Šogad balsstiesīgo sastāvs varētu būt par ¼ % latviskāks nekā 2014. gadā


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gada vidus statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos par 9,1% jeb 175 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2101 tk pret 1926 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (52 071 nezināmas tautības iedzīvotājs, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā sveštautiešu uzņemšana pilsonībā pret, un Saeima priekš gada noraidīja pilsonības dāļāšanu par dzimšanu Latvijā. Tāpēc 2018. gada pirmā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,42‰ un šī gada vidū bijis 72,98% (atmetot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2007. gada vidus:

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo vienpadsmit gadu svārstības notikušas pusprocenta robežās:

Pilsoņu sadalījums pēc tautības un jo vairāk tā maiņa visai līdzinās vēlētāju sadalījumam un tā maiņai. Tāpēc var secināt, ka šogad Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo vēlētāju sastāvs varētu būt par ¼ % latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Savulaik pēc 1995. gada Saeimas vēlēšanām Čevera—Zīgerista—Kaula—Jurkāna—Rubika valdības apstiprināšanai pietrūka vienas deputāta balss.

140 vārdu: Rīga var būt latviska ne tikai dziesmusvētkos


Jāņa Iesalnieka attēls

Pēdējā nedēļā klātienē un internetos pilns tautiešu prieka, cik Rīga šobrīd kļuvusi latviska — iemītnieku sastāvā, valodā, dziesmās, tērpos… Konkrētas saites atļaušos nelikt: iedvesmojoties teicienu no Džordža Orvela un Tomasa Sauela, jābūt aklam vai intelektuālim, lai neredzētu. Bet dziesmusvētki reiz beidzas — un ko tālāk? Pačukstēšu labi glabātu noslēpumu: Rīga var būt latviska ne tikai dziesmusvētkos. Bet vispār. Ikdienā. Katru dienu. Vajag vien gribēt un attiecīgi rīkoties. Savā uzvedībā. Iespaidojot citu uzvedību. Un izraugoties latviskuma virzienu sabiedriskās lietās.

Mācību valoda bērnudārzos, skolās un augstskolās, pilsonības dāļāšana par dzimšanu Latvijā, trešās pasaules migrantu ievešana, termiņuzturēšanās atļauju pārdošana, latviešu repatriācija uz savu tēviju un sveštautiešu repatriācija uz savu tēviju, kebabstudentu iebraukšana, tautiskums vai kosmopolītisms — tie visi ir jautājumi, kur mūsu “par” vai “pret” attālina vai pietuvina latvisku Latviju un latvisku Rīgu. Un šogad mūsu varā izlemt, kādā virzienā sāks gaitu Latvijas Republikas otrais gadsimts.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , , . 1 Comment »

Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2017. gadā


“Ģimene. Tauta. Valsts” iespiedusi manu rakstu par latviešu dēmografijas mača rezultātu pērn. Pārspiežu te.

Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2017. gadā

Centrālā statistikas pārvalde nesen publicējusi 2017. gada dēmografijas procesu rādītājus, arī tautību griezumā. Tāpēc var pievērsties jautājumam, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā — un vai vispār. Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2017. gada skaitļi (nezināmai tautībai piederīgie ieskaitīti sveštautiešos):

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 12,8 13,2 2,5 7,8 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 7,2 17,3 9,3 11,3
Starpība 5,6 4,1 -6,8 3,5
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši -0,4 -5,3
Pārējie -10,1 -2
Starpība 9,7 -3,3
KOPĀ
Latvieši -5,7
Pārējie -12,1
Starpība 6,4

Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn latviešu dēmografisko procesu intensitāte mainījusies maz: nedaudz samazinājusies izbraukšana un nedaudz pasliktinājušies dabiskās kustības rādītāji. Oficiālais latviešu dabiskās kustības saldo no maziem plusiem pārgājis mazos mīnusos, taču, ievērojot, cik latviešu jaundzimuša bērna tautību nenorāda, var droši pieņemt, ka arī 2017. gadā latviešu dzimstība bijusi mazliet lielāka par mirstību. Līdzīgi mainījušies arī sveštautiešu dabiskās kustības rādītāji, taču nevis nulles, bet daudz zemāka saldo līmenī.

Toties sveštautiešu migrācija 2017. gadā kļuvusi jūtami nelabvēlīgāka latviešiem. Izbraukšana mazinājusies straujāk nekā latviešu, un — jo svarīgāk — būtiski augusi sveštautiešu imigrācija: no 5,3 tūkstošiem 2016. gadā līdz 6,9 tūkstošiem pērn. Turklāt lielākais ieguldījums lēcienā ir tam, ka dubultojusies līdz šim Latvijā maz redzētu migrantu plūsma. Publiskajā Centrālās statistikas pārvaldes datubazē “citu” (ne latviešu, ne krievu, ne baltkrievu, ne ukraiņu, ne poļu, ne leišu, ne čigānu, ne žīdu, ne vācu) iebraucēju skaits dubultojies no 941 līdz 1847 un 2017. gadā sasniedzis 1/5 sveštautiešu imigrācijas, atpaliekot vien no krieviem.

Ir gan dzirdamas naivas vai tīši maldinošas balsis, kas cildina augstāku sveštautiešu imigrāciju, jo tā, edz, palīdzot samazināt iedzīvotāju skaita rukšanu. Nē, svarīgi ir, KAS dzīvos Latvijā, nevis cik. Tāpēc 2017. gadā migrācija kaitējusi latviešiem kā nekad kopš atmodas, un latviešu pārsvars dēmografijas mačā pērn bijis mazāks nekā 2016. gadā:

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši — otras Latvijas pasaulē nav;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” līberāļu etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu nosedz plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina pēdējo gadu notikumi Ukrainā un Rietumeiropā, ja kāds tāpat nebija sapratis).
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

140 vārdu: Krievijas ciemu un pilsētu tautības kartēs


Uzgāju internetos, ka censonis, laikam vārdā Oļegs Lisovskis, taisa un liek savos emuāros Krievijas apgabalu un republiku tautību kartes. (Arī visu ko citu, bet to skatieties paši.) Konkrētāk, tautību sastāvu visās apdzīvotās vietās ar >100 iedzīvotājiem pēc 2010. gada tautskaites datiem. Visu cieņu! Lūk, Astrachaņas apgabals, ko krievi palēnām zaudē kazachiem:

Turklāt redzamas ne tikai tautas, bet arī apdzīvojuma īpatnības. Piemēram, Komi apdzīvota gar upēm un Vorkutas dzelzceļu, turklāt komieši ir gar upēm, kā vēsturiski bijuši, bet krievi savesti un sabraukuši gar dzelzceļu, kas pāršķēlis zemi uz pusēm:

Atliek vien vēlēties, kaut Latvijas statistiķi būtu kaut kur publiski ielikuši tautskaites ziņas par tautību (valodu) sastāvu pa apdzīvotām vietām un lielākās pilsētās, piemēram, pa tautskaites iecirkņiem. Maņjāki, kas paveiktu tālāko, gan jau atrastos. Diemžēl ir tik pagasti un pilsētas, Rīgas dzīvojamie rajoni, 1 km² šūnas un 1 ha šūnas lielākās pilsētās…

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: 2017. g. otrā pusgada ziņas


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gadumijas statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos par 9,3% jeb 180 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2110 tk pret 1930 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (50 972 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā sveštautiešu uzņemšana pilsonībā pret, tāpēc 2017. gada otrā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,38‰ un šī gada sākumā bijis 72,93% (atmetot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2007. gada rudens:

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo vienpadsmit gadu svārstības notikušas pusprocenta robežās:

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, šogad Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par ¼% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Rīgas domes vēlēšanās ar dēmografisku atveseļošanos nepietika, lai latvieši atgūtu varu savā galvaspilsētā, taču lieta turpinās:

Aptuveni 3 tk starpība pusgadā būtu 24 tk četros gados. Protams, ne visi ir pilsoņi un ne visi ir pilngadīgi. Vēlētāju un iedzīvotāju skaita attiecība Rīgā ir 59,5%, tātad runa varētu būt par 14 tk vēlētāju. Bet ne visi vēlētāji aiziet balsot. Pērn Rīgas domes vēlēšanās vēlētāju aktīvitāte bija 58,7%, tātad runa varētu būt par 8 tk balsotāju. Tais pašās vēlēšanās viena deputāta vieta bija aptuveni 4 tk balsu vērta, tātad dēmografijas dzirnas 2021. gada Rīgas domes vēlēšanās varētu pārmalt latviešu labā pāris mandātu. Atgādinu, ka pērn “Saskaņa” (ar GKR) ieguva 32 vietas no 60.

Populārākie vīriešu un sieviešu vārdi pašvaldībās 2017. gadā


Biju kaut kad 2016. gadā rakstījis par populārākajiem vīriešu un sieviešu vārdiem pašvaldību griezumā. Tagad, pārskatot Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapu, atradu, ka stāstam ir turpinājums — populārākie vārdi 2017. gada sākumā. Un ne tikai: ir vēl turpinājums atpakaļ — populārākie vārdi 2011. gada tautskaites brīdī. Un tas ļauj ne tikai vienkārši vērot, kur kuŗi personvārdi biežāki, bet arī skatīties pārmaiņas laikā.

Bet vispirms 2017. gada aina. Vīriešiem vienkārši — latviskais Jānis pret krievisko Aleksandru:

Sievietēm sarežģītāk — vairāki latviešu vārdi, no kuŗiem visbiežāk Anna; tad katoliskā Valentīna; tad krieviskā Jeļena un Tatjana:

Salīdzinot ar 2011. gadu, vīriešiem notikusi tikai sīka maiņa: Liepājā Aleksandra vietā Jānis, bet Jūŗmalā otrādi. Sievietēm atkal sarežģītāk. Maiņās iesaistīts padsmit vārdu, turklāt skaidrs, ka maiņa Rīgā būtu svarīgāka par maiņu Alsungā. Turklāt statistiķi reizēm vienā pašvaldībā minējuši divus vai pat trīs populārākos vārdus. Pieņemot tomēr katru pašvaldību par vienu vienību, vairāku vārdu neto maiņa lielāka par vienu vienību:

  • Līga +3 1/2;
  • Inese +3 1/6;
  • Valentīna +2;
  • ..
  • Tatjana -2;
  • Ilze -2 1/3;
  • Anna -10.

Tātad Annas, kaut joprojām visbiežāk sastopamas, tomēr zaudē pozicijas. Papētot sīkāk, zaudējušas Līgām (6 pašvaldības), Valentīnām (3,5) un Inesēm (3 1/3).

140 vārdu: spilgts grafiks — pamattautas īpatsvars Latvijā un Vācijā


Pēc jaunākām ziņām, Latvijā latviešu ir 63,4% iedzīvotāju, savukārt vāciešu Vācijā 77,5% (šobrīd un noapaļojot var teikt, ka 64% un 77%). Taču virzība pretēja: Latvija lēnām atgūstas no krievu laika kolonizācijas, Vācijā kolonizācija notiek šobrīd, turklāt straujāk nekā pie mums 70.—80. gados. Daiļrunīgs ir pamattautu īpatsvara salīdzinājums dažādās vecumgrupās pēc Latvijas un Vācijas statistiķu datiem.

Var redzēt, ka priekš aptuveni 70 gadiem latvieši cieta smagā dēmografiskā katastrofā — un var redzēt, ka Latvija atgūstas no tās un latviešu vara augs arī turpmāk, ja vien nebūs pilsonības dāļāšanas un jaunas migrantu iepludināšanas. Tāpat var redzēt, ka jaunākās vecumgrupās latviešu stāvoklis Latvijā labvēlīgāks nekā vācu stāvoklis Vācijā. Aplami gan būtu pārmest, ka vācieši paši vainīgi — dzemdējiet bērnus, un viss būs kārtībā. Nē, ja arī vācu dzimstība būtu migrantu līmenī, tad tik un tā imigrācija pāris paaudzēs it viegli var iedzīt vāciešus mazākumā.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 7 Comments »

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: 2017. g. pirmā pusgada ziņas


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gada vidus statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos joprojām par 180 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2117,4 tk pret 1937,7 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (49 783 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā sveštautiešu uzņemšana pilsonībā pret, tāpēc 2017. gada pirmā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,43‰ un šī gada sākumā bijis 72,90% (atmetot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2007./2008. gada mijas:

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo desmit gadu svārstības notikušas pusprocenta robežās:

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, nākamgad Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par ¼% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Rīgas domes vēlēšanās ar dēmografisku atveseļošanos nepietika, lai latvieši atgūtu varu savā galvaspilsētā, taču šodienas Saeimas balsojums neuzspiest Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem mudina domāt, ka vismaz tuvākā nākotnē ļaundarību paplašināt pilsoņu loku nebūs un dēmografijas dzirnas turpinās malt arī polītiku.

Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2016. gadā


Šodien (nu jau vakar) gadījās saruna par dēmografijas un migrācijas lietām, kas atgādināja, ka neesmu šogad vēl ielicis rakstu par latviešu dēmografijas mača rezultātu. Nu lieku. Proti, jautājums ir, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā — un vai vispār. Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2016. gada skaitļi (nezināmas un nenorādītas tautības piederīgie rēķinos nav iekļauti):

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 13,2 13,1 2,5 8,5 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 5,6 17,7 6,6 13,4
Starpība +7,6 +4,6 -4,1 +4,9
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši +0,1 -6,0
Pārējie -12,1 -6,8
Starpība +12,2 +0,8
KOPĀ
Latvieši -5,9
Pārējie -18,9
Starpība +13,0

Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn latviešu dēmografisko procesu intensitāte palikusi aptuveni tāda pati, taču vairāk sveštautiešu izbraukuši (īpaši ukraiņi: par 614), kā arī samazinājusies sveštautiešu dzimstība (piemēram, krieviem par 285 mazāk) un iebraukšana. Trešās pasaules migrantu ievešana iezīmējusi jaunu, bīstamu tendenci, kas absolūtos skaitļos gan bijusi mazāka par citu sveštautiešu iebraukšanas kritumu (krievi par 433 mazāk, ukraiņi par 383, baltkrievi par 163). Kopumā pērn latviešu pārsvars dēmografijas mačā bijis lielāks nekā 2015. gadā:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2015

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši — otras Latvijas pasaulē nav;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” līberāļu etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu atsveŗ plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina notikumi Ukrainā un Rietumeiropā, ja kāds tāpat nebija sapratis).

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos un Rīgas tautībām


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gada sākuma statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos joprojām par 176 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2129,3 tk pret 1953,0 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (48 489 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos un Rīgas tautībām.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā natūrālizācija pret, tāpēc 2016. gada otrā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,27‰ un šī gada sākumā bijis 72,85% (neskaitot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2008. gada jūlija:

latviesu-ipatsvars-pilsonos-2017-janvaris

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo desmit gadu svārstības notikušas nepilna procenta robežās:

latviesu-ipatsvars-pilsonos-2017-janvaris-no-0

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, nākamās Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par 0,2% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Bet tuvākās vēlēšanas nav Saeimas, bet pašvaldību jau pēc trīs mēnešiem, un svarīgākās no tām, protams, Rīgas domes. Arī te līdzīgi var izšķirties viens mandāta liktenis, taču varbūtība pamaza, jo 1/60 (Rīgas domē 60 deputātu) ir 1,7%, daudz vairāk nekā 0,2% vispārējas vēlētāju sastāva maiņas.

Toties Rīgas vēlētāju kopumu daudz vairāk nekā vispārēja pilsoņu sastāva latviskošanās ietekmē migrācija un dzīvesvietas deklarēšanas kampaņas. Lūk, kā mainījies Rīgas tautību sastāvs kopš 2013. gada vidus, tātad, var teikt, iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām:

rigas-iedz-sk-pa-tautam-2017-janvaris

Pēdējā pusgadā Rīga atkal kļuvusi mazliet latviskāka — visai līdzīgi kā 2015. gada otrā pusgadā. Protams, ir vairākas pārejas, kamēr no iedzīvotājiem nonāk līdz derīgām balsīm vēlēšanās, tomēr tuvināti pietiek ar aplēsi, ka tautību maiņa no 2013. gada vidus līdz gaidāmām domes vēlēšanām 3. jūnijā pārsniegs 1/60 iedzīvotāju sastāva. Un jā, vēl līdz 5. martam var deklarēt dzīvesvietu pašvaldībā, kur balsot (ja līdz šim tās nesakrīt).

Eiropiešu nākotnes izredzes “Latvijas Avīzē”


Paldies “Latvijas Avīzei” par mana raksta iespiešanu. Salīdzinot ar te iepriekš rakstīto, izmantoti precīzāki skaitļi, un ir atsevišķi redakcionāli grozījumi. Vēl tik papildināšu rakstu ar saitēm, ko “LA” neievieto.

Ritvars Eglājs: Eiropiešu nākotnes izredzes

Nesen uzmanību piesaistīja “Breitbart” ziņu aģentūras vēsts par Vācijas dzimstību. Nolēmu aprēķināt vienkāršu demogrāfisku simulāciju vāciešu (un vispārinot – eiropiešu) nākotnes izredzēm. Nopietnai prognozei būtu jāzina pamattautas un sveštautiešu dalījuma dzimumvecumsastāvs (ne raupjāk kā pa piecu gadu vecumgrupām) un citi specifiskāki dati. Bet vienkāršoti var iztikt ar to, kas ir.

Kādi ir vācu statistiķu skaitļi? Summārais dzimstības koeficients 2015. gadā: 1,43 bērni pilsonēm un 1,96 ārzemniecēm. No 81,4 miljoniem iedzīvotāju pamatiedzīvotāji bijuši 64,3 miljoni jeb 79%. No 17,1 miljona imigrantu Vācijas pilsonība bijusi 9,3 miljoniem. Tā kā cilvēka demogrāfisko uzvedību kultūretniskā identitāte noteic daudz vairāk nekā uzņemšana pilsonībā, var pieņemt, ka sveštautiešu pilsoņu dzimstība ir tāda pati kā ārzemnieku. Tad pamatiedzīvotāju dzimstība bijusi 1,35 bērni. Pieņemot, ka 48,8% jaundzimušo ir meitenes, bruto ataudzes koeficients ir 0,954 sveštautiešiem un 0,659 pamatiedzīvotājiem. Tiesa, ne katrs jaundzimušais nodzīvo līdz savu bērnu radīšanas vecumam. Taču tādu nav daudz, vienkāršības labad un datu trūkuma dēļ šo var neievērot. Mātes caurmēra vecums bērna dzimšanas brīdī (paaudzes garums) bijis 31 gads.

Vācija ir pēc iedzīvotāju skaita lielākā Eiropas valsts (neieskaitot Krieviju), un tās skaitļi līdzinās stāvoklim daudzviet Rietumeiropā. Tāpēc lietu var vispārināt līdz Eiropas valstij ar 1000 iedzīvotājiem un aplēst, kas būs pēc nieka divām paaudzēm – 2077. gadā, ja saglabāsies šābrīža dzimstība:

Laiks               Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (72%) 200 (28%)

2. paaudze (2077.) 343 (64%) 191 (36%)

Pamattautas stāvoklis jūtami pasliktinājies — no 3,8:1 attiecības līdz 1,8:1, tomēr bezcerīgs nav. Galu galā latvieši šīgada sākumā bija 63,1% Latvijas iedzīvotāju (gan ar augšupejošu tendenci).

Dzirdu balsis: bet migrācija, kā ar miljonu migrantu gadā? Jā, pērn Vācijā ārzemnieku migrācijas saldo bija +1,16 miljoni jeb 1,8% no pamattautas. Vācijas pilsoņu migrācijas saldo bija -18 tūkstoši, 0,02% pilsoņu skaita, un vienkāršības labad to var atmest.

Pārejot uz tabulu, 1,8% no 790 ir 14 vienības gadā jeb 434 vienības vienas 31 gada paaudzes laikā. Iznākums ar 2015. gada līmeņa migrāciju ir tāds:

Laiks                Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (45%) 634 (55%)

2. paaudze (2077.) 343 (25%) 1039 (75%)

Graujoši – jau nākamā paaudzē pēc nieka trīsdesmit gadiem sveštautiešu vairāk nekā pamattautas! Pēc divām paaudzēm pamattauta tādā mazākumā, kādā latvieši Rīgā nav bijuši pat vissmagākā pārkrievošanas brīdī. Jā, tāda imigrācija kā pērn Vācijā ilgtermiņā iznīcinās eiropiešu tautas. Lai gan kāds ilgtermiņš, ja nokļūšana mazākumā draud jau pēc trīsdesmit gadiem!

Vēl redzams, cik melīgi apgalvot, it kā vācieši (eiropieši) paši vainīgi – dzemdējiet bērnus, un viss būs kārtībā. Nē, pat ja pamattautas dzimstība būtu mazliet augstāka nekā migrantiem un tai piederīgo skaits paliktu 790 vienību līmenī, tik un tā migrācijas dēļ pamattauta pēc divām paaudzēm jau būtu pārmākta.

Atkal dzirdu balsis: nepārspīlē, šogad vairs nav tāda imigrantu iebrukuma, nebiedē cilvēkus! Labi, ņemam 2014. gadu, kad tāda migrantu iebrukuma vēl nebija. Ārzemnieku migrācijas saldo Vācijā: +577 tūkstoši jeb 0,9% pamattautas. Tabulā tas būtu 7 vienības gadā jeb 217 vienības paaudzes laikā. Lūk, iznākums ar tādu, it kā mērenu imigrāciju:

Laiks                Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (56%) 417 (44%)

2. paaudze (2077.) 343 (36%) 615 (64%)

Tā pati skuju taka, tikai ilgākā, tomēr saredzamā laikā. Taču migrācija nav nenovēršama dabas nelaime. Gluži otrādi, salīdzinājumā ar citiem demogrāfiskiem procesiem to visai viegli groza politiski lēmumi. Būtu tikai griba. Recepte ir zināma un vienkārša:

  • robežas slēgšana masu imigrācijai;
  • pabalstu u. c. atkarības sabiedrības elementu atcelšana, kas gan mazinātu valsts pievilcību migrantu acīs, gan celtu pamattautas dzimstību (par citiem pozitīviem efektiem saimniecībā un dzīvesziņā šoreiz nerunājot);
  • civilizēta repatriācija (grāmatas “Īstie labējie atgriežas” autors Daniels Fribergs piedāvā, kā tieši tas darāms: nesenu iebraucēju patvēruma tiesību pārskatīšana; neiecietība pret noziedzību; repatriācijas pabalsts; divpusēji līgumi, saistot ārvalstu palīdzību ar tautiešu uzņemšanu atpakaļ).

Sakāvnieciskumam nav pamata. Eiropiešu tautām ir laiks atmosties. Abās nozīmēs: ka jāmostas un ka ir pietiekami laika.

Eiropiešu nākotnes izredzes


“Breitbart” ziņa par Vācijas dzimstību piesaistīja vērību, un nolēmu parēķināt vienkāršu dēmografisku simulāciju vāciešu (un vispārinot — eiropiešu) nākotnes izredzēm. Nopietnai prognozei vajadzētu zināt pamattautas un sveštautiešu dalījumā dzimumvecumsastāvu (ne raupjāk kā pa piecu gadu vecumgrupām), dzimstības vecumreizuļus, mirstības un migrācijas dzimumvecumreizuļus. Bet ļoti vienkāršotā variantā var iztikt ar to, kas ir. Proti, ņemam summāro dzimstības reizuli no “Breitbart” ziņas un apaļojam līdz vienai zīmei aiz kommata: 1,4 bērni pamattautai un 2,0 sveštautiešiem. Vācijas statistiķi teic, ka pērn pamatiedzīvotāji bijuši 79,0%. Noapaļojam attiecību līdz 80/20, kas atbilst stāvoklim daudzviet Rietumeiropā. Pieņemam, ka paaudzes gaŗums ir 30 gadu, un skatāmies, kas būs pēc divām paaudzēm, 2075.gadā:

Laiks Pamattauta Sveštautieši
0.paaudze (2015.) 80 80% 20 20%
1.paaudze (2045.) 56 74% 20 26%
2.paaudze (2075.) 39 66% 20 34%

Pamattautas stāvoklis jūtami pasliktinājies — no 4:1 attiecības līdz 2:1, tomēr bezcerīgs nav.

Dzirdu balsis: bet migrācija, kā ar miljonu migrantu gadā? Jā, pērn Vācijā iebrauca 1,16mln ārzemnieku, kas ir 1,4% no Vācijas 81,2mln iedzīvotāju 2015.gada sākumā un 1,8% no pamattautas. Pārdzenot uz tabulu, 1,8% no 80 ir 1,4 vienības gadā (noapaļoju) jeb 42 vienības vienas 30 gadu paaudzes laikā. Iznākums ar migrāciju 2015.gada līmenī ir tāds:

Laiks Pamattauta Sveštautieši
0.paaudze (2015.) 80 80% 20 20%
1.paaudze (2045.) 56 47% 62 53%
2.paaudze (2075.) 39 27% 104 73%

Graujoši — jau nākamā paaudzē, pēc nieka 30 gadiem sveštautiešu vairāk nekā pamattautas! Pēc divām paaudzēm pamattauta tādā mazākumā, kādā latvieši Rīgā nav bijuši pat vissmagākā pārkrievošanas brīdī. Bet tā jau šobrīd ir dzīves īstenība ne vienā vien Vācijas lielpilsētu skolā. Šis ir tas, ko esmu vairākkārt teicis — imigrācija tādā apmērā kā pērn Vācijā ilgtermiņā iznīcinās eiropiešu tautas. Lai gan kāds ilgtermiņš, ja nokļūšana mazākumā draud jau pēc 30 gadiem!

Vēl te redzams, cik melīgs apgalvojums, it kā vācieši (eiropieši) būtu paši vainīgi — dzemdējiet bērnus, un viss būs kārtībā. Nē, ja pamattautas dzimstība būtu migrantu līmenī un piederīgo skaits attiecīgi paliktu 80 vienību līmenī, tad tik un tā migrācijas dēļ pamattauta pēc divām paaudzēm jau būtu pārmākta.

Un atkal dzirdu balsis: nepārspīlē, šogad vairs nav tāda imigrantu iebrukuma, nebiedē cilvēkus, Ritvar! Labi, ņemam 2014.gadu, kad tāda migrantu iebrukuma vēl nebija. Ārzemnieku migrācijas saldo Vācijā: +577tk, tātad 0,9% pamattautas. Tabulā tas būtu 0,7 vienības gadā jeb 21 vienība vienas 30 gadu paaudzes laikā. Lūk, iznākums ar tādu, it kā “mērenu” imigrāciju:

Laiks Pamattauta Sveštautieši
0.paaudze (2015.) 80 80% 20 20%
1.paaudze (2045.) 56 58% 41 42%
2.paaudze (2075.) 39 39% 62 61%

Tā pati skuju taka, tikai ilgākā, tomēr saredzamā laikā, jo 2075.gads ir tikpat tālu, cik 1955.gads — un 1955. nav nekādi aizlaiki.

Taču migrācija nav nenovēršama dabas nelaime. Gluži otrādi, salīdzinot ar citiem dēmografiskiem procesiem, to samērā viegli groza polītiski lēmumi. Būtu tik griba. Recepte ir vienkārša:

  1. robežas slēgšana masu imigrācijai;
  2. pabalstu u.c. atkarības sabiedrības elementu atcelšana, kas gan mazinātu valsts pievilcību migrantu acīs, gan celtu pamattautas dzimstību (par citiem pozitīviem efektiem saimniecībā un dzīvesziņā šoreiz nerunājot);
  3. civīlizēta repatriācija (grāmatas “Īstie labējie atgriežas” autors Daniels Fribergs piedāvā, kā tas varētu izskatīties).

Sakāvniecismam nav pamata. (Starp citu, te lasīšanas un pārdomu vērts raksts par sakāvniecismu.) Eiropiešu tautām ir laiks atmosties. Abās nozīmēs: ka jāmostas un ka ir pietiekami laika.

Latvijas ieslodzīto tautība


Uzgāju internetos svaigas ziņas par Latvijas ieslodzīto sadalījumu pēc tautības. Ieinteresēja, jo šai gadsimtā nebiju manījis nekā līdzīga publicēta. Cik atceros, 90.gados Latvijas statistikas gadagrāmatā bija notiesātie pēc tautības, bet tad tabulu klusi beidza publicēt. Latvijas laikā ar statistikas gadagrāmatās cītīgi lika notiesātos pēc tautības. Līdz pašām beigām, kad gadagrāmata jau bija gandrīz gatava, bet krievi okupēja Latviju un izdeva ar nosaukumu “Latvijas PSR statistikas tabulas”. Jā, ir tāds bibliografisks retums:

Notiesātie pēc tautības 1926-39

Intereses pēc var salīdzināt tautību noziedzības līmeni. Tad jāņem 1935.gads, jo tajā notika tautskaite un ir zināms iedzīvotāju sadalījums pēc tautības. Skaitļi ir tādi:

 Tauta Notiesāti Iedzīvotāji Noziedzība, ‰
Latvieši 8399 1472612 5,7
Krievi 2340 206499 11,3
Žīdi 495 93479 5,3
Vācieši 252 62144 4,1
Poļi 620 48949 12,7
Leiši 208 22913 9,1
Igauņi 60 7014 8,6
Čigāni 196 3839 51,1
Citi 43 33053 1,3
KOPĀ 12613 1950502 6,5
Sveštautieši 4214 477890 8,8

Jeb grafikā:

Noziedzības līmenis 1935

Kā parasti pamattautas noziedzības līmenis zemāks nekā sveštautiešu — jo abas puses apzinās, kuŗa zemē dzīvo, un saimnieki tāpēc savā mājās uzvedas kārtīgāk, bet sveštautieši agresīvāk. Un čigāni brangi atrāvušies no pārējiem.

Bet labi, tas par astoņdesmitgadīgu vēsturi; kā ir tagad?

Vispirms tabula:

Tauta Ieslodzīti Iedzīvotāji Ieslodzīti, ‰
Latvieši 1761 1216443 1,4
Krievi 1573 504370 3,1
Baltkrievi 77 65999 1,2
Ukraiņi 74 44639 1,7
Poļi 56 41528 1,3
Leiši 67 23944 2,8
Čigāni 175 5297 33,0
Žīdi 7 5013 1,4
Citi 65 20209 3,2
Nezināmi 406 41515 9,8
KOPĀ 4261 1968957 2,2
Sveštautieši 2500 752514 3,3

Tagad ieslodzīto tautība grafikā:

Ieslodzīto tautība 2016

Krievu 2,4 reizes mazāk nekā latviešu, bet ieslodzītu gandrīz tikpat. Un čigāni 3.vietā, kaut nebūt nav 3. lielākā tauta. Un tagad — kāda daļa tautas nonākusi cietumā:

Ieslodzīto tautība ‰ 2016

Apbrīnojami, pagājuši 80 gadi, etniskais sastāvs mainījies un mainīts dažnedažādi, bet aina tā pati: latvieši līdz cietumam nonāk retāk nekā sveštautieši (2,3 reizes, ja precīzi) un čigāni arvien brangi atrāvušies no pārējiem. Iedvesmai vēl var uzmest aci 2014.gada Saeimas vēlēšanu iznākumiem Rīgas cietumos un salīdzināt tos ar pārkrievoto Rīgu. Jāliek vien vērā, ka vēlēšanās piedalās tikai Latvijas pilsoņi, tātad latviskāka kopa nekā iedzīvotāji (ieslodzītie) kopumā.

Populārākie vīriešu un sieviešu vārdi pašvaldībās


Centrālā statistikas pārvalde šodien publicējusi populārākos vīriešu un sieviešu vārdus pašvaldību griezumā un karšu veidā. Atļaujos pārspiest:

popularakie_personvardi_m_2016_web[1]

popularakie_personvardi_f_2016_web[1]

Ko var redzēt? Vīriešiem aina vienkāršāka: latviskais Jānis pret krievisko Aleksandru. Vienkāršoju, protams. Man pašam bija tēvocis Aleksandrs. Dzimis Baigā gadā un par Aleksandru nosaukts, lai varētu svinēt 18.novembri. Sievietēm sarežģītāk: vairāki latviešu vārdi, no kuŗiem visbiežāk Anna; tad katoliskā Valentīna;  tad krieviskās Jeļena un Tatjana.

Un vēl. Būtu jauki redzēt populārāko personvārdu tabulas tautību griezumā, citādi, sametot vienā katlā, sanāk ne šis, ne tas.

Dzimušo skaits pēc mātes un bērna tautības jeb kas bija pirmais — vista vai ola


Kā iepriekš rakstīju, Centrālā statistikas pārvalde mani laipni un zibenīgi aplaimojusi ar pērn dzimušo sadalījumu pēc mātes un bērna tautības:

Dzimuši 2015. pēc mātes, bērna tautības

Ko var secināt? Vairākas lietas. Galvenais — te var redzēt, kā, mainoties paaudzēm, notiek pārtautošana. Taču ne pilnībā: par tautību precīzāks kultūretniskās piederības rādītājs ir valoda, un par to diemžēl ziņu nav. Bet pārtautošana parasti notiek tā, ka cilvēki vispirms atmet savu valodu un pārņem jaunu, bet tautība kādu laiku vēl paliek izcelsmes rādītājs.

Un tomēr — kas te redzams? Vispirms — kādai daļai bērnu palikusi mātes tautība. Turklāt jārēķina divos līmeņos: pirmkārt, skaidri un gaiši palikusi; otrkārt, pieņemot, ka neizvēlētas tautības bērniem palikusi mātes tautība:

Tautības saglabāšanās bērnos 2015

Redzamas trīs tautu grupas:

  1. latvieši, kas ir visnoturīgākie skaita un pamattautas apziņas dēļ;
  2. krievi, kas saglabājuši SPRS valdošās tautas vietu pārtautošanā, un čigāni un žīdi, kas spējuši gadsimtiem izdzīvot bez savas zemes;
  3. citas tautas, kas aktīvi pārtautojas.

Intereses vērta arī neizvēlēta (nezināmas) tautība. Šīs iespējas pastāvēšana rada grūtības noteikt precīzu tautību sastāvu. Piemēram, pēc Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm, šī gada sākumā Latvijā bija 1969tk iedzīvotāju: 1216tk latviešu, 504tk krievu, 207tk citu tautu un 42tk nezināmas tautības. Kāds ir latviešu īpatsvars? Izdalot latviešu skaitu ar kopskaitu, iegūst minimālo latviešu īpatsvaru — ja neviens nezināmas tautības iedzīvotājs nebūtu latvietis, tad 61,8%. Pieskaitot nezināmos latviešiem, iegūst maksimālo īpatsvaru — ja visi nezināmie būtu latvieši, tad 63,9%. Bet patiesība kaut kur pa vidu. Tāpēc parasti pieņem (arī es to uzskatu par labu pirmo tuvinājumu), ka nezināmo sadalījums ir tāds pats kā zināmo. Tad pietiek latviešu skaitu dalīt ar zināmo kopskatu un iegūt 63,1%.

Bet nezināmo sadalījums tomēr nav tāds pats kā zināmo. Raksta sākumā aplūkojamā tabula apstiprina pieņēmumu, ka vājākas tautības apziņas un prestiža dēļ sveštautiešu starp nezināmiem vairāk nekā starp zināmiem: no nezināmas tautības dzimušiem pērn tikai 31% bija latviešu bērni. Diemžēl precīzi noteikt visu nezināmo sastāvu nav iespējams (ja nu vienīgi statistiķi var izrakt tādas tabulas kā raksta sākumā par visu laiku kopš 1992.gada), tāpēc būs vien jāiztiek ar pieņēmumiem un tuvinājumiem.

Un kā ar tiem, ko vecāki ieskaitījuši citā, ne savā tautā? Pārsvarā aizgājuši latviešos un krievos:

 Bērnu pāreja latviešos un krievos 2015

Tad ko, varam laimē diet, ka viss tik labvēlīgi latviešiem — vairāk nekā 1/5 krievu bērnu ir latvieši un mazākām slāvu tautām pat vairāk latvieši nekā krievi? Nē, nevaram. Jo te ir tas, ko minēju raksta sākumā — kāda ģimenes valoda ir šiem “latviešiem”? Diemžēl nav zināms. Pamatojoties uz tautības un valodas samēriem, izskatās, ka tikai latviešu, leišu un čigānu bērniem dotā tautība tuva patiesai kultūretniskai piederībai. Citiem runa vairāk ir par latvieša nosaukuma prestižu un lietošanu vietas piederības nozīmē — kā Baltkrievijā, kur Lukašenko režīma veiktā baltkrievu tautas iznīcināšana (baltkrievu valodas īpatsvars 1989.g. bija 65,6%, 1999.g. —36,7%, 2009.g. — 23,4%) iet rokrokā ar nominālu baltkrievu īpatsvara augšanu: 77,9% 1989.g., 81,2% 1999.g., 83,7% 2009.g.

Bet kur tur vista un ola? Vista un ola ir jautājums, kā pareizāk reģistrēt dzimušo tautību — pēc mātes vai bērna tautības? Pēc mātes redzama dažādu tautību dzimstība, bet ne bērnu tautība. Pēc bērna redzama bērnu tautība, bet ne dažādu tautību dzimstība. Centrālā statistikas pārvalde 2005.gadā pārgājusi no mātes uz bērna tautību, kā tas redzams Jāņa Hermaņa grafikā:

CkbD_W8W0AAMGUM[1]

Lūk, kā izskatās dažādu tautu dzimstība pēc abām metodēm (neizvēlētas tautības bērni ieskaitīti mātes tautībā):

Dzimstība pēc mātes un bērna

Te arī redzams, kā sveštautieši ieraksta savus bērnus latviešos, kā pazūd augstā čigānu dzimstība, kā baltkrieviem, ukraiņiem, poļiem, leišiem rodas tievi egles kāti, kā žīdi ir izturīgi pret pārtautošanu. Tā ka par vistu un olu vislabāk, ja ir abas — kā statistiķu atsūtītajā tabulā: var gan dzimstību izmērīt pēc mātes tautības, gan tautību sastāva maiņu pēc bērna tautības.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 7 Comments »

Tievi egles kāti — tā ir pārtautošana


Kopš 19.gs. tradicionāls veids, kā attēlot iedzīvotāju dzimumvecumsastāvu, ir tā sauktās piramidas — stāvus ass rāda vecumu no 0 apakšā līdz mūža beigām augšā, guļus as uz vienu pusi rāda vīriešu skaitu, uz otru — sieviešu skaitu. Par piramidu nosaukta, jo augstas dzimstības un miera apstākļos grafiks tā izskatās. Piemēram, Latvijas Republikas 20 gadiem par godu tika izdots lielisks statistikas atlants, un, lūk, kā tur attēlots Latvijas 1897.gada stāvoklis, kad notika vienīgā Krievijas Imperijas tautskaite:

Dzimumvecumsastāvs 1897

Kaŗš, bads, sērgas rada piramidā iegrauzumus, kā tas redzams Latvijas 1930.gada tautskaites iznākumos:

Dzimumvecumsastāvs 1930

Dzimstībai mazinoties un mūža ilgumam augot, dzimumvecumsastāvs sāk izskatīties pēc urnas:

Dzimumvecumsastāvs

Bet, ja skatās tautību griezumā, mazākām tautām bieži redzama eglīte uz tieva kāta:

Cf1NqyOVIAEkb5p[1]

Kas te par lietu? Gandrīz nemaz nedzimst? Dzimst jau dzimst, tikai — vairs nav vecāku tautībā. Pārtautošana. Kas vēlas patstāvīgi eglītes atrast, iesaku paskatīties somugru tautas, kam ir nelaime Krievijā iekļautām būt. Bet par Latviju Centrālai statistikas pārvaldei ir arī jaunāki dati, diemžēl nedalīti pēc dzimuma. Izlases veidā dažas tautas izskatās tā (dzimuma trūkuma dēļ atļāvos mainīt orientāciju):

Tautu vecumsastāvs 2016

Redzams, ka latviešiem jūtami labvēlīgāks vecumsastāvs nekā krieviem, kam mazu bērnu (0—4 g.) trīsreiz mazāk nekā cilvēku priekšpensijas vecumā (55—59 g.). Tiesa, par tautību labāks un precīzāks kultūretniskās piederības rādītājs ir valoda, un tur latviešu aina mazāk rožaina, kaut tik un tā cerīga. Baltkrievi ir spilgts piemērs, kā tauta iznīkst pārtautošanā (konkrēti, pārkrievošanā — turklāt atjaunotajā Latvijas Republikā vēl smagāk nekā krievu okupācijā), mazu bērnu 15 (!) reižu mazāk nekā cilvēku priekšpensijas vecumā. Čigāni tradicionāli bijuši augstas dzimstības tauta, un to vecumsastāvs labvēlīgāks nekā latviešiem. Tiesa, pēdējos gadus latvieši dzimstībā čigānus apsteiguši. Daudz nezināmas tautības bērnu ir sekas iespējai jaundzimušo oficiāli nereģistrēt nekādā tautībā. 5—9 gadu vecumā nezināmu pat vairāk nekā krievu. Tiesa, tautskaitē bērnu tautību parasti nosauc gan, un tur nezināmu (kopā ar neizvēlētu tautību) bija četrreiz mazāk nekā uzskaitē.

Šobrīd pietiks. Vien piebildīšu, ka rakstīšana iedvesmoja papētīt lietu sīkāk, un nosūtīju Centrālai statistikas pārvaldei informācijas pieprasījumu pēc 2015.gadā dzimušo sadalījuma pēc mātes un bērna tautības. Visu cieņu — saņēmu lūgto nepilnas diennakts laikā!  Bet tas jau cita raksta vērts.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2015.gadā


Centrālā statistikas pārvalde nesen publicējusi 2015.gada dēmografijas procesu rādītājus, arī tautību griezumā. (Ja pareizi saprotu, vienīgais, kā vēl šobrīd nav — mūža ilgums, ko sola ziņot 21.jūnijā.) Tāpēc var pievērsties, piemēram, jautājumam, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā — un vai vispār. Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2015.gada skaitļi:

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 12,9 12,9 2,5 8,4 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 6,0 17,5 8,0 12,5
Starpība +6,9 +4,6 -5,5 +4,1
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši 0,0 -5,9
Pārējie -11,5 -4,5
Starpība +11,5 -1,4
KOPĀ
Latvieši -5,9
Pārējie -16,0
Starpība +10,1

Un, ja reiz ir skaitļi, var tos rādīt uzskatāmāk attēlā:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2015

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši — otras Latvijas pasaulē nav;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” līberāļu etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu nosedz plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina notikumi Ukrainā un Rietumeiropā, ja kāds tāpat nebija sapratis).

Var salīdzināt skaitļus ar iepriekšējiem gadiem.

2014.:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2014

2013.:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2013

2012.:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji

Redzams, ka laiks darbojas latviešu labā, taču aug plaisa starp dabiskās kustības un migrācijas ietekmi. Bīstamākais, kas notiek — iebraukšana. Migrantu plūsma uz Latviju ir tāda, ka pēdējos divus gadus migrācija pirmo reizi kopš 1988.gada atkal kaitē latviešiem — paldies termiņuzturēšanās atļauju aizstāvjiem un citiem migrantu sūkņiem. Un šogad, paldies vēlreiz, piebiedrojusies 3.pasaules imigrantu iepludināšana.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 5 Comments »

Latvieši, gatavojieties nigēriešiem, puštuniem un romietēm


Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka valdība 31.maijā apstiprinājusi tautību klasifikātoru un tā noteikumus. Papildināts ar 16 jaunām tautībām, 4 tautu nosaukumi mainīti. Rosības cēlonis nav akadēmiska interese, bet valsts iestāžu gatavošanās nebijušu imigrantu ievešanai Latvijā. Kā pieklājīgi minēts ziņā:

Ņemot vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšlikumu un aktuālās migrācijas tendences, Tautību klasifikators papildināts ar 16 jauniem tautību nosaukumiem..

Un MK noteikumu annotācijā:

..migrācijas rezultātā valstī tiek reģistrēti arvien vairāk dažādu valstu iedzīvotāji, kuru tautība līdz šim nebija iekļauta klasifikācijā.

Arabi klasifikātorā laikam ir no pirmās dienas, bet zīmīgi, no kuŗām valstīm ir jaunieviestās tautības:

Tautība Valsts
nigērietis Nigerija, Nigera
puštuns Afganistana, Pakistāna
hazārs Afganistāna
bakongs Kongo Rep., Kongo DR, Angola
oroms Aitiopija
amhars Aitiopija
Palestīnas arābs Palestīna
berbers Ziemeļafrika
tuaregs Nigera, Mali, Alžirija
jorubs Nigerija, Benina
igbo Nigerija
hutu Ruanda, Burundi, Kongo DR
tutsi Ruanda, Burundi, Kongo DR
dinks Dienvidsūdāna
tamils Indija, Šrilanka
aimaks Afganistāna

Viegli mulsina, ka latviešu valodas īpatnību dēļ ‘nigērieši’ ir gan Nigerijas, gan Nigeras iedzīvotāji. Labi, ka valsts piederību aizstāj precīzāka tautība. Tiesa, nav līdz galam skaidrs, uz ko attiecas valsts piederība (‘nigērieši’, ‘afgāņi’). Hausi, jorubi, igbo paši par sevi, bet fulbi un citas atsevišķi neizdalītas Nigerijas tautas — ‘nigērieši’?

 Tautību nosaukumu maiņa dēvēta par precīzēšanu, bet, kā pareizi melns uz balta norāda čivinātājs MB:

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 5 Comments »

Pašnāvība — 2015.gads Eiropai


"Reuters" foto

Nelegāli imigranti pieprasa ielaist viņus Maķedonijā. “Reuters” foto

Domājot par pavadīto 2015.gadu un turpmāk gaidāmo mūsu pasaules daļā, viegli saprast, kas bijis galvenais notikums — nelegālu trešās pasaules (īpaši musulmaņu) imigrantu iebrukuma sākšanās Eiropā. Grūtāk jau izspriest, kā precīzāk saukt ES polītiku vairs nesargāt valstu robežas, kuŗa izraisījusi iebrukumu — pašnāvība vai slepkavība. Tās taču visai atšķirīgas lietas, vai ne? Slepkavība tā būtu, jo valdošā līberālā elite negrasās nonāvēt sevi, bet eiropiešu tautas — ne cilvēkus fiziski, bet cilvēku kopību. Pašnāvība tā būtu, jo elite, lai cik nīst savu tautu un baidās tās, tomēr ir tautas daļa. Tāpat vartuŗus amatā nosēdinājis lielākoties nav ārējs spēks, bet pašu tauta. Un daudzviet Eiropā vēl diezgan liela daļa tautas dzīvo “refugees welcome” lemingu apmātībā. Visbeidzot — līberāļu polītika ir pašnāvnieciska arī pret līberālismu. Jo kāds vēl līberālisms šarījas apstākļos? Šo apsvērumu dēļ esmu atzinis piemērotāku pašnāvības vārdu.

Bet kāpēc vispār runa par nāvi? Jā, 2015.gada imigranti nav nekas principiāli atšķirīgs no tiem miljoniem, kas saplūduši Vecajā Eiropā iepriekšējos gadu desmitus, bet organiski piebiedrojas tiem. Principiāli atšķirīgs kļuvis ieplūšanas ātrums: pērn sākusies masu imigrācija tādā apjomā, kas ilgtermiņā iznīcinās pamattautas, kuŗu zemē imigranti apmetīsies vai tiks savesti. Kaitējums pamattautai gan sākas daudz agrāk, jo arī dēmografijā kvantitāte pāraug kvalitātē — imigrantu skaitam pārsniedzot noteiktu daudzumu, tie pāriet no piemērošanās pamattautai uz tās pakļaušanu, un musulmaņu imigrācija sāk apdraudēt pamattautu vēl zemākā īpatsvarā nekā krievu. No šī izriet neliela piezīme: dziļi maldinoši un melīgi ir izmantot paraugimigrantu, kuŗš pilnībā iekusis pamattautā, par argumentu, ka pamattautu neapdraudēs arī tūkstoš vai miljons imigrantu. Tāpat skaidrs, ka starp miljons iebraucējiem noteikti arī varēs atrast kādu paraugmigrantu.

Minētais nav tikai teorētiskas pārdomas. Cīņa par to, kam būs dzīvot un kungam būt Eiropā, jau notiek. Viens rādītājs ir izvarošanas, kas imigrācijas kontekstā nav tikai seksuāls noziegums. Pakļaujamo zemju sieviešu izvarošana ir sens iekaŗošanas un pazemošanas paņēmiens. Cits piemērs ir Francijas kultūras bagātināšanās nieka desmit gadu laikā no priekšpilsētu grautiņiem līdz cilvēku slaktēšanai. Nemaz nerunāšu par tādiem “sīkumiem” kā braukšana virsū cilvēkiem, saucot: “Allāhu akbar!” un cilvēku piekaušana, kuŗi neapmierinoši atbild uz jautājumu: “Es esmu musulmanis. Un tu?” Turpinot kā līdz šim, diemžēl ir visai ticams, ka pēc desmit gadiem 13.novembŗa terrora akti, salīdzinot ar 2025.gada stāvokli, šķitīs tāds pats mazāks ļaunums, kā 2005.gada grautiņi šobrīd.

Būtiski, ka iebrukumu izraisījuši nevis cēloņi ārpus Eiropas, bet iekšēji — ES polītika. 70.—80.gados dzīvošana trešā pasaulē bija daudz nabadzīgāka un nežēlīgāka nekā tagad, taču tādu migrantu plūsmu nebija. Kas mainījies? Valdošais līberālisms saēdis polītiķu apziņu tiktāl, ka atmesta valstu robežu sargāšana — kā ārējo, tā savstarpējo. Un Šengenas nozīme ES ir gana liela, ka pastāvīgas robežkontroles atjaunošana kādā savienotā republikā vai monarķijā līdzinās Lietuvas robežkontroles ieviešanai Padomju Savienībā.

Te esam nonākuši līdz imperiju un Savienību brukšanas lietām. Attiecībā uz Krieviju arvien prognozēju sabrukšanu gadsimta vidū. Attiecībā uz ES arī skaidrs, ka tā sabruks:

  • nav tādas eiropiešu tautas, kas tai būtu dabiskā pamatā;
  • saimniecības iekārta ir visai sociālistiska un attiecīgi neefektīva;
  • valdošā “arvien ciešākas savienības” polītika visu vienādot un iznīcināt dalībvalstu neatkarību dara ES arvien ciešāk līdzīgu SPRS.

Līdz pērnā gada vidum domāju, ka ES brukšanā atpaliek no Krievijas un pati sabrukšana būs maigāka, jo ES, salīdzinot ar Krieviju, ir tuvāk dēmokratijai un tirgus saimniecībai un tai daudz vairāk citu cilvēku naudas, ko notriekt, līdz sociālismam pienāk gals. Jeb, kā rakstījis dzejnieks Tomass Eliots: “Tā beidzas pasaule/ Ne ar dārdu, bet smilkstiem.” Tāpēc, kad gada vidū visiem mutē bija Grieķija un tas, vai tā paliks eirozonā, atļāvos izteikt viegli pārbaudāmu prognozi:

Vienalga, kā grieķi nobalsos, nekādas grizejas un drachmas nebūs. Jo grieķu sociālismam gan izsīkusi citu cilvēku nauda — bet ES sociālismam vēl ne. Tāpēc Grieķija apsolīs kaut ko darīt, un ES izsniegs nākamo citu cilvēku naudas devu. Abas puses pasludinās uzvaru. Līdz nākamai reizei. Jo slimības cēloņi nav novērsti. Ne Grieķijā, ne ES. Un lēkmes būs arvien smagākas. Līdz kritīs vēl viena pūstoša imperija.

Varu ar gandarījumu secināt, ka attiecībā uz Grieķiju prognoze pilnībā piepildījusies. Taču robežu nesargāšana un imigrantu iebrukums stāvokli mainījuši attiecībā uz ES: izskatās, kultūretniski konflikti to piebeigs drīzāk nekā sociālisma izčākstēšana. Turklāt piebeigs abos variantos. Ja kaut pāris eiropiešu tautu pašaizsardzības nolūkā aiziet no Šengenas — viss, norakstīts, kas tā vairs par Savienību. Ja ES kopā ar imigrantiem izdodas apspiest eiropiešus un turēt robežas vaļā Afrikas 1,1 miljardam un Azijas 4,3 miljardiem — Eirabijai un Eirafrikai tāda Eiropas Savienība vairs nebūs vajadzīga. Pagaidām, protams, var prognozēt, ka ES centīsies turēt robežas vaļā, cik vien iespējams, citādi kļūs skaidrs, ka arī šai Savienībai “arvien ciešākas savienības” princips ir atgriezenisks. Tomēr 2015.gadā ES izvirzījusies vadībā sociālistiskā sacensībā ar Krieviju, kuŗš drīzāk sabruks.

Par iespējamo attīstību, tās variantiem un variantu ticamību iesaku izlasīt un pārdomāt matēmatiķa Džona Dārbišīra “Piecus scēnārijus baltajai pasaulei” un diskusiju, vai iespējams miermīlīgs vai vismaz kārtīgs risinājums. Latvieši pēdējos gados vairākkārt apliecinājuši, ka spēj mobilizēties un uzvarēt draudus savai tautai un valstij — vienalga, vai tos radījuši ārēji spēki, vai nodevīgi latviešu polītiķi —, taču par visām eiropiešu tautām neesmu drošs. Tāpēc pieļauju, ka līberāļiem kopā ar trešās pasaules kolonistiem var izdoties kādu vietu par Eiropas Afganiju, Irāku, Siriju vai Eritreju pataisīt. Un miermīlīga risinājuma varbūtība diemžēl samazinās ar katru tūkstoti jaunu imigrantu.

Apbrīnojama sagadīšanās


  1. 8.jūnijā kļūst zināms, ka pērn pirmo reizi kopš 1991.g. latviešiem bijis pozitīvs dabiskais pieaugums: +240.
  2. Mēnesi vēlāk, 6.jūlijā “Vienotība” un zaļzemnieki nolemj Latvijā ievest 250 sveštautiešu.
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 6 Comments »

Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2014.gadā


Centrālā statistikas pārvalde priekš kāda laika publicējusi 2014.gada dēmografijas procesu rādītājus, arī tautību griezumā. (Vienīgais, kā vēl šobrīd nav — mūža ilgums.) Tāpēc var pievērsties, piemēram, jautājumam, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā — un vai vispār. Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2014.g. skaitļi:

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 12,9 12,7 3,2 7,9 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 7,7 16,7 8,4 12,1
Starpība +5,2 +4,0 -5,2 +4,2
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši +0,2 -4,7
Pārējie -9,0 -3,7
Starpība +9,2 -1,0
KOPĀ
Latvieši -4,5
Pārējie -12,7
Starpība +8,2

Un, ja reiz ir skaitļi, var tos rādīt uzskatāmāk attēlā:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2014

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši — otras Latvijas pasaulē nav;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” līberāļu etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu nosedz plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina notikumi Ukrainā, ja kāds tāpat nebija sapratis).

Var salīdzināt skaitļus ar iepriekšējiem gadiem.

2013.:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2013

2012.:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji

Redzams, ka pērn gan laiks darbojies latviešu labā, taču mazāk nekā iepriekš. Bīstamākais, kas notiek — iebraukšana. Migrantu plūsma uz Latviju bijusi tāda, ka pērn pirmo reizi kopš 1988.gada migrācija kaitējusi latviešiem — paldies termiņuzturēšanās atļauju aizstāvjiem un citiem migrantu sūkņiem. Un atkal tāpat kā tolaik runa ir par migrantiem no Krievijas.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 3 Comments »

Vēlētāju aktīvitātes maiņa 2011.—2014.g. atkarībā no viņu mājas valodas


Iepriekš esmu minējis, ka 2014.g. Saeimas vēlēšanās, salīdzinot ar 2011.g., mazinājusies krievu dalība, bet latviešu mainījusies maz. Lai pārbaudām iespaidu, liekot grafikā vēlētāju aktīvitātes maiņu 2011.—2014.g. pret vēlētāju mājas valodu (viss pašvaldību griezumā). Iznākums ir tāds:

 Aktīvitāte un valoda 2011-14

Redzams, ka tiešām krievu galā aktīvitātes maiņa bijusi uz leju (visās pašvaldībā, kur latviski runā mazākums, aktivitāte kritusi), bet latviešu galā puslīdz pa nullēm. Turklāt tai murskulī, kas sākas no 93% latviešu valodas īpatsvara, varbūt pat vairākumā ir pašvaldības, kur aktīvitāte augusi. Tāpat redzams, ka aktīvitātes maiņa mainās plūdeni līneāri (līneāru regresiju ar parametriem uzvilku).

Bet kas ir tie daži ekstrēmie punkti atšķirīgā krāsā? Tās ir pašvaldības, kur aktīvitātes maiņu noteikušas zināmas citas lietas.

Kas gan ir tas sarkanais punkts, kur latvieši tikko puse, bet aktīvitāte lēkusi kā nekur citur Latvijā? Protams, “Vienotības” Dzintara Zaķa Viļēnu novads!

Un kas tas zaļais, kur aktīvitāte kritusi kā nekur citur? Gaŗkalne. Tur Berģu kultūras namā Rīgas pilsētas territorijā 2011.g. bija Vidzemes vēlēšanu apgabala Gaŗkalnes novada iecirknis, bet 2014.g. tais pašās telpās arī — Rīgas pilsētas iecirknis. 2011.g. rīdziniekiem, kas atnāca uz tuvējo iecirkni, bija jābalso Gaŗkalnes novadā, bet pērn vēlētāji jau varēja izvēlēties, par kuŗa apgabala sarakstiem balsot — Rīgas vai Vidzemes. Iznākumā, protams, jūtami kritās balsotāju skaits Gaŗkalnes novada iecirknī.

Un kas ir tie divi zilie, kur nākamā lielākā aktīvitātes krišanās? Carnikava un Saulkrasti — vienīgās pašvaldības, kur 2011.g. aktīvitāte pārsniedza 100%. Kā var aktīvitāte pārsniegt 100%? Jo Latvijā ir vēlētājam ļoti ērta un patīkama balsošanas kārtība: viņš nav piesiets iecirknim un var balsot jebkur Latvijā vai ārzemēs bez iepriekšējas pieteikšanās, bet dalību vēlēšanās apliecina ar zīmoga iespiešanu pasē. Carnikavā un it īpaši Saulkrastos daudzi dzīvo nedeklarējušies. Papildus tam daudzi sestdienās (atgādinu, arī vēlēšanas notiek tieši sestdienā) dodas uz turieni strādāt savā dārzā vai vienkārši atpūsties. Bet kāpēc 2014.g. mazāk? Tāpēc ka pērn vēlēšanas notika vēlākā gadalaikā: 2011.g. 17.septembrī, bet 2014.g. — 4.oktobrī, pusmēnesi tālāk no vasaras un pusmēnesi tuvāk ziemai. Tāpēc abās pašvaldībās vienkārši bija mazāk klātesošu iedzīvotāju (attiecīgi arī vēlētāju).

Un kas tas lillā virs zilajiem, bet tomēr zem pamatmasīva? Ādaži. 2011.g. tieši vēlēšanu laikā Ādažu poligonā notika Zemessardzes mācības, un simtiem zemessargu devās uz Ādažu iecirkni balsot. Eku pat ziņa saglabājusies.

Atmetot piecus ekstrēmus punktus, kur aktīvitātes maiņu noteikušas zināmas citas lietas, iegūstam viegli atšķirīgu ainu:

 Aktīvitāte un valoda 2011-14 bez 5

Attīrītā veidā latviešu un krievu aktīvitātes maiņas atšķirība kļuvusi maķenīt lielāka: iepriekš y vērtība, ja x=0 (pilnīgi krieviska vide), bija 88,46%, tagad 88,05%; ja x=1 (pilnīgi latviska vide), iepriekš y bija 99,86%, tagad 100,46%. Bet saistības mērs R² starp vēlētāju mājas valodu un viņu aktīvitātes maiņu vēlēšanās — divreiz ciešāks!

Tā ka varu vēlreiz atkārtot: atšķirībā no 2011.g. vēlēšanām, kur latviešu un krievu aktīvitāte bija līdzīga, 2014.g. Krievijas iebrukums Ukrainā latviešus mobilizēja balsot, bet krievus (un pārkrievotus nekrievus) pamudināja pirmoreiz nopietni pārdomāt, vai viņi tiešām grib dzīvot Kremļa marionešu režīmā. Vērā liekama daļa saprata, ka negrib vis, atkrita no “Saskaņas” un palika mājās. Laiks rādīs, vai šis ir pirmais solis Ukrainas virzienā, kur ir miljoniem krievvalodīgu ukraiņu nācionālistu, vai kritīs atpakaļ kolonistu mentālitātē.

Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2013.gadā


Centrālā statistikas pārvalde priekš kāda laika publicējusi 2013.gada dēmografijas procesu rādītājus, arī tautību griezumā. Līdz šim biju aizņemts ar Eiroparlamenta vēlēšanu aprakstīšanu, bet nu varu pievērsties kam citam. Piemēram, jautājumam, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā (un vai vispār). Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2013.g. skaitļi:

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 11,0 12,4 2,6 8,8 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 8,8 17,1 6,7 15,1
Starpība +2,2 +4,7 -4,1 +6,3
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši -1,4 -6,2
Pārējie -8,3 -8,4
Starpība +6,9 +2,2
KOPĀ
Latvieši -7,6
Pārējie -16,7
Starpība +9,1

Un, ja reiz ir skaitļi, var tos rādīt uzskatāmāk attēlā:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2013

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā. Zīmīgi, ka visvairāk latviešu labā darbojas tieši izbraukšana. Arī tas viegli izskaidrojams — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu nosedz plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina notikumi Ukrainā, ja kāds tāpat nebija sapratis).

Var salīdzināt skaitļus ar iepriekšējo, 2012.gadu:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji

Dabiskā kustība palikusi tāda pati, bet migrācija iepriekš darbojās latviešu labā vēl vairāk. Tiesa, arī pērn latvieši, būdami 63% iedzīvotāju, bija <1/2 izbraukušo. Izsakot to pašu citādi — no tāda cilvēku skaita, no kāda latviešiem izbrauca četri, sveštautiešiem izbrauca septiņi.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 9 Comments »

Vēlētāju sadalījums pēc mājas valodas pašvaldību griezumā


Sabiedrības ievērībai piedāvāju balsstiesīgo pilsoņu sadalījumu pēc mājas valodas pašvaldību griezumā pēc 2011.gada 1.marta tautskaites datiem. Kas vēlas, ekselītis ir te. Katrs pats var pārbaudīt valodas saistību ar partiju un partiju puduŗu panākumiem vēlēšanās. Iedvesmai varu norādīt uz neticami augstu (0,993) korrelāciju ar 2012.gada valsts valodas nobalsošanas iznākumu, kā arī to, ka “Saskaņas centra” 2011.gada Saeimas vēlēšanu skaitļi valodai ir vēl tuvāki nekā tautībai (0,978 korrelācija pret 0,966). Un, protams, šogad gaidāmās vēlēšanās vismaz divreiz varēs pārbaudīt vēlētāju valodas saistību ar polītisko grupējumu sniegumu.

Pašvaldība Balsstiesīgi latviešu krievu cita
Latvija 1384983 72,82% 26,70% 0,48%
Rīga 393559 58,59% 40,90% 0,51%
Daugavpils 56525 12,65% 85,93% 1,41%
Jelgava 37868 70,81% 28,25% 0,94%
Jēkabpils 16785 70,01% 29,34% 0,65%
Jūrmala 31782 63,78% 35,50% 0,72%
Liepāja 43935 75,43% 23,96% 0,60%
Rēzekne 24145 40,80% 58,92% 0,28%
Valmiera 18973 91,47% 8,11% 0,42%
Ventspils 23053 74,70% 23,56% 1,74%
Aglonas novads 2997 52,94% 46,78% 0,28%
Aizkraukles novads 6372 79,20% 20,63% 0,17%
Aizputes novads 7164 99,39% 0,52% 0,09%
Aknīstes novads 2223 96,30% 3,37% 0,33%
Alojas novads 4103 97,73% 1,46% 0,81%
Alsungas novads 1167 99,26% 0,37% 0,37%
Alūksnes novads 13113 91,45% 8,29% 0,26%
Amatas novads 4323 97,25% 2,48% 0,28%
Apes novads 2968 97,90% 1,64% 0,46%
Auces novads 5198 96,20% 3,02% 0,78%
Ādažu novads 6686 82,72% 17,00% 0,28%
Babītes novads 6299 79,72% 20,08% 0,21%
Baldones novads 3938 95,19% 4,73% 0,08%
Baltinavas novads 954 92,11% 7,66% 0,23%
Balvu novads 11160 85,64% 14,31% 0,05%
Bauskas novads 18234 94,17% 5,51% 0,33%
Beverīnas novads 2486 97,91% 1,92% 0,17%
Brocēnu novads 4456 93,60% 6,23% 0,17%
Burtnieku novads 6223 92,21% 7,57% 0,22%
Carnikavas novads 4607 78,52% 21,20% 0,28%
Cesvaines novads 2185 98,78% 0,93% 0,29%
Cēsu novads 13924 94,58% 5,15% 0,27%
Ciblas novads 2253 86,04% 13,79% 0,17%
Dagdas novads 6115 46,88% 53,02% 0,11%
Daugavpils novads 16926 31,10% 68,25% 0,65%
Dobeles novads 15251 90,76% 8,76% 0,48%
Dundagas novads 3350 99,26% 0,42% 0,32%
Durbes novads 2379 99,10% 0,67% 0,22%
Engures novads 5940 95,73% 4,12% 0,14%
Ērgļu novads 2562 98,67% 1,12% 0,21%
Garkalnes novads 5020 76,97% 22,83% 0,20%
Grobiņas novads 6894 97,87% 1,94% 0,19%
Gulbenes novads 17597 94,76% 5,15% 0,08%
Iecavas novads 6092 89,75% 10,07% 0,18%
Ikšķiles novads 6500 91,43% 8,34% 0,23%
Ilūkstes novads 5885 72,28% 26,74% 0,98%
Inčukalna novads 4948 69,39% 30,48% 0,13%
Jaunjelgavas novads 4311 95,44% 4,46% 0,10%
Jaunpiebalgas novads 1871 98,76% 0,79% 0,45%
Jaunpils novads 1873 99,55% 0,45% 0,00%
Jelgavas novads 16446 84,89% 14,91% 0,20%
Jēkabpils novads 4066 96,20% 3,72% 0,08%
Kandavas novads 6726 98,68% 0,55% 0,76%
Kārsavas novads 4924 81,10% 18,87% 0,02%
Kocēnu novads 4751 95,39% 4,29% 0,32%
Kokneses novads 4191 97,44% 2,43% 0,13%
Krāslavas novads 11778 34,26% 65,12% 0,62%
Krimuldas novads 4214 98,71% 1,11% 0,18%
Krustpils novads 4523 79,32% 20,52% 0,16%
Kuldīgas novads 19204 98,62% 0,87% 0,51%
Ķeguma novads 4359 91,86% 7,70% 0,44%
Ķekavas novads 15109 82,64% 17,08% 0,28%
Lielvārdes novads 7721 94,28% 5,55% 0,17%
Limbažu novads 13858 96,40% 3,23% 0,37%
Līgatnes novads 2850 96,31% 3,57% 0,12%
Līvānu novads 9461 71,92% 27,99% 0,09%
Lubānas novads 2059 99,59% 0,41% 0,00%
Ludzas novads 10817 47,44% 52,44% 0,12%
Madonas novads 19468 95,38% 4,47% 0,15%
Mazsalacas novads 2719 98,77% 1,10% 0,12%
Mālpils novads 2644 94,54% 5,34% 0,12%
Mārupes novads 10335 79,48% 20,17% 0,35%
Mērsraga novads 1329 98,96% 0,96% 0,08%
Naukšēnu novads 1550 98,70% 1,23% 0,07%
Neretas novads 2921 96,73% 2,50% 0,77%
Nīcas novads 2856 98,09% 1,69% 0,22%
Ogres novads 25935 85,46% 14,37% 0,17%
Olaines novads 11052 54,90% 44,73% 0,37%
Ozolnieku novads 6586 84,28% 15,58% 0,15%
Pārgaujas novads 3148 99,40% 0,44% 0,17%
Pāvilostas novads 2242 98,54% 1,41% 0,05%
Pļaviņu novads 4177 88,39% 10,82% 0,79%
Preiļu novads 8474 68,94% 30,12% 0,94%
Priekules novads 4114 95,39% 1,90% 2,71%
Priekuļu novads 6049 91,02% 8,72% 0,25%
Raunas novads 2763 98,71% 1,14% 0,15%
Rēzeknes novads 21768 58,46% 41,27% 0,27%
Riebiņu novads 4372 71,63% 28,30% 0,08%
Rojas novads 3206 99,23% 0,74% 0,03%
Ropažu novads 4675 86,19% 13,57% 0,24%
Rucavas novads 1415 98,07% 1,39% 0,54%
Rugāju novads 1872 97,26% 2,74% 0,00%
Rundāles novads 2470 91,47% 8,44% 0,09%
Rūjienas novads 4451 98,80% 0,65% 0,55%
Salacgrīvas novads 6512 97,89% 1,83% 0,28%
Salas novads 2757 93,15% 6,77% 0,08%
Salaspils novads 12560 60,18% 39,43% 0,39%
Saldus novads 19111 98,09% 1,37% 0,54%
Saulkrastu novads 4499 91,10% 8,71% 0,19%
Sējas novads 1727 95,36% 4,52% 0,13%
Siguldas novads 12644 94,05% 5,73% 0,21%
Skrīveru novads 2947 96,76% 3,02% 0,22%
Skrundas novads 4040 99,03% 0,89% 0,08%
Smiltenes novads 10307 99,01% 0,84% 0,15%
Stopiņu novads 6195 67,62% 31,96% 0,42%
Strenču novads 2515 79,45% 20,09% 0,47%
Talsu novads 24408 98,47% 1,03% 0,50%
Tērvetes novads 2611 97,01% 2,66% 0,33%
Tukuma novads 22241 94,92% 4,55% 0,52%
Vaiņodes novads 1858 97,69% 1,50% 0,81%
Valkas novads 6815 88,47% 11,01% 0,52%
Varakļānu novads 2794 96,90% 3,10% 0,00%
Vārkavas novads 1701 90,65% 8,90% 0,45%
Vecpiebalgas novads 3323 99,22% 0,74% 0,03%
Vecumnieku novads 6431 97,05% 2,81% 0,14%
Ventspils novads 9270 97,31% 2,37% 0,32%
Viesītes novads 3073 96,72% 3,24% 0,04%
Viļakas novads 4403 82,01% 17,40% 0,59%
Viļānu novads 5063 51,40% 48,52% 0,09%
Zilupes novads 2358 8,25% 91,65% 0,10%

Dažas piezīmes.

Varētu vaicāt: kā tā, Rīgā latvieši 59% vēlētāju, bet Rīgas domes vēlēšanās 59% balsu dabūja “Saskaņas centrs”?! Divi cēloņi. Pirmkārt, krievi ievērojami cītīgāk aizgāja balsot. Bija kopš neatkarības atjaunošanas nebijusi — vismaz 10% — aktīvitātes starpība krievu labā. Otrkārt, latvieši tāpat kā citas tautas nav imūni pret atkarības sabiedrības uzspiešanu: jūs mums balsis, mēs jums labumus no citiem cilvēkiem atņemtas naudas. Latviešu partijas pret to necīnās, bet pašas dara Saeimas un valdības līmenī.

2011.gada Saeimas vēlēšanās “Saskaņas centrs” bija 1.vietā pēc balsu skaita vairākās samērā latviskās pašvaldībās latviešu partiju sadrumstalotības dēļ.

11 novados latviešu pēc valodas ir vairāk nekā 99% vēlētāju:

1 Lubānas novads 99,59%
2 Jaunpils novads 99,55%
3 Pārgaujas novads 99,40%
4 Aizputes novads 99,39%
5 Alsungas novads 99,26%
6 Dundagas novads 99,26%
7 Rojas novads 99,23%
8 Vecpiebalgas novads 99,22%
9 Durbes novads 99,10%
10 Skrundas novads 99,03%
11 Smiltenes novads 99,01%

Mazāk izplatītas valodas 1% sasniedz tik trīs pašvaldībās — Priekules novadā (leiši), Ventspilī (čigāni) un Daugavpilī (poļi).

Kuŗa tauta Latvijā vislabāk saglabājusi savu apziņu un kuŗa — visvājāk?


Biju lūdzis Centrālai statistikas pārvaldei visādus 2011.g. tautskaites datus un nu lielu daļu lūgtā esmu dabūjis. Paldies! Vispirms sīkums. Valodas un tautības attiecības rāda pārtautošanas plūsmu virzienu un stiprumu. Biju senāk sagatavojis pārskatu par lielākām tautībām. Secinājumi bija un ir tādi:

Ir tikai normāli, ka pēc iebraukšanas beigām sveštautieši pakāpeniski piesavinās pamattautas valodu. Nenormāli ir, ka neatkarīgā Latvijā, paldies Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” etnopolītikai, visas nekrievu tautas pārkrievojas (pat latvieši!). Nenormāli, ka tāpēc tikai 1/139 baltkrievu runā savā valodā. Un vēl nenormāli, ka tāpēc latviešu īpatsvara lūzumpunkts, virs kuŗa pārtautošana darbojas latviešu labā, aug — no 53% 1989.gadā līdz 57% 2000.gadā un 63% 2011.gadā.

Var piebilst, ka šogad kļuvis acīmredzams: aplamai etnopolītikai — acu pievēršanai uz pārkrievošanu var būt pagalam nepatīkamas militāri polītiskas sekas.

Tomēr grafikā, kas rāda dažādu tautu dzimto (mājas) valodu, pāris zobu vietās rēgojās caurums. Nu varu caurumus aizpildīt, jo esmu saņēmis 2011.g. tautskaites ziņas par žīdu un čigānu mājas valodu. Savādi vien, ka CSP nav atsevišķi izdalījusi savas valodas lietošanu. Tāpēc esmu pieņēmis, ka visi žīdi un čigāni, kas runā citā, ne latviešu vai krievu, valodā, runā savā valodā — jo tādu, kas tiešām mājās runā vēl citā (ne savā, latviešu vai krievu) valodā, ir niecīgs skaits. Lūk, pilns grafiks:

Pārtautošana 1989—2011

Un, atbildot virsrakstā minētos jautājumus: neskaitot latviešus un krievus, vislabāk savu apziņu saglabājuši čigāni (3/5), bet vissliktāk — baltkrievi (1/139). Visvairāk pārkrievoti gan žīdi (91,7%). Un vēl var likt aiz auss, ka čigānu valoda ir trešā biežākā mājas valoda Latvijā pēc latviešu un krievu (leišu ir ceturtā).

Nākamreiz: kur un cik lielā mērā ir Latgale.

%d bloggers like this: