Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2020. gadā


Pa gadskārtu atkal pienācis brīdis, kad Valsts kase publicējusi gada pēdējos pašvaldību finanču pārskatus, un var pievērsties, kā kur Latvijā klājies 2020. gadā. Dažādu zemju dzīves līmeni var ērti noteikt un salīdzināt pēc iekšzemes kopprodukta attiecības pret iedzīvotāju skaitu. Taču sīkākām iekšzemes vienībām vietējo kopproduktu noteikt ir grūtāk — un, jo sīkākas vienības, jo grūtāk. Latvijā, piemēram, vietējo kopproduktu lēš tikai statistikas (plānošanas) reģionu un valstspilsētu līmenī. Bet starp Gaŗkalni un Aloju ir diezgan ievērojama atšķirība, kaut abas ietilpst Pierīgas reģionā.

Par laimi, vismaz pašvaldību līmenī dzīves līmeni noteikt var. Katras pašvaldības budžeta skaitļi ir zināmi, un no tiem dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi (skatīt 2020. gada decembŗa pārskatus par pamatbudžeta izpildi), proti, iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis (vietām vēl šis tas sīkāks). Nodokļu ieņēmumu kopsumma rāda finanču ziņā svarīgākās (un pašvaldību vēlēšanās parasti iekārotākās) Latvijas pašvaldības. Rīga, protams, pirmā, bet pieminams, ka otrā ir Jūŗmala, toties Ventspils tikai sestā, un to iedzen Māŗupe un Ķekava. Daugavpils par spīti lielākam iedzīvotāju zemāk par Liepāju un Jelgavu. Interesanti, ka Ķīnas vīrusa dēļ ieņēmumi samazinājušies, taču Māŗupē un Ķekavā auguši, salīdzinot ar 2019. gadu (mln Ls):

  1. Rīga — 511,2;
  2. Jūŗmala — 44,3;
  3. Liepāja — 31,7;
  4. Jelgava — 31,4;
  5. Daugavpils — 29,9;
  6. Ventspils — 23,7;
  7. Māŗupes novads — 22,5;
  8. Ķekavas novads — 22,4;
  9. Ogres novads — 18,6;
  10. Valmiera — 14,4.

Taču, lai iegūtu dzīves līmeni, šie skaitļi jādala ar iedzīvotāju skaitu. Turklāt, liekot vērā pašvaldību reformu, šī varētu būt pēdējā reize tik smalkā dalījumā. Diemžēl jāpiemetina, ka Valsts kase pārskatus publicē tādā formātā, ka nevar klikšķinot iezīmēt un iekopēt savā tabulā. Tāpēc visi skaitļi pārrakstīti ar roku, un ceru, ka neesmu nekur kļūdījies. Valsts kase gan piedāvā katras pašvaldības pārskatu ekselī un pdfā, bet tam vajag papildlaiku un papilddarbības. Ar roku ir vieglāk un ātrāk. Iznākums gana aizraujošs, ka atļaujos ielikt visas 119 pašvaldības pēc latiem no cilvēka, ieskaitot ranga maiņu pa gadu:

Pašvaldība Ls/c Vieta Maiņa
Garkalnes novads 1288,15 1 0
Mārupes novads 1084,40 2 0
Ķekavas novads 922,16 3 4
Carnikavas novads 915,24 4 1
Babītes novads 910,28 5 -2
Jūrmala 890,60 6 -2
Ādažu novads 834,72 7 2
Stopiņu novads 828,61 8 2
Ikšķiles novads 815,12 9 -1
Rīga 814,67 10 -4
Ķeguma novads 706,47 11 17
Ventspils 699,39 12 0
Saulkrastu novads 699,02 13 -2
Siguldas novads 640,07 14 -1
Ozolnieku novads 631,11 15 2
Sējas novads 630,07 16 -2
Salaspils novads 625,88 17 -2
Valmiera 622,94 18 1
Baldones novads 602,12 19 2
Pārgaujas novads 585,22 20 30
Olaines novads 584,75 21 -3
Ropažu novads 584,64 22 5
Pāvilostas novads 580,91 23 13
Engures novads 573,98 24 -8
Dobeles novads 565,52 25 -5
Ogres novads 564,56 26 -1
Mālpils novads 561,94 27 -4
Iecavas novads 561,59 28 1
Jelgava 559,47 29 -5
Inčukalna novads 556,74 30 -4
Krimuldas novads 553,78 31 1
Cēsu novads 544,43 32 -1
Tērvetes novads 544,42 33 1
Lielvārdes novads 533,15 34 -1
Jaunpils novads 530,08 35 -5
Aizkraukles novads 522,53 36 -14
Beverīnas novads 519,95 37 6
Jelgavas novads 519,73 38 0
Nīcas novads 519,56 39 -4
Kokneses novads 515,77 40 14
Ventspils novads 510,38 41 1
Grobiņas novads 509,41 42 4
Kocēnu novads 494,97 43 9
Rundāles novads 494,68 44 5
Smiltenes novads 492,94 45 3
Bauskas novads 492,74 46 -7
Salacgrīvas novads 492,42 47 4
Amatas novads 492,24 48 -7
Brocēnu novads 491,51 49 11
Tukuma novads 490,84 50 -6
Saldus novads 482,30 51 -11
Naukšēnu novads 481,96 52 -7
Dundagas novads 481,60 53 11
Vecumnieku novads 480,81 54 5
Burtnieku novads 478,07 55 8
Priekuļu novads 475,99 56 0
Skrīveru novads 475,83 57 -20
Mērsraga novads 474,51 58 -5
Rucavas novads 470,24 59 -12
Durbes novads 468,32 60 -3
Liepāja 462,66 61 -6
Limbažu novads 453,59 62 0
Auces novads 448,81 63 -2
Valkas novads 446,35 64 7
Līgatnes novads 442,23 65 1
Rojas novads 440,81 66 1
Cesvaines novads 438,93 67 14
Ērgļu novads 437,36 68 9
Salas novads 437,04 69 0
Talsu novads 436,31 70 2
Alsungas novads 428,90 71 -13
Krustpils novads 427,18 72 25
Jaunpiebalgas novads 426,30 73 -8
Lubānas novads 426,27 74 -6
Pļaviņu novads 423,52 75 -5
Gulbenes novads 422,73 76 -3
Vecpiebalgas novads 421,99 77 2
Madonas novads 421,32 78 -4
Jaunjelgavas novads 415,18 79 -3
Strenču novads 412,89 80 0
Aknīstes novads 410,01 81 -6
Neretas novads 409,25 82 5
Alūksnes novads 409,12 83 0
Raunas novads 408,47 84 6
Kandavas novads 404,57 85 -7
Jēkabpils 401,92 86 -4
Priekules novads 401,38 87 2
Jēkabpils novads 400,23 88 6
Aizputes novads 399,14 89 -3
Vaiņodes novads 398,85 90 3
Kuldīgas novads 397,77 91 0
Viesītes novads 396,22 92 -4
Mazsalacas novads 389,44 93 7
Rēzekne 388,67 94 -9
Preiļu novads 388,14 95 -3
Līvānu novads 385,95 96 3
Alojas novads 378,96 97 1
Rūjienas novads 374,47 98 -2
Apes novads 369,12 99 -15
Daugavpils 364,55 100 -5
Skrundas novads 355,46 101 4
Balvu novads 346,70 102 0
Ilūkstes novads 345,78 103 0
Baltinavas novads 342,09 104 -3
Rēzeknes novads 329,30 105 7
Varakļānu novads 328,41 106 2
Ciblas novads 326,96 107 3
Ludzas novads 326,94 108 -2
Kārsavas novads 324,87 109 0
Daugavpils novads 324,59 110 -6
Viļakas novads 320,33 111 -4
Rugāju novads 314,30 112 1
Krāslavas novads 311,95 113 -2
Riebiņu novads 292,58 114 3
Dagdas novads 291,22 115 -1
Viļānu novads 289,20 116 -1
Vārkavas novads 287,62 117 -1
Aglonas novads 267,53 118 1
Zilupes novads 246,89 119 -1

Es teiktu, kopskatu veido, pirmkārt, attālums līdz Rīgai un, otrkārt, pašvaldības pilsētnieciskums. Tomēr vislepnāk dzīvo nevis pašā Rīgā, bet Pierīgas gredzenā ap to. Citas pilsētas parādās kā mazāki turības avoti, no kuŗiem lielākais ir Ventspils. Interesanti, ka Liepāja zemāk par Nīcas, Pāvilostas, Grobiņas, Rucavas un Durbes novadu. Varētu vai padomāt, ka Liepāja ir otra pilsēta Latvijā, kam apkārt veidojas turīgākas piepilsētas. Ļoti uzskatāmi viss redzams kartē:

Augstākās kategorijas apakšējā robeža izvēlēta, lai attēlotu visas pašvaldības, kas turīgākas par Rīgu. Latvijas caurmērs ir 622 Ls (2019. gadā 651 Ls), kam vistuvāk Valmiera. Lai nemulsina, cik maz platības aizņem abas augstākās kategorijas: šajās pašvaldībās dzīvo 48% iedzīvotāju, turpat puse.

Gatavojot tabulu, pamanīju, ka kritums tomēr nav visās pašvaldībās un starpība starp nabagāko un bagātāko, kas 2019. gadā bija 3,9 reizes, augusi līdz 5,2 reizēm. Tas pamudināja uztaisīt vēl vienu karti: maiņu pret 2019. gadu. Iznākums ir tāds:

Pagalam chaotiski, tomēr it kā mazliet sarkanāk Latgalē un mazliet zaļāk Pierīgā. Vismaz pietiekami, lai attālums no Zilupes un Aglonas līdz Gaŗkalnei un Māŗupei pieaugtu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 24. janvārī


Šodienas 512 ir mazāk nekā 567 priekš nedēļas 17. janvārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 771 vakar līdz 763. Caurmērs joprojām turas kopš 16. janvāŗa sāktā 84…89% intervallā pret sevi nedēļu iepriekš. Par nopietnu samazināšanās tendenci varēs runāt, kad caurmērs nokritīsies zem ziemassvētku un jaungada brīvdienu svārstībām, tas ir, līdz 761. Varbūt rīt?

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs vairāk uz labu, un tā arī noticis:

  • Kokneses novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc tas pārkrāsots no sarkana dzeltens;
  • Lubānas, Priekuļu, Rojas, Rūjienas un Stopiņu novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi tie vairs ne spilgti, bet vidēji sarkani.

Uz ļaunu mazāk:

  • Baltinavas un Jaunpils novadā pēc nedēļas pārtraukuma atkal kāds saslimis, un dzeltenas krāsas vietā sarkana;
  • Babītes novadā jaunu slimnieku nedēļā kļuvis vairāk par 2‰ iedzīvotāju, tāpēc tam mainīts tonis no vidēji sarkana uz spilgti sarkanu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Apes novadā saslimušas 11,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Ciblas novadā 10,6‰;
  3. Preiļu novadā 9,9‰ (2↑);
  4. Aknīstes novadā 9,9‰ (1↓);
  5. Skrīveŗu novadā 9,9‰ (1↓);
  6. Kārsavas novadā 8,7‰;
  7. Jelgavas novadā 7,6‰;
  8. Gulbenes novadā 7,6‰;
  9. Daugavpils novadā 7,4‰;
  10. Līvānu novadā 6,6‰.

Šodien pievērsu uzmanību, ka 1‰ robeža īpaši augstam pieaugumam dienā ir mazliet par zemu. Jo viens jauns slimnieks šodien gadījies mazākajā pašvaldībā — Baltinavas novadā. Tas ir vienīgais, kam iedzīvotāju mazāk par 1000 (947 priekš gada — jaunākās Centrālās statistikas pārvaldes ziņas), tāpēc viens jauns ir 1,056‰. Tā kā viens Baltinavā var būt nejaušība bez perēkļa, turpmāk to izmantošu par robežu īpaši augstam pieaugumam dienā. Šodien lielākais pieaugums šais novados:

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Beverīnas 5 3,1 4,8 1,7
2. Vecumnieku 13 2,3 4,0 1,7
3. Viesītes 4 3,4 4,6 1,1