140 vārdu: tēva vārdā


Vakar jaunajā Rīgas Techniskās Ūniversitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Laboratoriju mājā Paula Valdena ielā 1 (Ķīpsala, pretī izstāžu hallei) mana tēva Viļņa Eglāja vārdā nosauca Mašīnu mēchanismu dinamikas laboratoriju un atklāja attiecīgu plāksni. Biju arī es un citi radi uzaicināti. Te RTŪ ziņa par notikumu.

Patīkami, ka cilvēki atceras tēvu vēl divdesmit trīs gadus pēc nāves, tur labās atmiņās un augsti vērtē viņa zinātnisko darbību. Tika pieminēts, kā viņš disertācijā izvirzījis negātīva laika ideju, kā pētījis nelīneāru kustību un kā bijis sabiedriski aktīvs. Jāatzīst, pašam grūti novērtēt tēva sasniegumus fizikā un matēmatikā. Vispirms biju mazs un nespēju. Kad paaugos, mani aizrāvusī ģeografija bija visai tālu no teorētiskās mēchanikas un materiālu pretestības, latīņu-latviešu hiperkubiem un Eiklīda telpas aizpildes principa. Arī tagad man vajadzēja vietējo palīdzību, lai saprastu, kam domāti laboratorijas aparāti.

Liels paldies tēva kolēģiem par turēšanu atmiņā un godā.

140 vārdu: skaista mana tēvu zeme — Tērvetes upes ieleja starp Zaļeniekiem un Tērvetes mežu


Viena no skaistākām Latvijas ainavām ir Tērvetes upes ieleja starp Zaļeniekiem un Tērvetes mežu. Braucot no Zaļeniekiem pa Tērvetes ceļu, atliek tik uzmest skatu pa labi (ziemeļrietumu virzienā) un baudīt. Ceļš ved tieši pa Tērvetes upes ielejas augšmalu, tāpēc paveŗas skaista kultūrainava pāri visai ielejai: dažādu kultūru lauki; sētas ar ēkām un apstādījumiem; upe, kas līkumo pa palieni. Dažādos gadalaikos krāsas ir dažādas, bet skaisti jebkuŗā (kaut ziemā mazliet vienmuļāk). Skaistākais posms ir pēdējais priekš Tērvetes meža: no grants ceļa, kas ved pāri Tērvetes upei, līdz Pūteļiem (“Jāņa sētas” kartes fragmentā viegli trīcoši zaļš). Arī māsas ģimene, braukādama uz Tērveti, šo ainavu ievērojusi un atzinusi par iespaidīgu. Nedēļas nogalē iedomājos piestāt un uzņemt kādu foto piemēram, tak bija tāda saule, ka īsti nevarēja saskatīt, ko un kādā kvalitātē fotografē. Njā, kaut kādu priekšstatu attēls sniedz, tak dzīvē ir jūtami krāšņāk.

140 vārdu: Airas Levina “Rozmarijas bērns”


Ieraudzīju internetos, ka pārdod, un sarunāju par samērīgu cenu. Gribēju iepazīties ar šausmu literātūras klasiku no pirmavota. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Nebija tik šausmīgi. Vai tāpēc, ka sarakstīts priekš pusgadsimta un tikām šausmīgākas lietas sarakstītas, filmās uzņemtas un īstā dzīvē notiek kaut vai tepat Krimā un Austrumukrainā. Vai tāpēc, ka lasīju gaišā diennakts laikā. Bet varbūt visvairāk tāpēc, ka flegmatismu un zinātnisku pasaules uzskatu grūti apvienot ar irracionālām šausmām.

Grāmatu teicami tulkojusi Vanda Tomaševiča, lasīt bija viegli, tomēr neaizrāva — neradās alkas lasīt vēl un vēl, lai uzzinātu, kas notiks turpmākās lappusēs. Drīzāk bija viegls pārsteigums, ka tik ātri uz priekšu iet. Piestāju, apskatījos un sapratu: kā tad, lielāki burti, retākas rindas, biezāks papīrs. Polītisku ievirzi nejutu. Ir minētas Ņujorkas pilsētas galvas 1965. gada vēlēšanas, bet tikai par līdzekli, lai vairotu lasītājā reālitātes izjūtu.

Lieku plauktā, lai stāv.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 1 Comment »

140 vārdu: Artura Heilija “Detektīvs”


Nule izlasīto Artura Heilija grāmatu apskatus beidzu ar “Detektīvu”. Tas ir pēdējais Heilija darbs, sarakstīts 1997. gadā (77 gadu vecumā), jau nākamā gadā izdots latviski. Lasot jūtams, ka atbilstīgi sarakstīšanas laikam arī vismūsdienīgākais aprakstītās technikas ziņā. Tāpat jūtams, ka autors dzīvo Bahamās: darbība notiek Maiami, tuvākajā amerikāņu lielpilsētā, atsevišķi notikumi arī dažā Karību saliņā. “Detektīvā” Heilijs sakausējis darbvietas romānu un asiņainu krimiķi — romānā aprakstīts Maiami policistu darbs. Krimiķis sakausējumā dominē, tāpēc drīzāk salīdzināms ar citiem krimiķiem, nevis Heilija darbiem. Manuprāt, krimiķis kopumā ciešams, nav salkani un iepriekš paredzami. Dažreiz tomēr ir paredzami, un, kā jau teicu, neganti asiņains — divciparu skaitlis nogalināto. Tāpat kā citās grāmatās arī “Detektīvā” Heilijs nez kāpēc gaŗāmejot apspļauda katoļu baznīcu. Polītiski romāns pakreiss (piemēram, attieksme pret nāvessodu un ieročiem), tomēr saprāta robežās — pieļauju, lai nezaudētu pusi lasītāju. Varu ieteikt, kam patīk asiņaini detektīvromāni; citiem — jūsu darīšana.

140 vārdu: Trampa 100 dienu


Foto: Karloss Barija, “Reuters”

Šodien 100 dienu kopš Donalda Trampa stāšanās Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta amatā. Apaļa skaitļa un Napoleona 1815. gada simtdienu varas atgūšanas mēģinājuma dēļ pēc 100 dienām ierasts vērtēt jaunas valdīšanas sekmes. Iepriekšējo reizi Trampa labos, sliktos un raibos darbus izvērtēju 6. martā, kas arī zīmīgs datums. Bet lietas ritējušas uz priekšu.

Labi:

  • raķešu trieciens pa Sirijas lidlauku, atbildot uz Sirijas diktātora Asada ķīmisko uzbrukumu saviem pilsoņiem;
  • Nīls Gorsačs apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi;
  • Afganistānā sekmīgi izmantota MOAB lieljaudas bumba;
  • pavalstīm ļauts nedot foiderālo ģimenes plānošanas naudu abortu veicējiem;
  • pieteikts nodokļu samazināšanas plāns;
  • Tramps paziņojis, ka AAV neizstāsies no Ziemeļamerikas brīvas tirdzniecības līguma.

Slikti:

  • AAV Kongresa republikāņu vairākums negrib atcelt Obamas laikā ieviesto veselības aprūpes kārtību.

Nav slikti. It īpaši, ka latviešiem svarīgākajā — attieksmē pret Centrāleiropas drošību— Tramps nepavisam nav putinists, kā biedēja nelabvēļi, un izturas stingrāk pret Kremli nekā Obama.

140 vārdu: Trampa trieciens


Attēls: Getty/Reuters

Domāju, pagaidīšu kādu dienu, lai aina kļūst skaidrāka un iespaidi nosēžas. Un aina tāda, ka par sešdesmit tomahauku cenu (ap 75 miljoni latu, pagalam niecīga daļa budžeta) Tramps nošāvis ne gluži sešdesmit, tomēr vairākus zaķus:

  • parādījis pasaulei, ka amerikāņi pēc Obamas gļēvulības gadiem atkal ir atpakaļ;
  • parādījis, ka var atbildēt uz neģēlībām zibenīgi un izlēmīgi;
  • parādījis, ka ir neparedzams ienaidnieku un maitu režīmiem;
  • brīdinājis Sīrijas diktātoru Asadu vairs nedarīt tādas neģēlības kā ķīmiskos uzbrukumus saviem pilsoņiem;
  • apkaunojis Asada saimnieku Putinu;
  • apkaunojis nelabvēļus, kuŗi iztēlo Trampu par putinistu;
  • pamājis ar slotaskātu Ziemeļkorejas diktātoram Kimam III turēties rātni;
  • īpaši liekams aiz auss tiem, kam netīk amerikāņu kaŗarosība ārzemēs — ievērojot iepriekšējos punktus, iespējams, novērsis vairākus kaŗus iedīglī;
  • ļāvis man no sirds izsmieties par dažiem Trampa nīdējiem Latvijā, kuŗi cenšas būt lielāki katoļi par pāvestu un meklē skabargas rīcībā, ko atbalstījusi amerikāņu Dēmokratu partija.
Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 3 Comments »

140 vārdu: Māŗa Runguļa “Lapsu kalniņa mīklas”


Priekš pāris gadiem ziņoja, ka iznācis Māŗa Runguļa stāsts bērniem par nācionāliem partizāņiem “Lapsu kalniņa mīklas”. Izklausījās ievērības cienīgi, atradu grāmatu, tak tā maksāja visai sālīti. Izlēmu pagaidīt: varbūt vēlāk lētāk taps, un bērni ar vēl pamazi. Aizgāju šogad februārī uz Ķīpsalas grāmatu izstādi, “Lapsu kalniņš” joprojām sālīts. Bet bērni jau paaugušies, vecākais 2. klasē. Ieteicos sievai, pietika ar pusvārdu, atnesa no bibliotēkas. Nu varēja lasīt, lai lemtu, vai dot bērniem un vai vērts pirkt. Tagad esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

“Lapsu kalniņa mīklas” pārspēja gaidīto. Teicama valoda, aizraujošs, iepriekš neparedzams sižets, nav trafareti un pliekani, un beigās dažas mīklas paliek neatminētas, kas retums pat pieaugušo grāmatām. Izrāvu cauri divās dienās, un sieva tāpat. Un tagad tieši 16. marts nāk, būs jāiedod otrklasniekam. Pilnīgu izpratni gan jau negūs, tak pamatpriekšstats radīsies. Pēc dažiem gadiem varēs lasīt ar citu sajēgu.

%d bloggers like this: