Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 31. janvārī


Šodienas 533 ir mazliet vairāk nekā 512 priekš nedēļas 24. janvārī. Nevar teikt, ka turpinās līdz 26. janvārim bijusī lejupeja; nevar teikt, ka saslimstība aug. Var teikt, ka kopš 25. janvāŗa notiek svārstības ap 750 nedēļas caurmēru. Īstermiņā nākotne neparedzama un atkarīga no veselības polītikas noteicēju lēmumiem, piemēram, vai pieņems pienācīgākus — stingrākus ierobežojumus. Vidējā termiņā lielākais apdraudējums ir oficiālo veselības sargu polītika turēt vaļā valsts robežu sērgas un visu bīstamāko tās paveidu ievazāšanai.

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņas būs puslīdz līdzsvarā starp uzlabošanos un pasliktināšanos. Tā arī noticis. Vispirms uzlabojumi:

  • Mērsraga novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc tas pārkrāsots no sarkana dzeltens;
  • Ciblas, Krustpils, Lielvārdes un Limbažu novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ iedzīvotāju skaita nedēļā, attiecīgi šie novadi vairs ne spilgti, bet vidēji dzelteni. Tomēr arī 31 slimnieks nedēļā kā Limbažu novadā vai 3 kā Ciblas novadā vienalga daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

  • Salacgrīvas novadā slimnieku skaits pārsniedzis vienu nedēļā. Ar to novads pārgājis no gaiši sarkana vidēji sarkanā līmenī;
  • domāju, sagadīšanās pēc trīs tuvos novados — Iecavas, Ozolnieku un Rundāles — saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā. Tāpēc tie vidēji sarkana vietā spilgti sarkani.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Rugāju novadā saslimušas 10,7‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Amatas novadā 9,6‰;
  3. Viesītes novadā 7,1‰;
  4. Varakļānu novadā 7,0‰ (3↑);
  5. Skrīveŗu novadā 6,6‰ (1↓);
  6. Lubānas novadā 6,5‰ (11↑);
  7. Ķeguma novadā 6,4‰ (1↑);
  8. Vecumnieku novadā 6,3‰ (5↑);
  9. Preiļu novadā 6,2‰ (3↓);
  10. Gulbenes novadā 6,2‰ (1↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1,056‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Lubānas 4 5,1 6,5 1,4
2. Viļakas 5 2,2 3,4 1,1

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 30. janvārī


Šodienas 785 ir mazāk nekā 910 priekš nedēļas 23. janvārī. It kā atbilst 16.—26. janvārī pastāvējušās lejupejas ātrumam, tomēr tā ir tikai viena diena, tāpēc nevar droši secināt, ka lejupeja atjaunojusies. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk krāsas maiņu būs uz labu, taču no nedēļā saslimušo skaita samazinājuma par 125 Rīgā bijuši 124. Tādējādi pārējā Latvija bez pārmaiņām, un arī kartē krāsas maiņas līdzsvarā. Vispirms uzlabojumi:

  • Dundagas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc tas pārkrāsots no sarkana dzeltens;
  • Salacgrīvas novadā slimnieku skaits krities līdz vienam nedēļā, attiecīgi vidēji sarkana toņa vietā gaiši sarkans;
  • Auces, Dagdas un Ozolnieku novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ iedzīvotāju nedēļā, un šie novadi vairs ne spilgti, bet vidēji sarkani. Tiesa, arī 20 slimnieku nedēļā kā Ozolnieku novadā, 13 kā Dagdas novadā vai 10 kā Auces novadā vienalga daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

  • Mazsalacas novadā pēc nedēļas pārtraukuma atkal kāds saslimis, tāpēc dzeltenā krāsa nomainīta ar sarkanu;
  • Krāslavas, Limbažu, Stopiņu un Viļēnu novadā saslimstība pārsniegusi 2‰. Ar to šie novadi pārgājuši no vidēji sarkana spilgti sarkanā līmenī.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Rugāju novadā saslimušas 11,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Amatas novadā 9,6‰ (11↑);
  3. Viesītes novadā 8,0‰;
  4. Skrīveŗu novadā 6,9‰ (5↑);
  5. Apes novadā 6,8‰ (3↓);
  6. Preiļu novadā 6,7‰ (8↑);
  7. Varakļānu novadā 6,7‰ (1↓);
  8. Ķeguma novadā 6,2‰ (4↑);
  9. Ādažu novadā 6,2‰ (2↓);
  10. Beverīnas novadā 5,8‰ (1↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1,056‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Amatas 18 6,4 9,6 3,2
2. Vaiņodes 6 3,1 4,9 1,8
3. Alūksnes 18 3,7 5,0 1,3
4. Viļēnu 6 1,8 3,0 1,1

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 29. janvārī


Šodienas 931 ir vairāk nekā 876 priekš nedēļas 22. janvārī. Nedēļas caurmērs audzis trīs dienas pēc kārtas, bet nedēļas mērogā saglabājis 3,3% samazinājumu. Tāds brīdis, ka Jānis Hermanis raksta: “Krīt, kāpj vai stāv uz vietas — to lai katrs pats izvērtē pēc saviem ieskatiem.”

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk krāsas maiņu būs uz ļaunu, un tā arī noticis. Bet vispirms uzlabojumi: Krāslavas, Madonas, Riebiņu, Stopiņu un Viļēnu novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ iedzīvotāju skaita nedēļā. Tas ļāvis nomainīt šo novadu toni no spilgti sarkana uz vidēji sarkanu. Tiesa, arī 34 slimnieki nedēļā kā Madonas novadā vai 8 kā Riebiņu novadā vienalga daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

  • Rucavas novadā pēc ilgāka pārtraukuma atkal kāds saslimis, tāpēc novads pārkrāsots no zaļa sarkans;
  • Ventspils novads līdz ar slimnieku skaita augšanu pārgājis no gaiši sarkana vidēji sarkanā līmenī;
  • padaudz novados saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā — Auces, Balvu, Bauskas, Lielvārdes, Priekules, Vaiņodes un Viļakas. Attiecīgi tie vairs ne vidēji, bet spilgti sarkani.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Rugāju novadā saslimušas 11,2‰ iedzīvotāju nedēļā (55↑);
  2. Apes novadā 9,3‰ (1↓);
  3. Viesītes novadā 8,6‰ (1↓);
  4. Gulbenes novadā 8,4‰ (4↑);
  5. Kārsavas novadā 8,1‰ (1↓);
  6. Varakļānu novadā 7,4‰;
  7. Ādažu novadā 7,1‰ (2↑);
  8. Aknīstes novadā 6,7‰ (1↓);
  9. Skrīveŗu novadā 6,6‰ (6↓);
  10. Lubānas novadā 6,5‰ (17↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1,056‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Rugāju 18 2,4 11,2 8,7
2. Lubānas 6 3,7 6,5 2,8
3. Amatas 14 3,8 6,4 2,6
4. Alūksnes 24 2,0 3,7 1,7
5. Beverīnas 7 4,8 6,5 1,7
6. Vaiņodes 3 1,8 3,1 1,3
7. Gulbenes 31 7,1 8,4 1,3
8. Ādažu 18 5,9 7,1 1,1

Astoņpadsmit saslimušo dienā divtūkstoš iedzīvotāju novadā ir kā pieci tūkstoši Rīgā. Tomēr ātrumā nevaru internetā atrast, kas par lietu. Jā, Rugājos ir pansionāts.

Priekš gada: dezinformācijas paraugstunda


Rakstā minētā TV sižeta kadrs

Priekš gada mans pieņēmums, ka veselības polītikas noteicēji sapratuši stāvokļa nopietnību, sapratuši, kas un kāpēc darāms, un sākuši steidzīgi darīt, pārvērtās vien cerībās. Proti, pagāja 28. janvāŗa valdības sēde, bet pēc tās netika izziņota nekāda kaujas gatavība. Cerot, ka oficiālie veselības sargi varbūt tomēr pienācīgi rīkojas, kļuva skaidrs — nopietni jāgatavojas, ka slīcēju glābšana var būt pašu slīcēju rokās. Bija pienācis laiks veselīgai pānikai.

Tā kā ilgāku laiku esmu atmetis tālrādes skatīšanos (trīs cēloņi: neietekmējams saturs; zems informācijas blīvums (biti sekundē); bieža smadzeņu skalošana), neuzzināju, kādu pērli esmu palaidis gaŗām 28. janvāŗa vakarā. Tikai aprīlī @Nepareizais pievērsa uzmanību šim ziņu sižetam. Laika mašīna uz 1986. gada aprīļa beigu Centrālās televīzijas informātīvo programmu “Laiks”, izbaudiet paši!

Paviršs vai negodprātīgs skatītājs varētu iebilst, ka 28. janvārī nebija zināms tas, kas aprīlī. Tikai nevajag! 28. janvārī bija skaidrs, ka:

  • sērga jau ārpus Uhaņas;
  • 2% bojā gājušu nav gripa;
  • saslimst var vairāk un daudz vairāk nekā viens, un Latvija tam nav gatava.

Savukārt gan 28. janvārī, gan 2019. gadā, gan iepriekš bija zināms (pats vēl 2019. gadā nebiju pievērsis uzmanību, bet kārtīgiem veselības sargiem bija zināms), ka attiecībā uz sērgām:

  • neskaidrībās jāpieņem bīstamākā iespēja un atbilstīgi tai jārīkojas;
  • lai tās neizvērstos pandēmijā, neradītu lielāku postu un reiz neiznīcinātu cilvēci, jārīkojas nekavējoties — jānovērš izvazāšana un jāslēdz robežas ievazāšanai. Mūsdienās tas nozīmē gaisa satiksmes pārtraukšanu ar inficētām zemēm, robežkontroli un karantīnu ilgākā inkubācijas perioda gaŗumā braucējiem no tām;
  • palīdz viss, kas samazina lipību. Piemēram, samazinot lipību dienā 1,01 reizi (par 1%), pēc 70 dienām saslimušo skaits būs divkārt zemāks. Tāpēc arī 10% efektīvi termovizori der.

Tomēr vietā dabūjām tādu dezinformācijas pērli kā 28. janvāŗa vakarā. Jo veselības polītikas noteicēji bija pieņēmuši vēstījumu: “Tikai gripa, Latvija gatava,” un viņu domubiedri plašsaziņas līdzekļos to izplatīja tālāk. Un tā visu gadu tiek piesegtas veselības polītikas noteicēju aplamības, un tieši šai dezinformācijai ir vissmagākas sekas, ko redzam visapkārt, nevis kaut kādu gobzemu un toču.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 28. janvārī


Šodienas 965 ir vairāk nekā 902 priekš nedēļas 21. janvārī. Nelāgi un mazliet nelāgāk nekā vakar. Jo pieaugums pret attiecīgo iepriekšējās nedēļas dienu ne vairs 1,4%, bet 7,0%. Jo nedēļas caurmēra lejupeja vēl vairāk sabremzējusies: vakar -9,6% nedēļā, šodien -7,8%. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk krāsas maiņu būs uz ļaunu, un tā arī noticis. Bet vispirms uzlabojumi:

  • Alsungas un Mazsalacas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc tie pārkrāsoti no sarkana dzelteni;
  • Ventspils novadā slimnieku skaits krities līdz vienam nedēļā, ar to novads vairs ne vidēji, bet gaiši sarkans;
  • Auces, Ikšķiles un Limbažu novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ iedzīvotāju nedēļā, attiecīgi spilgti sarkana toņa vietā vidēji sarkans. Tiesa, arī 30 nedēļā kā Limbažu novadā vai 11…12 kā Auces un Ikšķiles novadā vienalga daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

  • Cesvaines un Ērgļu novadā pēc nedēļas pārtraukuma atkal pāris saslimuši, tāpēc novadiem mainīta krāsa no dzeltenas uz sarkanu;
  • Jaunjelgavas novadā saslimis vairāk nekā viens, un novads pakāpies no gaiši sarkana līdz vidēji sarkanam līmenim;
  • daudz pašvaldībās saslimstība pārsniegusi 2‰ — Jūŗmalā, kā arī Alūksnes, Baldones, Dagdas, Dobeles, Nīcas, Rugāju, Stopiņu un Viļēnu novadā. Tur vidēji sarkana vietā spilgti sarkans.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Apes novadā saslimušas 9,9‰ iedzīvotāju nedēļā (1↑);
  2. Viesītes novadā 9,1‰ (1↑);
  3. Skrīveŗu novadā 9,0‰ (2↓);
  4. Kārsavas novadā 8,5‰ (1↑);
  5. Preiļu novadā 7,7‰ (1↓);
  6. Varakļānu novadā 7,4‰ (2↑);
  7. Aknīstes novadā 7,1‰ (1↓);
  8. Gulbenes novadā 7,1‰ (1↑);
  9. Ādažu novadā 5,9‰ (4↑);
  10. Ķeguma novadā 5,9‰ (1↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1,056‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Tērvetes 8 2,1 4,5 2,4
2. Nīcas 5 1,3 2,9 1,6
3. Amatas 8 2,2 3,8 1,6
4. Ilūkstes 8 2,7 3,9 1,2
5. Gulbenes 32 5,9 7,1 1,2

Tērvetes novadam ātrumā cēloņa neatrodu, bet zinu, ka Tērvetes meža malā ir pansionāts.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 27. janvārī


Šodienas 1103 ir mazliet vairāk nekā 1088 priekš nedēļas 20. janvārī. Nelāgi. Kopš 13. janvāŗa tā nebija bijis, ka saslimst vairāk nekā priekš nedēļas. Arī kopš 16. janvāŗa pastāvējušais nedēļas caurmēra lejupejas gaitenis (-11…16% nedēļā) caursists. Šodienas caurmērs ir -9,6% nedēļā.

Ir vismaz divas iespējas. Varbūt lejupejas gaitenis īstenībā ir mazliet plašāks un mazliet lēnāks. Tiesa, tas “mazliet” eksponenciālos procesos uzkrājas. Piemēram, priekš pusnedēļas rakstīju, ka Veselības ministrijas ierosinātā muļķīgā un aplamā 270/d. sliekšņa sasniegšanai varētu vajadzēt nedēļas septiņas. Pagājusi pusnedēļa, saslimstība mazinājusies, bet, ja turpmāk lejupeja būs -10% nedēļā, minētā sliekšņa sasniegšanai vajadzēs vēl desmit nedēļu.

Otrkārt, varbūt stāvoklis mainījies (galu galā oficiālā Latvijas veselības polītika ir turēt robežu vaļā sērgas un lipīgāku tās celmu ievazāšanai), un lejupejas vairs nav. Tiesa, esmu konservātīvs un, tāpat kā līdz 25. janvārim vilcinājos apstiprināt lejupeju, tā tagad vilcināšos apstiprināt tās beigas. Turklāt arī pavasarī caurmēram bija svārstības, kamēr tas trīs mēnešus gāja lejup kopumā stabilā ātrumā: 1,3 reizes nedēļā. Starp citu, ievērojāt? — Lejupejas ātruma atšķirība rāda, ka šobrīd veselības polītikas noteicēji pret Ķīnas vīrusu cīnās daudz neefektīvāk nekā pavasarī.

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs daudz un puslīdz līdzsvarā uz labu un uz ļaunu. Tā arī noticis. Vispirms uzlabojumi:

  • Rucavā jaunākā saslimšana aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu, divi nedēļas, pagātnē, tāpēc tas pārkrāsots no dzeltena zaļš;
  • Cesvaines novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, attiecīgi sarkanas krāsas vietā dzeltena;
  • Jaunjelgavas novadā saslimušo skaits krities līdz vienam nedēļā, un ar to novads vairs ne vidēji, bet gaiši sarkans;
  • padaudz pašvaldībās saslimstība sarukusi zem 2‰ iedzīvotāju skaita nedēļā — Liepājā, kā arī Bauskas, Dagdas, Pļaviņu, Stopiņu, Vārkavas un Zilupes novadā. Tāpēc spilgti sarkans tonis nomainīts ar vidēji sarkanu. Tiesa, arī 99 saslimušie nedēļā Liepājā vai divi Vārkavas novadā vienalga daudz par daudz.

Pasliktinājumos tas, ka vēl vairāk novados jaunu slimnieku skaits pārsniedzis 2‰: Baltinavas, Burtnieku, Carnikavas, Jēkabpils, Limbažu, Līgatnes, Lubānas, Ozolnieku un Tērvetes. Te attiecīgi vidēji sarkanas krāsas vietā spilgti sarkana.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Skrīveŗu novadā saslimušas 11,1‰ iedzīvotāju nedēļā (1↑);
  2. Apes novadā 9,6‰ (1↓);
  3. Viesītes novadā 8,9‰ (3↑);
  4. Preiļu novadā 8,6‰ (1↓);
  5. Kārsavas novadā 7,7‰ (3↑);
  6. Aknīstes novadā 7,5‰ (2↓);
  7. Ciblas novadā 6,4‰ (2↓);
  8. Varakļānu novadā 6,4‰ (21↑);
  9. Gulbenes novadā 5,9‰;
  10. Grobiņas novadā 5,8‰ (35↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1,056‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Ķeguma 25 2,1 5,7 3,6
2. Grobiņas 34 2,4 5,8 3,4
3. Varakļānu 12 3,0 6,4 3,3
4. Baltinavas 2 1,1 3,2 2,1
5. Lubānas 3 1,9 3,3 1,4
6. Valkas 12 4,2 5,5 1,3
7. Aglonas 5 2,6 3,9 1,3
8. Līgatnes 4 1,8 3,1 1,2

Grobiņas novadā ziņo par Iļģu pansionātu.

140 vārdu: priekš gada — pamats izpratnei par Ķīnas vīrusu un rīcībai


rakstīju, 23. janvārī sapratu apdraudējuma nopietnību un tuvākās dienās izgudroju savu divriteni. Bet 26. janvāŗa vakarā uzgāju svaigi iespiestu rakstu, izlasīju un sapratu, ka manā priekšā ir daudz labāk nostrādāts braucamrīks.

Trīs autori vienā lapā aprakstījuši, kas un kāpēc jādara cīņā ar pandēmiju. Galvenais: ar sērgām neriskē, vispirms, apturot tālsatiksmi, nodrošinās pret izvazāšanu, tad skatās tālāk. Tā nedarot, cilvēces izdzīvošanas izredzes laika gaitā ir vājas.

Pārčivināju rakstu un sāku sekot autoriem: @normonics, @yaneerbaryam, @nntaleb. Tas bijis visvērtīgākais, ko attiecībā uz Ķīnas vīrusu esmu darījis.

Arī pasaulē vissekmīgāk tikušas ar sērgu galā valstis, kas ievērojušas risku pārvaldību un autoru aprakstītos un citur paustos principus:

  • neskaidrībā pieņemt bīstamāko iespēju un attiecīgi rīkoties;
  • pierādījumu trūkums nav trūkuma pierādījums;
  • rīkoties iespējami agri un stingri;
  • slēgt robežas ievazāšanai;
  • kur ievazāts, norobežot un apturēt iekšzemes dzīvi;
  • apzināties, ka sērgu var ātri izskaust, un izdarīt to.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 26. janvārī


Šodienas 693 ir mazāk nekā 812 priekš nedēļas 19. janvārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 760 vakar līdz 743. Caurmērs joprojām turas kopš 16. janvāŗa sāktā 84…89% intervallā pret sevi nedēļu iepriekš. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk krāsas maiņu būs uz labu. Tomēr gadījies pretēji, uzlabojumi tik daži:

  • Jaunpiebalgas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc tas pārkrāsots no sarkana dzeltens;
  • Alūksnes un Saldus novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi tie vairs ne spilgti, bet vidēji sarkani. Protams, arī 37 slimnieki nedēļā kā Saldus novadā vai 27 kā Alūksnes novadā vienalga daudz par daudz.

Pasliktinājumu vairāk:

  • Kokneses novadā pēc nedēļas pārtraukuma atkal kāds saslimis, novads zaudējis dzeltenu krāsu un tagad ir sarkans;
  • Jaunjelgavas novadā saslimis vairāk nekā viens, tāpēc novads gaiši sarkana vietā vidēji sarkans;
  • Ropažu, Sējas, Stopiņu un Talsu novadā saslimstība pārsniegusi 2‰, attiecīgi vidēji sarkans tonis aizstāts ar spilgti sarkanu.

Smagākā stāvokļa desmitniekā redzams, ka daudzviet sērga gājusi mazumā bez kartes krāsas mainīšanas:

  1. Apes novadā saslimušas 10,6‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Skrīveŗu novadā 10,5‰ (2↑);
  3. Preiļu novadā 9,7‰ (2↑);
  4. Aknīstes novadā 9,5‰ (2↓);
  5. Ciblas novadā 8,5‰ (2↓);
  6. Viesītes novadā 8,0‰ (5↑);
  7. Jelgavas novadā 8,0‰ (1↑);
  8. Kārsavas novadā 7,7‰ (2↓);
  9. Gulbenes novadā 7,1‰ (2↓);
  10. Līvānu novadā 5,6‰.

Ievērojams (>1,056‰) pieaugums tikai Viesītes novadā, kur 7 jauni slimnieki dienā un nedēļas saslimstība kāpusi no 6,0‰ vakar līdz 8,0‰, tātad par 2,0‰.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 25. janvārī


Liekot vērā testēšanas nedēļas ciklu, šodienas 223 nav lielisks samazinājums no 910 aizvakar un 512 vakar, bet neliels sarukums pret 244 nedēļu iepriekš. Tas mazliet samazinājis nedēļas caurmēru no 763 vakar līdz 760. Tomēr ar to pieticis, lai noslīdētu zemāk par ziemassvētku un jaungada brīvdienu svārstībām. Tas manā ieskatā ir apstiprinājums, ka sērga kopš 10. janvāŗa virsotnes (nedēļas caurmērs: 1010) sākusi iet mazumā. Tiesa, 3/4 pusmēnesī ir pagalam nepietiekams sarukums un rāda nenopietnu veselības polītikas noteicēju attieksmi pret Ķīnas vīrusu. Tādā tempā līdz sērgas izskaušanai būtu jāgaida gads, nemīkstinot pašreizējos ierobežojumus. Savukārt ar pienācīgu rīcību nevajag ij ne divus mēnešus, lai tiktu līdz nullei. Epidēmija trīs palielinājumos (visa epidēmija; pašreizējais sprādziens; sprādziena virsotne) izskatās tā:

 

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs maz, līdzsvarā vai mazliet vairāk uz labu. Gadījies tiešām maz, taču uz labu nav nemaz, bet uz ļaunu divas — Gaŗkalnes un Inčukalna novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā, tāpēc tie pārkrāsoti no vidēji sarkana spilgti sarkani:

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Apes novadā saslimušas 11,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Aknīstes novadā 11,5‰ (2↑);
  3. Ciblas novadā 10,6‰ (1↓);
  4. Skrīveŗu novadā 10,2‰ (1↑);
  5. Preiļu novadā 9,7‰ (2↓);
  6. Kārsavas novadā 8,3‰;
  7. Gulbenes novadā 7,7‰ (1↑);
  8. Jelgavas novadā 7,5‰ (1↓);
  9. Daugavpils novadā 7,3‰;
  10. Līvānu novadā 6,6‰.

Lielākais pieaugums dienā (>1,056‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Aknīstes 5 9,9 11,5 1,6
2. Viesītes 5 4,6 6,0 1,4

Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2020. gadā


Pa gadskārtu atkal pienācis brīdis, kad Valsts kase publicējusi gada pēdējos pašvaldību finanču pārskatus, un var pievērsties, kā kur Latvijā klājies 2020. gadā. Dažādu zemju dzīves līmeni var ērti noteikt un salīdzināt pēc iekšzemes kopprodukta attiecības pret iedzīvotāju skaitu. Taču sīkākām iekšzemes vienībām vietējo kopproduktu noteikt ir grūtāk — un, jo sīkākas vienības, jo grūtāk. Latvijā, piemēram, vietējo kopproduktu lēš tikai statistikas (plānošanas) reģionu un valstspilsētu līmenī. Bet starp Gaŗkalni un Aloju ir diezgan ievērojama atšķirība, kaut abas ietilpst Pierīgas reģionā.

Par laimi, vismaz pašvaldību līmenī dzīves līmeni noteikt var. Katras pašvaldības budžeta skaitļi ir zināmi, un no tiem dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi (skatīt 2020. gada decembŗa pārskatus par pamatbudžeta izpildi), proti, iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis (vietām vēl šis tas sīkāks). Nodokļu ieņēmumu kopsumma rāda finanču ziņā svarīgākās (un pašvaldību vēlēšanās parasti iekārotākās) Latvijas pašvaldības. Rīga, protams, pirmā, bet pieminams, ka otrā ir Jūŗmala, toties Ventspils tikai sestā, un to iedzen Māŗupe un Ķekava. Daugavpils par spīti lielākam iedzīvotāju zemāk par Liepāju un Jelgavu. Interesanti, ka Ķīnas vīrusa dēļ ieņēmumi samazinājušies, taču Māŗupē un Ķekavā auguši, salīdzinot ar 2019. gadu (mln Ls):

  1. Rīga — 511,2;
  2. Jūŗmala — 44,3;
  3. Liepāja — 31,7;
  4. Jelgava — 31,4;
  5. Daugavpils — 29,9;
  6. Ventspils — 23,7;
  7. Māŗupes novads — 22,5;
  8. Ķekavas novads — 22,4;
  9. Ogres novads — 18,6;
  10. Valmiera — 14,4.

Taču, lai iegūtu dzīves līmeni, šie skaitļi jādala ar iedzīvotāju skaitu. Turklāt, liekot vērā pašvaldību reformu, šī varētu būt pēdējā reize tik smalkā dalījumā. Diemžēl jāpiemetina, ka Valsts kase pārskatus publicē tādā formātā, ka nevar klikšķinot iezīmēt un iekopēt savā tabulā. Tāpēc visi skaitļi pārrakstīti ar roku, un ceru, ka neesmu nekur kļūdījies. Valsts kase gan piedāvā katras pašvaldības pārskatu ekselī un pdfā, bet tam vajag papildlaiku un papilddarbības. Ar roku ir vieglāk un ātrāk. Iznākums gana aizraujošs, ka atļaujos ielikt visas 119 pašvaldības pēc latiem no cilvēka, ieskaitot ranga maiņu pa gadu:

Pašvaldība Ls/c Vieta Maiņa
Garkalnes novads 1288,15 1 0
Mārupes novads 1084,40 2 0
Ķekavas novads 922,16 3 4
Carnikavas novads 915,24 4 1
Babītes novads 910,28 5 -2
Jūrmala 890,60 6 -2
Ādažu novads 834,72 7 2
Stopiņu novads 828,61 8 2
Ikšķiles novads 815,12 9 -1
Rīga 814,67 10 -4
Ķeguma novads 706,47 11 17
Ventspils 699,39 12 0
Saulkrastu novads 699,02 13 -2
Siguldas novads 640,07 14 -1
Ozolnieku novads 631,11 15 2
Sējas novads 630,07 16 -2
Salaspils novads 625,88 17 -2
Valmiera 622,94 18 1
Baldones novads 602,12 19 2
Pārgaujas novads 585,22 20 30
Olaines novads 584,75 21 -3
Ropažu novads 584,64 22 5
Pāvilostas novads 580,91 23 13
Engures novads 573,98 24 -8
Dobeles novads 565,52 25 -5
Ogres novads 564,56 26 -1
Mālpils novads 561,94 27 -4
Iecavas novads 561,59 28 1
Jelgava 559,47 29 -5
Inčukalna novads 556,74 30 -4
Krimuldas novads 553,78 31 1
Cēsu novads 544,43 32 -1
Tērvetes novads 544,42 33 1
Lielvārdes novads 533,15 34 -1
Jaunpils novads 530,08 35 -5
Aizkraukles novads 522,53 36 -14
Beverīnas novads 519,95 37 6
Jelgavas novads 519,73 38 0
Nīcas novads 519,56 39 -4
Kokneses novads 515,77 40 14
Ventspils novads 510,38 41 1
Grobiņas novads 509,41 42 4
Kocēnu novads 494,97 43 9
Rundāles novads 494,68 44 5
Smiltenes novads 492,94 45 3
Bauskas novads 492,74 46 -7
Salacgrīvas novads 492,42 47 4
Amatas novads 492,24 48 -7
Brocēnu novads 491,51 49 11
Tukuma novads 490,84 50 -6
Saldus novads 482,30 51 -11
Naukšēnu novads 481,96 52 -7
Dundagas novads 481,60 53 11
Vecumnieku novads 480,81 54 5
Burtnieku novads 478,07 55 8
Priekuļu novads 475,99 56 0
Skrīveru novads 475,83 57 -20
Mērsraga novads 474,51 58 -5
Rucavas novads 470,24 59 -12
Durbes novads 468,32 60 -3
Liepāja 462,66 61 -6
Limbažu novads 453,59 62 0
Auces novads 448,81 63 -2
Valkas novads 446,35 64 7
Līgatnes novads 442,23 65 1
Rojas novads 440,81 66 1
Cesvaines novads 438,93 67 14
Ērgļu novads 437,36 68 9
Salas novads 437,04 69 0
Talsu novads 436,31 70 2
Alsungas novads 428,90 71 -13
Krustpils novads 427,18 72 25
Jaunpiebalgas novads 426,30 73 -8
Lubānas novads 426,27 74 -6
Pļaviņu novads 423,52 75 -5
Gulbenes novads 422,73 76 -3
Vecpiebalgas novads 421,99 77 2
Madonas novads 421,32 78 -4
Jaunjelgavas novads 415,18 79 -3
Strenču novads 412,89 80 0
Aknīstes novads 410,01 81 -6
Neretas novads 409,25 82 5
Alūksnes novads 409,12 83 0
Raunas novads 408,47 84 6
Kandavas novads 404,57 85 -7
Jēkabpils 401,92 86 -4
Priekules novads 401,38 87 2
Jēkabpils novads 400,23 88 6
Aizputes novads 399,14 89 -3
Vaiņodes novads 398,85 90 3
Kuldīgas novads 397,77 91 0
Viesītes novads 396,22 92 -4
Mazsalacas novads 389,44 93 7
Rēzekne 388,67 94 -9
Preiļu novads 388,14 95 -3
Līvānu novads 385,95 96 3
Alojas novads 378,96 97 1
Rūjienas novads 374,47 98 -2
Apes novads 369,12 99 -15
Daugavpils 364,55 100 -5
Skrundas novads 355,46 101 4
Balvu novads 346,70 102 0
Ilūkstes novads 345,78 103 0
Baltinavas novads 342,09 104 -3
Rēzeknes novads 329,30 105 7
Varakļānu novads 328,41 106 2
Ciblas novads 326,96 107 3
Ludzas novads 326,94 108 -2
Kārsavas novads 324,87 109 0
Daugavpils novads 324,59 110 -6
Viļakas novads 320,33 111 -4
Rugāju novads 314,30 112 1
Krāslavas novads 311,95 113 -2
Riebiņu novads 292,58 114 3
Dagdas novads 291,22 115 -1
Viļānu novads 289,20 116 -1
Vārkavas novads 287,62 117 -1
Aglonas novads 267,53 118 1
Zilupes novads 246,89 119 -1

Es teiktu, kopskatu veido, pirmkārt, attālums līdz Rīgai un, otrkārt, pašvaldības pilsētnieciskums. Tomēr vislepnāk dzīvo nevis pašā Rīgā, bet Pierīgas gredzenā ap to. Citas pilsētas parādās kā mazāki turības avoti, no kuŗiem lielākais ir Ventspils. Interesanti, ka Liepāja zemāk par Nīcas, Pāvilostas, Grobiņas, Rucavas un Durbes novadu. Varētu vai padomāt, ka Liepāja ir otra pilsēta Latvijā, kam apkārt veidojas turīgākas piepilsētas. Ļoti uzskatāmi viss redzams kartē:

Augstākās kategorijas apakšējā robeža izvēlēta, lai attēlotu visas pašvaldības, kas turīgākas par Rīgu. Latvijas caurmērs ir 622 Ls (2019. gadā 651 Ls), kam vistuvāk Valmiera. Lai nemulsina, cik maz platības aizņem abas augstākās kategorijas: šajās pašvaldībās dzīvo 48% iedzīvotāju, turpat puse.

Gatavojot tabulu, pamanīju, ka kritums tomēr nav visās pašvaldībās un starpība starp nabagāko un bagātāko, kas 2019. gadā bija 3,9 reizes, augusi līdz 5,2 reizēm. Tas pamudināja uztaisīt vēl vienu karti: maiņu pret 2019. gadu. Iznākums ir tāds:

Pagalam chaotiski, tomēr it kā mazliet sarkanāk Latgalē un mazliet zaļāk Pierīgā. Vismaz pietiekami, lai attālums no Zilupes un Aglonas līdz Gaŗkalnei un Māŗupei pieaugtu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 24. janvārī


Šodienas 512 ir mazāk nekā 567 priekš nedēļas 17. janvārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 771 vakar līdz 763. Caurmērs joprojām turas kopš 16. janvāŗa sāktā 84…89% intervallā pret sevi nedēļu iepriekš. Par nopietnu samazināšanās tendenci varēs runāt, kad caurmērs nokritīsies zem ziemassvētku un jaungada brīvdienu svārstībām, tas ir, līdz 761. Varbūt rīt?

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs vairāk uz labu, un tā arī noticis:

  • Kokneses novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc tas pārkrāsots no sarkana dzeltens;
  • Lubānas, Priekuļu, Rojas, Rūjienas un Stopiņu novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi tie vairs ne spilgti, bet vidēji sarkani.

Uz ļaunu mazāk:

  • Baltinavas un Jaunpils novadā pēc nedēļas pārtraukuma atkal kāds saslimis, un dzeltenas krāsas vietā sarkana;
  • Babītes novadā jaunu slimnieku nedēļā kļuvis vairāk par 2‰ iedzīvotāju, tāpēc tam mainīts tonis no vidēji sarkana uz spilgti sarkanu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Apes novadā saslimušas 11,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Ciblas novadā 10,6‰;
  3. Preiļu novadā 9,9‰ (2↑);
  4. Aknīstes novadā 9,9‰ (1↓);
  5. Skrīveŗu novadā 9,9‰ (1↓);
  6. Kārsavas novadā 8,7‰;
  7. Jelgavas novadā 7,6‰;
  8. Gulbenes novadā 7,6‰;
  9. Daugavpils novadā 7,4‰;
  10. Līvānu novadā 6,6‰.

Šodien pievērsu uzmanību, ka 1‰ robeža īpaši augstam pieaugumam dienā ir mazliet par zemu. Jo viens jauns slimnieks šodien gadījies mazākajā pašvaldībā — Baltinavas novadā. Tas ir vienīgais, kam iedzīvotāju mazāk par 1000 (947 priekš gada — jaunākās Centrālās statistikas pārvaldes ziņas), tāpēc viens jauns ir 1,056‰. Tā kā viens Baltinavā var būt nejaušība bez perēkļa, turpmāk to izmantošu par robežu īpaši augstam pieaugumam dienā. Šodien lielākais pieaugums šais novados:

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Beverīnas 5 3,1 4,8 1,7
2. Vecumnieku 13 2,3 4,0 1,7
3. Viesītes 4 3,4 4,6 1,1

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 23. janvārī


Šodienas 910 ir mazāk nekā 1031 priekš nedēļas 16. janvārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 789 vakar līdz 771. Caurmērs joprojām turas kopš 16. janvāŗa sāktā 84,2%…89% intervallā pret sevi nedēļu iepriekš. Par nopietnu samazināšanās tendenci varēs runāt, kad caurmērs nokritīsies zem ziemassvētku un jaungada brīvdienu svārstībām, tas ir, līdz 761. Varbūt rīt?

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs vairāk uz labu, un tā arī noticis:

  • Baltinavas un Ērgļu novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc tie pārkrāsoti no sarkana dzelteni;
  • Inčukalna, Jēkabpils, Ropažu, Rugāju un Viļēnu novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi tie vairs ne spilgti, bet vidēji sarkani;
  • atsevišķi pieminēšu Naukšēnu novadu, kas zaudējis ne tikai spilgti sarkanu krāsu, bet arī pēdējo jautājumzīmi Latvijā. Proti, tagad visās pašvaldībās saslimis tik daudz, ka precīzi dati vairs netiek slēpti.

Uz ļaunu tas, ka vairākos novados jaunu slimnieku skaits pārsniedzis 2‰ nedēļā: Auces, Kocēnu, Lubānas, Strenču un Zilupes. Šie novadi vidēji sarkana vietā spilgti sarkani.

Par 1‰ lielāks pieaugums negaidīti daudz novados:

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Kārsavas 28 4,8 8,9 4,0
2. Gulbenes 63 4,9 7,5 2,7
3. Valkas 22 2,1 4,6 2,5
4. Engures 13 2,2 4,1 1,8
5. Smiltenes 23 3,0 4,8 1,8
6. Strenču 4 1,4 2,8 1,4
7. Aknīstes 6 8,7 9,9 1,2
8. Ādažu 15 4,0 5,0 1,0
9. Beverīnas 5 2,0 3,1 1,0
10. Varakļānu 3 2,3 3,3 1,0

Ātrumā neatrodu internetos ne par Kārsavas novadu, ne Gulbenes, ne Valkas. Kopumā smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu, ir tāda:

  1. Apes novadā saslimušas 12,7‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Ciblas novadā 10,2‰ (1↑);
  3. Aknīstes novadā 9,9‰ (2↑);
  4. Skrīveŗu novadā 9,9‰;
  5. Preiļu novadā 9,4‰ (3↓);
  6. Kārsavas novadā 8,9‰ (9↑);
  7. Jelgavas novadā 8,0‰ (1↓);
  8. Gulbenes novadā 7,5‰ (5↑);
  9. Daugavpils novadā 7,4‰ (1↓);
  10. Līvānu novadā 7,1‰ (3↓).

Priekš gada: kļūst skaidra apdraudējuma nopietnība


Haņkovas dzelzceļa stacija Uhaņā pēc slēgšanas 23. janvārī. Attēls: Weibo

Šodien gads, kopš sapratu, ka  Ķīnas vīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde. Ar 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšanu vien, nezinot sīkāk epidēmioloģiskus parametrus, pietiek, lai saprastu: “Draugi, nav labi!”

Sapratis sāku domāt, ko darīt. Trīs dienās savu divriteni biju izgudrojis. Ne gluži elegantu, bet pietiekamu braukšanai (un, kā vēlāk dzīvē bija redzams, labāk sargājošu par Latvijas oficiālo veselības sargu faktisko rīcību):

  • A plāns — novērst sērgas ievazāšanu Latvijā. Visefektīvāk, visvieglāk, visērtāk, vismazākām izmaksām ir cīnīties uz valsts robežas. Ja būtu tieši reisi ar Ķīnu, būtu jāslēdz, bet, par laimi, nav. Taču, protams, var iebraukt ar pārsēšanos. Tāpēc jāpārbauda iebraucēji, vai nav no Ķīnas. Tātad jāatjauno robežkontrole. Braucēji no Ķīnas drošā karantīnā, kur tie nevarētu aplipināt citus. Karantīnai jābūt ilgākā inkubācijas perioda gaŗumā, lai novērstu ievazāšanu;
  • B plāns — sagatavoties iekšzemes cīņai, ja par spīti A plāna īstenošanai Ķīnas vīrusu tomēr ievazā. Te daudz vairāk neskaidrību, bet, par laimi, arī vairāk laika gatavoties A plāna sniegtā aizsardzībā. Acīmredzot vajadzēs kaut kādu mājās sēdēšanu, ievērojot Ķīnas pieredzi. Un kā sargāties individuāli? Kādas specifikācijas vai modeļu maskas, cimdus, acenes? SPKC mājaslapā vienīgais konkrēti minētais tobrīd bija FFP3 respirātori. Ko vēl? Kā dezinficēt rokas, apavus, vēl ko? Cik ilgi kuŗu aizsarglīdzekli valkāt, līdz jāmet laukā un jāvelk jauns? Kur to visu iegādāties? Vispār attiecībā uz iepirkšanos acīmredzot vajadzēs neklātienes apgādi: iepērcies un samaksā internetā, tev atved līdz namdurvīm un aizbrauc prom, pēc tam tu aizej pakaļ. Bet vai bijusi runa ar veikalu tīkliem par to?

Tobrīd, ticēdams labajam cilvēkā un iepriekšējiem iespaidiem par valsts pārvaldi, domāju, ka oficiālie veselības sargi stāvokļa nopietnību sapratuši ne vēlāk par mani un sākuši drudžaini rīkoties. Jā, nekā nedzird, bet valsts pārvalde bieži savu darbu izdara zem paklāja. Atliek sagaidīt 28. janvāŗa valdības sēdi, tur pieņems svarīgākos lēmumus un izziņos kaujas gatavības ieviešanu. Būtu kāds teicis, ka cilvēki, kam uzticēts sargāt citu cilvēku veselību, ij negrasās pretoties ievazāšanai, ka nav un nebūs nekāda A plāna — neticētu.

Vienas veselības polītikas noteicēju aplamības apdraud citu aplamību


Dzīvē lietas čupojas. Kur viena aplamība, tur drīzāk varētu būt vēl. Vakar uzrakstīju, kāpēc Veselības ministrijas ierosinātais luksofora princips līdz ar saslimstības mazināšanos pakāpeniski mazināt ierobežojumus ir liela, bīstama un nāvīga muļķība. Pirmo ierobežojumu mazināšanas slieksni ministrija piedāvā trīskārt zemākā slimnieku skaitā nekā šobrīd: 270 dienā.

Ironiski, ka citas veselības polītikas noteicēju aplamības nopietni apdraud ierosinātā luksofora principa īstenošanu. Pirmkārt, par spīti tam, ka pret Ķīnas vīrusu jāvēršas, cik vien agri un stingri var, Latvijā ierobežojumi noteikti par vāju. Tāpēc epidēmijas lejupeja, kas sākusies kopš 11. janvāŗa, ir pagalam lēna un nespēj izskaust sērgu dažās nedēļās, kā to spēj pienācīga rīcība. Kopš 16. janvāŗa saslimušo nedēļas caurmērs slīd lejup 84,2…89,0% robežās pret sevi nedēļu iepriekš. Pieņemsim, ka attiecība ir 6/7. Cik drīz saslimušo skaits noslīdēs līdz 270 dienā? Nedēļās septiņās. Nav gluži tūlīt, tomēr nav arī bezgalīgi tālu. (Šinī laikā, ja gribētu, varētu tikt līdz stabilai nullei, bet šoreiz ne par to.)

Bet! Kā teicu, lietas čupojas, un ir vēl otrkārt. Proti, veselības polītikas noteicēji tur vaļā valsts robežas Anglijas celma ievazāšanai, kas ir lipīgāks un tāpēc bīstamāks. (Nupat sāk parādīties ziņas, ka bez tam nāvīgāks atsevišķam saslimušam.) Pērn varēja redzēt, ka pietiek ar trim nedēļām ievazāšanas, lai izraisītu mazāk lipīgas sērgas sprādzienu. Septiņas nedēļas ir vairāk nekā divreiz ilgāks laiks.

Kur izeja no aplamību čupas, ko Latvijai uzkrāvuši veselības polītikas noteicēji? Katra minētā aplamība sevī ietveŗ atbildi:

  • nevis pārāk vāji ierobežojumi, bet pietiekami stingri, ka var sērgu izskaust dažās nedēļās;
  • nevis pāragri mīkstināt un izraisīt nākamo sprādzienu, bet neatlaisties līdz nullei, kad var droši atcelt un atstāt tik robežkontroli un gatavību vietēji dzēst ugunsgrēkus;
  • nevis turēt vaļā robežu visriebīgākiem celmiem, bet slēgt ievazāšanai.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 22. janvārī


Šodienas 876 ir jūtami mazāk nekā 1084 priekš nedēļas 15. janvārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 818 vakar līdz 789, kas ir 7/8 no caurmēra nedēļu iepriekš. Par nopietnu samazināšanās tendenci varēs runāt, kad caurmērs nokritīsies zem ziemassvētku un jaungada brīvdienu svārstībām, tas ir, līdz 761. Varbūt rīt?

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs vairāk uz labu, un tā arī noticis:

  • Jaunpils novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc tas pārkrāsots no sarkana dzeltens;
  • Jaunjelgavas novadā slimnieku skaits krities līdz vienam nedēļā, attiecīgi novads vairs ne vidēji, bet gaiši sarkans;
  • padaudz novados saslimstība sarukusi zem 2‰ iedzīvotāju skaita nedēļā — Cēsu, Lubānas, Rēzeknes, Salaspils, Siguldas, Strenču, Talsu un Viļakas. Ar to šie novadi spilgti sarkanas krāsas vietā ieguvuši vidēji sarkanu toni;
  • Apes novadā, kur sērga bija mazliet virs 2% līmeņa (%, ne ‰!), tagad mazliet zem (1,96%), tāpēc novads no tumšākās krāsas pārgājis “tikai” spilgti sarkanā. “Tikai” jāliek pēdiņās, jo 3,2 tk iedzīvotāju novadā nedēļā saslimuši 63!

Pasliktinājumi tik daži: Aizkraukles, Beverīnas un Stopiņu novadā saslimstība pārsniegusi 2‰, attiecīgi tie pārkrāsoti no vidēji sarkana spilgti sarkani. Tomēr lielākais pieaugums jau otro dienu ir šais divos novados:

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Skrīveŗu 9 6,3 9,0 2,7
2. Ciblas 6 8,9 11,0 2,1

Skrīveŗos ziņo par “Ziedugravu” pansionātu, Ciblas novada cēloni jau otro dienu neatrodu. Varbūt kāds zina?

Kopumā smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu, ir tāda:

  1. Apes novadā saslimušas 19,6‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Preiļu novadā 11,4‰ (1↑);
  3. Ciblas novadā 11,0‰ (2↑);
  4. Skrīveŗu novadā 9,0‰ (6↑);
  5. Aknīstes novadā 8,7‰ (1↓);
  6. Jelgavas novadā 8,0‰ (1↑);
  7. Līvānu novadā 7,8‰ (1↓);
  8. Daugavpils novadā 7,7‰;
  9. Ropažu novadā 5,7‰ (7↓);
  10. Rēzeknē 5,2‰ (1↑).

Luksofora princips epidēmijā — lai vairojas zaudējumi, ciešanas un nāve


Veselības ministrija ierosinājusi par ārkārtējās situācijas virzību pēc 7. februāŗa lemt pēc “luksofora principa”, nosakot saslimstības rādītājus, pēc kuŗu sasniegšanas pakāpeniski mazinātu Ķīnas vīrusa izplatībai noteiktos ierobežojumus. Pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja slimnieku skaits saruktu zem 270 dienā (trīskārt zemāk par pašreizējo līmeni). Savukārt, ja slimnieku skaits nokristos līdz 27 dienā, ministrija ierosina atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem.

Īsi un skaidri: luksofora princips ir muļķība. Tā kā tas attiecas uz gandrīz divu miljonu cilvēku veselību un dzīvību — liela, bīstama un nāvīga muļķība. Kāpēc? Jo luksofora princips nevis palīdz uzveikt sērgu, bet izraisa jaunu tās sprādzienu. Latvijas apstākļos: jaunus desmitus tūkstošus saslimušo, otru tūkstoti bojā gājušu ātrāk nekā pirmo tūkstoti un atgriešanos stingrākos dzīves ierobežojumos.

Kāpēc? Jāatzīst, mazliet kauns skaidrot elementāras lietas. Konkrēti, lai saprastu, ka luksofora princips ir muļķība, pietiek izprast reizināšanu ar nulli. Proti, nulle ir vienīgais skaitlis, ar ko reizinot iznākums paliek tā pati nulle. Attiecībā uz Ķīnas vīrusu: ja ierobežojumus mīkstina pirms nulles sasniegšanas un lipība (cik citu caurmērā aplipina viens slimnieks) attiecīgi pārsniedz 1, sērga atkal savairosies. Savukārt, ja ir nulle slimnieku, tad lai lipība ir 2 vai 4, nekas slikts nenotiks.

Par šo decembrī vienu brīdi patīkami pārsteidza SPKC, aicinot un atgādinot: “Gandrīz neskaitās. Arī gandrīz apkarots Covid-10 neskaitās.” Tieši tā. Tik kaut kā ļoti drīz aicinājumi beidzās. It kā būtu dabūjuši brāzienu par polītiski nekorektas patiesības izpaušanu.

Citiem vārdiem, luksofora princips ir tā pati jojo kratīšana: stāvoklis uzlabojas → mīkstinām ierobežojumus → stāvoklis pasliktinās → pastiprinām ierobežojumus. Process varbūt šķiet aizraujošs kratītājiem (vismaz kamēr paši nav saslimuši), tik tajā izput uzņēmumi, saslimst desmiti tūkstošu un arvien jauni un jauni simti iet bojā.

Papildus acīmredzamai principiālai aplamībai traģikomiski ir Veselības ministrijas rosinātie sliekšņi. 270 dienā ierobežojumu mīkstināšanai? Atvainojos, veselības polītikas noteicējiem un galma epidēmiologiem bija visas iespējas parādīt savu varēšanu oktobŗa beigās un novembŗa sākumā, kad Latvija bija tādā līmenī. Parādīja. 27 dienā “ļaus atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem“? Atvainojos, viencipara skaitļi ar ierobežojumiem tik un tā izraisīja sprādzienu septembrī.

Vēlreiz: gandrīz neskaitās. Dzēšot ugunsgrēku, nedrīkst atstāt vienā istabā mazliet degam. Gandrīz apkaŗots Ķīnas vīruss neskaitās. Iemācieties reizināšanu ar nulli.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 21. janvārī


Šodienas 902 ir mazāk nekā 950 priekš nedēļas 14. janvārī. Tas mazliet pazeminājis nedēļas caurmēru no 825 vakar līdz 818, kas ir 8/9 no caurmēra nedēļu iepriekš. Tiesa, par nopietnu samazināšanās tendenci varēs runāt, kad caurmērs nokritīsies zem ziemassvētku un jaungada brīvdienu svārstībām, tas ir, līdz 761. Un 8/9 nedēļā ir pagalam nepietiekama lejupeja sērgas uzveikšanai.

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs mazliet vairāk uz labu. Tā arī noticis, Babītes, Dobeles, Iecavas, Pārgaujas, Sējas un Stopiņu novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, tāpēc tie pārkrāsoti no spilgti sarkana vidēji sarkani. Tiesa, arī 34 slimnieki nedēļā kā Dobeles novadā vai trīs Sējas novadā vienalga daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

  • Mazsalacas novadā pēc ilgāka pārtraukuma atkal kāds saslimis, attiecīgi novads vairs ne zaļš, bet sarkans;
  • Olaines, Pļaviņu, Saldus un Vecumnieku novadā slimnieku skaits nedēļā pārsniedzis 2‰ iedzīvotāju skaita. Ar to šie novadi pārgājuši no vidēji sarkana spilgti sarkanā līmenī.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Apes novadā saslimušas 20,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Ropažu novadā 13,8‰;
  3. Preiļu novadā 11,0‰;
  4. Aknīstes novadā 9,9‰ (2↑);
  5. Ciblas novadā 8,9‰ (5↑);
  6. Līvānu novadā 8,5‰ (1↓);
  7. Jelgavas novadā 8,4‰;
  8. Daugavpils novadā 7,0‰;
  9. Alūksnes novadā 6,3‰;
  10. Skrīveŗu novadā 6,3‰ (8↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Ciblas 5 7,2 8,9 1,7
2. Skrīveŗu 9 5,1 6,3 1,2

Kovidiotisms vai dezinformācija par Ķīnas vīrusa Anglijas celmu


Šonedēļ klajā nāca Letas ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi. Toties bija tāda mierinoša rindkopa:

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iepriekš uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

Ziņu pārspieda “Tvnet”, “Delfi”, TV3, “NRA”, “LA”, “Diena” un, iespējams, vēl citi plašsaziņas līdzekļi.

Diemžēl jājautā, kas tas ir — kovidiotisms vai dezinformācija. Jo minētā mierinošā rindkopa ir klaji nepatiesa. Jo augstāka lipība nozīmē, ka sērga, kas atsevišķam cilvēkam pēc slimības smaguma norises neatšķiŗas, ir bīstamāka sabiedrībai kopumā. Iedomāsimies, ka ir tikpat smagi slimojama slimība kā Ķīnas vīruss, bet ko ir gandrīz neiespējami saķert un gandrīz neiespējami aplipināt citus, lai cik šķaudītu vai klepotu virsū. Skaidrs, ka tāda slimība nebūtu necik bīstama.

Taču Ķīnas vīrusa un līdzīgu slimību daba ir tāda, ka pusotru reizi lipīgāks celms (Letas ziņā minēts: “..līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem,” bet es pieņemšu 1,5) ir nevis vienkārši bīstamāks, bet daudz bīstamāks. Pie tam daudz bīstamāks nekā tad, ja būtu pusotru reizi nāvīgāks, taču tikpat lipīgs, cik līdzšinējā sērga.

Paskaidrošu skaitliski. Pieņemsim, ka ir 825 inficējušies (Latvijas šībrīža nedēļas caurmērs), slimības paaudze 5 dienas, mirstība 2,7% (Latvijas pavasaŗa cēliena fakts), lipība R=0,884 (Latvijas šībrīža nedēļas caurmēra maiņa, pārrēķināta no nedēļas uz slimības paaudzes 5 dienām). Pēc mēneša varam gaidīt tādu saslimušo skaitu, no kā būs:

825·0,884⁶·0,027=11 bojā gājuši.

Ja sērga kļūst pusotru reizi nāvīgāka, formula mainās:

825·0,884⁶·(1,5·0,027)=16 bojā gājuši.

Ja sērga kļūst pusotru reizi lipīgāka, formula mainās citādi:

825·(1,5·0,884)⁶·0,027=121 bojā gājušais.

Jūtat atšķirību? Eksponenciālu procesu īpašība, sassodīts. Un tas nav viss: ievazājot lipīgāku celmu un ļaujot tam izplatīties, lipība mainās no sarūkoša 0,884 uz augošu 0,884·1,5=1,326. Proti, ierobežojumi, ar ko šobrīd izdevies apturēt saslimstību 800…1000 līmenī, ir nepietiekami pret Anglijas celmu. Minētā piemērā ar 0,884 lipību pēc mēneša būtu 394 jauni inficējušies, un sērga ietu mazumā, pat ja kļūtu nāvīgāka. Savukārt ar 1,326 lipību no 825 pēc mēneša jau ir 4485. Par bīstamību, ko rada pilnas slimnīcas un mazāk pieejama ārstēšana citām slimībām, nerunāšu.

Bet, kā redzam, tas viss nav traucējis SPKC, Letai un pārējiem ziņas izplatītājiem pūst, ka Anglijas celms neesot bīstamāks. Nezinu, cik kuŗas puses ieguldījums aplamas ziņas radīšanā. Tāpat nezinu cēloņa. Vai tas kovidiotisms, kad cilvēki nejēdz eksponentfunkciju, ko, ja nemaldos, māca 10. klasē, un tāpēc iedomājas, ka vienāds risks vienam cilvēkam ir vienāds risks sabiedrībai kopumā? (Te ir vairāk par individuāla un sistēmiska riska attiecībām un citām lietām, ko gan nemāca 10. klasē, tomēr būtu jāsaprot cilvēkiem, kam uzticēts sargāt citu cilvēku veselību.)

Vai varbūt kārtējā dezinformācija, kādu pēdējā gadā veselības polītikas noteicēji un viņu domubiedri plašsaziņas līdzekļos laiduši aumaļām — kā, piemēram, 28. janvāŗa pērle? Jo stāvoklis līdzīgs: oficiālā polītika ir turēt valsts robežas vaļā lipīgas resp. lipīgākas nāvīgas sērgas ievazāšanai, tāpēc dezinformācijas vēstījums ir, ka tā nav bīstama: “tikai gripa”, “nav bīstamāk”.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 20. janvārī


Šodienas 1088 ir mazāk nekā 1255 priekš nedēļas 13. janvārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 849 vakar līdz 825, kas ir 5/6 no caurmēra nedēļu iepriekš. Tiesa, par nopietnu samazināšanās tendenci varēs runāt, kad caurmērs nokritīsies zem ziemassvētku un jaungada brīvdienu svārstībām, tas ir, līdz 761. Un 5/6 nedēļā ir pagalam nepietiekama lejupeja sērgas uzveikšanai.

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu vairāk uz labu. Tā arī noticis:

  • Rucavas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc tas pārkrāsots no sarkana dzeltens;
  • padaudz novados saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā — Baltinavas, Brocēnu, Kokneses, Nīcas, Pļaviņu, Saldus un Tērvetes. Šie novadi attiecīgi spilgti sarkana vietā vidēji sarkani. Tiesa, arī tāds skaits kā 42 nedēļā Saldus novadā vai 5 Tērvetes novadā vienalga daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

  • Ķeguma, Ķekavas, Sējas un Smiltenes novadā nedēļā saslimušas >2‰ iedzīvotāju skaita. Ar to novadi pārgājuši no vidēji sarkana spilgti sarkanā līmenī;
  • Apes novadā slimnieku >2% (%, ne ‰!) nedēļā, un iegūta smagākās kategorijas krāsa.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Apes novadā saslimušas 20,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Ropažu novadā 13,6‰;
  3. Preiļu novadā 10,2‰ (1↑);
  4. Engures novadā 10,0‰ (2↑);
  5. Līvānu novadā 9,4‰;
  6. Aknīstes novadā 9,1‰ (3↓);
  7. Jelgavas novadā 8,5‰ (9↑);
  8. Daugavpils novadā 7,6‰;
  9. Alūksnes novadā 7,6‰ (2↓);
  10. Ciblas novadā 7,2‰ (2↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Jelgavas 84 5,5 8,5 3,0
2. Gulbenes 53 3,4 5,6 2,2
3. Ādažu 24 3,0 5,0 2,0
4. Neretas 7 3,0 4,6 1,4
5. Ķeguma 6 1,3 2,5 1,1

Ātrumā neatrodu, kas par perēkli vai perēkļiem Jelgavas novadā, ka 84 dienā. Novads liels, un tajā ir vairāki pansionāti: Elejā, Kalnciemā, Mūŗmuižā, Staļģenē.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 19. janvārī


Šodienas 812 ir mazāk nekā 878 priekš nedēļas 12. janvārī. Tas nedaudz pazeminājis nedēļas caurmēru no 858 vakar līdz 849. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs puslīdz līdzsvarā vai mazliet vairāk uz labu. Tā arī noticis.

Uzlabojumi tādi, ka vairākās un drīzāk palielās pašvaldībās saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā: Jūŗmalā, Ventspilī, kā arī Gaŗkalnes, Ķekavas, Salacgrīvas un Smiltenes novadā. Šīs vietas tagad spilgti sarkana vietā vidēji sarkanas. Tiesa, nopietnam optimismam nav pamata, jo, pirmkārt, ar brīvu cilvēku pārvietošanos pa Latviju jebkādi vietēji uzlabojumi ir tikai īslaicīgi un, otrkārt, ierobežojumi ir par vāju un nenovērš vietēju aplipināšanu, ja ir tāds slimnieku skaits kā šais pašvaldībās: Jūŗmalā 95 nedēļā, Ventspilī 61, Ķekavas novadā 46, Smiltenes novadā 21, Gaŗkalnes novadā 14 un Salacgrīvas novadā 13. Sešās pašvaldībās, kur stāvoklis taču it kā uzlabojies, šobrīd slimo vairāk nekā visā Latvijā smagākajā pavasaŗa cēliena brīdī.

Gandrīz tikpat krāsas maiņu ir uz ļaunu: Pārgaujas, Pļaviņu, Saldus, Tērvetes un Valkas novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā, tāpēc tie pārkrāsoti no vidēji sarkana spilgti sarkani.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Apes novadā saslimušas 19,3‰ iedzīvotāju nedēļā (1↑);
  2. Ropažu novadā 14,0‰ (2↑);
  3. Aknīstes novadā 13,9‰ (2↓);
  4. Preiļu novadā 9,6‰ (1↑);
  5. Līvānu novadā 9,4‰ (1↑);
  6. Engures novadā 9,4‰ (3↓);
  7. Alūksnes novadā 8,0‰;
  8. Daugavpils novadā 7,1‰ (7↑);
  9. Rēzeknē 6,8‰ (1↑);
  10. Priekuļu novadā 6,7‰ (2↓).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Apes 6 17,4 19,3 1,9
2. Ciblas 6 5,1 6,4 1,3
3. Daugavpils 61 5,9 7,1 1,3

Apes novadu abu sarakstu augšgalā, pieņemu, izvirzījis Trapenes pansionāts un atkārtota testēšana tajā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 18. janvārī


Šodienas 244 ir ¾ no 331, kas bija priekš nedēļas 11. janvārī. Taču svētdienās testē mazāk, tāpēc šie skaitļi veido mazu daļu nedēļas caurmēra. Tādējādi tas samazinājies tik mazliet: no 871 vakar līdz 858.

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs maz un vairāk uz labu. Tā arī noticis. Uzlabojumi: Ozolnieku, Pārgaujas, Pļaviņu un Tērvetes novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, tāpēc tie pārkrāsoti no spilgti sarkana vidēji sarkani. Tiesa, arī 17 jauni slimnieki nedēļā kā Ozolnieku novadā vai 5 kā Tērvetes novadā ir daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

  • Baldones novadā saslimis vairāk nekā vien nedēļā, attiecīgi novads vairs ne gaiši, bet vidēji sarkans;
  • Smiltenes novadā slimnieku skaits pārsniedzis 2‰ nedēļā. Ar to novads vidēji sarkana vietā spilgti sarkans.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Aknīstes novadā saslimušas 18,7‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Apes novadā 17,4‰ (1↑);
  3. Engures novadā 16,3‰ (1↓);
  4. Ropažu novadā 15,1‰;
  5. Preiļu novadā 9,7‰;
  6. Līvānu novadā 8,5‰;
  7. Alūksnes novadā 8,1‰;
  8. Priekuļu novadā 7,3‰ (1↑);
  9. Jēkabpils novadā 7,0‰ (1↓);
  10. Rēzeknē 6,8‰.

Samazināšanās, svētdienas efekta un laimīga gadījuma dēļ nevienā pašvaldībā nedēļas saslimstība nav pēdējā dienā augusi par promilli vai vairāk.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 17. janvārī


Šodienas 567 ir mazāk nekā 616 priekš nedēļas 10. janvārī. Tas nedaudz samazinājis nedēļas caurmēru no 878 vakar līdz 871. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk krāsas maiņu būs uz labu, tomēr gadījies pretēji. Bet vispirms uzlabojumi:

  • Carnikavas, Ērgļu, Mērsraga un Valkas novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, tāpēc tie pārkrāsoti no spilgti sarkana vidēji sarkani. Tiesa, arī 15 jauni slimnieki nedēļā kā Carnikavas un Valkas novadā ir daudz par daudz;
  • Engures novadā, cik saprotu, viena masu testēšana Raudas pansionātā aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tādējādi jaunu saslimušo kļuvis <2% iedzīvotāju nedēļā, un novads tagad “tikai” spilgti sarkans ar “tikai” 129 slimniekiem nedēļā.

Uz ļaunu: padaudz novados saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā — Ķekavas, Ozolnieku, Pļaviņu, Rugāju, Rūjienas, Salas un Stopiņu. Attiecīgi tie vairs ne vidēji, bet spilgti sarkani.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Aknīstes novadā saslimušas 18,3‰ iedzīvotāju nedēļā (1↑);
  2. Engures novadā 18,1‰ (1↓);
  3. Apes novadā 17,4‰;
  4. Ropažu novadā 14,9‰;
  5. Preiļu novadā 10,1‰;
  6. Līvānu novadā 8,8‰ (1↑);
  7. Alūksnes novadā 7,9‰ (1↑);
  8. Jēkabpils novadā 7,7‰ (1↑);
  9. Priekuļu novadā 7,1‰ (4↑);
  10. Rēzeknē 7,1‰.

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Apes 6 16,1 17,4 1,2
2. Rūjienas 5 1,5 2,5 1,0

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 16. janvārī


Šodienas 1031 ir mazāk nekā 1170 priekš nedēļas. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 898 vakar līdz 878, kas ir 7/8 no tā, kas bija nedēļu iepriekš. Samazinājums, protams, patīkama lieta, diemžēl pagalam nepietiekams nopietnā cīņā pret Ķīnas vīrusu. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk krāsas maiņu būs uz labu, un tā arī noticis:

  • Baldones novadā saslimušo skaits krities līdz vienam nedēļām, tādējādi novads vidēji sarkana toņa vietā ieguvis gaiši sarkanu;
  • vairākos novados — Aglonas, Lielvārdes, Saldus, Sējas, Stopiņu — saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi tie tagad vairs ne spilgti, bet vidēji sarkani. Tiesa, arī, piemēram, 15 nedēļā kā Lielvārdes novadā, 22 kā Stopiņos un 37 kā Saldus novadā ir daudz par daudz;
  • Aknīstes novadā slimnieku skaits pazeminājies par mata tiesu zem 2% (1,984%), tāpēc novads “tikai” spilgti sarkans.

Uz ļaunu mazāk krāsas maiņu:

  • Naukšēnu novads palicis pēdējais, kam maza slimnieku skaita dēļ slēpj precīzus skaitļus. Tomēr tiem, kas ir, neskaidrības intervalls iesniedzies spilgti sarkanā līmenī;
  • Kārsavas un Valkas novadā saslimstība uzaugusi pāri 2‰ nedēļā, attiecīgi tie pārkrāsoti no vidēji sarkana spilgti sarkani.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Engures novadā saslimušas 26,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Aknīstes novadā 19,8‰;
  3. Apes novadā 16,1‰ (12↑);
  4. Ropažu novadā 15,1‰ (1↓);
  5. Preiļu novadā 10,9‰ (1↓);
  6. Ilūkstes novadā 9,2‰ (1↓);
  7. Līvānu novadā 8,2‰ (2↑);
  8. Alūksnes novadā 8,1‰ (5↑);
  9. Jēkabpils novadā 7,2‰ (2↑);
  10. Rēzeknē 7,2‰ (2↓).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Apes 31 7,1 16,1 9,0
2. Ropažu 28 13,0 15,1 2,0

Attiecībā uz Apes novadu ziņo par Trapenes pansionātu. Paliels pansionāts ir arī Ropažos.

Janvāŗa pirmā puse: ne šurp, ne turp


Janvāŗa sākuma stāvokli izteicu 6. janvāŗa ierakstā: “Pret straumi straumes ātrumā.” Tā arī pagaidām palicis:

Panākts līdzsvars starp aplipināšanu un ierobežojumiem. Vai tas nozīmē, ka tagad atliek turēt sasniegto, līdz potes atpestīs no sērgas? Nē. Līdzsvars panākts 800…1000 saslimušo līmenī, un to turēt nozīmētu lemt nāvei simtiem cilvēku mēnesī, kuŗi varētu dzīvot gadiem un gadu desmitiem:

Turklāt, pieņemot 1/37 mirstību, kāda bija pavasarī, kad slimnīcās vienlaikus bija, lielākais, 46 pacienti, 300 bojā gājušo pusmēnesī nav virsotne.

Otrkārt, līdzsvars ir īslaicīgs un labils. Pietiek mērena grūdiena no kādas puses, lai bumba aizveltos prom no līdzsvara:

Lai atceramies, ka jūlijā—septembrī, simtkārt zemākā saslimstībā, kad līdzsvaru turēt bija daudzkārt vieglāk, to izdevās noturēt tikai divarpus mēnešus. Pati dzīve pierādīja, ka ar Ķīnas vīrusu sadzīvot nav iespējams pat viencipara skaitļos.

Varbūt tomēr taisnība tiem, kas teic, ka jau redzama gaisma tuneļa galā potes izskatā? Diemžēl veselības polītikas noteicēji tunelī starp mums un poti, turēdami vaļā robežas ievazāšanai, laiž vilcienu vīrusa Anglijas celma izskatā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 14. janvārī


Šodienas 950 ir jūtami, tomēr nepietiekami mazāk (69%) par 1374 priekš nedēļas 7. janvārī. Tas samazinājis nedēļas caurmēru 980 līdz 920, kas vienalga ir 14% augstāk, nekā bija nedēļu iepriekš. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk krāsas maiņu būs uz labu, un tā arī noticis:

  • Mazsalacas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu, divi nedēļas, pagātnē, tāpēc novads pārkrāsots no dzeltena zaļš;
  • lērumā novadu saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi vidēji sarkans tonis spilgti sarkana vietā tagad Krimuldas, Māŗupes, Olaines, Ozolnieku, Pļaviņu, Salas, Valkas, Vecumnieku un Ventspils novadā. Tiesa, arī 39 slimnieki nedēļā Māŗupes un Olaines novadā, 20 Ventspils novadā, 19 Ozolnieku novadā utt. tik un tā daudz par daudz.

Uz ļaunu:

  • Beverīnas novadā pēc nedēļas pārtraukuma 3 jauni slimnieki, un novadam bija jāmaina krāsa no dzeltena uz sarkanu;
  • Tukuma novadā saslimušo skaits audzis tiktāl, ka novads pārgājis no gaiši sarkana vidēji sarkanā līmenī;
  • Valmierā, kā arī Aizkraukles, Brocēnu un Sējas novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā, tāpēc šīs pašvaldības vairs ne vidēji, bet spilgti sarkanas.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Engures novadā saslimušas 30,7‰ iedzīvotāju nedēļā (1↑);
  2. Aknīstes novadā 20,6‰ (1↓);
  3. Vārkavas novadā 10,6‰ (2↑);
  4. Preiļu novadā 10,5‰;
  5. Ilūkstes novadā 10,4‰ (2↓);
  6. Strenču novadā 9,5‰ (2↑);
  7. Lubānas novadā 8,8‰;
  8. Rēzeknē 8,8‰ (2↓);
  9. Riebiņu novadā 8,6‰ (2↑);
  10. Ādažu novadā 8,0‰ (2↑).

Par spīti samazinājumam kopumā šodien pagaŗš saraksts, kur pieaugums dienā  pārsniedzis 1‰ iedzīvotāju skaita:

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Engures 58 22,7 30,7 8,0
2. Talsu 86 4,9 7,1 2,2
3. Krāslavas 42 6,0 7,5 1,5
4. Tērvetes 4 2,1 3,3 1,2
5. Skrīveŗu 5 5,1 6,3 1,2
6. Beverīnas 3 0,0 1,0 1,0
7. Alūksnes 20 4,7 5,8 1,0

Par Engures novadu ātrumā neatrodu pēdējās dienas ziņu, bet pirmais minējums būtu par nākamo testēšanu Raudas pansionātā.

%d bloggers like this: