140 vārdu: spilgts grafiks — pamattautas īpatsvars Latvijā un Vācijā


Pēc jaunākām ziņām, Latvijā latviešu ir 63,4% iedzīvotāju, savukārt vāciešu Vācijā 77,5% (šobrīd un noapaļojot var teikt, ka 64% un 77%). Taču virzība pretēja: Latvija lēnām atgūstas no krievu laika kolonizācijas, Vācijā kolonizācija notiek šobrīd, turklāt straujāk nekā pie mums 70.—80. gados. Daiļrunīgs ir pamattautu īpatsvara salīdzinājums dažādās vecumgrupās pēc Latvijas un Vācijas statistiķu datiem.

Var redzēt, ka priekš aptuveni 70 gadiem latvieši cieta smagā dēmografiskā katastrofā — un var redzēt, ka Latvija atgūstas no tās un latviešu vara augs arī turpmāk, ja vien nebūs pilsonības dāļāšanas un jaunas migrantu iepludināšanas. Tāpat var redzēt, ka jaunākās vecumgrupās latviešu stāvoklis Latvijā labvēlīgāks nekā vācu stāvoklis Vācijā. Aplami gan būtu pārmest, ka vācieši paši vainīgi — dzemdējiet bērnus, un viss būs kārtībā. Nē, ja arī vācu dzimstība būtu migrantu līmenī, tad tik un tā imigrācija pāris paaudzēs it viegli var iedzīt vāciešus mazākumā.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 5 Comments »

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: 2017. g. pirmā pusgada ziņas


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gada vidus statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos joprojām par 180 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2117,4 tk pret 1937,7 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (49 783 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā sveštautiešu uzņemšana pilsonībā pret, tāpēc 2017. gada pirmā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,43‰ un šī gada sākumā bijis 72,90% (atmetot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2007./2008. gada mijas:

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo desmit gadu svārstības notikušas pusprocenta robežās:

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, nākamgad Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par ¼% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Rīgas domes vēlēšanās ar dēmografisku atveseļošanos nepietika, lai latvieši atgūtu varu savā galvaspilsētā, taču šodienas Saeimas balsojums neuzspiest Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem mudina domāt, ka vismaz tuvākā nākotnē ļaundarību paplašināt pilsoņu loku nebūs un dēmografijas dzirnas turpinās malt arī polītiku.

Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2016. gadā


Šodien (nu jau vakar) gadījās saruna par dēmografijas un migrācijas lietām, kas atgādināja, ka neesmu šogad vēl ielicis rakstu par latviešu dēmografijas mača rezultātu. Nu lieku. Proti, jautājums ir, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā — un vai vispār. Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2016. gada skaitļi (nezināmas un nenorādītas tautības piederīgie rēķinos nav iekļauti):

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 13,2 13,1 2,5 8,5 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 5,6 17,7 6,6 13,4
Starpība +7,6 +4,6 -4,1 +4,9
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši +0,1 -6,0
Pārējie -12,1 -6,8
Starpība +12,2 +0,8
KOPĀ
Latvieši -5,9
Pārējie -18,9
Starpība +13,0

Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn latviešu dēmografisko procesu intensitāte palikusi aptuveni tāda pati, taču vairāk sveštautiešu izbraukuši (īpaši ukraiņi: par 614), kā arī samazinājusies sveštautiešu dzimstība (piemēram, krieviem par 285 mazāk) un iebraukšana. Trešās pasaules migrantu ievešana iezīmējusi jaunu, bīstamu tendenci, kas absolūtos skaitļos gan bijusi mazāka par citu sveštautiešu iebraukšanas kritumu (krievi par 433 mazāk, ukraiņi par 383, baltkrievi par 163). Kopumā pērn latviešu pārsvars dēmografijas mačā bijis lielāks nekā 2015. gadā:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2015

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši — otras Latvijas pasaulē nav;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” līberāļu etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu atsveŗ plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina notikumi Ukrainā un Rietumeiropā, ja kāds tāpat nebija sapratis).

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos un Rīgas tautībām


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gada sākuma statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos joprojām par 176 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2129,3 tk pret 1953,0 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (48 489 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos un Rīgas tautībām.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā natūrālizācija pret, tāpēc 2016. gada otrā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,27‰ un šī gada sākumā bijis 72,85% (neskaitot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2008. gada jūlija:

latviesu-ipatsvars-pilsonos-2017-janvaris

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo desmit gadu svārstības notikušas nepilna procenta robežās:

latviesu-ipatsvars-pilsonos-2017-janvaris-no-0

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, nākamās Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par 0,2% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Bet tuvākās vēlēšanas nav Saeimas, bet pašvaldību jau pēc trīs mēnešiem, un svarīgākās no tām, protams, Rīgas domes. Arī te līdzīgi var izšķirties viens mandāta liktenis, taču varbūtība pamaza, jo 1/60 (Rīgas domē 60 deputātu) ir 1,7%, daudz vairāk nekā 0,2% vispārējas vēlētāju sastāva maiņas.

Toties Rīgas vēlētāju kopumu daudz vairāk nekā vispārēja pilsoņu sastāva latviskošanās ietekmē migrācija un dzīvesvietas deklarēšanas kampaņas. Lūk, kā mainījies Rīgas tautību sastāvs kopš 2013. gada vidus, tātad, var teikt, iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām:

rigas-iedz-sk-pa-tautam-2017-janvaris

Pēdējā pusgadā Rīga atkal kļuvusi mazliet latviskāka — visai līdzīgi kā 2015. gada otrā pusgadā. Protams, ir vairākas pārejas, kamēr no iedzīvotājiem nonāk līdz derīgām balsīm vēlēšanās, tomēr tuvināti pietiek ar aplēsi, ka tautību maiņa no 2013. gada vidus līdz gaidāmām domes vēlēšanām 3. jūnijā pārsniegs 1/60 iedzīvotāju sastāva. Un jā, vēl līdz 5. martam var deklarēt dzīvesvietu pašvaldībā, kur balsot (ja līdz šim tās nesakrīt).

Eiropiešu nākotnes izredzes “Latvijas Avīzē”


Paldies “Latvijas Avīzei” par mana raksta iespiešanu. Salīdzinot ar te iepriekš rakstīto, izmantoti precīzāki skaitļi, un ir atsevišķi redakcionāli grozījumi. Vēl tik papildināšu rakstu ar saitēm, ko “LA” neievieto.

Ritvars Eglājs: Eiropiešu nākotnes izredzes

Nesen uzmanību piesaistīja “Breitbart” ziņu aģentūras vēsts par Vācijas dzimstību. Nolēmu aprēķināt vienkāršu demogrāfisku simulāciju vāciešu (un vispārinot – eiropiešu) nākotnes izredzēm. Nopietnai prognozei būtu jāzina pamattautas un sveštautiešu dalījuma dzimumvecumsastāvs (ne raupjāk kā pa piecu gadu vecumgrupām) un citi specifiskāki dati. Bet vienkāršoti var iztikt ar to, kas ir.

Kādi ir vācu statistiķu skaitļi? Summārais dzimstības koeficients 2015. gadā: 1,43 bērni pilsonēm un 1,96 ārzemniecēm. No 81,4 miljoniem iedzīvotāju pamatiedzīvotāji bijuši 64,3 miljoni jeb 79%. No 17,1 miljona imigrantu Vācijas pilsonība bijusi 9,3 miljoniem. Tā kā cilvēka demogrāfisko uzvedību kultūretniskā identitāte noteic daudz vairāk nekā uzņemšana pilsonībā, var pieņemt, ka sveštautiešu pilsoņu dzimstība ir tāda pati kā ārzemnieku. Tad pamatiedzīvotāju dzimstība bijusi 1,35 bērni. Pieņemot, ka 48,8% jaundzimušo ir meitenes, bruto ataudzes koeficients ir 0,954 sveštautiešiem un 0,659 pamatiedzīvotājiem. Tiesa, ne katrs jaundzimušais nodzīvo līdz savu bērnu radīšanas vecumam. Taču tādu nav daudz, vienkāršības labad un datu trūkuma dēļ šo var neievērot. Mātes caurmēra vecums bērna dzimšanas brīdī (paaudzes garums) bijis 31 gads.

Vācija ir pēc iedzīvotāju skaita lielākā Eiropas valsts (neieskaitot Krieviju), un tās skaitļi līdzinās stāvoklim daudzviet Rietumeiropā. Tāpēc lietu var vispārināt līdz Eiropas valstij ar 1000 iedzīvotājiem un aplēst, kas būs pēc nieka divām paaudzēm – 2077. gadā, ja saglabāsies šābrīža dzimstība:

Laiks               Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (72%) 200 (28%)

2. paaudze (2077.) 343 (64%) 191 (36%)

Pamattautas stāvoklis jūtami pasliktinājies — no 3,8:1 attiecības līdz 1,8:1, tomēr bezcerīgs nav. Galu galā latvieši šīgada sākumā bija 63,1% Latvijas iedzīvotāju (gan ar augšupejošu tendenci).

Dzirdu balsis: bet migrācija, kā ar miljonu migrantu gadā? Jā, pērn Vācijā ārzemnieku migrācijas saldo bija +1,16 miljoni jeb 1,8% no pamattautas. Vācijas pilsoņu migrācijas saldo bija -18 tūkstoši, 0,02% pilsoņu skaita, un vienkāršības labad to var atmest.

Pārejot uz tabulu, 1,8% no 790 ir 14 vienības gadā jeb 434 vienības vienas 31 gada paaudzes laikā. Iznākums ar 2015. gada līmeņa migrāciju ir tāds:

Laiks                Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (45%) 634 (55%)

2. paaudze (2077.) 343 (25%) 1039 (75%)

Graujoši – jau nākamā paaudzē pēc nieka trīsdesmit gadiem sveštautiešu vairāk nekā pamattautas! Pēc divām paaudzēm pamattauta tādā mazākumā, kādā latvieši Rīgā nav bijuši pat vissmagākā pārkrievošanas brīdī. Jā, tāda imigrācija kā pērn Vācijā ilgtermiņā iznīcinās eiropiešu tautas. Lai gan kāds ilgtermiņš, ja nokļūšana mazākumā draud jau pēc trīsdesmit gadiem!

Vēl redzams, cik melīgi apgalvot, it kā vācieši (eiropieši) paši vainīgi – dzemdējiet bērnus, un viss būs kārtībā. Nē, pat ja pamattautas dzimstība būtu mazliet augstāka nekā migrantiem un tai piederīgo skaits paliktu 790 vienību līmenī, tik un tā migrācijas dēļ pamattauta pēc divām paaudzēm jau būtu pārmākta.

Atkal dzirdu balsis: nepārspīlē, šogad vairs nav tāda imigrantu iebrukuma, nebiedē cilvēkus! Labi, ņemam 2014. gadu, kad tāda migrantu iebrukuma vēl nebija. Ārzemnieku migrācijas saldo Vācijā: +577 tūkstoši jeb 0,9% pamattautas. Tabulā tas būtu 7 vienības gadā jeb 217 vienības paaudzes laikā. Lūk, iznākums ar tādu, it kā mērenu imigrāciju:

Laiks                Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (56%) 417 (44%)

2. paaudze (2077.) 343 (36%) 615 (64%)

Tā pati skuju taka, tikai ilgākā, tomēr saredzamā laikā. Taču migrācija nav nenovēršama dabas nelaime. Gluži otrādi, salīdzinājumā ar citiem demogrāfiskiem procesiem to visai viegli groza politiski lēmumi. Būtu tikai griba. Recepte ir zināma un vienkārša:

  • robežas slēgšana masu imigrācijai;
  • pabalstu u. c. atkarības sabiedrības elementu atcelšana, kas gan mazinātu valsts pievilcību migrantu acīs, gan celtu pamattautas dzimstību (par citiem pozitīviem efektiem saimniecībā un dzīvesziņā šoreiz nerunājot);
  • civilizēta repatriācija (grāmatas “Īstie labējie atgriežas” autors Daniels Fribergs piedāvā, kā tieši tas darāms: nesenu iebraucēju patvēruma tiesību pārskatīšana; neiecietība pret noziedzību; repatriācijas pabalsts; divpusēji līgumi, saistot ārvalstu palīdzību ar tautiešu uzņemšanu atpakaļ).

Sakāvnieciskumam nav pamata. Eiropiešu tautām ir laiks atmosties. Abās nozīmēs: ka jāmostas un ka ir pietiekami laika.

Eiropiešu nākotnes izredzes


“Breitbart” ziņa par Vācijas dzimstību piesaistīja vērību, un nolēmu parēķināt vienkāršu dēmografisku simulāciju vāciešu (un vispārinot — eiropiešu) nākotnes izredzēm. Nopietnai prognozei vajadzētu zināt pamattautas un sveštautiešu dalījumā dzimumvecumsastāvu (ne raupjāk kā pa piecu gadu vecumgrupām), dzimstības vecumreizuļus, mirstības un migrācijas dzimumvecumreizuļus. Bet ļoti vienkāršotā variantā var iztikt ar to, kas ir. Proti, ņemam summāro dzimstības reizuli no “Breitbart” ziņas un apaļojam līdz vienai zīmei aiz kommata: 1,4 bērni pamattautai un 2,0 sveštautiešiem. Vācijas statistiķi teic, ka pērn pamatiedzīvotāji bijuši 79,0%. Noapaļojam attiecību līdz 80/20, kas atbilst stāvoklim daudzviet Rietumeiropā. Pieņemam, ka paaudzes gaŗums ir 30 gadu, un skatāmies, kas būs pēc divām paaudzēm, 2075.gadā:

Laiks Pamattauta Sveštautieši
0.paaudze (2015.) 80 80% 20 20%
1.paaudze (2045.) 56 74% 20 26%
2.paaudze (2075.) 39 66% 20 34%

Pamattautas stāvoklis jūtami pasliktinājies — no 4:1 attiecības līdz 2:1, tomēr bezcerīgs nav.

Dzirdu balsis: bet migrācija, kā ar miljonu migrantu gadā? Jā, pērn Vācijā iebrauca 1,16mln ārzemnieku, kas ir 1,4% no Vācijas 81,2mln iedzīvotāju 2015.gada sākumā un 1,8% no pamattautas. Pārdzenot uz tabulu, 1,8% no 80 ir 1,4 vienības gadā (noapaļoju) jeb 42 vienības vienas 30 gadu paaudzes laikā. Iznākums ar migrāciju 2015.gada līmenī ir tāds:

Laiks Pamattauta Sveštautieši
0.paaudze (2015.) 80 80% 20 20%
1.paaudze (2045.) 56 47% 62 53%
2.paaudze (2075.) 39 27% 104 73%

Graujoši — jau nākamā paaudzē, pēc nieka 30 gadiem sveštautiešu vairāk nekā pamattautas! Pēc divām paaudzēm pamattauta tādā mazākumā, kādā latvieši Rīgā nav bijuši pat vissmagākā pārkrievošanas brīdī. Bet tā jau šobrīd ir dzīves īstenība ne vienā vien Vācijas lielpilsētu skolā. Šis ir tas, ko esmu vairākkārt teicis — imigrācija tādā apmērā kā pērn Vācijā ilgtermiņā iznīcinās eiropiešu tautas. Lai gan kāds ilgtermiņš, ja nokļūšana mazākumā draud jau pēc 30 gadiem!

Vēl te redzams, cik melīgs apgalvojums, it kā vācieši (eiropieši) būtu paši vainīgi — dzemdējiet bērnus, un viss būs kārtībā. Nē, ja pamattautas dzimstība būtu migrantu līmenī un piederīgo skaits attiecīgi paliktu 80 vienību līmenī, tad tik un tā migrācijas dēļ pamattauta pēc divām paaudzēm jau būtu pārmākta.

Un atkal dzirdu balsis: nepārspīlē, šogad vairs nav tāda imigrantu iebrukuma, nebiedē cilvēkus, Ritvar! Labi, ņemam 2014.gadu, kad tāda migrantu iebrukuma vēl nebija. Ārzemnieku migrācijas saldo Vācijā: +577tk, tātad 0,9% pamattautas. Tabulā tas būtu 0,7 vienības gadā jeb 21 vienība vienas 30 gadu paaudzes laikā. Lūk, iznākums ar tādu, it kā “mērenu” imigrāciju:

Laiks Pamattauta Sveštautieši
0.paaudze (2015.) 80 80% 20 20%
1.paaudze (2045.) 56 58% 41 42%
2.paaudze (2075.) 39 39% 62 61%

Tā pati skuju taka, tikai ilgākā, tomēr saredzamā laikā, jo 2075.gads ir tikpat tālu, cik 1955.gads — un 1955. nav nekādi aizlaiki.

Taču migrācija nav nenovēršama dabas nelaime. Gluži otrādi, salīdzinot ar citiem dēmografiskiem procesiem, to samērā viegli groza polītiski lēmumi. Būtu tik griba. Recepte ir vienkārša:

  1. robežas slēgšana masu imigrācijai;
  2. pabalstu u.c. atkarības sabiedrības elementu atcelšana, kas gan mazinātu valsts pievilcību migrantu acīs, gan celtu pamattautas dzimstību (par citiem pozitīviem efektiem saimniecībā un dzīvesziņā šoreiz nerunājot);
  3. civīlizēta repatriācija (grāmatas “Īstie labējie atgriežas” autors Daniels Fribergs piedāvā, kā tas varētu izskatīties).

Sakāvniecismam nav pamata. (Starp citu, te lasīšanas un pārdomu vērts raksts par sakāvniecismu.) Eiropiešu tautām ir laiks atmosties. Abās nozīmēs: ka jāmostas un ka ir pietiekami laika.

Latvijas ieslodzīto tautība


Uzgāju internetos svaigas ziņas par Latvijas ieslodzīto sadalījumu pēc tautības. Ieinteresēja, jo šai gadsimtā nebiju manījis nekā līdzīga publicēta. Cik atceros, 90.gados Latvijas statistikas gadagrāmatā bija notiesātie pēc tautības, bet tad tabulu klusi beidza publicēt. Latvijas laikā ar statistikas gadagrāmatās cītīgi lika notiesātos pēc tautības. Līdz pašām beigām, kad gadagrāmata jau bija gandrīz gatava, bet krievi okupēja Latviju un izdeva ar nosaukumu “Latvijas PSR statistikas tabulas”. Jā, ir tāds bibliografisks retums:

Notiesātie pēc tautības 1926-39

Intereses pēc var salīdzināt tautību noziedzības līmeni. Tad jāņem 1935.gads, jo tajā notika tautskaite un ir zināms iedzīvotāju sadalījums pēc tautības. Skaitļi ir tādi:

 Tauta Notiesāti Iedzīvotāji Noziedzība, ‰
Latvieši 8399 1472612 5,7
Krievi 2340 206499 11,3
Žīdi 495 93479 5,3
Vācieši 252 62144 4,1
Poļi 620 48949 12,7
Leiši 208 22913 9,1
Igauņi 60 7014 8,6
Čigāni 196 3839 51,1
Citi 43 33053 1,3
KOPĀ 12613 1950502 6,5
Sveštautieši 4214 477890 8,8

Jeb grafikā:

Noziedzības līmenis 1935

Kā parasti pamattautas noziedzības līmenis zemāks nekā sveštautiešu — jo abas puses apzinās, kuŗa zemē dzīvo, un saimnieki tāpēc savā mājās uzvedas kārtīgāk, bet sveštautieši agresīvāk. Un čigāni brangi atrāvušies no pārējiem.

Bet labi, tas par astoņdesmitgadīgu vēsturi; kā ir tagad?

Vispirms tabula:

Tauta Ieslodzīti Iedzīvotāji Ieslodzīti, ‰
Latvieši 1761 1216443 1,4
Krievi 1573 504370 3,1
Baltkrievi 77 65999 1,2
Ukraiņi 74 44639 1,7
Poļi 56 41528 1,3
Leiši 67 23944 2,8
Čigāni 175 5297 33,0
Žīdi 7 5013 1,4
Citi 65 20209 3,2
Nezināmi 406 41515 9,8
KOPĀ 4261 1968957 2,2
Sveštautieši 2500 752514 3,3

Tagad ieslodzīto tautība grafikā:

Ieslodzīto tautība 2016

Krievu 2,4 reizes mazāk nekā latviešu, bet ieslodzītu gandrīz tikpat. Un čigāni 3.vietā, kaut nebūt nav 3. lielākā tauta. Un tagad — kāda daļa tautas nonākusi cietumā:

Ieslodzīto tautība ‰ 2016

Apbrīnojami, pagājuši 80 gadi, etniskais sastāvs mainījies un mainīts dažnedažādi, bet aina tā pati: latvieši līdz cietumam nonāk retāk nekā sveštautieši (2,3 reizes, ja precīzi) un čigāni arvien brangi atrāvušies no pārējiem. Iedvesmai vēl var uzmest aci 2014.gada Saeimas vēlēšanu iznākumiem Rīgas cietumos un salīdzināt tos ar pārkrievoto Rīgu. Jāliek vien vērā, ka vēlēšanās piedalās tikai Latvijas pilsoņi, tātad latviskāka kopa nekā iedzīvotāji (ieslodzītie) kopumā.

%d bloggers like this: