140 vārdu: astoņgadnieka nauda


Astoņgadnieks šovakar atnāca un izteica neparastu lūgumu: gribot otru maku, jo vienā vairs nevarot visu savu naudu salikt. Piedāvāju labāk samainīt iekrāto metalla naudu pret to, kas man kabatā, tas ir, aptuveni trīspadsmit eirām, desmitnieku ieskaitot. Piekrita, atnesa maku, izbēra no tā iepriekš sakrāto un nule skolas tirdziņā ietirgoto sīknaudu (esot labi gājis no rokas). Saskaitījām, samainījām, “Monopola” spēles treniņi nav bijuši velti. Tagad attēlā redzamā čupa man kabatu velk uz leju un gaida, kur es to iztērēšu.

Bet makā tiešām vieta atbrīvojās, un vajadzība pēc otra zuda. Tiesa, dēlam palika vēl lērums vieneiru un diveiru, un kopā ar papīra naudaszīmēm iekrājums jau pārsniedzis septiņdesmit eiru. To redzēdams, piedāvāju samainīt piecdesmitniekā, tak no tā atteicās. Lūdza divdesmitniekā, tak man tā nebija. Vienalga tīkami, ka iemācījies ne tikai tērēt, bet arī krāt. Īstenībā — ka spēj atlikt gandarījumu un domāt par rītdienu.

Advertisements

140 vārdu: vecās Cielavu ielas atliekas


Rakstā par Cielavu ielu minēju, ka, iespējams, esmu LĢIA reljefa kartē ieraudzījis veco Cielavu ielu. Tā kādreiz bija tagadējos Pļavniekos, nosaukums piešķirts Ulmaņlaiku pirmā pusgadā.

Cielavu iela Pēteŗa Mantinieka kartografijas institūta 1939. gada kartē

Pēdējā Latvijas laika zemesgabalu sarakstā iela ieskaitīta Purvciemā, ir pāris zemesgabalu īpašnieku, taču numurētu adrešu nav:

Krievu laikā līdz pat 80. gadiem un Pļavnieku izbūvei Cielavu iela palika pagalam nomale:

Tas, ko ieraudzīju reljefa kartē, bija šis:

Izskatās pēc ielas trases ar ceļmalas grāvīšiem, kam virsū uzcelta Pļavnieku ģimnāzija (aizvien neesmu pieradis pie aistētikas skolas vārda). Pārbaudīju topografija.lv vecās un mūsdienu kartes sakritību:

Jā, Pļavnieku ģimnāzija pa virsu. Tad jau var braukt un pārbaudīt dabā. Lūk, skats no skolas uz ielas ziemeļu fragmentu:

Jā, pliks, taisns ielas plakums, malās bērziem apauguši grāvīši. Tagad skats no skolas uz ielas dienvidu fragmentu:

Tas pats, skaidri redzams, bijusi iela. Ar to vecā Cielavu iela atrasta un dabā piesieta.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 2 Comments »

140 vārdu: saspiestas dabasgāzes (CNG) uzpildes stacija Lubānas ielā


Izlasīju “Dienas Biznesā”, ka “Virši” Lubānas ielā ceļ saspiestas dabasgāzes (angļu saīsinājumā — CNG) uzpildes staciju:

..šobrīd norisinās DUS būvniecība Lubānas ielā, Rīgā .. līdz gada beigām arī Rīgā tiek plānotas divas CNG stacijas – pa vienai katrā Daugavas pusē.

Izlēmu uzspēlēt ar sevi, vai spēšu ar vienu minējumu uzminēt uzpildes stacijas adresi. Izteicu sev minējumu (atvainojos, ka šo nevar neatkarīgi pārbaudīt — jums atliek ticēt man uz vārdiņa) un devos ar riteni izbraukt Lubānas ielu, sākot no paša sākuma, kur tā atzarojas no Maskavas ielas pie Fridriķa ielas tramvaju depo. Līdz Lomonosova ielai — nav. Līdz dzelzceļam — nav. Līdz Slāvu aplim — nav, pie apļa tikai “Neste”. Līdz Ilūkstes ielai — nav. Līdz Katlakalna ielai — nav, pie krustojuma vien “Kapļi”. Līdz kapiem — nav. Pretī Mstislava Keldiša ielas krustojumam — ir! Jā, Lubānas ielā 100/102, tieši tā, kā biju iedomājies. Kāpēc tā biju iedomājies? Tāpēc ka tur jau savulaik bija “Latvijas gāzes” uzpildes stacija — līdz 2010. gadam, kad “Latvijas gāze” to slēdza. Spriežot pēc būvdarbiem, uzpildes stacija tiešām drīz būs:

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . Leave a Comment »

140 vārdu: kā Ķengarags vārdu dabūjis


Kā radies Ķengaraga vārds? Latvieša auss sadzird salikteni un saliktenī ragu, bet kas tas par ragu? Sev atbildi guvu priekš dažiem gadiem, lasīdams lielisko “Rīgu zviedru laika kartēs un plānos”. Proti, Daugavas rags. Precīzāk, zemesrags, kas veidojās, Daugavai pie tagadējā Dienvidu tilta no vienas gultnes pārejot iekšējā deltā ar attekām un salām: Vīberta, Putnu, Grāpju, Lībiešu, Koju, Zvirgzdu. Kopš Krasta ielas maģistrāles izbūves 70. gados vairums atteku aizbērtas un no salām palikušas vien Zaķusala un Lucavsala ar Kazas sēkli. Bet zviedru laikos zīmēja tā:

Ķengarags 1656. gada krievu veikta Rīgas aplenkuma plānā. Foto no “Rīgas zviedru laika kartēs un plānos”

Rags pie Baltijas linu manufaktūras, aiz kā sākās Vīberta sala, bija redzams arī Latvijas laikā, piemēram, Pēteŗa Mantinieka kartografijas institūta 1939. gada kartē:

Rags topografiskās kartēs saskatāms vēl ap 1960. gadu:

Bet nu Ķengarags pilnībā pārgājis rajona nosaukumā, un zemesraga vairs nav — ja vien par tādu neuzskata garāžu koloniju Daugavas krasta un Dienvidu tilta austrumu stūrī.

140 vārdu: “Ikea” un zviedriskums


“Ikea” ar gudru ziņu pie ēstuves labierīcībām nolikusi solus un pie sienām reklāmrakstus vēlamā tēla un noskaņas radīšanai. Un, kas to būtu domājis, kad runa par vēlamo tēlu peļņas nolūkā, vēstījums nav, cik ļoti “dažādība bagātina”, bet tradicijas un zviedriskums:

Vēl zviedriskāk nemēdz būt. .. Amatnieki joprojām grebj koka zirgus — tāpat kā to darījuši jau vairāk nekā 400 gadus. Mūziķi regulāri sapulcējas, lai uz tradicionāliem instrumentiem spēlētu zviedru folkmūziku. .. Šķiet, ka Dalarna savu nākotni būvē, cienot un godājot pagātnes tradīcijas.

Diemžēl dzīve no vēstījuma atšķiŗas, turklāt arvien vairāk. Pirmkārt, Zviedrijā ir nomaļākas un attiecīgi zviedriskākas lēnes par Dalarnu, īpaši Gotlandes sala. Otrkārt, tai pašā Dalarnā sveštautiešu īpatsvars pat pēc nepilnīgās Zviedrijas statistikas, kas uzskaita tikai divu pirmo paaudžu iebraucējus, bet nākamo paaudžu imigrantus ar burvju mājienu ieskaita zviedros, 2003.—2018. gadā audzis no 13,2% līdz 22,3%, tas ir, vairāk nekā pusprocentu gadā. Salīdzinājumam jāatgādina, ka Latvijas pārkrievošana 1959.—1989. gadā, kas, tā turpinoties, būtu iznīcinājusi latviešu tautu, pamattautas īpatsvaru nospieda no 62,0% līdz 52,1%, tas ir, ⅓% gadā. Šobrīd Dalarna un Zviedrija tiek kolonizēta straujāk nekā Latvija krievu okupācijas laikā.

140 vārdu: dienas prieks — 38. augusts


“Ikea” haizivs

Šodien (nu jau vakar) dienas prieks bija 38. augusts. Pirmkārt, augustīgi laikapstākļi. Otrkārt, Vecāķu pludmales skrējiens. Kādu laiku nebiju bijis Vecāķos un ar svaigāku skatu ieraudzīju, cik tie skaisti. Pašā skrējienā prieks, ka bērni noskrēja daudzus par sevi vecākus un tika godalgotās vietās (atpalikt no Prokopčukas dēla taču nav apkaunojums?). Treškārt, astoņgadnieka zīmēto veikala pirmās gadadienas apsveikumu “Ikea” apbalvoja ar metru gaŗu haizivi. Ceturtkārt, četrgadniece kārtīgi devās diendusā un tādējādi ļāva arī vecākiem pagulēt. Piektkārt, Vaŗa Klausītāja izrādes Spīķeŗos. Paldies, bija labi, pirmā patika labāk, uz trešo nepalikām. Sestkārt, tāds cītīgs riteņbraucējs kā es, kas gadā nominas pāri 4000 km, varēja izbaudīt, kādu brīvību un neatkarību (visu pasugu sociālistiem par sirdsēstiem) sniedz paša automobilis, ar ko vienā kuiļa rūcienā var tikt līdz jūŗai (kamēr ar sabiedrisko būtu tikts līdz Zemitānu stacijai), piecās minūtēs līdz “Ikea” un piecpadsmit minūtēs līdz Spīķeŗiem.

140 vārdu: 2019. gada riteņbraukšana — 3000 km


Lai paliek vēsturei un vēlākai salīdzināšanai: 22. augustā pārripināju pāri 3000 km šosezon. Kas jaunākā tūkstotī bijis? Mājas—darbs—mājas, seni dzelzceļa atzari pie Dārziņu stacijas, Ulbrokas cūku ferma, apkārt lidostai, Baldone, Daugmale, Ērgļu dzelzceļš. Ceru, kaut kad uzrakstīšu par redzēto atsevišķus rakstus, tak zinu, ka šai ziņā ir vēl 2017. gada parādi. Vienalga, tīkami, ka šogad 3000 sasniegts divas nedēļas agrāk nekā pērn. Saglabājot iegūto handikapu, 4000 būtu jāsasniedz 7. novembrī, bet tad jau redzēs, vai izdosies — laikapstākļi var iztraucēt. Pirmoreiz mūžā pārplīsa ķiveres saites plastmasas stiprinājums pie ķiveres — un dabūju pirkt jaunu ķiveri, ij nesasitis veco. Bet labi, bija jau ar tai divpadsmit gadu. Savukārt astoņgadnieks sasniedzis jaunu brauciena rekordu — 24 km (vairākos posmos, protams, no kuŗiem gaŗākais 13 km), ieskaitot uzbraukšanu 23 un 17 metru kalnā un arī tikpat lejā pa nobraucieniem, kas dižāki nekā Biķernieku trasē.

Cēderu karjera dzelzceļa atzara sākums

Dienvidu lidmašīnu vērotava. Sākumā lidmašīna ir spožs punkts

Ērgļu dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu pie Rīgas apvedceļa

Baldones sēravots

%d bloggers like this: