Priekš gada publicēju pirmos emuāru rakstus par Ķīnas vīrusu. Pēc drauda nopietnības apjēgšanas 23. janvārī mēnesi čivināju, tak rakstus nerakstīju, kaut pirksti niezēja. Jo sākumā domāju, pēc tam cerēju un beigās izmisīgi cerēju, ka Latvijas veselības polītikas noteicēji un atbildīgie dienesti būs uzdevuma augstumos un, publiski neafišēdami, tomēr rīkosies, lai neievazātu sērgu Latvijā. Kad kļuva skaidrs, ka oficiālie mūsu veselības sargi ij negrasās sargāt mūsu veselību un dzīvību un izlēmuši izraisīt epidēmiju arī Latvijā, laidu klajā trīs rakstus:
1) ka veselības polītikas noteicēju bezdarbība nozīmē sērgas ievazāšanu Latvijā —
..atskanējis pēdējais zvans veselam saprātam, ka nekavējoties jāaptur cilvēku kustība vai vismaz pasažieŗu satiksme ar šo zemi. Bet atbildīgo dienestu un vēl jo vairāk polītisko lēmēju bezdarbība ir tāda, ka Latvijā turpina ielidot reisi no Italijas. ..lēmēju nevēlēšanās sargāt Latvijas iedzīvotājus — apturēt pasažieŗu satiksmi ar sērgas skartām zemēm, ieviest 24 dienu karantīnu braucējiem no tām un Šengenas robežkodeka 3. sadaļas 2. nodaļas kārtībā atjaunot robežkontroli — mudina domāt ļaunāko.
2) par apstulbinošu kovidiotismu, ka no koronvīrusa ārpus Ķīnas nemirstot;
3) personīgo vīrusa vēsturi (tobrīd tik mēnesi ilgu) un ko ar sērgu darīt —
Kāpēc lēmēji atsakās sargāt Latvijas iedzīvotājus uz valsts robežas, kur tas taču būtu vieglāk izdarāms un sagādātu mazāk neērtību un saimniecības un dzīvības zaudējumu, nekā pēc tam bloķēt ceļus iekšzemē, atcelt vietējo satiksmi, turēt iedzīvotājus mājās, apturēt gandrīz visus darbus, atcelt sarīkojumus? (Protams, var nedarīt arī otro un vērot, kā iet bojā tūkstošiem (visticamāk, 7…23 tk) Latvijas iedzīvotāju.) Viena hipoteze — neuzdrošināšanās: lēmēji neuztveŗ sevi par neatkarīgas valsts amatpersonām, kas brīvi rīkojas savu pilsoņu labā, bet ES skrūvītēm, kam jāgaida priekšniecības atļauja vai pavēle. Cita hipoteze — ultralīberālisms: turēt valsts robežas vaļā arī lipīgām nāvīgām slimībām.
Lai kā, lēmēju bezdarbības dēļ rīcības virziens šobrīd mainās no “vēl var pagūt” uz “labāk vēlu nekā nekad”.
..4. pirmo trīs punktu iegūtā laikā gatavoties cīņai iekšzemē ar izpratni — jo stingrāki būs pārvietošanās ierobežojumi, jo labāk tiksim galā ar sērgu. Laikus publiski izziņot, kas tiks darīts un kam jānotiek, lai to ierosinātu. Tāpat publiski izziņot pašaizsardzības līdzekļus..
Nē, nav par ko kaunēties priekš gada rakstītajā. Jākaunas būtu tiem, kas priekš gada izlēma, ka vajag ievazāt sērgu, un tagad izlēma, ka vajag ievazāt vēl lipīgāku, vēl bīstamāku un vēl nāvīgāku Anglijas celmu. Tiem, kuŗi lēmuši slimībai tūlīt jau 100 000 cilvēku un nāvei tūlīt jau 2000 sargāt uzticētu cilvēku.