Nācionālais veselības dienests: Ķīnas vīrusa sprādziens esot infekcijas izplatības samazinājums

Paldies Kirilam, ka ironiskā jautājumā pielika klāt mani un tādējādi pievērsa uzmanību apstulbinošam čivinājumam:

Vai es pareizi saprotu, ka no 1. jūlija ir plānots Covid-19 infekcijas izplatības samazinājums?

Kā to plānots panākt 3 dienu laikā? Mēs taču tikko pārgājām no dzeltenās zonas uz sarkano. @neonbitee @nikitatr1 @pavluts @Eglajs

— Kirils Solovjovs (@KirilsSolovjovs) June 28, 2022

Apstulbinošs tas tāpēc, ka Nācionālais veselības dienests piesauc infekcijas izplatības samazinājumu. Savukārt tādam amatierim kā es no 10. jūnija saslimstības datiem kļuva skaidrs, ka sācies Ķīnas vīrusa sprādziens. NVD čivināšanas brīdī bija zināms, ka 17 dienās kopš 6. jūnija minima līdz jāņiem kāpums bijis 1¾ reižu. (Jāņos kā jau svētkos bija kritums mazākas testēšanas dēļ, tāpēc jāskatās pēdējā parastā diena.) Profesionāļiem tak būtu jāzina labāk, jāmāk sprādziens konstatēt ne vēlāk kā amatieriem un jārīkojas atbilstīgi dzīves īstenībai, vai ne? Kā redzams, diemžēl ne. Kāpēc?

Veselības polītikas dēļ. Gada sākumā veselības polītikas noteicēji izlēma padoties sērgai un slaveno dziesmu “Pandēmijas nau, pandēmija neeksistē” iecēla par oficiālo Ķīnas vīrusa polītiku Latvijā. NVD, pakļautības iestāde būdams, attiecīgi apzinīgi dezinformē un apmiglo prātu. Turklāt gaŗajā NVD ziņā, uz ko ir saite čivinājumā, parādās vēl viens dezinformācijas vēstījuma signālvārds:

“..atkarībā no prognozējamās Covid-19 infekcijas slimības izplatības šā gada rudenī .. nepieciešamības gadījumā tiks vērtēta uzziņu tālruņa 8989 darbības atjaunošana.”

Jā, rudens! (Izcēlums mans.) It kā Ķīnas vīruss būtu nenovēršami dabiski sezonāls, vasarā neievērojams un reizēm rudeņos sprāgstošs. Nē, vīruss dara to, tad un tik, ko, kad un cik tam ļauj! Pērn sprāga +30 grādos, šogad ar. Jo ļauj.

Turklāt jau nākamā dienā, tas ir, šodien čivinājumu satrieca likteņa ironija: 824 saslimušie dienā. Protams, daļēji arī pēcsvētku efekta dēļ (aizgāja testēties, kas svētkos negāja), tomēr sprādziens ir acīmredzams:

Baisi, ka Ķīnas vīrusa (un, kā izskatās, arī pērtiķbaku) ziņā Latvijā diemžēl nevar paļauties, ka tavu veselību un dzīvību sargās tie, kam rūpes par sabiedrības veselību it kā amata pienākums. Nē, polītisko vēstījumu ievērošana pārāka. Slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās.

Ķīnas vīruss: draugi, nav labi!

Šis raksts būtu bijis jālaiž klajā 10. jūnijā. Bet — cilvēks domā, dievs dara. Tiku slimnīcā. Raksts palika nepublicēts. Toties tagad, pēc vienpadsmit dienām var pārliecināties, vai tābrīža secinājumi un brīdinājumi bijuši vietā.

Par ko runa? Ka pašreizējā padošanās polītika izraisījusi jaunu Ķīnas vīrusa sprādzienu Latvijā. Kopš februāŗa vērojamā sērgas sarukšana beigusies, jo tobrīd masu saslimšanas radītā īslaicīgā un daļējā immūnitāte izplēnējusi un vietā nekādi pretlīdzekļi nav ieviesti.

Ilgu laiku saslimstība stabili diendienā gāja lejup, bet pēc 24. maija lejupeja sāka rīstīties. Šai dienā sasniegtais nedēļas caurmēra minims (1095/ned.=156/d.) palika turamies jau ilgāku laiku. Skaitļi vedināja domāt, ka par jaunu sprādzienu būs pamats runāt, ja nedēļas caurmērs pārsniegs 19. maija 1265/ned.=181/d. Tomēr pēc desmit dienām saslimstība noslīdēja vēl zemākā ieplakā un 6. jūnijā sasniedza 1019/ned.=146/d. Attiecīgi bija jāpazemina jauna sprādziena konstatēšanas līmenis līdz 24. maija rādītājam. Un 10. jūnijā tas tika pārsniegts! Taču, kā jau teicu, biju ticis slimnīcā un nespēju par to vēstīt.

Kopš trauksmes brīža pagājis vienpadsmit dienu, un var izvērtēt, vai trauksme bijusi pamatota. Diemžēl — jā. Saslimstība šai laikā augusi jau pusotru reizi un šodien bija 1508/ned.=215/d. Tāpēc, dāmas un kungi, piesprādzējieties — sprādziens sekmīgi izraisīts!

Kā ir, salīdzinot ar pērno gadu? Sliktāk:

• pērn lejupeja turpinājās vēl mēnesi. Mēnesi agrāks sprādziens dod sērgai iespēju šai laikā, pieticīgi rēķinot, dubultoties;
• pērn dibens bija 35/d., šogad 146/d., četrkārt augstāks;
• pērn potes samērā labi darbojās pret tābrīža sērgas paveidiem, pret pašreizējiem — ne pārāk;
• pērn bija kaut kādi ierobežojumi, patlaban gandrīz nekādi;
• pērn varēja viegli testēties (ar simptomiem vienkārši aiziet un par velti), šogad nevar;
• augusi veselības polītikas noteicēju bezatbildība un sabiedrības bezrūpība, attiecīgi nevēlēšanās iedarbīgi cīnīties pret sērgu;
• pērn tika vāktas un publicētas ziņas par dažādu, potenciāli bīstamāku sērgas paveidu izplatību, šogad vismaz publiski ne;
• kuŗš spējis — kaut ar ģimenes ārsta recepti — piemājas aptiekā nopirkt pakslovidu?

Iznākumā nebūtu brīnums, ja 1. septembri Latvija sagaidītu ne ar 200/d. kā pērn, bet pusotru tūkstoti dienā. Un ko veselības polītikas noteicēji par tādām izredzēm? Kā parasti — pūš pīlītes. Tikai vēl cītīgāk un vēl treknākas. Oficiālā sērgas mājaslapā joprojām godavietā gozējas melīgais paziņojums:

Veselības ministrs stāsta par rudeni, un LSM bez ierunām atgremo. Kaut tās vismaz trejādi ir pīlītes. Pirmkārt, nākotne nav nezināma nolemtība, un sērga nav negrozāma dabas stichija. Vīruss dara to un tik, ko un cik tam ļauj. Otrkārt, kārtīgi valstsvīri, kas tiešām sargā uzticēto cilvēku veselību un dzīvību, nevis sagaida nepatikšanas, lai rīkotos, bet rīkojas, lai tās nepieļautu. Ja rudenī būs nepatikšanas, tad tāpēc, ka veselības polītikas noteicēji izlēmuši ļaut tām notikt. Treškārt, vīruss atgriežas nevis rudenī, bet tad, kad tam ļauj atgriezties. Diemžēl šogad — tagad.

Visa epidēmijas gaita kopš 2020. g. marta

140 vārdu: Ķīnas vīruss nav aprīļa joks

Vakar, 1. aprīlī atmesta gandrīz visa cīņa pret Ķīnas vīrusu. Tomēr pēdējais nelga būs tas, kuŗš noticēs veselības polītikas noteicējiem, ka varam atgriezties 2019. gadā. Diemžēl sērga nebeidzas, ja izliekas, ka tās nav. Diemžēl šī ir padošanās vīrusam un slavenās dziesmas “Pandēmijas nav” pārņemšana par oficiālo veselības polītiku.

Līdzīgi tā paša polītiskā spēka pārvaldītā Iekšlietu ministrija varētu pasludināt, ka turpmāk cīņa ar noziedzību būs aicinājumi visiem uzvesties kārtīgi un godīgi, un izformēt policiju. Un tā paša polītiskā spēka pārvaldītā Aizsardzības ministrija varētu pasludināt, lai katrs pats cīnās pret Krievijas iebrukumu, un izformēt armiju.

Labāk pavaicāsim sev, ko nozīmē tādi ļauni aprīļa joki:

1. pieņemot saslimšanu ar Ķīnas vīrusu caurmērā trīsreiz gadā, kas no mums būs palicis pāri pēc desmit gadiem un 30 saslimšanām;
2. kāds pamats domāt, ka mūsu bērni nodzīvos līdz mūsu vecumam, ja viņiem līdz tam būs jāizcieš 100 saslimšanu?

140 vārdu: spilgta secība — kas notiek skolās

Kā gadījās, kā ne, izlēmu apskatīties čivinātavā, ko LSM raksta par notiekošo skolās. Likteņa ironija atbildē sagādāja šādu ziņu secību:

Vispirms pīlīšu pūšana, ka viss kārtībā, bet jau pēc nedēļas — kas to būtu domājis — atklājas, ka cilvēku izdoti likumi neatceļ dabas likumus, arī bīstamas lipīgas sērgas izplatīšanās likumus. Tas, ka mācības klātienē apdraud bērnu, viņu vecāku un skolotāju veselību, bija skaidrs vēl augustā. Un tā arī noticis: galvenās skolēnu vecumgrupas saslimstība visai cītīgi sekojusi mācību gada kalendāram:

Kumulatīvais reģistrēto C-19 gadījumu rādītājs Latvijā dalījumā pa vecuma grupām pic.twitter.com/88uzWhK0yO

— Jānis Hermanis (@J_Hermanis) January 8, 2022

Jā, diemžēl veselības un izglītības polītikas noteicēji noveduši stāvokli līdz izvēlei starp veselību un mācībām klātienē — un no šīm iespējām izvēlējušies mācības klātienē. It kā būtu varen aizraujoši likt tūkstošiem spēlēt krievu ruleti, kur vienā laimestā vīrusa izkompostrētas smadzenes, citā laimestā vīrusa aiznešana mājās un vecāku veselības sabeigšana utt. Un, ja skolotāji sāks vairāk slimot, nebrīnīšos, ka izlems, lai nāk un strādā slimi.

Kā Latvija sargās no pī varianta?

Kā Latvija sargājas no Ķīnas vīrusa pī varianta? Kas tas tāds, jūs jautājat? Pasaules veselības organizācija mēdz Ķīnas vīrusa variantus nosaukt grieķu alfabēta burtu vārdā, piemēram, nesen no Pretorijas apkaimes nākušais nosaukts par omikronu. Bet pī? Tāda taču variantu sarakstā vēl nav! Man tuvāka koronvīrusu nosaukumu tradicija pēc atrašanas vietas (Nīderlandes, Honkongas, Tuvo Austrumu), taču vēl neesoša varianta vieta nav zināma, tāpēc izmantoju nākamo burtu pēc omikrona.

Kāpēc būtu jāsargās no neesoša varianta, no tā, kā nav? Tāpēc, ka jauni varianti rodas, kur vien cilvēki slimo un aplipina citus. Ķīnas vīrusam ir selekcijas spiediens augstākas lipības, pošu un izslimošanas immūnitātes pārsišanas virzienā, taču nav spiediena vājināties. Tāpēc jebkuŗā brīdī var rasties tāds mutants, kas būs vēl riebīgāks un bīstamāks nekā visi iepriekšējie. Nesargājoties jaunais riebeklis pļaus arī Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību. Turklāt tas var notikt arī, vēl pirms variants ievērots un krustīts. Uzturot pandēmiju un ilgstoši nesargājoties, šāda notikuma varbūtība tiecas uz 1 (tas ir, 100%).

Kā tieši jāsargājas? Jānovērš gan varianta rašanās iekšzemē, gan ievazāšana no ārzemēm. Kā novērst rašanos iekšzemē, mēs taču nespējam kontrolēt vīrusa mutācijas? Minimizējot līdz izskaušanai aplipināšanu un slimošanu. Apvienojot potēšanu ar citiem, vēl iedarbīgākiem līdzekļiem: telpu vēdināšanu un gaisa filtrēšanu; labākas maskas par auduma un higiainiskām (FFP2→FFP3→P3) un, protams, visiedarbīgāko — stingru (jo stingrāk, jo ar īsāku laiku pietiek) cilvēku kontaktu apturēšanu. Bet Latvija tak maza daļa pasaules, vai tad pie mums var ar kas nopietns rasties? Diemžēl jā. Latvijā radies ne viens vien vīrusa paveids, un tikai laimīgas nejaušības dēļ neviens nav ticis pie grieķu alfabēta burta. Bet, atkal un atkal spēlējot krievu ruleti, laime reiz beidzas.

Un ievazāšana? Pret ievazāšanu nepieciešamais, protams, rada zināmas neērtības, salīdzinot ar 2019. gadu, tak tās ir niecīgas, salīdzinot ar postu un nepieciešamo rīcību, ja ļauj ievazāt. Pirmkārt, pasažieŗu satiksmes slēgšana ar inficētām zemēm. Bez komandējumiem uz Briseli un atvaļinājumiem Aiģiptē var iztikt, bez elpošanas grūtāk. Otrkārt, braucējiem no inficētām zemēm neatkarīgi kontrolēta vienatnes karantīna viesnīcā vai, vēl labāk, karantīnas stacijā — tā ka tu vienu pilnu inkubācijas periodu (pusmēnesi) gribēdams nevari neviena satikt. Tādam vairogam pret ievazāšanu jābūt ne tikai tad, kad kaut kur pasaulē atklāts draudīgs variants, bet visu laiku — jo, kā jau teicu, pagalam riebīgs un bīstams paveids var rasties jebkuŗā brīdī.

Un kā Latvija sargājas no pī varianta? Pareizi, nekā. (Čurāšanu ugunsgrēkā neieskaitu.) Un tas var beigties, kā filmās skan, ar pī…

Ar ko drošāk tikties: ar potētu un slimu vai nepotētu un veselu?

Ar ko drošāk tikties: ar potētu un slimu vai nepotētu un veselu? Varētu šķist, ka atbilde acīmredzama — protams, ar veselu, vienalga, potēts viņš vai ne. Tomēr gada nogalē parādījušās pazīmes, ka jautājums varētu visā drīzumā kļūt aktuāls Latvijā un veselības polītikas noteicēju atbilde uz to nebūt nebūtu acīmredzama.

Proti, daudzās zemēs pieļauta Pretorijas paveida ievazāšana un tāds sprādziens, kas vairākkārt pārsniedz iepriekšējos rekordus. Iznākumā daudzos uzņēmumos un iestādēs slimo liela daļa darbinieku. Arī tik liela, ka tas sāk būtiski traucēt uzņēmuma vai iestādes darbu. Tāpat daudzās zemēs (abas kopas lielā mērā pārklājas) noteikts, ka nepotēti nedrīkst strādāt visādās jomās. Bez tam pret jauno paveidu potes sargā vēl mazāk nekā pret iepriekšējo, Indijas. Jautājums: ko darīt, ja potētu veselu darbinieku kļūst par maz?

Veselais saprāts teic, ka vispirms ļaut strādāt tiem, kas darbu māk, ir veseli, bet nav potēti. Taču neesmu manījis amata liegumu atcelšanu. Tā vietā, piemēram, amerikāņu SPKC pasludinājis slimnieku izolācijas saīsināšanu līdz piecām dienām, ja simptomi vājinās un pēdējo dienu nav bijis drudža, ar piecu dienu maskas valkāšanu pēc tam. Oficiāli — jo vairākumam ar to pietiek. It kā no mazākuma nesavairotos jauni 10→100→1000→10000.

Un man ir stipras aizdomas, ka tāpat darīs arī Latvijā. Šobrīd tiek sekmīgi īstenots Daniela, Krišjāņa un citu veselības polītikas noteicēju lēmums, ka Latvijā vajag ievazāt Pretorijas paveidu un izraisīt tā sprādzienu. Visai iespējams, ka tāpēc drīz (varbūt pat vēl šomēnes) arī mums parādīsies uzņēmumi un iestādes, kur liela daļa darbinieku slimo (par kontaktpersonām ij nerunājot). Ievērojot divi gadi konsekventi aplamo oficiālo veselības sargu rīcību un potēšanas dezinformācijas kampaņu (“labākā aizsardzība pret vīrusu”), domāju, ka privilēģijas potētiem un darba aizliegumus nepotētiem atcelt negribēs un tā vietā drīzāk laidīs strādāt slimus. It īpaši, ja būs tāds mājiens no Briseles vai Stokholmas Solnas piepilsētas.

Te varētu iebilst, ka ar veseliem nepotētiem tāpat nepietiktu caurumu aizbāšanai. Jā, bet vismaz divi “bet”. Pirmais: ja ļauj strādāt slimiem, tad desmitkārt pa priekšu jāļauj strādāt veseliem. Otrs: sērga aug augumā eksponenciāli, un caurumus nav iespējams aizbāzt ne ar kādiem cilvēkresursiem. Indijas celms parādīja, ka pusmēneša bezdarbības cena ir dubults slimnieku skaits. Tagad Pretorijas celma slimnieku skaita dubultošanai pietiek ar nedēļas bezdarbību. Tāpēc nekavējoties jādara tas, kas uzveic jebkuŗu sērgas paveidu: pirmkārt, stingra cilvēku kontaktu apturēšana. Nevajag sagaidīt nepatikšanas, lai rīkotos — jārīkojas, lai tās nepieļautu.

Bet varbūt sarakstītais ir tikai manas iedomas? Labi, ar ko jūs labāk strādātu kopā: ar potētu kolēģi, kam aizvakar bija temperātūra, šorīt ir pozitīvs tests un kas nemitīgi ieklepojas un izturas kā lēmēts, vai ar nepotētu, kam nekādu simptomu nav un nav bijis un arī tests šorīt negātīvs? Kuŗa tāda ārsta gādībā jūs sevi labprātāk nodotu? Kuŗu tādu skolotāju jūs labprātāk redzētu runājam virsū jūsu bērnam? Kādu kravas automobiļa vadītāju jūs labprātāk laistu reisā pa ielu, kur jūs ejat vai braucat — veselu nepotētu vai potētu, bet sanīkušu un ar dullu galvu? Lai iet aptauja.

Dāmas un kungi, piesprādzējieties vēl ciešāk un esiet gatavi nebijušiem augstumiem

21. jūlijā rakstīju, ka mūsu veselības polītikas noteicēji atkal sekmīgi izraisījuši kārtējo Ķīnas vīrusa sprādzienu Latvijā. Tā arī bija. Tik toreiz, ticot labajam cilvēkā, nebiju gaidījis, ka oficiālo mūsu veselības sargu bezdarbība ilgs veselus četrus mēnešus (!) un kaut ko nopietnu sargāt uzticēto iedzīvotāju veselības labā tie sāks darīt tikai tad, kad būs noveduši Latviju līdz 1. vietai pasaulē pēc saslimstības.

Šobrīd stāvoklis ir līdzīgs, tikai vēl riebīgāks. Līdzīgs tai ziņā, ka saslimstības līkne pārāk vājas cīņas dēļ pret Ķīnas vīrusu atkal pavērsusies uz augšu. Grafikā jaunākais epidēmijas posms — lejupeja (ar 18. novembŗa brīvdienu izraisītām svārstībām) — izskatās tā:

Attēlojot vēl priekšpēdējo posmu — Indijas celma sprādzienu, ko pieminēju iepriekš — grafiks ir tāds:

Visa epidēmija — šāda:

Salīdzinot ar vasaru, stāvoklis riebīgāks divēji. Pirmkārt, veselības polītikas noteicēji pirmā izdevībā atcēla oktobŗa vidū ieviestos nepilnīgos (tomēr stingrākus un bez nepamatotām, bīstamām privilēģijām potētiem) ierobežojumus, kad kļuva redzams, ka tie pārāk lēni, tomēr uzveic sērgu. Iznākumā ieplakas dibens un starta pozicija pretī jauniem sasniegumiem nav vis 35 dienā kā vasarā, bet ~650.

Otrkārt, Pretorijas celms. Līdzīgi kā visos līdzšinējos epidēmijas mezgla punktos Daniels, Krišjānis un citi oficiālie mūsu veselības sargi izlēmuši, ka jāļauj ievazāt sērgu, bez kuŗas var un drīkst iztikt.

Nākotni paredzēt nespēju, tak neredzu šķēršļu, lai nesasniegtu 4000 dienā. Neesmu drošs, ka tā būs, ceru, ka nebūs, tak šķēršļu neredzu — nav nekādu pazīmju, ka veselības polītikas noteicēji beidzot gribētu pienācīgi cīnīties. Gluži pretēji, grasās cīņu vājināt. Un attiecībā uz eksponenciālu pašvairojošu apdraudējumu jāievēro piesardzības princips: neskaidrībā jāpieņem bīstamākā iespēja un jārīkojas atbilstīgi tai.

140 vārdu: paldies veselības polītikas noteicējiem, ka sākas jauna, skaista dzīve!

Arvien tuvāk ziemassvētki, un laiks dāvanām. SPKC ziņo, ka tiekam aplaimoti. Turklāt, gods kam gods, par labo vēsti jāpateicas nevis kaut kādam Aldim, Aināram vai nepotētiem, bet Danielam, Tālim, Krišjānim un citiem pavisam oficiāliem veselības polītikas noteicējiem. Viņiem bija izvēle — gādāt dāvanas vai negādāt. Varbūt bija arī šaubas. Tomēr apņēmīgi izlēma, ka vajag. Tagad pirmā lēmuma daļa sekmīgi izpildīta: dāvanas ievestas Latvijā. Nu līdztekus sākas vēl otra — izvadāt pa visiem novadiem. Jo dāvināta tiek dārga manta, bez kuŗas vienkārši nedrīkst iztikt!

Atzinība arī par konsekvenci un nelokāmību. Līdzīgas (tik pieticīgākas) dāvanas pasniegtas pērn februārī—martā, pērnvasar, iepriekšējos ziemassvētkos un šogad maijā—jūnijā. Ikviens redz un var novērtēt, cik aizraujoši tāpēc kļuvis dzīvot. Citiem varbūt šķistu gana, bet ne Danielam, Tālim, Krišjānim & Co. Tāpēc paldies par jaunu, skaistu dzīvi, ar ko šobrīd aplaimojat; paldies, ka rūpējaties, lai dzīve nebūtu gaŗlaicīga!

Pretorijas paveida oficiālā ievazāšanas polītika Latvijā

Apkopoju Latvijas veselības polītikas noteicēju rīcību attiecībā uz Pretorijas paveida ievazāšanu vienā attēlā.

Viens jautājums: ja jūs gribētu ievazāt to mēslu, ko jūs darītu citādi?

Ārkārtas stāvoklis — ne sērgas uzveikšanai, bet jaunām ciešanām un nāvēm

22. oktobrī Saeima apstiprināja iepriekš pieņemtos ārkārtējas situācijas ierobežojumus. Tai pašā dienā saslimušo skaits pirmoreiz pārsniedza 3000 dienā, un, pēc saslimstības pret iedzīvotāju skaitu, Latvija turējās pirmā vietā pasaulē.

Kāds būs ieviesto ierobežojumu iznākums? Paldies Egitai Diurei par izklāstu vieglā valodā. Labākais, ko var teikt — labāk tā nekā nekā. Jo ierobežojumi diemžēl nav tādi, kādi būtu nopietnā cīņā pret Ķīnas vīrusu. Tie ir kārtējais zāģa vilciens Latvijas veselības polītikas noteicēju nāvīgajā zāģēšanā: stāvoklis pasliktinās — ieviešam un pastiprinām ierobežojumus, stāvoklis uzlabojas — vājinām un atceļam tos. Nāvīgajā — jo zāģēšanas procesā iet bojā arvien jauni un jauni simti cilvēku, kuŗi būtu varējuši dzīvot gadiem un gadu desmitiem.

Kās aplami ierobežojumos? Ziņā par tiem meli un dezinformācija sākas jau no virsraksta: nē, Latvija nebūt nedarīs visu. Pirmkārt, ierobežojumu ilgums. Vienā mēnesī Ķīnas vīrusu nav iespējams uzveikt. Slimības daba ir tāda, ka, pilnīgi apturot kontaktus, pirmā inkubācijas periodā saslims tie, kas inficējušies pirms ierobežojumu ieviešanas, otrā — viņu ģimenes locekļi, bet pēc tam sērgas vairs nebūs. Mēnesī it kā tieši ietilptu divi inkubācijas periodi, bet īstā dzīvē pilnīgi kontaktus apturēt nevar, tāpēc aste iestiepjas tālāk. Atceļot ierobežojumus bez astes pārkāpšanas, tiek izraisīts nākamais sērgas sprādziens, nākamais nāvīgās zāģēšanas posms.

Otrkārt, paši ierobežojumi par vāju. Saprotu, “Latvenergo” jādarbojas, bet puķu veikali un grāmatnīcas? Labi, piektdien nebija sastrēgumu, bet tik un tā es būtu varējis ar savu automobili aizbraukt no savas Teikas uz Pārdaugavu, par Ulbroku un Ķengaragu ij nerunājot. Sabiedriskā satiksme kursē. Un tā tālāk.

Treškārt, nav slēgtas robežas sērgas ievazāšanai. Ne sauszemes, ne — vēl bīstamāk — gaisa: Rīgas lidostā 22. oktobrī nolaidās ap 80 reisu. Varētu vaicāt, kāpēc slēgt, ja Latvija pirmā vietā pasaulē. Ja deg blakus mājas, tad tik un tā nav labi no mazāk degošās mest vairāk degošā degpudeles. Reisi no inficētām zemēm un iebraucēju nelikšana neatkarīgi kontrolētā vienatnes karantīnā pilnu inkubācijas periodu vērš iekšzemes centienus cīņā ar vējdzirnavām. Turklāt jauni, vēl riebīgāki sērgas paveidi var rasties jebkuŗā brīdī, un, turot robežas vaļā, tos var ievazāt, vēl pirms tie izpelnījušies grieķu alfabēta burtu.

Ceturtkārt, pasludināts, ka potēšana turpinās būt galvenā valsts stratēģija vīrusa uzvarēšanai. Taču potēšana nav iedarbīgākā metode. Neviena valsts nav uzvarējusi vīrusu ar potēšanu. Ir vēl citi, iedarbīgāki līdzekļi. Jau maijā pēc Lielbritanijas kļuva redzams, ka ar potēšanu nepietiek pret Indijas celmu. Šobrīd pēc Singapūras redzams, ka nepietiek pat sapotēt ⅚ visu iedzīvotāju, ko nez kad Latvija vispār sasniegs. Tāpat veselības polītikas noteicēji apņēmušies pirmā izdevībā atjaunot potētu čupošanos, it kā potēti nesaslimst un neaplipina un it kā tas neradītu selekcijas spiedienu rasties sērgas paveidiem, kas būs visizturīgākie pret potēm. Simboliski arī pēdējā ziņas teikumā dezinformācija, it kā potētie esot pasargāti no Ķīnas vīrusa.

Kas jādara, lai tiešām uzveiktu sērgu? Vispirms — vai sasodīti lipīgo Indijas celmu vispār var uzveikt? Jā, tai pašā maijā pati Indija parādīja, ka var un kā var. Divos mēnešos nosita Indijas celmu no 400 tk dienā desmitkārt zemāk, turklāt bez nopietnas potēšanas palīdzības (potēšanas līmenis šai laikā mainījās no 3% līdz 5%). Lejupejas temps sasniedza 0,7 nedēļā (nākamā nedēļa ir 0,7 no iepriekšējās nedēļas). Pie tam Indija ir liela un foiderāla zeme, dažādās vietās paņēmieni bija un ir dažādi.

Skatoties labākos piemērus, ievērības cienīga ir lielākā pavalsts Utarpradēša. Iedomājieties, 235 mln iedzīvotāju, vairāk nekā puse no ES. Apdzīvotības blīvums ~1000 c./km² — tik, cik Latvijā pilsētās. Ne tikai nav sala — pat izejas pie jūŗas nav. Un spējusi sērgu nosist no 35 tk dienā līdz desmit (jā, 10 bez tk). Utarpradēša pilna Latviju Latvijām, no kurienes sērga izskausta.

Tā ka var. Ja grib. Attiecīgi pirmais ir pieņemt, ka mērķis ir izskaust sērgu. No tā izriet pārējais. Ierobežojumi — tik stingri, cik vien var. No aplamību uzskaitījuma redzams, kādi. Jo tādā veidā mērķi var sasniegt visātrāk, ar vismazākiem upuŗiem, apgrūtinājumiem un zaudējumiem. Bet cik ātri? Kā teicu, Indija bez lielākas potēšanas palīdzības spēja 0,7 nedēļā, tas ir, četrkārt mēnesī. Utarpradēša maijā—jūnijā spēja 0,4 nedēļā. Latvijā ir labāks potēšanas stāvoklis nekā Utarpradēšā, tā ka varētu pieticīgi 0,5 nedēļā, tātad 16 reižu mēnesī.

Bet nupat sasniedza 3000 dienā, un nedēļas caurmērs ir 2400 mēnesī. Ja mēnesī 16 reižu mazāk, tad pēc mēneša būs 150…200 dienā, pēc diviem ~10, un tikai pēc trim <1. Tad ko, dzīve jāaptur trīs mēneši? Nevajadzēja aizlaist sērgu līdz 1. vietai pasaulē. Būtu sākts jūnija vidū, pietiktu ar nedēļām piecām.

Labi, bet vai nevar tomēr arī tagad kaut kā ātrāk? Var. Ja Latviju ar 2400…3000 dienā sadala desmit šūnās, katrā atsevišķā šūnā no 240…300 tikt līdz <1 būs ātrāk. Turklāt sērgas izplatība ir nevienmērīga. Pat janvāŗa virsotnē Alsungā bija nedēļa un vairāk bez saslimušiem. Un Alsungai nevajag ciest par to, ka Rīgā vai Baltinavā slimo. Tā ka jau pēc viena inkubācijas perioda (pusmēnesis) varētu parādīties no sērgas atbrīvoti apvidi — īstas zaļās zonas (atšķirībā no tā, kas līdz šim dezinformējot šādi dēvēts). Tajās tad var dzīvi atjaunot drīzāk.

Tiesa, iepriekš minētā panākumi atkarīgi no tā, vai starp šūnām ir tāda pati stingri kontrolēta karantīnas robeža kā uz valsts robežas. Un vai Baltkrievijas robeža nerāda, ka pat ar vieglāku robežkontroles uzdevumu atbildīgie netiek galā? Ja negrib, netiek. Bet, ja grib un ir ierobežoti spēki, nav obligāti šūnu robežas vilkt pa pašvaldībām. (Kaut Lietuva pierādījusi, ka iespējams sekmīgi arī pa pašvaldībām.) Lai sadalītu Rīgu uz pusēm, pietiek ar četriem posteņiem. Jā, visvienkāršāk ir slēgt tiltus pār upēm, sākot no lielākām. Nākamais — dzelzceļa pārbrauktuves un pārējie dzelzceļa šķērsojumi. Protams, pat Ziemeļkorejas robeža nav 100% necaurlaidīga, taču pietiek ar jūtamu pārvietošanās samazinājumu, lai sasniegtu divkāršu sērgas kritumu nedēļā.

Un turēt līdz galam, līdz uzvarai. Neatstāt suņa asti, citādi no tās izaugs treju, sešu un divpadsmit galvu nezvērs. Ierobežojumi jāmīkstina un jāatceļ nevis tematiski, bet ģeografiski — tur, kur sērga izskausta. Jo arī Indijas celmu var izskaust, drīkst izskaust un vajag izskaust. Tik jāgrib.

140 vārdu: laiks krist pēdējam saslimušo rekordam

Veselības polītikas noteicēju bezdarbības dēļ pienācis laiks krist pēdējam saslimušo rekordam. 31. decembrī, gada beigās, kad cilvēki steidza testēties un laboratorijas — apstrādāt testus, atklāja 1861 saslimušo. Šobrīd sprādziens ielaists tālāk, un 31. decembŗa rekordu pārsniegs parastā darbdienā.

Kas mudina tā domāt? Tas, ka 6. oktobrī bija 1671, un sprādziena temps kopš jūnija vidus ir ~4/3 nedēļā. No 1671 līdz jaunam rekordam tikai 11,4% pieauguma, līdz simboliskajiem 2000 — tikai 20%. Savukārt pēdējā nedēļā temps bijis 1,4…1,5 x/ned., un zem 1,2 tas pēdējoreiz bija 24. septembrī. Tāpēc domāju, ka 13. oktobrī, visticamāk, sasniegs gan 1862, gan 2000.

Bet, ja tomēr ne? Ja nu kas noraustās vai testēšanas jaudu nespēja sāk bremzēt oficiālos skaitļus? Tad nākamā dienā. 7. oktobrī bija 1752, un tam līdz 1862 tikai 6,3%, līdz 2000 — 14,2%. Turklāt, pieņemot sprādziena tempu 4/3 nedēļā, dienā tas ir jaunu saslimušo 4,2% vairāk.

140 vārdu: jauns Ķīnas vīrusa saslimstības rekords

6. oktobrī Ķīnas vīrusa saslimstība sasniegusi jaunu rekordu: nedēļas caurmērs pārsniedzis 1100 dienā. Dienas skaits ir 1671, otrs augstākais visā epidēmijas vēsturē. Taču 1861 31. decembrī bija gada beigas, kad cilvēki centās pagūt testēties un laboratorijas — pagūt apstrādāt testus. Savukārt 6. oktobris ir parasta darbdiena.

Grafikā divi jaunākie epidēmijas posmi (potēšanas noteikta lejupeja, bezdarbības noteikts Indijas celma sprādziens) izskatās tā (salīdzinot ar vakardienu, biju spiests pagaŗināt statenisko skalu):

Visas epidēmijas grafiks tāds:

Vai šonedēļ būs jauni rekordi? Nedēļas caurmēram — noteikti. Veselības polītikas noteicēju bezdarbības dēļ sprādziens turpinās un pat nepalēninās. Vienas dienas skaitam rekords var būt, tomēr drīzāk ne. Lai tas notiktu, 7. oktobrī pieaugumam būtu jābūt 1,54 reizes nedēļā, salīdzinot ar 30. septembŗa 1208.  Tas ir iespējams (piemēram, 1. oktobrī lēciens bija 1,59 reizes nedēļā), taču 6. oktobrī tik augstu neuzlēca gandrīz no tāda paša skaita 29. septembrī (1203).

140 vārdu: saslimstība sasniegusi rekordu

5. oktobrī Ķīnas vīrusa saslimstība sasniegusi nebijušus augstumus: nedēļas caurmērs 1036 dienā. Grafikā divi jaunākie epidēmijas posmi (potēšanas noteikta lejupeja, bezdarbības noteikts Indijas celma sprādziens) izskatās tā:

Cik ātri krita, gandrīz tikpat ātri aug. Šobrīd ne tikai ar uzviju zaudēta visa potēšanas radītā lejupeja, bet sasniegts jauns rekords vispār. Tāpēc vērts aplūkot visas epidēmijas grafiku:

Pirmā sprādzienā ārkārtēju situāciju ieviesa nedēļu pēc tā sākuma, sprādzienu apturēja pie 32 dienā. Otrā sprādzienā ārkārtēju situāciju ieviesa pēc 1,5 mēnešiem, sprādzienu apturēja pie 1010 dienā. Šobrīd, trešā sprādzienā, vēl 2⅔ mēnešus pēc līknes pavēršanās augšup ārkārtējas situācijas nav, sasniegts jauns rekords un līkne nav ne apturēta, ne pat sabremzēta.

Vīruss dara to un tik, ko un cik tam ļauj. Jo agrāk un stingrāk pret to cīnās, jo drīzāk un mazākiem zaudējumiem uzveic. Bet mēnešiem ilgai bezdarbībai sekas ir vairāk ciešanu, posta un nāves.

Ja tādi eksperti, nav brīnums, ka tāda saslimstība

Šodien (nu jau vakar, bet lai paliek, kā sākts rakstīt) publicēts Pārresoru koordinācijas centra koordinētās akadēmiskās vides ekspertu grupas paziņojums par tuvojošos krīzi saistībā ar Ķīnas vīrusa saslimstības pieaugumu un nepieciešamo rīcību. Diemžēl jāteic, ja veselības polītikas noteicējiem tādi eksperti, nav brīnums, ka saslimstība sprāgst pāri tūkstotim dienā un ir nedēļas attālumā no rekorda.

Pirmkārt, paziņojums ir 3,5 mēnešus par vēlu. Maijā Lielbritanijā kļuva redzams, ka ar potēm vien nepietiek, lai uzveiktu Indijas celmu. Tāpat maijā Indijā kļuva redzams, ka Indijas celmu var uzveikt un kā. Cienīgi eksperti būtu maija beigās to norādījuši un aicinājuši visiem spēkiem pretoties Indijas celma ievazāšanai. Klusēja. (Ja kāds var parādīt ekspertu grupas paziņojumu, ka neklusēja, būšu pateicīgs un patīkami pārsteigts.)

Pēdējais pieklājīgais brīdis tik skaļam paziņojumam kā šodien bija 15. jūnija pievakarē, kad kļuva skaidrs, ka Latvijā sācies Indijas celma sprādziens un veselības polītikas noteicēji izlēmuši pret to necīnīties. Klusēja. Pacēla balsi tik šodien, 3,5 mēnešus par vēlu, kaut sprādziena temps visu šo laiku turējies vienmērīgs (attēlā punkti kopš jūnija vidus turas vienā līnijā):

Vai nu eksperti neizprot eksponenciālus procesus, vai neizprot, ka pret šādiem eksponenciāliem apdraudējumiem jāvēršas, cik agri un stingri var, vai pildīja polītisku lēmumu izlikties, ka ar potēšanu pietiek, vai…

Otrkārt, saturs. Ir lietas, kas pareizas, tik mēnešiem novilcinātas, tomēr ekspertu ierosinātais nespēj uzveikt Indijas celmu. Aplamības ir no pirmā līdz pēdējam teikumam. Burtiski. Jo pirmais teikums:

Pēdējo trīs dienu laikā būtiski palielinājies inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu gadījumu skaits, kas pārsniedz vairāk nekā 1 000 gadījumu dienā.

Pēdējo trīs dienu laikā inficēšanās skaits nav būtiski palielinājies, salīdzinot ar to, kā tas audzis pēdējos 3,5 mēnešus. Ja eksperti izprastu eksponenciālas funkcijas, tad zinātu, ka izšķirīgais rādītājs nav skaits (10, 100 vai 1000), bet pieauguma temps — reizes vai procenti nedēļā. Pēdējās trīs dienas šai ziņā nav straujākas par, piemēram, pirmām trim septembŗa dienām, jūlija beigām vai otro jūlija nedēļu. Tad eksperti klusēja. Kāpēc?

Arī otrais teikums labi, ja puspatiesība:

Tā iemesls ir vīrusa Delta paveida īpaši augstais lipīgums un lielais nevakcinēto iedzīvotāju īpatsvars Latvijas sabiedrībā.

Jā, Indijas celms ir lipīgāks nekā iepriekšējie. Un tas bija zināms, pirms sākās tā sprādziens Latvijā. Un eksperti klusēja un neaicināja visiem spēkiem pretoties tā ievazāšanai.

Un otrs cēlonis nav zema potēšanās (šobrīd 45% pilnībā potēti). Izraēlā visaugstākais sprādziens sākās ar 56% pilnībā potētu, Īslandē ar 69%. Indija divos mēnešos nospieda sērgu desmitkārt, kaut potēšanas līmenis šai laikā mainījās no 3% līdz 5%. Cēlonis tam, ka stāvoklis nolaists līdz kliņķim, ir mēnešiem ilga bezdarbība pret Indijas celmu.

Un te sāk iedarboties MIMĀ princips: Mēsli Iekšā, Mēsli Ārā. Proti, ja aplami ir sākumpieņēmumi, tad diez vai secinājumi un ierosinājumi būs jēdzīgi.

Ko tad eksperti ierosina? Diemžēl nav konkrēti pateikts, kādu tieši “vīrusa izplatību ierobežojošu stingru pasākumu kopumu” eksperti rosina. Taču šis nezināmais (vai neizpaužamais?) saturs ieviešams, kad slimnieku slimnīcās no šodienas 518 kļūs vēl vismaz par 2/3 vairāk (800…1000). Tas ir aplami daudzējādā ziņā.

Pirmkārt, ja eksperti izprastu slimības gaitu, tad zinātu, ka cilvēki vispirms saslimst un tikai pēc tam, stāvoklim pasliktinoties, nonāk slimnīcā. Proti, skaits slimnīcās ir atpaliekošs rādītājs, un izmantot to par kritēriju rīcībai ir tas pats, kas ieteikt Mairim Briedim zvetēt tur, kur pretinieks bija priekš piecām sekundēm. Ja Mairis klausītu ekspertiem, varam trīsreiz minēt, cik sekundēs dabūtu nokautu. Savukārt attiecībā uz Ķīnas vīrusu tādas vilcināšanās cena ir desmitiem tūkstošu saslimušu, tūkstošiem sabojātas veselības un simtiem bojā gājušu. Lai uzvarētu cīņā ar eksponenciālu pašvairojošu apdraudējumu, tas jāapsteidz un jāizmanto apsteidzoši rādītāji, tādi kā jaunu inficēto skaits un notekūdeņu analizes.

Otrkārt, ja eksperti pārzinātu sērgas dabu, tad zinātu, ka tā gana bieži sabojā veselību uz ilgiem vai visiem laikiem arī bez nonākšanas slimnīcā. Lai to novērstu, jācīnās pret saslimšanu, nevis slimnīcu pārpildīšanos.

Treškārt, ja eksperti pārzinātu sērgas dabu, tad zinātu arī, ka ikviens saslimušais ir krievu ruletes spēlēšana attiecībā uz mutācijām, vai neradīsies vēl bīstamāks sērgas paveids. Latvijā jau radies ne viens vien sērgas paveids, un tikai laimīgas nejaušības dēļ neviens nav izpelnījies grieķu alfabēta burtu. Lai to novērstu, jācīnās pret saslimšanu, nevis slimnīcu pārpildīšanos.

Tāpat eksperti aicina ieviest divvalodību lēmumu skaidrošanā.

Vēl aicina potēties:

lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus no inficēšanās un saslimšanas, kā arī novērstu būtiskās negatīvās sekas valsts ekonomikai un veselības aprūpes sistēmai.

Potes daļēji sargā no saslimšanas (reizes trīs samazina risku inficēties), taču arī potēti saslimst un aplipina. Re, nupat Valdis Zatlers saslima, kaut potēts un sagājies tik ar potētiem. Taču vēl vairāk inficēšanos ietekmē uzvedība. Potēts, kuŗš čupojas ar citiem cilvēkiem, lido pa pasauli, nevelk masku un netestējas, ir bīstamāks sev un citiem nekā nepotēts, kuŗš piesargājas.

Attiecībā uz saimniecību tai diemžēl nav stabila pamata atgūties, kamēr ir epidēmija. Pat, ja valsts atceltu jebkādus ierobežojumus, būtu pietiekami daudz cilvēku, kas savu veselību un dzīvību vērtētu augstāk par 2019. gada uzvedību. Un potēšana vien nespēj tikt galā ar Indijas celmu.

Pēdējā ierosinājumu punktā eksperti teic:

..vakcinācija ir efektīvākais līdzeklis, lai pasargātu sevi un citus no smagas slimības gaitas un nāves.

Efektīvākais ir nesaslimt. Piesardzīga uzvedība sargā labāk nekā pote.

Un nu esam nonākuši līdz pēdējam teikumam, kas seko tūlīt pēc iepriekš citētā:

Tikai šādi var nodrošināt bērniem tiesības un vajadzību izglītību iegūt klātienē, mums visiem izvairīties no ierobežojumiem un atgriezties pirms Covid-19 dzīves ritmā.

Dezinformācija. Pote to nenodrošina. (Ja nerunājam par sapņošanu “ja tantei būtu riteņi” jeb “ja 85% visu (ne pieaugušo, bet visu) iedzīvotāju būtu potēti”.) Potēšana jāizmanto, lai kopā ar citiem, vēl iedarbīgākiem līdzekļiem iespējami īsā laikā izskaustu sērgu līdz nullei. Tikai šādi var iegūt drošu pamatu izglītību iegūt klātienē, mums visiem izvairīties no ierobežojumiem un atgriezties pirmssērgas dzīves ritmā.

Septembŗa sākums: sāk ienākties veselības polītikas noteicēju bezdarbības augļi

Jā, jā, draugi, nav labi. Un to, ka nebūs labi, varēja matīt, vēlākais, maija vidū. Proti, ka Indijas paveids ir tāda riebeklība, bez kā labāk iztikt. To zinot, Latvijas veselības polītikas noteicēji izlēma, ka jāļauj to ievazāt pie mums. Un pēc ievazāšanas jāļauj to izvazāt pa visu valsti. Un, kad sākas vietēja aplipināšana, nevajag traucēt tam plesties un pārņemt Latviju. Apskatieties, cik matēmatiski skaisti taisnas tumšsarkanas krellītes kopš 22. nedēļas (jūnija sākums):

Tā izskatās bezdarbības dēļ netraucēts eksponenciāls sprādziens. Kārtīgi veselības polītikas noteicēji rīkojas, lai nepieļautu nepatikšanas — tā tas šobrīd notiek Jaunzēlandē. Latvijā gaida nepatikšanas, lai rīkotos. Kaut zina, ka, sākot cīņu agrāk, pret vājāku apdraudējumu, to uzveikt ir vieglāk. Un nu sāk ienākties bezdarbības augļi:

• nepilnos divos mēnešos kopš jūlija vidus saslimstība astoņkāršojusies;
• septembrī sprādziena temps audzis. Līdz augusta beigām tas bija ~1,3 reizes nedēļā, bet 1. septembrī +52,3% nedēļā, 2. septembrī +70,0%, 3. septembrī pat +78,5%. Jā, sākti skolu testi. Taču tos sāka jau 23. augustā, straujāks pieaugums par 1,3 x/ned. būtu arī bez tiem, skolasbērni ir tikai viens posms slimības ķēdēs, un pozitīvu skolas testu sekas nākamā solī ir lielāka kontaktpersonu izolācija un attiecīgi mazāk turpmāk saslimušo. 1,785 nedēļā ir straujākais kāpums kopš, oi, oi, oi, cik sen, gandrīz priekš gada, 8. oktobŗa iepriekšējā sprādziena sākumposmā;
• pērnruden ārkārtēju situāciju izsludināja zemākā saslimstībā, nekā ir šobrīd. Bet laikam iepriekšējā sprādziena mācība veselības polītikas noteicējiem bijusi, ka risks ar savu ādu tādā līmenī ir par zemu, lai sāktu kustēties un rūpēties par sargāt uzticēto cilvēku veselību un dzīvību;
• saslimstība jau vismaz 31 reizi augstāka nekā pērn šai laikā, bet mācības notiek klātienē, lai kādi smadzeņu bojājumi un IQ zudumi sērgas dēļ rastos;
• ar dabisku laika nobīdi sprādziens nonācis slimnīcās:

Pēdējo septiņu dienu laikā stacionēto Covid-19 pacientu skaits pieaudzis par 36%, kas ir vidēji 21 jauns hospitalizēts pacients katru dienu. Savukārt slimnīcās esošais pacientu skaits palielinājies vēl straujāk – par 63%, informē @veselibasmin. https://t.co/HjbZQxRVyI

— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) September 3, 2021

• bojā gājušo skaits vēl ir mazos skaitļos, tāpēc ar nejaušām svārstībām, un ar vēl lielāku laika nobīdi nekā slimnīcu skaitļi, tak no diviem nedēļā augusta vidū daudzkāršojies līdz 11/ned. 3. septembrī.

Un tas viss nav neizbēgama dabas nelaime, bet ilgstošas veselības polītikas noteicēju bezdarbības sekas. Varēja rīkoties maijā, jūnijā, jūlijā, augustā, bet nerīkojās. Grafikā iepriekšējā sprādziena beigas un pašreizējais sprādziens izskatās tā:

8. augustā liku aptauju, vai 1. septembrī būs 1000 saslimušu nedēļā. Pats nobalsoju, ka būs. Bija — pat ar pusotrkārtīgu uzviju. Tā kā veselības polītikas noteicēju bezdarbība turpinās, nu jāliek aptauja par 1000 saslimušiem dienā.

Mācības klātienē nav drošas

Jau otru gadu 1. septembŗa un jauna mācību gaidas ir bažīgas. Un šogad bažīgākas nekā pērn. Jo veselības un izglītības polītikas noteicēji nav izmantojuši vasaru, lai izskaustu Ķīnas vīrusu un varētu droši atsākt mācības klātienē. Tā vietā stāvoklis novests līdz izvēlei: bērnu veselība vai mācības klātienē. Un no šīm iespējām viņi izvēlējušies mācības klātienē.

Drošai skolai vajag divas lietas:

1. skolas apvidū (ciemā, pagastā, novadā, zemē) vismaz vienu inkubācijas periodu (pusmēnesi) nav neviens saslimis;
2. skolas apvidus norobežots no inficētās valsts daļas ar vismaz vienu inkubācijas periodu ilgas karantīnas robežu.

Veselības un izglītības polītikas noteicēji pat centušies nav nekā tāda sasniegt. Kaut varētu. Bet vai nevar droši mācīties klātienē arī sprāgstošas epidēmijas apstākļos? Varbūt (kaut nepavisam neesmu pārliecināts), ja ieviests viss šis. Bet arī no tā Latvijā ir tikai šis tas un pagalam nepietiekams, lai nodrošinātos pret Indijas celmu:

• maskas — bet jebkādas, nevis FFP2/N95, kas nepieciešamas Indijas paveida apstākļos;
• potēšana — un reizē izlikšanās, it kā potēti nesaslimt un neaplipina un tiem nav citādi jāsargājas;
• testi — tomēr tikai reizi nedēļā, kas ir pretrunā ar vīrusa dabu, jo pa nedēļu var pagūt inficēties un jau citus aplipināt. Lai tā nebūtu, vajag vismaz divreiz nedēļā;
• vēdināšana un gaisa attīrīšana — bet visai dažādi pa skolām un, cik noprotams, pārsvarā par maz, lai izvējotu vai izsūktu gaisu tīru.

Taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad sērgas sprādziens jau sācies, saslimstība vismaz 22 reizes augstāka un pats vīruss divkārt lipīgāks:

Pērn tādā saslimstībā jau bija attālinātas mācības vismaz 7. klasē un augstāk, un deviņas dienas vēlāk izsludināja ārkārtēju situāciju. Šogad veselības un izglītības polītikas noteicējiem mācības klātienē svarīgākas par bērnu veselību.

Pusceļš no sērgas minima līdz 1. septembrim: neizskatās labi

Šodien ir puslaiks no Ķīnas vīrusa saslimstības minima 15. jūlijā, kad nedēļas caurmērs bija 35 dienā, līdz 1. septembrim, kad būtu jāsākas jaunam mācību gadam.

Šodien ziņoja par 74 jauniem slimniekiem, kas vairāk nekā dubulti pārsniedz 36 priekš nedēļas 1. augustā. Tāds lēciens raidījis arī nedēļas caurmēru kopš jāņiem nebijušos augstumos. Caurmērs pēc četru dienu mīņāšanās uz divkārša minima sliekšņa nu to pārliecinātā solī pārkāpis līdz 75 dienā.

Tāpat Slimību profilakses un kontroles centrs atjauninājis sērgas celmu izplatības statistiku līdz 30. nedēļai, tas ir, jūlija beigām. Redzams, ka Indijas paveids netraucēti turpina vienmērīgu eksponenciālu izaugsmi — divkāršojas divās nedēļās.

Tāpat redzams, kādas sekas ir Latvijas veselības polītikas noteicēju lēmumiem, ka jāļauj ievazāt Indijas paveidu, pēc ievazāšanas jāļauj to izvazāt pa visu valsti un jāļauj tam netraucēti augt. Proti, bez Indijas paveida jūlija beigās visa Ķīnas vīrusa epidēmija būtu 30. nedēļas gaiši sarkanais punkts, 25 nedēļā jeb 3…4 dienā. Patiesībā vēl mazāk, jo cīņa, lai nepieļautu Indijas celma ievazāšanu un izskaustu to no Latvijas, būtiski mazinātu arī pārējo paveidu izplatību.

Tā vietā oficiālie mūsu veselības sargi izlēmuši, ka bērniem jaunā mācību gadā vajag ko jaunu un lai tas labums dubultojas divās nedēļās. Salīdzinot ar pērno gadu, kad vēl nebija pošu un tik lielas pieredzes, varētu domāt, ka veselības polītikas noteicēji par iedzīvotāju veselību nu gādā vairāk un labāk. Njā, varētu domāt…

Jā, pareizi, šobrīd saslimstība desmit reižu augstāka. Pērn vīruss gāja zemdegās uz priekšu līdz pussimtam nedēļā un uzsprāga 22. septembrī. Šogad sprādziens sācies divi mēneši agrāk un no daudz augstāka sākumpunkta. Savukārt veselības un izglītības polītikas noteicēji, kam bija visa vasara izskaust sērgu līdz nullei, lai mācības varētu atsākt klātienē tiešām droši, tā vietā izskatās apņēmušies rīkot klātieni, vienalga, kāds būs epidēmioloģiskais stāvoklis un kādas sekas bērnu čupošanās plašas Indijas paveida izplatības apstākļos var radīt jau pirmā mēnesī.

Nobeigumā aptauja, kāda būs saslimstība 1. septembrī.

Atkal pāri simt — un ātrāk, augstāk, tālāk uz priekšu

Šodien ziņots par 112 jauniem Ķīnas vīrusa slimniekiem. Tas ir augstākais skaits kopš jāņiem, un kopš visu sērgas paveidu kopsummas minima jūlija vidū saslimstība jau gandrīz dubultojusies (15. jūlijā 244 nedēļā, šodien 465):

Visa epidēmijas vēsture tagad izskatās tā:

Redzams, ka šogad saslimstības caurmērs tā arī nesasniedza simbolisko 32 līmeni. Kāpēc 32 ir simbolisks līmenis? Pat divkārt. Pirmkārt, tā ir pērnā pavasaŗa virsotne. Jā, Latvijas veselības polītikas noteicēji šogad tik lieliski cīnījušies pret sērgu, ka pat ar visu potēšanu un gada pieredzi zemākais līmenis ir augstāks par virsotni priekš gada, kas toreiz bija bez potēšanas un bez pieredzes. Otrkārt, 32 būtu bijis pusceļš no pagaidām augstākās virsotnes janvārī līdz sērgas izskaušanai. Proti, 10. janvārī nedēļās caurmērs bija 1010 dienā, un √1010≈32. Jā, Latvijas veselības polītikas noteicēji šogad tik lieliski cīnījušies pret sērgu, ka pat ar visu potēšanu un gada pieredzi nav spējuši vai nav gribējuši pat pusceļu veikt līdz sērgas uzveikšanai.

Un tagad atkal pāri simtam un rūkdami ātrāk, augstāk, tālāk pretī jauniem izputējušiem uzņēmumiem, jaunām sabojātām veselībām un bojā gājušiem, kuŗi būtu varējuši dzīvot vēl gadiem un gadu desmitiem. Kad pērnruden simtu pārsniedza pirmoreiz, uzrakstīju, kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu. Tagad pārlasīju. Jā, tā ir. Pavisam nesen rakstīju, kā veselības polītikas noteicējiem zem astes pašu pasludinātais “ātri ciet, ātri vaļā” princips. Bet varbūt labākai pašreizējā brīža illustrācijai der attēls:

“Ātri ciet, ātri vaļā” — solīts makā nekrīt

Esmu tik vecs, ka atceros, kā mēneša sākumā Veselības ministrija dievojās, ka šoreiz gan neklapēs ar ausi, rīkosies pēc principa “ātri ciet, ātri vaļā”, apsteidzoši pārtrauks Ķīnas vīrusa saslimšanas pieaugumu un savlaicīgi ieviesīs visaptveŗošus ierobežojumus.

Bet patiesība tāda, ka lipīgākam un bīstamākam Indijas paveidam pēc sekmīgi izpildītas ievazāšanas vietēja aplipināšana un saslimšanas pieaugums sākās jau jūnija vidū. Veselības polītikas noteicēji to neapsteidza, nekā ātri ciet netaisīja un nekā savlaicīgi neierobežoja. Tā vietā viņi ļāvuši Indijas paveida saslimšanas pieaugumam netraucēti turpināties. Te būtu vietā grafiks par Indijas un citu celmu izplatību. Taču kā jūs domājat: ja tiek publicēti nedēļu dati un iepriekšējā atjaunināšana bija 21. jūlijā, kad būs nākamā atjaunināšana? Diemžēl vēl 30. jūlija vakarā Slimību profilakses un kontroles centrs to izdarījis nav, tāpēc varu piedāvāt vien to, kas bija 21. jūlijā.

Oficiālo mūsu veselības sargu bezdarbība vispirms jūlija vidū apturēja sērgas kopsummas (Indijas celms + pārējie) lejupslīdi, kas kopš maija vidus bija turējusies ap ⅔ kvocientu nedēļā. Kā jūs domājat, vai lejupslīdes beigas bija gana, lai veselības polītikas noteicēji beidzot sāktu rīkoties un apsteidzoši pārtrauktu saslimšanas pieaugumu, kā solījās? Pareizi, tā vietā viņi izlēmuši, ka labāk lai ir jauns vīrusa sprādziens. Šodienas 82 saslimušie vairāk nekā dubulti pārsniedz 38, kas bija priekš nedēļas, un arī septiņu dienu caurmērs šodien par 41,4% augstāks nekā priekš nedēļas. Tik strauja kāpuma šogad vēl nebija bijis, tas ir augstākais kopš 1. decembŗa:

Un atkal: kā jūs domājat, vai tāds saslimstības lēciens bijis pietiekams modinātājs oficiāliem mūsu veselības sargiem atmosties un nekavējoties rīkoties? Vai dzirdējāt par ārkārtas sēdi šovakar, vai redzējāt Daniela vai Krišjāņa uzrunu pirms “Panorāmas”? Pareizi, es arī ne. Bet uzveikt Indijas celmu ir vieglāk šobrīd, kad ir 82 dienā un 417 nedēļā, nevis tad, kad būs trīsciparu skaitļi dienā un četrciparu nedēļā un rīkoties vajadzēs tik un tā, lai neapdraudētu savu reputāciju vai krēslu (jo, kā redzams, iedzīvotāju veselība un dzīvība pašas par sevi nav pietiekams stimuls tās sargāt).

Bet varēja būt arī citādi. Aprīlī Latvija un Jaunzēlande attiecībā uz Indijas paveidu bija vienādā stāvoklī: ne vienā, ne otrā valstī tā nebija. Jaunzēlandes veselības polītikas noteicēji izlēma, ka nevajag ieviest Indijas paveidu. Latvijas veselības polītikas noteicēji — ka vajag. Abi lēmumi sekmīgi izpildīti. Diezgan droši var teikt, ka Latvijā no šodienas 82 gandrīz visi ir Indijas paveida upuŗi. Savukārt Jaunzēlandē (5,1 mln iedzīvotāju, salīdzinot ar Latvijas 1,9 mln) vietējas aplipināšanas nav, un visi 3 šodien atklātie saslimušie ir droši nošķirti iebraucēji no ārzemēm — tos izolē karantīnas viesnīcās divas nedēļas (arī potētus), lai nepieļautu vietēju aplipināšanu.

Dāmas un kungi, piesprādzējieties! Sprādziens sekmīgi izraisīts!

Šodien beidzot acīmredzams kļuva tas, ko varēja prognozēt jau maijā un kas mazāk acīmredzamos skaitļos sākās priekš mēneša: mūsu veselības polītikas noteicēji atkal sekmīgi izraisījuši kārtējo Ķīnas vīrusa sprādzienu Latvijā.

Kāpēc varēja prognozēt jau maijā? Elementāri. Kā tolaik rakstīju,

Ja veselības polītikas noteicēji tiešām negribētu, lai Latvijā izplatās Indijas paveids, tad

• slēgtu reisus ar tā inficētām zemēm;
• braucējiem no tām būtu tāda karantīna, ka pusmēnesi gribēdams nevari neviena satikt;
• ja ievazātu, izolētu inficētās vietas līdz izskaušanai.

Netika darīts — tātad varēja prognozēt. Un tā nebija neizbēgama, nenovēršama nolemtība. Varēja neievazāt, drīkstēja neievazāt, vajadzēja neievazāt. Katrs mēnesis bez Indijas paveida būtu ieguvums. Bet nē, izlēma, ka jāļauj tam pārņemt Latviju.

Jūnija vidū kļuva skaidrs, ka lēmums sekmīgi izpildīts: ir gan ievazāts, gan sākusies vietēja aplipināšana. Tāpat jūnijā kļuva redzams skaitļos tas, kas maijā bija saprotams no slimības dabas: ka ierobežojumi un potēšana, kas pārspēja iepriekšējo epidēmiju, ir pagalam nepietiekami cīņā pret jauno epidēmiju. Izmantojot SPKC skaitļus, grafikā abas epidēmijas izskatās tā:

Jūnijā sākušos Indijas paveida sprādzienu kādu laiku maskēja pārējo paveidu izplatības sarukums, kas abu epidēmiju kopsummai rādīja lejupeju. Salīdzinot faktisko nedēļas caurmēru ar ⅔/ned. kvocientu, kas bija turējies priekš jāņiem, redzami uzskaites traucējumi saulgriežu brīvdienās un tas, ka pēdējā “normālā” lejupejas diena bija 10. jūlijs:

Pēc tam īsa abu epidēmiju kopsummas stabilizācija, un šodien acīmredzams lēciens augšup. Tāpēc šis raksts. Jā, dāmas un kungi, piesprādzējieties — sprāgstam gaisā! Nekāda rudens, šobrīd. Jo vīruss dara to, tik un tad, ko, cik un kad tam ļauj. Jā, sprāgst, kad ir +30 °C, un var iet rūkdams lejup, kad ir -20 °C. Kas piesauc rudeni un laikapastākļus par nenovēršamu epidēmijas gaitas cēloni, vai nu nejēdz, ko runā, vai tīši maldina.

Un kārtējo reizi redzams, ka ar Ķīnas vīrusu nav iespējams sadzīvot. Pērn laimīga nejaušība ļāva noturēties divarpus mēnešus jūlijā—septembrī, šogad minims ilga desmit dienu. Savukārt oficiālo veselības sargu runas par sadzīvošanu ar vīrusu ir atzīšanās nespējā vai negribēšanā uzveikt sērgu un dezinformācija, it kā tāpēc gaidāmā cilvēku bojāeja un vēl vairāk cilvēku veselības sabojāšana būtu neizbēgama dabas stichija, nevis viņu izvēles sekas. Jo arī Indijas paveidu var uzveikt. Indija divos mēnešos samazināja saslimušo skaitu desmitkārt, no 400 tk dienā līdz 40tk. Potēšanas nozīme bija sīka: pilnībā potētu iedzīvotāju īpatsvars pieauga no 3% līdz 5%. Turklāt tad, kad cīņa notika pilnu sparu, Indijas paveida sarukuma kvocients bija 0,7/ned. Tāpat var būt arī Latvijā. Ja vien veselības polītikas noteicēji gribētu.

Kas tālāk? Ņemot pirmā attēlā redzamo Indijas paveida pieauguma ātrumu pēdējā nedēļā (1,41 reize), pēc sešām nedēļām 1. septembrī iegūstam 8-kārtīgu saslimstības pieaugumu, tas ir, 330…340 dienā. Ņemot šodienas saslimušo skaitu (62) pret to, kas bija priekš nedēļas (34), iegūstam +82% nedēļā jeb 37 reizes 6 nedēļās, tas ir, >1500 dienā. Un tas vēl nav viss. Nīderlande jūlija sākumā augstākā potēšanas līmenī nekā Latvija uzsprāga septiņkārtīgi vienā nedēļā.

Kā būs, izšķirs oficiālo mūsu veselības sargu rīcība. Pusotrā epidēmijas gadā vienīgā reize, kad viņu rīcības ātrums (bet ne stiprums) bijis pienācīgs, bija pērn martā. Savukārt attiecībā uz Indijas paveidu vislabāk un visvieglāk bija to nemaz neielaist. Nākamais labākais brīdis bija rīkoties jūnija vidū, kad kļuva skaidrs, ka sākusies vietēja aplipināšana, bet Indijas celms vēl bija tikai 6% slimnieku. Rīkoties 10. jūlijā, kad bija 263 saslimušie nedēļā un Indijas paveids aptuveni pusei, būtu bijis labāk un vieglāk nekā tagad, kad 296 nedēļā un Indijas paveids ~80%. Rīkoties šobrīd ir labāk un vieglāk nekā nākotnē, kad rīkoties vajadzēs tik un tā.

Jūnijs: lejupeja un Indijas celma izvazāšana

Līdzīgi kā maijā arī jūnijā attiecībā uz Ķīnas vīrusa epidēmiju var samērā viegli nosaukt vienu labu un vienu sliktu ziņu.

Labā ziņa ir, ka visu jūniju turpinājusies 14. maijā sākusies potēšanas radīta sērgas lejupeja. Saslimušo skaits jūnijā nepārtraukti krities un no 300 dienā maija beigās ticis līdz 50 dienā. Lai atceramies, ka 10. janvāŗa virsotnē saslimstība pārsniedza 1000 dienā. Tiesa, arī 20 reižu samazinājums cīņā pret eksponenciālas dabas apdraudējumu nav vēl pusceļš līdz tā uzveikšanai. Pusceļš būtu √1000≈32, grafikā tieši līnija novilkta. Tomēr, turpinot kā jūnijā, septembŗa sākumā Latvija būtu atbrīvota no vīrusa.

Un te sliktā ziņa. Diemžēl mūsu veselības polītikas noteicēji parūpējušies, lai tā nenotiktu. Spilgtākais piemērs: viņu lēmums, ka jāļauj Indijas celmam pārņemt arī Latviju. Lēmums tūlīt būs sekmīgi izpildīts (skatīt, piemēram, 14. jūnija sasniegumus), un tas vienā rāvienā cēlis nepieciešamo potēšanās līmeni no ~70% līdz Latvijā nesasniedzamiem 85…90%. Kā ierasts kopš pērnā janvāŗa, oficiālo lēmēju rīcība tiek pasniegta biezā dezinformācijas mērcē: viņi visu dara labi un pareizi; ja kas noies greizi, vainīgi būs neapzinīgie iedzīvotāji. Tā kā runa par jūniju, pieminēšu kaut vai 19. jūnija dezinformācijas paraugstundu.

Apvienojot labo un slikto ziņu, uzmetot aci skaitļiem un pievēršoties tuvākai nākotnei: ir gana augsts risks, ka veselības polītikas noteicēju rīcība var iesākt rudeni, tas ir, sērgas sprādzienu, jau jūlijā. Tāpēc šobrīd ir piemērots brīdis bez liekas kavēšanās apgādāties FFP3 respirātoriem un citām nepārtikas mantām, ko nākamos mēnešos var savajadzēties, aiziet pie frizieŗa, ārstiem un izdarīt pārējās lietas, bez kā turpmākos mēnešus varētu iztikt, un citādi nodrošināties.

Jo vīruss dara vien to, tik un tad, ko, cik un kad tam ļauj. Jo arī potētie, kaut pagaidām jūtami retāk, saslimst un aplipina. Un, ja saslimst, tad slimo tikpat smagi, cik nepotēti.

Maijs: potēšanas panākta lejupeja un veselības polītikas noteicēju izgāšanās pārbaudē ar zefiru

Maijs Ķīnas vīrusa epidēmijā viesis vienu labu un vienu sliktu ziņu. Labā ziņa ir, ka 14. maijā sākās un aizvien turpinās straujākā sērgas lejupeja kopš tagadējā sprādziena sākuma septembrī. Lejupejas temps ir 1,30…1,43 reizes nedēļā (31. maijā 1,39), kas atbilst R∼0,8 lipībai. Iznākumā saslimušo skaits kritis pusmēnesī no ~700 dienā līdz ~300. Šādi turpinot, pēc četriem mēnešiem septembŗa-oktobŗa mijā Latvija būtu atbrīvota no Ķīnas vīrusa.

Tagad sliktā ziņa. Latvijas veselības polītikas noteicēji attiecībā uz labo ziņu izgāzušies pārbaudē ar zefiru. Pārbaude ar zefiru ir tāda, ka bērnam piedāvā izvēlēties: vai nu dabūt vienu zefiru tūlīt, vai divus rīt. Kas nepacietīgāks un tuvredzīgāks, ņem vienu tūlīt; kas pacietīgāks un spēj atlikt gandarījumu, izvēlas lielāku ieguvumu vēlāk. Latvijas veselības polītikas noteicēji pārbaudē izvēlējušies grābt vienu zefiru tūliņ, nevis baudīt divus zefirus rīt un vēl divus klāt parīt, aizparīt un visas turpmākās dienas.

Proti, potēšana netiek izmantota, lai kopā ar citiem līdzekļiem īsā laikā, dažās nedēļās izskaustu sērgu no Latvijas un atsāktu brīvu dzīvi. Būtu sākuši pienācīgu cīņu maija vidū, varētu sākt otro pusgadu 1. jūlijā ar nulli saslimušiem dienā. Sāktu tagad, varētu tikt pie nulles jūlija vidū. Tā vietā bez sērgas izskaušanas tiek:

• vājināti ierobežojumi;
• ļauts potētiem čupoties, kas rada selekcijas spiedienu rasties tādiem Ķīnas vīrusa paveidiem, kuŗi būs visizturīgākie pret potēm;
• ievazāts Indijas celms, kas ir vēl lipīgāks un daudz biežāk sit pušu potēm.

Tādējādi veselības polītikas noteicēji, ķerdami tūlītējas izpriecas, rīkojas, lai 0,8 lipība kļūtu 0,9, 1,0 un 1,1. Jo vīruss dara to un tik, ko un cik tam ļauj.

Straujāka sērgas lejupeja, kas diemžēl nekļūs uzvaras sākums

Priekš nedēļas, 14. maijā ziņoja par 666 saslimušiem, kas bija jūtami mazāk par 1036 vēl nedēļu iepriekš 7. maijā. Bet viena bezdelīga pavasari nenes. Tomēr dienas gāja, un tendence saglabājās. Izlēmu uzrakstīt par to, ja saglabāsies nedēļu.

Nu tas brīdis pienācis, un tiešām — nedēļas caurmērs ir 487 dienā jeb 1,43 reizes liels sarukums pa nedēļu kopš 697 13. maijā. Tik straujas lejupejas pēdējā pusgadā nav bijis:

Precīzāk, nav bijis kopš tagadējā sprādziena sākšanās septembrī:

Kāpēc tā? Ar izslēgšanas metodi ticamākais izskaidrojums: potēšana.

It kā jauki, bet! Pirmkārt, netiek izmantoti citi līdzekļi, lai kopā ar potēšanu panāktu pienācīgu lejupeju, tas ir, straujāku par divām reizēm nedēļā. Otrkārt, nākotne.

Ko var prognozēt? Ķīnas vīrusam prognozes vispār ir bezjēdzīga lieta, lai paredzētu, kas notiks. Jo vīruss dara tikai to un tik, ko un cik tam ļauj. (Un īstermiņā vēl ar stipru stochastiku.) Tāpēc prognozes ir noderīgas, lai parādītu, kas var notikt, ja kaut ko darīs vai nedarīs, bet īstā dzīvē veselības polītikas noteicēju lēmumi un cilvēku uzvedība mainās un maina epidēmijas gaitu.

Ja tāda lejupeja turpinātos, tad pēc četriem mēnešiem, septembŗa beigās sērga būtu izskausta: pēc mēneša ~100 dienā, pēc diviem ~20 dienā, pēc trim 5 dienā, pēc četriem <1. Četri mēneši tam, ko, ja grib, var izdarīt ātrāk nekā divos.

Bet pat tāda neturpināsies.

Pirmkārt, patiesais dažādības spēks: pamattautas īpatsvars tik zems, ka potēšana, domājams, apsīks zemākā līmenī nekā, piemēram, Izraēlā.

Otrkārt, veselības polītikas noteicēju un polītisko lēmēju dzīšanās bez riska ar savu ādu tēlot labdaŗus, pirms sērgas izskaušanas mīkstinot un atceļot ierobežojumus, nokodīs straujumu vai pat lejupeju vispār.

Treškārt, Indijas celms. Tas ir vēl lipīgāks nekā Anglijas, un diemžēl Latvijas veselības polītikas noteicēji apņēmušies to vispirms ievazāt un tad pēc ievazāšanas izvazāt pa visu valsti. Lai apskatāmies, ko Indijas celms dara ar sērgas gaitu Lielbritanijā, kur stāvoklis daudz rožaināks nekā te:

Public Health England reports another sharp rise in B.1.617.2, a coronavirus variant first found in India. 3,424 cases so far, up 161% from last week pic.twitter.com/az1i0qJwGc

— BNO Newsroom (@BNODesk) May 20, 2021

Ceturtkārt, atvieglojumi potētiem. Ja Latvijā būtu kāds epidēmiologs, viņš varētu paskaidrot, ka, ļaujot potētiem cilvēkiem epidēmijas laikā čupoties, tiek iedarbināta turboselekcija tādiem sērgas paveidiem, kas būs visizturīgākie pret potēm. 

Tā ka — jauks kritums; pieņemu, ka vēl kādu laiku turpināsies; taču lēmēji, kam būtu jāsargā savu iedzīvotāju veselība un dzīvība, parūpējušies pat vairākos veidos, lai tas nekļūtu uzvaras sākums.

Aptauja: cik ir pusceļš līdz sērgas izskaušanai

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu. Tam ir divēji cēloņi: epidēmioloģiski un kultūretniski.

Epidēmioloģiski ir skaidrs, ka potēšana, kaut palīdz, tomēr nav ne vienīgais, ne efektīvākais solis pretī iespējai atgriezties dzīves ritmā, kāds bija pirms pandēmijas. Oficiālā covid19.gov.lv mājaslapa gan joprojām melo, dezinformē un apmiglo prātu:

Sīkāk nekavēšos pie “drošas iespējas” un tam, vai meli un dezinformācija vienā mājaslapas vietā vairo uzticību rakstītam citās sadaļās. Ķeršos vērsim pie lietas — kādi ir valstu panākumi, izmantojot dažādus cīņas līdzekļus.

Potēšanas ziņā visvairāk daudzināta Izraēla. Bet! Vēl šobrīd, četrus mēnešus pēc potēšanas sākuma, Izraēlā pilnībā potēti mazāk nekā 60% iedzīvotāju, un tas ir zem kollektīvās immūnitātes sliekšņa. Jā, saslimstība rūk, taču pusceļš līdz uzvarai sasniegts tikai aprīļa beigās un — pieņemot, ka Izraēla turpinās kā līdz šim — līdz pilnīgai uzvarai vēl pāris mēnešu. Vēl var salīdzināt, piemēram, Latvijas panākumus sērgas izskaušanā pērn pavasaŗa cēlienā bez potēšanas un šogad ar potēšanu.

Varbūt par vārdiem uzskatāmāk ir grafiks. Konkrēti, cik strauji pēc virsotnes rūk saslimstība — Latvijā šogad kopš 10. janvāŗa virsotnes, Latvijā pērn pēc 1. aprīļa virsotnes, Izraēlā šogad pēc 17. janvāŗa virsotnes, Austrālijā pērn pēc 4. augusta virsotnes, Jaunzēlandē pērn pēc 5. aprīļa virsotnes un Melnkalnē pērn pēc 6. aprīļa virsotnes:

Salīdzinot dažādu cīņas veidu efektīvitāti, nav svarīgi, cik augsta saslimstība, bet tas, cik strauji rūk, tātad līniju stāvums. Redzams, ka izbazūnētai Izraēlas potēšanai patiesībā ir aptuveni tikpat viduvēji panākumi, cik bez potēšanas Austrālijai vai Latvijai pērn ar visu muļļāšanos pavasaŗa cēlienā.

Sānsolis ārpus raksta temata: Austrālijas un Latvijas panākumi bija līdzīgi līdz brīdim, kad tika nonākts uz sērgas izskaušanas sliekšņa. Tai brīdī veselības polītikas noteicēju lēmums atšķīrās: Austrālijā izlēma, ka labāk dzīvot bez sērgas; Latvijā izlēma, ka epidēmija jāatjauno. Iznākumā Latvijā šogad bojā gājis pusotrs tūkstotis cilvēku, kuŗi būtu varējuši dzīvot gadiem un gadu desmitiem, savukārt Austrālijā ar daudzkārt lielāku iedzīvotāju skaitu — viens vienīgs nelaimīgais.

Atgriežoties pie dažādu valstu dažādos veidos gūtiem panākumiem: Jaunzēlande un Melnkalne bez potēšanas rīkojušās daudz efektīvāk nekā Izraēla. Un tas nav viss: ir valsts, ko neieliku, jo tā grafikā tikai īsi pazibētu. Taivana. Valsts, kas uzreiz saprata, ka labāk dzīvot bez Ķīnas vīrusa. Kas tāpēc ne brīdi nav centusies sadzīvot ar sērgu, un kam tāpēc augstākā saslimstības virsotne ir zemāk par 1 no miljona.

Un cik sekmīgi rīkojušies Latvijas oficiālie veselības sargi šogad (tātad bez Ilzes)? Skatieties grafikā un domājiet paši, kā pieklājīgiem vārdiem to nosaukt.

Turklāt Latvijas veselības polītikas noteicēji vismaz divējādi papildus parūpējušies, lai potēšana nespētu uzveikt Ķīnas vīrusu. Pirmkārt, izlēmuši, ka jāļauj ievazāt un pēc ievazāšanas jāļauj izvazāt pa visu valsti lipīgākus Ķīnas vīrusa celmus. Lēmums sekmīgi izpildīts, iznākumā kollektīvās immūnitātes slieksnis līdz 4. maijam pacelts vēl grūtāk sasniedzamos augstumos, nekā bija 18. novembrī.

Otrkārt, muļļāšanās ar potēšanu un pienācīga necīnīšanās pret sērgu ir tāda, ka pošu iedarbība varētu beigties drīzāk nekā epidēmija (Izraēlā otrādi). Protams, neviens neliedz maziem meža dīvainīšiem maksāt divreiz vai trīsreiz par to, ko var iegūt, maksājot vienreiz. Turklāt — vai epidēmijas uzturēšana līdz laikam, kad pošu iedarbība vājinās, zināmā mērā nelīdzinās nepietiekamai antibiotiku došanai pret baktēriju infekciju? Un vai tam nevarētu būt sekas, kas zināmā mērā līdzinātos antibiotiku rezistencei?

Tagad par kultūretniskiem cēloņiem. Vienkāršības pēc citēšu, ko gada sākumā rakstīju kādam cilvēkam, kas šobrīd iesaistīts potēšanas lietās (par kultūretniskiem faktoriem pēdējais punkts):

Diemžēl slimības īpašību un Latvijas iedzīvotāju sastāva dēļ visai apšaubāms, vai potēšana kļūs dievs no mašīnas, kas izdarīs to, ko nespēj līdzšinējā kļūdainā Latvijas stratēģija:

• līdz pietiekama iedzīvotāju vairākuma potēšanai vēl ir mēnešiem, un līdz tam vēl jānodzīvo. Turpinot tikmēr līdzšinējo stratēģiju, tūkstoši līdz tam nenodzīvos;

• turot vaļā robežu vīrusa Anglijas celma ievazāšanai, pat “Attīstībai/Par!” atbalstītāju gatavība potēties ir nepietiekama, lai ar potēšanos uzveiktu sērgu;

• cilvēka dabā ir, ka iebraucēji svešā zemē ir agresīvāki — arī pret savu un citu veselību. Latvijā iebraucēju īpatsvars ir ārkārtīgi augsts. Apvienojumā ar Kremļa cenšanos uzpūst epidēmiju tas atainojas “Saskaņas” atbalstītāju un pat mediķu attieksmē pret potēšanos.

Tā arī ir. Uzskatei par to, kā iebraucēji svešā zemā ir agresīvāki pret savu veselību pat bez Kremļa propagandas, var ielikt neeiropiešu deputātu īpatsvaru Briseles rajonos un potēšanas panākumus:

Vēl viens piemērs pavisam tuvu Latvijai — potēto īpatsvars Igaunijā, konkrētāk, Tallinas rajonos, Harju apriņķī ap Tallinu un Austrumviru apriņķī pie Krievijas robežas:

Tagad apskatāmies vietas, kur potējušies <20% iedzīvotāju. Lasnamē 25,8% igauņu (mātes valoda 2011. gada beigās, tautskaites dati), Mārdu 21,6%, Narva-Jēsū 13,4%, Kohtla-Jervē 12,1%, Narvā 2,3%, Sillamē 2,2%. Jā, starp citu, kāpēc nav pieejams potēto skaits pa Latvijas pašvaldībām?

Visai iespējams, ka drīz pošu krājumu kļūs vairāk nekā gribētāju potēties. Visai iespējams, ka veselības polītikas noteicēji attiecībā uz šo neatbilstību rīkosies, piešķiŗot potētiem priekšrocības. Visai iespējams, ka priekšrocības ietvers ļaušanu potētiem cilvēkiem epidēmijas laikā čupoties. Un tas vairs ne visai iespējams, bet pliki bioloģiski iedarbinās turboselekciju tādiem sērgas paveidiem, kas būs visizturīgākie pret potēm. Ar neparedzamām sekām.

Kaut gan varētu apvienot Jaunzēlandes parauga ierobežojumus ar potēšanu, lai kāda tā ir, un tādējādi panākt vēl straujāku saslimstības kritumu nekā grafikā Jaunzēlandei. Ja Daugavas tilti slēgti, sabiedriskais nekursē un uz ceļiem kontrolpunkti, tad vienalga, kādi Kremļa kuranti tev galvā skan — necik tālu un necik daudziem tu savu klepu un šķavas neaiznesīsi. Sākot pienācīgi rīkoties šobrīd, vēl var pagūt jāņus svinēt ar nulli saslimušiem dienā.