Simt gadu kopš pirmām vispārējām Rīgas domes vēlēšanām


26. augustā apritēja apaļš gadsimts kopš pirmām vispārējām Rīgas domes vēlēšanām. Notika 1917. gada likteņgriežos, pamats tāds, ka pēc cara krišanas vēlēja jaunas pašvaldības. Rīgā tobrīd bija mazliet vairāk nekā divsimt tūkstošu iedzīvotāju, attiecīgi pilsētas domē vēlēja 120 deputātu. Jā, par daudz, bet tādas tobrīd dēmokratijas putas bija. Toties pašreizējie 60 deputāti ir par maz. Balsstiesības bija ne tikai rīdziniekiem, bet arī kaŗavīriem — tas bija izdevīgi sociālistiem. Saraksti bija negrozāmi, vietas dalīja ar lielāko atlikumu metodi. Balsošanas kārtība bija tāda, ka vēlētāji iepriekš saņēma vēlēšanu aploksni, uzrakstīja uz lapas kandidātu saraksta numuru, par ko balso, ielika lapu vēlēšanu aploksnē, aploksni aizlīmēja un gāja mest urnā. Tika izveidoti 32 civīlo un 5 kaŗavīru vēlēšanu iecirkņi:

 

Kā redzams, nākamās Teikas vēlēšanu iecirknis ir Pēteŗpils šosejā 24a: tagad tā ir Brīvības gatve 223, kur “Teikas namu” pelēkā modernisma ēka.

Pieteicās trīspadsmit kandidātu sarakstu:

  1. Latvijas sociāldēmokratija (pirmais kandidāts — Pēteris Stučka);
  2. Leišu, poļu un igauņu bloks (Antons Švedris);
  3. Sociālistiskais bloks (Ābrams Galacers);
  4. Krievu nācionāldēmokratiskā savienība (Aleksandrs Bogačovs);
  5. pasta ierēdnis Kārlis Plēsums;
  6. Latviešu apvienotie dēmokrati (Erasts Bite);
  7. Apvienotā ebrēju sociālistiskā strādnieku partija un ebrēju sociāldēmokratiskā partija “Polei-Cion” (Ābrams Ravdins);
  8. Vācu dēmokratiskā partija un vācu vēlētāju savienība (Arturs Reisners);
  9. Ebrēju nācionāldēmokratiskā partija (Peisachs Fišmans);
  10. Sociālrevolūcionāri maksimālisti (Stārostiņš);
  11. Latviešu republikāņu partija (Aurēlijs Zēbergs);
  12. Latviešu tautas partija (Frīdrichs Veinbergs);
  13. Latviešu radikālā darba grupa (Frīdrichs Briedis).

Vēlēšanu cīņa bija ļoti asa, un Latgales priekšpilsētā dienu priekš vēlēšanām domstarpības par kāda plakāta noraušanu izvērtās kaujā ar ložbeŗiem un granātām — un vairākiem kritušiem:

Vēlēšanu iznākumi bija tādi (publicētās ziņās balsu kopskaits nedaudz atšķiŗas no iecirkņu balsu summas):

Saraksts Balsis Vietas Civīlo % Kaŗavīru %
1. LSD 60654 49 41,6 43,8
8. Vācieši 23697 19 19,5 0,8
3. Soc. bloks 21881 18 6,2 48,4
6. Apv. dēmokrati 10773 9 8,9 0,5
2. Leiši-poļi-igauņi 8142 7 6,3 2,2
9. Ebrēju nāc-dēmokrati 6958 6 5,7 0,1
4. Krievi 6069 5 4,5 2,6
13. Radikālā darba grupa 5144 4 4,1 1,2
12. Tautas partija 1520 1 1,3 0,1
11. Republikāņi 1249 1 1,0 0,1
7. Ebrēju sociālisti 1059 1 0,8 0,1
5. K. Plēsums 60 0,0 0,0
10. Soc-rev. maksimālisti 37 0,0 0,1
KOPĀ 147243 120    

Krāsainā gredzenā izskatās tā:

Komūnisti dzīrās pārņemt varu no Gustava Zemgala, tak pēc nedēļas vācieši devās uzbrukumā un ieņēma Rīgu, un Pēteris Stučka nekļuva Rīgas pilsētas galva.

Plašāk par 1917. gada Rīgas domes vēlēšanām rakstījis Andrievs Ezergailis, un 90. gadu sākumā tieši no viņa rakstītā uzzināju par tādām.

Advertisements

Zobu tirgotava


Gāju mājās pa Tallinas ielu, piepeši ieraudzīju izkārtni — skatīt attēlā. Hmm, kur tu zobus dabūsi, lai tirgotu? Jo zobus atšķirībā no daudzām citām mantām nevar nedz izaudzēt, nedz izgatavot — tikai iegūt.

Tad ieraudzīju turpat netālu nākamo izkārtni — attēla labā pusē pie vārtejas (attēlu var palielināt, ja uz tā uzklikšķina). Skaidrs, zobu iegūšanas problēma atrisināta.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Vēlētāju aktīvitāte un Rīgas partiju balsis 2017. gadā — vai var ticēt balsojušo vēlētāju aptaujai?


Attēls: LSM

Uzmetu aci Rīgas domes vēlēšanu iznākumiem, cik no tiem var izlobīt latviešu un krievu aktīvitāti un vēlētāju aktīvitātes saistību ar dažādu kandidātu sarakstu panākumiem.

Bet vispirms kritika. Jūlija sākumā bija ziņa par balsojušo vēlētāju aptauju šai ziņā, taču aptaujas ir ierobežotas ticamības informācija, jo aptaujātie mēdz slēpt patiesās domas un rīcību. Lai atceramies kaut vai, ka balsojušo aptaujas deva “Saskaņai” tikai 42,9%, bet īstenībā tika 51,0%. Jau pieminētā ziņā izpīpēts, ka par “Saskaņu” balsojusi 1/4 latviešu, bet tas, protams, bleķis.

1. No aptaujātajiem balsojušajiem 59% bijuši latvieši un 37% krievi. Tas aptuveni atbilst Rīgas balsstiesīgo sastāvam, bet ne šogad balsojušo sastāvam. Šogad, kā rāda vēlēšanu iznākumi un vēlētāju aktīvitātes atšķirības dažāda balsstiesīgo sastāva vēlēšanu iecirkņos, krievu aktīvitāte bija augstāka nekā latviešu, attiecīgi korektā izlasē latviešu bija jābūt mazāk un krievu vairāk. Iekļaujot izlasē vairāk latviešu un pēc tam salīdzinot ar vēlēšanu iznākumiem, šķitīs, ka latvieši vairāk balsojuši par “Saskaņu” nekā īstenībā. Iespējams, ko precīzāk varētu redzēt pēc tā, pie kuŗiem tieši iecirkņiem notika aptaujas un cik vēlētāju pie kuŗa iecirkņa aptaujāts. Tādu ziņu gan manā rīcībā nav.

2. Ja izlasē bija 2216 vēlētāji, no tiem 1304 latvieši un 822 krievi, tad paliek pāri vēl 90 citi. Savu balsojumu atklāja 1596, tātad 620 atteicās. Atteikušies esot 360 latvieši un 260 krievi, tātad no 90 citiem nav atteicies neviens. Atvainojiet, NETICU!

3. Tie 90 citi. Nav skaidrs, kas tie bijuši un kā izmantoti LSM aprēķinos. Latvijas (un Rīgas) apstākļos labākais kultūretniskās piederības un strīdus dimensijas rādītājs ir mājas valoda, un, pēc 2011. gada tautskaites ziņām, Rīgā 58,6% vēlētāju mājās visbiežāk runājuši latviski un 40,9% krieviski. Citā valodā tikai 0,5%, nevis 90:2216=4,1% vai 90:1596=5,6%.

4. Un kā tie 90 balsojuši? Ja 16,6% no 944 zināmiem latviešiem teicās balsojuši par “Saskaņu”, tad absolūtos skaitļos tie ir 157 aptaujātie. Attiecīgi 90,9% no 562 krieviem ir 511. Kopā no 1596 zināmiem par “Saskaņu” esot bijuši 42,79%, tātad 683. Atņemam latviešus un krievus, paliek pāri 683-157-511=15. Jeb 17% no 90 citiem. Līdzīgi var aprēķināt, ka no 90 citiem par LRA/LA teikušies balsojuši 22 jeb 24% un par Rīgas domē netikušām partijām 9 jeb 10%. Tātad aptaujā 90 nezināmie citi, ievērojot sīku skaitļu stochastiskas (nejaušas) svārstības, balsojuši precīzi tāpat kā zināmie latvieši. Nu, nu.

5. Savu balsojumu atteicās atklāt 360:1304=27,6% latviešu un 260:822=31,6% krievu. Tātad zināmas izvēles apakškopā krievu īpatsvars bija vēl zemāks nekā aptaujātos vispār (562:1596=35,2%), attiecīgi aptaujas iznākums vēl tālāks no īstenības. Izmantojot aptaujā nosaukto izvēli (16,6% latviešu par “Saskaņu” un 90,9% krievu) un pieņemot latviešu un krievu attiecību balsotājos 57:43, šādi svērta aptauja dod “Saskaņai” 48,5%, tātad dzēš 2/3 starpības starp aptauju un īstenību.

6. Nav zvanīts, ka aptaujā nosauktā izvēle atbilst patiesībai. Pareizāk sakot, ir zvanīts, ka neatbilst. Lai salīdzinām kaut vai LRA+LA un JKP balsu skaitu. Aptaujā JKP skaidri zaudē, īstenībā bija aptuveni vienā līmenī. Turklāt vēlētāju acīs JKP bija latviskāka, tāpēc latviešu balsīs pat mazliet priekšā LRA+LA, nevis atpalika par 5% kā aptaujā. Līdzīgi “Vienotības” un Nācionālās apvienības pārī. Aptaujā priekšā “Vienotība”, īstenībā NA. Kā redzams, latvieši īstenībā balsojuši latviskāk nekā teikuši aptaujā. Šis ir vēl viens apstāklis, kas mudina domāt, ka arī 16,6% (sestdaļa) latviešu par “Saskaņu” ir pārspīlēts. Ja tā būtu patiesība, tad pat vislatviskākos iecirkņos “Saskaņai” būtu jāsaņem vismaz 25% balsu, kas ne tuvu nav noticis.

Secinājumi. Diemžēl balsojušo vēlētāju aptaujai nevar uzticēties un to nevar izmantot, lai noteiktu, kāda daļa latviešu balsojusi par “Saskaņu”. LSM izrēķinātā ceturtdaļa neatbilst patiesībai un ir ievērojami (pirmā tuvinājumā — dubulti) pārspīlēta. Lielu daļu aptaujas atšķirības no īstenības radījis aplams izlases sastāvs: ievērojami zemāks krievu īpatsvars nekā īstenībā no balsojušajiem.

Atliek vēl uzrakstīt, ko par latviešu un krievu aktīvitāti un partiju balsu sadalījumu var izlobīt no īstenības, proti, no vēlēšanu iznākumiem.

Rumbula—Zeltiņi—Saurieši—Brekši


Ķengaraga—Rumbulas veloceliņš nu aizvilkts jau gaŗām Rumbulas lidlauka angāriem Maskavas ielā 428, stiepjas līdz puslidlaukam un tiek būvēts vēl tālāk, ar lēzenu pagriezienu lejā uz Daugavas pusi, gaŗām Rumbas ielai 88. Zudusi īsuma izjūta: viegla vilšanās, ka brauc pa celiņu, bet tas, edz, jau galā. Šogad vairs tikai vienu reizi izdevies 25 minūtēs aizlaist no Vecrīgas līdz celiņa galam — protams, ar ceļavēju. Un šogad pirmo reizi esmu varējis aiz veloceliņa, braucot uz priekšu pa dārziņu ejām, izbraukt līdz Jāņogu ielai. Tik vienkārši, ka jābrīnās, kāpēc vēl pērn neizdevās. Un mazliet smieklīgi brikšņos iemītas ejas malā skatīt draudīgu zīmi, ka iebraukt aizliegts:

Turpat netālu uz priekšu lepna, pat divstāvu (!) Rumbulas villa:

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 1 Comment »

Helēnes muiža Bauskas ielā 133


Braukāju pa dzimto pilsētu, Komētas ielas galā ieraudzīju interesantu māju. Skats no Komētas ielas, tas ir, sētas puses:

 

Neparasti arī, ka skats no priekšpuses necilāks par sētas pusi:

Aizbraucu mājās, apskatījos kartē, bet tur “Jāņa sēta” iezīmējusi Bauskas ielu 133 violetā, ievērojamas ēkas krāsā. Pajautāju gūglestantei, izrādās, tā esot Helēnes muiža.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Iļģuciema stacija 2017


Divi gadi pagājuši, un var atkal doties ceļojumā uz Iļģuciema staciju, lai nofotografētu, kā izskatās. Lūk, tā:

Salīdzinājumam 2015. un 2013. gada attēli:

 

Pēdējo divu gadu laikā samērā maz kultūrslāņa nācis klāt uz sienām. Un asfalts šķiet mazliet vairāk aizaudzis.

Rīga bez “Saskaņas” un latviešu partiju sāncensība, īpaši starp LRA+LA un JKP


Ja vēlēšanās kāda partija tālu pārspēj citas, var būt vērts apskatīties, kāda aina paveŗas, neskaitot 1. vietas ieguvēju. Tā esmu darījis, rādīdams Latviju bez “Vienotības” 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās. Tāpat var būt vērts apskatīties, kāda aina paveŗas noteiktā partiju grupā. Tā esmu darījis, rādīdams sīkpartiju sekmes 2014. gada Saeimas vēlēšanās. Vēl var būt vērts apskatīties, kāda aina paveŗas, salīdzinot noteiktu partiju pāri. Tā esmu darījis, rādīdams Nācionālās apvienības un “Vienotības” pāri 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās.

Šogad Rīgas domes vēlēšanās var ar vienu karti nošaut visus trīs minētos zaķus: pirmkārt, Rīgu bez “Saskaņas”; otrkārt, latviešu partiju sāncensību; treškārt, LRA+LA un JKP pāri. “Saskaņa” bija tālu priekšā nākamai partijai (51,0% pret 13,7%), ka pamatkartē kaut kas cits parādās vien dažos iecirkņos. Tai pretī bija vairākas līdzīgu reitingu latviešu partijas, taču vēlēšanās 2. vietu ieguva vien LRA+LA un JKP. Tuvākais, kur vēl kāds ticis, ir 60. iecirknis 93. vidusskolā Dārzciemā, kur Nācionālā apvienība par vienu balsi atpaliek no 2. vietas. Pa diagonāli pārbraucot vēlēšanu iznākumiem, šķita, ka LRA+LA stiprāka centrā, bet JKP savrupmāju rajonos. Iepazīstoties ciešāk, karte ir tāda:

Ne vella. Gandrīz nekas nav saredzams. Iedomājos, varbūt procentu punkti nav labākais rādītājs, jo pārkrievotos rajonos latviešu partiju īpatsvars zemāks, iznākumā to balsu starpība tuva nullei. Varbūt tāpēc labāk būtu balsu attiecība. Lūk, iznākums ar to:

2017-lra_la-pret-jkp_LI (2)

Te tomēr iezīmējas, ka JKP vēlētāju uztverē bijusi latviskāka par LRA+LA, attiecīgi latviskākos rajonos priekšā JKP, bet pārkrievotos lielāks LRA+LA pārsvars. Un vai tik nav tā, ka 77. iecirknī (Brasa, Skanste) JKP labā uzdarbojušies “Lielo kapu draugi”?

%d bloggers like this: