Rīgas reitingi, un kas tajos redzams


Uzmanību piesaistīja raksts “Partiju reitingi Rīgā: Ušakova izredzes saglabāt mēra amatu strauji rūk”. Vispirms ar virsrakstu, bet pēc izlasīšanas arī ar tabulu:

Parēķināju un nu varu dalīties vērtējumā, cik virsrakstam taisnība un ko skaitļos var ieraudzīt un secināt jebkuŗš lasītājs.

1. Muļķīgi norādīt divas zīmes aiz kommata (tātad 1/10000), ja aptaujāts pustūkstotis, tātad mazākais iespējamais solis ir aptuveni 1/500 jeb 0,2%. Senāku aptauju skaitļi mudina domāt, ka tajās aptaujāts vairāk (piemēram, marta beigu aptaujā “Vienotības” un LRA+LA reitinga starpība ir 0,06%), tomēr ne tik, lai attaisnotu divas zīmes aiz kommata.

2. Turklāt aptaujas kļūdas robežas daudzkārt lielākas par 0,01%. Tas ir tāpat kā iespieddarbos prasīt papīra izmēru nevis 210×297 mm ±2 mm, bet 2×3 mm ±297 mm.

3. Pēdējā un daļēji priekšpēdējā aptauja notikusi, kad jau bija zināmi Rīgas kandidātu saraksti. Nav skaidrs, vai aptaujā izmantoti tieši tie.

4. Apgalvojums “Ušakova izredzes strauji rūk” rakstā pamatots, salīdzinot februāŗa sākuma un maija sākuma reitingu: 46,2% pret 40,5%. Bet! Ja salīdzina jaunāku attīstību, kopš aprīļa sākuma reitings audzis no 34,3% līdz 40,5%. Un, ja salīdzina visjaunāko attīstību — pēdējās divas aptaujas, tad reitings palicis nemainīgs 40±1% robežās. Katrā ziņā neredzu pamata apgalvot, ka reitings vienkāršā tagadnē rūk, turklāt strauji. Uzskatāmības labad S+GKR reitings grafikā:

5. Ivaram Ījabam taisnība, ka neizlēmušu latviešu vairāk nekā krievu, jo krievu partiju pudurī “Saskaņa” izteikta līdere, bet latviešu pudurī ir izvēle starp vairākām tuva reitinga partijām.

6. Reitingu pārrēķināšana pret aptaujātiem, kas atklājuši savu izvēli, tāpēc var mākslīgi mazliet paaugstināt “Saskaņas” reitingu, tomēr šādi iegūtiem skaitļiem ir priekšrocības, ka reitingi vairs nav atkarīgi no neizlēmušo skaita un tā pārmaiņām un ka skaitļu summa ir 100% līdzīgi kā vēlēšanās (ar mazu piebildi, ka 5% barjera ir >5% sarakstu balsu summas, jo to rēķina to derīgām vēlēšanu aploksnēm, nevis derīgām vēlēšanu zīmēm). Pārrēķinātie reitingi izskatās tā:

Saraksts 6.-18.febr. 20.febr.-4.marts 6.-13.marts 22.-28.marts 6.-17.aprīlis 18.-30.aprīlis 1.-14.maijs
S+GKR 60,8% 53,9% 54,2% 47,3% 48,6% 46,7% 47,8%
NA 12,0% 15,8% 11,1% 14,7% 10,9% 12,7% 11,4%
V 5,0% 7,9% 5,6% 9,3% 8,5% 9,6% 9,9%
JKP 6,2% 3,9% 9,7% 7,4% 6,4% 6,7% 9,5%
LRA+LA 6,3% 6,6% 11,1% 9,4% 11,0% 13,1% 9,2%
ZZS 3,9% 5,3% 5,6% 6,5% 9,3% 7,0% 6,9%
KPV 3,9% 3,9% 0,0% 1,9% 1,0% 2,5% 2,9%
Cits 1,9% 2,6% 2,8% 3,5% 4,3% 1,7% 2,6%

7. Kopš marta sākuma 5% pastāvīgi pārvar seši saraksti: S+GKR, NA, V, JKP, LRA+LA, ZZS. Pirmā vietā (kopš marta beigām maķenīt zem 50%) turas “Saskaņa”+GKR. No pārējiem sarakstiem augstākais reitings parasti Nācionālai apvienībai. Zem 5% pastāvīgi palikusi KPV un aptaujā vārdā nesaukti saraksti (Rīgas domes vēlēšanās vēl startē “No sirds Latvijai”, LSDSP, Eiroskeptiķu rīcības partija un “Par neatkarīgu Latviju”).

8. Uzskatāmības labad var attēlot grafikā, kā nu izskatās “Saskaņas”+GKR un pārējo sarakstu reitings, kuŗi aptaujās tiek pāri 5%:

Redzams, ka abas puses kopš marta beigām turas līdzīgā līmenī.

9. Tātad “Norstat” reitingi rāda, ka Ušakova izredzes nevis “strauji rūk”, bet kopš marta beigām svārstās uz vairākuma zaudēšanas robežas. Galīgo iznākumu noteiks:

  • ko izlems neizlēmušie — vai balsot un, ja balsot, tad par ko;
  • vēlētāju aktīvitāte un dažādu elektorāta grupu aktīvitātes atšķirības;
  • tā kā Rīgā dominē etnisks balsojums — kāda daļa latviešu nobalsos par “Saskaņu”+GKR;
  • kuŗi saraksti nepārvarēs 5% un cik vēlētāju par tiem būs balsojis.

Mana Rīga


Līdzīgi kā par Latviju var izveidot arī Rīgas rajonu apmeklējuma karti. Tā kā man patīk dzimtā pilsēta un tās apceļošana, esmu bijis visos rajonos, turklāt gandrīz visur jau izsenis. Nakšņots pamaz. Jo kāpēc nakšņot, ja var ātri tikt uz savu Teiku?

rigas-rajonu-apmeklesana

Rīgas ainiņas


Pa vasaru un septembri tālrunī sarietējušas atsevišķas fotografijas ārpus ceļojumiem un braucieniem ne tikai par Teiku.

Izžauta veļa Grīziņkalnā, Rūjienas ielā 7:

grizinkalns

Reiz braucu no Vecrīgas uz Teiku caur Vecāķiem. Tāda vasara, ka pludmalē pūķotāju vairāk nekā sauļotāju un plunčātāju, kopā ņemtu:

vecaki

Biju izdomājis doties braucienā uz Jaunmāŗupi, bet Tēriņu ielā pirms Rīgas robežas ieraudzīju no Jelgavas puses nākam tādu mākoni, ka cirtu nost un ar skubu metos uz Teiku (uz Jaunmāŗupi aizbraucu vēlāk):

bierini

Kad krievu laikā cēla Mežciemu (projekta plāns), dzīvojamo rajonu uzcēla, bet iecerēto veikalu pie Gaiļezera ielas nespēja. Ilgu laiku stāvēja nepabeigts, līdz tika galā jau pēc neatkarības atgūšanas, tagad tirdzniecības centrs “Penta”. Eksterjers un interjers attiecīgi joprojām 80.—90.gadu, taču ar vienu lietu “Penta” ir nākotnes un pilsoņu ērtību pirmrindniekos: veikalā ir Centrālā laboratorija. Lieliski, ka lielveikalā tu vari saņemt arī medicīnas pakalpojumus! Vairāk un plašāk tā!

mezciems

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Teikas ainiņas


Pa vasaru un septembri tālrunī sarietējušas arī atsevišķas fotografijas ārpus ceļojumiem un braucieniem. Visvairāk, protams, par dzimto Teiku.

Visu cieņu Imantam Parādniekam par ziedošanos savās mājās šovasar rīkot publiskus bezmaksas (labi, ar veltīm) dziesmu vakarus:

pucite

Biķernieku trasē nozagta plāksne un atvilkta pie vietējā dzērājsoliņa (esmu ziņojis trasei):

plaksne

Patīk man mājas ar gadskaitļiem un iniciāļiem:

maja

Dzīvžoga vārti:

varti

Apceļo dzimto pilsētu: Heimrāts, Zasulauka manufaktūra, Petriņciems


Izlasīju, ka par valsts nozīmes arķitektūras pieminekli pasludināta tekstilmākslas patriarcha Rūdolfa Heimrāta māja Morica ielā 15C, un nolēmu apskatīt. Jā, skaista, 50.—60.gadu mijā vienkāršam mirstīgam okupētā Latvijā neaizsniedzama greznība, tomēr knapināšanās, salīdzinot, kā būtu iespējams brīvā Latvijā: Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Finanču ministrija — patvertne un restes


To, ka Finanču ministrijas sienā ir kaŗalaika norāde uz patvertni, biju ievērojis jau sen:

img_20160920_1355381

Bet tikai šodien ievēroju, ka turpat metru zemāk pagraba logiem ir firmas restes ar burtiem FM:

img_20160920_1356071

Kur ir Rīgas centram tuvākais avots


Es teiktu, Rīgas centram tuvākais avots ir tepat Āgenskalnā, turklāt centram tuvākā pusē. Būtība vienkārša: Daugavas ielejas nogāzes pakājē nāk ārā ūdeņi. Turklāt tik stipri, ka blakus ir divi avoti. Pirmkārt, Bāriņu ielas 1A (senāk adrese bija Aleksandra Grīna bulvāris 15 k-2) no ielas tālākā galā avots veselu cirku izskalojis:

img_20160706_1915051

Otrkārt, Augļu ielas 14 pagalmā ir īss avotstrautiņš, kas zem žoga iztek brīvībā publiskā territorijā, taču tūliņ tiek savākts kanalizācijā:

img_20160706_1917151

Lūk, kartē:

agenskalna-avots

Ja kāds zina vēl kādus Rīgas avotus, labprāt uzklausīšu.

%d bloggers like this: