Vēlētāju aktīvitāte un Rīgas partiju balsis 2017. gadā — vai var ticēt balsojušo vēlētāju aptaujai?


Attēls: LSM

Uzmetu aci Rīgas domes vēlēšanu iznākumiem, cik no tiem var izlobīt latviešu un krievu aktīvitāti un vēlētāju aktīvitātes saistību ar dažādu kandidātu sarakstu panākumiem.

Bet vispirms kritika. Jūlija sākumā bija ziņa par balsojušo vēlētāju aptauju šai ziņā, taču aptaujas ir ierobežotas ticamības informācija, jo aptaujātie mēdz slēpt patiesās domas un rīcību. Lai atceramies kaut vai, ka balsojušo aptaujas deva “Saskaņai” tikai 42,9%, bet īstenībā tika 51,0%. Jau pieminētā ziņā izpīpēts, ka par “Saskaņu” balsojusi 1/4 latviešu, bet tas, protams, bleķis.

1. No aptaujātajiem balsojušajiem 59% bijuši latvieši un 37% krievi. Tas aptuveni atbilst Rīgas balsstiesīgo sastāvam, bet ne šogad balsojušo sastāvam. Šogad, kā rāda vēlēšanu iznākumi un vēlētāju aktīvitātes atšķirības dažāda balsstiesīgo sastāva vēlēšanu iecirkņos, krievu aktīvitāte bija augstāka nekā latviešu, attiecīgi korektā izlasē latviešu bija jābūt mazāk un krievu vairāk. Iekļaujot izlasē vairāk latviešu un pēc tam salīdzinot ar vēlēšanu iznākumiem, šķitīs, ka latvieši vairāk balsojuši par “Saskaņu” nekā īstenībā. Iespējams, ko precīzāk varētu redzēt pēc tā, pie kuŗiem tieši iecirkņiem notika aptaujas un cik vēlētāju pie kuŗa iecirkņa aptaujāts. Tādu ziņu gan manā rīcībā nav.

2. Ja izlasē bija 2216 vēlētāji, no tiem 1304 latvieši un 822 krievi, tad paliek pāri vēl 90 citi. Savu balsojumu atklāja 1596, tātad 620 atteicās. Atteikušies esot 360 latvieši un 260 krievi, tātad no 90 citiem nav atteicies neviens. Atvainojiet, NETICU!

3. Tie 90 citi. Nav skaidrs, kas tie bijuši un kā izmantoti LSM aprēķinos. Latvijas (un Rīgas) apstākļos labākais kultūretniskās piederības un strīdus dimensijas rādītājs ir mājas valoda, un, pēc 2011. gada tautskaites ziņām, Rīgā 58,6% vēlētāju mājās visbiežāk runājuši latviski un 40,9% krieviski. Citā valodā tikai 0,5%, nevis 90:2216=4,1% vai 90:1596=5,6%.

4. Un kā tie 90 balsojuši? Ja 16,6% no 944 zināmiem latviešiem teicās balsojuši par “Saskaņu”, tad absolūtos skaitļos tie ir 157 aptaujātie. Attiecīgi 90,9% no 562 krieviem ir 511. Kopā no 1596 zināmiem par “Saskaņu” esot bijuši 42,79%, tātad 683. Atņemam latviešus un krievus, paliek pāri 683-157-511=15. Jeb 17% no 90 citiem. Līdzīgi var aprēķināt, ka no 90 citiem par LRA/LA teikušies balsojuši 22 jeb 24% un par Rīgas domē netikušām partijām 9 jeb 10%. Tātad aptaujā 90 nezināmie citi, ievērojot sīku skaitļu stochastiskas (nejaušas) svārstības, balsojuši precīzi tāpat kā zināmie latvieši. Nu, nu.

5. Savu balsojumu atteicās atklāt 360:1304=27,6% latviešu un 260:822=31,6% krievu. Tātad zināmas izvēles apakškopā krievu īpatsvars bija vēl zemāks nekā aptaujātos vispār (562:1596=35,2%), attiecīgi aptaujas iznākums vēl tālāks no īstenības. Izmantojot aptaujā nosaukto izvēli (16,6% latviešu par “Saskaņu” un 90,9% krievu) un pieņemot latviešu un krievu attiecību balsotājos 57:43, šādi svērta aptauja dod “Saskaņai” 48,5%, tātad dzēš 2/3 starpības starp aptauju un īstenību.

6. Nav zvanīts, ka aptaujā nosauktā izvēle atbilst patiesībai. Pareizāk sakot, ir zvanīts, ka neatbilst. Lai salīdzinām kaut vai LRA+LA un JKP balsu skaitu. Aptaujā JKP skaidri zaudē, īstenībā bija aptuveni vienā līmenī. Turklāt vēlētāju acīs JKP bija latviskāka, tāpēc latviešu balsīs pat mazliet priekšā LRA+LA, nevis atpalika par 5% kā aptaujā. Līdzīgi “Vienotības” un Nācionālās apvienības pārī. Aptaujā priekšā “Vienotība”, īstenībā NA. Kā redzams, latvieši īstenībā balsojuši latviskāk nekā teikuši aptaujā. Šis ir vēl viens apstāklis, kas mudina domāt, ka arī 16,6% (sestdaļa) latviešu par “Saskaņu” ir pārspīlēts. Ja tā būtu patiesība, tad pat vislatviskākos iecirkņos “Saskaņai” būtu jāsaņem vismaz 25% balsu, kas ne tuvu nav noticis.

Secinājumi. Diemžēl balsojušo vēlētāju aptaujai nevar uzticēties un to nevar izmantot, lai noteiktu, kāda daļa latviešu balsojusi par “Saskaņu”. LSM izrēķinātā ceturtdaļa neatbilst patiesībai un ir ievērojami (pirmā tuvinājumā — dubulti) pārspīlēta. Lielu daļu aptaujas atšķirības no īstenības radījis aplams izlases sastāvs: ievērojami zemāks krievu īpatsvars nekā īstenībā no balsojušajiem.

Atliek vēl uzrakstīt, ko par latviešu un krievu aktīvitāti un partiju balsu sadalījumu var izlobīt no īstenības, proti, no vēlēšanu iznākumiem.

Atkārtota balsošana Ķekavā: partiju starta pozicijas un skaitļi salīdzinājumam


Tā, pulkstenis desmit vakarā, un atkārtota balsošana 785. (Ķekavas centra) vēlēšanu iecirknī beigusies. Jau rakstīju, bet ielikšu vēlreiz, kādi ir partiju starta skaitļi pārējos Ķekavas novada iecirkņos un kādi bija atceltie 3. jūnija vēlēšanu iznākumi 785. iecirknī un novadā kopā:

Saraksts Pārējie Ķekavas novada iecirkņi Barjeras % 785. iecirknis Barjeras % Kopā Barjeras %
Jaunā konservātīvā partija 1650 23,93% 295 13,41% 1945 21,38%
Latvijas Zemnieku savienība 603 8,74% 495 22,50% 1098 12,07%
Reģionu alianse 837 12,14% 185 8,41% 1022 11,24%
“Gods kalpot mūsu Latvijai” 630 9,14% 241 10,95% 871 9,58%
“Vienotība”, “Izaugsme”, “Latvijas attīstībai” 601 8,72% 118 5,36% 719 7,90%
“Saskaņa” 575 8,34% 48 2,18% 623 6,85%
“Vienoti Latvijai” 420 6,09% 54 2,45% 474 5,21%
Vidzemes partija 258 3,74% 215 9,77% 473 5,20%
Latvijas Zaļā partija 396 5,74% 71 3,23% 467 5,13%
Nācionālā apvienība 352 5,10% 98 4,45% 450 4,95%
“No sirds Latvijai” 279 4,05% 153 6,95% 432 4,75%
“Sadarbība” 163 2,36% 146 6,64% 309 3,40%
“KPV LV” 52 0,75% 42 1,91% 94 1,03%
“Iedzīvotāji” 29 0,42% 17 0,77% 46 0,51%
KOPĀ derīgu vēlēšanu zīmju 6845 99,26% 2178 99,00% 9023 99,20%
Derīgas vēlēšanu aploksnes 6896 100% 2200 100% 9096 100%

Starta skaitļi tādi, ka pirmie seši tabulā minētie saraksti jau nodrošinājuši tikšanu Ķekavas novada domē neatkarīgi no atkārtotas balsošanas iznākumiem — pat tādā teorētiskā gadījumā, ja 785. iecirknī būtu balsojuši pilnīgi visi balsstiesīgie un neviens nebūtu balsojis par šiem sarakstiem.

Salīdzinājumam, atkārtotas balsošanas un 785. iecirkņa ietekmes izvērtēšanai vēl viena tabula: kāds būtu sarakstu vietu sadalījums bez 785. iecirkņa un kāds bija vietu sadalījums ar atceltajiem vēlēšanu iznākumiem:

Saraksts Vietas bez 785. iecirkņa Atceltie iznākumi
Jaunā konservātīvā partija 4 4
Latvijas Zemnieku savienība 2 3
Reģionu alianse 2 2
“Gods kalpot mūsu Latvijai” 2 2
“Vienotība”, “Izaugsme”, “Latvijas attīstībai” 2 2
“Saskaņa” 2 1
“Vienoti Latvijai” 1 1
Vidzemes partija 1
Latvijas Zaļā partija 1 1
Nācionālā apvienība 1
“No sirds Latvijai”
“Sadarbība”
“KPV LV”
“Iedzīvotāji”
KOPĀ vietu 17 17

Atkārtota balsošana Ķekavā: vēlētāju aktīvitātes salīdzinājums


Šodien 785. (Ķekavas centra) vēlēšanu iecirknī atkārtota balsošana. Kāpēc, jau rakstīju, bet ne par to runa. Tagad būs runa par atkārtotās balsošanas salīdzināšanu ar atcelto vēlētāju aktīvitātes ziņā. Tabulā skaitļi tādi:

Laiks 3. jūnijs 22. jūlijs
Trešdien 125 3,5% 247 7,0%
Ceturtdien 232 6,6% 488 13,8%
Piektdien 529 15,0% 823 23,3%
8 53 1,5% 30 0,8%
12 696 19,7%  429  12,1%
16 1220 34,5%  765  21,7%
20 1542 43,6%
22 1635 46,2%
Izbraukumā 42 1,2%
KOPĀ 2206 62,4%

Vispirms pa dienām minēta kumulātīva aktīvitāte iepriekšējā balsošanā, tad pa pulksteņlaikiem kumulātīva aktīvitāte iecirknī vēlēšanu dienā, beigās balsotāju skaits vēlētāju atrašanās vietās. Redzams, ka iepriekšējā balsošana šoreiz aktīvāka nekā maija beigās, taču skaidrs, ka vēlēšanu dienā tas tā nevarēja palikt, jo aktīvitāte iecirknī nevar vairs būt, piemēram, divreiz augstāka par 46,2%. Līdz šim ziņotie vēlēšanu dienas skaitļi rāda jūtami zemāku aktīvitāti nekā 3. jūnijā, turklāt aktīvitātes kritums vēlēšanu dienā ir lielāks nekā pieaugums iepriekšējā balsošanā. Tāpēc uzdrošinos prognozēt, ka summārā aktīvitāte būs zemāka nekā atceltajā balsošanā. Pieņemot, ka balsotāju skaita attiecība 16.00 (765/1220=0,627) paliek tāda pati 22.00 un izbraukumā, galīgais balsotāju skaits būtu ap 1875 jeb 53%. Vakara gaitā varēs aizpildīt tukšos lauciņus un pārliecināties.

Latviešu laikraksti priekš simt gadiem: vēlēšanu vasara


Turpinu mēneša vidus momentuzņēmumus, ko rakstīja latviešu laikraksti priekš simt gadiem. Šoreiz par 1917. gada 15. jūliju (vecajā stilā 2. jūlijs). Periodika.lv šai dienā atrod trīs avīzes, kas pārstāv visu polītisko spektru: komūnistu “Brīvais Strēlnieks”, centriskais “Jaunais Vārds” un labējais Zemnieku savienības “Līdums”.

Par to, kas šai laikā svarīgs, “Brīvajā Strēlniekā” lieliem burtiem 1. lappuses augšā pāri visai lapai:

Jā, tuvojas Rīgas domes vēlēšanas. Pirmās vispārējās, vienlīdzīgās un proporcionālās. Komūnisti (Latvijas Sociāldēmokratija) izveidojuši Rīgas rajonos vismaz 26 vēlēšanu birojus, arī Teikā, kas tolaik vēl nemaz nav Teika:

Ansona māja Pēteŗpils šosejā 35a tagad ir Brīvības gatve 250, “Viršu” degvielas uzpildes stacija aiz Struktoru ielas.

Komūnisti nav vienīgie, kas pošas vēlēšanām. “Līdums” ziņo, ka Zemnieku savienība jaunākā padomes sēdē apstiprinājusi 53 jaunas nodaļas, taču tās visas ir lauku pagastu. Rīgā pilsoniskās partijas manāmas vājāk, taču iesaistās arī sabiedriskas organizācijas. “Jaunais Vārds” rāda, ka interneta tolaik nebija, tak avīzes lasīja tik cītīgi, ka rīta avīzē varēja likt aicinājumu uz ļoti svarīgu pēcpusdienas sapulci:

Kronbergmāja Petrogradas šosejā 24a tagad ir Brīvības gatve 223, kur “Teikas namu” pelēkā modernisma ēka. Gandrīz ikurāt pretī komūnistu štābam.

Taču Rīga nav vienīgā vieta, kur notiek vēlēšanas. “Brīvais Strēlnieks” ziņo, ka Slokā pēcjāņu dienā (vecais stils) balsot aizgājusi tik ceturtdaļa vēlētāju un komūnistiem nav izdevies gūt vairākumu:

Limbažos vēlēšanas vēl tik gaidāmas, vēsta “Līdums”:

“Līdums” arī parūpējies, lai pēc simt gadiem būtu izprotama 1917. gada vēlēšanu kārtība:

Kamēr pilsoniskā sabiedrība ar sirdi un dvēseli nodevusies polītiskai cīņai, “Brīvais Strēlnieks” atgādina, ka tā ir tikai līdzeklis — “revolūcijas uzdevumi” ir izraisīt pilsoņu kaŗu, gāzt pagaidu valdību un sagrābt varu un saimniecību. Krievija kļūst aizvien vājāka, un to apliecina centrālās varas sarunas ar ukraiņu Centrālpadomi par Ukrainas statusu, kā arī Somijas neatkarības apspriešana, par ko ziņo “Jaunais Vārds”:

Un, ja kāds domā, ka Muļķu partija ir asprātīgs 1993. gada hipsteŗu izgudrojums, tad rūgti alojas. “Līdums” atreferē Latviešu polītisko muļķu partijas Deputātu padomes sēdi vecajā Jāņu dienā:

Vēlēšanu detektīvmīklas atminējums: kā iecirknī gadījās četras liekas vēlēšanu zīmes


Jāņos publicēju vēlēšanu detektīvuzdevumu: izprast, kā 2001. gada Preiļu novada domes vēlēšanās kādā iecirknī gadījās četras liekas vēlēšanu zīmes. Viss nepieciešamais atbildes izdomāšanai atrodams tālaika “Latvijas Vēstneša” rakstā. Diemžēl nevienu pareizu atbildi neesmu saņēmis, tāpēc rakstu pats atrisinājumu. Lietas izprašanai pietiek ar diviem vārdiem “LV” rakstā, ko esmu trekninājis un pasvītrojis:

Pēc 11. marta pašvaldību vēlēšanām jaunajā Preiļu novada domē bija pārstāvēti visi pieci saraksti, kas bija reģistrēti novada domes vēlēšanām. Trīs deputāta mandāti bija LC un LSDSP, divi — TP, Latvijas Demokrātiskai partijai, viens — LZS. Jaunajā domē bija ievēlēti abi iepriekšējie Preiļu domes priekšsēdētāji — Ilmārs Meluškāns (LC) un Vladimirs Ivanovs (LSDSP). Prasību tiesā par vēlēšanu rezultātu anulēšanu iesniedza LDP un LSDSP, jo partijas uzskatīja, ka vēlēšanās bijušas vairākas nelikumības, un to ar 21.marta lēmumu apstiprināja arī rajona tiesa, atceļot Preiļu novada pašvaldību vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātiem. Tiesa norādīja, ka būtiskākais vēlēšanu likuma pārkāpums bijis vienā vēlēšanu iecirknī atklātie četri liekie biļeteni, kas varēja ietekmēt partiju un deputātu ievēlēšanu. Preiļu novada domes vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Poplavskis aģentūrai LETA jau iepriekš bija atzinis, ka vēlēšanu dienā vēlēšanu komisija saņēmusi LSDSP sūdzību par drukas kļūdu vēlēšanu biļetenā, tomēr to vairs nav bijis iespējams novērst, un tas arī izskatīts tiesā kā vēlēšanu likuma pārkāpums, turklāt tiesa bija ņēmusi vērā arī citus partiju argumentus par vēlētāju balsu uzpirkšanu, uzpirkšanas mēģinājumiem un šantāžu.

Viss skaidrs? Nē? Tad turpinu. Izšķirīgs fakts, lai ar augstu ticamību izsecinātu notikušo: lieku vēlēšanu zīmju par vienu mazāk nekā kandidējušo sarakstu. Tagad skaidrs? Nē? Labi, turpinu. Vēlētājiem no piecām iedotām vēlēšanu zīmēm (jo pieci saraksti) bija jāizraugās viena un jāieliek vēlēšanu aploksnē. Bet kāds vēlētājs ielicis visas piecas. Iecirkņa vēlēšanu komisijai, veŗot vaļā urnās iemestās derīgās vēlēšanu aploksnes, aploksne ar tādu saturu bija jānoliek malā un tajā ieliktās vēlēšanu zīmes jāatzīst par nederīgām. Bet kāds iecirkņa komisijas loceklis, visticamāk, nogurumā un kustību automātismā kļūdījies un izdarījis to, ko dara ar lielum lielu aplokšņu vairumu, jo tajās viss ir pareizi (viena, derīga vēlēšanu zīme): aploksnes saturu — kopīgā kaudzē, aploksni — zem galda makulātūrā. Tādējādi no kādas aploksnes vēlēšanu zīmju kaudzē tika ielikta ne viena, bet piecas vēlēšanu zīmes. Lūk, četru vēlēšanu zīmju starpība, ko arī iecirkņa komisija nedaudz vēlāk atklāja.

Kur Rīgas domes vēlēšanās bija visvairāk nederīgu balsu, un vai tas ir daudz


LV portāla infografika

Iepriekšējā raksta iespaidā izlēmu apskatīties, kur nesenās Rīgas domes vēlēšanās tiešām bija visvairāk nederīgu balsu, cik tieši un cik daudz tas ir, salīdzinot ar citām valstīm.

Vispirms mazliet vispārīgu ziņu. Ir trīs skaitļi:

  1. nobalsojušo skaits — konstatē pēc viņu parakstiem vēlētāju sarakstos;
  2. derīgu aplokšņu skaits — cik pēc tam aplokšņu atrasts urnās;
  3. derīgu vēlēšanu zīmju skaits — cik derīgu vēlēšanu zīmju bijis aploksnēs.

Pietiekami lielās kopās katrs nākamais skaitlis mazliet mazāks par iepriekšējo. Pirmkārt, daži vēlētāji, saņēmuši vēlēšanu materiālus, pie urnas nedodas, pamet tos iecirknī vai paņem līdzi prom no iecirkņa. Te es parasti stāstu stāstu par vienu savu tēvoci. Satiku viņu 2011. gada septembŗa sākumā un stāstīju, cik svarīgi piedalīties tūlīt gaidāmās ārkārtas Saeimas vēlēšanās. Beigās viņš apsolījās to darīt. Pēc dažiem mēnešiem tēvocis nomira. Kārtojot viņa mantas, tika atrasta 2011. gada Saeimas vēlēšanu aploksne — tātad tēvocis tiešām bija aizgājis uz vēlēšanām…

Otrkārt, ne katrā derīgā aploksnē ir derīga vēlēšanu zīme. Pašvaldību vēlēšanu likuma 40. pantā aprakstīts, kad aploksnē nav derīgas vēlēšanu zīmes. Visbiežāk šais retās reizēs gadās, ka aploksnē ielikts pilns vēlēšanu zīmju komplekts.

Rīgā kopumā šogad balsoja 250 445 vēlētāji, urnās tika atrastas 250 107 derīgas vēlēšanu aploksnes, un no tām izņemts 249 130 derīgu vēlēšanu zīmju. Var pamatoti teikt, ka pāreja no nobalsojušiem uz derīgām aploksnēm nav nederīgas balsis, bet svēta vēlētāju tiesība aiziet urnai gaŗām, tomēr vienkāršības labad (un lai novērstu pārmetumus mākslīgā nederīgu balsu skaita samazināšanā) salīdzināsim derīgo vēlēšanu zīmju un nobalsojušo skaitu. Rīgā kopumā 249 130 : 250 445 = 99,47%. Zemākais derīgu balsu īpatsvars, ja pareizi esmu saskaitījis, ir 11. iecirknī Iļģuciema kultūras namā: 2010 : 2042 = 98,43%.

Cik ir 98,43%, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm? Jūnijā bija vairākas vēlēšanas: Lielbritanijas parlamenta apakšnama, Kosovas parlamenta, Francijas parlamenta un Albānijas parlamenta. Lielbritanijas vēlēšanu komisija nav publicējusi sīkākus iznākumus, bet iepriekšējās, 2015. gada vēlēšanās derīgas balsis pret saņemtām bija 98,98%. Kosovā derīgas balsis pret balsojušo skaitu bija 93,35%. Francijas 1. kārtā derīgas balsis pret balsojušo skaitu bija 97,78%. Albānijā derīgas balsis pret balsojušo skaitu bija 98,00%. Redzams, ka zemākais derīgu zīmju īpatsvars Rīgā ir augstāks par citu valstu caurmēru. (Cik saprotu, Lielbritanijā derīgas balsis mērītas pret tiem, kas nav pagājuši urnai gaŗām.) Kam nav slinkums, var pārbaudīt vēl citas valstis — atceroties senākus paša rēķinus, saku, ka varbūt izdosies atrast kādu izņēmumu, bet kopumā aina nemainīsies.

Rīgas domes vēlēšanas: vai iecirkņos bija desmitiem un simtiem nederīgu aplokšņu?


Šodien kļuvis zināms, ka tiesa noraidījusi pieteikumu atcelt Rīgas domes vēlēšanu rezultātus. Ar to, šķiet, vēlēšanu iznākumu apstrīdēšana galā (redzēs, protams, ar ko beigsies kriminālprocesi). It kā jau skaidrots vēl un vēl, tomēr atļaušos izteikties par kādu pārpratumu.

Proti, pēcvēlēšanu naktī un nākamās dienas parādījās apgalvojumi, ka atsevišķos Rīgas vēlēšanu iecirkņos bijis desmitiem vai pat simtiem nederīgu vēlēšanu aplokšņu. Apgalvojumi tika pamatoti ar tādiem vēlēšanu iznākumu lapas pēcvēlēšanu nakts skaitļiem kā attēlā. Ieraugot lielu starpību starp nobalsojušo skaitu un derīgu vēlēšanu aplokšņu skaitu, tika secināts, ka starpību veido nederīgas aploksnes. Maldīgi.

Atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija pavirši aizzīmogotas vēlēšanu kastes, ko izmanto iepriekšējā un izbraukuma balsošanā (sarunvalodā sauktas par mazajām kastēm — varat apskatīt attēlu un trīsreiz minēt, kāpēc ‘mazās’). Rīgas vēlēšanu komisija drošības nolūkā izlēma šīs kastes skaitīt atsevišķi, pēc pārējo iecirkņa kastu satura saskaitīšanas. Tāpēc dažviet kādu laiku rādīja palielu starpību starp nobalsojušo un derīgu aplokšņu skaitu: nobalsojušie jau bija saskaitīti pēc vēlētāju sarakstiem, bet derīgās aploksnes bija bez vienas kastes, kas stāvēja neatvērta. Piemēram, attiecībā uz attēlā redzamo 4. iecirkni ikviens jau pēcvēlēšanu naktī varēja vēlētāju aktīvitātes lapā pārliecināties, ka 343 derīgas aploksnes atbilst vēlētāju skaita summai iecirknī vēlēšanu dienā (341) un vēlētāja atrašanās vietā (2), savukārt starpība 502-343=159 atbilst vēlētāju skaitam iepriekšējā balsošanā.

Pēc atsevišķi skaitīto kastu satura pārbaudes un konstatēšanas, ka nav saskatāmas manipulāciju pazīmes, Rīgas vēlēšanu komisija izlēma šo kastu balsis atzīt par līdzskaitāmām, un palielā starpība starp nobalsojušo un derīgu aplokšņu skaitu zuda. Žēl, ka tikām jau bija radies pārpratums.

%d bloggers like this: