Rīgas domes kandidāti, viņu programma, tautība un citas lietas


Šodien beidzās kandidātu sarakstu iesniegšana Rīgas domes vēlēšanām. Pieteicās 15 sarakstu, jūtami vairāk nekā 2017. gadā (11). Attiecīgi arī kandidātu skaits audzis no 586 līdz 718. Te var iepazīties ar kandidātu sarakstiem, likumā noteiktām 4000 zīmju programmām, kandidātiem un statistiku par viņiem. Piemēram, tautība (latviešu īpatsvara dilšanas secībā):

Spilgti grafiki: Krievijas nobalsošanas zāģis


Visu, ko pietiek zināt par neseno Krievijas satversmes grozījumu nobalsošanu, var redzēt divos grafikos (avots):

Kas tur tāds? Zāģis! (Par to, ka (un kāpēc) nav zvanveida, šoreiz izlaidīsim.) Proti, vēlēšanu iecirkņu sadalījumā pēc vēlētāju aktīvitātes un “par” balsu īpatsvara iecirkņu skaits nedabiski palecas apaļos skaitļos: 70-75-80-85-90-95%. Tā vēlēšanu viltošanas pazīme, kad oficiālos iznākumos ieraksta priekšniecības iepriekš pateiktus skaitļus neatkarīgi no urnu satura. Tā kā cilvēks pēc dabas slinks un rokām desmit pirkstu, visbiežāk ieraksta apaļus decimālās sistēmas skaitļus. Turklāt šogad zāģa zobi divreiz gaŗāki nekā līdz šim visvairāk viltotās vēlēšanās.

Priekš simt gadiem — Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas


Ikurāt priekš simt gadiem — 1920. gada 17. un 18. aprīlī — notika Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas, pirmās dēmokratiskās vēlēšanas, kas aptvēra visu Latviju. Vēlēšanas un to iznākumus lieliski aprakstījis Marģers Skujenieks iznākumu grāmatā, tāpēc necik diži padarīšanu neaprakstīšu — lasiet Skujenieku; ja interesē vēlēšanas, ir vērts. Mans pienesums lai ir tas, kā Skujeniekam nav — karte un krāsainums. Diemžēl manā rīcībā nav tālaika pagastu robežu (ja kādam tās ir zināmas, būšu pateicīgs par norādi vai dalīšanos), tāpēc jāiztiek ar pilsētām, miestiem un apriņķu lauku territorijām.

Kas 2017. gadā aizgāja balsot un kas ne: Rīgas domes vēlētāju aktīvitāte


Man apvaicājās:

Varu daļēji atbildēt. Pirmkārt, kādi bija partiju panākumi dažādas aktīvitātes iecirkņos.

Redzams, ka “Saskaņas” atbalstītāji cītīgāk gāja balsot nekā latviešu partiju vēlētāji, savukārt latviešu partiju konkurencē savus atbalstītājus vislabāk mobilizēja Nācionālā apvienība. Otrkārt, ievērojot etnisko balsojumu Latvijā un Rīgā, tas nozīmē, ka krievu aktīvitāte bija augstāka nekā latviešu. Bet cik? 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās visas partijas varēja nošķirt latviešu un krievu pudurī. Ieliekot latviešu puduŗa balsis grafikā un apmainot asis vietām, iznākums ir tāds.

Ekstrapolējot līdz 0% un 100%, iznākums ir 56% aktīvitāte latviešu galā un 61% krievu galā. Protams, ekstrapolācijai ir savi ticamības ierobežojumi, iecirkņi nav vienlieli un labāk būtu lēst svērtu regresiju, skaitļi ir par latviešu partiju puduri, nevis latviešiem (un ~12% latviešu nobalsoja par “Saskaņu”), jaunākie dati par vēlētāju sadalījumu pēc mājas valodas ir 2011. gada tautskaite. Taču, pareizinot šādi iegūtu latviešu un krievu aktīvitāti ar latviešu un krievu īpatsvaru vēlētājos, iznākums no patiesās aktīvitātes atšķiŗas mazāk nekā par 1%. Tāpēc netērēšu sava laika procenta desmitdaļu skaldīšanai, bet apmierināšos ar secinājumu, ka krievu aktīvitāte 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās bija ~5% augstāka nekā latviešu. Šis bija viens no diviem galveniem apstākļiem, kāpēc “Saskaņa” uzvarēja. (Otrs — tie 12% latviešu.) Tiesa, atšķirība bija zemāka nekā 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās, kad “Saskaņa” uzvarēja ar vēl lielāku pārsvaru. Mans aktīvitātes atšķirības skaidrojums: daļa latviešu negribēja pīties ar “Saskaņas” domi, kaut tā būtu balsošana vēlēšanās, toties krievi par savējo domi balsoja labprāt un cītīgāk.

140 vārdu: līdz kuŗam datumam jādeklarējas Rīgā, lai varētu balsot domes ārkārtas vēlēšanās


Balsošana Rīgas Stradiņa Ūniversitātē 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. F64 attēls

Cilvēki man vaicājuši virsrakstā lasāmo jautājumu, un esmu atbildējis. Pieņemu, atbilde varētu interesēt ne tikai tos, kas vaicāja, tāpēc uzrakstīšu te.

Pirmkārt, lācis vēl mežā. Proti, Rīgas domes atlaišanas likums vēl nav pieņemts un nav stājies spēkā. Tāpēc rēķināšana balstīta pieņēmumos.

Otrkārt, neapskatot visas neskaidrības, kas var lietu ietekmēt, likumu iecerēts skatīt Saeimā 13. februārī, projektā noteikts, ka vēlēšanas notiek pirmā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās, un ir ziņots, ka vēlēšanas varētu notikt aprīļa beigās. Aprīļa beigu sestdiena ir 25. aprīlis.

Treškārt, pašvaldību vēlēšanu likumā un atlaišanas likumprojektā noteikts, ka balsstiesībām pēc dzīvesvietas kritiskais brīdis ir 90 dienu priekš vēlēšanām. Noskaitot 90 dienu no 25. aprīļa, iegūstam 26. janvāri. Tātad, ja vēlēšanas notiek un notiek 25. aprīlī, jādeklarējas šonedēļ.

Ceturtkārt, ir vēl iespēja balsot pēc nekustamā īpašuma, bet tā ir cita opera, par ko šoreiz nebija jautāts.

Simt gadu kopš pirmām Rīgas domes vēlēšanām neatkarīgā Latvijā


Šodien aprit apaļš gadsimts kopš pirmām Rīgas domes vēlēšanām neatkarīgā Latvijā, kas notika 1920. gada 18. janvārī. Vairāk nekā pietiekams pamats, lai aplūkotu to norisi.

  • Likumiskais pamats

Iepriekšējā gada augustā Tautas padome pieņēma pagaidu noteikumus par pilsētu domnieku vēlēšanām. Tie noteica, ka:

  1. domes vēlē uz divi gadi;
  2. vēlēšanas notiek katrā pilsētā savā laikā, ko noteic pilsētas valde;
  3. kandidātu sarakstus iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu priekš vēlēšanām;
  4. kandidātu sarakstu var iesniegt ne tikai partijas, bet arī jebkādas vēlētāju grupas;
  5. kandidātu saraksts jāparaksta tādam vēlētāju skaitam, kas nav mazāks par pusi no ievēlējamo domnieku skaita;
  6. drošības naudas nav;
  7. kandidātu sarakstus numurē iesniegšanas secībā;
  8. pilsētas valde izsūta katram vēlētājam īpašu vēlēšanu kartīti, kas nepieciešama, lai tiktu pie balsošanas;
  9. vēlētājs balso tik par vēlamo kandidātu sarakstu, bet kandidātus ievēlē saraksta iesniedzēju minētā secībā;
  10. balsošana izpaužas, tukšā papīra lapā ierakstot vēlamā kandidātu saraksta numuru;
  11. barjeras tikšanai domē nav;
  12. mandātus dala pēc lielāko atlikumu metodes (mūsdienās izmantota, piemēram, vietu sadalē Saeimas vēlēšanu apgabaliem un aprakstīta Saeimas vēlēšanu likuma 8. panta otrā daļā);
  13. Rīgā ievēlēs ne vairs 120 domnieku kā 1917. gadā, bet, liekot vērā iedzīvotāju skaita sarukšanu, tikai 90.

Ievērojot tagadējo pašvaldību reformu, interesanti redzēt, kāds kuŗā pilsētā (bez pagastiem!) ar kādu iedzīvotāju skaitu bija domnieku skaits tolaik (iedzīvotāju skaits manis pierakstīts pēc 1920. gada tautskaites):

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Saeimas un pašvaldību deputātu skaits


Deputātu skaits: kubsaknes likums, valstu prakse un Latvijas gadījums

Šodien “Diena” publicējusi manu viedokli par Saeimas un pašvaldību deputātu skaitu.

Jautājumu par optimālu deputātu skaitu padziļināti pētījis Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs. Viņš Dienai norāda – lai arī valstīs ar mazāku iedzīvotāju skaitu parlamenta deputātu skaits patiešām arī ir mazāks, optimālais parlamentāriešu skaits tomēr nav proporcionāls iedzīvotāju un vēlētāju skaitam valstī, bet aug lēnāk. ..

R. Eglājs norāda, ka optimālā skaitļa noteikšanai jau pirms kāda laika atrasta sakarība, kas nodēvēta par kubsaknes likumu. Parlamenta deputātu skaits pēc šī likuma ir tuvu iedzīvotāju skaita kubsaknei. Šo sakarību varot novērot Eiropas valstu parlamentos, un Latvijas gadījumā optimālais deputātu skaits pat pārsniegtu 100 tautas kalpu. ..

R. Eglājs vienlaikus atzīst, ka jau pēc neatkarības atgūšanas sakarība starp iedzīvotāju un deputātu skaitu noteikta ir stipri mazāka par šo teorētisko likumu. Tiesa, pirmskara Latvijā deputātu skaits pašvaldībās bijis daudz lielāks, piemēram, 52 000 cilvēku apdzīvotajā Liepājā domē tika ievēlēti 60 deputāti, bet 500 iedzīvotāju lielajā Durbē – 10 deputāti. ..

Latvijas mazākajās pašvaldībās būtu 15 deputātu, Lietuvā un Igaunijā tādam iedzīvotāju skaitam atbilstu 21 deputāts, Somijā – 35. Savukārt lielākajos novados, kur VARAM piedāvā 23 deputātus, Lietuvā būtu 27, Igaunijā – 31, bet Somijā – 59 priekšstāvji. ..

Savukārt R. Eglājs, uzsverot, ka tas nav ne viņa kā CVK sekretāra, ne NA biedra viedoklis, Dienai min divus iespējamos variantus: 1) deputātu skaitu aprēķināt pēc kubsaknes likuma, ņemot vērā pašvaldības iedzīvotāju skaitu; 2) saglabājot VARAM pašvaldību grupējumu iedzīvotāju skaita ziņā, palielināt deputātu skaitu attiecīgi līdz 25, 35 un 45 deputātiem.

Kam interesē vairāk par optimālu deputātu skaitu un kubsaknes likumu, te plašāks mans raksts.

Vēlēšanas vairs nav dzīvības un nāves jautājums


Šodien “Latvijas Avīzē” publicēta Egila Līcīša intervija ar mani. Pārspiežu te.

Vēlēšanas vairs nav dzīvības un nāves jautājums. Saruna ar Ritvaru Eglāju

Timura Subhankulova attēls

“Latvijas Avīzē” viesojas Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs RITVARS EGLĀJS (Nacionālā apvienība). Saruna – plašā spektrā par vēlēšanām, sākot ar tautas nobalsošanu, beidzot ar balsojumu par pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas, no gaidāmajām kārtējām līdz varbūtējām ārkārtas vēlēšanām.

Patlaban 44 tūkstoši ir parakstījušies, ka jārīko referendums par Saeimas atlaišanu. Kā jums liekas kā speciālistam – vai nebūs taisnība tiem, kuri pareģoja, ka nesavāks 155 tūkstošus parakstu, lai panāktu referenduma rīkošanu?

R. Eglājs: Pirmajā posmā bija liels entuziasms, kad vāca vairākus tūkstošus parakstu dienā. Taču aktivitāte ievērojami kritusies. Decembrī nevienu dienu nesavāca tik parakstu, lai to pietiktu noliktajā termiņā – līdz šīgada novembra vidum. Gada griezumā, dalot uz 366 dienām (2020. ir garais gads), nepieciešamā norma ir vidēji ap 400 parakstītājiem dienā. Sākumā tā pildījās, tagad vāc 30–50 parakstus dienā, kas ir vairākkārt par maz.

Nav līdzējusi pat “Saskaņas” iesaistīšanās aģitācijas kampaņā?

Skaitļu dinamika neliecina, ka ar to kāpināts parakstu vākšanas temps un bijis kāds pacēlums. Bet nākotni paredzēt nav iespējams. Var gadīties notikumi, kas balsstiesīgo noskaņojumu strauji maina.

Pirms vēlēšanām bija deputātu kandidāti, īpaši “KPV LV” sarakstā, kuri sauca – atdosim referendumu tautai! Viņi startējot vēlēšanās gandrīz vienīgi šī iemesla dēļ, ka barjera nobalsošanai sacelta par augstu. Tas esot ļoti svarīgi, jo vara vairs nepiederot tautai. Pēc vēlēšanām tautas advokāti pieklusuši, bet vai jūs piekrītat, ka jāatvieglina noteikumi referendumu rīkošanai?

2012. gadā Saeima mainīja tautas nobalsošanas likumu, padarot stingrākus nosacījumus, kā nokļūt līdz referenduma rīkošanai. Iepriekš gada laikā pietika savākt notāra apliecinātus 10 000 parakstus, pēc tam mēnesī jāsavāc desmitā daļa no balsstiesīgo parakstiem (t. i., šos 155 tūkstošus), lai notiktu tautas nobalsošana. Referendumu ierosinājumi tolaik bija diezgan bieži, bet, kad pieņēma grozījumu, ka iniciatīvas grupām patstāvīgi, ar saviem resursiem, bez valsts ierīkotiem parakstu vākšanas punktiem jāsakopo vajadzīgais skaits parakstu, process apstājās.

Piezīmēsim, ka tolaik referenduma ideju ekspluatēja dažādi politiskie grupējumi, ieskaitot pretvalstiskos – pārsvarā savās interesēs.

Viens no likuma labojumu dzinuļiem bija sašutumu raisošais apstāklis, kā var rīkot nobalsošanu par latviešiem svētām lietām, apšaubīt valsts valodas prioritāti. Togad arī iesniedza likumprojektu tautas nobalsošanai par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, par kura reģistrāciju CVK gan nobalsoja pret. Tagad septiņus gadus krāta pieredze, šis tas mainījies.

Galvenā pārmaiņa – sabiedrības elektronizācija, līdz ar to parakstu vākšana plaši pārcēlusies uz portālu “Latvija.lv”, kur parakstīšanās ir pāris minūšu jautājums. Otra lieta, ka CVK iesniegusi likuma labojumus Saeimā atvērtajā likumā par nobalsošanu. Tie paredz, ka atceļama norma, ar kuru vēlētājam, kurš parakstās klātienē, piemēram, pašvaldībā, dabūtā lapa pašam jānogādā iniciatīvas grupā. Pašlaik CVK iedarbināta automātiskā parakstu reģistrācijas sistēma, līdz ar to nav vajadzības nest papīru.

Pāriesim pie tēmas, kā organizēt pašvaldību vēlēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas. Novadi kļūs lielāki, un lauku apvidos dzīvojošie bažījas par savu interešu pārstāvību jaunievēlētajās domēs, ja pilsētās dzīvo daudz lielāks skaits balsstiesīgo. Kā to risināt?

Pamats bažām par nesamērību ir. Viens risinājums būtu sadalīt pašvaldības teritoriju vairākos vēlēšanu apgabalos, bet tā nav Latvijas pieredze, kur pašvaldība arvien vēlēta vienā apgabalā. Otra iespēja – palielināt deputātu skaitu, salīdzinot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pašreiz projektēto. Citā laikā un telpā cilvēki parasti ievēlējuši lielāku skaitu tautas priekšstāvju.

Rīgā paredz saglabāt 60 deputātus, bet, skatoties laikā, 1920. gadā pirmajās neatkarīgas valsts Rīgas domes vēlēšanās, kur pēckara apstākļos bija palikuši mazāk nekā 200 tūkstoši pilsētnieku, iebalsoja 90 domniekus.

Savukārt, paraugoties telpā, VARAM projektē, ka mazajās vietvarās līdz 30 tūkstošiem iedzīvotāju ir 15 deputātu. Tikmēr kaimiņvalstīs šāda izmēra pašvaldībās deputātu skaits ir būtiski lielāks. Tādā kā Alūksnes vai Līvānu novadā Lietuvā un Igaunijā dota 21 deputāta vieta, Somijā – 35, Zviedrijā – līdz pat 41 vietai.

Ministrija paredz pašvaldībā ar 30–60 tūkstošiem iedzīvotāju 19 deputātus, bet virs 60 tūkstošiem cilvēku – 23 vēlētu personu pārstāvību. Tad jāsaka, ka lielajās Jelgavas novadam vai Daugavpilij atbilstīgās pašvaldībās ar 80–90 tūkstošiem iedzīvotāju Lietuvā ir 27, Igaunijā – 31, Somijā – 59, Zviedrijā – 61 deputāts. Visur vēlējušies atrast vēlamo deputātu daudzumu. Bakstījuši ar pirkstu, kamēr kaut kur iebakstījuši, taču Latvijā izteikti mazāk.

Bet, no vienas puses, saglabājas minētās bažas, ka ar pārāk mazu deputātu skaitu netiks pārstāvētas visas pašvaldībā esošās teritorijas, un katram deputātam sanāk par daudz darba. Darba apjoms pašvaldībā nemazinās atkarībā no tā, cik ievēlēti deputāti, taču ar pietiekamu daudzumu ievēlēto iespējams organizēt kvalitatīvāku komiteju darbu.

Savukārt, ja deputātu par daudz, problēmas rada iekšējā saprašanās, kas var novest līdz nespējai pieņemt lēmumus. Skaidrs, ka pieņemamākais deputātu skaits eksistē kaut kur pa vidu, un jau pirms gadiem trīsdesmit politikas zinātne konstatējusi teorētiskas un empīriskas sakarības, kuras sauc par kubsaknes likumu. Tas noteic, ka optimālais deputātu skaits pirmā tuvinājumā ir kubsakne no iedzīvotāju daudzuma.

Cita iebilde – vecajā kārtībā vēl palika beidzamā bezpartijiskajiem dotā iespēja nodrošināt savu pārstāvību vēlētā varā, tas ir, izvirzīt neatkarīgus sarakstus vēlēšanās pašvaldībās, kurās ir ne vairāk kā 5000 iedzīvotāju.

Tik zems slieksnis vairs nebūs, pat mazākajās pašvaldībās dzīvo 11 000 cilvēku, līdz ar to gaidāma partiju absolūta dominance. Prezidents Levits, vēl nebūdams prezidents, sacījis, ka tas nav ne tiesiski, ne eiropeiski, ja Latvijā bezpartijiskajiem liegtas tiesības uzstādīt sarakstus vēlēšanās, toskait parlamentārajās.

Šis ir stāsts par Latvijas vēsturi, par sliktām atmiņām no starpkaru perioda, kad bez prasības pēc partiju sarakstiem tika veicināta ārkārtīga politiskā sadrumstalotība. Uz parlamenta vēlēšanām varēja pieteikt jebkuru mazmājnieku un apkrāpto cilvēku grupu. Otra lieta, ka lielajās pašvaldībās ieviesa partiju sarakstus ar domu stiprināt partiju sistēmu. Lai partijas nedzīvo tikai Rīgā, bet izplešas pa visu valsti.

Trešā lieta – bailes no konkurences?

Iespējams, bet kurš gribēs atzīties?

Vai tā var būt, ka 1% politiskajos spēkos sastāvošu pilsoņu regulē visu valstī notiekošo? Vai neož pēc partiju diktatūras, nevis demokrātijas?

Šo lietu apspriedīs Saeimā, skatot, kā vēlēt pašvaldības. Pieņemu, būs rosinājumi, ko darīt. Savulaik bija tiesāšanās, ka Jūrmalā neļāva iesniegt bezpartijisku sarakstu. Tiesa atzina, tā drīkst, ka tikai partiju saraksti. Tagad kā Saeima nobalsos, tā būs. Bet ir taisnība, ka daudz kur Eiropas valstīs var startēt neatkarīgie kandidāti, īpaši, kur ir mažoritārā sistēma.

Pastāstiet, kā un kad balsosim Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, par kurām politiķi vēl lemj…

Centrālā vēlēšanu komisija veic priekšdarbus notikumiem, kuri ar gana augstu varbūtību var risināties. Kā lasījām ziņās, Saeima pirmajā lasījumā pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu novilcinās, līdz kļūs zināms, kā beigusies parakstu vākšana par apturētiem likumiem, kas attiecas uz ārkārtas vēlēšanās vēlētas domes pilnvaru laiku un ārkārtas vēlēšanu rīkošanas pēdējo brīdi. Mana prognoze ir, ka lielāka skaidrība par Rīgas domi būs februāra beigās. Ja tajā brīdī ir skaidrs, ka parakstu vākšana beigusies nesekmīgi, tad domi iespējams vēlēt maija sākumā.

Un tad ārkārtas vēlēšanas notiks Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Jura Kokina vadībā, pret kuru CVK nebija pretenziju, kaut arī Kokins no pašvaldībai piederošās “Rīgas satiksmes” trijos gados saņēmis 75 tūkstošus eiro par konsultācijām – “autostāvvietu monitorēšanā”?

Kā saprotu, “Rīgas satiksmes” konsultantu lieta tiek izmeklēta. Kokina kunga darbību skatīja CVK sēdē, atzīstot, ka pret darbu vēlēšanu rīkošanā pretenziju nav. Kokins rīkojis vēlēšanas profesionāli, kaut bijuši sīki incidenti.

Kā vērtējat ar savu pieredzi – kas uzvarēs, ja tiks rīkotas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas?

Dzīvosim – redzēsim. Esmu konservatīvs cilvēks gan pēc ideoloģijas, gan pēc dzīvesveida un uztveres. Tas bieži izpaužas, ka samērā labi saredzu pārmaiņu virzību, bet pārmaiņu apmēru, vienalga – uz labu vai sliktu, prognozēju zemāku, nekā vēlāk izrādās. Pamats, uz kā atsperties, ir rīdzinieku balsojums 2017. gadā. Kopš tā laika demogrāfiskās izmaiņas virzījušās tā, ka latviešu vēlētāju īpatsvars galvaspilsētā lēnām un maz, bet audzis.

Otrs vērā ņemamais aspekts, ka “Gods kalpot Rīgai” un “Saskaņas” apvienotais saraksts 2017. gadā uzvarēja ar ļoti nelielu pārsvaru. Šoreiz vienota saraksta vairs nebūšot, turklāt no “Saskaņas” atšķēlies Baraņņika četrinieks. Trešais būtiskais faktors, ka Rīgā ir bijuši pilsētas galvas, kuri popularitātē pārspēj savu partiju, un Nilam Ušakovam šī īpatnība piemita vislielākā mērā. Viņa atsacīšanās no starta var iespaidot vēlēšanu gala rezultātu.

Urbanoviča kunga drosme, saucot – mēs nebaidāmies no ārkārtas vēlēšanām! –, arī sašļukusi. “Saskaņa” cenšas darīt visu, lai novērstu ārkārtas vēlēšanas.

Diez vai piedzimis politiķis, kurš atzīsies, ka viņam bail no ārkārtas vēlēšanām. Taču tam ir racionāli apsvērumi – kamēr ārkārtas vēlēšanas nav notikušas, tikām saskaņieši notur varu. Savukārt jebkuras vēlēšanas nozīmē, ka varu var arī zaudēt.

Vai ar savām analītiķa dotībām un ilggadēju atrašanos CVK sekretāra krēslā uzticaties socioloģiskajām aptaujām? Aptauju rīkotāji gan attaisno kļūdas – vajagot prast lasīt starp skaitļu rindām. Vai protat?

Ir teiciens, ka prognozēt ir grūti, īpaši nākotni. Kopumā aptaujas rāda trāpījumus uz pareizo pusi, nevis pretējo. Taču aptaujās ir sistemātiskas un neizskaužamas kļūdas, kas izpaužas īpaši uz vēlēšanām. Cilvēkiem prasa – vai balsosiet?

To, kas ar mieru atzīties, ka nebalsos, ir daudz mazāk par faktisko nebalsotāju skaitu. Nozīmīga daļa aptaujāto nevēlas atbildēt patieso, bet to atbildi, kāda būtu pareizākā, sabiedriski pieņemamākā. Ja tiek uzskatīts ka piedalīšanās vēlēšanās ir pilsoņu pienākums, tad būs aptaujātie, kas slēps, ka negrasās balsot. Līdz ar to uz jautāto atbildu – aptaujas rāda drīzāk pareizi nekā nepareizi, bet ne precīzi.

Nopietnas autoritātes, tostarp Valsts prezidents, sevišķi pēdējā laikā ir vērsušas uzmanību un brīdinājušas vēlētājus atbildīgāk rīkoties ar savu balsi. Gads knapi apkārt, bet jau ir vēlme atsaukt nesen ievēlēto parlamentu. Valdība spiesta ko darīt, lai pārtrauktu haosu un agoniju Rīgas domē. Vai tas nozīmē, ka neprotam vēlēt?

Tā noteikti ir atbildība vēlētāju pusē – ja ko ievēli, tad rēķinies, ka tas būs noteikto termiņu jābauda vai jācieš. Nevis tā – nobalsoju, bet tas man vairs nepatīk, es pārdomāju un par iepriekš nodoto balsi neatbildu. Cita lieta, ka ir racionāli izmantot likuma ļautās ietekmēšanas iespējas izskatīt prasījumu par Saeimas atlaišanu. Ja tas šķiet vēlami atsevišķu politiķu un vēlētāju grupām, tad tikai kopīgā procesā noskaidrosies, kā rosinājums beigsies.

Varbūt jāmaina vēlēšanu sistēma, pārejot uz mažoritāro?

Neatkarīgi no tā, kā es domāju, stop – šo varam izlaist. Satversmē teikts, ka Latvijā vēlēšanas ir proporcionālas, un šis pants ir grozāms vien tautas nobalsošanā, kur vajag vairākumu no balsstiesīgajiem. Tas ir gandrīz 800 tūkstoši balsu par vēlēšanu sistēmas maiņu, ko salasīt ir ārkārtīgi grūti. Tāpēc parastos apstākļos tam nav vērts tērēt laiku un resursus.

Kādi jauninājumi sagaida vēlētājus, kas dosies balsot pie urnām kārtējās vēlēšanās?

Būtiska robežšķirtne būs 2021. gada pašvaldību vēlēšanas. CVK iesniegusi pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumus, ka šajās vēlēšanās jāievieš tiešsaistes vēlētāju reģistrs, ar to nodrošinot to pašu ērtību, kā vēlējot Saeimu – iespēju balsot jebkurā iecirknī, saprotams, savas pašvaldības robežās.

Par e-vēlēšanām nebūtu vērts prasīt, jo tādas nekur pasaulē, izņemot Igauniju, nav ieviestas. Tomēr ideju pie mums nereti cilā, un ne jau invalīdu vai vecu cilvēku aprindās, kur jāsastopas ar pārvietošanās grūtībām, bet progresīvi, spēkpilni jaunieši, kam acīmredzot grūti reizi četros gados atraut dibenu no dīvāna un aiziet līdz balsošanas iecirknim.

Balsošana internetā nevar būt pašmērķis un līdzeklis izrādīties, cik mēs mūsdienīgi un seksīgi. Tās ieviešanai jābūt leģitīmam mērķim, un tas varētu būt vēlētāju aktivitātes celšana. Reālā Igaunijas pieredze rāda, ka vēlētāju aktivitāte nepieaug, bet mainās balsošanas veids.

Cilvēki, kas tāpat balsotu, sāk balsot vienkāršākā, ērtākā veidā, nekā ejot uz iecirkni. Savukārt atteikties no e-vēlēšanām ir grūti. Ir pamatotas bažas, ka, piedāvājot atteikties no ērtākā balsojuma, sēžot mājās pie datora, sekotu būtisks vēlētāju entuziasma kritums. Tādēļ Igaunija ir “uzsēdusies” uz ieviestās kārtības. Pasaulē progresa šajā virzībā nav. Valstis, kas mēģināja ieviest elektronisku balsošanu, to atmetušas.

Latvijā nopietnākais brīdis, kad varēja notikt pāreja uz vēlēšanu internetizāciju, bija 2014. gadā, kad Saeimā skatīja kolektīvo iesniegumu par šāda veida balsošanu, bet to noraidīja. Lielā mērā pamatojoties uz Latvijas IT speciālistu atzinumu, ka šobrīd nav iespējams sarīkot vienlaikus drošas un aizklātas vēlēšanas internetā.

Vai nu tās ir drošas, bet tad var izskaitļot, kā kurš balsojis. Vai arī aizklātas, bet tad nevar izsekot līdzi, vai oficiālie rezultāti atbilst cilvēku balsojumam. Modernā elektronika vēl nav iemācījusies atdarināt to vienkāršo brīdi, kad cilvēka roka atlaiž aploksni un tā iekrīt kastē.

Vai nav arī jāņem vērā riski, kas saistās ar iespējamu iejaukšanos vēlēšanu procesā no ārpuses?

Jā, kopš 2014. gada Krievijas agresijas un tālākām darbībām drošības faktoram ir liela nozīme.

Kā raugāties uz balsošanas vecuma cenza samazināšanu līdz 16 gadiem?

Šādu ierosinājumu laiku pa laikam skata Saeima, pārsvarā – attiecinātu uz pašvaldību vēlēšanām. Tas būtu grūtāk īstenojams, vēlējot Saeimu, jo saistīts ar labojumiem Satversmē. Parasti iniciatori ir politiķi, kuri aptaujās atraduši, ka viņiem piederētu simpātijas 16–18 gadīgo auditorijā. Tikām Latvijas Jaunatnes padome tādu iniciatīvu pati neatbalsta. Šādā vecumā vēl neesot nostabilizējies pasaules uzskats, jaunieši ir viegli ietekmējami.

Kopumā vērtējot, gan e-vēlēšanu ieviešanas priekšlikums, gan vēlētāju vecuma cenza mazināšana balstīta vēlmē aktivizēt vēlētāju līdzdalību.

Pēdējās Saeimas vēlēšanās balsoja 55% balsstiesīgo, kas Eiropā neizceļas ne vienā, ne otrā virzienā. Ir vietas, kur vēlēšanās piedalās ievērojami mazāk par pusi vēlētāju, un ir vietas, kur balsot dodas pāri 70% vēlētāju. Laika nogrieznī skatoties, kritums ir paliels.

Pirmajās Saeimas vēlēšanās atjaunotā neatkarībā 1993. gadā bija 90% balsstiesīgo dalība, kas vēlāk 90. gados slīdēja uz 70%, no 2006. gada – līdz 60% un līdz pašreizējiem 55%. Var sūkstīties par pilsoniskās aktivitātes trūkumu, taču ir tomēr labi, ka vēlēšanas cilvēkiem nav dzīvības un nāves jautājums. Ka tu dzīvosi tālāk, ka no vēlēšanu iznākuma būtiski neizšķirsies dzīves apstākļi, ka tev būs darbs, iztikšana un, sargi Dievs, nebūs jābēg kur projām vai jāņem rokās stroķis.

Politiķi katras vēlēšanas sauc par izšķirošām.

Tās ir izšķirīgas, bet Latvija kļuvusi par daļu no Eiropas vēlēšanu tradīcijas, kur vēlēšanas tomēr nav dzīvības un nāves jautājums.

Jautājums jums, NA biedram. Kas būs nulltā līmeņa pašvaldības, par kurām apvienības kongresā runāja Saeimas deputāts Jānis Dombrava? Tajās lemšot, kur uz vietām ierakt apgaismes stabu un kur jāpadziļina grāvis.

Idejas sagatavošanā aktīvi neesmu piedalījies, bet, cik saprotu, doma ir, ka pagastā vai lielas pilsētas rajona līmenī ir daži cilvēki, kurus ievēlē atšķirībā no parastām vēlēšanām interneta balsojumā. Ievēlēto kompetencē būtu spriest, kur un kā labot bedres, kur likt apgaismojumu un, ievērojot to, riski, kas saistīti ar vēlēšanu drošumu, aizklātumu, ir mazāki nekā, teiksim, vēlējot Saeimu. Patlaban nav konkrētu priekšlikumu, bet lēšu, ka apdzīvotā vietā izvirza kandidātus, katrs vietējais nobalso par sev tīkamo, un ievēlētie lemj par sīkiem sava pagasta vai rajona jautājumiem.

Vai tas ir vajadzīgs pasākums? Vai ministram Pūcem galva negriezīsies riņķī no papildu ierosmēm administratīvi teritoriālās reformas gaitā?

Pirmā reakcija, kopš idejas klajā nākšanas NA kongresā decembrī no sabiedrības bijusi pozitīva. Pūces kungs to atzinis par vērtējamu, taču pagaidām nav ne partneru skaidra jā, ne nē, tāpēc nezīlēšu, ar ko tas beigsies, taču tā nebūs vienīgā diskusija par tēmu, kā pārzīmēt Latvijas karti.

Delikāts jautājums. Kā vērtējat, ka jaunās partijas pie varas nereti rīkojas kā Krievijā revolūcijas apstākļos vai pilsoņkarā – vecā režīma speciālistus nost! Kāpēc pēc īpašas JKP un “Attīstībai/Par” uzstājības vairs nebija derīgs teicami apmācītais CVK profesionālis Arnis Cimdars, nav saprotams, un viņa atlaišana bija diezgan nožēlojama izdarība.

Man nav ko slēpt – strādāju ar Arni Cimdaru kopā vairākus gadus. Bija gods un prieks to darīt. Esmu redzējis, ka Cimdara kungs ir profesionāls, neitrāls un godīgs vēlēšanu rīkošanā, un neredzēju pamatu viņa nomaiņai.

Neesmu pārliecināts, vai tas, ka cilvēks amatā strādājis ilgi un labi, var kalpot par iemeslu, lai viņš kādudien vairs nederētu. Taču priecē, ka jaunā CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa ir apliecinājusi savas spējas būt par labu vēlēšanu vadītāju.

Ar komūnistiem vai ar nācionālistiem?


Henrika Dices foto, “Shutterstock”

Svētdien Vācijā notika Tīringas landtāga (zemes parlamenta) vēlēšanas. To iznākumi ir vēsturiski. Vai tāpēc, ka lieliskus panākumus guva nācionālistu “Alternātīva Vācijai”, kas uzšāvās no 10,6% iepriekšējās landtāga vēlēšanās 2014. gadā līdz 23,4%? Nē, 1. septembrī turpat blakus Tīringai Saksijas un Brandenburgas landtāga vēlēšanās “Alternātīva” saņēma attiecīgi 27,5% un 23,5% balsu. Vai tāpēc, ka vēlētāju aktīvitāte palēcās no 53% līdz 65%? Nē, tas ir ievērības cienīgi, bet ne vēsturiski. Vai tāpēc, ka pirmoreiz kopš Vācijas atkalapvienošanās 1. vietā tika Austrumvācijas komūnistu jaunā maiņa “Kreisie”? Nē, viņu sniegums atgādina “Saskaņu” 2011. gada Saeimas vēlēšanās — mandātu “Kreisiem” tik par vienu vairāk, bet 1. vieta pārējo partiju sadrumstalotības dēļ. Līdzīgi kā 2011. gada Saeimā galvenais bija Zatlera partijas ienākšana, nevis “Saskaņas” 1. vieta, arī te galvenais kas cits. Vai tas, ka līberālā Brīvo dēmokratu partija tika landtāgā ar 6 balsīm (no 1,1 miljona balsojušo) virs 5% barjeras jeb 5,0005% balsu? Tas, protams, interesanti vēlēšanu maņjākiem un rāda, ka vēlēšanās svarīga katra balss, tomēr vēsturiski nav.

Vēsturiski ir, ka līdzšinējām Vācijas varas partijām beidzot būs uzskatāmi jāatklāj, kam tās tuvākas — komūnistiem vai nācionālistiem. Jo “Kreisie” un “Alternātīva” kopā guvuši 29+22=51 mandātu no 90 landtāga vietām, tādējādi abus atstāt opozicijā nav iespējams. Iepriekšējās partiju sistēmas noriets sasniedzis jaunus zemumus: kādreiz kristīgie dēmokrati cīnījās ar sociāldēmokratiem un vairākumam pietika vienam no šiem spēkiem dabūt sabiedrotos vienu mazāku partiju. Tad parādījās “lielā” koalīcija KDS+SDP. Tad ar “lielo” vairs nepietika un vairākumam vajadzēja vēl trešo partiju. Nu sasniegta jauna bedre: visām četrām varas partijām (KDS, SDP, zaļie, BDP) kopā ir par īsu, un pienācis patiesības mirklis, ar ko iet kopā — ar komūnistiem vai ar nācionālistiem. Sociāldēmokrati un zaļie jau senāk nostājušies komūnistu pusē un daļēji atbildīgi par labiem Tīringas “Kreiso” panākumiem šogad: tieši šīs partijas pēc iepriekšējām landtāga vēlēšanām atņēma varu kristīgiem dēmokratiem un nodeva “Kreisiem”, kas tiem uzlaboja iespējas šīgada vēlēšanās. Bet šobrīd runa par KDS un BDP, kas līdz šim dievojušās neiet kopā nedz ar komūnistiem, nedz nācionālistiem. Neizdosies. Jaunā landtāga sastāvs ir tāds:

Kolīdz šie skaitļi kļuva zināmi, uz karstām pēdām čivināju, ka iespējami trīs vairākumi (tobrīd kļūdījos skaitļos par diviem mandātiem, bet laikam biju arī pirmais, kas kļūdu pamanīja un laboja):

  1. kreisais — no komūnistiem līdz BDP 47 vietas;
  2. KDS un komūnisti — 50 vietu (skata pēc var būt vēl citas partijas);
  3. labējais — no BDP līdz “Alternātīvai” 48 vietas.

Vēlāk pamanīju, ka līdzīgi padarīšanu aprakstījis arī “Vācu vilnis” (raksta beigās). Protams, vairākumam nav obligāti jābūt pilnā sastāvā arī zemes valdībā, iespējama arī mazākumvaldība ar kādas partijas atbalstu. Bet LSM “Rīta panorāma” pirmdienas rītā uzspridzināja bumbu (no 38’12”):

Saskaņā ar vēlētāju aptauju “Kreisie” varētu būt ieguvuši apmēram 29½% balsu, un viņiem būs iespēja atkārtoti veidot vietējo valdību. Savas pozīcijas būtiski nostiprinājusi arī 2. vietas ieguvēja eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai”. Atbalstu radikāļiem vēlēšanās pauda apmēram 24% vēlētāju, un tā, visticamāk, būs pārstāvēta arī valdošajā koalīcijā. [Trekninājumi mani — R.E.]

Ko? LSM ir ziņas, ka komūnisti ies kopā ar nācionālistiem?? Pierādījumus un avotus, lūdzu, galdā! Citādi tās ir viltusziņas. Un zīmīgi, ka arī “Rīta panorāma” izvēlējusies, kam tā tuvāka — komūnistiem vai nācionālistiem. Vienus tā sauc par normālu “kreiso partiju”, noklusējot Austrumvācijas komūnistu izcelsmi, bet otrus atbaidīšanas vārdā par “radikāļiem”.

Tagad atpakaļ uz Tīringu. KDS un BDP gaida grūta un nepatīkama lemšana, ko darīt. Ja ar nācionālistiem, tad jāiet abām šīm partijām. Ja pie komūnistiem, pietiek ar vienu, un otra var palikt opozicijā, neatklājusi, kam tā īstenībā tuvāka. Pēc principa, ka labāk rēķināties ar nepatīkamo un varbūt sagaidīt patīkamu pārsteigumu, atļaujos izteikt minējumu, ka ij kristīgie, ij brīvie dēmokrati gana sapuvuši, lai piebiedrotos komūnistiem. Ja tā, brīvās pasaules sargs no Austrumvācijas komūnistiem Konrāds Ādenauers varēs kapā griezties un ražot atjaunojamu elektrību, līdz vēlētāji vēl vairāk novērsīsies no vecā režīma partijām, “Alternātīva” gūs vēl vairāk, un beigās sanitārais kordons kritīs tik un tā.

Polijas polītiskā attīstība trīs kartēs


Jaunāko Polijas polītisko attīstību kodolīgi un trāpīgi rāda trīs kartes — Seima vēlēšanu iznākumi 2011., 2015. un 2019. gadā:

Polijas Seima 2011. gada vēlēšanu iznākumi apriņķu griezumā. Avots: electoralgeography.com

Polijas Seima 2015. gada vēlēšanu iznākumi apriņķu griezumā. Avots: http://www.wyborynamapie.pl

Polijas Seima 2019. gada vēlēšanu iznākumi apriņķu griezumā. Avots: wyborynamapie.pl

2011. gadā Pilsoniskā platforma eleganti sakrīt ar 1914. gada Vāciju, 2019. gadā apvienotā līberāļu opozicija palikusi vairs tikai atsevišķās lielpilsētās.

Kur bija Latvijas kopsummai līdzīgākie un kur — atšķirīgākie Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumi


Iedomājos aplēst, kuŗos vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu iznākumi, konkrēti, kandidātu sarakstu balsu sadalījums Eiroparlamenta vēlēšanās bija vislīdzīgāks visas Latvijas balsu sadalījumam un kuŗos — visatšķirīgāks. Līdzīguma mēram izmantoju noviržu summu:

D=0,5Σ|Ii-Li|, kur D — noviržu summa, Ii — i-tā kandidātu saraksta balsu īpatsvars iecirknī, Li — i-tā kandidātu saraksta balsu īpatsvars valstī kopumā.

Kur vēlēšanu iznākumi pilnīgi sakristu, noviržu summa būtu nulle, kur pilnīgi atšķirtos — 100%. Atgādinu, ka Latvijas caurmērs bija:

  • “Vienotība” — 26,4%;
  • “Saskaņa” — 17,6%;
  • Nācionālā apvienība — 16,5%;
  • “Attīstībai”/”Par” — 12,5%;
  • Krievu savienība — 6,3% utt.

Vienkāršāk tikt galā ar iecirkņiem, kas vismazāk līdzinās Latvijas kopsummai. Lūk, pirmais desmits:

Iecirkņa numurs Vieta Noviržu summa (%) Lielākie saraksti (%)
1062. Kaira, Aiģipte 81,7 AP 50, ZZS 25, A 25
398. Biķernieki, Daugavpils nov. 74,2 LKS 65, S 33
640. Lauderi, Zilupes nov. 73,7 S 68, LKS 27
1057. Astana, Kazachija 73,6 V 100
639. Istra, Ludzas nov. 71,9 S 56, LKS 40
400. Kumbuļi, Daugavpils nov. 70,8 S 50, LKS 42
416. Skrudaliena, Daugavpils nov. 70,8 S 71, LKS 23
630. Aizsili, Zilupes nov. 70,4 S 63, LKS 31
418. Tabore, Daugavpils nov. 69,1 S 62, LKS 31
533. Kalnieši, Krāslavas nov. 69 S 81, LKS 11

Kā redzams, atšķirīgākie vēlēšanu iznākumi ir divēji — vai nu sīki ārzemju iecirkņi (Kairā bija 4 balsis, Astanā 7), vai visvairāk pārkrievotas vietas. Zīmīgi ir Kalnieši, kur 2011. gada tautskaitē latvieši nomināli bija 32%, baltkrievi 34%, krievi vien 3. vietā ar tikai 20%, vēl 7% poļu — taču pēc mājas valodas 7% latviešu un 92% krievu.

Vislīdzīgākie summāriem vēlēšanu iznākumiem ir šādi iecirkņi:

Iecirkņa numurs Vieta Noviržu summa (%) Balsstiesīgi Aktīvitāte (%)
205. Lielupes pamatskola, Jūŗmala 4,6 2991 41,1
233. 8. vidusskola, Liepāja 4,9 2727 35,2
132. 2. slimnīca, Rīga 5,0 2380 42,3
683. Jaunogres vidusskola, Ogre 5,2 3452 38,3
960. Kalngale, Carnikavas nov. 5,3 1786 38,9
798. Ulbroka, Stopiņu nov. 5,5 4280 40,1
111. LSPA, Rīga 5,9 2222 41,7
799. Upeslejas, Stopiņu nov. 6,0 2461 37,4
147. Čiekurkalna J. Poruka vidusskola, Rīga 6,1 2355 41,4
375. Liepa, Priekuļu nov. 6,1 1966 26,4

Zīmīgi, ka balsojumā līdzīgākie iecirkņi nebūt nav līdzīgi Latvijas caurmēram vēlētāju sastāva ziņā. Izņemot pēdējo, tie ir pilsētnieciskāki, bagātāki un augstāku vēlētāju aktīvitāti. Tāpat visos ir lielāks vēlētāju skaits par Latvijas caurmēru. Domājams, arī vecumsastāvs vairumā minēto iecirkņu ir jaunāks. Kā tā? Tāpēc, ka ne pilsētnieciskums, ne turība, ne vecums nav galvenais piederības rādītājs, kas noteic balsojumu. Galvenais ir kultūretniskā piederība, kuŗas precīzākais rādītājs, kā minēts iepriekš, ir mājas valoda. Attiecīgi līdzīgākie Latvijas caurmēram ir nevis latviski, ne pārkrievoti, bet — Latvijas caurmēra līmenī iekrievoti iecirkņi. Te arī atbilde, kāpēc Liepa spējusi līdzināties pilsētnieciskākiem un turīgākiem iecirkņiem: jo Lodes drenu rūpnīca Liepas pagastā ir kārtējā Latvijas pārkrievošanas epizode, kuŗas durtā brūce tagad palēnām aizvelkas.

Vēl redzams, ka tuvinātai Latvijas balsojuma noskaidrošanai agrāk par balsu saskaitīšanu nebūtu vajadzējis plašu aptauju, bet pieticis nostāties pie Lielupes pamatskolas un aptaujāt tur balsojušos vēlētājus. Tiesa, ir problēma — priekš vēlēšanām nevarēja zināt, ka jāstāv tieši pie Lielupes pamatskolas. Taču to var risināt, izmantojot iepriekšējo vai dažu iepriekšējo vēlēšanu datus un palielinot iecirkņu izlasi līdz, teiksim, trim. Neesmu pārbaudījis, tak man ir stipras aizdomas, ka tādējādi iegūtie skaitļi varētu būt tuvāki īstajiem vēlēšanu iznākumiem nekā savulaik veiktās aptaujas.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — Rīga


solīju, rakstu, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās Rīgā. Vispirms vēsture — visas vēlēšanas kopš NA izveidošanas:

Nācionālā apvienība ir atpakaļ cienīgā līmenī un ar Eiroparlamenta iznākumiem atgrieztos Rīgas domē pie varas. Tomēr atšķirībā no Latvijas kopumā nevar teikt, ka NA Rīgā būtu atgriezusies 2014. gada līmenī. Cēlonis: atbalsta pārvietošanās no Lielrīgas uz laukiem. Ievērojot Rīgas vēlētāju kultūretnisko dalīšanos, mērķis, pēc kā tiekties un kas atzīstams par uzvaru vēlēšanās, ir — būt par galveno Rīgas latviešu partiju. Kopš NA izveidošanas tas pagaidām izdevies vienreiz — 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. Senākā pagātnē ir vēl citas reizes, kad to spējuši gan tēvzemnieki, gan LNNK. Rīgas latvieši vēlas latvisku un godīgu polītiku, un vēlēšanās parasti uzvar tie, kas to māk vēlētāju acīs vislabāk iemiesot. Piemēram, 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās latviskumu vislabāk prata iemiesot Mārtiņa Bondara “Gāžam Nilu!” kampaņa, bet godīgumu — KNABiskā JKP. Tādējādi Nācionālās apvienības panākumi nākamās Rīgas domes vēlēšanās — vienalga, ārkārtas vai kārtējās — vislielākā mērā būs atkarīgi no tā, cik partija spēs iemiesot latviskumu un godīgumu un cik stiprs būs kandidātu saraksts, īpaši tā līderis.

Pa vēlēšanu iecirkņiem šogad skats tāds:

Kārtējais tautību kartes atkārtojums, tomēr ar savām īpatnībām. Galvenā — Nācionālā apvienība ir privātmāju un priekšpilsētu, nevis daudzstāveņu un centra partija. Otrkārt, redzama vietējo kampaņu ietekme. Centrā augstākais rādītājs ir 19,3%, vienā līmenī ar 93. vidusskolu Dārzciemā un zemāk par Juglas zvēraudzētavas apkaimi. Negaidīti augstu Katlakalns ar 22,7%, kas atpaliek tikai no Bieriņu 121. iecirkņa 23,0%. Trešā vietā Teikas 84. iecirknis ar 22,2%. Lejasgalā Zolitūdes ģimnāzijas 139. iecirknis un Daugavgrīva ar 6,7%, kā arī Pļavnieku pamatskolas 62. iecirknis ar 7,9%.

Vērts apskatīt vēl vienu karti — NA īpatsvaru Rīgas latviešu partiju balsu skaitā:

Nu aina pavisam citāda. Var saskatīt zemākus rezultātus centrā (vismazāk — 16,3% — 1. ģimnāzijā) un augstākus atsevišķos priekšpilsētu iecirkņos, no kuŗiem vismaz daļā bijusi vietējā kampaņa. Pirmās divās vietās divi Dārzciema iecirkņi (60. — 29,7%, 65. — 28,8%), tad Juglas zvēraudzētava (28,7%) un viens Teikas iecirknis (28,1%).

Ar šo Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskats varētu būt galā. Kandidātu kā jau Eiroparlamenta vēlēšanās bija gana maz un ar izteiktu līderi Robertu Zīli, tā ka viņu sniegumu ikviens var pats aplūkot.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — balsu izvietojums


Turpinu Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskatu. Šoreiz par balsu izvietojumu. Pagastu un pilsētu līmenī balsu īpatsvars tāds:

Valsts caurmērs atbilst dzeltenai krāsai, taču karte visai daudzkrāsaina. Labākie panākumi bijuši atsevišķās salās, no kuŗām lielākās divas: ap Valmieru Jāņa Grasberga efekts; ap Ventspili ZZS norietējusi, tak vēlētāji neatbalsta “Vienotības” un balsojuši par tuvāko citu latviešu partiju. Šais salās arī NA maksimi: Zirās un Bērzainē pa 44% balsu. Vājākie panākumi Latgalē, kur kopumā gūts 7% balsu, latviskākos apvidos vairāk (īpaši Balvu rajona rietumpusē un Rēzeknes rajona ziemeļrietumos, kur NA neatpaliek no Latvijas caurmēra), vairāk pārkrievotos zem 5%. Vairākos smagi pārkrievotos pagastos par NA nav balsojis neviens.

Valsts mērogā Nācionālā apvienība palikusi 3. vietā, par nelielu tiesu (1,1%) atpaliekot no “Saskaņas”. Vietu karte izskatās tāda:

Kopumā visai vienveidīgi: lielākā daļa Latvijas gana maz iekrievota, ka NA apsteidz “Saskaņu” un ēno “Vienotību”. Atsevišķās vietās (īpaši jau minētā Valmieras un Ventspils salā) izrāvusies 1. vietā, citviet kāda sīkāka partija izrāvusies un izspiedusi NA no 2. vietas. Raibāka aina Latgalē, tak pērn Saeimas vēlēšanās raiba bija visa Latvija:

Ja reiz salīdzina ar 2018. gadu, tad jāsalīdzina arī balsu īpatsvars:

Caurmērā balsu īpatsvars audzis par 5,4%, tāpēc kartē dominē divi gaišāk zaļie toņi. Plašākie lielāka pieauguma areāli atkal Valmieras un Ventspils apkaimē, kur NA balsu īpatsvars audzis par divciparu skaitli. Sarukums vairākās vietās, kur Saeimas vēlēšanās kandidēja pašvaldības līdeŗi, bet šogad ne. Neliels sarukums vietumis dienvidaustrumos, kur NA balsu skaits gana mazs, ka jūtama stochastiska (nejauša) lēkāšana. Nemainīgs balsu īpatsvars dažviet dienvidaustrumos nav sagadīšanās, bet smagi pārkrievoti pagasti, kur NA balsu skaits kā bija, tā palika nulle.

Apzinoties, ka Nācionālā apvienība ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars. Piemēram, ja Rēzeknē par NA balso ap ¼ latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās ap 10%. Savukārt Rūjienā ar 1/6 latviešu balsu NA tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rēzekni. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, Krievu savienības un dažu sīkpartiju balsis, un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 21,9% latviešu partiju balsu, un arī kartē iznākums atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Pirmais, ko pamanīju — atšķirībā no pērnām Saeimas vēlēšanām vairs nav Lielrīgas maksima:

Ap Rīgu šogad ir vienveidīgāk, nav ne ļoti zema, ne ļoti augsta latviešu balsu īpatsvara, tak Lielrīga vairs nav Nācionālās apvienības virsotne, un Rīga ir gandrīz precīzi caurmēra līmenī (21,8%). Tiesa, Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem ir īslaicīgs iespaids, tāpēc laiks rādīs, vai šī būs paliekoša balsu izvietojuma maiņa.

Raibāks un kopumā zemāks (16,6% jeb 1/6) balsu īpatsvars Latgalē, kur ilgstošākas un smagākas pārkrievošanas iespaidā mazāk latviešu uzdrošinās balsot par latviešu nācionālistiem. Vietām latviešu partijas guvušas tik maz balsu, ka Nācionālai apvienībai gadījies liels to īpatsvars, piemēram, Skrudalienā 4 NA balsis ir 50% no 8 latviešu partiju vēlētājiem un turpat blakus Taborē NA 2 balsis ir 40% no 5 latviešu partiju vēlētājiem.

Šobrīd gana; nākamā apskata daļa varētu būt par Nācionālo apvienību Rīgā.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — vispārīgas ziņas


Sāku apkopot Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumus. Vispirms vispārīgas ziņas.

Nācionālā apvienība šogad Eiroparlamenta vēlēšanās guva 16,5% jeb 1/6 balsu. Tas ir vairāk nekā 11,1% jeb 1/9 pērn Saeimas vēlēšanās un vairāk nekā 14,4% jeb 1/7 iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās 2014. gadā. Panākumi valsts mēroga vēlēšanās kopš tagadējās NA izveidošanas bijuši tādi:

Varētu teikt, ka Nācionālā apvienība atgriezusies 2014. gada Saeimas līmenī. Taču jāievēro, ka Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem ir īslaicīgs iespaids. Piemēram, iespaidīga “Vienotības” uzvara 2014. gadā ar 46,6% balsu pēc nieka četriem mēnešiem pārvērtās 2. vietā ar 22,0% balsu. Vēlēšanu apgabalu sadalījumā salīdzinājums ar pērnām Saeimas un iepriekšējām Eiroparlamenta vēlēšanām ir tāds:

Apgabals 2014. (%) 2018. (%) 2019. (%) 2019.-2014. (%) 2019.-2018. (%) 2019./2014. 2019./2018.
Rīga 14,56 9,24 13,99 -0,57 4,75 96% 151%
Vidzeme 16,48 13,24 19,49 3,01 6,25 118% 147%
Zemgale 15,25 14,42 19,64 4,39 5,22 129% 136%
Latgale 5,53 5,00 7,42 1,89 2,42 134% 148%
Kursa 16,46 12,81 20,64 4,18 7,83 125% 161%

Redzams, ka atgūšanās kopš rudens notikusi visos apgabalos, tik mazliet mazāk Zemgalē, kur šoreiz nebija Imanta Parādnieka rosības. Saglabājusies pērnruden sākusies īpatnība, ka ārzemēs NA balsu īpatsvars ir zemāks nekā iekšzemē: 13,7% pret 16,5%.

Nācionālai apvienībai ir augsta pozitīva korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti (+0,522 pašvaldību griezumā; to apsteigusi vien “Attīstībai/Par” ar +0,687 un “Progresīvie” ar +0,609), kas atspoguļo augstāku pilsētas latviešu aktīvitāti Eiroparlamenta vēlēšanās. Vēl augstāka pozitīva korrelācija Nācionālai apvienībai ir ar latviešu īpatsvaru (pēc mājas valodas): +0,738. Šai ziņā NA atpaliek tikai no “Vienotības” (+0,867). Nācionālās apvienības vēlētāju loks visvairāk pārklājas ar citām lielākām pilsētas latviešu partijām: korrelācija ar “Vienotības” balsu īpatsvaru ir +0,441, ar “Attīstībai/Par” +0,415. Pretējā pusē, kas to būtu domājis, “Saskaņa” (-0,707) un Krievu savienība (-0,621).

140 vārdu: partiju plusi un svītrojumi 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Nule notikušās Eiroparlamenta vēlēšanas ļauj ieskatīties, kāda kuŗā partijā kandidātu un vēlētāju saskaņa un vienotība. Piemērots rādītājs ir plusu un svītrojumu procents: sasummē visu attiecīgā saraksta kandidātu plusus (svītrojumus), izdala summu ar kandidātu skaitu, tā iegūst caurmēra kandidāta plusu (svītrojumu) skaitu, iegūto skaitli dala ar saraksta balsu skaitu. Vēl var aplēst, kāda ir plusu un svītrojumu intensitātes starpība. Iegūtie skaitļi atklāj vēlētāju attieksmi pret sava saraksta kandidātiem, partijas prasmi veidot sarakstu, kā arī iekšēju grupējumu cīņu, ja tāda bijusi. Paskats lielākām partijām šogad tāds:

Redzams, ka plusošanas biežums svārstās mazāk nekā svītrošanas. “Saskaņas” un Krievu savienības vēlētāji bijuši vienoti savā krievu imperiālismā. ZZS un LRA biežāka svītrošana apvienojusies ar retāku plusošanu, iznākumā abām partiju apvienībām negātīva bilance. Tas mudina domāt par saspringtām attiecībām ar saviem vēlētājiem vai kandidātu starpā. Paaugstināti svītrojumi bijuši arī “Vienotībai”, tak tos aizēnojusi Valža Dombrovska slava.

Plusu un svītrojumu karaļi — 2019. gada Eiroparlamenta kandidātu plusi un svītrojumi


Plašsaziņas līdzekļi jau ziņojuši, cik kuŗam kandidātam tūkstošu plusu un svītrojumu. Tomēr tas ir maķenīt nekorekti, jo tie tūkstoši vislielākā mērā atkarīgi no saraksta balsu skaita, nevis paša kandidāta nopelniem. Piemēram, “Saskaņas” Andrim Amerikam plusu vairāk nekā Krievu savienības Tatjanai Ždanokai. Bet tas nenozīmē, ka Ameriks būtu slavenāks par Ždanoku un guvis savam sarakstam vairāk balsu nekā Ždanoka. Vai arī — Nilam Ušakovam divarpus reižu vairāk svītrojumu nekā tai pašai Ždanokai. Bet kuŗš no viņiem savam sarakstam guvis vairāk balsu? Tāpēc korektāk rēķināt kandidāta plusus un svītrojumus pret saraksta balsu skaitu — tad arī parādās dažādu vēlētāju grupu mīluļi un nemīluļi. Lūk, pieci rādītāji pret saraksta balsu skaitu — ne tikai plusi un svītrojumi, bet arī to starpība un summa. Un desmit izcilāko kandidātu katrā jomā:

Kas redzams? Partijām lielākoties izdevies ielikt sarakstā kārtīgus līdeŗus. Nila Ušakova panākumi ir kārtējais apliecinājums, ka kultūretniskā piederība cilvēkam parasti ir svarīgāka par sociāloikonomiskiem apsvērumiem: vairumam krievu un pārkrievotu sveštautiešu “tāpēc ka krievs” ir svarīgāk par Rīgas domes izsaimniekošanu un satiksmes traucējumiem uz Pļavniekiem. Jeb, kā amerikāņu parunā, “culture trumps economy”, tas ir, kultūra (kultūretniskā izpratnē) pārspēj saimniecību. No latviešu partijām stiprākais kandidātu saraksts bijis “Vienotībai”, kam ne tikai Valdis Dombrovskis plusots visbiežāk no visām latviešu partijām, bet arī otrā kandidāte Sandra Kalniete iekļuvusi visu partiju labāko desmitā. Visvājākie līdeŗi no lielākām partijām bijuši KPV, kas sevi norakstīja, kad iesniedza kandidātu sarakstu bez Artusa Kaimiņa, bet Kasparam Ģirģenam plusu neielika ij ne trešdaļa (32,6%) KPV vēlētāju. Pēc vēlēšanām kļuva skaidrs, ka pārrēķinājusies arī JKP, nelikdama sarakstā Juri Jurašu.

Svītrojumi rāda, ka ZZS iekšējās attiecības varētu nebūt gluži saskaņā un vienotībā. Tāpat ZZS tikai diviem kandidātiem ir pozitīva plusu un svītrojumu starpība. Tiesa, tikpat arī KPV, un daudz neatpaliek arī “Attīstībai/Par”, kam pozitīva bilance tikai trim cītīgi reklāmētajiem. Precīzāk ainu var noskaidrot, aplēšot svītrojumu intensitāti partiju griezumā, bet par to citā ierakstā.

Latviskā un pārkrievotā Rīga — latviešu un krievu partiju balsu starpība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Kad Rīgas partiju puduŗi noskaidroti un atklāts, ka Rīgas vēlētāji kā allaž nošķīrušies latviešu un krievu pusē, var ķerties pie nākamā — ielikt latviešu un krievu partiju balsu starpības karti. Atbilstīgi puduŗu sastāvam krievu partijas ir “Saskaņa”, LKS, Centra partija, “Jaunā saskaņa” un Rīcības partija, latviešu — visas pārējās, izņemot LSDSP.

Hmm, karte rāda Rīgu daudz latviskāku, nekā tā ir. Kā tā? Pirmkārt, 116 tk kolonistu nav papūlējušies aiziet pēc Latvijas pilsonības. Otrkārt, latviešu vēlētāju aktīvitāte bija augstāka nekā krievu. Iznākumā latviešu partijas guva 64,1% balsu (aptuveni tik latviska bija Rīga Ulmaņlaikos), krievu — 35,7%, kaut latvieši ir 48% galvaspilsētas iedzīvotāju. Pēc acumēra, robeža starp latviešu vairākumu un mazākumu ir aptuveni 50% partiju balsu starpības līmenī. Vistumšāk zaļos iecirkņos latviešu partijas guvušas >7/8 balsu, un 121. iecirknī Bieriņos pat 93,7%, atstājot “Saskaņu” jaņos, tas ir, zem 5%. Pretējā galā ir Daugavgrīva (8. iecirknis) un Bolderājas 31. iecirknis, kur “Saskaņa” guvusi vairāk nekā pusi balsi, otrā vietā ar 14% ir LKS, bet vienīgās latviešu partijas, kas spējušas pārvarēt 5%, ir “Vienotība” un Nācionālā apvienība.

Rīgas partiju puduŗi 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Esmu ielicis karti, kuŗš kandidātu saraksts kuŗā Rīgas vēlēšanu iecirknī uzvarējis. “Saskaņas” un “Vienotības” mīšanās tajā diezgan labi rāda arī robežu starp latviešu vairākumu un mazākumu. Taču var pamatoti iebilst, ka daudz kur “Saskaņa” pirmā vietā tikai latviešu elektorāta sadrumstalotības dēļ. Rīgā kopumā, piemēram, “Saskaņa” ir pirmā ar 26,5% balsu (derīgu vēlēšanu zīmju), tak “Vienotībai” un Nācionālai apvienībai kopā ir 21,7%+14,0%=35,7% balsu, kas ir un paliek vairāk, arī ja “Saskaņai” pieskaita Krievu savienības 8,4%. Kuŗš tad Rīgā uzvarējis? Lai to noskaidrotu, jāpāriet no atsevišķiem kandidātu sarakstiem uz plašākiem partiju un vēlētāju grupējumiem, un te lieti der partiju puduŗu metode. Rīgā to var piemērot, salīdzinot partiju balsu īpatsvaru iecirkņu griezumā. Galvaspilsētā laucinieku nav, tāpēc parasti ir diezgan stingra dalīšanās latviešu un krievu partijās. Tik reizēm kāda sīkpartija īsti nepieder nedz vieniem, nedz otriem. Šoreiz Rīgas korrelāciju tābula ir tāda:

Līdzīgā veidā kā par Latviju var aprēķināt puduŗus. Lielākais pārsteigums aprēķinu gaitā bija, ka arī Rīgā konstatējams latviešu lauku partiju pudurītis, kaut, protams, daudz vājāks nekā Latvijā kopumā. Proti, ZZS un KPV sačupojās ar 0,4936 korrelāciju, taču lielākajām latviešu partijām ir, kaut neliela, tomēr negātīva korrelācija ar KPV. Iznākumā Rīgas partiju puduŗi šogad ir tādi:

  • latviešu pamatpuduris — JV+NA+AP+JKP+P+LRA  ar 59,8% balsu;
  • krievu puduris — S+LKS+CP+JS+RP ar 35,7%;
  • lauku latviešu pudurītis — ZZS+KPV+LN+A ar 4,3% balsu;
  • vientuļā LSDSP ar 0,1% balsu.

2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanu uzvarētāji Rīgā


Sakrājies viss kas par Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem Rīgā. Vispirms pamatkarte: kas kuŗā vēlēšanu iecirknī bijis pirmā vietā.

N-tais tautību un valodu kartes atspulgs: latviska Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu josla, ko no sāniem aptveŗ pārkrievoti guļamrajoni. Turklāt atšķirībā no gandrīz visām citām reizēm robeža starp uzvarētājiem diezgan labi atbilst robežai starp latviešu vairākumu un mazākumu.

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar >5,3% balsu nedabūja vietu


Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu vienuviet.

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju (23 581 balss LRA / 470 460 derīgu vēlēšanu zīmju) palika zem 5% barjeras? Tāpēc, ka Eiroparlamenta vēlēšanu likuma 44. pantā noteikts:

Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

Un derīgo aplokšņu ir maķenīt vairāk nekā derīgu vēlēšanu zīmju: 473 260. Jo ne katrā aploksnē ir derīga zīme, aploksne var būt tukša vai ar vairākām dažādām vēlēšanu zīmēm. Tāpēc LRA guvusi 23 581 / 473 260 = 4,98% un palikusi zem 5% barjeras.

Bet kāpēc ZZS ar >5,3% balsu (5,34% derīgu aplokšņu, 5,37% derīgu zīmju) nedabūja vietu? Pavisam īsi sakot, vietu par maz. Mazliet gaŗāk: Latvijai Eiroparlamenta deputātu tik maz, ka dabiskā barjera, ko noteic ierobežots vietu skaits, ir augstāka par likumā noteikto 5% barjeru. Pavisam smalki stāstot, Latvijas vēlēšanu sistēmā lietotiem Senlaga dalītājiem dabisko barjeru var aprēķināt pēc formulas 1/2(S+1), kur S — vietu skaits vēlēšanu apgabalā. Astoņiem Eiroparlamenta deputātiem dabiskā barjera ir 1/2(8+1)=1/(2·9)=1/18=5,(5)%. Šī teorētiskā vērtība dzīvē var mazliet atšķirties atkarībā no partiju balsu sadalījuma.

Kā tas šogad izskatījās dzīvē? Eiroparlamentu vietu sadalē piedalījās seši kandidātu saraksti:

  • JV — 124 193 balsis;
  • “Saskaņa” — 82 604;
  • NA — 77 591;
  • AP — 58 763;
  • LKS — 29 546;
  • ZZS — 25 252.

Vispirms katra kandidātu saraksta balsu skaitu izdala ar 1, iegūstot to pašu skaitli. No šiem skaitļiem atrod lielāko. Tas rāda, kuŗam sarakstam tiek pirmā Eiroparlamenta deputāta vieta. “Vienotībai”, protams — ar dalījumu 124 193. Sarakstam, kas nupat guvis deputāta vietu, gūto balsu skaitu dala ar nākamo nepāŗa skaitli. Šai piemērā tas būs 124 193 : 3 = 41 398 (noapaļojot līdz veselam skaitlim):

  • JV — 124 193; 41 398;
  • “Saskaņa” — 82 604;
  • NA — 77 591;
  • AP — 58 763;
  • LKS — 29 546;
  • ZZS — 25 252.

Veidojas jauns skaitļu komplekts, no kuŗiem atkal izraugās lielāko. Šoreiz tas ir 82 604, tātad otro Eiroparlamenta vietu gūst “Saskaņa”. Šī saraksta balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3):

  • JV — 124 193; 41 398;
  • “Saskaņa” — 82 604; 27 535;
  • NA — 77 591;
  • AP — 58 763;
  • LKS — 29 546;
  • ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 77 591, tātad trešo Eiroparlamenta mandātu gūst Nācionālā apvienība. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

  • JV — 124 193; 41 398;
  • “Saskaņa” — 82 604; 27 535;
  • NA — 77 591; 25 864;
  • AP — 58 763;
  • LKS — 29 546;
  • ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 58 763, tātad ceturto Eiroparlamenta vietu gūst “Attīstībai/Par”. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

  • JV — 124 193; 41 398;
  • “Saskaņa” — 82 604; 27 535;
  • NA — 77 591; 25 864;
  • AP — 58 763; 19 588;
  • LKS — 29 546;
  • ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 41 398, tātad piekto Eiroparlamenta vietu (un otru sev) gūst “Vienotība”. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (5), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

  • JV — 124 193; 41 398; 24 839;
  • “Saskaņa” — 82 604; 27 535;
  • NA — 77 591; 25 864;
  • AP — 58 763; 19 588;
  • LKS — 29 546;
  • ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 29 546, tātad sesto Eiroparlamenta vietu gūst Krievu savienība. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

  • JV — 124 193; 41 398; 24 839;
  • “Saskaņa” — 82 604; 27 535;
  • NA — 77 591; 25 864;
  • AP — 58 763; 19 588;
  • LKS — 29 546; 9849;
  • ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 27 535, tātad septīto Eiroparlamenta vietu (un otru sev) gūst “Saskaņa”. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (5), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

  • JV — 124 193; 41 398; 24 839;
  • “Saskaņa” — 82 604; 27 535; 16 521;
  • NA — 77 591; 25 864;
  • AP — 58 763; 19 588;
  • LKS — 29 546; 9849;
  • ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 25 864, tātad astoto un pēdējo Eiroparlamenta mandātu (un otru sev) gūst Nācionālā apvienība. Un tas arī viss, jo vairāk deputāta vietu nav. ZZS pietrūka 77 591 : 3 – 25 252 = 612 balsu, lai izcīnītu mandātu. Redzams, ka tiešām astoņu deputātu vēlēšanās (un, starp citu, arī deviņu) 5% barjeras pārvarēšana vēl negarantē tikšanu pie mandāta.

Kuŗš ar kuŗu sasatika — partiju puduŗi 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Partiju balsu īpatsvara territoriālā korrelācija ir parocīga, lai atrastu partiju puduŗus — partijas ar līdzīgu vēlētāju loku un savstarpēji pozitīvu balsu īpatsvara korrelāciju. Pēc partiju puduŗiem var secināt, kādi vēlētāju grupējumi ir un kas tiem pamatā. Nule notikušās Eiroparlamenta vēlēšanās korrelāciju tābula ir tāda:

Lai atrastu puduŗus, iesim soli pa solim.

  1. Atrodam augstāko savstarpējo korrelāciju. Ahā, “Saskaņai” ar Krievu savienību 0,7477. Lūk, viena, krievu puduŗa kodols: S+LKS. Gluži tāpat kā pērn Saeimas vēlēšanās.
  2. Meklējam nākamo augstāko korrelāciju. Ahā, “Vienotībai” ar Nācionālo apvienību 0,4412. Iezīmējas arī latviešu puduris.
  3. Meklējam nākamo. Kas to būtu domājis, Nācionālai apvienībai ar “Attīstībai/Par” 0,4151. Pārbaudām vēl AP un “Vienotības” korrelāciju — arī pozitīva. Tātad latviešu puduris aug un apmērā pārsniedz pusi vēlētāju.
  4. Meklējam tālāk. AP ar “Progresīviem” 0,3972. Arī “Vienotībai” un NA kaut zema, tomēr pozitīva korrelācija ar “Progresīviem”. Tātad puduris turpina augt.
  5. Nākamā korrelācija ir 0,3181 “Vienotībai” ar LRA. Pārbaudām pārējos iespējamos reģionāļu partneŗus — ar “Progresīviem” zema, taču negātīva korrelācija! Tātad puduris nepapildinās.
  6. Nākamā ir, hmm, 0,2995 “Saskaņai” ar “Jauno saskaņu”. Cik saskanīgi! JS ar LKS arī saskan, tātad krievu puduris papildinās.
  7. Nākamā augstākā korrelācija ir 0,2410 ZZS ar LRA. Re, “Progresīvie” bloķēja reģionāļu uzņemšanu pie citām latviešu partijām, un tagad veidojas cits puduris. Ievērojot vēlētāju sastāvu, pirmais latviešu puduris tāpēc pārdēvējams par pilsētas latviešu puduri (‘pilsētas’ vienskaitlī, jo puspajokam var teikt, ka Latvijā ir tikai viena īsta pilsēta un, piemēram, Ķekava ir šīs pilsētas rajons, savukārt Liepāja — lauki), bet nule tapušais saucams par lauku latviešu puduri.
  8. Nākamā ir 0,2300 “Vienotībai” ar JKP. Arī ar pārējiem pilsētas latviešu pudurī JKP pozitīva korrelācija, puduris paplašinās.
  9. Nākamā ir 0,1775 ZZS ar “Atmodu”. Pozitīvi arī LRA un “Atmodai”, tātad Sudraba piebiedrojas DRO un Smiltēnam.
  10. Tad ir 0,1768 “Vienotībai” ar KPV. Bet, ak, vai, “Progresīvie” atkal bloķē ieskaitīšanu pilsētas latviešu pudurī. Tas, ka tieši šiem jau otrreiz negātīva korrelācija ar laucinieciskākām latviešu partijām, mudina domāt, ka “Progresīvie” ir vispilsētnieciskākie, Rīgas centra grupējums. Jāatceras pārbaudīt, kad pētīšu partiju procentus iecirkņos.
  11. Tad ir 0,1670 KPV ar “Latviešu nācionālistiem”. Vai šis būs vēl viens puduris?
  12. Tad 0,1521 LRA ar “Latviešu nācionālistiem”. Pārbaudām pārējās KPV un LN korrelācijas ar lauku latviešu partijām, visas pozitīvas. Tātad lauku puduri papilda uzreiz divi saraksti.
  13. Tad 0,1187 “Saskaņai” ar Rīcības partiju. Arī pārējiem krievu puduŗa biedriem pozitīva korrelācija ar RP, un puduris kļūst lielāks.
  14. Tad 0,0936 Centra partijai ar “Atmodu”. Taču CP negātīva korrelācija ar LRA, tāpēc lauku latviešu puduris nepaplašinās.
  15. Nākamais it kā ir 0,0726 “Latviešu nācionālistiem” ar Rīcības partiju, tak skaidrs, ka lauku latviešu un krievu puduris neapvienojams.
  16. Tad ir 0,0678 ZZS un LSDSP. Apbrīnojami, ka tik zemā līmenī visas pārējās, vēl zemākas LSDSP korrelācijas ar lauku latviešu puduri tomēr pozitīvas un LSDSP var tam piebiedroties.
  17. Visbeidzot Centra partijai ir 0,0399 ar JKP un 0,0328 ar “Saskaņu”, taču negātīva korrelācija ar citām pilsētas latviešu un krievu puduŗa partijām. Tāpēc CP paliek viena pati bez puduŗa.

Iznākumā esam noskaidrojuši, ka Eiroparlamenta vēlēšanās bijuši tādi partiju puduŗi:

  • pilsētas latviešu — JV+NA+AP+JKP+P ar 62,7% balsu;
  • krievu — S+LKS+JS+RP ar 24,2%;
  • lauku latviešu — ZZS+LRA+KPV+LN+A+LSDSP ar 12,7%;
  • vientuļā Centra partija ar 0,5% balsu.

140 vārdu: kāda būtu Rīgas dome ar Eiroparlamenta balsīm


Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem atbilstīgu Rīgas domes sastāvu aplēst ir vieglāk nekā Saeimas sastāvu. Jāņem balsu sadalījums Rīgas pilsētā, jāatmet tie, kas zem 5%, pārējiem jāsadala 60 vietu ar Senlaga dalītājiem. Uzskatāmības pēc var salīdzināt ar pērno Saeimas vēlēšanu skaitļiem un īsto 2017. gada domi:

Saraksts 2017 2018 2019
“Saskaņa” 32 23 19
“Vienotība” 4 4 16
NA 6 6 10
AP 9 9 9
LKS 6
JKP 9 8
KPV 7
ZZS 3

Attēlos tas būtu tā:

Atceros, pērn pēc Saeimas vēlēšanām ievēroju, cik maz mainījies Rīgas domes opozicijas balsu īpatsvars kopš 2017. gada domes vēlēšanām. Nu pārmaiņas ir. Ievērību pelna, ka “Saskaņa” šogad palikusi mazākumā — pat pieskaitot Krievu savienību, kas domes vēlēšanās nestartē; pat Ušakovam kandidējot; pat ar daudz latviešu balsu palikšanu zem 5% (JKP 4,3%, “Progresīvie” 3,7%, LRA 3,3%, ZZS 2,8%). Tas nozīmē, ka latviešu partijām ir augstas izredzes nākamās domes vēlēšanās atgūt varu Rīgā. Kad PMLP ziņos gada vidus datus par pašvaldību tautību sastāvu, jāatceras apskatīties un uzrakstīt, kā Rīgā latviešu labā darbojas arī dēmografijas dzirnas.

140 vārdu: kāda būtu Saeima ar Eiroparlamenta balsīm


Sērijā “Kā būtu, ja būtu” var aplēst, kādi būtu Saeimas vēlēšanu iznākumi ar tādu balsu sadalījumu kā Eiroparlamenta vēlēšanās.

Vispirms jānoskaidro deputātu skaits vēlēšanu apgabalā. Kopš Saeimas vēlēšanām ārzemēs deklarēto skaits turpinājis augt. Tas dotu klāt Rīgas apgabalam vienu vietu:

  • Rīgas apgabals — 36 (+1);
  • Vidzeme — 25;
  • Zemgale — 14;
  • Latgale — 13 (-1);
  • Kursa — 12.

Nu jāņem Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumi, jāskatās 5% pārvarējušie saraksti un jārēķina apgabalos vietu sadalījums. Ievērību pelna, ka Reģionu apvienība ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju tomēr paliktu zem 5% barjeras. Jo barjeru rēķina no maķenīt lielāka skaitļa — derīgām vēlēšanu aploksnēm. Tas ir maķenīt lielāks, jo vēlēšanu aploksne var būt tukša vai ar vairākām atšķirīgām vēlēšanu zīmēm. Tāpēc LRA paliktu ar 4,98% balsu no derīgu aplokšņu skaita. Bet labi, iekšā tikušo vietu sadalījums būtu tāds:

Saraksts Rīgas apg. Vidzeme Zemgale Latgale Kursa Kopā
JV 9 9 5 2 5 30
“Saskaņa” 11 3 2 5 1 22
NA 6 6 3 1 3 19
AP 5 4 2 1 2 14
LKS 4 1 1 3 9
ZZS 1 2 1 1 1 6
Kopā 36 25 14 13 12 100

Tagad sausu melnbaltu tabulu var pārvērst skaistā krāsainā attēlā.

Un salīdzināt ar 2014. gadu:

Saeimas sastāvs ar 2014.g. Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem

 

140 vārdu: 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanu pamatkarte


Par vēlēšanu pamatkarti saucu territoriālo vienību (pagastu, pilsētu, Rīgas rajonu) izkrāsošanu kandidātu saraksta krāsā, kas attiecīgā vietā bijis pirmā vietā. Protams, vietām vēlēšanu iecirkņu un territoriālo vienību robežas nesakrīt, tak vienkāršības labad to var neievērot. Gaidīju, ka varētu būt visai zaļa ar luksofora elementiem. Tā arī ir.

2019

“Vienotība”, vienkāršoti izsakoties, uzvarējusi gandrīz visur, kur latvieši vairākumā. Attiecīgi “Saskaņa” — vairāk pārkrievotās vietās, īpaši dienvidaustrumos, kur veido vienlaidu areālu. Salīdzinot “Vienotības” un “Saskaņas” robežu ar mājas valodu, Lielrīgā ir novirze “Vienotības” labā, Latgalē “Saskaņas” labā. Nācionālā apvienība ēnojusi “Vienotību” un no ēnas izrāvusies dažās savās pašvaldībās, centīgāko aktīvistu apvidos un Ventspils pusē, kur iznākumu noteica latviešu nevēlēšanās balsot par “Vienotību”. Tas arī viss.

Salīdzinot ar vēl svaigo pērnrudens Saeimas vēlēšanu pamatkarti, aina pavisam citāda. Tad jau līdzīgāka 2014. gada Eiroparlamenta pamatkartei, tik mazāk zaļa, plašāk un vienveidīgāk sarkana un ar dzeltenām salām.

Rīgas iecirkņi ar augstāko vēlētāju aktīvitāti — visai daiļrunīgi


Vēlēšanu iznākumu lielā mērā ietekmē atšķirības dažādu vēlētāju grupu aktīvitātē. Kādas tās ir, var spriest pēc aktīvitātes dažāda vēlētāju sastāva iecirkņos. Lūk, ja esmu pareizi saskatījis, desmit Rīgas vēlēšanu iecirkņu ar visaugstāko aktīvitāti šodienas balsošanā līdz 16.00:

  1. 157. Vecāķos 24,2% balsstiesīgo;
  2. 86. Teikā 23,3%;
  3. 82. Teikā 23,1%;
  4. 112. Juglā 23,1%;
  5. 156. Mangaļsalā 22,5%;
  6. 146. Mežaparkā 22,4%;
  7. 121. Bieriņos 22,2%;
  8. 84. Teikā 22,1%;
  9. 103. Berģos 21,8%;
  10. 87. Teikā 21,3%.

Manuprāt, visai daiļrunīgi.

%d bloggers like this: