Dāmas un kungi, piesprādzējieties! Sprādziens sekmīgi izraisīts!


Šodien beidzot acīmredzams kļuva tas, ko varēja prognozēt jau maijā un kas mazāk acīmredzamos skaitļos sākās priekš mēneša: mūsu veselības polītikas noteicēji atkal sekmīgi izraisījuši kārtējo Ķīnas vīrusa sprādzienu Latvijā.

Kāpēc varēja prognozēt jau maijā? Elementāri. Kā tolaik rakstīju,

Ja veselības polītikas noteicēji tiešām negribētu, lai Latvijā izplatās Indijas paveids, tad

  • slēgtu reisus ar tā inficētām zemēm;
  • braucējiem no tām būtu tāda karantīna, ka pusmēnesi gribēdams nevari neviena satikt;
  • ja ievazātu, izolētu inficētās vietas līdz izskaušanai.

Netika darīts — tātad varēja prognozēt. Un tā nebija neizbēgama, nenovēršama nolemtība. Varēja neievazāt, drīkstēja neievazāt, vajadzēja neievazāt. Katrs mēnesis bez Indijas paveida būtu ieguvums. Bet nē, izlēma, ka jāļauj tam pārņemt Latviju.

Jūnija vidū kļuva skaidrs, ka lēmums sekmīgi izpildīts: ir gan ievazāts, gan sākusies vietēja aplipināšana. Tāpat jūnijā kļuva redzams skaitļos tas, kas maijā bija saprotams no slimības dabas: ka ierobežojumi un potēšana, kas pārspēja iepriekšējo epidēmiju, ir pagalam nepietiekami cīņā pret jauno epidēmiju. Izmantojot SPKC skaitļus, grafikā abas epidēmijas izskatās tā:

Jūnijā sākušos Indijas paveida sprādzienu kādu laiku maskēja pārējo paveidu izplatības sarukums, kas abu epidēmiju kopsummai rādīja lejupeju. Salīdzinot faktisko nedēļas caurmēru ar ⅔/ned. kvocientu, kas bija turējies priekš jāņiem, redzami uzskaites traucējumi saulgriežu brīvdienās un tas, ka pēdējā “normālā” lejupejas diena bija 10. jūlijs:

Pēc tam īsa abu epidēmiju kopsummas stabilizācija, un šodien acīmredzams lēciens augšup. Tāpēc šis raksts. Jā, dāmas un kungi, piesprādzējieties — sprāgstam gaisā! Nekāda rudens, šobrīd. Jo vīruss dara to, tik un tad, ko, cik un kad tam ļauj. Jā, sprāgst, kad ir +30 °C, un var iet rūkdams lejup, kad ir -20 °C. Kas piesauc rudeni un laikapastākļus par nenovēršamu epidēmijas gaitas cēloni, vai nu nejēdz, ko runā, vai tīši maldina.

Un kārtējo reizi redzams, ka ar Ķīnas vīrusu nav iespējams sadzīvot. Pērn laimīga nejaušība ļāva noturēties divarpus mēnešus jūlijā—septembrī, šogad minims ilga desmit dienu. Savukārt oficiālo veselības sargu runas par sadzīvošanu ar vīrusu ir atzīšanās nespējā vai negribēšanā uzveikt sērgu un dezinformācija, it kā tāpēc gaidāmā cilvēku bojāeja un vēl vairāk cilvēku veselības sabojāšana būtu neizbēgama dabas stichija, nevis viņu izvēles sekas. Jo arī Indijas paveidu var uzveikt. Indija divos mēnešos samazināja saslimušo skaitu desmitkārt, no 400 tk dienā līdz 40tk. Potēšanas nozīme bija sīka: pilnībā potētu iedzīvotāju īpatsvars pieauga no 3% līdz 5%. Turklāt tad, kad cīņa notika pilnu sparu, Indijas paveida sarukuma kvocients bija 0,7/ned. Tāpat var būt arī Latvijā. Ja vien veselības polītikas noteicēji gribētu.

Kas tālāk? Ņemot pirmā attēlā redzamo Indijas paveida pieauguma ātrumu pēdējā nedēļā (1,41 reize), pēc sešām nedēļām 1. septembrī iegūstam 8-kārtīgu saslimstības pieaugumu, tas ir, 330…340 dienā. Ņemot šodienas saslimušo skaitu (62) pret to, kas bija priekš nedēļas (34), iegūstam +82% nedēļā jeb 37 reizes 6 nedēļās, tas ir, >1500 dienā. Un tas vēl nav viss. Nīderlande jūlija sākumā augstākā potēšanas līmenī nekā Latvija uzsprāga septiņkārtīgi vienā nedēļā.

Kā būs, izšķirs oficiālo mūsu veselības sargu rīcība. Pusotrā epidēmijas gadā vienīgā reize, kad viņu rīcības ātrums (bet ne stiprums) bijis pienācīgs, bija pērn martā. Savukārt attiecībā uz Indijas paveidu vislabāk un visvieglāk bija to nemaz neielaist. Nākamais labākais brīdis bija rīkoties jūnija vidū, kad kļuva skaidrs, ka sākusies vietēja aplipināšana, bet Indijas celms vēl bija tikai 6% slimnieku. Rīkoties 10. jūlijā, kad bija 263 saslimušie nedēļā un Indijas paveids aptuveni pusei, būtu bijis labāk un vieglāk nekā tagad, kad 296 nedēļā un Indijas paveids ~80%. Rīkoties šobrīd ir labāk un vieglāk nekā nākotnē, kad rīkoties vajadzēs tik un tā.

Jūnijs: lejupeja un Indijas celma izvazāšana


Līdzīgi kā maijā arī jūnijā attiecībā uz Ķīnas vīrusa epidēmiju var samērā viegli nosaukt vienu labu un vienu sliktu ziņu.

Labā ziņa ir, ka visu jūniju turpinājusies 14. maijā sākusies potēšanas radīta sērgas lejupeja. Saslimušo skaits jūnijā nepārtraukti krities un no 300 dienā maija beigās ticis līdz 50 dienā. Lai atceramies, ka 10. janvāŗa virsotnē saslimstība pārsniedza 1000 dienā. Tiesa, arī 20 reižu samazinājums cīņā pret eksponenciālas dabas apdraudējumu nav vēl pusceļš līdz tā uzveikšanai. Pusceļš būtu √1000≈32, grafikā tieši līnija novilkta. Tomēr, turpinot kā jūnijā, septembŗa sākumā Latvija būtu atbrīvota no vīrusa.

Un te sliktā ziņa. Diemžēl mūsu veselības polītikas noteicēji parūpējušies, lai tā nenotiktu. Spilgtākais piemērs: viņu lēmums, ka jāļauj Indijas celmam pārņemt arī Latviju. Lēmums tūlīt būs sekmīgi izpildīts (skatīt, piemēram, 14. jūnija sasniegumus), un tas vienā rāvienā cēlis nepieciešamo potēšanās līmeni no ~70% līdz Latvijā nesasniedzamiem 85…90%. Kā ierasts kopš pērnā janvāŗa, oficiālo lēmēju rīcība tiek pasniegta biezā dezinformācijas mērcē: viņi visu dara labi un pareizi; ja kas noies greizi, vainīgi būs neapzinīgie iedzīvotāji. Tā kā runa par jūniju, pieminēšu kaut vai 19. jūnija dezinformācijas paraugstundu.

Apvienojot labo un slikto ziņu, uzmetot aci skaitļiem un pievēršoties tuvākai nākotnei: ir gana augsts risks, ka veselības polītikas noteicēju rīcība var iesākt rudeni, tas ir, sērgas sprādzienu, jau jūlijā. Tāpēc šobrīd ir piemērots brīdis bez liekas kavēšanās apgādāties FFP3 respirātoriem un citām nepārtikas mantām, ko nākamos mēnešos var savajadzēties, aiziet pie frizieŗa, ārstiem un izdarīt pārējās lietas, bez kā turpmākos mēnešus varētu iztikt, un citādi nodrošināties.

Jo vīruss dara vien to, tik un tad, ko, cik un kad tam ļauj. Jo arī potētie, kaut pagaidām jūtami retāk, saslimst un aplipina. Un, ja saslimst, tad slimo tikpat smagi, cik nepotēti.

Maijs: potēšanas panākta lejupeja un veselības polītikas noteicēju izgāšanās pārbaudē ar zefiru


Maijs Ķīnas vīrusa epidēmijā viesis vienu labu un vienu sliktu ziņu. Labā ziņa ir, ka 14. maijā sākās un aizvien turpinās straujākā sērgas lejupeja kopš tagadējā sprādziena sākuma septembrī. Lejupejas temps ir 1,30…1,43 reizes nedēļā (31. maijā 1,39), kas atbilst R∼0,8 lipībai. Iznākumā saslimušo skaits kritis pusmēnesī no ~700 dienā līdz ~300. Šādi turpinot, pēc četriem mēnešiem septembŗa-oktobŗa mijā Latvija būtu atbrīvota no Ķīnas vīrusa.

Tagad sliktā ziņa. Latvijas veselības polītikas noteicēji attiecībā uz labo ziņu izgāzušies pārbaudē ar zefiru. Pārbaude ar zefiru ir tāda, ka bērnam piedāvā izvēlēties: vai nu dabūt vienu zefiru tūlīt, vai divus rīt. Kas nepacietīgāks un tuvredzīgāks, ņem vienu tūlīt; kas pacietīgāks un spēj atlikt gandarījumu, izvēlas lielāku ieguvumu vēlāk. Latvijas veselības polītikas noteicēji pārbaudē izvēlējušies grābt vienu zefiru tūliņ, nevis baudīt divus zefirus rīt un vēl divus klāt parīt, aizparīt un visas turpmākās dienas.

Proti, potēšana netiek izmantota, lai kopā ar citiem līdzekļiem īsā laikā, dažās nedēļās izskaustu sērgu no Latvijas un atsāktu brīvu dzīvi. Būtu sākuši pienācīgu cīņu maija vidū, varētu sākt otro pusgadu 1. jūlijā ar nulli saslimušiem dienā. Sāktu tagad, varētu tikt pie nulles jūlija vidū. Tā vietā bez sērgas izskaušanas tiek:

  • vājināti ierobežojumi;
  • ļauts potētiem čupoties, kas rada selekcijas spiedienu rasties tādiem Ķīnas vīrusa paveidiem, kuŗi būs visizturīgākie pret potēm;
  • ievazāts Indijas celms, kas ir vēl lipīgāks un daudz biežāk sit pušu potēm.

Tādējādi veselības polītikas noteicēji, ķerdami tūlītējas izpriecas, rīkojas, lai 0,8 lipība kļūtu 0,9, 1,0 un 1,1. Jo vīruss dara to un tik, ko un cik tam ļauj.

Straujāka sērgas lejupeja, kas diemžēl nekļūs uzvaras sākums


Priekš nedēļas, 14. maijā ziņoja par 666 saslimušiem, kas bija jūtami mazāk par 1036 vēl nedēļu iepriekš 7. maijā. Bet viena bezdelīga pavasari nenes. Tomēr dienas gāja, un tendence saglabājās. Izlēmu uzrakstīt par to, ja saglabāsies nedēļu.

Nu tas brīdis pienācis, un tiešām — nedēļas caurmērs ir 487 dienā jeb 1,43 reizes liels sarukums pa nedēļu kopš 697 13. maijā. Tik straujas lejupejas pēdējā pusgadā nav bijis:

Precīzāk, nav bijis kopš tagadējā sprādziena sākšanās septembrī:

Kāpēc tā? Ar izslēgšanas metodi ticamākais izskaidrojums: potēšana.

It kā jauki, bet! Pirmkārt, netiek izmantoti citi līdzekļi, lai kopā ar potēšanu panāktu pienācīgu lejupeju, tas ir, straujāku par divām reizēm nedēļā. Otrkārt, nākotne.

Ko var prognozēt? Ķīnas vīrusam prognozes vispār ir bezjēdzīga lieta, lai paredzētu, kas notiks. Jo vīruss dara tikai to un tik, ko un cik tam ļauj. (Un īstermiņā vēl ar stipru stochastiku.) Tāpēc prognozes ir noderīgas, lai parādītu, kas var notikt, ja kaut ko darīs vai nedarīs, bet īstā dzīvē veselības polītikas noteicēju lēmumi un cilvēku uzvedība mainās un maina epidēmijas gaitu.

Ja tāda lejupeja turpinātos, tad pēc četriem mēnešiem, septembŗa beigās sērga būtu izskausta: pēc mēneša ~100 dienā, pēc diviem ~20 dienā, pēc trim 5 dienā, pēc četriem <1. Četri mēneši tam, ko, ja grib, var izdarīt ātrāk nekā divos.

Bet pat tāda neturpināsies.

Pirmkārt, patiesais dažādības spēks: pamattautas īpatsvars tik zems, ka potēšana, domājams, apsīks zemākā līmenī nekā, piemēram, Izraēlā.

Otrkārt, veselības polītikas noteicēju un polītisko lēmēju dzīšanās bez riska ar savu ādu tēlot labdaŗus, pirms sērgas izskaušanas mīkstinot un atceļot ierobežojumus, nokodīs straujumu vai pat lejupeju vispār.

Treškārt, Indijas celms. Tas ir vēl lipīgāks nekā Anglijas, un diemžēl Latvijas veselības polītikas noteicēji apņēmušies to vispirms ievazāt un tad pēc ievazāšanas izvazāt pa visu valsti. Lai apskatāmies, ko Indijas celms dara ar sērgas gaitu Lielbritanijā, kur stāvoklis daudz rožaināks nekā te:

Ceturtkārt, atvieglojumi potētiem. Ja Latvijā būtu kāds epidēmiologs, viņš varētu paskaidrot, ka, ļaujot potētiem cilvēkiem epidēmijas laikā čupoties, tiek iedarbināta turboselekcija tādiem sērgas paveidiem, kas būs visizturīgākie pret potēm. 

Tā ka — jauks kritums; pieņemu, ka vēl kādu laiku turpināsies; taču lēmēji, kam būtu jāsargā savu iedzīvotāju veselība un dzīvība, parūpējušies pat vairākos veidos, lai tas nekļūtu uzvaras sākums.

Aptauja: cik ir pusceļš līdz sērgas izskaušanai

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu


Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu. Tam ir divēji cēloņi: epidēmioloģiski un kultūretniski.

Epidēmioloģiski ir skaidrs, ka potēšana, kaut palīdz, tomēr nav ne vienīgais, ne efektīvākais solis pretī iespējai atgriezties dzīves ritmā, kāds bija pirms pandēmijas. Oficiālā covid19.gov.lv mājaslapa gan joprojām melo, dezinformē un apmiglo prātu:

Sīkāk nekavēšos pie “drošas iespējas” un tam, vai meli un dezinformācija vienā mājaslapas vietā vairo uzticību rakstītam citās sadaļās. Ķeršos vērsim pie lietas — kādi ir valstu panākumi, izmantojot dažādus cīņas līdzekļus.

Potēšanas ziņā visvairāk daudzināta Izraēla. Bet! Vēl šobrīd, četrus mēnešus pēc potēšanas sākuma, Izraēlā pilnībā potēti mazāk nekā 60% iedzīvotāju, un tas ir zem kollektīvās immūnitātes sliekšņa. Jā, saslimstība rūk, taču pusceļš līdz uzvarai sasniegts tikai aprīļa beigās un — pieņemot, ka Izraēla turpinās kā līdz šim — līdz pilnīgai uzvarai vēl pāris mēnešu. Vēl var salīdzināt, piemēram, Latvijas panākumus sērgas izskaušanā pērn pavasaŗa cēlienā bez potēšanas un šogad ar potēšanu.

Varbūt par vārdiem uzskatāmāk ir grafiks. Konkrēti, cik strauji pēc virsotnes rūk saslimstība — Latvijā šogad kopš 10. janvāŗa virsotnes, Latvijā pērn pēc 1. aprīļa virsotnes, Izraēlā šogad pēc 17. janvāŗa virsotnes, Austrālijā pērn pēc 4. augusta virsotnes, Jaunzēlandē pērn pēc 5. aprīļa virsotnes un Melnkalnē pērn pēc 6. aprīļa virsotnes:

Salīdzinot dažādu cīņas veidu efektīvitāti, nav svarīgi, cik augsta saslimstība, bet tas, cik strauji rūk, tātad līniju stāvums. Redzams, ka izbazūnētai Izraēlas potēšanai patiesībā ir aptuveni tikpat viduvēji panākumi, cik bez potēšanas Austrālijai vai Latvijai pērn ar visu muļļāšanos pavasaŗa cēlienā.

Sānsolis ārpus raksta temata: Austrālijas un Latvijas panākumi bija līdzīgi līdz brīdim, kad tika nonākts uz sērgas izskaušanas sliekšņa. Tai brīdī veselības polītikas noteicēju lēmums atšķīrās: Austrālijā izlēma, ka labāk dzīvot bez sērgas; Latvijā izlēma, ka epidēmija jāatjauno. Iznākumā Latvijā šogad bojā gājis pusotrs tūkstotis cilvēku, kuŗi būtu varējuši dzīvot gadiem un gadu desmitiem, savukārt Austrālijā ar daudzkārt lielāku iedzīvotāju skaitu — viens vienīgs nelaimīgais.

Atgriežoties pie dažādu valstu dažādos veidos gūtiem panākumiem: Jaunzēlande un Melnkalne bez potēšanas rīkojušās daudz efektīvāk nekā Izraēla. Un tas nav viss: ir valsts, ko neieliku, jo tā grafikā tikai īsi pazibētu. Taivana. Valsts, kas uzreiz saprata, ka labāk dzīvot bez Ķīnas vīrusa. Kas tāpēc ne brīdi nav centusies sadzīvot ar sērgu, un kam tāpēc augstākā saslimstības virsotne ir zemāk par 1 no miljona.

Un cik sekmīgi rīkojušies Latvijas oficiālie veselības sargi šogad (tātad bez Ilzes)? Skatieties grafikā un domājiet paši, kā pieklājīgiem vārdiem to nosaukt.

Turklāt Latvijas veselības polītikas noteicēji vismaz divējādi papildus parūpējušies, lai potēšana nespētu uzveikt Ķīnas vīrusu. Pirmkārt, izlēmuši, ka jāļauj ievazāt un pēc ievazāšanas jāļauj izvazāt pa visu valsti lipīgākus Ķīnas vīrusa celmus. Lēmums sekmīgi izpildīts, iznākumā kollektīvās immūnitātes slieksnis līdz 4. maijam pacelts vēl grūtāk sasniedzamos augstumos, nekā bija 18. novembrī.

Otrkārt, muļļāšanās ar potēšanu un pienācīga necīnīšanās pret sērgu ir tāda, ka pošu iedarbība varētu beigties drīzāk nekā epidēmija (Izraēlā otrādi). Protams, neviens neliedz maziem meža dīvainīšiem maksāt divreiz vai trīsreiz par to, ko var iegūt, maksājot vienreiz. Turklāt — vai epidēmijas uzturēšana līdz laikam, kad pošu iedarbība vājinās, zināmā mērā nelīdzinās nepietiekamai antibiotiku došanai pret baktēriju infekciju? Un vai tam nevarētu būt sekas, kas zināmā mērā līdzinātos antibiotiku rezistencei?

Tagad par kultūretniskiem cēloņiem. Vienkāršības pēc citēšu, ko gada sākumā rakstīju kādam cilvēkam, kas šobrīd iesaistīts potēšanas lietās (par kultūretniskiem faktoriem pēdējais punkts):

Diemžēl slimības īpašību un Latvijas iedzīvotāju sastāva dēļ visai apšaubāms, vai potēšana kļūs dievs no mašīnas, kas izdarīs to, ko nespēj līdzšinējā kļūdainā Latvijas stratēģija:

Tā arī ir. Uzskatei par to, kā iebraucēji svešā zemā ir agresīvāki pret savu veselību pat bez Kremļa propagandas, var ielikt neeiropiešu deputātu īpatsvaru Briseles rajonos un potēšanas panākumus:

Vēl viens piemērs pavisam tuvu Latvijai — potēto īpatsvars Igaunijā, konkrētāk, Tallinas rajonos, Harju apriņķī ap Tallinu un Austrumviru apriņķī pie Krievijas robežas:

Tagad apskatāmies vietas, kur potējušies <20% iedzīvotāju. Lasnamē 25,8% igauņu (mātes valoda 2011. gada beigās, tautskaites dati), Mārdu 21,6%, Narva-Jēsū 13,4%, Kohtla-Jervē 12,1%, Narvā 2,3%, Sillamē 2,2%. Jā, starp citu, kāpēc nav pieejams potēto skaits pa Latvijas pašvaldībām?

Visai iespējams, ka drīz pošu krājumu kļūs vairāk nekā gribētāju potēties. Visai iespējams, ka veselības polītikas noteicēji attiecībā uz šo neatbilstību rīkosies, piešķiŗot potētiem priekšrocības. Visai iespējams, ka priekšrocības ietvers ļaušanu potētiem cilvēkiem epidēmijas laikā čupoties. Un tas vairs ne visai iespējams, bet pliki bioloģiski iedarbinās turboselekciju tādiem sērgas paveidiem, kas būs visizturīgākie pret potēm. Ar neparedzamām sekām.

Kaut gan varētu apvienot Jaunzēlandes parauga ierobežojumus ar potēšanu, lai kāda tā ir, un tādējādi panākt vēl straujāku saslimstības kritumu nekā grafikā Jaunzēlandei. Ja Daugavas tilti slēgti, sabiedriskais nekursē un uz ceļiem kontrolpunkti, tad vienalga, kādi Kremļa kuranti tev galvā skan — necik tālu un necik daudziem tu savu klepu un šķavas neaiznesīsi. Sākot pienācīgi rīkoties šobrīd, vēl var pagūt jāņus svinēt ar nulli saslimušiem dienā.

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai


Attēls: LETA, Edijs Pālens

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu pienācīgi cīnījušies pret sērgu. Sākumu it kā varētu aizbildināt, ka nezināja un nesaprata, tak arī tas būtu melots. Jo tas, kas un kāpēc darāms, jomas lietpratējiem bija zināms arī 2019. gadā un senāk, un atliktu vien to darīt.

Latvijas apstākļos visai drīz kļuva skaidrs, ka galvenie cēloņi, kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās, ir kovidiotisms, gļēvulība un ultralīberālisms. Ne vēlāk kā oktobrī kļuva skaidrs, ka no tiem galvenais ir ultralīberālisms: zina, kas jādara, zina, ka tas darbojas, bet nedara, pieklājīgi sakot, “polītisku apsvērumu” dēļ.

Ir tā, ka problēmas mēdz augt līdz apmēram, kad tās sāk uztvert nopietni. Kā redzams, Ķīnas vīruss vēl nav sagādājis tik daudz posta, lai to sāktu uztvert nopietni. Bet vairāk nekā 2000 bojā gājušu, 120 tūkstošu saslimušu, neskaitāmi izputējuši uzņēmumi, nebeidzami ierobežojumi? Labi, precīzēju: Ķīnas vīruss vēl nav sagādājis tik daudz posta veselības polītikas noteicējiem, lai tas atsvērtu “polītiskos apsvērumus” un viņi sāktu vīrusu uztvert nopietni.

Proti, problēma tajā, ka veselības polītikas noteicējiem nav riska ar savu ādu. (Par šo jēdzienu pērn latviski iztulkota lieliska grāmata ar tādu pašu nosaukumu “Risks ar savu ādu”, ko silti iesaku izlasīt.) Viņu lēmumu rezultātā šogad saslimuši turpat 80 tūkstoši un bojā gājis pusotrs tūkstotis cilvēku, kuŗi būtu varējuši dzīvot vēl gadiem un gadu desmitiem. Kaut varēja būt kā Austrālijā, kur veselā kontinentā ar daudzkārt lielāku iedzīvotāju skaitu nekā Latvijā šogad bojā gājis viens (jā, viens). Pusotrs tūkstotis gājis bojā, kas varēja tā nebūt — nū un, par to nevienam nav ne matiņš no galvas nokritis.

Varētu iebilst, ka ir pat divas atgriezeniskās saites: pirmkārt, ar aplamu rīcību lēmēji paaugstina arī savas izredzes saslimt ar sērgu; otrkārt, polītiskā atbildība — var nepārvēlēt. Diemžēl neviena no tām nedarbojas, jo riskam ar savu ādu jābūt tūlītējam un gana jūtamam. Pirmkārt, kopš attālināta darba ieviešanas polītiskie lēmēji ir labāk pasargāti no sērgas nekā daudzas jomas, kuŗas tie ar saviem lēmumiem apdraudējuši. Tāpat katrā atsevišķā aplipināšanā lielāka vaina tiešajam cēlonim, nevis taviem aplamiem lēmumiem priekš kāda laika, kuŗi attiecās uz visu valsti. Otrkārt, ir partijas, kas ciena savu vēlētāju gribu, bet ir arī tādas, kas par veselības ministru ieceļ kandidātu, ko pašu vēlētāji nevis vienkārši nav pārvēlējuši, bet izsvītrojuši līdz pēdējai vietai. Turklāt pārvēlēšana vēl tālu, un tās iznākumu noteic arī bezgala daudz citu apstākļu.

Bet riskam ar savu ādu jābūt tūlītējam, gana jūtamam un nepārprotamam. Tāpēc ierosinu vienkāršu un efektīvu veidu, kā piespiest beidzot rīkoties, lai iespējami ātri atbrīvotu Latviju no Ķīnas vīrusa: valsts amatpersonām minimālo algu līdz sērgas izskaušanai. Alga pilnā apjomā tiek atjaunota, kad 14 dienu pēc kārtas bijusi nulle vietējas un nezināmas izcelsmes aplipināšanas. Savulaik novembŗa sākumā to gaŗāmejot minēju, atsaucoties uz Krišjāņa Kariņa paziņojumu, ka laiks apsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu (6 nedēļas pēc sprādziena sākšanās — kārtējais piemērs, cik operātīvi risina problēmas, kad neriskē ar savu ādu). Kopš tā laika nepieciešamība likt lēmējiem riskēt ar savu ādu iezīmējusies vēl skaidrāk.

Tas spiež rīkoties; ietaupa līdzekļus, ko var izmantot cīņā pret epidēmiju; tā ir solidāritāte ar privāto sektoru; papildus tiešai ietekmei kontā rada spiedienu pareizi rīkoties uz veselības polītikas noteicējiem no radiem, draugiem, paziņām un partijas biedriem; novērš kārdinājumu Saeimas deputātiem un atsevišķu nozaŗu pārraugiem tēlot labdaŗus uz epidēmioloģiskās drošības rēķina.

Slimības daba un pasaules pieredze ir tāda, ka, šo ieviešot, ilgāk par divi mēneši uz minimālās algas nevienam nebūtu jāsēž.

Nobeigumā jāatzīst, ka risinājumam ir viens, taču, iespējams, fatāls trūkums: lēmums par to jāpieņem tiem pašiem, uz ko tas attieksies.

Aprīlis: sērga ceļas spārnos, veselības polītikas noteicēji mīkstina ierobežojumus


Aprīlis Ķīnas vīrusa epidēmijā viesis pagalam netīkamu pavērsienu. Ir tā, ka vīruss dara tikai to un tik, ko un cik tam ļauj. Un Latvijas veselības polītikas noteicēji, mīkstinādami ierobežojumus, ļāvuši vīrusam izlauzties no lejupejas gaiteņa, kur tas tika turēts kopš janvāŗa virsotnes, un atsākt augšupeju. Protams, ierobežojumi bija daudz par vāju un tik nīkulīgi, ka trīs mēnešos spēja saslimstību mazināt vien divkārt. Pienācīgi stingri rīkojoties, to var izdarīt nedēļā un izskaust sērgu īsā laikā, minimizējot cilvēku bojāeju un saimniecības zaudējumus un nenonākot līdz ierobežojumu apnikšanai.

Uzzinot 13. aprīļa skaitļus, kļuva skaidrs, ka nav labi. Kārtīgi veselības polītikas noteicēji būtu tūlīt pat, pēcpusdienā, vakarā, vēlākais, 14. aprīlī labojuši aplamo rīcību un sērgas celšanos spārnos izbeiguši, tikko sākušos. Bet nē. Sekoja bezdarbība un pēc tam — jauna ierobežojumu mīkstināšana. Sērgas augšupejas apstākļos!

Iznākumā saslimstība (nedēļas caurmērs) augusi vairāk nekā pusotru reizi no 400 dienā 6. aprīlī līdz 616 šobrīd un ir augstākajā līmenī kopš 5. marta. Jā, bija lieldienu brīvdienu bedre, tomēr pieaugums ir reāls, bīstams un ar paredzami postošām sekām. Šobrīd saslimstība jau ir pusotru reizi, par ~200 saslimušiem augstāka nekā tad, ja būtu turēta lejupejas gaitenī. Un nieka 24 dienās veikts gandrīz pusceļš no aprīļa sākuma bedres atpakaļ līdz janvāŗa sākuma virsotnei.

Vai maijā masu potēšana varētu aplamas polītikas izraisīto 3. vilni izbeigt un pavērst epidēmiju nulles virzienā? Ceru. Tomēr nerēķinos un nepaļaujos. Noticēšu, kad notiks. Jo potēšana palīdz, tomēr nav efektīvākais līdzeklis pret Ķīnas vīrusu.

Šobrīd vēl var pagūt, pienācīgi rīkojoties, līdz vasaras saulgriežiem izskaust sērgu no Latvijas un svinēt jāņus ar nulli saslimušiem dienā. Tomēr visas zīmes rāda, ka veselības polītikas noteicēji izvēlēsies to nedarīt un, turpinot uzturēt epidēmiju, lems nāvei jaunus simtus cilvēku, kuŗi būtu varējuši dzīvot vēl gadiem un gadu desmitiem. Ir līdzeklis, kā piespiest lēmējus darīt, kas jādara, bet par to atsevišķā rakstā.

Dezinformācija un gāzgaismošana par potēšanu


20. martā Slimību profilakses un kontroles centrs pačivināja ziņu par potēšanu, uz ko tobrīd maigi atsaucos:

Jo tā nav, kā rakstīja SPKC un ielika vārdus mutē Saulītei-Vanagai. Pirmkārt, tie ir meli. Potēšana nav efektīvākais veids, kā visiem kopā uzveikt sērgu. Savā atsauksmē minēju dažus piemērus.

Otrkārt, tā ir dezinformācija. SPKC nav mietpilsonis, kas varbūt nesaprot un nezina slimības dabas un pasaules piemēru, ka to var izskaust dažās nedēļās bez potēšanas, savukārt pat ar vislabāko potēšanu (Izraēla) Ķīnas vīrusu nevar uzveikt arī dažos mēnešos.

Treškārt, tā ir gāzgaismošana. Šis vārds varētu būt mazāk pazīstams, tāpēc paskaidrošu, kas tas ir. Cēlies no lugas “Gāzes gaisma”. Mērķauditorijas spiešana apšaubīt savu atmiņu, uztveri vai spriešanu. Šai reizē: pirmkārt, cenšanās, lai aizmirstam, ka ir efektīvāki cīņas veidi pret Ķīnas vīrusu; otrkārt, Latvijas veselības polītikas noteicēju atmazgāšana, ka tie efektīvākus veidus atteikušies izmantot un tā vietā lēmuši, lai labāk iet bojā turpat 2000 cilvēku, kas būtu varējuši dzīvot gadiem un gadu desmitiem.

29. martā klajā nāca “Aizliegtā paņēmiena” televīzijas raidījums, par ko traci sacēla dažādi pašpasludināti patiesības cīnītāji. Nepievērsīšos raidījumam, ko neesmu noskatījies, toties pievēršu uzmanību, ka neviens (cik esmu meklējis, tiešām neviens) no patiesības cīnītājiem nebija cīnījies par patiesību SPKC meluziņas lietā. Tas nepārsteidz, jo, redzot, kas tās par aprindām, cīņa acīmredzami nav par patiesību, bet par sev vēlamo vēstījumu.

Valdis Zatlers Veselības ministrijas klipā: “Es vakcinējos, jo tas ir vienīgais veids, kā atgūt kontroli pār savu ikdienu.”

Tas atkal tika apliecināts jau pēc trim dienām 1. aprīlī, kad Veselības ministrija sāka potēšanas kampaņu ar iežēlinošu klipu. Tajā vispirms sirsnīgas mūzikas pavadībā sūkstās, ka nevar iet uz randiņiem, teātri, kori, koncertiem, satikt tēvu un vecvecākus, savas daiļrades skatītājus un klausītājus, ka nevar brīvi pārvietoties, filmēt filmas utt. Ierunātāji teic, ka grib, lai dzīvo viņu draugi, tauta, kultūras sarīkojumu apmeklētāji un paši. Piemin, ka sportiskāki un jaunāki draugi un kolēģi pēc izslimošanas nav īsti atkopušies. Un tad Valdis Zatlers atbild, ko darīt:

“Es vakcinējos, jo tas ir vienīgais veids, kā atgūt kontroli pār savu ikdienu.”

Vē! Tas pats, kas SPKC čivinājumā, tik rūpnieciskā mērogā. Pirmkārt, tiek noklusēts, ka visas pieminētās labās, parastās, normālās lietas zudušas un šobrīd nav, jo Latvijas veselības polītikas noteicēji atkal un atkal izlēmuši uzturēt Latvijā epidēmiju, nevis izskaust sērgu un atjaunot normālu dzīvi, ko var paveikt dažās nedēļās. Varat trīsreiz minēt, vai raksta sākumā pieminētā Taivanā, Jaunzēlandē, Austrālijā var apmeklēt teātŗa izrādes, koncertus, satikt radus un draugus utt. Un varat vienreiz izdomāt, kāpēc.

Pareizi — jo, otrkārt, Zatlers savā lomā melo. Jo potēšanās nav vienīgais veids, kā atgūt kontroli pār savu ikdienu. Protams, palīdz, taču ne vienīgais un, kā sākumā teicu, arī ne efektīvākais. Taivanā, Jaunzēlandē, Austrālijā to sapratuši un jau sen atguvuši (Taivanā nemaz nav zaudējuši) kontroli pār savu ikdienu. Savukārt pie mums Zatleram iedots melot, lai gāzgaismotu klipa skatītājus un glābtu veselības polītikas noteicējus no atbildības par atteikšanos pienācīgi cīnīties pret sērgu un simtiem (nu jau tūlīt tūkstošu) cilvēku lemšanu nāvei.

Un, treškārt, patiesības cīnītāji atkal klusē. Kas to būtu domājis.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 11. martā


Šodienas 638 ir aptuveni tikpat, cik 646 priekš nedēļas 4. martā un ar to pārtraucis vairākas dienas cerīgu samazinājumu. Nedēļas caurmērs attiecīgi sarucis par nieka 1 un ir 18,2% zemāks nekā nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 6,5‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Balvu novadā 5,7‰;
  3. Brocēnu novadā 5,3‰;
  4. Rugāju novadā 4,9‰ (12↑);
  5. Varakļānu novadā 4,7‰ (3↑);
  6. Olaines novadā 4,3‰ (2↓);
  7. Alūksnes novadā 3,5‰;
  8. Ludzas novadā 3,5‰ (5↑);
  9. Engures novadā 3,4‰ (1↑);
  10. Baltinavas novadā 3,2‰ (19↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr.

Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar () Nedēļas saslimstība šodien () Nedēļas saslimstības kāpums ()

1.

Rugāju 5 2,9 4,9 1,9
2. Varakļānu 7 3,3 4,7

1,3

3. Skrundas 5 0,0 1,1

1,1

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 10. martā


Šodienas 639 ir jūtami mazāk nekā 919 priekš nedēļas 3. martā, turklāt šodien bijis rekordskaits testu — 16,7 tk, salīdzinot ar 14,3 tk 3. martā, kas tobrīd arī bija rekordskaits. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 556 vakar līdz 516, kas ir zemākais līmenis kopš 26. novembŗa un 21% samazinājums nedēļā. Savukārt -21% ir straujākais kritums kopš tagadējā sprādziena sākuma septembrī. Sērgas gaita dažādos pietuvinājumos (visa epidēmija, tagadējais sprādziens, virsotne) izskatās tā:

Un gluži tāpat kā vakar mācas niknums. Jo šī varētu būt bijusi uzvara. Tās varētu būt bijušas epidēmijas beigas. Ja ne Latvijas veselības polītikas noteicēji. Konkrēti, viņu lēmumi. Pirmkārt,  ievazāt Latvijā lipīgāko, tāpēc bīstamāko un nāvīgāko vīrusa Anglijas celmu. Otrkārt, pēc ievazāšanas ļaut to izvazāt pa visu valsti. Treškārt, pirmā izdevībā mīkstināt ierobežojumus vietējas aplipināšanas apstākļos, ar to iznīcinot pat tik niecīgus sasniegumus un tik lēnu lejupeju, kā ir Latvijā.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 6,5‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Balvu novadā 6,1‰;
  3. Brocēnu novadā 5,0‰ (2↑);
  4. Olaines novadā 4,9‰ (1↓);
  5. Cesvaines novadā 4,9‰ (1↓);
  6. Līvānu novadā 3,6‰ (1↑);
  7. Alūksnes novadā 3,5‰ (1↑);
  8. Varakļānu novadā 3,3‰ (2↓);
  9. Rojas novadā 3,3‰ (9↑);
  10. Engures novadā 3,2‰ (4↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 9. martā


Šodienas 472 ir jūtami mazāk nekā 645 priekš nedēļas 2. martā. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 581 vakar līdz 556, kas ir zemākais līmenis kopš 30. novembŗa un 16,1% samazinājums nedēļā. Savukārt -16% ir straujākais kritums kopš tagadējā sprādziena sākuma septembrī.

Un te gribot negribot jākļūst nikns, un rokas sažņaudzas dūrēs. Jo tā varētu būt bijusi uzvara. Ja ne vēl pavisam svaigais un tikai mazākā daļā ar Paldiesilzi saistītais veselības polītikas noteicēju lēmums, ka jāļauj Latvijā ievazāt lipīgāko, tāpēc bīstamāko un nāvīgāko vīrusa Anglijas celmu un pēc ievazāšanas jāļauj to izvazāt pa visu valsti.

Pieņemsim, ka līdzšinējais sērgas paveids rūk ar kvocientu 0,8 nedēļā (sākumā minēju, ka šobrīd ir 1-0,161=0,839, bet tur iekšā arī jaunais celms). Pārejot no nedēļas uz piecdienu slimības paaudzi, lipība R=0,8^(5/7)=0,85. Ko nozīmē lēmums ievazāt Anglijas celmu? Pat ja jaunais celms būtu “tikai” 1,3 reizes lipīgāks par līdzšinējo slimību (tuvāk patiesībai varētu būt 1,5), lipība aug līdz Rₐ=0,85·1,3=1,1. Proti, lēmums ievazāt Anglijas celmu pārvērš uzvaru jaunā sērgas sprādzienā, jo ar līdzšinējiem ierobežojumiem vairs nepietiek, lai lipību noturētu zem 1. Tāpēc jākļūst nikns, un rokas sažņaudzas dūrēs. Jo drīkstēja neievazāt, varēja neievazāt un vajadzēja neievazāt.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 8,3‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Balvu novadā 6,3‰;
  3. Olaines novadā 6,3‰;
  4. Cesvaines novadā 6,2‰;
  5. Brocēnu novadā 5,5‰;
  6. Varakļānu novadā 4,7‰ (3↑);
  7. Līvānu novadā 4,7‰ (1↓);
  8. Alūksnes novadā 4,0‰ (2↑);
  9. Gulbenes novadā 3,9‰ (2↓);
  10. Salaspils novadā 3,8‰ (4↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 8. martā


Šodienas 194 ir jūtami mazāk nekā 272 priekš nedēļas 1. martā un mazākais skaits dienā kopš 30. novembŗa. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 592 vakar līdz 581, kas ir zemākais līmenis kopš 1. decembŗa un 12,8% samazinājums nedēļā. Īstermiņā priecina, taču vidējā termiņā divus nopietnus apdraudējumus radījusi veselības polītikas noteicēju rīcība:

  • pirmkārt, ļaut lipīgāko, bīstamāko un nāvīgāko vīrusa Anglijas celmu ievazāt Latvijā un pēc ievazāšanas ļaut to izvazāt pa visu valsti;
  • otrkārt, gatavība mīkstināt ierobežojumus bez vietējas aplipināšanas izskaušanas un tādējādi izraisīt nākamo sērgas sprādzienu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 9,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Balvu novadā 7,0‰ (1↑);
  3. Olaines novadā 6,9‰ (1↓);
  4. Cesvaines novadā 5,7‰;
  5. Brocēnu novadā 5,1‰;
  6. Līvānu novadā 5,0‰;
  7. Gulbenes novadā 4,4‰;
  8. Rugāju novadā 4,4‰;
  9. Varakļānu novadā 4,3‰;
  10. Alūksnes novadā 4,2‰ (1↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Ķīnas vīrusa gads Latvijā


Šobrīd aprit gads, kopš veselības polītikas noteicēju lēmums ļaut Ķīnas vīrusu ievazāt Latvijā nesa gaidāmos augļus un sākās vīrusa epidēmija Latvijā. (To vienu sievieti, ko vienā dienā atklāja un kas jau nākamā dienā esot izveseļojusies, atļaujos neuzskatīt par epidēmijas sākumu.) Grafikā gads izskatās tā:

Kartē savukārt var redzēt, kuŗas vietas sērga ķērusi smagāk un kuŗas vieglāk:

Visvairāk un vismazāk saslimušo pret iedzīvotāju skaitu tabulā:

Nr. Visvairāk Vismazāk
1. Aknīstes novads 16,03% Skrundas novads 0,86%
2. Aglonas novads 10,42% Naukšēnu novads 0,96%
3. Daugavpils 9,14% Alsungas novads 1,03%
4. Varakļānu novads 8,73% Pāvilostas novads 1,19%
5. Ādažu novads 7,87% Jaunpiebalgas novads 1,21%

Njā, Aknīstes psīchoneiroloģiskā slimnīca aizdegās oktobŗa beigās, vēlāk vēl pašvaldības pansionāts… Pretējā pusē nomaļāki un mazāki novadi, taču rekordiste Skrunda nav pavisam maza un turklāt pie dzīvas Liepājas šosejas. Valsts caurmērs 4,7%, Rīgā 5,1%.

Epidēmijas vēsture būtu pagaŗa, bet, par laimi, esmu to jau aprakstījis attiecībā uz 2020. kalendāra gadu. Papildinot to ar pāris šīgada mēnešiem, jāatzīst, ka bažīgās gada nogales prognozes tābrīža raksta beigās ir piepildījušās:

  • veselības polītikas noteicēji tiešām zaudējuši G atzīmi cīņā pret vīrusu — lēmums, ka jāļauj ievazāt Latvijā bīstamāko Anglijas celmu, sekmīgi izpildīts;
  • tāpat ar potēšanas gaitu tiešām zaudēta H atzīme;
  • rīcība pēc sekmīgas jaunā vīrusa paveida ievazāšanas tiešām ir tāda, ka veselības polītikas noteicēji šobrīd zaudē vēl I atzīmi.

Tādējādi epidēmijas gads vienā attēlā izskatās tā:

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 7. martā


Šodienas 322 ir mazāk nekā 376 priekš nedēļas 28. februārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 600 vakar līdz 592, kas ir zemākais līmenis kopš 3. decembŗa un -11,2% pa nedēļu. Pašreizējais sprādziens un tā virsotne izskatās tā:

Kartē nomainīju pašvaldības, kur pieļautas klātienes mācības, pret jaunāko sarakstu, kas spēkā no 8. marta. Klāt Pārgaujas, Rundāles, Viesītes novads, prom Alojas, Apes, Dagdas, Lubānas, Siguldas, Tērvetes novads. Bilance -3, tādu novadu skaits sarucis no 22 līdz 19. Izmantoto kritēriju trūkumu dēļ saraksts neatbilst viszemākās saslimstības vietām.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 9,4‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Olaines novadā 7,0‰;
  3. Balvu novadā 6,9‰;
  4. Cesvaines novadā 5,7‰ (3↑);
  5. Brocēnu novadā 5,5‰;
  6. Līvānu novadā 5,0‰ (2↓);
  7. Gulbenes novadā 4,5‰ (4↑);
  8. Rugāju novadā 4,4‰;
  9. Varakļānu novadā 4,3‰ (3↓);
  10. Dundagas novadā 4,2‰.

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 6. martā


Šodienas 595 ir jūtami mazāk nekā 827 priekš nedēļas 27. februārī. Tas samazinājis nedēļas caurmēru no 633 vakar līdz 600, kas ir zemākais līmenis kopš 4. decembŗa un -10,7% pa nedēļu. Tiesa, pienācīgi cīnoties pret sērgu, tā ruktu par 10% nevis nedēļā, bet dienā.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 9,4‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Olaines novadā 7,5‰ (1↑);
  3. Balvu novadā 7,1‰ (1↓);
  4. Līvānu novadā 5,4‰ (1↑);
  5. Brocēnu novadā 5,3‰ (2↑);
  6. Varakļānu novadā 5,0‰;
  7. Cesvaines novadā 4,9‰ (5↑);
  8. Rugāju novadā 4,9‰ (4↓);
  9. Alūksnes novadā 4,2‰;
  10. Dundagas novadā 4,2‰ (3↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) vispārīgā kritumā tomēr bijis Naukšēnu novadā, kur ilgāku laiku bija nulle, bet šodien 3 jauni slimnieki, tādējādi pieaugums par 1,8‰ dienā. Tas ir kārtējais piemērs, kas notiek, ja vietas, kas atbrīvojušās no sērgas, nesargā no inficētās valsts daļas ar karantīnas robežu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 5. martā


Šodienas 746 ir mazliet vairāk nekā 725 priekš nedēļas 26. februārī. Tas par kripatu cēlis nedēļas caurmēru no 630 vakar līdz 633, kas tomēr ir 10,4% mazāk nekā nedēļu iepriekš. Pieminams, ka Rīgā vakar un šodien nedēļas saslimstība noslīdējusi līdz zemākam līmenim kopš 25. novembŗa:

Tomēr arī tāda it kā priecīga ziņa patiesībā rāda, ka ierobežojumi ir par vāju, jo kopš ziemassvētku virsotnes spējuši divarpus mēnešos sērgu sadeldēt tikai 1,64 reizes. Pienācīgi rīkojoties, sērga būtu izskausta no Rīgas jau priekš mēneša. Pat ar nepilnīgiem, tomēr stingrākiem ierobežojumiem (fiziski kontrolēta satiksmes ierobežošana starp pašvaldībām) nekā Latvijā Lietuva spējusi saslimstību kopš ziemassvētkiem sadeldēt 6,4 reizes, savukārt Īrija divos mēnešos kopš savas virsotnes — 11 reižu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 8,7‰ iedzīvotāju nedēļā (1↑);
  2. Balvu novadā 7,5‰ (1↓);
  3. Olaines novadā 6,9‰;
  4. Rugāju novadā 6,3‰ (7↑);
  5. Līvānu novadā 6,3‰;
  6. Varakļānu novadā 5,7‰ (2↓);
  7. Brocēnu novadā 5,7‰ (6↑);
  8. Gulbenes novadā 5,4‰;
  9. Alūksnes novadā 4,0‰ (2↑);
  10. Vaiņodes novadā 4,0‰ (5↑).

Pretējā galā pieminams, ka šodien kļuvis par četri novadi vairāk, kur nedēļu nav bijis sērgas. Diemžēl, tā kā mūsu veselības polītikas noteicēji ļauj atkal ievazāt sērgu vietās, kur tā kādu brīdi iznīdēta, jebkādi tādi sasniegumi ir tikai īslaicīgi.

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Rugāju 4 4,4 6,3 1,9
2. Brocēnu 12 3,9 5,7 1,8

Ātrumā neatrodu internetā, kas par lietu Rugāju un Brocēnu novadā, bet pēdējās dienas pievērsta uzmanība epidēmijai Balvu-Gulbenes-Alūksnes pusē. Vēlreiz paldies veselības polītikas noteicējiem par tālredzīgu un sekmīgi īstenotu lēmumu ļaut Latvijā ievazāt bīstamākus sērgas celmus un nebloķēt vietas, kur tie izplatījušies.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 4. martā


Šodienas 646 ir jūtami mazāk nekā 813 priekš nedēļas 25. februārī. Turklāt tas noticis ar testu rekordskaitu: 15,2 tk, salīdzinot ar 12,2 tk 25. februārī. Samazinājums pazeminājis arī nedēļas caurmēru no 654 vakar līdz 630, kas ir zemākais līmenis kopš 15. decembŗa un -10,1% pa nedēļu. Sērgas gaita dažādos tuvinājumos (visa epidēmija, tagadējais sprādziens, virsotne) izskatās tā:

Varētu priecāties, ja vien veselības polītikas noteicēji nebūtu vairākos veidos parūpējušies, ka sasniegumi ir uz puņķiem un kuŗu katru brīdi var pāriet sprādzienā līdz 2000 un vairāk dienā:

  1. ierobežojumi ir par vāju un turpat divos mēnešos spējuši sadeldēt sērgu tikai 1,6 reizes;
  2. par spīti tam, ka saslimstība kritiski augsta un ierobežojumi par vāju, tos vājina vēl vairāk;
  3. ļāvuši ievazāt Latvijā un pēc tam izvazāt pa visu valsti bīstamāko un nāvīgāko Anglijas paveidu, kuŗa lipība pārsniedz sērgas diluma tempu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 9,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Viļakas novadā 8,7‰;
  3. Olaines novadā 6,1‰ (1↑);
  4. Varakļānu novadā 5,7‰ (7↑);
  5. Līvānu novadā 5,5‰ (2↓);
  6. Dundagas novadā 5,3‰;
  7. Amatas novadā 5,2‰ (2↓);
  8. Gulbenes novadā 5,2‰ (1↓);
  9. Vecpiebalgas novadā 4,5‰ (1↑);
  10. Riebiņu novadā 4,4‰ (2↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 3. martā


Šodienas 919 ir mazāk nekā 983 priekš nedēļas 24. februārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 663 vakar līdz 654, kas ir otrs zemākais līmenis pēdējā laikā (zemāk bija vien 647 19. februārī) un nedaudz zemāk (-4,7%) nekā nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Viļakas novadā 8,7‰ (4↑);
  3. Līvānu novadā 6,3‰ (1↑);
  4. Olaines novadā 5,7‰ (9↑);
  5. Amatas novadā 5,4‰ (3↓);
  6. Dundagas novadā 5,3‰ (26↑);
  7. Gulbenes novadā 5,3‰ (2↓);
  8. Riebiņu novadā 5,1‰ (6↑);
  9. Kokneses novadā 4,9‰ (3↑);
  10. Vecpiebalgas novadā 4,8‰ (1↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Viļakas 16 5,4 8,7 3,4
2. Dundagas 10 2,8 5,3 2,5
3. Aknīstes 3 1,2 2,4 1,2
4. Olaines 35 4,5 5,7 1,2

Ātrumā neatrodu internetā, kas par lietu Viļakas novadā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 2. martā


2. marta 645 ir mazliet mazāk nekā 669 priekš nedēļas 23. februārī. Tas par kripatu pazeminājis nedēļas caurmēru no 666 vakar līdz 663, kas ir otrs zemākais līmenis pēdējā laikā (zemāk bija vien 647 19. februārī) un nedaudz zemāk (-2,6%) nekā nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,3‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Amatas novadā 6,2‰;
  3. Aizputes novadā 5,7‰ (2↑);
  4. Līvānu novadā 5,6‰ (2↑);
  5. Gulbenes novadā 5,5‰ (2↑);
  6. Viļakas novadā 5,4‰ (3↑);
  7. Varakļānu novadā 5,4‰ (3↓);
  8. Valkas novadā 5,1‰ (5↑);
  9. Vecpiebalgas novadā 5,1‰ (1↓);
  10. Brocēnu novadā 5,0‰ (7↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 1. martā


Šodienas 272 ir tikpat, cik 274 priekš nedēļas 22. februārī. Nedēļas caurmērs tāpēc mainījies par 0,3 un tāpat kā vakar ir tik tikko zemāks (-3,0%) nekā nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Amatas novadā 6,2‰;
  3. Brocēnu novadā 6,0‰ (6↑);
  4. Varakļānu novadā 6,0‰ (1↓);
  5. Aizputes novadā 5,6‰ (1↑);
  6. Līvānu novadā 5,4‰ (2↑);
  7. Gulbenes novadā 5,4‰;
  8. Vecpiebalgas novadā 5,3‰ (4↓);
  9. Viļakas novadā 5,1‰ (2↑);
  10. Alūksnes novadā 5,0‰.

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 28. februārī


Šodienas 376 ir mazāk nekā 410 priekš nedēļas 21. februārī. Tas nedaudz samazinājis nedēļas caurmēru no 672 vakar līdz 667, kas ir viegli mazāk nekā nedēļu iepriekš (-3,0%).

Katē nomainīju pašvaldības, kur pieļautas klātienes mācības, pret jaunāko sarakstu, kas spēkā no 1. marta. Salīdzinot ar šonedēļu, klāt Alojas, Apes, Lubānas, Zilupes novads, prom Auces, Burtnieku, Cesvaines, Krustpils, Saulkrastu, Skrundas, Vecpiebalgas novads. Kopā bilance -3, un tādu novadu skaits sarucis no 25 līdz 22.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Amatas novadā 6,2‰ (1↑);
  3. Varakļānu novadā 6,0‰ (6↑);
  4. Vecpiebalgas novadā 5,6‰;
  5. Jaunpils novadā 5,6‰ (3↓);
  6. Aizputes novadā 5,6‰ (2↑);
  7. Gulbenes novadā 5,5‰ (2↓);
  8. Līvānu novadā 5,3‰ (1↓);
  9. Brocēnu novadā 5,1‰ (3↓);
  10. Alūksnes novadā 5,1‰ (2↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Būs rīt jāieliek mēneša apskats par februāri.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 27. februārī


Šodienas 827 ir jūtami mazāk nekā 1069 priekš nedēļas 20. februārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 706 vakar līdz 672, un caurmērs ar to kļuvis nedaudz zemāks nekā nedēļu iepriekš (-2,6%).

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Jaunpils novadā 6,5‰ (5↑);
  3. Amatas novadā 6,4‰;
  4. Vecpiebalgas novadā 5,9‰ (16↑);
  5. Gulbenes novadā 5,8‰ (1↓);
  6. Brocēnu novadā 5,3‰ (5↑);
  7. Līvānu novadā 5,2‰ (5↑);
  8. Aizputes novadā 5,2‰ (2↓);
  9. Varakļānu novadā 5,0‰ (4↓);
  10. Kokneses novadā 4,9‰ (2↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Vecpiebalgas 9 3,9 5,9 2,0
2. Riebiņu 6 2,7 4,0 1,3

Ātrumā internetā neatrodu, kas par lietu Vecpiebalgas novadā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 26. februārī


26. februāŗa 725 ir vairāk nekā 689 priekš nedēļas 19. februārī. Tas nedaudz cēlis nedēļas caurmēru no 701 iepriekšējā dienā līdz 706, un caurmērs pa nedēļu kļuvis 9,1% augstāks.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar  iepriekšējo dienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 12,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Mazsalacas novadā 8,0‰;
  3. Amatas novadā 7,8‰ (1↑);
  4. Gulbenes novadā 6,8‰ (1↓);
  5. Varakļānu novadā 6,4‰ (2↑);
  6. Aizputes novadā 6,3‰ (1↓);
  7. Jaunpils novadā 6,1‰ (1↓);
  8. Kokneses novadā 5,9‰ (4↑);
  9. Valkas novadā 5,7‰;
  10. Ciblas novadā 5,5‰ (2↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Balvu 33 10,6 12,8 2,2
2. Apes 6 0,9 2,8 1,9
3. Mērsraga 2 0,7 2,1 1,4
4. Vecpiebalgas 4 2,8 3,9 1,1

Balvos priekš dažām dienām ziņoja, ka visgrūtāk pansionātā un ka Kubulu bērnudārzā slēgta vēl viena grupa. Savukārt skolas strādā attālināti, un tajās vien atsevišķi slimnieki.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 25. februārī


Šodienas 813 ir jūtami vairāk nekā 708 priekš nedēļas 18. februārī. Tas cēlis nedēļas caurmēru no 686 vakar līdz 701. Ar to caurmērs kļuvis 5,5% augstāks nekā priekš nedēļas un atgriezies 14. februāŗa līmenī. Arvien vairāk izskatās, ka veselības polītikas noteicēju lēmumiem:

  1. ļaut, lai Latvijā ievazā lipīgāko, bīstamāko un nāvīgāko sērgas Anglijas paveidu;
  2. ļaut, lai pēc ievazāšanas to izvazā pa visu valsti;
  3. paralēli mīkstināt ierobežojumus;
  4. muļļāties ar potēšanu,

sāk ienākties gaidāmie augļi.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,6‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Mazsalacas novadā 7,3‰ (3↑);
  3. Gulbenes novadā 7,1‰;
  4. Amatas novadā 7,0‰ (2↑);
  5. Aizputes novadā 6,8‰ (3↓);
  6. Jaunpils novadā 6,5‰ (6↑);
  7. Varakļānu novadā 6,4‰ (3↓);
  8. Ciblas novadā 5,9‰ (1↓);
  9. Valkas novadā 5,7‰ (18↑);
  10. Priekules novadā 5,6‰ (4↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Valkas 19 3,3 5,7 2,4
2. Jaunpils 4 4,7 6,5 1,9
3. Raunas 5 3,3 5,0 1,7
4. Vaiņodes 3 3,1 4,5 1,3
5. Cesvaines 3 3,1 4,4 1,3
6. Kokneses 10 4,3 5,5 1,2

Ātrumā neatrodu internetā, kas par lietu Valkā, bet ir iepriekšēja vēsture ar pansionātu.

%d bloggers like this: