140 vārdu: valoda un polītika


Iepriekšējā ierakstā ieskicējās tautības un valodas attiecības: tautība ir izcelsme, pāreja citā valodā rāda pārtautošanas virzienu un stiprumu, valoda ir esība. Tā nav tikai teorētizēšana. Ne tikai pats, bet arī dažs lasītājs pamanījis, cik ļoti 2012.gada valsts valodas nobalsošanas iznākumi sakrīt ar pilsoņu sastāvu pēc valodas. Pavisam korekti vajadzētu tautskaites datus par 18 gadu vecumu sasniegušu pilsoņu sadalījumu pēc valodas pilsētās un pagastos, bet tāpat redzams — kāda valoda, tā arī nobalsoja. No tā izriet secinājums, ko darīt, lai 1/4 pilsoņu (un droši var teikt, ka praktiski visi nepilsoņi) nealktu krievu valodu par valsts valodu Latvijā. Natūrālizācija? Tikai deldēs latviešu polītisko varu. Kosmētiskas kampaņas? Tikai notrieks valsts naudu. Jāmaina valodu samērs: veicinot latviešu atgriešanos savā tēvijā un nelatviešu — savā, no bērnudārza līdz augstskolai īstenojot principu “valsts skolā — valsts valodā” un visādi citādi. Likme ir Latvijas valsts būtība un latviešu tautas dzīvība.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: