Luksofora princips epidēmijā — lai vairojas zaudējumi, ciešanas un nāve

Veselības ministrija ierosinājusi par ārkārtējās situācijas virzību pēc 7. februāŗa lemt pēc “luksofora principa”, nosakot saslimstības rādītājus, pēc kuŗu sasniegšanas pakāpeniski mazinātu Ķīnas vīrusa izplatībai noteiktos ierobežojumus. Pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja slimnieku skaits saruktu zem 270 dienā (trīskārt zemāk par pašreizējo līmeni). Savukārt, ja slimnieku skaits nokristos līdz 27 dienā, ministrija ierosina atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem.

Īsi un skaidri: luksofora princips ir muļķība. Tā kā tas attiecas uz gandrīz divu miljonu cilvēku veselību un dzīvību — liela, bīstama un nāvīga muļķība. Kāpēc? Jo luksofora princips nevis palīdz uzveikt sērgu, bet izraisa jaunu tās sprādzienu. Latvijas apstākļos: jaunus desmitus tūkstošus saslimušo, otru tūkstoti bojā gājušu ātrāk nekā pirmo tūkstoti un atgriešanos stingrākos dzīves ierobežojumos.

Kāpēc? Jāatzīst, mazliet kauns skaidrot elementāras lietas. Konkrēti, lai saprastu, ka luksofora princips ir muļķība, pietiek izprast reizināšanu ar nulli. Proti, nulle ir vienīgais skaitlis, ar ko reizinot iznākums paliek tā pati nulle. Attiecībā uz Ķīnas vīrusu: ja ierobežojumus mīkstina pirms nulles sasniegšanas un lipība (cik citu caurmērā aplipina viens slimnieks) attiecīgi pārsniedz 1, sērga atkal savairosies. Savukārt, ja ir nulle slimnieku, tad lai lipība ir 2 vai 4, nekas slikts nenotiks.

Par šo decembrī vienu brīdi patīkami pārsteidza SPKC, aicinot un atgādinot: “Gandrīz neskaitās. Arī gandrīz apkarots Covid-10 neskaitās.” Tieši tā. Tik kaut kā ļoti drīz aicinājumi beidzās. It kā būtu dabūjuši brāzienu par polītiski nekorektas patiesības izpaušanu.

Citiem vārdiem, luksofora princips ir tā pati jojo kratīšana: stāvoklis uzlabojas → mīkstinām ierobežojumus → stāvoklis pasliktinās → pastiprinām ierobežojumus. Process varbūt šķiet aizraujošs kratītājiem (vismaz kamēr paši nav saslimuši), tik tajā izput uzņēmumi, saslimst desmiti tūkstošu un arvien jauni un jauni simti iet bojā.

Papildus acīmredzamai principiālai aplamībai traģikomiski ir Veselības ministrijas rosinātie sliekšņi. 270 dienā ierobežojumu mīkstināšanai? Atvainojos, veselības polītikas noteicējiem un galma epidēmiologiem bija visas iespējas parādīt savu varēšanu oktobŗa beigās un novembŗa sākumā, kad Latvija bija tādā līmenī. Parādīja. 27 dienā “ļaus atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem“? Atvainojos, viencipara skaitļi ar ierobežojumiem tik un tā izraisīja sprādzienu septembrī.

Vēlreiz: gandrīz neskaitās. Dzēšot ugunsgrēku, nedrīkst atstāt vienā istabā mazliet degam. Gandrīz apkaŗots Ķīnas vīruss neskaitās. Iemācieties reizināšanu ar nulli.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 21. janvārī

Šodienas 902 ir mazāk nekā 950 priekš nedēļas 14. janvārī. Tas mazliet pazeminājis nedēļas caurmēru no 825 vakar līdz 818, kas ir 8/9 no caurmēra nedēļu iepriekš. Tiesa, par nopietnu samazināšanās tendenci varēs runāt, kad caurmērs nokritīsies zem ziemassvētku un jaungada brīvdienu svārstībām, tas ir, līdz 761. Un 8/9 nedēļā ir pagalam nepietiekama lejupeja sērgas uzveikšanai.

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs mazliet vairāk uz labu. Tā arī noticis, Babītes, Dobeles, Iecavas, Pārgaujas, Sējas un Stopiņu novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, tāpēc tie pārkrāsoti no spilgti sarkana vidēji sarkani. Tiesa, arī 34 slimnieki nedēļā kā Dobeles novadā vai trīs Sējas novadā vienalga daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

• Mazsalacas novadā pēc ilgāka pārtraukuma atkal kāds saslimis, attiecīgi novads vairs ne zaļš, bet sarkans;
• Olaines, Pļaviņu, Saldus un Vecumnieku novadā slimnieku skaits nedēļā pārsniedzis 2‰ iedzīvotāju skaita. Ar to šie novadi pārgājuši no vidēji sarkana spilgti sarkanā līmenī.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

1. Apes novadā saslimušas 20,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
2. Ropažu novadā 13,8‰;
3. Preiļu novadā 11,0‰;
4. Aknīstes novadā 9,9‰ (2↑);
5. Ciblas novadā 8,9‰ (5↑);
6. Līvānu novadā 8,5‰ (1↓);
7. Jelgavas novadā 8,4‰;
8. Daugavpils novadā 7,0‰;
9. Alūksnes novadā 6,3‰;
10. Skrīveŗu novadā 6,3‰ (8↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr.	Novads	Jauni slimnieki	Nedēļas saslimstība vakar (‰)	Nedēļas saslimstība šodien (‰)	Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1.	Ciblas	5	7,2	8,9	1,7
2.	Skrīveŗu	9	5,1	6,3	1,2

Kovidiotisms vai dezinformācija par Ķīnas vīrusa Anglijas celmu

Šonedēļ klajā nāca Letas ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi. Toties bija tāda mierinoša rindkopa:

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iepriekš uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

Ziņu pārspieda “Tvnet”, “Delfi”, TV3, “NRA”, “LA”, “Diena” un, iespējams, vēl citi plašsaziņas līdzekļi.

Diemžēl jājautā, kas tas ir — kovidiotisms vai dezinformācija. Jo minētā mierinošā rindkopa ir klaji nepatiesa. Jo augstāka lipība nozīmē, ka sērga, kas atsevišķam cilvēkam pēc slimības smaguma norises neatšķiŗas, ir bīstamāka sabiedrībai kopumā. Iedomāsimies, ka ir tikpat smagi slimojama slimība kā Ķīnas vīruss, bet ko ir gandrīz neiespējami saķert un gandrīz neiespējami aplipināt citus, lai cik šķaudītu vai klepotu virsū. Skaidrs, ka tāda slimība nebūtu necik bīstama.

Taču Ķīnas vīrusa un līdzīgu slimību daba ir tāda, ka pusotru reizi lipīgāks celms (Letas ziņā minēts: “..līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem,” bet es pieņemšu 1,5) ir nevis vienkārši bīstamāks, bet daudz bīstamāks. Pie tam daudz bīstamāks nekā tad, ja būtu pusotru reizi nāvīgāks, taču tikpat lipīgs, cik līdzšinējā sērga.

Paskaidrošu skaitliski. Pieņemsim, ka ir 825 inficējušies (Latvijas šībrīža nedēļas caurmērs), slimības paaudze 5 dienas, mirstība 2,7% (Latvijas pavasaŗa cēliena fakts), lipība R=0,884 (Latvijas šībrīža nedēļas caurmēra maiņa, pārrēķināta no nedēļas uz slimības paaudzes 5 dienām). Pēc mēneša varam gaidīt tādu saslimušo skaitu, no kā būs:

825·0,884⁶·0,027=11 bojā gājuši.

Ja sērga kļūst pusotru reizi nāvīgāka, formula mainās:

825·0,884⁶·(1,5·0,027)=16 bojā gājuši.

Ja sērga kļūst pusotru reizi lipīgāka, formula mainās citādi:

825·(1,5·0,884)⁶·0,027=121 bojā gājušais.

Jūtat atšķirību? Eksponenciālu procesu īpašība, sassodīts. Un tas nav viss: ievazājot lipīgāku celmu un ļaujot tam izplatīties, lipība mainās no sarūkoša 0,884 uz augošu 0,884·1,5=1,326. Proti, ierobežojumi, ar ko šobrīd izdevies apturēt saslimstību 800…1000 līmenī, ir nepietiekami pret Anglijas celmu. Minētā piemērā ar 0,884 lipību pēc mēneša būtu 394 jauni inficējušies, un sērga ietu mazumā, pat ja kļūtu nāvīgāka. Savukārt ar 1,326 lipību no 825 pēc mēneša jau ir 4485. Par bīstamību, ko rada pilnas slimnīcas un mazāk pieejama ārstēšana citām slimībām, nerunāšu.

Bet, kā redzam, tas viss nav traucējis SPKC, Letai un pārējiem ziņas izplatītājiem pūst, ka Anglijas celms neesot bīstamāks. Nezinu, cik kuŗas puses ieguldījums aplamas ziņas radīšanā. Tāpat nezinu cēloņa. Vai tas kovidiotisms, kad cilvēki nejēdz eksponentfunkciju, ko, ja nemaldos, māca 10. klasē, un tāpēc iedomājas, ka vienāds risks vienam cilvēkam ir vienāds risks sabiedrībai kopumā? (Te ir vairāk par individuāla un sistēmiska riska attiecībām un citām lietām, ko gan nemāca 10. klasē, tomēr būtu jāsaprot cilvēkiem, kam uzticēts sargāt citu cilvēku veselību.)

Vai varbūt kārtējā dezinformācija, kādu pēdējā gadā veselības polītikas noteicēji un viņu domubiedri plašsaziņas līdzekļos laiduši aumaļām — kā, piemēram, 28. janvāŗa pērle? Jo stāvoklis līdzīgs: oficiālā polītika ir turēt valsts robežas vaļā lipīgas resp. lipīgākas nāvīgas sērgas ievazāšanai, tāpēc dezinformācijas vēstījums ir, ka tā nav bīstama: “tikai gripa”, “nav bīstamāk”.