Saeimas vietu sadalījums vēlēšanu apgabaliem — šogad un iepriekš


Centrālā vēlēšanu komisija pirmdien, 11. jūnijā noteica oktobrī vēlējamās Saeimas vietu sadalījumu vēlēšanu apgabaliem. Visvairāk deputātu būs Rīgas apgabalā (Rīgas pilsēta + ārzemes), vismazāk — Kursā. Salīdzinot ar tagadējo parlamentu, jaunajā Saeimā no Rīgas apgabala ievēlēs par trim vairāk, no Zemgales tikpat, no pārējiem apgabaliem — vienu deputātu no katra apgabala mazāk.

Vai ir pamats sūroties par Rīgas uzblīšanu? Nedomāju vis. Rīgas apgabala pieaugumu devušas ārzemes, kur 2014. gada jūnijā dzīvesvietu bija deklarējuši 5,3% balsstiesīgo, bet šobrīd — 8,4%. Savukārt Rīgas pilsēta palikusi bez pārmaiņām: 26,6% 2014. gadā un 26,8% tagad. Tāpat 35 mandāti pret 545 tk oficiālo balsstiesīgo ir aptuveni tie paši 15 tk par vietu, kas kaut vai Kursā (187 tk un 12 vietas) vai Latgalē (209 tk un 14 vietas).

Ilgākā skatījumā mandātu sadalījums ataino dēmografiski polītiskos procesus. Rīgas apgabalā sākotnēji pilsoņi kūtrāk reģistrējās jaunajā iedzīvotāju reģistrā, tāpēc 1993. gadā ievēlēja pamazāk deputātu. Pēc tam līdz 2006. gadam Rīgas vēlētāju skaits auga, uzņemot pilsonībā kolonistus. Savukārt kopš 2006. gada Rīgas apgabala svaru vairo izceļošana uz ārzemēm. Citus apgabalus (visstraujāk Latgali) deldē negātīva dabiskā kustība un izceļošana, savukārt Vidzemei puslīdz stabili turēties palīdz gredzens ap Rīgu, kas ir vienīgais apvidus Latvijā, kur iedzīvotāju skaits aug.

Vai par ko tomēr pamats sūroties? Jā, par to, ka oficiālie skaitļi neataino patieso vēlētāju izvietojumu, tāpēc rudenī gaidāmas būtiskas novirzes no vienlīdzīgu vēlēšanu principa “viens vēlētājs — viena balss”. Jau 2014. gadā nodotas balss svars dažādos apgabalos atšķīrās 1,4 reizes, un nav pamata domāt, ka šogad būs labāk. Drīzāk otrādi. Bet par to kādā citā rakstā.

 

Advertisements

Rets notikums — nobalsošana par laika zonu


Vienlaikus ar Putina vēlēšanām Krievijā notika pasaulē visai reta lieta — tautas nobalsošana par laika zonu. Proti, Volgogradas apgabals, kas līdz šim dzīvoja pēc Maskavas laika, balsoja, vai pāriet uz stundu agrāku laika zonu, kas labāk atbilstu apgabala vietai uz Zemes. Izrādījās, ka ne tikai pats vēlēšanu process ir rets, bet arī ka tam ir skaista nobalsošanas karte:

Kur skaistums? Pirmkārt, ka rietumi balso par rietumu (Maskavas) laiku un austrumi par austrumu (Volgogradas) laiku. Otrkārt, ka pilsētas balso par gaišiem vakariem, bet lauki par gaišiem rītiem. Jā, un izskatās, ka iznākumu izšķīra miljonniece Volgograda, kur dzīvo 2/5 apgabala iedzīvotāju.

Iecirkņu virtene — vienkāršs paņēmiens, kā konstatēt vēlēšanu iznākumu izzīšanas pazīmes


Iepriekš rakstīju par statistiskām metodēm vēlēšanu viltošanas pazīmju konstatēšanā. Bet ne katrs ir statistiķis un ne vienmēr daudz laika. Par laimi, ir lietas, kam pietiek ar vienkāršu viena mainīgā ekseļa grafiku. Proti, ja oficiālos vēlēšanu iznākumus iecirkņos raksta pēc priekšniecības iepriekš pateiktiem skaitļiem (nevis pēc urnu satura), priekšniecība mēdz taupīt pūles un saviem iecirkņiem ziņo vienus un tos pašus rakstāmos skaitļus (procentus). Iznākumā procentu rādītāji virknei iecirkņu ir nedabīgi līdzīgi. Un pārbaudāmā rādītāja grafikā tādi iecirkņu punkti veido gulenisku virteni. Piemēri no dabas? Lūk, tatāru novērotāja grafiks par Putina partijas panākumiem viņa dzimtajā Tatārijas galvaspilsētā Kazaņā:

Redzat iecirkņu virteni ap 75%? Bet ar zaļu iezīmēti iecirkņi, kur bija organizēti neatkarīgi novērotāji. Plašākus komentārus un grafikus par citām vēlēšanām un citām vietām var apskatīt viņa ierakstā te, bet es varu piedāvāt pāris paša gatavotu grafiku. Pirmais — jaunākās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas 2015. gadā, viens valsts galvaspilsētas Mjenskas rajons:

Redzat virteni pie 70% un mazliet zem? Bet zaļais punkts ir iecirknis, kur gadījās novērot un kur — apbrīnojama sagadīšanās, kas to būtu domājis! — Lukašenkas panākumi skaitot izrādījās zemākie visā rajonā, visos pussimt iecirkņos.

Un tagad lai salīdzinām ar pērnām Rīgas domes vēlēšanām:

Nemaz nav līdzīgs, vai ne? Skalas maksimums tie paši 85% kā Lukašenkam, taču kāda izkliede, salīdzinot ar Baltkrievijas ierindu! Un kas tie sarkanie? Iecirkņi, kur bija pavirši aiztaisīta izbraukuma vai iepriekšējās balsošanas urna un tāpēc tās skaitīja atsevišķi. Pavisam chaotiski un izskatās, ka ar mazliet zemāku “Saskaņas” caurmēru nekā pārējos iecirkņos.

Samuraja ceļš Krievijas prezidenta administrācijā


Krievijas Valsts domes 2016. gada vēlēšanu iznākumi Karačajas-Čerkesijas iecirkņos. Romāna Udota attēls

Iepriekšējā ierakstā minēju pāris statistiski konstatējamu vēlēšanu viltošanas pazīmju. Un, kas to būtu domājis, nupat — pirmdien, 5. martā  — Krievijas Cilvēktiesību padomē (iestāde valsts prezidenta [administrācijas] paspārnē) notikusi apspriede par statistikas metožu izmantošanu vēlēšanu viltojumu atklāšanā. Piedalījās gan varas pārstāvji, gan sabiedriski aktīvisti un statistiķi. Var salīdzināt oficiālo ziņu par sanāksmi un neatkarīgo vēlēšanu vērotāju organizācijas “Golos” (“Balss”) pārstāvju pārskatus (1; 2; 3). Un vēlēšanu ģeografa Aleksandra Kirejeva atsauksmi par apspriedi, no kā es uzzināju par tādu sanākšanu. Un, ja reiz Kirejeva kungs pieminēts, tad var vēl ievietot norādi uz ieejas vārtiem viņa rakstos par vēlēšanu viltošanu (ne tikai Krievijā).

Apaļi skaitļi un komētas astes kā vēlēšanu viltošanas pazīmes


18. martā Krievijas prezidenta vēlēšanas. Redzēs, kā būs šoreiz, bet iepriekšējās vēlēšanās aplam bieži krituši apaļi skaitļi. Tik bieži, ka krievu pētnieki varējuši zinātnisku pētījumu veikt un “Praktiskās Statistikas Annālēs” iespiest. Tādu pētījumu, ka to izmantojis arī “The Economist” (skatīt attēlu pa labi). Tiesa, “The Economist” vārduspēles centieni ar ‘stuffed’ nav vietā, jo, piebāžot vēlēšanu kasti ar balsīm par vēlamo partiju vai kandidātu, praktiski nav iespējams apaļu skaitļu pīķus dabūt. Toties tos var itin viegli dabūt, ja vēlēšanu protokolā iecirkņi raksta priekšniecības iepriekš uzdotus skaitļus.

Savukārt, piebāžot vēlēšanu kastes ar balsīm par vēlamo partiju vai kandidātu, parādās komētas aste. Proti, godīgās vēlēšanās puslīdz viendabīga vēlētāju sastāva aktīvitātes un partiju (kandidātu) balsu īpatsvara divdimensiju grafiks izskatās pēc apaļa mākoņa, kas iecentrēts abu rādītāju caurmēros. Toties, ja vēlēšanu kastes piebāž, parādās sakarība, ka, augot oficiālajai vēlētāju aktīvitātei, varas partijas (kandidāta) balsu īpatsvars tiecas uz 100%. Grafikā tas izskatās kā komētas aste, kas no parastā apaļā mākoņa aiziet 100%/100% jeb augšējā labā grafika stūŗa virzienā.

Līdzšinējās Krievijas vēlēšanās abas statistiskās anomalijas gājušas rokrokā:

Attēls no minētā pētījuma.

 

Kā notika vēlēšanas Padomju Savienībā un citi raksti


Krievijas neatkarīgie vēlēšanu vērotāji “Golos” (“Balss”) ielikuši 1984. gada emigrantu žurnāla “Forum” rakstu par to, kā notiek vēlēšanas Padomju Savienībā. Kā golosieši raksta, šī materiāla vērtība ir dokumentālā padomju vēlēšanu sistēmas darbības aprakstā, kas ļauj labāk saprast Krievijas vēlēšanu sistēmas saknes.

Pats piebildīšu, ka arī citi žurnāla raksti — par tautību lietām, PSKP ģenerālsekretāru maiņu u.c. — varētu būt uzmanības vērti, īpaši zinot turpmāko vēstures gaitu.

Ierosinājumi Eiroparlamenta vēlēšanām — iecirkņi ārzemēs un balsošana jebkur


Foto: BalticTravelnews.com

Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā apsprieda balsošanas iespēju paplašināšanu Eiroparlamenta vēlēšanās. Ierosinājumi ir divi:

  • klātienes vēlēšanu iecirkņi ārzemēs;
  • iepriekšējās balsošanas laikā balsot jebkuŗā vēlēšanu iecirknī.

Par iecirkņiem ārzemēs. Gatavojoties pirmām Eiroparlamenta vēlēšanām 2004. gadā, nebija skaidra vēlētāju atsaucība ārzemēs, tāpēc noteica, ka tur drīkstēs balsot tikai pa pastu. Šobrīd uzkrāta pieredze, ārzemēs uzturas daudz vairāk vēlētāju, vēlēšanu skaitļi un pilsoņu atsauksmes rāda pieprasījumu pēc balsošanas iespējām, un izdomāts, kā techniski būtu iespējami ārzemēs klātienes iecirkņi ar iepriekš sagatavotiem vēlētāju sarakstiem.

Par balsošanu jebkur. Pašlaik Eiroparlamenta vēlēšanās vēlētāji piesaistīti noteiktam vēlēšanu iecirknim. Līdz 18. dienai priekš vēlēšanām var savu iecirkni nomainīt, tomēr tas ir ķēpīgāk par Saeimas vēlēšanām, kur balsot var jebkur bez iepriekšējas pieteikšanās. Šobrīd izdomāts, ka iepriekšējā balsošanā (trīs dienas priekš vēlēšanām) varētu iet arī uz citu iecirkni, tas sazinātos ar vēlētāja piesaistīto iecirkni un ļautu balsot, ja piesaistītajā viņš nebūtu balsojis.

Eiroparlamenta vēlēšanas nav nemaz tik tālu, tāpēc, ja groza vēlēšanu likumu, tas būtu jāveic tagadējai Saeimai, un būtu labi iespējami lielu darba daļu izdarīt līdz vasarai.

%d bloggers like this: