Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2020. gadā

Pa gadskārtu atkal pienācis brīdis, kad Valsts kase publicējusi gada pēdējos pašvaldību finanču pārskatus, un var pievērsties, kā kur Latvijā klājies 2020. gadā. Dažādu zemju dzīves līmeni var ērti noteikt un salīdzināt pēc iekšzemes kopprodukta attiecības pret iedzīvotāju skaitu. Taču sīkākām iekšzemes vienībām vietējo kopproduktu noteikt ir grūtāk — un, jo sīkākas vienības, jo grūtāk. Latvijā, piemēram, vietējo kopproduktu lēš tikai statistikas (plānošanas) reģionu un valstspilsētu līmenī. Bet starp Gaŗkalni un Aloju ir diezgan ievērojama atšķirība, kaut abas ietilpst Pierīgas reģionā.

Par laimi, vismaz pašvaldību līmenī dzīves līmeni noteikt var. Katras pašvaldības budžeta skaitļi ir zināmi, un no tiem dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi (skatīt 2020. gada decembŗa pārskatus par pamatbudžeta izpildi), proti, iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis (vietām vēl šis tas sīkāks). Nodokļu ieņēmumu kopsumma rāda finanču ziņā svarīgākās (un pašvaldību vēlēšanās parasti iekārotākās) Latvijas pašvaldības. Rīga, protams, pirmā, bet pieminams, ka otrā ir Jūŗmala, toties Ventspils tikai sestā, un to iedzen Māŗupe un Ķekava. Daugavpils par spīti lielākam iedzīvotāju zemāk par Liepāju un Jelgavu. Interesanti, ka Ķīnas vīrusa dēļ ieņēmumi samazinājušies, taču Māŗupē un Ķekavā auguši, salīdzinot ar 2019. gadu (mln Ls):

1. Rīga — 511,2;
2. Jūŗmala — 44,3;
3. Liepāja — 31,7;
4. Jelgava — 31,4;
5. Daugavpils — 29,9;
6. Ventspils — 23,7;
7. Māŗupes novads — 22,5;
8. Ķekavas novads — 22,4;
9. Ogres novads — 18,6;
10. Valmiera — 14,4.

Taču, lai iegūtu dzīves līmeni, šie skaitļi jādala ar iedzīvotāju skaitu. Turklāt, liekot vērā pašvaldību reformu, šī varētu būt pēdējā reize tik smalkā dalījumā. Diemžēl jāpiemetina, ka Valsts kase pārskatus publicē tādā formātā, ka nevar klikšķinot iezīmēt un iekopēt savā tabulā. Tāpēc visi skaitļi pārrakstīti ar roku, un ceru, ka neesmu nekur kļūdījies. Valsts kase gan piedāvā katras pašvaldības pārskatu ekselī un pdfā, bet tam vajag papildlaiku un papilddarbības. Ar roku ir vieglāk un ātrāk. Iznākums gana aizraujošs, ka atļaujos ielikt visas 119 pašvaldības pēc latiem no cilvēka, ieskaitot ranga maiņu pa gadu:

Pašvaldība	Ls/c	Vieta	Maiņa
Garkalnes novads	1288,15	1	0
Mārupes novads	1084,40	2	0
Ķekavas novads	922,16	3	4
Carnikavas novads	915,24	4	1
Babītes novads	910,28	5	-2
Jūrmala	890,60	6	-2
Ādažu novads	834,72	7	2
Stopiņu novads	828,61	8	2
Ikšķiles novads	815,12	9	-1
Rīga	814,67	10	-4
Ķeguma novads	706,47	11	17
Ventspils	699,39	12	0
Saulkrastu novads	699,02	13	-2
Siguldas novads	640,07	14	-1
Ozolnieku novads	631,11	15	2
Sējas novads	630,07	16	-2
Salaspils novads	625,88	17	-2
Valmiera	622,94	18	1
Baldones novads	602,12	19	2
Pārgaujas novads	585,22	20	30
Olaines novads	584,75	21	-3
Ropažu novads	584,64	22	5
Pāvilostas novads	580,91	23	13
Engures novads	573,98	24	-8
Dobeles novads	565,52	25	-5
Ogres novads	564,56	26	-1
Mālpils novads	561,94	27	-4
Iecavas novads	561,59	28	1
Jelgava	559,47	29	-5
Inčukalna novads	556,74	30	-4
Krimuldas novads	553,78	31	1
Cēsu novads	544,43	32	-1
Tērvetes novads	544,42	33	1
Lielvārdes novads	533,15	34	-1
Jaunpils novads	530,08	35	-5
Aizkraukles novads	522,53	36	-14
Beverīnas novads	519,95	37	6
Jelgavas novads	519,73	38	0
Nīcas novads	519,56	39	-4
Kokneses novads	515,77	40	14
Ventspils novads	510,38	41	1
Grobiņas novads	509,41	42	4
Kocēnu novads	494,97	43	9
Rundāles novads	494,68	44	5
Smiltenes novads	492,94	45	3
Bauskas novads	492,74	46	-7
Salacgrīvas novads	492,42	47	4
Amatas novads	492,24	48	-7
Brocēnu novads	491,51	49	11
Tukuma novads	490,84	50	-6
Saldus novads	482,30	51	-11
Naukšēnu novads	481,96	52	-7
Dundagas novads	481,60	53	11
Vecumnieku novads	480,81	54	5
Burtnieku novads	478,07	55	8
Priekuļu novads	475,99	56	0
Skrīveru novads	475,83	57	-20
Mērsraga novads	474,51	58	-5
Rucavas novads	470,24	59	-12
Durbes novads	468,32	60	-3
Liepāja	462,66	61	-6
Limbažu novads	453,59	62	0
Auces novads	448,81	63	-2
Valkas novads	446,35	64	7
Līgatnes novads	442,23	65	1
Rojas novads	440,81	66	1
Cesvaines novads	438,93	67	14
Ērgļu novads	437,36	68	9
Salas novads	437,04	69	0
Talsu novads	436,31	70	2
Alsungas novads	428,90	71	-13
Krustpils novads	427,18	72	25
Jaunpiebalgas novads	426,30	73	-8
Lubānas novads	426,27	74	-6
Pļaviņu novads	423,52	75	-5
Gulbenes novads	422,73	76	-3
Vecpiebalgas novads	421,99	77	2
Madonas novads	421,32	78	-4
Jaunjelgavas novads	415,18	79	-3
Strenču novads	412,89	80	0
Aknīstes novads	410,01	81	-6
Neretas novads	409,25	82	5
Alūksnes novads	409,12	83	0
Raunas novads	408,47	84	6
Kandavas novads	404,57	85	-7
Jēkabpils	401,92	86	-4
Priekules novads	401,38	87	2
Jēkabpils novads	400,23	88	6
Aizputes novads	399,14	89	-3
Vaiņodes novads	398,85	90	3
Kuldīgas novads	397,77	91	0
Viesītes novads	396,22	92	-4
Mazsalacas novads	389,44	93	7
Rēzekne	388,67	94	-9
Preiļu novads	388,14	95	-3
Līvānu novads	385,95	96	3
Alojas novads	378,96	97	1
Rūjienas novads	374,47	98	-2
Apes novads	369,12	99	-15
Daugavpils	364,55	100	-5
Skrundas novads	355,46	101	4
Balvu novads	346,70	102	0
Ilūkstes novads	345,78	103	0
Baltinavas novads	342,09	104	-3
Rēzeknes novads	329,30	105	7
Varakļānu novads	328,41	106	2
Ciblas novads	326,96	107	3
Ludzas novads	326,94	108	-2
Kārsavas novads	324,87	109	0
Daugavpils novads	324,59	110	-6
Viļakas novads	320,33	111	-4
Rugāju novads	314,30	112	1
Krāslavas novads	311,95	113	-2
Riebiņu novads	292,58	114	3
Dagdas novads	291,22	115	-1
Viļānu novads	289,20	116	-1
Vārkavas novads	287,62	117	-1
Aglonas novads	267,53	118	1
Zilupes novads	246,89	119	-1

Es teiktu, kopskatu veido, pirmkārt, attālums līdz Rīgai un, otrkārt, pašvaldības pilsētnieciskums. Tomēr vislepnāk dzīvo nevis pašā Rīgā, bet Pierīgas gredzenā ap to. Citas pilsētas parādās kā mazāki turības avoti, no kuŗiem lielākais ir Ventspils. Interesanti, ka Liepāja zemāk par Nīcas, Pāvilostas, Grobiņas, Rucavas un Durbes novadu. Varētu vai padomāt, ka Liepāja ir otra pilsēta Latvijā, kam apkārt veidojas turīgākas piepilsētas. Ļoti uzskatāmi viss redzams kartē:

Augstākās kategorijas apakšējā robeža izvēlēta, lai attēlotu visas pašvaldības, kas turīgākas par Rīgu. Latvijas caurmērs ir 622 Ls (2019. gadā 651 Ls), kam vistuvāk Valmiera. Lai nemulsina, cik maz platības aizņem abas augstākās kategorijas: šajās pašvaldībās dzīvo 48% iedzīvotāju, turpat puse.

Gatavojot tabulu, pamanīju, ka kritums tomēr nav visās pašvaldībās un starpība starp nabagāko un bagātāko, kas 2019. gadā bija 3,9 reizes, augusi līdz 5,2 reizēm. Tas pamudināja uztaisīt vēl vienu karti: maiņu pret 2019. gadu. Iznākums ir tāds:

Pagalam chaotiski, tomēr it kā mazliet sarkanāk Latgalē un mazliet zaļāk Pierīgā. Vismaz pietiekami, lai attālums no Zilupes un Aglonas līdz Gaŗkalnei un Māŗupei pieaugtu.