Ziema galā


Biķernieku mežā pirmie sauļotāji. Laikam tomēr ziema galā.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Teika Ziemassvētkos


Jauka lieta gada nogalē ir pastaigāties pa savu rajonu un priecāties, kā cilvēki izrotājuši savu īpašumu Ziemassvētkiem un Jaungadam. Gadu no gada pārmaiņas varbūt nav jūtamas, bet pa gadu desmitu sakrājas — jā, labi dzīvojam un arvien labāk. Pieļauju, ka varbūt bija jau senāk, bet jau otro gadu esmu ievērojis un atzinis par dižāko rotājumu četrstāvīgu egli kādas privātmājas pagalmā Ķeguma ielā:

img_20161222_1819481

Varētu teikt, ka pašvaldības egle pie Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas diez cik neatpaliek:

img_20161222_1807511

Bet privātmājas egle tomēr dižāka. Jo cilvēks centies par savu naudu. Arī TV3 atzinuši šo egli par gana ievērības cienīgu.

Tradicionāli iespaidīgi skatlogu rotājumi svētkos ir dārgajam “Hartvika” pārtikas veikalam un ēstuvei pie Vefa. Šoreiz logos ne tikai egles, bet arī aļņi, brieži un stirnas:

img_20161220_1814131

Jā, ja kāds nezināja, Vefs ir Teikas daļa. Jo Teikas robežas ir pa Valkas dzelzceļu, Ieriķu ielu un Biķernieku mežu. Bet labi, atpakaļ pie lietas. “Maksa un Morica” picērija sniega trūkuma apstākļos uzcēlusi riepu sniegavīru:

img_20161220_1842061

Piemājas egle (vai tūja, vai cits koks) rotāta ne gluži pie katras mājas, bet pietiekami daudz, lai atzītu to par jauku vispārēju paražu:

eglite

Ja dārzā egle neaug, ir pulka citu iespēju. Piemēram, vainags ar gaismas virtenēm pie sienas:

vainags

Labi, ko es te stāstīšu, eita paši skatīties.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Teikas ainiņas


Pa vasaru un septembri tālrunī sarietējušas arī atsevišķas fotografijas ārpus ceļojumiem un braucieniem. Visvairāk, protams, par dzimto Teiku.

Visu cieņu Imantam Parādniekam par ziedošanos savās mājās šovasar rīkot publiskus bezmaksas (labi, ar veltīm) dziesmu vakarus:

pucite

Biķernieku trasē nozagta plāksne un atvilkta pie vietējā dzērājsoliņa (esmu ziņojis trasei):

plaksne

Patīk man mājas ar gadskaitļiem un iniciāļiem:

maja

Dzīvžoga vārti:

varti

Brīvi pieejams bezmaksas resnuma mērītājs Teikā


Daļa teicinieku zina, bet citiem varu atklāt, ka Teikā ir vieta, kur ikviens jau gadu desmitiem var brīvi un bez maksas pārbaudīt, vai viņš ir resns. Tas ir bijušais 7.trolejbusa galapunkts Biķernieku un Ķeguma ielas stūrī. Lūk, galapunkta foto:

img_20160913_1820011

Resnumu pārbauda ļoti vienkārši. Redzat, ka galapunkta nojumi balsta metalla cauruļu kolonnas — viena atsevišķi, divas kopā? Tad, lūk, ja vari izspraukties starp tām, kas kopā, tu neesi resns. Es šobrīd varu — izelpojis. Varbūt Rīgā ir vēl kāds tāds galapunkts vai cita vieta, tak nekas uzreiz prātā nenāk. Ja kāds zina, var droši ieteikt — vai nu visiem uz Teiku dzīties.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

140 vārdu: Teika Ziemsvētku rotā


Izgaismota četrstāvīga egle Ķeguma ielā. Visu cieņu saimniekiem!

Izgaismota četrstāvīga egle Ķeguma ielā. Visu cieņu saimniekiem!

Jauka lieta, ko var darīt, tuvojoties gadumijai, ir apstaigāt dzimto rajonu un vērot, kā tautieši rotājušies svētkiem. Šogad aizņemtības dēļ bērnkopībā nebija izdevies. Šodien, ieskatījies meteo.lv laika prognozē un zaudējis pēdējās cerības, ņēmos lauzt septiņgadnieku. Izdevās, tak tik tikko, un tam vajadzēja vairākus argumentus:

  • šī ir pēdējā iespēja apskatīt Teikas rotāšanos, jo vēlāk vairs nebūs laika;
  • šī ir pēdējā iespēja braukt ar riteni, jo vēlāk kļūs pārāk auksts;
  • dosimies arī uz “Alfu” piemērīt slidas;
  • meklēsim milzīgu virtenēm izgaismotu egli, ko esmu redzējis nofotografētu internetos.

Tā šovakar devāmies pēdējā braucienā. Iespaids, kas radās pirmos pāris kvartālos, atlikušajā ceļā (nobraucām 7km) tik nostiprinājās: šķiet, nekad vēl Teika nav rotāta Ziemsvētkiem un Jaungadam tik krāšņi kā šogad! Arī milzu egli atradām. Lai citiem būtu vieglāk meklēt, atklāšu, ka tā ir Ķeguma ielā. Un, kad bijām atraduši, tad spējām arī no savām mājām ieraudzīt.

Teika septembŗa sākumā


Iekrājušies daži septembŗa sākuma Teikas skati.

IMG_20150902_185939[1] IMG_20150902_190034[1]

Jauks balkons, interesantas viltustrešā stāva sienas

Skaists balkons, interesants viltots 3.stāvs

IMG_20150902_190517[1]

Attēlā pagrūti saskatīt, bet tornī ir vējrādītājs un vējrādītājā izgriezts gadskaitlis “1930”

IMG_20150902_190944[1]

30 gadi bij grausts, bet tūlīt būs odziņa

IMG_20150902_192052[1]

Jau mežavīni sārtojas

IMG_20150902_192255[1]

Uz durvju nojumes izlikts pulkstenis

IMG_20150902_192613[1]

Padzisis uzraksts “Pārtikas preču veikals”, aizmūrēta durvjaila

IMG_20150903_172541[1]

Skaista ēka Stārķu ielā, ko aprijis Vefs

IMG_20150909_164532[1]

“Suitu sētas” maiznīca šovasar no Biķernieku ielas pārcēlusies uz Brīvības gatvi 258. Var gan maizi nopirkt (lieliska sēklu maize!), gan maiznieka darba pavērot

IMG_20150913_183740[1]

Raunas iela 22A. Krievu laikā sakņu veikals, vēl nesen žūpnīca, nu “Raunas dārzs” — puķes, ēdami augi un maiznīca. Atklāšanas svētku vija jau pavītusi.

Ropažu iela 15 — cara nakts pret brīvvalsts dienu


Ko nu, kad apstaigāti visi Latvijas laika valsts nozīmes kultūras pieminekļi Teikā? Apskatīt pārējos, citu laiku pieminekļus? Bet VEF kultūras pili ij negrasos fotografēt, pašu VEF tāpat, Krustabaznīca jau skaisti safotografēta kā no āriņas, tā no iekšiņas. Atliek vienīgi 1911.g. celts īres nams Ropažu ielā 15. Ēku projektējis latviešu jūgenda lielmeistars Jānis Alksnis. Labi, domāts, darīts.

Ielas fasāde neliek vilties:

IMG_20150612_190108[1]

Tā kā šis ir īres nams, tam var arī ieiet pagalmā (pa labo pusi). Ejā ap atkritumu tvertni samesta izgāztuvīte, kur rosās, nevar saprast, sētnieks vai klaidonis. Tas izgaisina mazliet jau radušos patiku. No pagalma puses ēka daudz necilāka un daudz vairāk līdzinās Grīziņkalna divstāvu barakām, kam katrā stāvā pa atejai. Kad “Jāņa sēta” priekš divdesmit un nu jau vēl viena gada izdeva pirmo Rīgas atlantu, tajā ar svītrojumu bija atzīmēti zīmīgākie rajoni, un par katru arķitekts Pēteris Blūms bija uzrakstījis īsu aprakstu un noskaņu tēlojumu. Par Grīziņkalnu teiktais uzvēd arī te:

Bruģētas ielas, smilšaini pagalmi un pieticīga azaida smarža.

IMG_20150612_190327[1]

Un tas vēl nav viss. Lai pilnvērtīgāk izmantotu zemesgabalu, tajā uzcelts 2. un 3.korpuss.

2.korpuss:

IMG_20150612_190235[1] IMG_20150612_190409[1]

3.korpuss — ar krievu laika silikātķieģeļu piebūvi, kas ēku maitā vēl vairāk nekā atkritumu izgāztuvīte:

IMG_20150612_190440[1] IMG_20150612_190532[1]

Kāpņutelpas nav piegānītas, tak ar necik dižas:

IMG_20150612_190712[1]

Kopiespaids, ka šī cara laika celtne ir nakts, salīdzinot ar iepriekš apmeklēto Latvijas laika Teikas dienu. Tikai 20 gadu starpība, bet pilnīgi citādas ēkas! Salīdzinot, kādas mājas ceļ šobrīd un kādas cēla priekš 20 gadiem 1995.gadā, atšķirība ir daudz mazāka. Bet tad tu iedomājies, cik milzīga starpība nieka 10 gadu laikā ir starp 1985. un 1995.g. celtiem namiem, un saproti, ka vēstures laikmetu maiņā arī arķitektūra var būtiski mainīties.

%d bloggers like this: