Dēmografiskās pārmaiņas Rīgā kopš 2017. gada Rīgas domes vēlēšanām


Šodienas (nu jau vakardienas) paziņojums par Rīgas domes atlaišanas sākumu pamudināja apskatīties, kā un par cik mainījies rīdzinieku sastāvs kopš iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām 2017. gadā. Skatījos iedzīvotāju reģistra statistiku, ko reizi pusgadā publicē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Nav noslēpums, ka Latvijā un Rīgā ir izteikts etnisks balsojums: krievi un pārkrievoti sveštautieši izteikti balso par “Saskaņu” (un Krievu savienību, ja tā startē), latvieši — (Eiroparlamenta dilšanas secībā) par “Vienotību”, Nācionālo apvienību, “Attīstībai/Par”, JKP utt. Tāpēc tautību sastāva maiņa iespaido vēlēšanu iznākumus.

Bet kā un cik? Lūk, tautību maiņa kopš 2017. gada vidus, kas ir tuvākais pieejamais datupunkts 2017. gada vēlēšanām:

Kopā pa divi gadi latviešu par tūkstoti mazāk, krievu par deviņi tūkstoši mazāk, mazāku tautu par tūkstoti vairāk, neizvēlētas tautības ar par tūkstoti vairāk. Iznākumā latviešu īpatsvars (atmetot neizvēlētu tautību) audzis par 0,4%. Tas par iedzīvotājiem, bet kā ar pilsoņiem? Pieņemot, ka visi latvieši ir pilsoņi un ka neviens neizvēlētas tautības pilsonis nav latvietis, latviešu īpatsvars pilsoņos audzis no 58,3% līdz 58,5…58,6%. Jā, Rīga kļuvusi latviskāka, tak visai maz. Rīgas domē 60 vietu, tātad viena vieta ir 1/60=1,7% vērta. Jāsecina, ka dēmografisku pārmaiņu dēļ latviešu partijas atkarībā no kandidātu sarakstu balsu sadalījuma varētu gūt 0…1 vietu vairāk nekā 2017. gadā. Kaut kad februārī PMLP publicēs iedzīvotāju gadumijas statistiku, un dēmografisko kustību varēs papildināt, tak neizskatās, ka šīgada otrais pusgads ko būtiski mainīs.

Bet, ja reiz latviešu vairāk par pusi pilsoņu, kāpēc 2017. gadā vēlēšanās uzvarēja un pie varas palika “Saskaņa”? Divu cēloņu dēļ: pirmkārt, augstāka krievu (un pārkrievotu sveštautiešu) aktīvitāte; otrkārt, no latviešiem, kas balsoja, ~12% nobalsoja par “Saskaņu” (pretēja plūsma ir daudz mazāka, un vienkāršības labad to var neievērot). Šie arī būs divi no trim izšķirīgiem apstākļiem, kas noteiks vēlēšanu iznākumu: dažādu vēlētāju grupu aktīvitātes atšķirības un latviešu īpatsvars, kuŗi balsos par “Saskaņu” (un tās sabiedrotiem). Trešais: kuŗi kandidātu saraksti ar cik procentiem balsu paliks zem 5% barjeras.

140 vārdu: vecās Cielavu ielas atliekas


Rakstā par Cielavu ielu minēju, ka, iespējams, esmu LĢIA reljefa kartē ieraudzījis veco Cielavu ielu. Tā kādreiz bija tagadējos Pļavniekos, nosaukums piešķirts Ulmaņlaiku pirmā pusgadā.

Cielavu iela Pēteŗa Mantinieka kartografijas institūta 1939. gada kartē

Pēdējā Latvijas laika zemesgabalu sarakstā iela ieskaitīta Purvciemā, ir pāris zemesgabalu īpašnieku, taču numurētu adrešu nav:

Krievu laikā līdz pat 80. gadiem un Pļavnieku izbūvei Cielavu iela palika pagalam nomale:

Tas, ko ieraudzīju reljefa kartē, bija šis:

Izskatās pēc ielas trases ar ceļmalas grāvīšiem, kam virsū uzcelta Pļavnieku ģimnāzija (aizvien neesmu pieradis pie aistētikas skolas vārda). Pārbaudīju topografija.lv vecās un mūsdienu kartes sakritību:

Jā, Pļavnieku ģimnāzija pa virsu. Tad jau var braukt un pārbaudīt dabā. Lūk, skats no skolas uz ielas ziemeļu fragmentu:

Jā, pliks, taisns ielas plakums, malās bērziem apauguši grāvīši. Tagad skats no skolas uz ielas dienvidu fragmentu:

Tas pats, skaidri redzams, bijusi iela. Ar to vecā Cielavu iela atrasta un dabā piesieta.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 3 Comments »

140 vārdu: kā Ķengarags vārdu dabūjis


Kā radies Ķengaraga vārds? Latvieša auss sadzird salikteni un saliktenī ragu, bet kas tas par ragu? Sev atbildi guvu priekš dažiem gadiem, lasīdams lielisko “Rīgu zviedru laika kartēs un plānos”. Proti, Daugavas rags. Precīzāk, zemesrags, kas veidojās, Daugavai pie tagadējā Dienvidu tilta no vienas gultnes pārejot iekšējā deltā ar attekām un salām: Vīberta, Putnu, Grāpju, Lībiešu, Koju, Zvirgzdu. Kopš Krasta ielas maģistrāles izbūves 70. gados vairums atteku aizbērtas un no salām palikušas vien Zaķusala un Lucavsala ar Kazas sēkli. Bet zviedru laikos zīmēja tā:

Ķengarags 1656. gada krievu veikta Rīgas aplenkuma plānā. Foto no “Rīgas zviedru laika kartēs un plānos”

Rags pie Baltijas linu manufaktūras, aiz kā sākās Vīberta sala, bija redzams arī Latvijas laikā, piemēram, Pēteŗa Mantinieka kartografijas institūta 1939. gada kartē:

Rags topografiskās kartēs saskatāms vēl ap 1960. gadu:

Bet nu Ķengarags pilnībā pārgājis rajona nosaukumā, un zemesraga vairs nav — ja vien par tādu neuzskata garāžu koloniju Daugavas krasta un Dienvidu tilta austrumu stūrī.

Cielavu iela un tās pils


Cielavu iela ir viena no neparastākām Rīgas ielām, tāpēc beidzot izbraucu to. Tiešām neparasta. Nerādīšu attēlus, bet iesaku iziet vai izbraukt ar riteni. Dižākais, ko ieraudzīju — pils:

Pils Cielavu ielā

Par Cielavu ielu nosaukta, lai saglabātu netālu bijušās vēsturiskās, Ulmaņlaikā izveidotās Cielavu ielas vārdu — tā stiepās lielākoties paralēli Strautu ielai no Preiļu ielas 57 līdz Aknīstes ielai 17:

Vēsturiskā Cielavu iela

Ieskatījos LĢIA kartes LIDAR 40 cm reljefa modeļa slānī un, ui, šķiet, ka ieraudzīju vēsturiskās Cielavu ielas atliekas. Būs jābrauc vēlreiz skatīties.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Jaunais ugunsdzēsēju depo Jaunpils ielā


Jaunais, vēl ne mēnesi vecais ugunsdzēsēju depo Jaunpils ielas galā (no “Spices” pa Kārļa Ulmaņa gatvi maķenīt centra virzienā) man patīk. Ceru, ka arī strādāt tur labi.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — Rīga


solīju, rakstu, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās Rīgā. Vispirms vēsture — visas vēlēšanas kopš NA izveidošanas:

Nācionālā apvienība ir atpakaļ cienīgā līmenī un ar Eiroparlamenta iznākumiem atgrieztos Rīgas domē pie varas. Tomēr atšķirībā no Latvijas kopumā nevar teikt, ka NA Rīgā būtu atgriezusies 2014. gada līmenī. Cēlonis: atbalsta pārvietošanās no Lielrīgas uz laukiem. Ievērojot Rīgas vēlētāju kultūretnisko dalīšanos, mērķis, pēc kā tiekties un kas atzīstams par uzvaru vēlēšanās, ir — būt par galveno Rīgas latviešu partiju. Kopš NA izveidošanas tas pagaidām izdevies vienreiz — 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. Senākā pagātnē ir vēl citas reizes, kad to spējuši gan tēvzemnieki, gan LNNK. Rīgas latvieši vēlas latvisku un godīgu polītiku, un vēlēšanās parasti uzvar tie, kas to māk vēlētāju acīs vislabāk iemiesot. Piemēram, 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās latviskumu vislabāk prata iemiesot Mārtiņa Bondara “Gāžam Nilu!” kampaņa, bet godīgumu — KNABiskā JKP. Tādējādi Nācionālās apvienības panākumi nākamās Rīgas domes vēlēšanās — vienalga, ārkārtas vai kārtējās — vislielākā mērā būs atkarīgi no tā, cik partija spēs iemiesot latviskumu un godīgumu un cik stiprs būs kandidātu saraksts, īpaši tā līderis.

Pa vēlēšanu iecirkņiem šogad skats tāds:

Kārtējais tautību kartes atkārtojums, tomēr ar savām īpatnībām. Galvenā — Nācionālā apvienība ir privātmāju un priekšpilsētu, nevis daudzstāveņu un centra partija. Otrkārt, redzama vietējo kampaņu ietekme. Centrā augstākais rādītājs ir 19,3%, vienā līmenī ar 93. vidusskolu Dārzciemā un zemāk par Juglas zvēraudzētavas apkaimi. Negaidīti augstu Katlakalns ar 22,7%, kas atpaliek tikai no Bieriņu 121. iecirkņa 23,0%. Trešā vietā Teikas 84. iecirknis ar 22,2%. Lejasgalā Zolitūdes ģimnāzijas 139. iecirknis un Daugavgrīva ar 6,7%, kā arī Pļavnieku pamatskolas 62. iecirknis ar 7,9%.

Vērts apskatīt vēl vienu karti — NA īpatsvaru Rīgas latviešu partiju balsu skaitā:

Nu aina pavisam citāda. Var saskatīt zemākus rezultātus centrā (vismazāk — 16,3% — 1. ģimnāzijā) un augstākus atsevišķos priekšpilsētu iecirkņos, no kuŗiem vismaz daļā bijusi vietējā kampaņa. Pirmās divās vietās divi Dārzciema iecirkņi (60. — 29,7%, 65. — 28,8%), tad Juglas zvēraudzētava (28,7%) un viens Teikas iecirknis (28,1%).

Ar šo Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskats varētu būt galā. Kandidātu kā jau Eiroparlamenta vēlēšanās bija gana maz un ar izteiktu līderi Robertu Zīli, tā ka viņu sniegumu ikviens var pats aplūkot.

Latviskā un pārkrievotā Rīga — latviešu un krievu partiju balsu starpība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Kad Rīgas partiju puduŗi noskaidroti un atklāts, ka Rīgas vēlētāji kā allaž nošķīrušies latviešu un krievu pusē, var ķerties pie nākamā — ielikt latviešu un krievu partiju balsu starpības karti. Atbilstīgi puduŗu sastāvam krievu partijas ir “Saskaņa”, LKS, Centra partija, “Jaunā saskaņa” un Rīcības partija, latviešu — visas pārējās, izņemot LSDSP.

Hmm, karte rāda Rīgu daudz latviskāku, nekā tā ir. Kā tā? Pirmkārt, 116 tk kolonistu nav papūlējušies aiziet pēc Latvijas pilsonības. Otrkārt, latviešu vēlētāju aktīvitāte bija augstāka nekā krievu. Iznākumā latviešu partijas guva 64,1% balsu (aptuveni tik latviska bija Rīga Ulmaņlaikos), krievu — 35,7%, kaut latvieši ir 48% galvaspilsētas iedzīvotāju. Pēc acumēra, robeža starp latviešu vairākumu un mazākumu ir aptuveni 50% partiju balsu starpības līmenī. Vistumšāk zaļos iecirkņos latviešu partijas guvušas >7/8 balsu, un 121. iecirknī Bieriņos pat 93,7%, atstājot “Saskaņu” jaņos, tas ir, zem 5%. Pretējā galā ir Daugavgrīva (8. iecirknis) un Bolderājas 31. iecirknis, kur “Saskaņa” guvusi vairāk nekā pusi balsi, otrā vietā ar 14% ir LKS, bet vienīgās latviešu partijas, kas spējušas pārvarēt 5%, ir “Vienotība” un Nācionālā apvienība.

%d bloggers like this: