Otra silta diena


Bērniem šodien pirmie ūdensprieki, man pirmā pļaušana. Ziemas riepas beidzot ievasarotas, un var ierakstīt kalendārā, ka šogad bijušas jau divas siltas dienas.

Dienas pārsteigums: monētu depozits


Dienas pārsteigums: otrklasnieks pie veikala atrada pagalam negaidītu monētu depozitu, kas nepārprotami liecina par latviešu tirdzniecības sakariem ar Tuvajiem Austrumiem.

 

The divgadniece


Divgadniece lieliski izrunā angļu ‘the’. Atkarībā no konteksta domātas vai nu ziepes, vai zeķes. Teikumu veidošanā tikusi līdz 2×2 zilbēm — “Tēte, opā!” nozīmē, protams: “Tēti, pacel!” Domu, ko nespēj pateikt, cenšas parādīt. Ir labi.

Ūdenskauju sezona atklāta


Vakarā izgāju ar zēniem laukā futbolu spēlēt. Nospēlējās pusstundu, piekusa, un apnika. Padzērās līdzi paņemtās pudeles, bet visu ūdeni neizdzersi. Pēc dažām sekundēm gāja vaļā: astoņgadnieks uzšļakstīja sešgadniekam, tas metās ar savu pudeli pretī, astoņgadnieks prom, sešgadnieks pakaļ, astoņgadnieks atšaudās. Tā kā bija tikai mazās puslitrītes, pēc pāris minūtēm tukšām pudelēm, priecīgi un slapji bija atpakaļ. Un bez kādām iebildēm tūlīt gāja mājās. Ūdenskauju sezona atklāta.

Pa karstam


Pārbraucu šovakar ar sešgadnieku mājās. Ar riteņiem, protams. Silts, bet stipri vējains. Sieva jautā sešgadniekam:

— Vai brauci pa vējam?

— Pa karstam.

Kā gribas saldo


img_20170118_1918361Meita (1¾ g.) apsēžas virtuvē pie galda un sāk šķirstīt “Rimi Gardēža” bukletu. Šķirsta, šķirsta, līdz uzšķiŗ saldo ēdienu lapu un sāk neganti brēkt. Jo attēlos ir, bet viņai nav.

140 vārdu: kaķu cietoksnis


img_20170115_1812081Sestdien bija atkusnis. Tāpēc, kad ar bērniem izgāju laukā, pabraukājušies ragavās (velci, tēti!), atradām piemērotu vietu un uzcēlām sniegavīru. Piecgadnieks vēla, es krāvu, 1¾-gadniece līdzi priecājās. Atkusnis bija arī svētdien. Izmantojām to un priekšpusdienā turpinājām iesākto, un blakus sniegavīram uzcēlām cietoksni. Vēlāk nejauši redzējām, ka sniegavīru kāda slikta vēlīnas sākumskolas vecuma meitene sagrauj. Piecgadnieks tomēr izpostīšanu uztvēra savaldīti.

Vakarā atgriezāmies notikuma vietā, un piecgadnieks izlēma nevis atjaunot sniegavīru, bet papildināt cietoksni. Piemūrējām tam klāt sniegavīra atliekas un pēdējiem spēkiem savēlām vēl dažas bumbas — pēdējiem spēkiem ne tāpēc, ka spēki beigtos, bet tāpēc, ka atkusnis beidzās un sniegs vairs tik labi nelipa. Pirmo reizi ne tikai piecgadnieka, bet arī, cik atceros, manā mūžā mums bija cietoksnis ar jumtu (skatīt attēlā). Un vēl dziļāk vakarā nejauši ieraudzījām, ka mūsu cietoksni apsēduši vismaz pieci kaķi: kas augšā, kas apakšā, kas iekšā, kas priekšā.

%d bloggers like this: