Padzirdis par Mazās Altonavas ielas tilta slēgšanu pār dzelzceļu un ka tiltu iecerēts nojaukt, aizlaidu apskatīt un iemūžināt. Priekš trim gadiem safotografēju un ieliku Austrumu lielceļa trasi pirms tā celšanas. Kad būs siltāks un brīvāks, varētu pamēģināt atkārtot “tad un tagad” veidā. Bet, atgriežoties Pārdaugavā, tiltu pār dzelzceļu pavisam trīs — Marijas Dzirnavu, Kapu un Mazajā Altonavas ielā. Uzminiet nu, kuŗu gleznojis Ludolfs Liberts:
Ludolfs Liberts. Dzelzceļa viadukts Torņakalnā. 1922. Audekls, eļļa
Slēgtais tilts izskatījās tā:
Kamēr ņēmos, kāda kundze, kas staidzināja suni, pažēlojās, ka tilta slēgšana apgrūtina pārvietošanos, trūkst ziņu par tilta stāvokli un tas netiek pienācīgi uzturēts, kā arī pavēstīja, ka tiltu tūlīt atkal atvēršot vismaz vieglajiem. Savukārt pa Mazās Altonavas un Grobiņas ielas stūŗamājas logu varēja dzirdēt citu sievieti stāstām, cik no rīta bijis patīkami klusi un mierīgi.
Pārradies mājās, ātri uzraku, ka torņakalnieki jau 2020. gadā dokumentējuši “Rail Baltica” upuŗus. Teicinieks būdams, nebiju pievērsis uzmanību.
Mans zelts ir mana tauta 
Komentēt