Viens no trīs procesiem, kas kādā vietā maina tautību sastāvu, līdzās dabiskai kustībai (dzimšana un miršana) un migrācijai (ieceļošana, izceļošana) ir pārtautošana jeb asimilācija — pāreja citā tautā. Pārtautošanas virziens un stiprums atkarīgs no vairākiem apstākļiem:
- pirmkārt, no tautību samēra — mazākas tautas pāriet lielākās;
- otrkārt, no atsevišķu tautību pievilcības un noturības;
- treškārt, no etnopolītiskās vēstures.
Kā ir Latvijā? Diemžēl migrācijas uzskaite mūsdienās ir zemākā līmenī nekā priekš 90 gadiem, tāpēc pilnīgi precīzu ziņu par pārtautošanu nav. Labākais, kas ir — 2011.gada tautskaites dati par dažādu tautību mājās runāto valodu. Neiedziļinoties mazāk svarīgās lietās (piemēram, kāpēc tik daudz nezināmas valodas un ko ar to darīt), arī neapstrādātas tautību valodas ziņas rāda, kā ir ar pārtautošanu Latvijā. Cik kuŗai tautai piederīgo kuŗā valodā pārgājuši, var uzskatāmi attēlot, rādot plūsmas proporcionāli pārgājušo skaitam, bet tautu nosaukumus — proporcionāli piederīgo skaitam.
Īsi secinājumi:
- kaut latviešu ir 2,3 reizes vairāk nekā krievu (62,3% un 27,0% iedzīvotāju), latvieši pāriet krievos daudz vairāk nekā krievi latviešos. Latviešu pēc valodas ir aptuveni tikpat, cik latviešu pēc tautības (62,1% un 62,3%), tikai tāpēc, ka dažas tautas (leiši, čigāni, igauņi) pāriet vairāk latviešos nekā krievos;
- Latvijā šobrīd pārtautošana ir pārkrievošana, krievu pēc valodas ir ievērojami vairāk nekā krievu pēc tautības (37,2% un 27,0%);
- pārkrievošana gandrīz pilnīgi iznīcinājusi sīkākās tautas — trešā izplatītākā mājas valoda ir leišu, nieka 0,12% (vēl varētu būt čigānu, tak pētītos datos tā diemžēl nav atsevišķi rādīta).
Pārtautošanas virzienu un stiprumu var ietekmēt ar valsts etnopolītiku. Pašreizējā pārkrievošana ir līdzšinējās Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” etnopolītikas iznākums. Ja tāda Latvijas valsts pamatu graušana apmierina, etnopolītiku var nemainīt. Ja neapmierina, tā jāmaina latviskuma un sīkāku tautu nostiprināšanas virzienā.
Mans zelts ir mana tauta 
pirmdien, 28.01.2013. 06.03
Ar to pārtautošanās specifiku vērtējumos arī nedaudz jāiedziļinās – runājot, piemēram, par cilvēku nosaukto tautību un lietoto mājas valodu. Es jau te vienā komentārā izteicos par t.s. pases latviešiem, kas būtībā ir krieviskās vides pārstāvji. Mazs piemērs – Zilākalna pagasts. Tautskaites dati. 2000. un 2011. g. salīdzinājumā. Latvieši 346 un 379 (tātad vērā ņemams pieaugums – nebijis Latvijai, kur malienēs latviešu skaits taču pēdējā desmitgadē būtiski samazinājies?!), savukārt krievi 400 un 277 (pamatīgs rukums). Izskatās, ka drīzāk gan tie krieviski runājošie, kuriem kaut kur radniecības saitēs ir bijis kāds latvietis, sevi 2011. gadā kaut kādu apsvērumu dēļ pieskaitījuši jau pie latviešiem, kaut joprojām runā krieviski. Ar visu to Zilākalna pagastā latviešu mazāk kā puse (t.i., 49,93%, te gan problēmu rada tas, ka daļai iedzīvotāju, kas acīmredzami aptaujā neatbildējuši vai nav sastapti, tautība palikusi nezināma). Bet, ja tautas skaitītāju nesastaptos un neaptaujātos proporcionāli sadala pēc tautību pārstāvju nosauktajām zināmajām dažādām lietotajām valodām, tad latviskuma nesēju (latviešu valodas lietotāju) Zilākalna pagastā ir jau vairākums – 386 jab 50,86%. Un attiecīgā karte jāiekrāso savādāk. Utt. Tiesa, Latgalē, it īpaši pierobežā, tā situācija no šī viedokļa ir spēcīgi pretēja. Ar interesi jāgaida valodas lietotāju īpatsvaru karte. Turklāt tāda, kurā tie nezināmie būtu pēc proporcijām sadalīti pie zināmiem. Es te drusku parēķināju, un šie dati, it īpaši Latgalē, stipri sāka atgādināt valodas referenduma rezultātus. Piemēram, Zilupes pilsētā 2011. gada tautskaitē latviešu esot bijis 27,02% (448 no 1658 zilupiešiem). Referendumā pret krievu valodu kā valsts valodu nobalsoja 97 jeb 10,71%, un attiecīgi latviešu valodas lietotāju īpatsvars pēc 2011. gada tautskaites Zilupē man sanāca 122 jeb 7,36%. Ņemot vērā nepilsoņu un citvalstnieku faktoru, var teikt, ka referendums bija spilgts vides latviskuma raksturotājs. Kaut vai Krāslavas gadījumā. Pilsētā esot 44,8% latviešu un 25,3% krievu (2011. g.). 2012. g. referenduma rezultāti – 29,3% pret krievu valodu, 69,9% – par. Daudzi bija pārsteigti par šādu rezultātu. Bet ja ņem Krāslavas latviski runājošo īpatsvaru, brīnumu īstenībā nebija. Pēc tautskaites datiem Krāslavā mājās latviski runā 24,7% (mani aprēķini), bet krieviski 74,4%.
Gaidām jaunas kartes!
trešdien, 26.06.2013. 21.21
Beidzot dabūju Jāņa kartes par pārkrievoto latviešu skaita lielo pieaugumu no 2000.-2011.gadam. Biju dzirdējis viedokli, ka tē esot tikai DA Latgales problēma, jo citur Latvijā pieaugums neesot liels. Diemžēl ir otrādi – Latgalē pieaugums ir daudz mazāks kā Rīgā un citās lielākās pilsētās, kur Liepājā , Jelgavā un Jūrmalā skaits ir apmēram trīskāršojies. Tāpat arī Rīgā – pieaugums no 14,4 tk uz 35,9 tk! Ja tā turpināsies, tad drīz arvien lielāka latviešu daļa mājās runās krieviski…
Ilmārs.