Cielavu iela un tās pils


Cielavu iela ir viena no neparastākām Rīgas ielām, tāpēc beidzot izbraucu to. Tiešām neparasta. Nerādīšu attēlus, bet iesaku iziet vai izbraukt ar riteni. Dižākais, ko ieraudzīju — pils:

Pils Cielavu ielā

Par Cielavu ielu nosaukta, lai saglabātu netālu bijušās vēsturiskās, Ulmaņlaikā izveidotās Cielavu ielas vārdu — tā stiepās lielākoties paralēli Strautu ielai no Preiļu ielas 57 līdz Aknīstes ielai 17:

Vēsturiskā Cielavu iela

Ieskatījos LĢIA kartes LIDAR 40 cm reljefa modeļa slānī un, ui, šķiet, ka ieraudzīju vēsturiskās Cielavu ielas atliekas. Būs jābrauc vēlreiz skatīties.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Jaunais ugunsdzēsēju depo Jaunpils ielā


Jaunais, vēl ne mēnesi vecais ugunsdzēsēju depo Jaunpils ielas galā (no “Spices” pa Kārļa Ulmaņa gatvi maķenīt centra virzienā) man patīk. Ceru, ka arī strādāt tur labi.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — Rīga


solīju, rakstu, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās Rīgā. Vispirms vēsture — visas vēlēšanas kopš NA izveidošanas:

Nācionālā apvienība ir atpakaļ cienīgā līmenī un ar Eiroparlamenta iznākumiem atgrieztos Rīgas domē pie varas. Tomēr atšķirībā no Latvijas kopumā nevar teikt, ka NA Rīgā būtu atgriezusies 2014. gada līmenī. Cēlonis: atbalsta pārvietošanās no Lielrīgas uz laukiem. Ievērojot Rīgas vēlētāju kultūretnisko dalīšanos, mērķis, pēc kā tiekties un kas atzīstams par uzvaru vēlēšanās, ir — būt par galveno Rīgas latviešu partiju. Kopš NA izveidošanas tas pagaidām izdevies vienreiz — 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. Senākā pagātnē ir vēl citas reizes, kad to spējuši gan tēvzemnieki, gan LNNK. Rīgas latvieši vēlas latvisku un godīgu polītiku, un vēlēšanās parasti uzvar tie, kas to māk vēlētāju acīs vislabāk iemiesot. Piemēram, 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās latviskumu vislabāk prata iemiesot Mārtiņa Bondara “Gāžam Nilu!” kampaņa, bet godīgumu — KNABiskā JKP. Tādējādi Nācionālās apvienības panākumi nākamās Rīgas domes vēlēšanās — vienalga, ārkārtas vai kārtējās — vislielākā mērā būs atkarīgi no tā, cik partija spēs iemiesot latviskumu un godīgumu un cik stiprs būs kandidātu saraksts, īpaši tā līderis.

Pa vēlēšanu iecirkņiem šogad skats tāds:

Kārtējais tautību kartes atkārtojums, tomēr ar savām īpatnībām. Galvenā — Nācionālā apvienība ir privātmāju un priekšpilsētu, nevis daudzstāveņu un centra partija. Otrkārt, redzama vietējo kampaņu ietekme. Centrā augstākais rādītājs ir 19,3%, vienā līmenī ar 93. vidusskolu Dārzciemā un zemāk par Juglas zvēraudzētavas apkaimi. Negaidīti augstu Katlakalns ar 22,7%, kas atpaliek tikai no Bieriņu 121. iecirkņa 23,0%. Trešā vietā Teikas 84. iecirknis ar 22,2%. Lejasgalā Zolitūdes ģimnāzijas 139. iecirknis un Daugavgrīva ar 6,7%, kā arī Pļavnieku pamatskolas 62. iecirknis ar 7,9%.

Vērts apskatīt vēl vienu karti — NA īpatsvaru Rīgas latviešu partiju balsu skaitā:

Nu aina pavisam citāda. Var saskatīt zemākus rezultātus centrā (vismazāk — 16,3% — 1. ģimnāzijā) un augstākus atsevišķos priekšpilsētu iecirkņos, no kuŗiem vismaz daļā bijusi vietējā kampaņa. Pirmās divās vietās divi Dārzciema iecirkņi (60. — 29,7%, 65. — 28,8%), tad Juglas zvēraudzētava (28,7%) un viens Teikas iecirknis (28,1%).

Ar šo Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskats varētu būt galā. Kandidātu kā jau Eiroparlamenta vēlēšanās bija gana maz un ar izteiktu līderi Robertu Zīli, tā ka viņu sniegumu ikviens var pats aplūkot.

Latviskā un pārkrievotā Rīga — latviešu un krievu partiju balsu starpība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Kad Rīgas partiju puduŗi noskaidroti un atklāts, ka Rīgas vēlētāji kā allaž nošķīrušies latviešu un krievu pusē, var ķerties pie nākamā — ielikt latviešu un krievu partiju balsu starpības karti. Atbilstīgi puduŗu sastāvam krievu partijas ir “Saskaņa”, LKS, Centra partija, “Jaunā saskaņa” un Rīcības partija, latviešu — visas pārējās, izņemot LSDSP.

Hmm, karte rāda Rīgu daudz latviskāku, nekā tā ir. Kā tā? Pirmkārt, 116 tk kolonistu nav papūlējušies aiziet pēc Latvijas pilsonības. Otrkārt, latviešu vēlētāju aktīvitāte bija augstāka nekā krievu. Iznākumā latviešu partijas guva 64,1% balsu (aptuveni tik latviska bija Rīga Ulmaņlaikos), krievu — 35,7%, kaut latvieši ir 48% galvaspilsētas iedzīvotāju. Pēc acumēra, robeža starp latviešu vairākumu un mazākumu ir aptuveni 50% partiju balsu starpības līmenī. Vistumšāk zaļos iecirkņos latviešu partijas guvušas >7/8 balsu, un 121. iecirknī Bieriņos pat 93,7%, atstājot “Saskaņu” jaņos, tas ir, zem 5%. Pretējā galā ir Daugavgrīva (8. iecirknis) un Bolderājas 31. iecirknis, kur “Saskaņa” guvusi vairāk nekā pusi balsi, otrā vietā ar 14% ir LKS, bet vienīgās latviešu partijas, kas spējušas pārvarēt 5%, ir “Vienotība” un Nācionālā apvienība.

Rīgas partiju puduŗi 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Esmu ielicis karti, kuŗš kandidātu saraksts kuŗā Rīgas vēlēšanu iecirknī uzvarējis. “Saskaņas” un “Vienotības” mīšanās tajā diezgan labi rāda arī robežu starp latviešu vairākumu un mazākumu. Taču var pamatoti iebilst, ka daudz kur “Saskaņa” pirmā vietā tikai latviešu elektorāta sadrumstalotības dēļ. Rīgā kopumā, piemēram, “Saskaņa” ir pirmā ar 26,5% balsu (derīgu vēlēšanu zīmju), tak “Vienotībai” un Nācionālai apvienībai kopā ir 21,7%+14,0%=35,7% balsu, kas ir un paliek vairāk, arī ja “Saskaņai” pieskaita Krievu savienības 8,4%. Kuŗš tad Rīgā uzvarējis? Lai to noskaidrotu, jāpāriet no atsevišķiem kandidātu sarakstiem uz plašākiem partiju un vēlētāju grupējumiem, un te lieti der partiju puduŗu metode. Rīgā to var piemērot, salīdzinot partiju balsu īpatsvaru iecirkņu griezumā. Galvaspilsētā laucinieku nav, tāpēc parasti ir diezgan stingra dalīšanās latviešu un krievu partijās. Tik reizēm kāda sīkpartija īsti nepieder nedz vieniem, nedz otriem. Šoreiz Rīgas korrelāciju tābula ir tāda:

Līdzīgā veidā kā par Latviju var aprēķināt puduŗus. Lielākais pārsteigums aprēķinu gaitā bija, ka arī Rīgā konstatējams latviešu lauku partiju pudurītis, kaut, protams, daudz vājāks nekā Latvijā kopumā. Proti, ZZS un KPV sačupojās ar 0,4936 korrelāciju, taču lielākajām latviešu partijām ir, kaut neliela, tomēr negātīva korrelācija ar KPV. Iznākumā Rīgas partiju puduŗi šogad ir tādi:

  • latviešu pamatpuduris — JV+NA+AP+JKP+P+LRA  ar 59,8% balsu;
  • krievu puduris — S+LKS+CP+JS+RP ar 35,7%;
  • lauku latviešu pudurītis — ZZS+KPV+LN+A ar 4,3% balsu;
  • vientuļā LSDSP ar 0,1% balsu.

2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanu uzvarētāji Rīgā


Sakrājies viss kas par Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem Rīgā. Vispirms pamatkarte: kas kuŗā vēlēšanu iecirknī bijis pirmā vietā.

N-tais tautību un valodu kartes atspulgs: latviska Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu josla, ko no sāniem aptveŗ pārkrievoti guļamrajoni. Turklāt atšķirībā no gandrīz visām citām reizēm robeža starp uzvarētājiem diezgan labi atbilst robežai starp latviešu vairākumu un mazākumu.

140 vārdu: kāda būtu Rīgas dome ar Eiroparlamenta balsīm


Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem atbilstīgu Rīgas domes sastāvu aplēst ir vieglāk nekā Saeimas sastāvu. Jāņem balsu sadalījums Rīgas pilsētā, jāatmet tie, kas zem 5%, pārējiem jāsadala 60 vietu ar Senlaga dalītājiem. Uzskatāmības pēc var salīdzināt ar pērno Saeimas vēlēšanu skaitļiem un īsto 2017. gada domi:

Saraksts 2017 2018 2019
“Saskaņa” 32 23 19
“Vienotība” 4 4 16
NA 6 6 10
AP 9 9 9
LKS 6
JKP 9 8
KPV 7
ZZS 3

Attēlos tas būtu tā:

Atceros, pērn pēc Saeimas vēlēšanām ievēroju, cik maz mainījies Rīgas domes opozicijas balsu īpatsvars kopš 2017. gada domes vēlēšanām. Nu pārmaiņas ir. Ievērību pelna, ka “Saskaņa” šogad palikusi mazākumā — pat pieskaitot Krievu savienību, kas domes vēlēšanās nestartē; pat Ušakovam kandidējot; pat ar daudz latviešu balsu palikšanu zem 5% (JKP 4,3%, “Progresīvie” 3,7%, LRA 3,3%, ZZS 2,8%). Tas nozīmē, ka latviešu partijām ir augstas izredzes nākamās domes vēlēšanās atgūt varu Rīgā. Kad PMLP ziņos gada vidus datus par pašvaldību tautību sastāvu, jāatceras apskatīties un uzrakstīt, kā Rīgā latviešu labā darbojas arī dēmografijas dzirnas.

%d bloggers like this: