Ar komūnistiem vai ar nācionālistiem?


Henrika Dices foto, “Shutterstock”

Svētdien Vācijā notika Tīringas landtāga (zemes parlamenta) vēlēšanas. To iznākumi ir vēsturiski. Vai tāpēc, ka lieliskus panākumus guva nācionālistu “Alternātīva Vācijai”, kas uzšāvās no 10,6% iepriekšējās landtāga vēlēšanās 2014. gadā līdz 23,4%? Nē, 1. septembrī turpat blakus Tīringai Saksijas un Brandenburgas landtāga vēlēšanās “Alternātīva” saņēma attiecīgi 27,5% un 23,5% balsu. Vai tāpēc, ka vēlētāju aktīvitāte palēcās no 53% līdz 65%? Nē, tas ir ievērības cienīgi, bet ne vēsturiski. Vai tāpēc, ka pirmoreiz kopš Vācijas atkalapvienošanās 1. vietā tika Austrumvācijas komūnistu jaunā maiņa “Kreisie”? Nē, viņu sniegums atgādina “Saskaņu” 2011. gada Saeimas vēlēšanās — mandātu “Kreisiem” tik par vienu vairāk, bet 1. vieta pārējo partiju sadrumstalotības dēļ. Līdzīgi kā 2011. gada Saeimā galvenais bija Zatlera partijas ienākšana, nevis “Saskaņas” 1. vieta, arī te galvenais kas cits. Vai tas, ka līberālā Brīvo dēmokratu partija tika landtāgā ar 6 balsīm (no 1,1 miljona balsojušo) virs 5% barjeras jeb 5,0005% balsu? Tas, protams, interesanti vēlēšanu maņjākiem un rāda, ka vēlēšanās svarīga katra balss, tomēr vēsturiski nav.

Vēsturiski ir, ka līdzšinējām Vācijas varas partijām beidzot būs uzskatāmi jāatklāj, kam tās tuvākas — komūnistiem vai nācionālistiem. Jo “Kreisie” un “Alternātīva” kopā guvuši 29+22=51 mandātu no 90 landtāga vietām, tādējādi abus atstāt opozicijā nav iespējams. Iepriekšējās partiju sistēmas noriets sasniedzis jaunus zemumus: kādreiz kristīgie dēmokrati cīnījās ar sociāldēmokratiem un vairākumam pietika vienam no šiem spēkiem dabūt sabiedrotos vienu mazāku partiju. Tad parādījās “lielā” koalīcija KDS+SDP. Tad ar “lielo” vairs nepietika un vairākumam vajadzēja vēl trešo partiju. Nu sasniegta jauna bedre: visām četrām varas partijām (KDS, SDP, zaļie, BDP) kopā ir par īsu, un pienācis patiesības mirklis, ar ko iet kopā — ar komūnistiem vai ar nācionālistiem. Sociāldēmokrati un zaļie jau senāk nostājušies komūnistu pusē un daļēji atbildīgi par labiem Tīringas “Kreiso” panākumiem šogad: tieši šīs partijas pēc iepriekšējām landtāga vēlēšanām atņēma varu kristīgiem dēmokratiem un nodeva “Kreisiem”, kas tiem uzlaboja iespējas šīgada vēlēšanās. Bet šobrīd runa par KDS un BDP, kas līdz šim dievojušās neiet kopā nedz ar komūnistiem, nedz nācionālistiem. Neizdosies. Jaunā landtāga sastāvs ir tāds:

Kolīdz šie skaitļi kļuva zināmi, uz karstām pēdām čivināju, ka iespējami trīs vairākumi (tobrīd kļūdījos skaitļos par diviem mandātiem, bet laikam biju arī pirmais, kas kļūdu pamanīja un laboja):

  1. kreisais — no komūnistiem līdz BDP 47 vietas;
  2. KDS un komūnisti — 50 vietu (skata pēc var būt vēl citas partijas);
  3. labējais — no BDP līdz “Alternātīvai” 48 vietas.

Vēlāk pamanīju, ka līdzīgi padarīšanu aprakstījis arī “Vācu vilnis” (raksta beigās). Protams, vairākumam nav obligāti jābūt pilnā sastāvā arī zemes valdībā, iespējama arī mazākumvaldība ar kādas partijas atbalstu. Bet LSM “Rīta panorāma” pirmdienas rītā uzspridzināja bumbu (no 38’12”):

Saskaņā ar vēlētāju aptauju “Kreisie” varētu būt ieguvuši apmēram 29½% balsu, un viņiem būs iespēja atkārtoti veidot vietējo valdību. Savas pozīcijas būtiski nostiprinājusi arī 2. vietas ieguvēja eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai”. Atbalstu radikāļiem vēlēšanās pauda apmēram 24% vēlētāju, un tā, visticamāk, būs pārstāvēta arī valdošajā koalīcijā. [Trekninājumi mani — R.E.]

Ko? LSM ir ziņas, ka komūnisti ies kopā ar nācionālistiem?? Pierādījumus un avotus, lūdzu, galdā! Citādi tās ir viltusziņas. Un zīmīgi, ka arī “Rīta panorāma” izvēlējusies, kam tā tuvāka — komūnistiem vai nācionālistiem. Vienus tā sauc par normālu “kreiso partiju”, noklusējot Austrumvācijas komūnistu izcelsmi, bet otrus atbaidīšanas vārdā par “radikāļiem”.

Tagad atpakaļ uz Tīringu. KDS un BDP gaida grūta un nepatīkama lemšana, ko darīt. Ja ar nācionālistiem, tad jāiet abām šīm partijām. Ja pie komūnistiem, pietiek ar vienu, un otra var palikt opozicijā, neatklājusi, kam tā īstenībā tuvāka. Pēc principa, ka labāk rēķināties ar nepatīkamo un varbūt sagaidīt patīkamu pārsteigumu, atļaujos izteikt minējumu, ka ij kristīgie, ij brīvie dēmokrati gana sapuvuši, lai piebiedrotos komūnistiem. Ja tā, brīvās pasaules sargs no Austrumvācijas komūnistiem Konrāds Ādenauers varēs kapā griezties un ražot atjaunojamu elektrību, līdz vēlētāji vēl vairāk novērsīsies no vecā režīma partijām, “Alternātīva” gūs vēl vairāk, un beigās sanitārais kordons kritīs tik un tā.

Polijas polītiskā attīstība trīs kartēs


Jaunāko Polijas polītisko attīstību kodolīgi un trāpīgi rāda trīs kartes — Seima vēlēšanu iznākumi 2011., 2015. un 2019. gadā:

Polijas Seima 2011. gada vēlēšanu iznākumi apriņķu griezumā. Avots: electoralgeography.com

Polijas Seima 2015. gada vēlēšanu iznākumi apriņķu griezumā. Avots: http://www.wyborynamapie.pl

Polijas Seima 2019. gada vēlēšanu iznākumi apriņķu griezumā. Avots: wyborynamapie.pl

2011. gadā Pilsoniskā platforma eleganti sakrīt ar 1914. gada Vāciju, 2019. gadā apvienotā līberāļu opozicija palikusi vairs tikai atsevišķās lielpilsētās.

Kur bija Latvijas kopsummai līdzīgākie un kur — atšķirīgākie Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumi


Iedomājos aplēst, kuŗos vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu iznākumi, konkrēti, kandidātu sarakstu balsu sadalījums Eiroparlamenta vēlēšanās bija vislīdzīgāks visas Latvijas balsu sadalījumam un kuŗos — visatšķirīgāks. Līdzīguma mēram izmantoju noviržu summu:

D=0,5Σ|Ii-Li|, kur D — noviržu summa, Ii — i-tā kandidātu saraksta balsu īpatsvars iecirknī, Li — i-tā kandidātu saraksta balsu īpatsvars valstī kopumā.

Kur vēlēšanu iznākumi pilnīgi sakristu, noviržu summa būtu nulle, kur pilnīgi atšķirtos — 100%. Atgādinu, ka Latvijas caurmērs bija:

  • “Vienotība” — 26,4%;
  • “Saskaņa” — 17,6%;
  • Nācionālā apvienība — 16,5%;
  • “Attīstībai”/”Par” — 12,5%;
  • Krievu savienība — 6,3% utt.

Vienkāršāk tikt galā ar iecirkņiem, kas vismazāk līdzinās Latvijas kopsummai. Lūk, pirmais desmits:

Iecirkņa numurs Vieta Noviržu summa (%) Lielākie saraksti (%)
1062. Kaira, Aiģipte 81,7 AP 50, ZZS 25, A 25
398. Biķernieki, Daugavpils nov. 74,2 LKS 65, S 33
640. Lauderi, Zilupes nov. 73,7 S 68, LKS 27
1057. Astana, Kazachija 73,6 V 100
639. Istra, Ludzas nov. 71,9 S 56, LKS 40
400. Kumbuļi, Daugavpils nov. 70,8 S 50, LKS 42
416. Skrudaliena, Daugavpils nov. 70,8 S 71, LKS 23
630. Aizsili, Zilupes nov. 70,4 S 63, LKS 31
418. Tabore, Daugavpils nov. 69,1 S 62, LKS 31
533. Kalnieši, Krāslavas nov. 69 S 81, LKS 11

Kā redzams, atšķirīgākie vēlēšanu iznākumi ir divēji — vai nu sīki ārzemju iecirkņi (Kairā bija 4 balsis, Astanā 7), vai visvairāk pārkrievotas vietas. Zīmīgi ir Kalnieši, kur 2011. gada tautskaitē latvieši nomināli bija 32%, baltkrievi 34%, krievi vien 3. vietā ar tikai 20%, vēl 7% poļu — taču pēc mājas valodas 7% latviešu un 92% krievu.

Vislīdzīgākie summāriem vēlēšanu iznākumiem ir šādi iecirkņi:

Iecirkņa numurs Vieta Noviržu summa (%) Balsstiesīgi Aktīvitāte (%)
205. Lielupes pamatskola, Jūŗmala 4,6 2991 41,1
233. 8. vidusskola, Liepāja 4,9 2727 35,2
132. 2. slimnīca, Rīga 5,0 2380 42,3
683. Jaunogres vidusskola, Ogre 5,2 3452 38,3
960. Kalngale, Carnikavas nov. 5,3 1786 38,9
798. Ulbroka, Stopiņu nov. 5,5 4280 40,1
111. LSPA, Rīga 5,9 2222 41,7
799. Upeslejas, Stopiņu nov. 6,0 2461 37,4
147. Čiekurkalna J. Poruka vidusskola, Rīga 6,1 2355 41,4
375. Liepa, Priekuļu nov. 6,1 1966 26,4

Zīmīgi, ka balsojumā līdzīgākie iecirkņi nebūt nav līdzīgi Latvijas caurmēram vēlētāju sastāva ziņā. Izņemot pēdējo, tie ir pilsētnieciskāki, bagātāki un augstāku vēlētāju aktīvitāti. Tāpat visos ir lielāks vēlētāju skaits par Latvijas caurmēru. Domājams, arī vecumsastāvs vairumā minēto iecirkņu ir jaunāks. Kā tā? Tāpēc, ka ne pilsētnieciskums, ne turība, ne vecums nav galvenais piederības rādītājs, kas noteic balsojumu. Galvenais ir kultūretniskā piederība, kuŗas precīzākais rādītājs, kā minēts iepriekš, ir mājas valoda. Attiecīgi līdzīgākie Latvijas caurmēram ir nevis latviski, ne pārkrievoti, bet — Latvijas caurmēra līmenī iekrievoti iecirkņi. Te arī atbilde, kāpēc Liepa spējusi līdzināties pilsētnieciskākiem un turīgākiem iecirkņiem: jo Lodes drenu rūpnīca Liepas pagastā ir kārtējā Latvijas pārkrievošanas epizode, kuŗas durtā brūce tagad palēnām aizvelkas.

Vēl redzams, ka tuvinātai Latvijas balsojuma noskaidrošanai agrāk par balsu saskaitīšanu nebūtu vajadzējis plašu aptauju, bet pieticis nostāties pie Lielupes pamatskolas un aptaujāt tur balsojušos vēlētājus. Tiesa, ir problēma — priekš vēlēšanām nevarēja zināt, ka jāstāv tieši pie Lielupes pamatskolas. Taču to var risināt, izmantojot iepriekšējo vai dažu iepriekšējo vēlēšanu datus un palielinot iecirkņu izlasi līdz, teiksim, trim. Neesmu pārbaudījis, tak man ir stipras aizdomas, ka tādējādi iegūtie skaitļi varētu būt tuvāki īstajiem vēlēšanu iznākumiem nekā savulaik veiktās aptaujas.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — Rīga


solīju, rakstu, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās Rīgā. Vispirms vēsture — visas vēlēšanas kopš NA izveidošanas:

Nācionālā apvienība ir atpakaļ cienīgā līmenī un ar Eiroparlamenta iznākumiem atgrieztos Rīgas domē pie varas. Tomēr atšķirībā no Latvijas kopumā nevar teikt, ka NA Rīgā būtu atgriezusies 2014. gada līmenī. Cēlonis: atbalsta pārvietošanās no Lielrīgas uz laukiem. Ievērojot Rīgas vēlētāju kultūretnisko dalīšanos, mērķis, pēc kā tiekties un kas atzīstams par uzvaru vēlēšanās, ir — būt par galveno Rīgas latviešu partiju. Kopš NA izveidošanas tas pagaidām izdevies vienreiz — 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. Senākā pagātnē ir vēl citas reizes, kad to spējuši gan tēvzemnieki, gan LNNK. Rīgas latvieši vēlas latvisku un godīgu polītiku, un vēlēšanās parasti uzvar tie, kas to māk vēlētāju acīs vislabāk iemiesot. Piemēram, 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās latviskumu vislabāk prata iemiesot Mārtiņa Bondara “Gāžam Nilu!” kampaņa, bet godīgumu — KNABiskā JKP. Tādējādi Nācionālās apvienības panākumi nākamās Rīgas domes vēlēšanās — vienalga, ārkārtas vai kārtējās — vislielākā mērā būs atkarīgi no tā, cik partija spēs iemiesot latviskumu un godīgumu un cik stiprs būs kandidātu saraksts, īpaši tā līderis.

Pa vēlēšanu iecirkņiem šogad skats tāds:

Kārtējais tautību kartes atkārtojums, tomēr ar savām īpatnībām. Galvenā — Nācionālā apvienība ir privātmāju un priekšpilsētu, nevis daudzstāveņu un centra partija. Otrkārt, redzama vietējo kampaņu ietekme. Centrā augstākais rādītājs ir 19,3%, vienā līmenī ar 93. vidusskolu Dārzciemā un zemāk par Juglas zvēraudzētavas apkaimi. Negaidīti augstu Katlakalns ar 22,7%, kas atpaliek tikai no Bieriņu 121. iecirkņa 23,0%. Trešā vietā Teikas 84. iecirknis ar 22,2%. Lejasgalā Zolitūdes ģimnāzijas 139. iecirknis un Daugavgrīva ar 6,7%, kā arī Pļavnieku pamatskolas 62. iecirknis ar 7,9%.

Vērts apskatīt vēl vienu karti — NA īpatsvaru Rīgas latviešu partiju balsu skaitā:

Nu aina pavisam citāda. Var saskatīt zemākus rezultātus centrā (vismazāk — 16,3% — 1. ģimnāzijā) un augstākus atsevišķos priekšpilsētu iecirkņos, no kuŗiem vismaz daļā bijusi vietējā kampaņa. Pirmās divās vietās divi Dārzciema iecirkņi (60. — 29,7%, 65. — 28,8%), tad Juglas zvēraudzētava (28,7%) un viens Teikas iecirknis (28,1%).

Ar šo Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskats varētu būt galā. Kandidātu kā jau Eiroparlamenta vēlēšanās bija gana maz un ar izteiktu līderi Robertu Zīli, tā ka viņu sniegumu ikviens var pats aplūkot.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — balsu izvietojums


Turpinu Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskatu. Šoreiz par balsu izvietojumu. Pagastu un pilsētu līmenī balsu īpatsvars tāds:

Valsts caurmērs atbilst dzeltenai krāsai, taču karte visai daudzkrāsaina. Labākie panākumi bijuši atsevišķās salās, no kuŗām lielākās divas: ap Valmieru Jāņa Grasberga efekts; ap Ventspili ZZS norietējusi, tak vēlētāji neatbalsta “Vienotības” un balsojuši par tuvāko citu latviešu partiju. Šais salās arī NA maksimi: Zirās un Bērzainē pa 44% balsu. Vājākie panākumi Latgalē, kur kopumā gūts 7% balsu, latviskākos apvidos vairāk (īpaši Balvu rajona rietumpusē un Rēzeknes rajona ziemeļrietumos, kur NA neatpaliek no Latvijas caurmēra), vairāk pārkrievotos zem 5%. Vairākos smagi pārkrievotos pagastos par NA nav balsojis neviens.

Valsts mērogā Nācionālā apvienība palikusi 3. vietā, par nelielu tiesu (1,1%) atpaliekot no “Saskaņas”. Vietu karte izskatās tāda:

Kopumā visai vienveidīgi: lielākā daļa Latvijas gana maz iekrievota, ka NA apsteidz “Saskaņu” un ēno “Vienotību”. Atsevišķās vietās (īpaši jau minētā Valmieras un Ventspils salā) izrāvusies 1. vietā, citviet kāda sīkāka partija izrāvusies un izspiedusi NA no 2. vietas. Raibāka aina Latgalē, tak pērn Saeimas vēlēšanās raiba bija visa Latvija:

Ja reiz salīdzina ar 2018. gadu, tad jāsalīdzina arī balsu īpatsvars:

Caurmērā balsu īpatsvars audzis par 5,4%, tāpēc kartē dominē divi gaišāk zaļie toņi. Plašākie lielāka pieauguma areāli atkal Valmieras un Ventspils apkaimē, kur NA balsu īpatsvars audzis par divciparu skaitli. Sarukums vairākās vietās, kur Saeimas vēlēšanās kandidēja pašvaldības līdeŗi, bet šogad ne. Neliels sarukums vietumis dienvidaustrumos, kur NA balsu skaits gana mazs, ka jūtama stochastiska (nejauša) lēkāšana. Nemainīgs balsu īpatsvars dažviet dienvidaustrumos nav sagadīšanās, bet smagi pārkrievoti pagasti, kur NA balsu skaits kā bija, tā palika nulle.

Apzinoties, ka Nācionālā apvienība ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars. Piemēram, ja Rēzeknē par NA balso ap ¼ latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās ap 10%. Savukārt Rūjienā ar 1/6 latviešu balsu NA tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rēzekni. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, Krievu savienības un dažu sīkpartiju balsis, un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 21,9% latviešu partiju balsu, un arī kartē iznākums atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Pirmais, ko pamanīju — atšķirībā no pērnām Saeimas vēlēšanām vairs nav Lielrīgas maksima:

Ap Rīgu šogad ir vienveidīgāk, nav ne ļoti zema, ne ļoti augsta latviešu balsu īpatsvara, tak Lielrīga vairs nav Nācionālās apvienības virsotne, un Rīga ir gandrīz precīzi caurmēra līmenī (21,8%). Tiesa, Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem ir īslaicīgs iespaids, tāpēc laiks rādīs, vai šī būs paliekoša balsu izvietojuma maiņa.

Raibāks un kopumā zemāks (16,6% jeb 1/6) balsu īpatsvars Latgalē, kur ilgstošākas un smagākas pārkrievošanas iespaidā mazāk latviešu uzdrošinās balsot par latviešu nācionālistiem. Vietām latviešu partijas guvušas tik maz balsu, ka Nācionālai apvienībai gadījies liels to īpatsvars, piemēram, Skrudalienā 4 NA balsis ir 50% no 8 latviešu partiju vēlētājiem un turpat blakus Taborē NA 2 balsis ir 40% no 5 latviešu partiju vēlētājiem.

Šobrīd gana; nākamā apskata daļa varētu būt par Nācionālo apvienību Rīgā.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — vispārīgas ziņas


Sāku apkopot Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumus. Vispirms vispārīgas ziņas.

Nācionālā apvienība šogad Eiroparlamenta vēlēšanās guva 16,5% jeb 1/6 balsu. Tas ir vairāk nekā 11,1% jeb 1/9 pērn Saeimas vēlēšanās un vairāk nekā 14,4% jeb 1/7 iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās 2014. gadā. Panākumi valsts mēroga vēlēšanās kopš tagadējās NA izveidošanas bijuši tādi:

Varētu teikt, ka Nācionālā apvienība atgriezusies 2014. gada Saeimas līmenī. Taču jāievēro, ka Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem ir īslaicīgs iespaids. Piemēram, iespaidīga “Vienotības” uzvara 2014. gadā ar 46,6% balsu pēc nieka četriem mēnešiem pārvērtās 2. vietā ar 22,0% balsu. Vēlēšanu apgabalu sadalījumā salīdzinājums ar pērnām Saeimas un iepriekšējām Eiroparlamenta vēlēšanām ir tāds:

Apgabals 2014. (%) 2018. (%) 2019. (%) 2019.-2014. (%) 2019.-2018. (%) 2019./2014. 2019./2018.
Rīga 14,56 9,24 13,99 -0,57 4,75 96% 151%
Vidzeme 16,48 13,24 19,49 3,01 6,25 118% 147%
Zemgale 15,25 14,42 19,64 4,39 5,22 129% 136%
Latgale 5,53 5,00 7,42 1,89 2,42 134% 148%
Kursa 16,46 12,81 20,64 4,18 7,83 125% 161%

Redzams, ka atgūšanās kopš rudens notikusi visos apgabalos, tik mazliet mazāk Zemgalē, kur šoreiz nebija Imanta Parādnieka rosības. Saglabājusies pērnruden sākusies īpatnība, ka ārzemēs NA balsu īpatsvars ir zemāks nekā iekšzemē: 13,7% pret 16,5%.

Nācionālai apvienībai ir augsta pozitīva korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti (+0,522 pašvaldību griezumā; to apsteigusi vien “Attīstībai/Par” ar +0,687 un “Progresīvie” ar +0,609), kas atspoguļo augstāku pilsētas latviešu aktīvitāti Eiroparlamenta vēlēšanās. Vēl augstāka pozitīva korrelācija Nācionālai apvienībai ir ar latviešu īpatsvaru (pēc mājas valodas): +0,738. Šai ziņā NA atpaliek tikai no “Vienotības” (+0,867). Nācionālās apvienības vēlētāju loks visvairāk pārklājas ar citām lielākām pilsētas latviešu partijām: korrelācija ar “Vienotības” balsu īpatsvaru ir +0,441, ar “Attīstībai/Par” +0,415. Pretējā pusē, kas to būtu domājis, “Saskaņa” (-0,707) un Krievu savienība (-0,621).

140 vārdu: partiju plusi un svītrojumi 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Nule notikušās Eiroparlamenta vēlēšanas ļauj ieskatīties, kāda kuŗā partijā kandidātu un vēlētāju saskaņa un vienotība. Piemērots rādītājs ir plusu un svītrojumu procents: sasummē visu attiecīgā saraksta kandidātu plusus (svītrojumus), izdala summu ar kandidātu skaitu, tā iegūst caurmēra kandidāta plusu (svītrojumu) skaitu, iegūto skaitli dala ar saraksta balsu skaitu. Vēl var aplēst, kāda ir plusu un svītrojumu intensitātes starpība. Iegūtie skaitļi atklāj vēlētāju attieksmi pret sava saraksta kandidātiem, partijas prasmi veidot sarakstu, kā arī iekšēju grupējumu cīņu, ja tāda bijusi. Paskats lielākām partijām šogad tāds:

Redzams, ka plusošanas biežums svārstās mazāk nekā svītrošanas. “Saskaņas” un Krievu savienības vēlētāji bijuši vienoti savā krievu imperiālismā. ZZS un LRA biežāka svītrošana apvienojusies ar retāku plusošanu, iznākumā abām partiju apvienībām negātīva bilance. Tas mudina domāt par saspringtām attiecībām ar saviem vēlētājiem vai kandidātu starpā. Paaugstināti svītrojumi bijuši arī “Vienotībai”, tak tos aizēnojusi Valža Dombrovska slava.

%d bloggers like this: