140 vārdu: Trampa trieciens


Attēls: Getty/Reuters

Domāju, pagaidīšu kādu dienu, lai aina kļūst skaidrāka un iespaidi nosēžas. Un aina tāda, ka par sešdesmit tomahauku cenu (ap 75 miljoni latu, pagalam niecīga daļa budžeta) Tramps nošāvis ne gluži sešdesmit, tomēr vairākus zaķus:

  • parādījis pasaulei, ka amerikāņi pēc Obamas gļēvulības gadiem atkal ir atpakaļ;
  • parādījis, ka var atbildēt uz neģēlībām zibenīgi un izlēmīgi;
  • parādījis, ka ir neparedzams ienaidnieku un maitu režīmiem;
  • brīdinājis Sīrijas diktātoru Asadu vairs nedarīt tādas neģēlības kā ķīmiskos uzbrukumus saviem pilsoņiem;
  • apkaunojis Asada saimnieku Putinu;
  • apkaunojis nelabvēļus, kuŗi iztēlo Trampu par putinistu;
  • pamājis ar slotaskātu Ziemeļkorejas diktātoram Kimam III turēties rātni;
  • īpaši liekams aiz auss tiem, kam netīk amerikāņu kaŗarosība ārzemēs — ievērojot iepriekšējos punktus, iespējams, novērsis vairākus kaŗus iedīglī;
  • ļāvis man no sirds izsmieties par dažiem Trampa nīdējiem Latvijā, kuŗi cenšas būt lielāki katoļi par pāvestu un meklē skabargas rīcībā, ko atbalstījusi amerikāņu Dēmokratu partija.
Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 3 Comments »

140 vārdu: Māŗa Runguļa “Lapsu kalniņa mīklas”


Priekš pāris gadiem ziņoja, ka iznācis Māŗa Runguļa stāsts bērniem par nācionāliem partizāņiem “Lapsu kalniņa mīklas”. Izklausījās ievērības cienīgi, atradu grāmatu, tak tā maksāja visai sālīti. Izlēmu pagaidīt: varbūt vēlāk lētāk taps, un bērni ar vēl pamazi. Aizgāju šogad februārī uz Ķīpsalas grāmatu izstādi, “Lapsu kalniņš” joprojām sālīts. Bet bērni jau paaugušies, vecākais 2. klasē. Ieteicos sievai, pietika ar pusvārdu, atnesa no bibliotēkas. Nu varēja lasīt, lai lemtu, vai dot bērniem un vai vērts pirkt. Tagad esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

“Lapsu kalniņa mīklas” pārspēja gaidīto. Teicama valoda, aizraujošs, iepriekš neparedzams sižets, nav trafareti un pliekani, un beigās dažas mīklas paliek neatminētas, kas retums pat pieaugušo grāmatām. Izrāvu cauri divās dienās, un sieva tāpat. Un tagad tieši 16. marts nāk, būs jāiedod otrklasniekam. Pilnīgu izpratni gan jau negūs, tak pamatpriekšstats radīsies. Pēc dažiem gadiem varēs lasīt ar citu sajēgu.

Lai cik sāpīgi tas būtu, “Re:Baltica” izplata viltusziņas. Kādēļ?


Uzmanību piesaistīja aktuālas lietas pieteikums:

Līdz 40.—50. sekundē zuda visa ticamība teiktajam. Kādēļ? “Re:Baltica” cenšas uzskatāmi parādīt zināšanu līmeņa atšķirības ar pupiņu staba gaŗumu stikla traukos. Bet sabeŗ pilnīgi aplama gaŗuma stabus. Patieso 465 un 510 punktu līmeni esmu atzīmējis attēlā ar zaļu svītru, savukārt sabērtais atbilst ~340 un ~580 punktiem:

lauku-un-rigas-sekmes

Un vēlāk beŗ virsū baltas pupiņas, līdz pāri malām, lai parādītu Singapūras teicamnieku līmeni. Kaut īstenībā Singapūra ir zem jau sabērto brūno Rīgas pupiņu līmeņa. Papildu ironija, ka runa par skolēnu sekmēm, un koordināšu taisnes, skalas un mērījumu attēlošanu taču skolā māca. Protams, rādīt dzīves īstenību, kāda tā ir, nebūtu tik iespaidīgi — tik vien starpības, cik pāris pupiņu klājumu — un kaitētu iecerētam vēstījumam. Taču laist viltusziņas iespaidīga un melīga attēla paskatā ir pretīgi un grauj ticību pārējam, ko “Re:Baltica” vēsta šai sižetā vai citur. Žēl, un jājautā — kādēļ?

140 vārdu: kaķu cietoksnis


img_20170115_1812081Sestdien bija atkusnis. Tāpēc, kad ar bērniem izgāju laukā, pabraukājušies ragavās (velci, tēti!), atradām piemērotu vietu un uzcēlām sniegavīru. Piecgadnieks vēla, es krāvu, 1¾-gadniece līdzi priecājās. Atkusnis bija arī svētdien. Izmantojām to un priekšpusdienā turpinājām iesākto, un blakus sniegavīram uzcēlām cietoksni. Vēlāk nejauši redzējām, ka sniegavīru kāda slikta vēlīnas sākumskolas vecuma meitene sagrauj. Piecgadnieks tomēr izpostīšanu uztvēra savaldīti.

Vakarā atgriezāmies notikuma vietā, un piecgadnieks izlēma nevis atjaunot sniegavīru, bet papildināt cietoksni. Piemūrējām tam klāt sniegavīra atliekas un pēdējiem spēkiem savēlām vēl dažas bumbas — pēdējiem spēkiem ne tāpēc, ka spēki beigtos, bet tāpēc, ka atkusnis beidzās un sniegs vairs tik labi nelipa. Pirmo reizi ne tikai piecgadnieka, bet arī, cik atceros, manā mūžā mums bija cietoksnis ar jumtu (skatīt attēlā). Un vēl dziļāk vakarā nejauši ieraudzījām, ka mūsu cietoksni apsēduši vismaz pieci kaķi: kas augšā, kas apakšā, kas iekšā, kas priekšā.

Lūdzu, iesakiet kādu, kuŗš būtu pareizi prognozējis britu ES nobalsošanu un Trampa uzvaru


Gada nogale. Laiks atskatīties uz bijušo un daudzināt gada izcilniekus. Pērnruden internetos uzgāju albāņu inženieri @ektrit, kas piesaistīja uzmanību ar bieži paradoksāliem spriedumiem un citu ziņām, kuŗās dalījās. Šogad @ektrit manās acīs iemantojis zināmu cieņu un ieklausīšanos, jo pareizi prognozējis, ka amerikāņu prezidenta vēlēšanās uzvarēs Donalds Tramps un briti nobalsos atjaunot neatkarību. Turklāt viņa britu nobalsošanas prognoze bija 52/48, kas trāpīja desmitniekā (51,9/48,1).

Ticu, arī starp latviešiem ir gudrinieki, kas spējuši pareizi prognozēt britu ES nobalsošanu un Trampa uzvaru. Tāpēc atļaujos lūgt lasītāju palīdzību: lūdzu, iesakiet tautieti (var arī sevi), kam būtu dokumentāli pierādāmas pareizas prognozes — ka briti nobalsos izstāties no ES un uzvarēs Tramps (vai vismaz, ka šo iznākumu varbūtība ir lielāka nekā ES palikšanas un Klintones uzvaras). Īpaši pateicīgs būšu, ja tāds gudrinieks tiktu atrasts starp tiem, kuŗus mēdz dēvēt par “polītikas ekspertiem”. Jo no meluziņām jācenšas izvairīties:

140 vārdu: Traka suņa daudzinājums


metiss

Ģenerālis Džeimss Metiss. Foto: AAV Aizsardzības departaments

Pulkstenis vēl nebija 11 priekšpusdienā, kad biju piedzīvojis jau divus dienas priekus.

Pirmais bija rīta ziņās uzzināt, ka jaunievēlētais Apvienoto Amerikas Valstu prezidents Donalds Tramps par aizsardzības ministru izraudzījies atvaļinātu jūŗas kājnieku ģenerāli Džeimsu Metisu. Tuvākam priekšstatam par Metisu var iepazīties ar viņa citātu izlasi un ielāgot, ka ģenerāļa kaŗavadoņa talants viņam iemantojis Traka suņa (Mad Dog) iesauku.

Bet Metiss nav tikai teicams kaŗavīrs. Viņa izraudzīšana ir arī lieliska ziņa no Latvijas un citu Austrumu frontes valstu drošības viedokļa. Kas vēlas, var sīkāk iepazīt ģenerāļa pasaules skatījumu pusotru stundu gaŗā lekcijā. Tā ka Metiss aizsardzības ministra amatā būtiski mazina bažas, ka AAV varētu būt mīkstčaulīgas pret Putinu un krievu imperiālismu. Vēl tik jāiztur 49 dienas līdz 20.janvārim, kad beigsies Obamas pilnvaras un Putina agresijas izdevības logs būs aizvēries. Un vēl jāskatās, ko liks par ārlietu ministru, tas ir, valsts sekretāru.

140 vārdu: kāpēc Tramps uzvarēja


Pa pusmēnesi kopš Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta vēlēšanām sarakstīts tūkstošiem rakstu, kāpēc notika tā, kā notika. Tāpēc, rakstot tūkstoš pirmo, apmierināšos ar 140 vārdiem. Ja kāds grib vairāk, iesaku iedvesmai izlasīt Džonu Šindleru, kuŗš nebija un nav nedz Donalda Trampa, nedz viņa galvenās sāncenses Hilarijas Klintones atbalstītājs. Īsumā atbilde, kāpēc Tramps uzvarēja, izteikta īsā, trīs vārdus gaŗā amerikāņu teicienā:

Culture trumps economy.

Burtiski: kultūra pārspēj saimniecību. Pēc būtības: kultūretniskā identitāte noteic balsojumu vairāk nekā citi, piemēram, sociāloikonomiski apstākļi un apsvērumi. Un Obamas valdīšana un Klintones kampaņa atmodināja baltos amerikāņos identitātes apziņu. Kā čivināja tas pats Šindlers,

Iznākums redzams vēlēšanu kartēs (sarkans — balsu pieaugums par republikāņu kandidātu; zils — sarukums):

cw7crrkxeaai38x1

Baltie ir 62% amerikāņu, un tādam vēlētāju skaitam, balsojot pēc kultūretniskās identitātes, ir visas iespējas noteikt vēlēšanu iznākumu. Redzēs, vai Tramps centīsies nostiprināt savu vairākumu un kādu mācību gūs zaudējusī Dēmokratu partija.

%d bloggers like this: