Valodas Latvijā: latvieši un latviešu valoda

Kā solīju, rakstu par latviešiem un latviešu valodu. Un būs visai gaŗi, jo daudz rakstāma. Vispirms — latviešu mājas valodas īpatsvara karte (avots: pagaidām vēl nepublicēti Centrālās statistikas pārvaldes apkopoti 2011.g. tautskaites dati par tautību un valodu pilsētās un pagastos) un salīdzinājumam vēlreiz latviešu tautības īpatsvars.

 

Iepriekšējā ierakstā minētais te redzams vēl skaidrāk. Latviskākās vietas (kartē tumši zaļas) kļuvušas latviskākas, nelatviskākās (kartē sarkanas) — nelatviskākas. Pārtautošanas virziens un apmērs redzams latviešu valodas un latviešu tautības īpatsvara starpības kartē.

Der atcerēties, ka valsts mērogā starpība ir aptuveni nulle. Latviešiem normālos apstākļos turas pozitīva starpība apmēram +5% līmenī vai maķenīt zemāk. Augstāka tā Leišmalē, kur to rada leišu latviskošanās — līdz pat +21,7% Vadakstes pagastā, kur 73,7% latviešu un 22,7% leišu, bet latviski mājās runā 95,4%. Zemāka, bet pozitīva starpība ir kā pavisam latviskos, tā iekrievinātos apvidos. Vietās, kas nav vairs iekrievinātas, bet pārkrievotas, starpība negātīva: latvieši turpina pārkrievoties. Galvenie tādi areāli divi: viegla latviešu pārkrievošana notiek Lielrīgā un smaga — valsts dienvidaustrumos. Vissmagāk bijušā Krāslavas rajonā — līdz pat -36,2% Bērziņu pagastā, kur 67,8% latviešu, 15,0% krievu un 13,0% baltkrievu, bet mājās latviski runā vien 31,6%, toties krieviski 68,4% — un neviens baltkrieviski vai kādā citā valodā.

Jāliek tomēr vērā, ka absolūta starpība nav gluži korekts rādītājs. Proti, pagastā, kur 95% latviešu, starpība nevar būt augstāka par +5% un arī Skrudalienā, kur 8,7% latviešu, starpība zemāka nekā apkārtējos pagastos, kur visos tā pārsniedz -10%. Tāpēc jārēķina relātīvā starpība. Un to var darīt visādi.

Var rēķināt tā, kā esmu rēķinājis, salīdzinot “par” valsts valodas nobalsošanā ar SC+PCTVL balsīm. Proti, pārrēķināt valodas un tautības starpību attiecībā — kāda neto daļa sveštautiešu latviskā vidē latviskojušies, kāda neto daļa latviešu nelatviskā vidē zaudējuši savu valodu un par kādu neto daļu vairāk kļuvis sveštautiešu jauktā vidē.

Salīdzinot ar starpības karti, robeža starp sārto un zaļgano, tas ir, augumu un rukumu, protams, nav mainījusies, taču sarkanā un zaļā toņi gan. Lielākā daļa zaļganā kļuvusi sulīgi zaļa, apliecinot, ka +5% latviešu valodas un tautības starpība latviskos apvidos nozīmē lielākās sveštautiešu daļas latviskošanos.

Var rēķināt arī tā, kā darīju kaut kad sen attiecībā uz 2000.gada tautskaites iznākumiem, un salīdzināt latviskojušos un pārkrievojušos skaitu.  Tad līdzsvars rādīs līmeni, kādā latviešos un krievos satek vienlīdz daudz pārtautoto. Toreiz ieguvu tādu karti:

Tagad tā visai līdzīga, tomēr maķenīt citāda:

Galvenais līdzīgais tas pats, kas visām tautības kartēm — stiprāks pārkrievošanas areāls dienvidrietumos un vājāks — valsts vidienē. Ārpus tiem punktveida pārkrievošana. Redzami arī trīs latviskošanās areāli — stiprāks Kursā un vājāki Vidzemē un Sēlijā, kuŗus atdala nelatviskāks Daugavas ceļš. Salīdzinot abas tautskaites, Lielrīgas—Zemgales pārkrievošanas areāls sarucis, tāpat mazinājušies un vājinājušies pārkrievošanas punkti citur Latvijā. Kursā, šķiet, veidojas stipras latviskošanās vienlaidus areāls, savukārt dienvidaustrumos pārkrievošana iet plašumā un dziļumā.

Nobeigumā — latviskākās un nelatviskākās territoriālās vienības (pilsētas un pagasti) pēc latviešu mājas valodas.

Latviskākās:

1. Palsmanes pagasts — 99,77% (2 iedzīvotāji mājās runā krieviski);
2. Matkules pagasts — 99,66%;
3. Īves pagasts — 99,58%;
4. Druvienas pagasts — 99,57%;
5. Jaunlaicenes pagasts — 99,55%;
6. Inešu pagasts — 99,54%;
7. Cīravas pagasts — 99,47%;
8. Lubāna — 99,45% (latviskākā pilsēta);
9. Ēdoles pagasts — 99,42%;
10. Īvandes pagasts — 99,39%.

Nelatviskākās:

1. Demenes pagasts — 1,3%;
2. Vecsalienas pagasts — 2,0%;
3. Skrudalienas pagasts — 2,3%;
4. Biķernieku pagasts — 2,8%;
5. Salienas pagasts — 3,0%;
6. Istras pagasts — 3,1%;
7. Tabores pagasts — 3,3%;
8. Piedrujas pagasts — 3,7%;
9. Laucesas pagasts — 4,2%;
10. Indras pagasts — 4,9%.