140 vārdu: Krievijas ciemu un pilsētu tautības kartēs


Uzgāju internetos, ka censonis, laikam vārdā Oļegs Lisovskis, taisa un liek savos emuāros Krievijas apgabalu un republiku tautību kartes. (Arī visu ko citu, bet to skatieties paši.) Konkrētāk, tautību sastāvu visās apdzīvotās vietās ar >100 iedzīvotājiem pēc 2010. gada tautskaites datiem. Visu cieņu! Lūk, Astrachaņas apgabals, ko krievi palēnām zaudē kazachiem:

Turklāt redzamas ne tikai tautas, bet arī apdzīvojuma īpatnības. Piemēram, Komi apdzīvota gar upēm un Vorkutas dzelzceļu, turklāt komieši ir gar upēm, kā vēsturiski bijuši, bet krievi savesti un sabraukuši gar dzelzceļu, kas pāršķēlis zemi uz pusēm:

Atliek vien vēlēties, kaut Latvijas statistiķi būtu kaut kur publiski ielikuši tautskaites ziņas par tautību (valodu) sastāvu pa apdzīvotām vietām un lielākās pilsētās, piemēram, pa tautskaites iecirkņiem. Maņjāki, kas paveiktu tālāko, gan jau atrastos. Diemžēl ir tik pagasti un pilsētas, Rīgas dzīvojamie rajoni, 1 km² šūnas un 1 ha šūnas lielākās pilsētās…

Advertisements

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: 2017. g. otrā pusgada ziņas


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gadumijas statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos par 9,3% jeb 180 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2110 tk pret 1930 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (50 972 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā sveštautiešu uzņemšana pilsonībā pret, tāpēc 2017. gada otrā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,38‰ un šī gada sākumā bijis 72,93% (atmetot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2007. gada rudens:

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo vienpadsmit gadu svārstības notikušas pusprocenta robežās:

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, šogad Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par ¼% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Rīgas domes vēlēšanās ar dēmografisku atveseļošanos nepietika, lai latvieši atgūtu varu savā galvaspilsētā, taču lieta turpinās:

Aptuveni 3 tk starpība pusgadā būtu 24 tk četros gados. Protams, ne visi ir pilsoņi un ne visi ir pilngadīgi. Vēlētāju un iedzīvotāju skaita attiecība Rīgā ir 59,5%, tātad runa varētu būt par 14 tk vēlētāju. Bet ne visi vēlētāji aiziet balsot. Pērn Rīgas domes vēlēšanās vēlētāju aktīvitāte bija 58,7%, tātad runa varētu būt par 8 tk balsotāju. Tais pašās vēlēšanās viena deputāta vieta bija aptuveni 4 tk balsu vērta, tātad dēmografijas dzirnas 2021. gada Rīgas domes vēlēšanās varētu pārmalt latviešu labā pāris mandātu. Atgādinu, ka pērn “Saskaņa” (ar GKR) ieguva 32 vietas no 60.

Populārākie vīriešu un sieviešu vārdi pašvaldībās 2017. gadā


Biju kaut kad 2016. gadā rakstījis par populārākajiem vīriešu un sieviešu vārdiem pašvaldību griezumā. Tagad, pārskatot Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapu, atradu, ka stāstam ir turpinājums — populārākie vārdi 2017. gada sākumā. Un ne tikai: ir vēl turpinājums atpakaļ — populārākie vārdi 2011. gada tautskaites brīdī. Un tas ļauj ne tikai vienkārši vērot, kur kuŗi personvārdi biežāki, bet arī skatīties pārmaiņas laikā.

Bet vispirms 2017. gada aina. Vīriešiem vienkārši — latviskais Jānis pret krievisko Aleksandru:

Sievietēm sarežģītāk — vairāki latviešu vārdi, no kuŗiem visbiežāk Anna; tad katoliskā Valentīna; tad krieviskā Jeļena un Tatjana:

Salīdzinot ar 2011. gadu, vīriešiem notikusi tikai sīka maiņa: Liepājā Aleksandra vietā Jānis, bet Jūŗmalā otrādi. Sievietēm atkal sarežģītāk. Maiņās iesaistīts padsmit vārdu, turklāt skaidrs, ka maiņa Rīgā būtu svarīgāka par maiņu Alsungā. Turklāt statistiķi reizēm vienā pašvaldībā minējuši divus vai pat trīs populārākos vārdus. Pieņemot tomēr katru pašvaldību par vienu vienību, vairāku vārdu neto maiņa lielāka par vienu vienību:

  • Līga +3 1/2;
  • Inese +3 1/6;
  • Valentīna +2;
  • ..
  • Tatjana -2;
  • Ilze -2 1/3;
  • Anna -10.

Tātad Annas, kaut joprojām visbiežāk sastopamas, tomēr zaudē pozicijas. Papētot sīkāk, zaudējušas Līgām (6 pašvaldības), Valentīnām (3,5) un Inesēm (3 1/3).

140 vārdu: spilgts grafiks — pamattautas īpatsvars Latvijā un Vācijā


Pēc jaunākām ziņām, Latvijā latviešu ir 63,4% iedzīvotāju, savukārt vāciešu Vācijā 77,5% (šobrīd un noapaļojot var teikt, ka 64% un 77%). Taču virzība pretēja: Latvija lēnām atgūstas no krievu laika kolonizācijas, Vācijā kolonizācija notiek šobrīd, turklāt straujāk nekā pie mums 70.—80. gados. Daiļrunīgs ir pamattautu īpatsvara salīdzinājums dažādās vecumgrupās pēc Latvijas un Vācijas statistiķu datiem.

Var redzēt, ka priekš aptuveni 70 gadiem latvieši cieta smagā dēmografiskā katastrofā — un var redzēt, ka Latvija atgūstas no tās un latviešu vara augs arī turpmāk, ja vien nebūs pilsonības dāļāšanas un jaunas migrantu iepludināšanas. Tāpat var redzēt, ka jaunākās vecumgrupās latviešu stāvoklis Latvijā labvēlīgāks nekā vācu stāvoklis Vācijā. Aplami gan būtu pārmest, ka vācieši paši vainīgi — dzemdējiet bērnus, un viss būs kārtībā. Nē, ja arī vācu dzimstība būtu migrantu līmenī, tad tik un tā imigrācija pāris paaudzēs it viegli var iedzīt vāciešus mazākumā.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 5 Comments »

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: 2017. g. pirmā pusgada ziņas


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gada vidus statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos joprojām par 180 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2117,4 tk pret 1937,7 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (49 783 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā sveštautiešu uzņemšana pilsonībā pret, tāpēc 2017. gada pirmā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,43‰ un šī gada sākumā bijis 72,90% (atmetot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2007./2008. gada mijas:

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo desmit gadu svārstības notikušas pusprocenta robežās:

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, nākamgad Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par ¼% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Rīgas domes vēlēšanās ar dēmografisku atveseļošanos nepietika, lai latvieši atgūtu varu savā galvaspilsētā, taču šodienas Saeimas balsojums neuzspiest Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem mudina domāt, ka vismaz tuvākā nākotnē ļaundarību paplašināt pilsoņu loku nebūs un dēmografijas dzirnas turpinās malt arī polītiku.

Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2016. gadā


Šodien (nu jau vakar) gadījās saruna par dēmografijas un migrācijas lietām, kas atgādināja, ka neesmu šogad vēl ielicis rakstu par latviešu dēmografijas mača rezultātu. Nu lieku. Proti, jautājums ir, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā — un vai vispār. Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2016. gada skaitļi (nezināmas un nenorādītas tautības piederīgie rēķinos nav iekļauti):

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 13,2 13,1 2,5 8,5 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 5,6 17,7 6,6 13,4
Starpība +7,6 +4,6 -4,1 +4,9
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši +0,1 -6,0
Pārējie -12,1 -6,8
Starpība +12,2 +0,8
KOPĀ
Latvieši -5,9
Pārējie -18,9
Starpība +13,0

Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn latviešu dēmografisko procesu intensitāte palikusi aptuveni tāda pati, taču vairāk sveštautiešu izbraukuši (īpaši ukraiņi: par 614), kā arī samazinājusies sveštautiešu dzimstība (piemēram, krieviem par 285 mazāk) un iebraukšana. Trešās pasaules migrantu ievešana iezīmējusi jaunu, bīstamu tendenci, kas absolūtos skaitļos gan bijusi mazāka par citu sveštautiešu iebraukšanas kritumu (krievi par 433 mazāk, ukraiņi par 383, baltkrievi par 163). Kopumā pērn latviešu pārsvars dēmografijas mačā bijis lielāks nekā 2015. gadā:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2015

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši — otras Latvijas pasaulē nav;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” līberāļu etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu atsveŗ plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina notikumi Ukrainā un Rietumeiropā, ja kāds tāpat nebija sapratis).

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos un Rīgas tautībām


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gada sākuma statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos joprojām par 176 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2129,3 tk pret 1953,0 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (48 489 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos un Rīgas tautībām.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā natūrālizācija pret, tāpēc 2016. gada otrā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,27‰ un šī gada sākumā bijis 72,85% (neskaitot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2008. gada jūlija:

latviesu-ipatsvars-pilsonos-2017-janvaris

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo desmit gadu svārstības notikušas nepilna procenta robežās:

latviesu-ipatsvars-pilsonos-2017-janvaris-no-0

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, nākamās Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par 0,2% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Bet tuvākās vēlēšanas nav Saeimas, bet pašvaldību jau pēc trīs mēnešiem, un svarīgākās no tām, protams, Rīgas domes. Arī te līdzīgi var izšķirties viens mandāta liktenis, taču varbūtība pamaza, jo 1/60 (Rīgas domē 60 deputātu) ir 1,7%, daudz vairāk nekā 0,2% vispārējas vēlētāju sastāva maiņas.

Toties Rīgas vēlētāju kopumu daudz vairāk nekā vispārēja pilsoņu sastāva latviskošanās ietekmē migrācija un dzīvesvietas deklarēšanas kampaņas. Lūk, kā mainījies Rīgas tautību sastāvs kopš 2013. gada vidus, tātad, var teikt, iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām:

rigas-iedz-sk-pa-tautam-2017-janvaris

Pēdējā pusgadā Rīga atkal kļuvusi mazliet latviskāka — visai līdzīgi kā 2015. gada otrā pusgadā. Protams, ir vairākas pārejas, kamēr no iedzīvotājiem nonāk līdz derīgām balsīm vēlēšanās, tomēr tuvināti pietiek ar aplēsi, ka tautību maiņa no 2013. gada vidus līdz gaidāmām domes vēlēšanām 3. jūnijā pārsniegs 1/60 iedzīvotāju sastāva. Un jā, vēl līdz 5. martam var deklarēt dzīvesvietu pašvaldībā, kur balsot (ja līdz šim tās nesakrīt).

%d bloggers like this: