Šogad balsstiesīgo sastāvs varētu būt par ¼ % latviskāks nekā 2014. gadā


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gada vidus statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos par 9,1% jeb 175 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2101 tk pret 1926 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (52 071 nezināmas tautības iedzīvotājs, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā sveštautiešu uzņemšana pilsonībā pret, un Saeima priekš gada noraidīja pilsonības dāļāšanu par dzimšanu Latvijā. Tāpēc 2018. gada pirmā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,42‰ un šī gada vidū bijis 72,98% (atmetot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2007. gada vidus:

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo vienpadsmit gadu svārstības notikušas pusprocenta robežās:

Pilsoņu sadalījums pēc tautības un jo vairāk tā maiņa visai līdzinās vēlētāju sadalījumam un tā maiņai. Tāpēc var secināt, ka šogad Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo vēlētāju sastāvs varētu būt par ¼ % latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Savulaik pēc 1995. gada Saeimas vēlēšanām Čevera—Zīgerista—Kaula—Jurkāna—Rubika valdības apstiprināšanai pietrūka vienas deputāta balss.

Advertisements

140 vārdu: Rīga var būt latviska ne tikai dziesmusvētkos


Jāņa Iesalnieka attēls

Pēdējā nedēļā klātienē un internetos pilns tautiešu prieka, cik Rīga šobrīd kļuvusi latviska — iemītnieku sastāvā, valodā, dziesmās, tērpos… Konkrētas saites atļaušos nelikt: iedvesmojoties teicienu no Džordža Orvela un Tomasa Sauela, jābūt aklam vai intelektuālim, lai neredzētu. Bet dziesmusvētki reiz beidzas — un ko tālāk? Pačukstēšu labi glabātu noslēpumu: Rīga var būt latviska ne tikai dziesmusvētkos. Bet vispār. Ikdienā. Katru dienu. Vajag vien gribēt un attiecīgi rīkoties. Savā uzvedībā. Iespaidojot citu uzvedību. Un izraugoties latviskuma virzienu sabiedriskās lietās.

Mācību valoda bērnudārzos, skolās un augstskolās, pilsonības dāļāšana par dzimšanu Latvijā, trešās pasaules migrantu ievešana, termiņuzturēšanās atļauju pārdošana, latviešu repatriācija uz savu tēviju un sveštautiešu repatriācija uz savu tēviju, kebabstudentu iebraukšana, tautiskums vai kosmopolītisms — tie visi ir jautājumi, kur mūsu “par” vai “pret” attālina vai pietuvina latvisku Latviju un latvisku Rīgu. Un šogad mūsu varā izlemt, kādā virzienā sāks gaitu Latvijas Republikas otrais gadsimts.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , , . 1 Comment »

Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2017. gadā


“Ģimene. Tauta. Valsts” iespiedusi manu rakstu par latviešu dēmografijas mača rezultātu pērn. Pārspiežu te.

Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2017. gadā

Centrālā statistikas pārvalde nesen publicējusi 2017. gada dēmografijas procesu rādītājus, arī tautību griezumā. Tāpēc var pievērsties jautājumam, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā — un vai vispār. Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2017. gada skaitļi (nezināmai tautībai piederīgie ieskaitīti sveštautiešos):

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 12,8 13,2 2,5 7,8 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 7,2 17,3 9,3 11,3
Starpība 5,6 4,1 -6,8 3,5
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši -0,4 -5,3
Pārējie -10,1 -2
Starpība 9,7 -3,3
KOPĀ
Latvieši -5,7
Pārējie -12,1
Starpība 6,4

Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn latviešu dēmografisko procesu intensitāte mainījusies maz: nedaudz samazinājusies izbraukšana un nedaudz pasliktinājušies dabiskās kustības rādītāji. Oficiālais latviešu dabiskās kustības saldo no maziem plusiem pārgājis mazos mīnusos, taču, ievērojot, cik latviešu jaundzimuša bērna tautību nenorāda, var droši pieņemt, ka arī 2017. gadā latviešu dzimstība bijusi mazliet lielāka par mirstību. Līdzīgi mainījušies arī sveštautiešu dabiskās kustības rādītāji, taču nevis nulles, bet daudz zemāka saldo līmenī.

Toties sveštautiešu migrācija 2017. gadā kļuvusi jūtami nelabvēlīgāka latviešiem. Izbraukšana mazinājusies straujāk nekā latviešu, un — jo svarīgāk — būtiski augusi sveštautiešu imigrācija: no 5,3 tūkstošiem 2016. gadā līdz 6,9 tūkstošiem pērn. Turklāt lielākais ieguldījums lēcienā ir tam, ka dubultojusies līdz šim Latvijā maz redzētu migrantu plūsma. Publiskajā Centrālās statistikas pārvaldes datubazē “citu” (ne latviešu, ne krievu, ne baltkrievu, ne ukraiņu, ne poļu, ne leišu, ne čigānu, ne žīdu, ne vācu) iebraucēju skaits dubultojies no 941 līdz 1847 un 2017. gadā sasniedzis 1/5 sveštautiešu imigrācijas, atpaliekot vien no krieviem.

Ir gan dzirdamas naivas vai tīši maldinošas balsis, kas cildina augstāku sveštautiešu imigrāciju, jo tā, edz, palīdzot samazināt iedzīvotāju skaita rukšanu. Nē, svarīgi ir, KAS dzīvos Latvijā, nevis cik. Tāpēc 2017. gadā migrācija kaitējusi latviešiem kā nekad kopš atmodas, un latviešu pārsvars dēmografijas mačā pērn bijis mazāks nekā 2016. gadā:

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši — otras Latvijas pasaulē nav;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” līberāļu etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu nosedz plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina pēdējo gadu notikumi Ukrainā un Rietumeiropā, ja kāds tāpat nebija sapratis).
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

140 vārdu: Krievijas ciemu un pilsētu tautības kartēs


Uzgāju internetos, ka censonis, laikam vārdā Oļegs Lisovskis, taisa un liek savos emuāros Krievijas apgabalu un republiku tautību kartes. (Arī visu ko citu, bet to skatieties paši.) Konkrētāk, tautību sastāvu visās apdzīvotās vietās ar >100 iedzīvotājiem pēc 2010. gada tautskaites datiem. Visu cieņu! Lūk, Astrachaņas apgabals, ko krievi palēnām zaudē kazachiem:

Turklāt redzamas ne tikai tautas, bet arī apdzīvojuma īpatnības. Piemēram, Komi apdzīvota gar upēm un Vorkutas dzelzceļu, turklāt komieši ir gar upēm, kā vēsturiski bijuši, bet krievi savesti un sabraukuši gar dzelzceļu, kas pāršķēlis zemi uz pusēm:

Atliek vien vēlēties, kaut Latvijas statistiķi būtu kaut kur publiski ielikuši tautskaites ziņas par tautību (valodu) sastāvu pa apdzīvotām vietām un lielākās pilsētās, piemēram, pa tautskaites iecirkņiem. Maņjāki, kas paveiktu tālāko, gan jau atrastos. Diemžēl ir tik pagasti un pilsētas, Rīgas dzīvojamie rajoni, 1 km² šūnas un 1 ha šūnas lielākās pilsētās…

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: 2017. g. otrā pusgada ziņas


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gadumijas statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos par 9,3% jeb 180 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2110 tk pret 1930 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (50 972 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā sveštautiešu uzņemšana pilsonībā pret, tāpēc 2017. gada otrā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,38‰ un šī gada sākumā bijis 72,93% (atmetot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2007. gada rudens:

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo vienpadsmit gadu svārstības notikušas pusprocenta robežās:

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, šogad Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par ¼% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Rīgas domes vēlēšanās ar dēmografisku atveseļošanos nepietika, lai latvieši atgūtu varu savā galvaspilsētā, taču lieta turpinās:

Aptuveni 3 tk starpība pusgadā būtu 24 tk četros gados. Protams, ne visi ir pilsoņi un ne visi ir pilngadīgi. Vēlētāju un iedzīvotāju skaita attiecība Rīgā ir 59,5%, tātad runa varētu būt par 14 tk vēlētāju. Bet ne visi vēlētāji aiziet balsot. Pērn Rīgas domes vēlēšanās vēlētāju aktīvitāte bija 58,7%, tātad runa varētu būt par 8 tk balsotāju. Tais pašās vēlēšanās viena deputāta vieta bija aptuveni 4 tk balsu vērta, tātad dēmografijas dzirnas 2021. gada Rīgas domes vēlēšanās varētu pārmalt latviešu labā pāris mandātu. Atgādinu, ka pērn “Saskaņa” (ar GKR) ieguva 32 vietas no 60.

Populārākie vīriešu un sieviešu vārdi pašvaldībās 2017. gadā


Biju kaut kad 2016. gadā rakstījis par populārākajiem vīriešu un sieviešu vārdiem pašvaldību griezumā. Tagad, pārskatot Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapu, atradu, ka stāstam ir turpinājums — populārākie vārdi 2017. gada sākumā. Un ne tikai: ir vēl turpinājums atpakaļ — populārākie vārdi 2011. gada tautskaites brīdī. Un tas ļauj ne tikai vienkārši vērot, kur kuŗi personvārdi biežāki, bet arī skatīties pārmaiņas laikā.

Bet vispirms 2017. gada aina. Vīriešiem vienkārši — latviskais Jānis pret krievisko Aleksandru:

Sievietēm sarežģītāk — vairāki latviešu vārdi, no kuŗiem visbiežāk Anna; tad katoliskā Valentīna; tad krieviskā Jeļena un Tatjana:

Salīdzinot ar 2011. gadu, vīriešiem notikusi tikai sīka maiņa: Liepājā Aleksandra vietā Jānis, bet Jūŗmalā otrādi. Sievietēm atkal sarežģītāk. Maiņās iesaistīts padsmit vārdu, turklāt skaidrs, ka maiņa Rīgā būtu svarīgāka par maiņu Alsungā. Turklāt statistiķi reizēm vienā pašvaldībā minējuši divus vai pat trīs populārākos vārdus. Pieņemot tomēr katru pašvaldību par vienu vienību, vairāku vārdu neto maiņa lielāka par vienu vienību:

  • Līga +3 1/2;
  • Inese +3 1/6;
  • Valentīna +2;
  • ..
  • Tatjana -2;
  • Ilze -2 1/3;
  • Anna -10.

Tātad Annas, kaut joprojām visbiežāk sastopamas, tomēr zaudē pozicijas. Papētot sīkāk, zaudējušas Līgām (6 pašvaldības), Valentīnām (3,5) un Inesēm (3 1/3).

140 vārdu: spilgts grafiks — pamattautas īpatsvars Latvijā un Vācijā


Pēc jaunākām ziņām, Latvijā latviešu ir 63,4% iedzīvotāju, savukārt vāciešu Vācijā 77,5% (šobrīd un noapaļojot var teikt, ka 64% un 77%). Taču virzība pretēja: Latvija lēnām atgūstas no krievu laika kolonizācijas, Vācijā kolonizācija notiek šobrīd, turklāt straujāk nekā pie mums 70.—80. gados. Daiļrunīgs ir pamattautu īpatsvara salīdzinājums dažādās vecumgrupās pēc Latvijas un Vācijas statistiķu datiem.

Var redzēt, ka priekš aptuveni 70 gadiem latvieši cieta smagā dēmografiskā katastrofā — un var redzēt, ka Latvija atgūstas no tās un latviešu vara augs arī turpmāk, ja vien nebūs pilsonības dāļāšanas un jaunas migrantu iepludināšanas. Tāpat var redzēt, ka jaunākās vecumgrupās latviešu stāvoklis Latvijā labvēlīgāks nekā vācu stāvoklis Vācijā. Aplami gan būtu pārmest, ka vācieši paši vainīgi — dzemdējiet bērnus, un viss būs kārtībā. Nē, ja arī vācu dzimstība būtu migrantu līmenī, tad tik un tā imigrācija pāris paaudzēs it viegli var iedzīt vāciešus mazākumā.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 5 Comments »
%d bloggers like this: