centrālās vēlēšanu komisijas plakāts, kā sargāt veselību balsojot

Šoreiz vēlēšanās Ķīnas vīrusa dēļ jārūpējas arī par veselību. Tā kā vīruss visvairāk izplatās pa gaisu, vēlēšanu iecirknī jāuzturas iespējami maz. Tāpēc:

  • balsošu savā iecirknī — kuŗa vēlētāju sarakstos jau esmu ierakstīts. Balsot citā ir ilgāk, jo vēlēšanu komisijai jāpārliecinās, ka neesmu nobalsojis savā;
  • balsošu tukšākā laikā. Balsot var trešdien 16—21, ceturtdien 9—16, piektdien 12—20, sestdien 7—22. Maksimumstunda parasti ir sestdienas priekšpusdienā, es grasos trešdien ap 20.30;
  • jau iepriekš izlemšu, par kuŗiem kandidātiem balsošu;
  • nākšu savā sejas aizsegā (kam nebūs, varēs par velti saņemt masku);
  • nākšu ar savu rakstāmo;
  • turēšos nostāk no citiem cilvēkiem;
  • parādīšu vai nosaukšu vēlēšanu komisijai savu vēlētāja kārtas numuru, lai mani ātrāk atrod vēlētāju sarakstos;
  • neesmu vēl izlēmis, vai nākšu gumijcimdos, vai ienākot un izejot dezinficēšu rokas;
  • bērnus līdzi šoreiz neņemšu.

Un, ja viss būs kārtīgi izdarīts, Rīga kļūs par manu tiesu latviskāka.

Kā es novēroju Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas 2015. gadā


Piemērots brīdis, lai dalītos atmiņās, kā novēroju 2015. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas — toreiz bija nopietna starptautiskā novērošana. Vēlēšanām bija reģistrēti četri kandidāti: tābrīža valsts vadītājs Aļaksandrs Lukašenka, opozicijas pārstāve Tacjana Karatkeviča un vēl divi. Priekš vēlēšanām noskaidroju, ka Baltkrievijā nepublicē internetā oficiālos vēlēšanu iznākumus pa iecirkņiem (tas ir svarīgi un zīmīgi). Oficiālā vēlēšanu kampaņa bija, lai cilvēki piedalītos vēlēšanās:

IMG_20151010_130644[1] IMG_20151010_142043[1]

Savukārt aicināšana nepiedalīties vēlēšanās bija aizliegta un sodāma. Par spīti tam pilsoņi pulcējās plašākajos mītiņos kopš 2010. gada prezidenta vēlēšanām:

IMG_20151010_171444[1]

Ciešākai novērošanai izraudzījos iecirkni, kas bija pāris kvartālu no viesnīcas:

IMG_20151011_090417[1]

Cilvēki šķita nākam retāk nekā Latvijas vēlēšanās, balsošana notika mierīgi un kārtīgi:

IMG_20151011_082713[1] IMG_20151011_083005[1]

Arī neatkarīgie vietējie novērotāji apliecināja, ka viņu vēlētāju aktīvitātes uzskaite sakrīt ar iecirkņa komisijas oficiālo (vairumā iecirkņu nesakrita). Dienas gaitā apmeklēju vēl citus iecirkņus. Ikvienā darbojās bufete. Apstākļos, kad vēlētāju aktīvitātei ir polītiska nozīme, ēdamo un dzeŗamo klāsts un cenas bufetēs bija tādi, ka balsu pirkšana par Zaķi Latvijā salīdzinot ir tikai zīdaiņa šļupsti. Pirmā reizē pārsteidza, bet vēlāk vairs ne varas novērotāji. Jo Baltkrievijā ir divu sugu vietējie novērotāji: varas un neatkarīgie. Neatkarīgie skatās iecirkņa komisijai uz pirkstiem, varas novērotāju uzdevums ir apliecināt, ka viss labi, un, ja vajag, palīdzēt iecirkņa komisijai tikt galā ar neatkarīgajiem. Tas, kas iesākumā pārsteidza, bija varas novērotāju mešanās pie manis ar iepriekš sagatavotiem paziņojumiem, cik viņu iecirknī viss labi:

IMG_20151014_122256[1]

Vēlēšanu beigās atgriezos noskatītajā iecirknī. Balsis skaitīja daudz ārzemju novērotāju un žurnālistu klātbūtnē, jo iecirknis ir visai centrāli novietots. Iespējams, tāpēc novērotājiem ļāva stāvēt tūlīt aiz iecirkņa komisijas locekļu muguras — daudzviet citur ļāva “novērot” tikai no vairāku metru attāluma. Jau skaitīšanas sākumā zuda paraugiecirkņa tēls. Pēc tikšanas galā ar neizmantotām vēlēšanu zīmēm komisija nenoteica vēlēšanu dienā balsojušo skaitu pēc parakstiem vēlētāju sarakstos, kā paredzēts, bet ķērās uzreiz atvērt urnas. (Balsojušo skaita nenoskaidrošana arī ir svarīga un zīmīga.) Sāka ar iepriekšējās balsošanas urnu. Pēc parakstiem, iepriekšējā balsošanā bija piedalījušies 144 vēlētāji (19,6% balsstiesīgo):

IMG_20151011_201827[1]

Bet urnā bija 163 vēlēšanu zīmes! Un ko komisija? Vienā mierā atstāja 144 par iepriekšējās balsošanas aktīvitāti, bet visas 163 vēlēšanu zīmes ieskaitīja. Vēlētāju parakstus nepārskaitīja. Vēlēšanu zīmes tika skaitītas ļoti ātri. Pēc urnas atvēršanas tās uzreiz sašķiroja pa kandidātu un “pret visiem” kaudzītēm, nepārbaudot derīgumu — vai otrā lapas pusē ir divi iecirkņa komisijas locekļu paraksti. Pēc sašķirošanas skaitīja balsis, ij nepārbaudot, vai kaudzītes vēlēšanu zīmēs tiešām balsots par attiecīgo kandidātu. Piemēram, Lukašenkas kaudzīti

IMG_20151011_203011[1]

skaitīja, tikai ar pirkstiem pāršķiŗot augšējo labo stūri, nemaz neskatoties, vai kvadrātā pretī viņa vārdam ir atzīme. Balsu sadalījums pa urnām un kandidātiem tika paziņots drīz. Pēc likuma, komisijai bija jāsaraksta savs protokols un jāizliek tā kopija vispārējai apskatei, taču tā vietā tika nodzēsta gaisma un novērotāji laipni izvadīti ārā no iecirkņa. Vienīgais, ko varēja izdarīt — nofotografēt daļēji aizpildītu protokola veidlapu:

IMG_20151011_203527[1]

Pēc tam devos uz rajona vēlēšanu komisiju, kur ietilpst novērotais iecirknis. Novēroju, kā notika mana iecirkņa materiālu pieņemšana. Minēju rajona komisijas vadītājam pārkāpumus iecirknī, viņš, pieklājīgi izsakoties, pieņēma zināšanai. Rajona komisijas pārstāvju atbildes bija trejādas:

  • bet iecirkņa protokolā skaitļi saskan;
  • bet 19 balsu neizšķiŗ vēlēšanu iznākumu;
  • jūs labāk izstāstiet savus iespaidus par iecirkņa bufeti.

Drīz visi iecirkņi bija nodevuši savus materiālus, un rajona komisija pulcējās rajona iznākumu apstiprināšanai:

IMG_20151011_225018[1]

Ar iecirkņu iznākumu pārskata tabulu man liedza iepazīties, bet priekšsēdētājs nosauca vairākus skaitļus par katru iecirkni, ko es pierakstīju, nosauca rajona protokola skaitļus, un komisija vienprātīgi pacēla rokas apstiprinot. Ar to novērošana bija galā.

Bet man vēl bija iecirkņu skaitļi. Pārbraucis mājās, sadzinu ekselī un izrēķināju aktīvitātes un kandidātu balsu procentus. Un — kas to būtu domājis! — lērumā iecirkņu procenti pilnīgi vienādi, sākot jau ar 30% aktīvitāti iepriekšējā balsošanā. Un — kas to būtu domājis — mūsu 21. iecirknī, kur bija novērotāji, pat ar visiem pārkāpumiem iznākumi jūtami nelabvēlīgāki varai:

BK 2015

Vēlāk uztaisīju iecirkņu virtenes grafiku:

Redzat virteni pie 70% un mazliet zem? Varat trīsreiz minēt, ko tā nozīmē. Bet zaļais punkts ir iecirknis, kur gadījās novērot un kur — apbrīnojama sagadīšanās, kas to būtu domājis! — Lukašenkas panākumi skaitot izrādījās zemākie visā rajonā, visos pussimt iecirkņos.

Secinājumi:

  1. novēroju balsošanu, balsu skaitīšanu un iznākumus, taču starp šiem trim procesiem nebija pārbaudāmas un uzticamas cēloņsakarības;
  2. iecirkņos, kur nav neatkarīgu novērotāju, (lielākā daļa iecirkņu) vēlēšanu iznākumus vilto. Turklāt nevis, piemēram, iemetot balsis par vēlamo kandidātu, bet ierakstot protokolā priekšniecības iepriekš pateiktus skaitļus neatkarīgi no pilsoņu balsojuma;
  3. iecirkņos, kur ir novērotāji, oficiālie vēlēšanu iznākumi tuvāki patiesajiem;
  4. patiesos vēlēšanu iznākumus nebija iespējams noteikt.

Rīgas domes kandidāti, viņu programma, tautība un citas lietas


Šodien beidzās kandidātu sarakstu iesniegšana Rīgas domes vēlēšanām. Pieteicās 15 sarakstu, jūtami vairāk nekā 2017. gadā (11). Attiecīgi arī kandidātu skaits audzis no 586 līdz 718. Te var iepazīties ar kandidātu sarakstiem, likumā noteiktām 4000 zīmju programmām, kandidātiem un statistiku par viņiem. Piemēram, tautība (latviešu īpatsvara dilšanas secībā):

Spilgti grafiki: Krievijas nobalsošanas zāģis


Visu, ko pietiek zināt par neseno Krievijas satversmes grozījumu nobalsošanu, var redzēt divos grafikos (avots):

Kas tur tāds? Zāģis! (Par to, ka (un kāpēc) nav zvanveida, šoreiz izlaidīsim.) Proti, vēlēšanu iecirkņu sadalījumā pēc vēlētāju aktīvitātes un “par” balsu īpatsvara iecirkņu skaits nedabiski palecas apaļos skaitļos: 70-75-80-85-90-95%. Tā vēlēšanu viltošanas pazīme, kad oficiālos iznākumos ieraksta priekšniecības iepriekš pateiktus skaitļus neatkarīgi no urnu satura. Tā kā cilvēks pēc dabas slinks un rokām desmit pirkstu, visbiežāk ieraksta apaļus decimālās sistēmas skaitļus. Turklāt šogad zāģa zobi divreiz gaŗāki nekā līdz šim visvairāk viltotās vēlēšanās.

Priekš simt gadiem — Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas


Ikurāt priekš simt gadiem — 1920. gada 17. un 18. aprīlī — notika Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas, pirmās dēmokratiskās vēlēšanas, kas aptvēra visu Latviju. Vēlēšanas un to iznākumus lieliski aprakstījis Marģers Skujenieks iznākumu grāmatā, tāpēc necik diži padarīšanu neaprakstīšu — lasiet Skujenieku; ja interesē vēlēšanas, ir vērts. Mans pienesums lai ir tas, kā Skujeniekam nav — karte un krāsainums. Diemžēl manā rīcībā nav tālaika pagastu robežu (ja kādam tās ir zināmas, būšu pateicīgs par norādi vai dalīšanos), tāpēc jāiztiek ar pilsētām, miestiem un apriņķu lauku territorijām.

Kas 2017. gadā aizgāja balsot un kas ne: Rīgas domes vēlētāju aktīvitāte


Man apvaicājās:

Varu daļēji atbildēt. Pirmkārt, kādi bija partiju panākumi dažādas aktīvitātes iecirkņos.

Redzams, ka “Saskaņas” atbalstītāji cītīgāk gāja balsot nekā latviešu partiju vēlētāji, savukārt latviešu partiju konkurencē savus atbalstītājus vislabāk mobilizēja Nācionālā apvienība. Otrkārt, ievērojot etnisko balsojumu Latvijā un Rīgā, tas nozīmē, ka krievu aktīvitāte bija augstāka nekā latviešu. Bet cik? 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās visas partijas varēja nošķirt latviešu un krievu pudurī. Ieliekot latviešu puduŗa balsis grafikā un apmainot asis vietām, iznākums ir tāds.

Ekstrapolējot līdz 0% un 100%, iznākums ir 56% aktīvitāte latviešu galā un 61% krievu galā. Protams, ekstrapolācijai ir savi ticamības ierobežojumi, iecirkņi nav vienlieli un labāk būtu lēst svērtu regresiju, skaitļi ir par latviešu partiju puduri, nevis latviešiem (un ~12% latviešu nobalsoja par “Saskaņu”), jaunākie dati par vēlētāju sadalījumu pēc mājas valodas ir 2011. gada tautskaite. Taču, pareizinot šādi iegūtu latviešu un krievu aktīvitāti ar latviešu un krievu īpatsvaru vēlētājos, iznākums no patiesās aktīvitātes atšķiŗas mazāk nekā par 1%. Tāpēc netērēšu sava laika procenta desmitdaļu skaldīšanai, bet apmierināšos ar secinājumu, ka krievu aktīvitāte 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās bija ~5% augstāka nekā latviešu. Šis bija viens no diviem galveniem apstākļiem, kāpēc “Saskaņa” uzvarēja. (Otrs — tie 12% latviešu.) Tiesa, atšķirība bija zemāka nekā 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās, kad “Saskaņa” uzvarēja ar vēl lielāku pārsvaru. Mans aktīvitātes atšķirības skaidrojums: daļa latviešu negribēja pīties ar “Saskaņas” domi, kaut tā būtu balsošana vēlēšanās, toties krievi par savējo domi balsoja labprāt un cītīgāk.

140 vārdu: līdz kuŗam datumam jādeklarējas Rīgā, lai varētu balsot domes ārkārtas vēlēšanās


Balsošana Rīgas Stradiņa Ūniversitātē 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. F64 attēls

Cilvēki man vaicājuši virsrakstā lasāmo jautājumu, un esmu atbildējis. Pieņemu, atbilde varētu interesēt ne tikai tos, kas vaicāja, tāpēc uzrakstīšu te.

Pirmkārt, lācis vēl mežā. Proti, Rīgas domes atlaišanas likums vēl nav pieņemts un nav stājies spēkā. Tāpēc rēķināšana balstīta pieņēmumos.

Otrkārt, neapskatot visas neskaidrības, kas var lietu ietekmēt, likumu iecerēts skatīt Saeimā 13. februārī, projektā noteikts, ka vēlēšanas notiek pirmā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās, un ir ziņots, ka vēlēšanas varētu notikt aprīļa beigās. Aprīļa beigu sestdiena ir 25. aprīlis.

Treškārt, pašvaldību vēlēšanu likumā un atlaišanas likumprojektā noteikts, ka balsstiesībām pēc dzīvesvietas kritiskais brīdis ir 90 dienu priekš vēlēšanām. Noskaitot 90 dienu no 25. aprīļa, iegūstam 26. janvāri. Tātad, ja vēlēšanas notiek un notiek 25. aprīlī, jādeklarējas šonedēļ.

Ceturtkārt, ir vēl iespēja balsot pēc nekustamā īpašuma, bet tā ir cita opera, par ko šoreiz nebija jautāts.

Simt gadu kopš pirmām Rīgas domes vēlēšanām neatkarīgā Latvijā


Šodien aprit apaļš gadsimts kopš pirmām Rīgas domes vēlēšanām neatkarīgā Latvijā, kas notika 1920. gada 18. janvārī. Vairāk nekā pietiekams pamats, lai aplūkotu to norisi.

  • Likumiskais pamats

Iepriekšējā gada augustā Tautas padome pieņēma pagaidu noteikumus par pilsētu domnieku vēlēšanām. Tie noteica, ka:

  1. domes vēlē uz divi gadi;
  2. vēlēšanas notiek katrā pilsētā savā laikā, ko noteic pilsētas valde;
  3. kandidātu sarakstus iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu priekš vēlēšanām;
  4. kandidātu sarakstu var iesniegt ne tikai partijas, bet arī jebkādas vēlētāju grupas;
  5. kandidātu saraksts jāparaksta tādam vēlētāju skaitam, kas nav mazāks par pusi no ievēlējamo domnieku skaita;
  6. drošības naudas nav;
  7. kandidātu sarakstus numurē iesniegšanas secībā;
  8. pilsētas valde izsūta katram vēlētājam īpašu vēlēšanu kartīti, kas nepieciešama, lai tiktu pie balsošanas;
  9. vēlētājs balso tik par vēlamo kandidātu sarakstu, bet kandidātus ievēlē saraksta iesniedzēju minētā secībā;
  10. balsošana izpaužas, tukšā papīra lapā ierakstot vēlamā kandidātu saraksta numuru;
  11. barjeras tikšanai domē nav;
  12. mandātus dala pēc lielāko atlikumu metodes (mūsdienās izmantota, piemēram, vietu sadalē Saeimas vēlēšanu apgabaliem un aprakstīta Saeimas vēlēšanu likuma 8. panta otrā daļā);
  13. Rīgā ievēlēs ne vairs 120 domnieku kā 1917. gadā, bet, liekot vērā iedzīvotāju skaita sarukšanu, tikai 90.

Ievērojot tagadējo pašvaldību reformu, interesanti redzēt, kāds kuŗā pilsētā (bez pagastiem!) ar kādu iedzīvotāju skaitu bija domnieku skaits tolaik (iedzīvotāju skaits manis pierakstīts pēc 1920. gada tautskaites):

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Saeimas un pašvaldību deputātu skaits


Deputātu skaits: kubsaknes likums, valstu prakse un Latvijas gadījums

Šodien “Diena” publicējusi manu viedokli par Saeimas un pašvaldību deputātu skaitu.

Jautājumu par optimālu deputātu skaitu padziļināti pētījis Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs. Viņš Dienai norāda – lai arī valstīs ar mazāku iedzīvotāju skaitu parlamenta deputātu skaits patiešām arī ir mazāks, optimālais parlamentāriešu skaits tomēr nav proporcionāls iedzīvotāju un vēlētāju skaitam valstī, bet aug lēnāk. ..

R. Eglājs norāda, ka optimālā skaitļa noteikšanai jau pirms kāda laika atrasta sakarība, kas nodēvēta par kubsaknes likumu. Parlamenta deputātu skaits pēc šī likuma ir tuvu iedzīvotāju skaita kubsaknei. Šo sakarību varot novērot Eiropas valstu parlamentos, un Latvijas gadījumā optimālais deputātu skaits pat pārsniegtu 100 tautas kalpu. ..

R. Eglājs vienlaikus atzīst, ka jau pēc neatkarības atgūšanas sakarība starp iedzīvotāju un deputātu skaitu noteikta ir stipri mazāka par šo teorētisko likumu. Tiesa, pirmskara Latvijā deputātu skaits pašvaldībās bijis daudz lielāks, piemēram, 52 000 cilvēku apdzīvotajā Liepājā domē tika ievēlēti 60 deputāti, bet 500 iedzīvotāju lielajā Durbē – 10 deputāti. ..

Latvijas mazākajās pašvaldībās būtu 15 deputātu, Lietuvā un Igaunijā tādam iedzīvotāju skaitam atbilstu 21 deputāts, Somijā – 35. Savukārt lielākajos novados, kur VARAM piedāvā 23 deputātus, Lietuvā būtu 27, Igaunijā – 31, bet Somijā – 59 priekšstāvji. ..

Savukārt R. Eglājs, uzsverot, ka tas nav ne viņa kā CVK sekretāra, ne NA biedra viedoklis, Dienai min divus iespējamos variantus: 1) deputātu skaitu aprēķināt pēc kubsaknes likuma, ņemot vērā pašvaldības iedzīvotāju skaitu; 2) saglabājot VARAM pašvaldību grupējumu iedzīvotāju skaita ziņā, palielināt deputātu skaitu attiecīgi līdz 25, 35 un 45 deputātiem.

Kam interesē vairāk par optimālu deputātu skaitu un kubsaknes likumu, te plašāks mans raksts.

Vēlēšanas vairs nav dzīvības un nāves jautājums


Šodien “Latvijas Avīzē” publicēta Egila Līcīša intervija ar mani. Pārspiežu te.

Vēlēšanas vairs nav dzīvības un nāves jautājums. Saruna ar Ritvaru Eglāju

Timura Subhankulova attēls

“Latvijas Avīzē” viesojas Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs RITVARS EGLĀJS (Nacionālā apvienība). Saruna – plašā spektrā par vēlēšanām, sākot ar tautas nobalsošanu, beidzot ar balsojumu par pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas, no gaidāmajām kārtējām līdz varbūtējām ārkārtas vēlēšanām.

Patlaban 44 tūkstoši ir parakstījušies, ka jārīko referendums par Saeimas atlaišanu. Kā jums liekas kā speciālistam – vai nebūs taisnība tiem, kuri pareģoja, ka nesavāks 155 tūkstošus parakstu, lai panāktu referenduma rīkošanu?

R. Eglājs: Pirmajā posmā bija liels entuziasms, kad vāca vairākus tūkstošus parakstu dienā. Taču aktivitāte ievērojami kritusies. Decembrī nevienu dienu nesavāca tik parakstu, lai to pietiktu noliktajā termiņā – līdz šīgada novembra vidum. Gada griezumā, dalot uz 366 dienām (2020. ir garais gads), nepieciešamā norma ir vidēji ap 400 parakstītājiem dienā. Sākumā tā pildījās, tagad vāc 30–50 parakstus dienā, kas ir vairākkārt par maz.

Nav līdzējusi pat “Saskaņas” iesaistīšanās aģitācijas kampaņā?

Skaitļu dinamika neliecina, ka ar to kāpināts parakstu vākšanas temps un bijis kāds pacēlums. Bet nākotni paredzēt nav iespējams. Var gadīties notikumi, kas balsstiesīgo noskaņojumu strauji maina.

Pirms vēlēšanām bija deputātu kandidāti, īpaši “KPV LV” sarakstā, kuri sauca – atdosim referendumu tautai! Viņi startējot vēlēšanās gandrīz vienīgi šī iemesla dēļ, ka barjera nobalsošanai sacelta par augstu. Tas esot ļoti svarīgi, jo vara vairs nepiederot tautai. Pēc vēlēšanām tautas advokāti pieklusuši, bet vai jūs piekrītat, ka jāatvieglina noteikumi referendumu rīkošanai?

2012. gadā Saeima mainīja tautas nobalsošanas likumu, padarot stingrākus nosacījumus, kā nokļūt līdz referenduma rīkošanai. Iepriekš gada laikā pietika savākt notāra apliecinātus 10 000 parakstus, pēc tam mēnesī jāsavāc desmitā daļa no balsstiesīgo parakstiem (t. i., šos 155 tūkstošus), lai notiktu tautas nobalsošana. Referendumu ierosinājumi tolaik bija diezgan bieži, bet, kad pieņēma grozījumu, ka iniciatīvas grupām patstāvīgi, ar saviem resursiem, bez valsts ierīkotiem parakstu vākšanas punktiem jāsakopo vajadzīgais skaits parakstu, process apstājās.

Piezīmēsim, ka tolaik referenduma ideju ekspluatēja dažādi politiskie grupējumi, ieskaitot pretvalstiskos – pārsvarā savās interesēs.

Viens no likuma labojumu dzinuļiem bija sašutumu raisošais apstāklis, kā var rīkot nobalsošanu par latviešiem svētām lietām, apšaubīt valsts valodas prioritāti. Togad arī iesniedza likumprojektu tautas nobalsošanai par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, par kura reģistrāciju CVK gan nobalsoja pret. Tagad septiņus gadus krāta pieredze, šis tas mainījies.

Galvenā pārmaiņa – sabiedrības elektronizācija, līdz ar to parakstu vākšana plaši pārcēlusies uz portālu “Latvija.lv”, kur parakstīšanās ir pāris minūšu jautājums. Otra lieta, ka CVK iesniegusi likuma labojumus Saeimā atvērtajā likumā par nobalsošanu. Tie paredz, ka atceļama norma, ar kuru vēlētājam, kurš parakstās klātienē, piemēram, pašvaldībā, dabūtā lapa pašam jānogādā iniciatīvas grupā. Pašlaik CVK iedarbināta automātiskā parakstu reģistrācijas sistēma, līdz ar to nav vajadzības nest papīru.

Pāriesim pie tēmas, kā organizēt pašvaldību vēlēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas. Novadi kļūs lielāki, un lauku apvidos dzīvojošie bažījas par savu interešu pārstāvību jaunievēlētajās domēs, ja pilsētās dzīvo daudz lielāks skaits balsstiesīgo. Kā to risināt?

Pamats bažām par nesamērību ir. Viens risinājums būtu sadalīt pašvaldības teritoriju vairākos vēlēšanu apgabalos, bet tā nav Latvijas pieredze, kur pašvaldība arvien vēlēta vienā apgabalā. Otra iespēja – palielināt deputātu skaitu, salīdzinot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pašreiz projektēto. Citā laikā un telpā cilvēki parasti ievēlējuši lielāku skaitu tautas priekšstāvju.

Rīgā paredz saglabāt 60 deputātus, bet, skatoties laikā, 1920. gadā pirmajās neatkarīgas valsts Rīgas domes vēlēšanās, kur pēckara apstākļos bija palikuši mazāk nekā 200 tūkstoši pilsētnieku, iebalsoja 90 domniekus.

Savukārt, paraugoties telpā, VARAM projektē, ka mazajās vietvarās līdz 30 tūkstošiem iedzīvotāju ir 15 deputātu. Tikmēr kaimiņvalstīs šāda izmēra pašvaldībās deputātu skaits ir būtiski lielāks. Tādā kā Alūksnes vai Līvānu novadā Lietuvā un Igaunijā dota 21 deputāta vieta, Somijā – 35, Zviedrijā – līdz pat 41 vietai.

Ministrija paredz pašvaldībā ar 30–60 tūkstošiem iedzīvotāju 19 deputātus, bet virs 60 tūkstošiem cilvēku – 23 vēlētu personu pārstāvību. Tad jāsaka, ka lielajās Jelgavas novadam vai Daugavpilij atbilstīgās pašvaldībās ar 80–90 tūkstošiem iedzīvotāju Lietuvā ir 27, Igaunijā – 31, Somijā – 59, Zviedrijā – 61 deputāts. Visur vēlējušies atrast vēlamo deputātu daudzumu. Bakstījuši ar pirkstu, kamēr kaut kur iebakstījuši, taču Latvijā izteikti mazāk.

Bet, no vienas puses, saglabājas minētās bažas, ka ar pārāk mazu deputātu skaitu netiks pārstāvētas visas pašvaldībā esošās teritorijas, un katram deputātam sanāk par daudz darba. Darba apjoms pašvaldībā nemazinās atkarībā no tā, cik ievēlēti deputāti, taču ar pietiekamu daudzumu ievēlēto iespējams organizēt kvalitatīvāku komiteju darbu.

Savukārt, ja deputātu par daudz, problēmas rada iekšējā saprašanās, kas var novest līdz nespējai pieņemt lēmumus. Skaidrs, ka pieņemamākais deputātu skaits eksistē kaut kur pa vidu, un jau pirms gadiem trīsdesmit politikas zinātne konstatējusi teorētiskas un empīriskas sakarības, kuras sauc par kubsaknes likumu. Tas noteic, ka optimālais deputātu skaits pirmā tuvinājumā ir kubsakne no iedzīvotāju daudzuma.

Cita iebilde – vecajā kārtībā vēl palika beidzamā bezpartijiskajiem dotā iespēja nodrošināt savu pārstāvību vēlētā varā, tas ir, izvirzīt neatkarīgus sarakstus vēlēšanās pašvaldībās, kurās ir ne vairāk kā 5000 iedzīvotāju.

Tik zems slieksnis vairs nebūs, pat mazākajās pašvaldībās dzīvo 11 000 cilvēku, līdz ar to gaidāma partiju absolūta dominance. Prezidents Levits, vēl nebūdams prezidents, sacījis, ka tas nav ne tiesiski, ne eiropeiski, ja Latvijā bezpartijiskajiem liegtas tiesības uzstādīt sarakstus vēlēšanās, toskait parlamentārajās.

Šis ir stāsts par Latvijas vēsturi, par sliktām atmiņām no starpkaru perioda, kad bez prasības pēc partiju sarakstiem tika veicināta ārkārtīga politiskā sadrumstalotība. Uz parlamenta vēlēšanām varēja pieteikt jebkuru mazmājnieku un apkrāpto cilvēku grupu. Otra lieta, ka lielajās pašvaldībās ieviesa partiju sarakstus ar domu stiprināt partiju sistēmu. Lai partijas nedzīvo tikai Rīgā, bet izplešas pa visu valsti.

Trešā lieta – bailes no konkurences?

Iespējams, bet kurš gribēs atzīties?

Vai tā var būt, ka 1% politiskajos spēkos sastāvošu pilsoņu regulē visu valstī notiekošo? Vai neož pēc partiju diktatūras, nevis demokrātijas?

Šo lietu apspriedīs Saeimā, skatot, kā vēlēt pašvaldības. Pieņemu, būs rosinājumi, ko darīt. Savulaik bija tiesāšanās, ka Jūrmalā neļāva iesniegt bezpartijisku sarakstu. Tiesa atzina, tā drīkst, ka tikai partiju saraksti. Tagad kā Saeima nobalsos, tā būs. Bet ir taisnība, ka daudz kur Eiropas valstīs var startēt neatkarīgie kandidāti, īpaši, kur ir mažoritārā sistēma.

Pastāstiet, kā un kad balsosim Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, par kurām politiķi vēl lemj…

Centrālā vēlēšanu komisija veic priekšdarbus notikumiem, kuri ar gana augstu varbūtību var risināties. Kā lasījām ziņās, Saeima pirmajā lasījumā pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu novilcinās, līdz kļūs zināms, kā beigusies parakstu vākšana par apturētiem likumiem, kas attiecas uz ārkārtas vēlēšanās vēlētas domes pilnvaru laiku un ārkārtas vēlēšanu rīkošanas pēdējo brīdi. Mana prognoze ir, ka lielāka skaidrība par Rīgas domi būs februāra beigās. Ja tajā brīdī ir skaidrs, ka parakstu vākšana beigusies nesekmīgi, tad domi iespējams vēlēt maija sākumā.

Un tad ārkārtas vēlēšanas notiks Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Jura Kokina vadībā, pret kuru CVK nebija pretenziju, kaut arī Kokins no pašvaldībai piederošās “Rīgas satiksmes” trijos gados saņēmis 75 tūkstošus eiro par konsultācijām – “autostāvvietu monitorēšanā”?

Kā saprotu, “Rīgas satiksmes” konsultantu lieta tiek izmeklēta. Kokina kunga darbību skatīja CVK sēdē, atzīstot, ka pret darbu vēlēšanu rīkošanā pretenziju nav. Kokins rīkojis vēlēšanas profesionāli, kaut bijuši sīki incidenti.

Kā vērtējat ar savu pieredzi – kas uzvarēs, ja tiks rīkotas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas?

Dzīvosim – redzēsim. Esmu konservatīvs cilvēks gan pēc ideoloģijas, gan pēc dzīvesveida un uztveres. Tas bieži izpaužas, ka samērā labi saredzu pārmaiņu virzību, bet pārmaiņu apmēru, vienalga – uz labu vai sliktu, prognozēju zemāku, nekā vēlāk izrādās. Pamats, uz kā atsperties, ir rīdzinieku balsojums 2017. gadā. Kopš tā laika demogrāfiskās izmaiņas virzījušās tā, ka latviešu vēlētāju īpatsvars galvaspilsētā lēnām un maz, bet audzis.

Otrs vērā ņemamais aspekts, ka “Gods kalpot Rīgai” un “Saskaņas” apvienotais saraksts 2017. gadā uzvarēja ar ļoti nelielu pārsvaru. Šoreiz vienota saraksta vairs nebūšot, turklāt no “Saskaņas” atšķēlies Baraņņika četrinieks. Trešais būtiskais faktors, ka Rīgā ir bijuši pilsētas galvas, kuri popularitātē pārspēj savu partiju, un Nilam Ušakovam šī īpatnība piemita vislielākā mērā. Viņa atsacīšanās no starta var iespaidot vēlēšanu gala rezultātu.

Urbanoviča kunga drosme, saucot – mēs nebaidāmies no ārkārtas vēlēšanām! –, arī sašļukusi. “Saskaņa” cenšas darīt visu, lai novērstu ārkārtas vēlēšanas.

Diez vai piedzimis politiķis, kurš atzīsies, ka viņam bail no ārkārtas vēlēšanām. Taču tam ir racionāli apsvērumi – kamēr ārkārtas vēlēšanas nav notikušas, tikām saskaņieši notur varu. Savukārt jebkuras vēlēšanas nozīmē, ka varu var arī zaudēt.

Vai ar savām analītiķa dotībām un ilggadēju atrašanos CVK sekretāra krēslā uzticaties socioloģiskajām aptaujām? Aptauju rīkotāji gan attaisno kļūdas – vajagot prast lasīt starp skaitļu rindām. Vai protat?

Ir teiciens, ka prognozēt ir grūti, īpaši nākotni. Kopumā aptaujas rāda trāpījumus uz pareizo pusi, nevis pretējo. Taču aptaujās ir sistemātiskas un neizskaužamas kļūdas, kas izpaužas īpaši uz vēlēšanām. Cilvēkiem prasa – vai balsosiet?

To, kas ar mieru atzīties, ka nebalsos, ir daudz mazāk par faktisko nebalsotāju skaitu. Nozīmīga daļa aptaujāto nevēlas atbildēt patieso, bet to atbildi, kāda būtu pareizākā, sabiedriski pieņemamākā. Ja tiek uzskatīts ka piedalīšanās vēlēšanās ir pilsoņu pienākums, tad būs aptaujātie, kas slēps, ka negrasās balsot. Līdz ar to uz jautāto atbildu – aptaujas rāda drīzāk pareizi nekā nepareizi, bet ne precīzi.

Nopietnas autoritātes, tostarp Valsts prezidents, sevišķi pēdējā laikā ir vērsušas uzmanību un brīdinājušas vēlētājus atbildīgāk rīkoties ar savu balsi. Gads knapi apkārt, bet jau ir vēlme atsaukt nesen ievēlēto parlamentu. Valdība spiesta ko darīt, lai pārtrauktu haosu un agoniju Rīgas domē. Vai tas nozīmē, ka neprotam vēlēt?

Tā noteikti ir atbildība vēlētāju pusē – ja ko ievēli, tad rēķinies, ka tas būs noteikto termiņu jābauda vai jācieš. Nevis tā – nobalsoju, bet tas man vairs nepatīk, es pārdomāju un par iepriekš nodoto balsi neatbildu. Cita lieta, ka ir racionāli izmantot likuma ļautās ietekmēšanas iespējas izskatīt prasījumu par Saeimas atlaišanu. Ja tas šķiet vēlami atsevišķu politiķu un vēlētāju grupām, tad tikai kopīgā procesā noskaidrosies, kā rosinājums beigsies.

Varbūt jāmaina vēlēšanu sistēma, pārejot uz mažoritāro?

Neatkarīgi no tā, kā es domāju, stop – šo varam izlaist. Satversmē teikts, ka Latvijā vēlēšanas ir proporcionālas, un šis pants ir grozāms vien tautas nobalsošanā, kur vajag vairākumu no balsstiesīgajiem. Tas ir gandrīz 800 tūkstoši balsu par vēlēšanu sistēmas maiņu, ko salasīt ir ārkārtīgi grūti. Tāpēc parastos apstākļos tam nav vērts tērēt laiku un resursus.

Kādi jauninājumi sagaida vēlētājus, kas dosies balsot pie urnām kārtējās vēlēšanās?

Būtiska robežšķirtne būs 2021. gada pašvaldību vēlēšanas. CVK iesniegusi pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumus, ka šajās vēlēšanās jāievieš tiešsaistes vēlētāju reģistrs, ar to nodrošinot to pašu ērtību, kā vēlējot Saeimu – iespēju balsot jebkurā iecirknī, saprotams, savas pašvaldības robežās.

Par e-vēlēšanām nebūtu vērts prasīt, jo tādas nekur pasaulē, izņemot Igauniju, nav ieviestas. Tomēr ideju pie mums nereti cilā, un ne jau invalīdu vai vecu cilvēku aprindās, kur jāsastopas ar pārvietošanās grūtībām, bet progresīvi, spēkpilni jaunieši, kam acīmredzot grūti reizi četros gados atraut dibenu no dīvāna un aiziet līdz balsošanas iecirknim.

Balsošana internetā nevar būt pašmērķis un līdzeklis izrādīties, cik mēs mūsdienīgi un seksīgi. Tās ieviešanai jābūt leģitīmam mērķim, un tas varētu būt vēlētāju aktivitātes celšana. Reālā Igaunijas pieredze rāda, ka vēlētāju aktivitāte nepieaug, bet mainās balsošanas veids.

Cilvēki, kas tāpat balsotu, sāk balsot vienkāršākā, ērtākā veidā, nekā ejot uz iecirkni. Savukārt atteikties no e-vēlēšanām ir grūti. Ir pamatotas bažas, ka, piedāvājot atteikties no ērtākā balsojuma, sēžot mājās pie datora, sekotu būtisks vēlētāju entuziasma kritums. Tādēļ Igaunija ir “uzsēdusies” uz ieviestās kārtības. Pasaulē progresa šajā virzībā nav. Valstis, kas mēģināja ieviest elektronisku balsošanu, to atmetušas.

Latvijā nopietnākais brīdis, kad varēja notikt pāreja uz vēlēšanu internetizāciju, bija 2014. gadā, kad Saeimā skatīja kolektīvo iesniegumu par šāda veida balsošanu, bet to noraidīja. Lielā mērā pamatojoties uz Latvijas IT speciālistu atzinumu, ka šobrīd nav iespējams sarīkot vienlaikus drošas un aizklātas vēlēšanas internetā.

Vai nu tās ir drošas, bet tad var izskaitļot, kā kurš balsojis. Vai arī aizklātas, bet tad nevar izsekot līdzi, vai oficiālie rezultāti atbilst cilvēku balsojumam. Modernā elektronika vēl nav iemācījusies atdarināt to vienkāršo brīdi, kad cilvēka roka atlaiž aploksni un tā iekrīt kastē.

Vai nav arī jāņem vērā riski, kas saistās ar iespējamu iejaukšanos vēlēšanu procesā no ārpuses?

Jā, kopš 2014. gada Krievijas agresijas un tālākām darbībām drošības faktoram ir liela nozīme.

Kā raugāties uz balsošanas vecuma cenza samazināšanu līdz 16 gadiem?

Šādu ierosinājumu laiku pa laikam skata Saeima, pārsvarā – attiecinātu uz pašvaldību vēlēšanām. Tas būtu grūtāk īstenojams, vēlējot Saeimu, jo saistīts ar labojumiem Satversmē. Parasti iniciatori ir politiķi, kuri aptaujās atraduši, ka viņiem piederētu simpātijas 16–18 gadīgo auditorijā. Tikām Latvijas Jaunatnes padome tādu iniciatīvu pati neatbalsta. Šādā vecumā vēl neesot nostabilizējies pasaules uzskats, jaunieši ir viegli ietekmējami.

Kopumā vērtējot, gan e-vēlēšanu ieviešanas priekšlikums, gan vēlētāju vecuma cenza mazināšana balstīta vēlmē aktivizēt vēlētāju līdzdalību.

Pēdējās Saeimas vēlēšanās balsoja 55% balsstiesīgo, kas Eiropā neizceļas ne vienā, ne otrā virzienā. Ir vietas, kur vēlēšanās piedalās ievērojami mazāk par pusi vēlētāju, un ir vietas, kur balsot dodas pāri 70% vēlētāju. Laika nogrieznī skatoties, kritums ir paliels.

Pirmajās Saeimas vēlēšanās atjaunotā neatkarībā 1993. gadā bija 90% balsstiesīgo dalība, kas vēlāk 90. gados slīdēja uz 70%, no 2006. gada – līdz 60% un līdz pašreizējiem 55%. Var sūkstīties par pilsoniskās aktivitātes trūkumu, taču ir tomēr labi, ka vēlēšanas cilvēkiem nav dzīvības un nāves jautājums. Ka tu dzīvosi tālāk, ka no vēlēšanu iznākuma būtiski neizšķirsies dzīves apstākļi, ka tev būs darbs, iztikšana un, sargi Dievs, nebūs jābēg kur projām vai jāņem rokās stroķis.

Politiķi katras vēlēšanas sauc par izšķirošām.

Tās ir izšķirīgas, bet Latvija kļuvusi par daļu no Eiropas vēlēšanu tradīcijas, kur vēlēšanas tomēr nav dzīvības un nāves jautājums.

Jautājums jums, NA biedram. Kas būs nulltā līmeņa pašvaldības, par kurām apvienības kongresā runāja Saeimas deputāts Jānis Dombrava? Tajās lemšot, kur uz vietām ierakt apgaismes stabu un kur jāpadziļina grāvis.

Idejas sagatavošanā aktīvi neesmu piedalījies, bet, cik saprotu, doma ir, ka pagastā vai lielas pilsētas rajona līmenī ir daži cilvēki, kurus ievēlē atšķirībā no parastām vēlēšanām interneta balsojumā. Ievēlēto kompetencē būtu spriest, kur un kā labot bedres, kur likt apgaismojumu un, ievērojot to, riski, kas saistīti ar vēlēšanu drošumu, aizklātumu, ir mazāki nekā, teiksim, vēlējot Saeimu. Patlaban nav konkrētu priekšlikumu, bet lēšu, ka apdzīvotā vietā izvirza kandidātus, katrs vietējais nobalso par sev tīkamo, un ievēlētie lemj par sīkiem sava pagasta vai rajona jautājumiem.

Vai tas ir vajadzīgs pasākums? Vai ministram Pūcem galva negriezīsies riņķī no papildu ierosmēm administratīvi teritoriālās reformas gaitā?

Pirmā reakcija, kopš idejas klajā nākšanas NA kongresā decembrī no sabiedrības bijusi pozitīva. Pūces kungs to atzinis par vērtējamu, taču pagaidām nav ne partneru skaidra jā, ne nē, tāpēc nezīlēšu, ar ko tas beigsies, taču tā nebūs vienīgā diskusija par tēmu, kā pārzīmēt Latvijas karti.

Delikāts jautājums. Kā vērtējat, ka jaunās partijas pie varas nereti rīkojas kā Krievijā revolūcijas apstākļos vai pilsoņkarā – vecā režīma speciālistus nost! Kāpēc pēc īpašas JKP un “Attīstībai/Par” uzstājības vairs nebija derīgs teicami apmācītais CVK profesionālis Arnis Cimdars, nav saprotams, un viņa atlaišana bija diezgan nožēlojama izdarība.

Man nav ko slēpt – strādāju ar Arni Cimdaru kopā vairākus gadus. Bija gods un prieks to darīt. Esmu redzējis, ka Cimdara kungs ir profesionāls, neitrāls un godīgs vēlēšanu rīkošanā, un neredzēju pamatu viņa nomaiņai.

Neesmu pārliecināts, vai tas, ka cilvēks amatā strādājis ilgi un labi, var kalpot par iemeslu, lai viņš kādudien vairs nederētu. Taču priecē, ka jaunā CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa ir apliecinājusi savas spējas būt par labu vēlēšanu vadītāju.

%d bloggers like this: