Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 23. janvārī

Šodienas 910 ir mazāk nekā 1031 priekš nedēļas 16. janvārī. Tas pazeminājis nedēļas caurmēru no 789 vakar līdz 771. Caurmērs joprojām turas kopš 16. janvāŗa sāktā 84,2%…89% intervallā pret sevi nedēļu iepriekš. Par nopietnu samazināšanās tendenci varēs runāt, kad caurmērs nokritīsies zem ziemassvētku un jaungada brīvdienu svārstībām, tas ir, līdz 761. Varbūt rīt?

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs vairāk uz labu, un tā arī noticis:

• Baltinavas un Ērgļu novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc tie pārkrāsoti no sarkana dzelteni;
• Inčukalna, Jēkabpils, Ropažu, Rugāju un Viļēnu novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi tie vairs ne spilgti, bet vidēji sarkani;
• atsevišķi pieminēšu Naukšēnu novadu, kas zaudējis ne tikai spilgti sarkanu krāsu, bet arī pēdējo jautājumzīmi Latvijā. Proti, tagad visās pašvaldībās saslimis tik daudz, ka precīzi dati vairs netiek slēpti.

Uz ļaunu tas, ka vairākos novados jaunu slimnieku skaits pārsniedzis 2‰ nedēļā: Auces, Kocēnu, Lubānas, Strenču un Zilupes. Šie novadi vidēji sarkana vietā spilgti sarkani.

Par 1‰ lielāks pieaugums negaidīti daudz novados:

Nr.	Novads	Jauni slimnieki	Nedēļas saslimstība vakar (‰)	Nedēļas saslimstība šodien (‰)	Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1.	Kārsavas	28	4,8	8,9	4,0
2.	Gulbenes	63	4,9	7,5	2,7
3.	Valkas	22	2,1	4,6	2,5
4.	Engures	13	2,2	4,1	1,8
5.	Smiltenes	23	3,0	4,8	1,8
6.	Strenču	4	1,4	2,8	1,4
7.	Aknīstes	6	8,7	9,9	1,2
8.	Ādažu	15	4,0	5,0	1,0
9.	Beverīnas	5	2,0	3,1	1,0
10.	Varakļānu	3	2,3	3,3	1,0

Ātrumā neatrodu internetos ne par Kārsavas novadu, ne Gulbenes, ne Valkas. Kopumā smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu, ir tāda:

1. Apes novadā saslimušas 12,7‰ iedzīvotāju nedēļā;
2. Ciblas novadā 10,2‰ (1↑);
3. Aknīstes novadā 9,9‰ (2↑);
4. Skrīveŗu novadā 9,9‰;
5. Preiļu novadā 9,4‰ (3↓);
6. Kārsavas novadā 8,9‰ (9↑);
7. Jelgavas novadā 8,0‰ (1↓);
8. Gulbenes novadā 7,5‰ (5↑);
9. Daugavpils novadā 7,4‰ (1↓);
10. Līvānu novadā 7,1‰ (3↓).

Priekš gada: kļūst skaidra apdraudējuma nopietnība

Haņkovas dzelzceļa stacija Uhaņā pēc slēgšanas 23. janvārī. Attēls: Weibo

Šodien gads, kopš sapratu, ka  Ķīnas vīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde. Ar 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšanu vien, nezinot sīkāk epidēmioloģiskus parametrus, pietiek, lai saprastu: “Draugi, nav labi!”

Sapratis sāku domāt, ko darīt. Trīs dienās savu divriteni biju izgudrojis. Ne gluži elegantu, bet pietiekamu braukšanai (un, kā vēlāk dzīvē bija redzams, labāk sargājošu par Latvijas oficiālo veselības sargu faktisko rīcību):

• A plāns — novērst sērgas ievazāšanu Latvijā. Visefektīvāk, visvieglāk, visērtāk, vismazākām izmaksām ir cīnīties uz valsts robežas. Ja būtu tieši reisi ar Ķīnu, būtu jāslēdz, bet, par laimi, nav. Taču, protams, var iebraukt ar pārsēšanos. Tāpēc jāpārbauda iebraucēji, vai nav no Ķīnas. Tātad jāatjauno robežkontrole. Braucēji no Ķīnas drošā karantīnā, kur tie nevarētu aplipināt citus. Karantīnai jābūt ilgākā inkubācijas perioda gaŗumā, lai novērstu ievazāšanu;
• B plāns — sagatavoties iekšzemes cīņai, ja par spīti A plāna īstenošanai Ķīnas vīrusu tomēr ievazā. Te daudz vairāk neskaidrību, bet, par laimi, arī vairāk laika gatavoties A plāna sniegtā aizsardzībā. Acīmredzot vajadzēs kaut kādu mājās sēdēšanu, ievērojot Ķīnas pieredzi. Un kā sargāties individuāli? Kādas specifikācijas vai modeļu maskas, cimdus, acenes? SPKC mājaslapā vienīgais konkrēti minētais tobrīd bija FFP3 respirātori. Ko vēl? Kā dezinficēt rokas, apavus, vēl ko? Cik ilgi kuŗu aizsarglīdzekli valkāt, līdz jāmet laukā un jāvelk jauns? Kur to visu iegādāties? Vispār attiecībā uz iepirkšanos acīmredzot vajadzēs neklātienes apgādi: iepērcies un samaksā internetā, tev atved līdz namdurvīm un aizbrauc prom, pēc tam tu aizej pakaļ. Bet vai bijusi runa ar veikalu tīkliem par to?

Tobrīd, ticēdams labajam cilvēkā un iepriekšējiem iespaidiem par valsts pārvaldi, domāju, ka oficiālie veselības sargi stāvokļa nopietnību sapratuši ne vēlāk par mani un sākuši drudžaini rīkoties. Jā, nekā nedzird, bet valsts pārvalde bieži savu darbu izdara zem paklāja. Atliek sagaidīt 28. janvāŗa valdības sēdi, tur pieņems svarīgākos lēmumus un izziņos kaujas gatavības ieviešanu. Būtu kāds teicis, ka cilvēki, kam uzticēts sargāt citu cilvēku veselību, ij negrasās pretoties ievazāšanai, ka nav un nebūs nekāda A plāna — neticētu.

Vienas veselības polītikas noteicēju aplamības apdraud citu aplamību

Dzīvē lietas čupojas. Kur viena aplamība, tur drīzāk varētu būt vēl. Vakar uzrakstīju, kāpēc Veselības ministrijas ierosinātais luksofora princips līdz ar saslimstības mazināšanos pakāpeniski mazināt ierobežojumus ir liela, bīstama un nāvīga muļķība. Pirmo ierobežojumu mazināšanas slieksni ministrija piedāvā trīskārt zemākā slimnieku skaitā nekā šobrīd: 270 dienā.

Ironiski, ka citas veselības polītikas noteicēju aplamības nopietni apdraud ierosinātā luksofora principa īstenošanu. Pirmkārt, par spīti tam, ka pret Ķīnas vīrusu jāvēršas, cik vien agri un stingri var, Latvijā ierobežojumi noteikti par vāju. Tāpēc epidēmijas lejupeja, kas sākusies kopš 11. janvāŗa, ir pagalam lēna un nespēj izskaust sērgu dažās nedēļās, kā to spēj pienācīga rīcība. Kopš 16. janvāŗa saslimušo nedēļas caurmērs slīd lejup 84,2…89,0% robežās pret sevi nedēļu iepriekš. Pieņemsim, ka attiecība ir 6/7. Cik drīz saslimušo skaits noslīdēs līdz 270 dienā? Nedēļās septiņās. Nav gluži tūlīt, tomēr nav arī bezgalīgi tālu. (Šinī laikā, ja gribētu, varētu tikt līdz stabilai nullei, bet šoreiz ne par to.)

Bet! Kā teicu, lietas čupojas, un ir vēl otrkārt. Proti, veselības polītikas noteicēji tur vaļā valsts robežas Anglijas celma ievazāšanai, kas ir lipīgāks un tāpēc bīstamāks. (Nupat sāk parādīties ziņas, ka bez tam nāvīgāks atsevišķam saslimušam.) Pērn varēja redzēt, ka pietiek ar trim nedēļām ievazāšanas, lai izraisītu mazāk lipīgas sērgas sprādzienu. Septiņas nedēļas ir vairāk nekā divreiz ilgāks laiks.

Kur izeja no aplamību čupas, ko Latvijai uzkrāvuši veselības polītikas noteicēji? Katra minētā aplamība sevī ietveŗ atbildi:

• nevis pārāk vāji ierobežojumi, bet pietiekami stingri, ka var sērgu izskaust dažās nedēļās;
• nevis pāragri mīkstināt un izraisīt nākamo sprādzienu, bet neatlaisties līdz nullei, kad var droši atcelt un atstāt tik robežkontroli un gatavību vietēji dzēst ugunsgrēkus;
• nevis turēt vaļā robežu visriebīgākiem celmiem, bet slēgt ievazāšanai.