Rīga bez “Saskaņas” un latviešu partiju sāncensība, īpaši starp LRA+LA un JKP


Ja vēlēšanās kāda partija tālu pārspēj citas, var būt vērts apskatīties, kāda aina paveŗas, neskaitot 1. vietas ieguvēju. Tā esmu darījis, rādīdams Latviju bez “Vienotības” 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās. Tāpat var būt vērts apskatīties, kāda aina paveŗas noteiktā partiju grupā. Tā esmu darījis, rādīdams sīkpartiju sekmes 2014. gada Saeimas vēlēšanās. Vēl var būt vērts apskatīties, kāda aina paveŗas, salīdzinot noteiktu partiju pāri. Tā esmu darījis, rādīdams Nācionālās apvienības un “Vienotības” pāri 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās.

Šogad Rīgas domes vēlēšanās var ar vienu karti nošaut visus trīs minētos zaķus: pirmkārt, Rīgu bez “Saskaņas”; otrkārt, latviešu partiju sāncensību; treškārt, LRA+LA un JKP pāri. “Saskaņa” bija tālu priekšā nākamai partijai (51,0% pret 13,7%), ka pamatkartē kaut kas cits parādās vien dažos iecirkņos. Tai pretī bija vairākas līdzīgu reitingu latviešu partijas, taču vēlēšanās 2. vietu ieguva vien LRA+LA un JKP. Tuvākais, kur vēl kāds ticis, ir 60. iecirknis 93. vidusskolā Dārzciemā, kur Nācionālā apvienība par vienu balsi atpaliek no 2. vietas. Pa diagonāli pārbraucot vēlēšanu iznākumiem, šķita, ka LRA+LA stiprāka centrā, bet JKP savrupmāju rajonos. Iepazīstoties ciešāk, karte ir tāda:

Ne vella. Gandrīz nekas nav saredzams. Iedomājos, varbūt procentu punkti nav labākais rādītājs, jo pārkrievotos rajonos latviešu partiju īpatsvars zemāks, iznākumā to balsu starpība tuva nullei. Varbūt tāpēc labāk būtu balsu attiecība. Lūk, iznākums ar to:

2017-lra_la-pret-jkp_LI (2)

Te tomēr iezīmējas, ka JKP vēlētāju uztverē bijusi latviskāka par LRA+LA, attiecīgi latviskākos rajonos priekšā JKP, bet pārkrievotos lielāks LRA+LA pārsvars. Un vai tik nav tā, ka 77. iecirknī (Brasa, Skanste) JKP labā uzdarbojušies “Lielo kapu draugi”?

Eglāja 2017. gada dome


Sensenos laikos, gandrīz priekš gadsimta ceturkšņa, 1994. gada vasarā gulēju uz balkona, sauļojos un pētīju tā brīža Rīgas domes vēlēšanu iznākumus. Visu ko izpētīju — un arī izdomāju, kāda būtu Rīgas domes vēlēšanu sistēma, būt’ man bījse tā varīte. Tātad — kā vēlētu Eglāja domi?

  1. Domes deputātu skaits būtu optimāls. Tolaik 87, šogad 95.
  2. Nebūtu mākslīgas (5% vai citādas) barjeras iekļūšanai domē. Barjeras mērķi — mazināt polītisko sadrumstalotību — var sasniegt arī citādi, ne tikai ar barbarisku patvaļīgu šķērsli.
  3. Vietu dalīšanai izmantotu nevis Senlaga dalītājus (1; 3; 5 utt.), bet Donta 1; 2; 3 utt. Donta dalītāji izdevīgāki lielākām partijām un dabiskāki — partijas ir gluži kā veikalā pircēji, kas ar savu naudiņu (gūto balsu skaitu) lūko pēc 60 vai 95 mantiņām, kam pakāpeniski pazemina cenu, līdz visas pārdotas.
  4. Būtu seši vēlēšanu apgabali pēc rajonu (priekšpilsētu) skaita — cilvēcīgāka gaŗuma kandidātu saraksti, lielāka vietējība un izdevīgāk lielākām partijām.
  5. Vietu sadalījumu starp apgabaliem noteiktu nevis pēc balsstiesīgo, bet derīgo vēlēšanu zīmju skaita, tādējādi novēršot aktīvitātes atšķirību radītus proporcionālitātes kropļojumus un iespējami tuvu ideālam īstenojot vienlīdzīgu vēlēšanu principu “viens cilvēks, viena balss”.

Ar tādiem noteikumiem šīgada Rīgas domes vēlēšanu iznākumi būtu:

Rajons Vietas S+GKR LRA+LA JKP NA V ZZS
Centra 3 1 1 1
Kurzemes 17 11 2 2 1 1
Latgales 24 16 3 2 2 1
Vidzemes 26 13 4 4 3 1 1
Zemgales 15 8 2 2 2 1
Ziemeļu 10 7 1 1 1
KOPĀ 95 56 13 12 9 4 1

Te redzams, ar ko tāda vēlēšanu sistēma atšķiŗas no īstenībā izmantotās. Pirmkārt, tā izdevīgāka lielākām partijām — “Saskaņa” pat bez barjeras gūst vairāk (56/95=58,9%) nekā īstenībā (32/60=53,3%). Otrkārt, barjeras trūkums ļauj iegūt simbolisku pārstāvniecību arī partijām, kas palikušas samērā tuvu zem 5%, šai reizē ZZS (3,3% balsu), bet ne vairs KPV ar 1,5%. Treškārt, papildu vietas lielākām un sīkākām partijām tiek uz kaut kā rēķina — un tās ir vidēja lieluma partijas, šai reizē LRA+LA, JKP, NA un V. Jā, Latvijas vēlēšanu sistēma (arī Saeimas vēlēšanās) ir visai izdevīga vidēja lieluma partijām, un pagrūti izdomāt citu tikpat vienkāršu, kas būtu vēl izdevīgāka.

Rīgas dome: kam vēlēšanās pietrūka vismazāk


Kam Rīgas domes vēlēšanās pietrūka vismazāk, lai gūtu sev labāku iznākumu? Visvieglāk ieraudzīt, ka pirmais saraksts zem 5% barjeras ir ZZS. Cik tam pietrūka tikšanai Rīgas domē? Rīgā pavisam bija 250 107 derīgu vēlēšanu aplokšņu, tātad 5% barjera ir 250107:20=12505,35. ZZS guva 8249 balsis, tātad tikšanai domē pietrūka 12506-8249=4257 balsis. Daudz. Pirmkārt, vairāki tūkstoši, otrkārt, ZZS vajadzēja aptuveni pusotru reizi vairāk balsu.

Taču tas nav viss. Dalot domes mandātus tajā iekļuvušām partijām, kāds saraksts taču saņēma 60. deputāta vietu un kādam būtu tikusi 61. vieta. Te būtu jānoskaidro trīs lietas:

  • kam veicās dabūt pēdējo mandātu;
  • kam neveicās palikt pirmiem aiz svītras ar 61. dalījumu;
  • cik balsu vajadzētu 61. dalījuma sarakstam, lai apsteigtu pēdējā mandāta ieguvēju.

Mandātu sadales kārtība aprakstīta pašvaldību vēlēšanu likuma 41. pantā. Atbilstīgi tai Rīgas domes mandātu sadales tabula izskatās tāda (dalījumi noapaļoti līdz veselam skaitlim):

Nr. p. k. Dalītājs S+GKR LRA+LA JKP NA V
1. 1 127099 34176 33553 23135 15653
2. 3 42366 11392 11184 7712 5218
3. 5 25420 6835 6711 4627 3131
4. 7 18157 4882 4793 3305 2236
5. 9 14122 3797 3728 2571 1739
6. 11 11554 3107 3050 2103 1423
7. 13 9777 2629 2581 1780 1204
8. 15 8473 2278 2237 1542 1044
9. 17 7476 2010 1974 1361 921
10. 19 6689 1799 1766 1218 824
11. 21 6052 1627 1598 1102 745
12. 23 5526 1486 1459 1006 681
13. 25 5084 1367 1342 925 626
14. 27 4707 1266 1243 857 580
15. 29 4383 1178 1157 798 540
16. 31 4100 1102 1082 746 505
17. 33 3851 1036 1017 701 474
18. 35 3631 976 959 661 447
19. 37 3435 924 907 625 423
20. 39 3259 876 860 593 401
21. 41 3100 834 818 564 382
22. 43 2956 795 780 538 364
23. 45 2824 759 746 514 348
24. 47 2704 727 714 492 333
25. 49 2594 697 685 472 319
26. 51 2492 670 658 454 307
27. 53 2398 645 633 437 295
28. 55 2311 621 610 421 285
29. 57 2230 600 589 406 275
30. 59 2154 579 569 392 265
31. 61 2084 560 550 379 257
32. 63 2017 542 533 367 248
33. 65 1955 526 516 356 241
34. 67 1897 510 501 345 234
35. 69 1842 495 486 335 227
36. 71 1790 481 473 326 220

Kā redzams, 60. lielākais dalījums ir 1974 JKP sarakstam un aiz tā seko vairāki “Saskaņas” dalījumi. Bet cik “Saskaņai” pietrūka, lai atņemtu JKP devīto mandātu un gūtu 33 vietas? Vispirms JKP balsu skaits jādala ar devīto JKP dalītāju, tas ir, 17, un tad dalījums (tas pats, kas noapaļots ir 1974) jāreizina ar “Saskaņas” 33. dalītāju, tas ir, 65. Ievietojot skaitļus, 33553:17·65=128290,9. Tātad “Saskaņai” bija jāgūst vismaz 128 291 balss, un starpība no īstenībā gūtā ir 128291-127099=1192. Mazāk nekā ZZS, tomēr vienalga daudz, vairāk nekā tūkstoš balsu. Nē, šogad Rīgas domes vietu sadalījumu partijām ne tuvu nav izšķīrušas dažas balsis.

Latviskā un pārkrievotā Rīga — latviešu un krievu partiju balsu starpība Rīgas domes 2017. g. vēlēšanās


Rīgas partiju puduŗu atrašana ļauj aplēst, kur kuŗš puduris bijis pārsvarā, kur šogad bijusi robeža starp latvisko un pārkrievoto Rīgu. Atšķirībā no pirmo vietu kartes te parādās, kur latviešu partijas kopā dabūjušas vairāk nekā “Saskaņa”. Zaļš tiešām rāda vietas, kur latvieši pārsvarā, visvājāk zaļš — kur jaukts iedzīvotāju sastāvs, un sarkans — pārkrievotus rajonus. Atšķirības mēroga novērtēšanai var minēt, ka “zaļajā” Rīgā “Saskaņa”+GKR guva 35,4% balsu, LRA+LA 18,1%, JKP 18,5%, Nācionālā apvienība 12,0% un “Vienotība” — 8,6%, savukārt “sarkanajā” — S+GKR 63,8%, LRA+LA 10,2%, JKP 9,4%, NA 7,1% un V 4,4%.

Lūk, salīdzinājumam 2013. gada karte tādā pašā skalā:

Un vēl var uzskaitīt balsu starpības ziņā desmit latviskākos un krieviskākos iecirkņus:

Latviskākie:

  1. 120., Angļu ģimnazija, Bieriņi, +66,6%;
  2. 121., Angļu ģimnazija, Bieriņi, +63,3%;
  3. 84., Teikas vidusskola, +60,9%;
  4. 80., Franču licejs, Centrs, +57,0%;
  5. 3., 1. ģimnazija, Bulvāŗi, +56,9%;
  6. 2., 40. vidusskola, Centrs, +55,3%;
  7. 6., N. Draudziņas vidusskola, Centrs, +53,8%;
  8. 5., N. Draudziņas vidusskola, Centrs, +53,5%;
  9. 4., Centra daiļamatniecības pamatskola, Bulvāŗi, +51,8%;
  10. 157., Vecāķu stacija, +50,6%.

Krieviskākie:

  1. 8., Daugavgrīvas vidusskola, -68,4%;
  2. 31., 33. vidusskola, Bolderāja, -55,0%;
  3. 139., Zolitūdes ģimnazija, -51,7%;
  4. 71., 65. vidusskola, Ķengarags, -50,7%;
  5. 66., Pļavnieku ģimnazija, -50,4%;
  6. 74., Pļavnieku ģimnazija, -50,0%;
  7. 32., Daugavgrīvas vidusskola, arī Rītabuļļi, Vakarbuļļi, -50,0%;
  8. 108., Purvciema vidusskola, -49,8%;
  9. 64., 86. vidusskola, Pļavnieki, -49,4%;
  10. 65., 86. vidusskola, Pļavnieki, Dārzciems, -48,0%.

2017. gada Rīgas partiju puduŗi


Partiju balsu īpatsvara korrelācija ir parocīga, lai atrastu partiju puduŗus — partijas ar līdzīgu vēlētāju loku un savstarpēji pozitīvu balsu īpatsvara korrelāciju. Pēc partiju puduŗiem var secināt, kādi vēlētāju grupējumi ir un kas tiem pamatā. Nule notikušās Rīgas domes vēlēšanās iecirkņu griezumā korrelāciju tābula ir tāda:

S+GKR LRA+LA JKP NA V ZZS KPV NSL PNL LSDSP
LRA+LA -0,955
JKP -0,971 0,894
NA -0,934 0,846 0,892
V -0,920 0,871 0,877 0,814
ZZS -0,753 0,664 0,724 0,731 0,604
KPV -0,725 0,689 0,678 0,669 0,597 0,548
NSL -0,196 0,156 0,161 0,203 0,147 0,157 0,245
PNL 0,349 -0,378 -0,361 -0,325 -0,321 -0,212 -0,156 -0,020
LSDSP -0,255 0,202 0,238 0,258 0,201 0,219 0,257 0,056 0,095
ERP 0,294 -0,280 -0,315 -0,290 -0,256 -0,181 -0,240 -0,129 0,112 0,014

Lai atrastu puduŗus, iesim soli pa solim.

  1. Atrodam augstāko savstarpējo korrelāciju. Ahā, LRA+LA ar JKP 0,894. Lūk, viena, latviešu puduŗa kodols.
  2. Meklējam nākamo augstāko korrelāciju. Ahā, JKP ar Nācionālo apvienību 0,892. LRA+LA ar NA arī pozitīva korrelācija, tātad latviešu puduris paplašinās.
  3. Meklējam nākamo. Re, JKP ar “Vienotību” 0,877. Pārbaudām vēl “Vienotības” korrelāciju ar LRA+LA un NA — arī pozitīva. Tātad latviešu puduris var ņemt “Vienotību” savā pulciņā.
  4. Meklējam tālāk. NA ar ZZS 0,731. ZZS pozitīvi arī ar pārējām latviešu puduŗa partijām — liekam ZZS klāt.
  5. Nākamā korrelācija ir LRA+LA ar KPV: 0,689. Pārbaudām pārējos iespējamos KPV partneŗus — saskan, pozitīvi, tātad latviešu puduris papildinās.
  6. Beidzot kāda pozitīva korrelācija arī “Saskaņai”: 0,349 ar PNL. Iezīmējas krievu puduris. Sīkāku partiju korrelācijas ir tuvākas nullei, jo mazākā balsu skaitā vēlēšanu iecirkņos sākas stochastiskas (gadījuma rakstura) balsu īpatsvara svārstības.
  7. Turpinām: “Saskaņai”0,294 ar ERP. PNL ar ERP arī pozitīvi, tātad krievu pudurim piebiedrojas trešais saraksts.
  8. Tad ir 0,258 NA ar LSDSP. Sociķiem pozitīva korrelācija ir ar visām pārējām latviešu puduŗa partijām, tāpēc pieskaitām LSDSP tam.
  9. Visbeidzot NSL ir 0,245 ar KPV. Neliela, tomēr viscaur pozitīva korrelācija ļauj NSL ieskaitīt latviešu pudurī. Tā ir atšķirība no 2014. gada Saeimas vēlēšanām, kad NSL Rīgā nebija pieskaitāma ne latviešu, ne krievu pudurim.

Tādējādi visi vienpadsmit kandidātu saraksti iekļāvušies divos puduŗos (kas ne vienmēr tik skaidri gadās):

  • latviešu — LRA+LA, JKP, NA, V, ZZS, KPV, NSL un LSDSP ar 48,4% balsu;
  • krievu — S+GKR, PNL un ERP ar 51,6%.

Un tagad var, piemēram, latviešu un krievu puduŗa karti taisīt, kas spēku samēru varētu rādīt precīzāk nekā 1. vietas karte.

2017. gada Rīgas vēlēšanu pamatkarte


Esmu uztaisījis Rīgas domes vēlēšanu uzvarētāju karti pa vēlēšanu iecirkņiem. Skaisti!

Kārtējais tautu un valodu kartes atspulgs. Var salīdzināt ar 2013. gada karti:

Šogad “Saskaņa” kritusies (no 58,8% līdz 51,0%), turklāt puslīdz vienmērīgi visur, taču zaudētu iecirkņu vairāk nav kļuvis latviešu partiju sadrumstalotības dēļ: 2013. gadā lielākā latviešu partija guva 17,9% balsu, tagad 13,7%. Tāpēc biju spiests ieviest vēl vienu, visbālāko “Saskaņas” pirmās vietas kategoriju. Redzamas arī latviešu partiju atšķirības: JKP līdzinās NA, LRA+LA “Vienotībai”. Bet to var precīzāk konstatēt, papētot partiju balsu īpatsvara korrelāciju. Vēl pilnīgi pamatoti var aizrādīt, ka grūti saukt par “Saskaņas” uzvaru iecirkņus, kur tās īpatsvars zem puses un īpaši zem 3/8, jo latviešu partiju balsu summa tādās vietās lielāka nekā “Saskaņas”. Tiesa, un arī šo — latviešu un krievu partiju spēku samēru — precīzāk palīdzēs noteikt partiju puduŗi.

Mazāku partiju un nebalsotāju ietekme 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās


Skaitļi zināmi, un nu var aplēst mazāku partiju un nebalsotāju ietekmi uz vēlēšanu iznākumu.

Saraksts Balsis Barjeras % Balsu % Vietas Vietas bez barjeras
“Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai” 127 099 50,82% 51,02% 32 31
Latvijas Reģionu apvienība, “Latvijas attīstībai” 34 176 13,66% 13,72% 9 8
Jaunā konservātīvā partija 33 553 13,42% 13,47% 9 8
Nācionālā apvienība 23 135 9,25% 9,29% 6 6
“Vienotība” 15 653 6,26% 6,28% 4 4
Zaļo un zemnieku savienība 8249 3,30% 3,31% 2
“KPV LV” 3824 1,53% 1,53% 1
“No sirds Latvijai” 1517 0,61% 0,61%
“Par neatkarīgu Latviju!” 799 0,32% 0,32%
Latvijas Sociāldēmokratiskā strādnieku partija 576 0,23% 0,23%
Eiroskeptiķu rīcības partija 549 0,22% 0,22%
KOPĀ 249 130 99,61% 100,00% 60 60

Šogad saraksti, kas nesasniedza 5%, saņēma 6,22% balsu (2013. gadā — 9,06%). Atbilstīgi pašvaldību vēlēšanu likuma 41. pantam tādi saraksti nepiedalās deputātu vietu sadalē. Taču redzams, ka no trim vietām, kas būtu tikušas sīkākām partijām, pa vienai saņēma “Saskaņa”, LRA+LA un JKP. Tāpēc var pieņemt, ka vēlētājs, kuŗš balsojis par sarakstu, kas netika Rīgas domē, šoreiz nodevis pa ⅓ balss trim lielākiem sarakstiem.

Un kā ar nebalsotājiem? Viņi ar nebalsošanu izcīnījuši tādu domes sastāvu, kāds ievēlēts. Tāpēc var pieņemt, ka nebalsotājs nodevis 53% (32/60) balss par “Saskaņu”, pa 15% (9/60) LRA+LA un JKP, 10% (6/60) NA un 7% (4/60) “Vienotībai”. Paldies, mīlīši.

%d bloggers like this: