140 vārdu: riteņbraukšanas 2000 km


Kad šosezon nobraucu 1000 km, par nākamo kontrollaiku noteicu 15. jūliju. Jūlija vidum tuvojoties, pamanīju, ka tā ir svētdiena. Bet nedēļas nogalēs reti laiks ripināties. Tātad vai nu 13. jūlijā, kas būtu patīkamāk, vai 16. jūlijā. Vēl iepriekšējā nedēļā nevarēja noprast, kad sasniegšu un vai tiešām līdz 16. jūlijam. Bet pēcdziesmusvētku brīvdiena gadījās gana brīva: paguvu gan ar deviņgadnieku kājnieku maratonu, gan viens turp-atpakaļ uz LNNK (Latvijas Nācionālās neatkarības kustība; pirmā atmodas organizācija, kas bija par neatkarības atjaunošanu) 30 gadu svinībām Arkadijas parkā. Ar tādiem 60 km ķešā līdz 2000 palika vien kuiļa rūciens, ko šodien (nu jau vakar) arī norūcu. Tagad (labi, nākamnedēļ) jādod ritenis apkopei, un tad jātēmē uz nākamo tūkstoti. Pērn sasniedzu 22. septembrī, šogad raudzīšu līdz 9. septembrim. Kartē esmu noskatījis dažus simtniekus un vienu “cik spēšu” 100+. Redzēs, ko ļaus aizņemtība, laikapstākļi un riteņa stāvoklis.

Advertisements

140 vārdu: Rīga var būt latviska ne tikai dziesmusvētkos


Jāņa Iesalnieka attēls

Pēdējā nedēļā klātienē un internetos pilns tautiešu prieka, cik Rīga šobrīd kļuvusi latviska — iemītnieku sastāvā, valodā, dziesmās, tērpos… Konkrētas saites atļaušos nelikt: iedvesmojoties teicienu no Džordža Orvela un Tomasa Sauela, jābūt aklam vai intelektuālim, lai neredzētu. Bet dziesmusvētki reiz beidzas — un ko tālāk? Pačukstēšu labi glabātu noslēpumu: Rīga var būt latviska ne tikai dziesmusvētkos. Bet vispār. Ikdienā. Katru dienu. Vajag vien gribēt un attiecīgi rīkoties. Savā uzvedībā. Iespaidojot citu uzvedību. Un izraugoties latviskuma virzienu sabiedriskās lietās.

Mācību valoda bērnudārzos, skolās un augstskolās, pilsonības dāļāšana par dzimšanu Latvijā, trešās pasaules migrantu ievešana, termiņuzturēšanās atļauju pārdošana, latviešu repatriācija uz savu tēviju un sveštautiešu repatriācija uz savu tēviju, kebabstudentu iebraukšana, tautiskums vai kosmopolītisms — tie visi ir jautājumi, kur mūsu “par” vai “pret” attālina vai pietuvina latvisku Latviju un latvisku Rīgu. Un šogad mūsu varā izlemt, kādā virzienā sāks gaitu Latvijas Republikas otrais gadsimts.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , , . 1 Comment »

140 vārdu: Rensoma Rigsa “Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem”


Izlēmu apskatīties, kas tā par grāmatu, ko deviņgadnieks izlūdzās “Zvaigznes” grāmatnīcā un tik aizrautīgi lasa. Sākums bija gana saistošs, ka turpināju. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Īsumā — “Peregrīnes nams” ir šausmu stāsts. Galvenam varonim gadu piecpadsmit, taču izskatās, ka domāts mazliet jaunākiem lasītājiem. Tomēr vecākiem par deviņiem gadiem. Tiesa, manējam šai ziņā gana stipri nervi, un nav nedz sliktu sapņu, nedz baiļu no kā radies. Īpaša “Peregrīnes nama” iezīme ir fotoattēli: daudz it kā senu fotografiju tādā noskaņā, kā uz vāka, kuŗas sasaistītas ar sižetu. Pieteikts, ka šis esot pirmais autora romāns, un tam nav atrisinājuma. Tas mudināja domāt, ja romānam būtu pietiekami panākumi, autors varētu cept turpinājumu. Pēc izlasīšanas apskatījos — tiešām, “Peregrīnes namam” ir divi turpinājumi. Redzēs, vai deviņgadnieks tos gribēs lasīt. Bet tad lai labāk ņem bibliotēkā. Un, ja tā, redzēs, vai es tos gribēšu lasīt.

140 vārdu: jauns sākums Armenijā


Nikols Pašinjans. Attēls no @EPOCNEWS

Armenijas parlaments premjera amatā apstiprinājis Nikolu Pašinjanu. Vēl priekš pusmēneša viņš bija aiz restēm, bet nu armeņu samta revolūcija ir uzvarējusi. Būtība tāda, ka tauta nevēlējās, lai ilgais valsts vadītājs Seržs Sargsjans pārsēstos no prezidenta amata premjera krēslā un turpinātu valdīt. Milzīgi nevardarbīgi protesti panāca Sargsjana atkāpšanos (ja pareizi saprotu, arī aizlidošanu uz Sočiem) un nu protestu līdeŗa apstiprināšanu par premjeru, kaut parlamentā vairākums līdz šim bija Sargsjana partijai.

Var vēlēt armēņiem, lai izdodas sākt jaunu, skaistu, godīgu dzīvi. Bet mums svarīga starptautiskā lietas ietekme. Un ietekme ir tāda, ka Putins zaudējis. Pat, ja jaunā valdīšana ārpolītiski būs tikpat orientēta uz Krieviju, cik vecā, Armenija parādījusi, ka tauta var atbrīvoties no valsts vadītāja, kas aizsēdējies pie varas. Un tas Putinam, it kā ar Ukrainu nepietiktu, ir pagalam netīkams paraugs. Ne tikai paraugs — arī kārtējais solis tuvāk Kremļa lupatu imperijas sabrukumam.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 2 Comments »

140 vārdu: atbalsti savējos — “Ambiorix Birch House”


Ja kādreiz vajag naktsmītnes Briselē, iesaku apsvērt “Ambiorix Birch House”:

Pirmkārt, latviešu uzņēmums. Arī apkalpo latviski.

Otrkārt, nevarētu teikt, ka lēti, tomēr zem astronomiskā Briseles caurmēra. (Briselē ir visai augstas naktsmītņu cenas, jo daudz starptautisku iestāžu un sarīkojumu, uz ko brauc cilvēki, kas nemaksā no savas, bet valsts vai uzņēmuma kabatas.)

Treškārt, labs novietojums. Gandrīz uz visurieni var aiziet kājām (vismaz tāds staigātājs kā es), rajons ar nav pagalam nemīlīgs:

Ceturtkārt, jauka, ģimeniska apkalpošana un iekārtojums. Pirmoreiz mūžā istabā bija divritenis un gultā rokdarbu rotaļzvēriņš:

Trūkumi? Pirmkārt, cena. Kā jau teicu, kaut zem Briseles caurmēra, tomēr lēti nav. Saprotu, piedāvājuma un pieprasījuma likums darbojas arī te, tomēr. Pie paziņām palikt lētāk. Otrkārt, istabām nav pašām savu labierīcību, vien kopīgas. Treškārt, ir tik dažas istabas, tāpēc pieļauju, ka ne vienmēr būs brīvas vietas.

Kā dabūt rokā? Viegli iegaumējama interneta adrese: abhouse.be.

140 vārdu: Īnoka Pauela “Asins upju” runai — 50


Šodien apritēja apaļš pusgadsimts kopš plaši pazīstamas britu valstsvīra Īnoka Pauela runas, kas bija viens no pirmiem brīdinājumiem Rietumeiropā par masu imigrācijas postu. Pēc tās Pauels iemantoja plašu tautas atbalstu, taču tika padzīts no Konservātīvās partijas amatiem. Runa pieejama arī latviski, un šobrīd ir īstais brīdis to izlasīt vai, ja tas jau reiz darīts, pārlasīt. Zinot mūsdienu Lielbritanijas un citu Rietumeiropas valstu dēmografisko, sabiedriski polītisko un drošības stāvokli, katrs var pats izvērtēt, cik pravietiska bijusi runa un vai Pauelam bijusi taisnība.

Attiecībā uz visvieglāk pārbaudāmo — skaitļiem — minēšu, ka Pauels prognozēja 2000. gadā (32 gadus uz priekšu) piecus līdz septiņus miljonus imigrantu Lielbritanijā, kas būtu ap 10% iedzīvotāju. Gadi pagāja, un 2001. gada tautskaitē tika konstatēts, ka valstī no 58,79 miljoniem iedzīvotāju baltu britu un īru bija 52,73 miljoni jeb 89,7% iedzīvotāju, attiecīgi pārējo — 6,06 miljoni.

Un nobeigumā lai ir aptauja:

140 vārdu: divdesmit gadu partijā


Šais dienās aprit divdesmit gadu, kopš esmu partijā. Stāties bija treji apsvērumi. Pirmkārt, polītikas reportieŗa un studentu aktīvista gaitās pārliecinājos par polītiskā resursa izmantošanas lietderību — uzzināt informāciju vairāk un precīzāk nekā presē, ietekmēt lietas pēc savas saprašanas, īstenot savas idejas. Taču Saeimā vienmēr bijušas vairākas partijas. Tāpēc, otrkārt, izraudzījos tēvzemniekus, jo saskanēja ideoloģija — nācionālisms, latviskas Latvijas ideja. Treškārt, tolaik TB Jaunatnes nodaļā bija sakarīga un patīkama sabiedrība.

Nevienā punktā nevīlos. Arī turpmāk kopumā esmu gandarīts, citādi taču izstātos vai pasīvi izplēnētu. Grūtākais posms bijis no sakāves 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās līdz saplūšanai ar “Visu Latvijai!” 2011. gadā — vai partija sapratīs, kas darāms. Saprata. Labākais, kas partijā ir un par ko esmu lepns — ka vieno ne savtīgas intereses vai vadonis, bet ideja. Tas palīdz pārvarēt otršķirīgas domstarpības un personīgas nesaskaņas un pārdzīvot it kā varenus “Latvijas ceļus” un Tautas partijas.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , , . 1 Comment »
%d bloggers like this: