140 vārdu: 2019. gada riteņbraukšana — 2000 km


Kad biju šogad nobraucis pirmo tūkstoti un pārsteigts atklājis, ka atpalieku no pērnās braukšanas tik nedēļu, tomēr nekādu kontrollaiku nākamam tūkstotim nenoteicu — kā būs, būs. Tomēr priekš nedēļas, kad bija palicis 141 km, ieskatījos, kā bija pērn, un atkal tiku pārsteigts — ir iespējas sasniegt agrāk! Lietusmākoņi šonedēļ sagadījās tā, ka tikai pāris reižu biju spiests meklēt patvērumu vai īsināt braucienu. Tāpēc paguvu šodien, ne rīt, kā biju iecerējis. Pat sešas dienas agrāk nekā pagājušā gadā.

Kas tad otrā tūkstotī bijis? Dižākais laikam — Gaujas ieteka.

Skats no Gaujas ietekas augšup pa upi

Vēl: jaunais Jaunmāŗupes veloceliņš (jā, tagad uz Jaunmāŗupi var ļoti jauki aizbraukt pa Rožu ielu), Vecrīga—Stūnīši—Baloži—Ķekava—Rumbula—Teika, Vecrīgas—Rumbulas veloceliņš un vēl aiz tā, Mangaļsala, Āņi.

Stūnīšu vēlēšanu iecirknis

Skats no Āņiem pāri Gaujai uz Iļķeni. Līst lietus, redzamas tilta atliekas

Šaursliežu dzelzceļš no cara kaŗaflotes piestātnes uz Mangaļsalas nocietinājumiem

Ko turpmāk? Kā būs, būs. Pērn bija 5. septembrī. Gribētos uz Suntažiem pa bijušo Ērgļu dzelzceļu aizlaist. Kāds zina, cik viegli tur ar tievām riepām pabraukt?

Advertisements

140 vārdu: jaunā ES Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiene par Ukrainu un Krieviju


Urzula fon der Leiene. Attēls: Vikipaidija

Viena no latviešiem svarīgām jomām, kur līberāļu viedoklis šobrīd šķiet samērā tuvs nācionālistu viedoklim, ir attieksme pret ukraiņu brīvības un neatkarības centieniem un pret putinisko Krieviju. Lietas svarīguma un latviešu sabiedrības vienprātības dēļ vērts palūkoties, ko par šīm lietām teikusi un kādu polītiku aizstāvējusi jaunā ES Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiene, lai zinātu, ar kādu ES Austrumu polītiku varam rēķināties. Lūk, ko par fon der Leieni Debaļceves kaujas laikā ziņoja kreisā “The New York Times”:

As the security conference got underway, the German defense minister, Ursula von der Leyen, came under pressure over German refusal to supply Ukraine with weapons.

Stressing that it was important to remain united in Europe over Ukraine, Ms. von der Leyen argued that negotiations with Russia, unlike with Islamic State jihadists, were possible. Germany sees Ukraine and Russia as a chance to prove that in the 21st century, developed nations should solve disputes at the negotiating table, not with weapons, she said.

In addition, she noted, Russia has an almost infinite supply of weapons it could send in to Ukraine. She questioned whether any effort by the West could match that or, more important, achieve the outcome sought by Ukraine and its supporters.

Ukrainai ieročus nedot, ar Krieviju var sarunāt, nav ko 21. gadsimtā aizstāvēt sevi ar ieročiem, Krievija tāpat stiprāka, nav droši, ka palīdzība palīdzēs, tāpēc labāk nepalīdzēt…

Un tagad varam trīsreiz minēt, kā par fon der Leieni balsoja un ko par viņu saka oficiālie Latvijas pārstāvji. Nē, ko tur minēt, skaidrs tak ar pirmo reizi! Lūk, “Vienotības” ministru prezidents Krišjānis Kariņš:

Vācijas aizsardzības ministres, centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) pārstāves Urzulas fon der Leienas kandidatūra Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam ir laba izvēle, kas stiprinās Eiropu, otrdienas vakarā Eiropadomē panākto vienošanos EK prezidenta amatam virzīt Leienu komentēja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kas to būtu domājis.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . Leave a Comment »

140 vārdu: velobraucējiem pa kreisi — kur braukt tālāk aiz Rumbulas veloceliņa strupceļa


Norāde “Velobraucējiem ☼ pa kreisi (ieteikums) ←”

Kamēr Vecrīgas—Rumbulas veloceliņš lejpus kādām Daugavmalas mājām atduŗas strupceļā, kas nez kāpēc nav “Jāņa sētas” kartē iezīmēts, gribētājiem braukt tālāk jādodas pa Rumbulas dārziņu celiņiem. Un tur nezinātājam visai viegli ne gluži apmaldīties, bet aizbraukt kaut kur aplami gan. Jo jābrauc ne vienkārši uz priekšu, bet pāris vietās zigzagā. Pērn nemanīju, bet šogad vienā zigzagā uzlikta sirsnīga paštaisīta norāde, ka velobraucējiem labāk pa kreisi. Varu apliecināt, ka ieteikums pareizs. Kopskatam “Jāņa sētas” karte ar maniem iezīmējumiem:

Leģenda tāda, ka sarkana līnija ir kartē neiezīmētais veloceliņa strupceļš, zaļi punktēta līnija — braucamā trase, zils aplītis — paštaisītās norādes vieta, balti svītrots laukums — kartē neiezīmēts klajums, sarkans krustiņš — vilinošs ceļš, kuŗā tomēr neiegriezties (zigzaga pagrieziens ne tur, bet nākamā ceļā pa labi). Trase visā gaŗumā viegli izbraucama arī ar tievām riepām, bīstamu izbērtu stiklu vai asu akmeņu nav, tas ir, nupat vēl nebija.

140 vārdu: četrgadnieces pludmale


Četrgadnieces pludmale

Aizvakar bijām uz jūŗu. Precīzāk, izmēģinājām vienu no divām jaunajām Mangaļsalas stāvvietām — to, kas Mangaļsalas ielā 5A, tas ir, pie autobusa galapunkta. Un izmēģinājām jauno izeju (“veselības taku”) pie jūŗas. Stāvvieta laba (vismaz, kamēr kāda brīva vieta), koka laipa ar bērnu veiklības trases elementiem tāpat. Biju viegli pārsteigts, ka vietām tā ir >2 m virs zemes. Pie jūŗas ar jauki, īpaši koka sauļošanās gultas (tiesa, ir tikai dažas). Vien negants vējš vecākiem pludmales priekus maitāja. Bet bērniem nekas, četrgadniece lēkāja pār viļņiem, līdz saslapēja dibenu, tad rušinājās smiltīs un vāca gliemežvākus, ko vest mājās.

Bet vakar viņa paņēma baltu A4 lapu, ar dzeltenu krītiņu gandrīz visu aizkrāsoja un lepni rādīja. Vaicāju, kas tas. Pludmale. Tad izlika uz lapas savāktos gliemežvākus un lūdza līmes, ar ko pielīmēt. Tad paņēma zilu flomāsteru un aizkrāsoja malas. Tā esot jūŗa. Tāda, lūk, četrgadnieces pludmale.

140 vārdu: partiju plusi un svītrojumi 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Nule notikušās Eiroparlamenta vēlēšanas ļauj ieskatīties, kāda kuŗā partijā kandidātu un vēlētāju saskaņa un vienotība. Piemērots rādītājs ir plusu un svītrojumu procents: sasummē visu attiecīgā saraksta kandidātu plusus (svītrojumus), izdala summu ar kandidātu skaitu, tā iegūst caurmēra kandidāta plusu (svītrojumu) skaitu, iegūto skaitli dala ar saraksta balsu skaitu. Vēl var aplēst, kāda ir plusu un svītrojumu intensitātes starpība. Iegūtie skaitļi atklāj vēlētāju attieksmi pret sava saraksta kandidātiem, partijas prasmi veidot sarakstu, kā arī iekšēju grupējumu cīņu, ja tāda bijusi. Paskats lielākām partijām šogad tāds:

Redzams, ka plusošanas biežums svārstās mazāk nekā svītrošanas. “Saskaņas” un Krievu savienības vēlētāji bijuši vienoti savā krievu imperiālismā. ZZS un LRA biežāka svītrošana apvienojusies ar retāku plusošanu, iznākumā abām partiju apvienībām negātīva bilance. Tas mudina domāt par saspringtām attiecībām ar saviem vēlētājiem vai kandidātu starpā. Paaugstināti svītrojumi bijuši arī “Vienotībai”, tak tos aizēnojusi Valža Dombrovska slava.

140 vārdu: kāda būtu Rīgas dome ar Eiroparlamenta balsīm


Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem atbilstīgu Rīgas domes sastāvu aplēst ir vieglāk nekā Saeimas sastāvu. Jāņem balsu sadalījums Rīgas pilsētā, jāatmet tie, kas zem 5%, pārējiem jāsadala 60 vietu ar Senlaga dalītājiem. Uzskatāmības pēc var salīdzināt ar pērno Saeimas vēlēšanu skaitļiem un īsto 2017. gada domi:

Saraksts 2017 2018 2019
“Saskaņa” 32 23 19
“Vienotība” 4 4 16
NA 6 6 10
AP 9 9 9
LKS 6
JKP 9 8
KPV 7
ZZS 3

Attēlos tas būtu tā:

Atceros, pērn pēc Saeimas vēlēšanām ievēroju, cik maz mainījies Rīgas domes opozicijas balsu īpatsvars kopš 2017. gada domes vēlēšanām. Nu pārmaiņas ir. Ievērību pelna, ka “Saskaņa” šogad palikusi mazākumā — pat pieskaitot Krievu savienību, kas domes vēlēšanās nestartē; pat Ušakovam kandidējot; pat ar daudz latviešu balsu palikšanu zem 5% (JKP 4,3%, “Progresīvie” 3,7%, LRA 3,3%, ZZS 2,8%). Tas nozīmē, ka latviešu partijām ir augstas izredzes nākamās domes vēlēšanās atgūt varu Rīgā. Kad PMLP ziņos gada vidus datus par pašvaldību tautību sastāvu, jāatceras apskatīties un uzrakstīt, kā Rīgā latviešu labā darbojas arī dēmografijas dzirnas.

140 vārdu: kāda būtu Saeima ar Eiroparlamenta balsīm


Sērijā “Kā būtu, ja būtu” var aplēst, kādi būtu Saeimas vēlēšanu iznākumi ar tādu balsu sadalījumu kā Eiroparlamenta vēlēšanās.

Vispirms jānoskaidro deputātu skaits vēlēšanu apgabalā. Kopš Saeimas vēlēšanām ārzemēs deklarēto skaits turpinājis augt. Tas dotu klāt Rīgas apgabalam vienu vietu:

  • Rīgas apgabals — 36 (+1);
  • Vidzeme — 25;
  • Zemgale — 14;
  • Latgale — 13 (-1);
  • Kursa — 12.

Nu jāņem Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumi, jāskatās 5% pārvarējušie saraksti un jārēķina apgabalos vietu sadalījums. Ievērību pelna, ka Reģionu apvienība ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju tomēr paliktu zem 5% barjeras. Jo barjeru rēķina no maķenīt lielāka skaitļa — derīgām vēlēšanu aploksnēm. Tas ir maķenīt lielāks, jo vēlēšanu aploksne var būt tukša vai ar vairākām atšķirīgām vēlēšanu zīmēm. Tāpēc LRA paliktu ar 4,98% balsu no derīgu aplokšņu skaita. Bet labi, iekšā tikušo vietu sadalījums būtu tāds:

Saraksts Rīgas apg. Vidzeme Zemgale Latgale Kursa Kopā
JV 9 9 5 2 5 30
“Saskaņa” 11 3 2 5 1 22
NA 6 6 3 1 3 19
AP 5 4 2 1 2 14
LKS 4 1 1 3 9
ZZS 1 2 1 1 1 6
Kopā 36 25 14 13 12 100

Tagad sausu melnbaltu tabulu var pārvērst skaistā krāsainā attēlā.

Un salīdzināt ar 2014. gadu:

Saeimas sastāvs ar 2014.g. Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem

 

%d bloggers like this: