Priecīgas lieldienas!


Tērvetes upe pie Tērvetes pilskalna šodien

Pavadu lieldienu par augstu kalnu,
Par augstu kalnu, caur zaļu birzi,
Caur zaļu birzi upītes malā.
Guli nu, lieldiena, līdz citam gadam,
Līdz citam gadam upītes malā!

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 6 Comments »

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 11. martā


Šodienas 638 ir aptuveni tikpat, cik 646 priekš nedēļas 4. martā un ar to pārtraucis vairākas dienas cerīgu samazinājumu. Nedēļas caurmērs attiecīgi sarucis par nieka 1 un ir 18,2% zemāks nekā nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 6,5‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Balvu novadā 5,7‰;
  3. Brocēnu novadā 5,3‰;
  4. Rugāju novadā 4,9‰ (12↑);
  5. Varakļānu novadā 4,7‰ (3↑);
  6. Olaines novadā 4,3‰ (2↓);
  7. Alūksnes novadā 3,5‰;
  8. Ludzas novadā 3,5‰ (5↑);
  9. Engures novadā 3,4‰ (1↑);
  10. Baltinavas novadā 3,2‰ (19↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr.

Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar () Nedēļas saslimstība šodien () Nedēļas saslimstības kāpums ()

1.

Rugāju 5 2,9 4,9 1,9
2. Varakļānu 7 3,3 4,7

1,3

3. Skrundas 5 0,0 1,1

1,1

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 10. martā


Šodienas 639 ir jūtami mazāk nekā 919 priekš nedēļas 3. martā, turklāt šodien bijis rekordskaits testu — 16,7 tk, salīdzinot ar 14,3 tk 3. martā, kas tobrīd arī bija rekordskaits. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 556 vakar līdz 516, kas ir zemākais līmenis kopš 26. novembŗa un 21% samazinājums nedēļā. Savukārt -21% ir straujākais kritums kopš tagadējā sprādziena sākuma septembrī. Sērgas gaita dažādos pietuvinājumos (visa epidēmija, tagadējais sprādziens, virsotne) izskatās tā:

Un gluži tāpat kā vakar mācas niknums. Jo šī varētu būt bijusi uzvara. Tās varētu būt bijušas epidēmijas beigas. Ja ne Latvijas veselības polītikas noteicēji. Konkrēti, viņu lēmumi. Pirmkārt,  ievazāt Latvijā lipīgāko, tāpēc bīstamāko un nāvīgāko vīrusa Anglijas celmu. Otrkārt, pēc ievazāšanas ļaut to izvazāt pa visu valsti. Treškārt, pirmā izdevībā mīkstināt ierobežojumus vietējas aplipināšanas apstākļos, ar to iznīcinot pat tik niecīgus sasniegumus un tik lēnu lejupeju, kā ir Latvijā.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 6,5‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Balvu novadā 6,1‰;
  3. Brocēnu novadā 5,0‰ (2↑);
  4. Olaines novadā 4,9‰ (1↓);
  5. Cesvaines novadā 4,9‰ (1↓);
  6. Līvānu novadā 3,6‰ (1↑);
  7. Alūksnes novadā 3,5‰ (1↑);
  8. Varakļānu novadā 3,3‰ (2↓);
  9. Rojas novadā 3,3‰ (9↑);
  10. Engures novadā 3,2‰ (4↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 9. martā


Šodienas 472 ir jūtami mazāk nekā 645 priekš nedēļas 2. martā. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 581 vakar līdz 556, kas ir zemākais līmenis kopš 30. novembŗa un 16,1% samazinājums nedēļā. Savukārt -16% ir straujākais kritums kopš tagadējā sprādziena sākuma septembrī.

Un te gribot negribot jākļūst nikns, un rokas sažņaudzas dūrēs. Jo tā varētu būt bijusi uzvara. Ja ne vēl pavisam svaigais un tikai mazākā daļā ar Paldiesilzi saistītais veselības polītikas noteicēju lēmums, ka jāļauj Latvijā ievazāt lipīgāko, tāpēc bīstamāko un nāvīgāko vīrusa Anglijas celmu un pēc ievazāšanas jāļauj to izvazāt pa visu valsti.

Pieņemsim, ka līdzšinējais sērgas paveids rūk ar kvocientu 0,8 nedēļā (sākumā minēju, ka šobrīd ir 1-0,161=0,839, bet tur iekšā arī jaunais celms). Pārejot no nedēļas uz piecdienu slimības paaudzi, lipība R=0,8^(5/7)=0,85. Ko nozīmē lēmums ievazāt Anglijas celmu? Pat ja jaunais celms būtu “tikai” 1,3 reizes lipīgāks par līdzšinējo slimību (tuvāk patiesībai varētu būt 1,5), lipība aug līdz Rₐ=0,85·1,3=1,1. Proti, lēmums ievazāt Anglijas celmu pārvērš uzvaru jaunā sērgas sprādzienā, jo ar līdzšinējiem ierobežojumiem vairs nepietiek, lai lipību noturētu zem 1. Tāpēc jākļūst nikns, un rokas sažņaudzas dūrēs. Jo drīkstēja neievazāt, varēja neievazāt un vajadzēja neievazāt.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 8,3‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Balvu novadā 6,3‰;
  3. Olaines novadā 6,3‰;
  4. Cesvaines novadā 6,2‰;
  5. Brocēnu novadā 5,5‰;
  6. Varakļānu novadā 4,7‰ (3↑);
  7. Līvānu novadā 4,7‰ (1↓);
  8. Alūksnes novadā 4,0‰ (2↑);
  9. Gulbenes novadā 3,9‰ (2↓);
  10. Salaspils novadā 3,8‰ (4↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Vegāni pelmeņi no savvaļā medītiem dzīvniekiem


Sejgrāmatas reklāma šovakar iepriecināja:

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 8. martā


Šodienas 194 ir jūtami mazāk nekā 272 priekš nedēļas 1. martā un mazākais skaits dienā kopš 30. novembŗa. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 592 vakar līdz 581, kas ir zemākais līmenis kopš 1. decembŗa un 12,8% samazinājums nedēļā. Īstermiņā priecina, taču vidējā termiņā divus nopietnus apdraudējumus radījusi veselības polītikas noteicēju rīcība:

  • pirmkārt, ļaut lipīgāko, bīstamāko un nāvīgāko vīrusa Anglijas celmu ievazāt Latvijā un pēc ievazāšanas ļaut to izvazāt pa visu valsti;
  • otrkārt, gatavība mīkstināt ierobežojumus bez vietējas aplipināšanas izskaušanas un tādējādi izraisīt nākamo sērgas sprādzienu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 9,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Balvu novadā 7,0‰ (1↑);
  3. Olaines novadā 6,9‰ (1↓);
  4. Cesvaines novadā 5,7‰;
  5. Brocēnu novadā 5,1‰;
  6. Līvānu novadā 5,0‰;
  7. Gulbenes novadā 4,4‰;
  8. Rugāju novadā 4,4‰;
  9. Varakļānu novadā 4,3‰;
  10. Alūksnes novadā 4,2‰ (1↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Ķīnas vīrusa gads Latvijā


Šobrīd aprit gads, kopš veselības polītikas noteicēju lēmums ļaut Ķīnas vīrusu ievazāt Latvijā nesa gaidāmos augļus un sākās vīrusa epidēmija Latvijā. (To vienu sievieti, ko vienā dienā atklāja un kas jau nākamā dienā esot izveseļojusies, atļaujos neuzskatīt par epidēmijas sākumu.) Grafikā gads izskatās tā:

Kartē savukārt var redzēt, kuŗas vietas sērga ķērusi smagāk un kuŗas vieglāk:

Visvairāk un vismazāk saslimušo pret iedzīvotāju skaitu tabulā:

Nr. Visvairāk Vismazāk
1. Aknīstes novads 16,03% Skrundas novads 0,86%
2. Aglonas novads 10,42% Naukšēnu novads 0,96%
3. Daugavpils 9,14% Alsungas novads 1,03%
4. Varakļānu novads 8,73% Pāvilostas novads 1,19%
5. Ādažu novads 7,87% Jaunpiebalgas novads 1,21%

Njā, Aknīstes psīchoneiroloģiskā slimnīca aizdegās oktobŗa beigās, vēlāk vēl pašvaldības pansionāts… Pretējā pusē nomaļāki un mazāki novadi, taču rekordiste Skrunda nav pavisam maza un turklāt pie dzīvas Liepājas šosejas. Valsts caurmērs 4,7%, Rīgā 5,1%.

Epidēmijas vēsture būtu pagaŗa, bet, par laimi, esmu to jau aprakstījis attiecībā uz 2020. kalendāra gadu. Papildinot to ar pāris šīgada mēnešiem, jāatzīst, ka bažīgās gada nogales prognozes tābrīža raksta beigās ir piepildījušās:

  • veselības polītikas noteicēji tiešām zaudējuši G atzīmi cīņā pret vīrusu — lēmums, ka jāļauj ievazāt Latvijā bīstamāko Anglijas celmu, sekmīgi izpildīts;
  • tāpat ar potēšanas gaitu tiešām zaudēta H atzīme;
  • rīcība pēc sekmīgas jaunā vīrusa paveida ievazāšanas tiešām ir tāda, ka veselības polītikas noteicēji šobrīd zaudē vēl I atzīmi.

Tādējādi epidēmijas gads vienā attēlā izskatās tā:

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 7. martā


Šodienas 322 ir mazāk nekā 376 priekš nedēļas 28. februārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 600 vakar līdz 592, kas ir zemākais līmenis kopš 3. decembŗa un -11,2% pa nedēļu. Pašreizējais sprādziens un tā virsotne izskatās tā:

Kartē nomainīju pašvaldības, kur pieļautas klātienes mācības, pret jaunāko sarakstu, kas spēkā no 8. marta. Klāt Pārgaujas, Rundāles, Viesītes novads, prom Alojas, Apes, Dagdas, Lubānas, Siguldas, Tērvetes novads. Bilance -3, tādu novadu skaits sarucis no 22 līdz 19. Izmantoto kritēriju trūkumu dēļ saraksts neatbilst viszemākās saslimstības vietām.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 9,4‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Olaines novadā 7,0‰;
  3. Balvu novadā 6,9‰;
  4. Cesvaines novadā 5,7‰ (3↑);
  5. Brocēnu novadā 5,5‰;
  6. Līvānu novadā 5,0‰ (2↓);
  7. Gulbenes novadā 4,5‰ (4↑);
  8. Rugāju novadā 4,4‰;
  9. Varakļānu novadā 4,3‰ (3↓);
  10. Dundagas novadā 4,2‰.

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 6. martā


Šodienas 595 ir jūtami mazāk nekā 827 priekš nedēļas 27. februārī. Tas samazinājis nedēļas caurmēru no 633 vakar līdz 600, kas ir zemākais līmenis kopš 4. decembŗa un -10,7% pa nedēļu. Tiesa, pienācīgi cīnoties pret sērgu, tā ruktu par 10% nevis nedēļā, bet dienā.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 9,4‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Olaines novadā 7,5‰ (1↑);
  3. Balvu novadā 7,1‰ (1↓);
  4. Līvānu novadā 5,4‰ (1↑);
  5. Brocēnu novadā 5,3‰ (2↑);
  6. Varakļānu novadā 5,0‰;
  7. Cesvaines novadā 4,9‰ (5↑);
  8. Rugāju novadā 4,9‰ (4↓);
  9. Alūksnes novadā 4,2‰;
  10. Dundagas novadā 4,2‰ (3↑).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) vispārīgā kritumā tomēr bijis Naukšēnu novadā, kur ilgāku laiku bija nulle, bet šodien 3 jauni slimnieki, tādējādi pieaugums par 1,8‰ dienā. Tas ir kārtējais piemērs, kas notiek, ja vietas, kas atbrīvojušās no sērgas, nesargā no inficētās valsts daļas ar karantīnas robežu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 5. martā


Šodienas 746 ir mazliet vairāk nekā 725 priekš nedēļas 26. februārī. Tas par kripatu cēlis nedēļas caurmēru no 630 vakar līdz 633, kas tomēr ir 10,4% mazāk nekā nedēļu iepriekš. Pieminams, ka Rīgā vakar un šodien nedēļas saslimstība noslīdējusi līdz zemākam līmenim kopš 25. novembŗa:

Tomēr arī tāda it kā priecīga ziņa patiesībā rāda, ka ierobežojumi ir par vāju, jo kopš ziemassvētku virsotnes spējuši divarpus mēnešos sērgu sadeldēt tikai 1,64 reizes. Pienācīgi rīkojoties, sērga būtu izskausta no Rīgas jau priekš mēneša. Pat ar nepilnīgiem, tomēr stingrākiem ierobežojumiem (fiziski kontrolēta satiksmes ierobežošana starp pašvaldībām) nekā Latvijā Lietuva spējusi saslimstību kopš ziemassvētkiem sadeldēt 6,4 reizes, savukārt Īrija divos mēnešos kopš savas virsotnes — 11 reižu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Viļakas novadā saslimušas 8,7‰ iedzīvotāju nedēļā (1↑);
  2. Balvu novadā 7,5‰ (1↓);
  3. Olaines novadā 6,9‰;
  4. Rugāju novadā 6,3‰ (7↑);
  5. Līvānu novadā 6,3‰;
  6. Varakļānu novadā 5,7‰ (2↓);
  7. Brocēnu novadā 5,7‰ (6↑);
  8. Gulbenes novadā 5,4‰;
  9. Alūksnes novadā 4,0‰ (2↑);
  10. Vaiņodes novadā 4,0‰ (5↑).

Pretējā galā pieminams, ka šodien kļuvis par četri novadi vairāk, kur nedēļu nav bijis sērgas. Diemžēl, tā kā mūsu veselības polītikas noteicēji ļauj atkal ievazāt sērgu vietās, kur tā kādu brīdi iznīdēta, jebkādi tādi sasniegumi ir tikai īslaicīgi.

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Rugāju 4 4,4 6,3 1,9
2. Brocēnu 12 3,9 5,7 1,8

Ātrumā neatrodu internetā, kas par lietu Rugāju un Brocēnu novadā, bet pēdējās dienas pievērsta uzmanība epidēmijai Balvu-Gulbenes-Alūksnes pusē. Vēlreiz paldies veselības polītikas noteicējiem par tālredzīgu un sekmīgi īstenotu lēmumu ļaut Latvijā ievazāt bīstamākus sērgas celmus un nebloķēt vietas, kur tie izplatījušies.

Alvis Hermanis: daudzi prasa, lai es paskaidrotu sīkāk. Te būs


Tā kā sejgrāmatas cenzori izdzēsuši Alvja Hermaņa rakstu, pārspiežu arī pie sevis.

PAPILDUS. Šīs bijušas Alvja Hermaņa atbildes intervijā “Dienai”.

Alvis Hermanis. Letas attēls

Pēdējo dienu jandāliņš sakarā ar manis publiskotajiem Jaunā Rīgas teātra uzvedības noteikumiem ir radījis kaudzi interpretāciju šim tekstam. Daudzi prasa, lai es tos komentētu un paskaidrotu sīkāk.

Cilvēka daba nemainās un cilvēka sugu uzlabot ar dažādiem jauniem aizliegumiem, protams, ir bezcerīgi. Ir jau mēģināts. Pietiek arī piemēru, kad visinteliģentākie ļaudis pie zināmiem apstākļiem pāris dienu laikā nomet civilizācijas nastu un atgriežas dzīvnieku pasaulē. Cīņa starp gaišajiem un tumšajiem spēkiem notiek nevis ārpus, bet iekšpus katra no mums un cīņa rādās būs bezgalīga. Piemēram, rakstnieks Varlams Šalamovs pēc 20 pavadītajiem gadiem progresa būvētāju koncentrācijas nometnē, atzinās, ka cilvēka seju ātri vien tur pazaudēja pilnīgi visi ieslodzītie. Izņēmums, starp citu, bija tikai – ticīgie. Kas interesanti.

Daži domā, ka mēs “eskimosiem gribam ietirgot sniegu”. Ne gluži. Problēma pastāv. Ar dažiem mūsu aktieriem pēdējās dienās runājot, pēkšņi sapratām, ka daudzas no mūsu izrādēm, kuras uztaisījām pirms vairākiem gadiem, šodienas apstākļos vairs nebūtu iespējamas dēļ politkorektuma terora. Piemēram, Vilis Daudziņš atzina, ka izrāde “Vectēvs”, ar visiem tiem “žīdiem un neonacistiem” būtu stipri jārevidē. Māras Ķimeles “Otello”, kur Andris Keišs tiek pārkrāsots par nēģeri, šodien skaitās rasistisks noziegums, jo “blackface” aizliegums teātros vairs neļauj baltajiem atdarināt citas rases. Bet bez āfrikāņu konteksta šīs Šekspīra lugas kompozīcija vairs nedarbojas un ir bezjēdzīga. Sarakstu varētu turpināt. Tomēr pats ļaunākais, ka ir sākusies pašcenzūra, kad mēs paši esam sākuši raustīties.

Nobela prēmijas laureāts Kazuo Išiguro arī šais dienās runā par to pašu – viņš aicina jaunos rakstniekus nepadoties politkorektuma teroram un saglabāt savu domas un vārda brīvību. Mūsu teātrī šie noteikumi nav nekas jauns. Tie ir spēkā kopš 1997.gada, kopš esmu mākslinieciskais vadītājs. Tie vienkārši bija mūsu nerakstīti likumi, kuri nekad pat netika apspriesti vai apšaubīti. Šobrīd tos gribēju publiski atkārtot, lai visiem būtu skaidrs – jūs tur ārpusē varat darīt kā gribat, bet mūsu teātra teritorijā noteikumi paliks vecie. Sorrī. Ja kādam nepatīk, tā nav mūsu problēma.

Esat bijuši brīdināti, tad, lūdzu, – bez pretenzijām. Varat iet uz politkorektajiem teātriem.

Tas, ko mūsdienās sauc par liberālismu, protams, ir pilnīgs pretstats klasiskajam liberālismam. Pierādījums ir mūsu “manifests”. Izrādās, ka vārda brīvība apdraud demokrātiju. Aicinājums uz vārda brīvību tagad esot aicinājums uz naidu. Nu, sveiki! Toties mani oponenti soctīklos novēl man saslimt ar vēzi. Esam atbraukuši.

Par to, ka par šo visu ir arī citi viedokļi, piemēram, var pārliecināties, lasot publikācijas jaunizveidotajā interneta portālā http://www.telos.lv, kurā beidzot drīkst parādīties arī pretēji uzskati. Kultūrkapitāla fonda mafija šo portālu atteicās atbalstīt un nākamajā dienā pēc portāla dzimšanas tika nobloķēti sociālie konti tā autoram, pateicoties vietējiem “liberāļiem”, kuri to nemaz neslēpa un pat lepojās. Tāda situācija Latvijā ir uz šo brīdi.

Morālos kompasus arī mūsu teātrī neviens nav atcēlis. Manuprāt, manā manifestā svarīgākais ir pats pēdējais teikums. “Un lai Dievs jums stāv klāt”. Ar vai bez ironijas – up to you. Tur nu katram pašam jātiek ar to dievu skaidrībā. Piemēram, komunistus un mūsdienu kreisos vieno agresīvs ateisms un viņiem nav īsti nekad bijis nekādu iekšējo ētisko parametru. Varbūt tas arī ir iemesls tādam apjukumam un centībai visu laiku ieviest regulējošus aizliegumus un sodus tā vietā, lai ļautu cilvēkiem dzīvot savu dzīvi, kur cilvēki mācās sadzīvot viens ar otru dabiskā veidā. Starp citiem cilvēkiem, kuri, kā izrādās, neesi tu.

Mūsu teātrī pa šiem gadiem neviens noziegums vai kāds tamlīdzīgs ekscess nav noticis. Nav dzirdēts, ka kāds būtu arī psihiski traumēts. Toties ir bijis daudz dienesta romānu, kuru rezultātā ir piedzimuši pa šiem gadiem vismaz 20 bērnu, starp citu.

Vienīgais incidents-izņēmums bija pirms pāris gadiem, kad pārtraucām darba attiecības ar vienu režisoru (vīrieti), kurš nemācēja mēģināt izrādes nepazemojot sievietes (aktrises).

Kad tas atkārtojās jau trešo reizi, tad nolēmu, ka laikam pietiks. Citu konfliktu neatceros.

Sākot no 1993.gada, ar savām pirmajām izrādēm, es un Jaunais Rīgas teātris esam darījuši tik daudz Latvijas minoritāšu un sieviešu tiesību aizstāvībai, kā neviena cita mākslas organizācija šai valstī. Pirms 20 gadiem tam patiesi vajadzēja pilsonisku drosmi. Tas nebija tik vienkārši, pašsaprotami un finansiāli izdevīgi kā šodienas aktīvistiem tas liekas. Ar ziliem matiem toreiz bija par maz un toreiz par to runāt publiski bija pilnīgi un galīgi politnekorekti, ja kas. Žēl, ka tās paaudzes cilvēki, kuru tiesības mēs toreiz aizstāvējām, ir tik nepateicīgi, – tagad gļēvi klusē un negrib to atgādināt tiem, kuri šo vēsturi vienkārši nezina. Un atkal žēl, ka nav Naumaņa vai Andreja Žagara, kuri palīdzētu viņiem to atcerēties. Un vienīgā atbilde uz tagadējiem pārmetumiem par mūsu “iekļaujošajām vērtībām” ir – JRT iestudēto izrāžu saraksts 23 gadu garumā. Protams, ja jums vajag īstus pierādījumus, nevis tukšus vārdus ar visiem tiem “woke” bla bla bla.

Vēsture iet pa riņķi. Ir sajūta. ka plate visulaik pārlec. Cenzūra un pašcenzūra jau ir – “deja vū”. Nu jau paliek garlaicīgi.

Nezinu, kuri te tagad tie liberāļi un kuri tie konservatori. Par tām definīcijām atkal varētu pastrīdēties. Drīzāk es abas grupas iedalītu – veselā saprāta piekritēji un tie, kuri, pārvarot sarežģītus šķēršļus, ir ceļā uz to. Viņiem tikai garāks tas ceļš sanāks – ar apvadceļiem visādiem un bedrēm, kur sanāk pa ceļam iemaukties. Bet gan jau tiks laukā.

Protams, mākslai nav it nekādu robežu. Vispār nekādu. Bet katrs jau pats nes personīgi atbildību par sekām. Es, piemēram, uzskatu, ka izrādes laikā mēs varam ķēzīties bez bremzēm. Bet izrādei ejot uz beigām, mums pašiem tas viss jāsatīra, lai skatītājs aiziet mājās bez mūsu tarakāniem. Tas pats jebkurā sarunā vai cilvēciskā satiksmē. Katrs pats lai tiek ar to galā. Bez visādiem pieskatītājiem, vēlams. Savā starpā varat ņemties, bet mums, lūdzu, nekrītiet vairs uz nerviem.

Šie 7 noteikumi bija daļa no manas mākslinieciskās programmas, kad 1997.gadā uzņēmos Jaunā Rīgas teātra vadīšanu un uzaicināju pārējos. Tā ir bāze visam, ko esam līdz šim darījuši. Tā nav nekāda darba drošības instrukcija, par kuru jāparakstās visiem darbiniekiem vai apmeklētājiem. Šie 7 noteikumi – tas jau arī ir tas Jaunais Rīgas teātris kopā ar visiem aktieriem un citiem darbiniekiem.

Kas attiecas uz mūsu teātra auditoriju jeb – mūsu skatītāju “prātiem” – es to noformulētu sekojoši:

Jaunais Rīgas teātris ir vieta tiem, kuriem nepatīk, ka viņu vietā domā kāds cits.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 4. martā


Šodienas 646 ir jūtami mazāk nekā 813 priekš nedēļas 25. februārī. Turklāt tas noticis ar testu rekordskaitu: 15,2 tk, salīdzinot ar 12,2 tk 25. februārī. Samazinājums pazeminājis arī nedēļas caurmēru no 654 vakar līdz 630, kas ir zemākais līmenis kopš 15. decembŗa un -10,1% pa nedēļu. Sērgas gaita dažādos tuvinājumos (visa epidēmija, tagadējais sprādziens, virsotne) izskatās tā:

Varētu priecāties, ja vien veselības polītikas noteicēji nebūtu vairākos veidos parūpējušies, ka sasniegumi ir uz puņķiem un kuŗu katru brīdi var pāriet sprādzienā līdz 2000 un vairāk dienā:

  1. ierobežojumi ir par vāju un turpat divos mēnešos spējuši sadeldēt sērgu tikai 1,6 reizes;
  2. par spīti tam, ka saslimstība kritiski augsta un ierobežojumi par vāju, tos vājina vēl vairāk;
  3. ļāvuši ievazāt Latvijā un pēc tam izvazāt pa visu valsti bīstamāko un nāvīgāko Anglijas paveidu, kuŗa lipība pārsniedz sērgas diluma tempu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 9,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Viļakas novadā 8,7‰;
  3. Olaines novadā 6,1‰ (1↑);
  4. Varakļānu novadā 5,7‰ (7↑);
  5. Līvānu novadā 5,5‰ (2↓);
  6. Dundagas novadā 5,3‰;
  7. Amatas novadā 5,2‰ (2↓);
  8. Gulbenes novadā 5,2‰ (1↓);
  9. Vecpiebalgas novadā 4,5‰ (1↑);
  10. Riebiņu novadā 4,4‰ (2↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 3. martā


Šodienas 919 ir mazāk nekā 983 priekš nedēļas 24. februārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 663 vakar līdz 654, kas ir otrs zemākais līmenis pēdējā laikā (zemāk bija vien 647 19. februārī) un nedaudz zemāk (-4,7%) nekā nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Viļakas novadā 8,7‰ (4↑);
  3. Līvānu novadā 6,3‰ (1↑);
  4. Olaines novadā 5,7‰ (9↑);
  5. Amatas novadā 5,4‰ (3↓);
  6. Dundagas novadā 5,3‰ (26↑);
  7. Gulbenes novadā 5,3‰ (2↓);
  8. Riebiņu novadā 5,1‰ (6↑);
  9. Kokneses novadā 4,9‰ (3↑);
  10. Vecpiebalgas novadā 4,8‰ (1↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā):

Nr. Novads Jauni slimnieki Nedēļas saslimstība vakar (‰) Nedēļas saslimstība šodien (‰) Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1. Viļakas 16 5,4 8,7 3,4
2. Dundagas 10 2,8 5,3 2,5
3. Aknīstes 3 1,2 2,4 1,2
4. Olaines 35 4,5 5,7 1,2

Ātrumā neatrodu internetā, kas par lietu Viļakas novadā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 2. martā


2. marta 645 ir mazliet mazāk nekā 669 priekš nedēļas 23. februārī. Tas par kripatu pazeminājis nedēļas caurmēru no 666 vakar līdz 663, kas ir otrs zemākais līmenis pēdējā laikā (zemāk bija vien 647 19. februārī) un nedaudz zemāk (-2,6%) nekā nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,3‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Amatas novadā 6,2‰;
  3. Aizputes novadā 5,7‰ (2↑);
  4. Līvānu novadā 5,6‰ (2↑);
  5. Gulbenes novadā 5,5‰ (2↑);
  6. Viļakas novadā 5,4‰ (3↑);
  7. Varakļānu novadā 5,4‰ (3↓);
  8. Valkas novadā 5,1‰ (5↑);
  9. Vecpiebalgas novadā 5,1‰ (1↓);
  10. Brocēnu novadā 5,0‰ (7↓).

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 1. martā


Šodienas 272 ir tikpat, cik 274 priekš nedēļas 22. februārī. Nedēļas caurmērs tāpēc mainījies par 0,3 un tāpat kā vakar ir tik tikko zemāks (-3,0%) nekā nedēļu iepriekš.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

  1. Balvu novadā saslimušas 10,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
  2. Amatas novadā 6,2‰;
  3. Brocēnu novadā 6,0‰ (6↑);
  4. Varakļānu novadā 6,0‰ (1↓);
  5. Aizputes novadā 5,6‰ (1↑);
  6. Līvānu novadā 5,4‰ (2↑);
  7. Gulbenes novadā 5,4‰;
  8. Vecpiebalgas novadā 5,3‰ (4↓);
  9. Viļakas novadā 5,1‰ (2↑);
  10. Alūksnes novadā 5,0‰.

Liels nedēļas saslimstības kāpums (>1,056‰ dienā) nav bijis nevienā pašvaldībā.

%d bloggers like this: