Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 30. decembrī

Šodienas 1367 ir jauns rekords un laikam klīdinājis neziņu par epidēmijas virzienu ziemassvētku un jaungada brīvdienās. Turklāt pozitīvu testu īpatsvars — 11,4% — mudina rēķināties, ka ir vēl sliktāk. Rekorda dēļ varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk būs krāsas maiņu uz ļaunu. Apskatot pašvaldību skaitļus, redzams, ka ir atšķirība starp Rīgu, kur nav rekorda un nedēļas caurmērs pat samazinājies, un pārējo Latviju, kur rekords ir ar vēl lielāku pieaugumu. Tāpēc krāsas maiņu ir daudz un ar lielu pārsvaru pasliktinājumu pusē. Bet vispirms uzlabojumi:

• Tērvetes novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc novads pārkrāsots no sarkana dzeltens;
• Kocēnu un Priekuļu novadā slimnieku skaits sarucis līdz vienam nedēļā, attiecīgi vidēji sarkana toņa vietā gaiši sarkans;
• Baldones, Ērgļu, Ikšķiles un Riebiņu novadā saslimstība mazinājusies zem 2‰ nedēļā, un spilgti sarkana krāsa nomainīta ar vidēji sarkanu.

Tagad pasliktinājumi:

• Skrundas novadā pēc ilgāka pārtraukuma atkal kāds saslimis, tādējādi novads vairs ne zaļš, bet sarkans;
• Pāvilostas novadā pēc nedēļas pārtraukuma saslimuši divi, tāpēc novads pārkrāsots no dzeltena sarkans;
• Cesvaines novadā mazu skaitļu dēļ slimnieku skaitu slēpj, taču neskaidrības intervalls šodien iesniedzis spilgti sarkanā līmenī;
• lērumā novadu (13!) saslimstība pārsitusi 2‰ nedēļā — Alūksnes, Gulbenes, Jaunjelgavas, Jaunpils, Kokneses, Līvānu, Ludzas, Olaines, Pļaviņu, Rugāju, Talsu, Tukuma un Vecpiebalgas. Attiecīgi krāsa nomainīta no vidēji sarkanas uz spilgti sarkanu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks, ieskaitot ranga maiņu, salīdzinot ar vakardienu:

1. Rēzeknē saslimušas 7,2‰ iedzīvotāju nedēļā;
2. Jēkabpilī 6,7‰ (5↑);
3. Daugavpils novadā 6,4‰ (8↑);
4. Krāslavas novadā 6,2‰ (1↓);
5. Daugavpilī 6,2‰;
6. Jēkabpils novadā 6,0‰ (6↑);
7. Vārkavas novadā 5,6‰ (3↓);
8. Tukuma novadā 4,8‰ (69↑);
9. Dobeles novadā 4,6‰ (1↓);
10. Rēzeknes novadā 4,6‰ (16↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr.	Pašvaldība	Jauni slimnieki	Nedēļas saslimstība vakar (‰)	Nedēļas saslimstība šodien  (‰)	Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1.	Tukuma novads	112	1,4	4,8	3,4
2.	Līvānu novads	28	1,8	4,0	2,2
3.	Daugavpils novads	62	4,7	6,4	1,7
4.	Jēkabpils novads	7	4,6	6,0	1,4
5.	Rēzeknes novads	49	3,2	4,6	1,4
6.	Aizkraukles novads	13	3,1	4,5	1,4
7.	Jēkabpils	42	5,4	6,7	1,3

Par Tukumu vienkārši ziņo, ka atklāts būtisks uzliesmojumus, bet ātrumā neatrodu ne valsts iestādes, ne pašvaldību, ne plašsaziņas līdzekļus pasakām arī B — kas tieši. Par Līvānu novadu paziņu paziņas esot teikuši, ka aplipināšana Rožupes Rožleju pansionātā.

Latvijas oficiālo veselības sargu atzīme cīņā pret Ķīnas vīrusu

24. decembŗa rakstu par jauno Ķīnas vīrusa paveidu beidzu vārdiem:

rīcība attiecībā uz jauno sērgas paveidu pavirzījusi Latvijas koronvīrusa polītikas atzīmi vēl vienu burtu tālāk alfabētā.

Bet, ja reiz pateikts A, jāsaka arī B. Proti, par tieši kuŗiem burtiem runa? Turklāt gada beigas ir piemērots brīdis, lai apkopotu gada apskatu. Lai tā būtu.

A atzīmi oficiālie mūsu veselības sargi zaudēja janvārī—martā, kad izlēma, ka jātur vaļā robežas sērgas ievazāšanai. Bija lieliska, vislabākā iespēja: pāriet jaunā normālā dzīvē no vecās bez vietējas epidēmijas, bez bojā gājušiem un daudz mazākiem zaudējumiem saimniecībai. Un to nolaida podā.

Pats draudu nopietnību apjēdzu 23. janvārī, kad Ķīna bloķēja desmit miljonu Uhaņas pilsētu. Ticēdams labajam cilvēkā, pieņēmu, ka oficiālie veselības sargi nopietnību apjēguši ne vēlāk par mani. Galu galā jau 26. janvārī bija parādījies īss un viegli lasāms fundamentāls raksts, kas izskaidroja draudu nopietnību un rīcību to novēršanai. Sāku uztraukties, kad nekādu ziņu neparādījās pēc 28. janvāŗa valdības sēdes, kas bija piemērots brīdis, lai veselības sargi, ja būtu uzdevuma augstumos, būtu pieņēmuši galvenos lēmumus, kā nepieļaut sērgas ievazāšanu Latvijā. Tā vietā Latvijas sabiedrība tika barota ar tādu dezinformāciju kā 28. janvāŗa vakara pērle, ko var baudīt kā laika mašīnu uz 1986. gada aprīļa beigu Centrālās televīzijas informātīvo programmu “Laiks”.

Vēlākais brīdis slēgt robežas ievazāšanai, kas saglabātu A atzīmi, bija 22. februāŗa vakars, kad kļuva skaidrs, ka Italijā sācies sprādziens. Vēl dienu iepriekš izmisīgi cerēju, bet vietā dabūjām dzelžainu apņēmību turēt vaļā ievazāšanai.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 29. decembrī

Šodienas 838 ir mazāk nekā 1004 priekš nedēļas 22. decembrī. Tā kā testu skaits abās dienās bijis līdzīgs (11207 un 10911), slimnieku skaita atšķirība vairāk varētu būt saistīta ar epidēmijas gaitu un nejaušību un mazāk ar kalendāra apstākļiem. Vai tas nozīmē, ka sērga beidzot iet mazumā? Vilksviņuzina. Vakar līdzīgos apstākļos skaitļiem bija pretēja attiecība. Atbilstīgi samazinājumam arī krāsas maiņu kartē vairāk uz labu:

• Skrundas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu, divi nedēļas, pagātnē, tāpēc novads pārkrāsots no dzeltena zaļš;
• Mazsalacas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, attiecīgi tas vairs ne sarkans, bet dzeltens;
• Gulbenes, Jaunjelgavas, Ludzas, Mālpils, Pļaviņu un Rugāju novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, tādējādi šie novadi spilgti sarkana vietā vidēji sarkani. Tiesa, arī 4 nedēļā Rugāju novadā, 6 Mālpils novadā, 9 Pļaviņu novadā; 10 Jaunjelgavas novadā, 23 Ludzas novadā un 37 Gulbenes novadā ir daudz par daudz.

Pretējā virzienā divreiz mazāk krāsas maiņu:

• Aizputes novadā iepriekš vienīgam slimniekam nākuši klāt vēl divi, tāpēc novadam mainīts tonis no gaiši sarkana uz vidēji sarkanu;
• Inčukalna, Ķeguma un Lubānas novadā sērga iedegusies līdz spilgti sarkanam līmenim.

Nevienā pašvaldībā nedēļas saslimstība nav palēkusies par 1‰ pēdējā dienā, bet smagākā stāvokļa desmitnieks, ieskaitot ranga maiņu, salīdzinot ar vakardienu, ir tāds:

1. Rēzeknē saslimušas 6,5‰ iedzīvotāju nedēļā;
2. Viļakas novadā 6,3‰ (5↑);
3. Krāslavas novadā 6,2‰ (1↑);
4. Vārkavas novadā 6,1‰ (2↑);
5. Daugavpilī 6,1‰ (2↓);
6. Dagdas novadā 6,0‰ (4↓);
7. Jēkabpilī 5,4‰ (2↓);
8. Dobeles novadā 5,3‰ (2↑);
9. Neretas novadā 5,2‰;
10. Aglonas novadā 5,2‰ (2↓).

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 28. decembrī

Šodienas 508 ir jūtami augstāk nekā 395 priekš nedēļas 21. decembrī. Tas ir nepatīkams pārsteigums, jo, pirmkārt, 395 jau bija jauns svētdienas-pirmdienas rekords, kas turklāt iepriekšējo pārspēja gandrīz dubulti, un, otrkārt, ziemassvētku un jaungada brīvdienu laikā varētu gaidīt kritumu mazākas testēšanās dēļ. Bet nē, ir jūtams pieaugums, un tas raisa bažas par saslimstības gaitu šobrīd. Tā kā skaitļos kalendāra apstākļi acīmredzot bijuši otršķirīgi, var sīkāk iztirzāt pašvaldību krāsas maiņas sērgas izplatības kartē kopš vakardienas. Varētu gaidīt, ka pasliktinājumu būs vairāk nekā uzlabojumu, un tā arī noticis. Vispirms uzlabojumi:

• Alojas, Beverīnas un Pāvilostas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc novadi pārkrāsoti no sarkana dzelteni;
• Aizputes novadā saslimstība sarukusi līdz vienam nedēļā, un tas ļāvis kartē atgriezties gaiši sarkanam tonim;
• Lubānas novadā slimnieku skaits samazinājies zem 2‰ nedēļā, attiecīgi spilgti sarkanas krāsas vietā vidēji sarkana.

Tagad pasliktinājumi:

• Alsungas un Raunas novadā pēc nedēļas pārtraukuma atkal atklāts pa slimniekam, tāpēc novadi vairs ne dzelteni, bet sarkani;
• Ērgļu novadā precīzs saslimušo skaits tiek slēpts, tak izskatās, ka aug, un neskaidrības intervalls iesniedzies no vidēji sarkana spilgti sarkanā līmenī;
• Jūŗmalā, Ikšķiles, Pļaviņu un Saulkrastu novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā, attiecīgi šīs pašvaldības pārkrāsotas no vidēji sarkanas krāsas spilgti sarkanā.

Nevienā pašvaldībā nedēļas saslimstība nav palēkusies par 1‰ pēdējā dienā, bet smagākā stāvokļa desmitnieks, ieskaitot ranga maiņu, salīdzinot ar vakardienu, ir tāds:

1. Rēzeknē saslimušas 6,4‰ iedzīvotāju nedēļā (4↑);
2. Dagdas novadā 6,4‰;
3. Daugavpilī 6,3‰ (4↑);
4. Krāslavas novadā 6,3‰;
5. Jēkabpilī 6,3‰ (2↓);
6. Vārkavas novadā 6,1‰;
7. Viļakas novadā 6,0‰ (6↓);
8. Aglonas novadā 5,2‰ (1↑);
9. Neretas novadā 4,9‰ (2↑);
10. Dobeles novadā 4,7‰.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 27. decembrī

Šodienas 511 ir jūtami mazāk par 643 priekš nedēļas 20. decembrī. Atšķirība gan ir mazāka nekā vakar un aizvakar, jo tiek salīdzināts ar brīvdienu. Taču šodiena nav vienkārši nākamā brīvdiena pēc nedēļas, bet ziemassvētku un jaungada brīvdiena, tāpēc domājams, ka kritums vairāk rāda kalendāra īpatnības, nevis saslimstības gaitu. Tādā brīvdienu laikā kā šobrīd jo īpaši noderētu notekūdeņu analizes. (Tās ir vērtīga lieta arī parastā laikā, jo uzrāda saslimšanu, pirms tā atainojusies pozitīvos testos. Prasmīgi valsts veselības sargi to var izmantot, lai rīcībā apsteigtu vīrusu.) Bet vai Latvijā kaut kur tādas pastāvīgi ņem? Bet jā, nedēļas caurmēru šodienas skaits samazinājis. Tā kā tomēr lēnāk, caurmērs joprojām ir kripatu lielāks nekā nedēļu iepriekš. Rīt gan jau kļūs mazāks. Jo, lai nekļūtu, būtu jāatklāj par 60 vairāk jauniem saslimušiem nekā priekš nedēļas, kad tika sasniegts svētdienas-pirmdienas rekords. Smagākā stāvokļa desmitnieks, ieskaitot ranga maiņu, salīdzinot ar vakardienu:

1. Viļakas novadā saslimušas 7,2‰ iedzīvotāju nedēļā (1↑);
2. Dagdas novadā 6,7‰ (1↑);
3. Jēkabpilī 6,7‰ (1↑);
4. Krāslavas novadā 6,7‰ (16↑);
5. Rēzeknē 6,2‰ (1↑);
6. Vārkavas novadā 6,1‰ (3↑);
7. Daugavpilī 5,8‰ (1↑);
8. Iecavas novadā 5,4‰ (7↓);
9. Aglonas novadā 5,2‰ (2↓);
10. Dobeles novadā 4,9‰ (1↑).

Iecavā pagājusi nedēļa kopš masveida testēšanas pansionātā. Krāslavas novadā pēdējā dienā atklāts 46 jaunu saslimušo, nedēļas saslimstība attiecīgi uzlēkusi par 3,0‰. Ātrumā neatrodu, kas par lietu. Spriežot, kā bijis citur, pirmais skats meklētu pansionātus.

140 vārdu: Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 26. decembrī

Šodienas 399 ir vairāk nekā dubults samazinājums, salīdzinot ar 870 priekš nedēļas 19. decembrī. 2,18 reižu sarukums, ja ir nedēļas caurmēram un lielos skaitļos, rāda sekmīgu cīņu pret Ķīnas vīrusu un teicamas izredzes saprātīgā laikā sasniegt nulli. Diemžēl šoreiz tas rāda svētku un brīvdienu dēļ mazāku testēšanu (šodien 13,3% pozitīvu testu — otrs augstākais īpatsvars epidēmijas vēsturē, atpaliek tik no vakardienas). Bet jā, skaitlis tāds ir un nedēļas caurmēru samazinājis. Ja rīt būs <386, lejupēja tendence nedēļas caurmēram iezīmēsies arī nedēļas mērogā. Nesalīdzināmu datu dēļ neaprakstīšu krāsas maiņas, nekur nav arī 1‰ liela sprādziena pēdējā dienā. Ielikšu smagākā stāvokļa desmitnieku, ieskaitot ranga maiņu, salīdzinot ar vakardienu:

1. Iecavas novadā saslimušas 15,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
2. Viļakas novadā 7,6‰;
3. Dagdas novadā 7,3‰ (2↑);
4. Jēkabpilī 7,1‰ (1↓);
5. Krustpils novadā 6,6‰ (2↑);
6. Rēzeknē 6,2‰;
7. Aglonas novadā 6,1‰ (3↓);
8. Daugavpilī 5,9‰;
9. Vārkavas novadā 5,6‰;
10. Salas novadā 4,6‰ (1↑).

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 25. decembrī

Šodienas 666 ir jūtami zemāk par 892 priekš nedēļas 18. decembrī. Ja tā būtu vakar, būtu cerīga ziņa. Bet šodien jāatceras, ka sākušies svētki un brīvdienas, kad mazāk testēšanas. Iespējams, kārtīgus darbdienas skaitļus varēs redzēt tikai 5. janvārī. Protams, nedēļas caurmērs krities. Tiesa, palicis 19% augstāks nekā nedēļu iepriekš. Taču, šādi turpinot, visai ticams, ka pa svētkiem un brīvdienām arī nedēļas mērogā iezīmēsies lejupēja tendence. Kas gan drīzāk var vēstīt par testēšanas apjomu un sastāvu, nevis saslimstības mazināšanos. Tāpēc uzskaitīt krāsas maiņas mazāk jēgas, un tā nedarīšu. To, ka šodienas skaits ir drīzāk testēšanas īpatnību sekas, rāda arī pozitīvu testu īpatsvars — ne reizi nebija 12%, bet šodien >16%:

Pa dienām un nedēļas caurmērs.

Ko tomēr varētu ielikt? Līdz ar brīvdienu sākšanos nekur nav arī 1‰ pieauguma pēdējā dienā. Ielikšu smagākā stāvokļa desmitnieku — skaitļi varbūt slīdējuši uz leju, bet uz skaitļu samēru un rangu tas neattiecas:

1. Iecavas novadā saslimušas 16,3‰ iedzīvotāju nedēļā;
2. Viļakas novadā 8,3‰;
3. Jēkabpilī 7,4‰;
4. Aglonas novadā 7,4‰;
5. Dagdas novadā 7,3‰;
6. Rēzeknē 7,0‰;
7. Krustpils novadā 6,8‰;
8. Daugavpilī 6,5‰;
9. Vārkavas novadā 6,1‰;
10. Riebiņu novadā 5,8‰.

Izņemot Iecavu ar tās pansionātu, visi pārējie Austrumlatvijā.

Ķīnas vīrusa Anglijas paveids

Ķīnas vīrusa Anglijas paveids ir tik jauns, ka nezināmā un jautājumu vairāk nekā atbilžu. Tomēr dažas atbildes ir. Turklāt dažas no dažām ir tieši tāpēc, ka tik daudz neskaidra. Atspērienam var izmantot Borisa Džonsona 19. decembŗa paziņojumu par jauno paveidu.

Trīs pamatjautājumi par jaunā paveida īpašībām ir:

1. vai tas ir lipīgāks;
2. vai tas ir nāvīgāks vai citādi postošāks;
3. vai tas ir izturīgāks pret potēm vai dabisko immūnreakciju?

Uz pirmo atbildēts Džonsona paziņojumā, ka izskatās jūtami lipīgāks. Uz otro un trešo tik skaidras atbildes nav. (Ja kāds zina, ka ir, būtu pateicīgs par norādi.) Te stājas spēkā divi principi, kā jārīkojas neskaidrībā. Pirmais ir piesardzības princips: attiecībā uz eksponenciālu pašvairojošu apdraudējumu neskaidrībā jāpieņem bīstamākā iespēja un atbilstīgi tai jārīkojas. Vēlāk, ja tiek noskaidrots, ka nav tik traki, var mīkstināt rīcību. Otrs princips ir, ka pierādījumu trūkums nav trūkuma pierādījums. “Nav ziņu” nenozīmē “nav”.

Pat ja jaunais paveids nebūtu nāvīgāks un pote sargātu tikpat labi, pietiek ar augstāku lipību, lai sērga, kas vienam cilvēkam ir tikpat bīstama, būtu bīstamāka sabiedrībai kopumā. Britu zinātnieku 21. decembŗa zināšanu apkopojums mudina pieņemt vēl augstāku lipību, nekā minēts Džonsona paziņojumā. Tādējādi ir pamats gan Lielbritanijai, gan citām valstīm, arī Latvijai vērsties pret jauno paveidu vēl cītīgāk nekā pret līdzšinējo.

Vai tas notiek? Lielbritanija ieviesusi stingrākus ierobežojumus, un citas valstis slēgušas reisus ar Lielbritaniju. It kā labi un pareizi. Bet! Redzot, cik lunkani reisus slēdz ES valstis, kas nepiedodami vilcinājās februārī slēgt ar Italiju un kas savstarpējus reisus tur vaļā par spīti smagai inficētībai ar Ķīnas vīrusu, rodas iespaids, ka sērgas bloķēšana tiek izmantota, lai sodītu Lielbritaniju par izstāšanos no ES. Tādi izteikumi kā eiropistu eiropista Gija Verhofstata ļaunais prieks šo iespaidu nostiprina. Tāpat tas, ka tika pārtraukta arī kravu satiksme.

Šo iespaidu var kliedēt pavisam vienkārši: līdzīgi apturot satiksmi ar ES valstīm, kur vietējā aplipināšanā atklātu Anglijas paveidu. Turklāt tagad, apzinoties briesmas, rīkoties var negaidot, līdz jaunais paveids izplatījies tiktāl, cik Lielbritanijā. Kāds ir stāvoklis? Īrijā nesen sācies sprādziens Dublinā. Aizvakar pastiprināti vietējie ierobežojumi (ieskaitot pārvietošanās izbeigšanu starp grāfistēm no 27. decembŗa), un premjers paziņojis, ka rīkojas, pieņemot, ka jaunais paveids jau ir valstī. Arī Nīderlandē epidēmija sprāgst vaļā, un aizvakar ziņoja, ka Anglijas paveids atklāts diviem neskaidras aplipināšanas pacientiem. Tāpat Dānijā ir ļoti straujš sērgas pieaugums, atklāti 33 jaunā paveida gadījumi bez ceļošanas un saistības ar Lielbritaniju. Kur masveida satiksmes slēgšana ar Īriju, Nīderlandi, Dāniju? Nav, un tas vēl vairāk nostiprina polītiskas ieriebšanas pieņēmumu.

Kur šajā visā Latvija? Turpat, kur visu gadu attiecībā uz Ķīnas vīrusu: par vēlu un par vāju. Satiksmi ar Lielbritaniju slēdza nevis tūlīt pēc Borisa Džonsona paziņojuma, bet diennakti vēlāk, kas jau bija sākusies masveida slēgšana. Tikām ielidoja vairāki reizi no Lielbritanijas. Tas nākamais: kādi īpaši piesardzības noteikumi piemēroti tiem, kas pēdējā laikā, teiksim, nedēļu priekš satiksmes slēgšanas, ieradušies no Lielbritanijas? Ja kāds zina, lūdzu dalīties zinībās, citādi jāpieņem, ka nekādi, salīdzinot ar iebraucējiem no, piemēram, Somijas. Un kur kavējas satiksmes slēgšana ar Īriju, Nīderlandi, Dāniju? Lai sargātu Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību, nav jāsagaida ES atļauja vai tas, ka citas valstis sāk sargāt savējos iedzīvotājus, sassodīts! Īsumā: rīcība attiecībā uz jauno sērgas paveidu pavirzījusi Latvijas koronvīrusa polītikas atzīmi vēl vienu burtu tālāk alfabētā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 24. decembrī

Vakar rakstīju, ka “viss ir slikti”, bet šodien ir vēl sliktāk. Prātā nāk krievu laika anekdote, ka SPRS attīstās stabili, jo katrs gads ir viduvējs — mazliet sliktāks par iepriekšējo un mazliet labāks par nākamo. Šodienas 1270 ir jauns dienas rekords. Ar to nedēļas caurmērs pieaudzis līdz nebijušiem 888. Un tas pieaugums ir baisi 29% nedēļā. Aizvakar rakstītā pavasaŗa un pašreizējā stāvokļa salīdzinājuma beigas par Viņķeli un ziemassvētku dāvanu mediķiem un sabiedrībai šodien ir vēl piedienīgākas.

Arī izplatības kartē vairāk krāsas maiņu ir uz ļaunu, un spilgti sarkanu pašvaldību kļuvis vairāk nekā vidēji sarkanu. Daži pārkrāsojumi tomēr uz labu: Inčukalna, Kocēnu, Rucavas un Tukuma novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, tāpēc novadi pārkrāsoti no spilgti sarkana vidēji sarkani. Tiesa, arī 15 jauni slimnieki nedēļā Inčukalna novadā un 48 Tukuma novadā ir daudz par daudz.

Uz ļaunu, kā teicu, vairāk maiņu:

• Baltinavas novadā pēc ilgāka laika atkal jauni saslimušie, un neskaidrības intevalls iesniedzas tālu spilgti sarkanā krāsā;
• Aknīstes, Ikšķiles, Ķeguma, Līvānu, Madonas un Pļaviņu novadā saslimstība pārkāpusi 2‰ nedēļā, attiecīgi šie novadi vairs ne vidēji, bet spilgti sarkani.

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr.	Novads	Jauni slimnieki	Nedēļas saslimstība vakar	Nedēļas saslimstība šodien	Nedēļas saslimstības kāpums
1.	Baltinavas	1…4	0‰	1,1…4,2‰	1,1…4,2‰
2.	Vārkavas	3	4,5‰	6,1‰	1,7‰
3.	Aglonas	8	6,8‰	8,4‰	1,6‰
4.	Krāslavas	20	2,9‰	4,1‰	1,2‰
5.	Aknīstes	3	1,2‰	2,4‰	1,2‰

Teika 2020. gada ziemassvētkos

Ielikšu, kā teicinieki šogad izgaismojuši savas mājas. Attēli tapuši, kad gāju skatīties izgaismoto Biķernieku mežu. Izgaismots nebija, tumsā zibinājās vien policijas bākugunis un tālruņi. Bija tādi pūļi, ka labāk apiet ar līkumu. Saprotu, ja vari aiziet, ej. Bet, ja tikt līdz Biķernieku mežam vajag automobili, kāda vella pēc tik tālu dzīties? Starp citu, ejot mežā, jau no tālienes redzams jauns krucifikss:

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 23. decembrī

Šodien, skatoties skaitļus, rēķinot un krāsojot, pārņem “viss ir slikti” izjūta. Jauns dienas rekords: 1145. Jauns nedēļas caurmēra rekords: 856. Nedēļas caurmērs audzis par baisiem 28% nedēļā. Lērums spilgti sarkanu pārkrāsojumu. Spilgti sarkanu pašvaldību gandrīz jau vairāk nekā vidēji sarkanu (55:57). Lērumā novadu sprādziens virs 1‰ dienā. Un, kā visas zīmes rāda, nepietiekama rīcība sargāt Latvijas iedzīvotājus no jaunā, bīstamākā vīrusa Anglijas paveida.

Vēl sliktāku izjūtu dara izpratne, ka visa tā varēja nebūt. Ja Viņķele&Co 6. novembrī būtu ne vien pasludinājuši ārkārtēju situāciju, bet arī sākuši pienācīgu cīņu, šobrīd sērga būtu uzveikta un mums būtu 0 jaunu slimnieku dienā. Ar atbilstīgiem pārējiem skaitļiem. Un attiecīgu ietekmi uz ziemassvētku un jaungada svinēšanas iespējām. Vēl sliktāku izjūtu dara, ka pienācīga rīcība trūkusi nevis nezināšanas dēļ (ko var labot izskaidrojot), bet tīši atsakoties darīt, kas jādara, un ar to lemjot saslimšanai desmitus tūkstošu un nāvei simtus, kuŗi būtu varējuši vēl gadiem dzīvot. Grafiski “viss ir slikti” izskatās tā:

Taču arī tādā brīdī pagaidām Latvijā pašvaldību ir tik daudz, ka izplatības kartē dažas varēts pārkrāsot uzlabošanās virzienā:

• Apes un Jaunpiebalgas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu, divi nedēļas, pagātnē, attiecīgi novadi no sarkana kļuvuši zaļi;
• Raunas novadā pagājusi nedēļa bez jauniem slimniekiem, tāpēc tas sarkana vietā dzeltens;
• Līvānu novads par mata tiesu paslīdējis zem 2‰ nedēļā (1,963‰), tādējādi spilgti sarkana toņa vietā vidēji sarkans.

Diemžēl pretējā virzienā krāsas maiņu daudz vairāk:

• Durbes novadā pēc nedēļas pārtraukuma atkal kāds saslimis, un novads vairs ne dzeltens, bet sarkans;
• kā teicu, lērums novadu aizdegušies līdz spilgti sarkanam līmenim — Auces, Engures, Inčukalna, Kocēnu, Mālpils, Nīcas, Tukuma un Vārkavas.

Un vēl teicu, ka daudzviet sprādziens pēdējā dienā straujāks par 1‰:

1. Viļakas novadā 20 jaunu slimnieku, nedēļas saslimstība augusi no 2,7‰ līdz 6,9‰ jeb par 4,2‰;
2. Vārkavas novadā 6 jauni slimnieki, nedēļas saslimstība augusi no 1,7‰ līdz 4,5‰ jeb par 2,8‰;
3. Dagdas novadā 22 jauni slimnieki, nedēļas saslimstība augusi no 6,1‰ līdz 8,9‰ jeb par 2,7‰ (noapaļošanas nesakritība);
4. Neretas novadā 4 jauni slimnieki, nedēļas saslimstība augusi no 4,6‰ līdz 7,0‰ jeb par 2,4‰;
5. Mālpils novadā 5 jauni slimnieki, nedēļas saslimstība augusi no 0,6‰ līdz 2,1‰ jeb par 1,5‰;
6. Gaŗkalnes novadā 13 jaunu slimnieku, nedēļas saslimstība augusi no 2,9‰ līdz 4,4‰ jeb par 1,5‰;
7. Nīcas novadā 4 jauni slimnieki, nedēļas saslimstība augusi no 1,9‰ līdz 3,2‰ jeb par 1,3‰;
8. Iecavas novadā 14 jaunu slimnieku, nedēļas saslimstība augusi no 15,3‰ līdz 16,4‰ jeb par 1,1‰.

Cīņa pret Ķīnas vīrusu pavasarī un tagad

Viens no cīņas pamatlikumiem pret Ķīnas vīrusu, kas bija zināms vēl priekš pirmā slimnieka atklāšanas Latvijā, ir, ka pret sērgu jāvēršas, cik vien agri un stingri var. To noteic apdraudējuma daba: tas ir lipīgs un pieaug eksponenciāli. Jau kādu laiku labi redzams, kā rīcībā un iznākumos atšķiŗas sekmīgas un nesekmīgas cīņas stratēģijas:

@simonfrans attēls

Diemžēl to, kāda atšķirība rodas atkarībā no rīcības ātruma un stingrības, rāda arī Latvijas pavasaŗa salīdzinājums ar pašreizējo stāvokli:

Tikām Viņķele iečivinājusi, ka sagādāta labākā Ziemassvētku dāvana mediķiem un sabiedrībai kopumā. Kaut, ja būtu gribēts, varēja sagādāt arī tādu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 22. decembrī

Šodienas 1004 ir daudz vairāk nekā 587 priekš nedēļas 15. decembrī. Tādējādi sērgas izplatība, lēšot nedēļas caurmērā, ieskrējusies līdz >⅓ (34,3%!) pieaugumam nedēļā. Tas ir 1004. piemērs, ka reaģējoši, pakāpeniski pastiprināti ierobežojumi nespēj uzveikt Ķīnas vīrusu un ka pret to jāvēršas, cik vien agri un stingri var.

Izplatības kartē tomēr gadījies, ka krāsas uzlabojumu un pasliktinājumu aptuveni vienādā skaitā. Tiesa, krāsu nemainot, piemēram, Rīgā nedēļā saslimušo skaits pēdējā dienā lēcis par divsimt no 1948 līdz 2146. Bet tagad uzlabojumi:

• Skrundas novadā nedēļu nav bijis jaunu slimnieku, tāpēc novads pārkrāsots no sarkana dzeltens;
• padaudz novados saslimstība sarukusi (kaut mata tiesu) zem 2‰ nedēļā — Inčukalna, Nīcas, Tukuma, Varakļānu, Vārkavas, Vecpiebalgas un Zilupes. Krāsojums attiecīgi mainīts no spilgti sarkana uz vidēji sarkanu.

Pasliktinājumi:

• Cesvaines novadā pēc ilgāka pārtraukuma saslimis neizpausts skaits. Tādējādi novads zaļa vietā sarkans;
• Mazsalacas un Priekules novadā pa slimniekam pēc nedēļas pārtraukuma, un dzeltena krāsa aizstāta ar sarkanu;
• Gaŗkalnes, Līvānu, Olaines un Ropažu novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā, un novadi vairs ne vidēji, bet spilgti sarkani.

Pēc šīm maiņām trīs labākās leģendas kategorijās (zaļš, dzeltens, gaiši sarkans) kopā palikušas piecas pašvaldības, savukārt spilgti sarkana ir ne vien Rīga, bet arī pilnīgi visas kaimiņpašvaldības ap to.

Nobeigumā straujākie kāpumi pēdējā dienā:

1. jau minētā Gaŗkalnes novadā 13 jaunu slimnieku, nedēļas saslimstība augusi no 1,6‰ nedēļā līdz 2,9‰ jeb par 1,3‰;
2. Krustpils novadā 6 jauni slimnieki (tas ir kā 700 Rīgā), nedēļas saslimstība augusi no 6,4‰ nedēļā līdz 7,5‰ jeb par 1,1‰. Šodien klajā nākusi ziņa, ka Jaunāsmuižas pansionātā, kas ir lielākais perēklis novadā, varbūt bijuši pārkāpumi attiecībā uz sērgu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 21. decembrī

Šodienas 395 ir ārkārtīgi straujš, teju dubults pieaugums, salīdzinot ar 210 priekš nedēļas 14. decembrī. Tiesa, sērgas augšana var nebūt vienīgais izskaidrojums. Varbūt paplašinājušās iespējas testēties svētdienā, bet, vai tā ir, nezinu. Lai kā, nedēļas caurmērs ar to kāpis līdz jaunam rekordam — 779, kas ir baigus 25% vairāk, nekā bija nedēļu iepriekš. Bet, jā, tā notiek, ja oficiālie veselības sargi izlēmuši, ka nevajag pienācīgi stingri cīnīties pret Ķīnas vīrusu.

Kartes krāsu maiņās arī vairāk pasliktinājumu, tak vispirms uzlabojumi:

• Brocēnu novadā saslimstība sarukusi līdz vienam nedēļā, tāpēc novads no vidēji sarkana pārkrāsots gaiši sarkans;
• Tukuma, Dundagas un kopš oktobŗa beigām degušā Aknīstes novadā jaunu slimnieku kļuvis mazāk par 2‰ nedēļā, attiecīgi novadi spilgti sarkana vietā vidēji sarkani.

Uz ļaunu, kā teicu, vairāk:

• Pāvilostas un Pārgaujas novadā pēc nedēļas pārtraukuma atkal jauni saslimušie, un dzeltena krāsa aizstāta ar sarkanu;
• Inčukalna, Kārsavas, Rēzeknes, Varakļānu, Viļakas un Zilupes novadā saslimstība pāraugusi 2‰ nedēļā, tāpēc iepriekš vidēji sarkans tonis kļuvis spilgti sarkans.

Lielākais pieaugums pēdējā dienā:

1. Iecavas novadā no 13,3‰ uz 14,5‰ jeb par 1,2‰. 11 jauni slimnieki. Vakardienas minējums par putnu fabriku bijis maldīgs. Šodien ziņo par pansionātu, kur saslimuši 93% (!) iemītnieku un 38% darbinieku. Putnu fabrikā tik traki nav;
2. jau minētā Viļakas novadā no 1,6‰ uz 2,7‰ jeb par 1,1‰. 5 jauni slimnieki. It kā ne daudz, tak samērā ar novada lielumu tas līdzinās 700 Rīgā.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 20. decembrī

Šodienas 643 ir gandrīz tikpat, cik 629 priekš nedēļas 13. decembrī. Nedēļas caurmērs (752) tāpēc gandrīz nav mainījies, salīdzinot ar vakardienu, taču ir bīstamu un neuzturamu 21% augstāks nekā nedēļu iepriekš. Varētu gaidīt, ka izplatības kartē nebūs daudz krāsas maiņu un tās būs aptuveni līdzsvarā starp uzlabošanos un pasliktināšanos. Un tā arī gadījies. Uzlabojumu ir divi:

• Mērsraga jaunākā saslimšana aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu, divi nedēļas, pagātnē, tāpēc novadu varēts pārkrāsot no dzeltena zaļu;
• Gaŗkalnes novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, attiecīgi novads spilgti sarkana vietā vidēji sarkans. Tiesa, 16 saslimuši nedēļā tik un tā ir daudz par daudz.

Pasliktinājumu par vienu vairāk:

• Vaiņodes novadā pēc ilgāka laika atklāti divi slimnieki, un novads bija jāpārkrāso no zaļa sarkans;
• Brocēnu novadā vairs ne viens, bet divi saslimušie nedēļā. Ar to novads vairs ne gaiši, bet vidēji sarkans;
• Dundagas novadā saslimstība uzaugusi no vidēji sarkanas līdz spilgti sarkanai.

Tomēr nepatīkamākais ir ārpus krāsu maiņas:

1. Iecavas novadā pēdējā dienā atklāts 87 jaunu saslimušo, un nedēļas saslimstība uzlēkusi no 3,1‰ līdz 13,3‰, tātad par 10,2‰. Vairāk nekā procents iedzīvotāju dienā! Ātrumā nerodu sīkāku ziņu, kas par lietu. Pirmā doma — putnu fabrika?
2. Krustpils novadā 20 jaunu slimnieku dienā. Tas nedēļas saslimstību vairāk nekā dubultojis no 2,8‰ līdz 6,1‰, tas ir, cēlis par 3,3‰. Arī te ātrumā neatrodu sīkāku ziņu, bet pirmais minējums ir par atkārtotu testēšanu Jaunāsmuižas pansionātā, kur nesen bija vērienīga aplipināšana;
3. Riebiņu novadā 5 jauni pēdējā dienā. It kā ne daudz, bet novads gana mazs, tāpēc nedēļas saslimstība lēkusi no 2,7‰ uz 3,8‰ jeb par 1,1‰. Samēra izpratnei — tas ir tāpat, it kā šodien būtu nevis 643 visā Latvijā, bet 700 Rīgā vien.

Priecīgus Ziemassvētkus

Valža Celma attēls

Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg
Un pa baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst.
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.

/Imants Ziedonis/

Ieraudzīju kādu senāku savu ierakstu, uzlaboja garastāvokli, tāpēc dalīšos ar patiesu, paša pieredzētu Ziemassvētku stāstu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 19. decembrī

Šodienas 870 ir būtiski vairāk nekā 660 priekš nedēļas 12. decembrī. Nedēļas caurmērs ar to atkal sasniedzis jaunu rekordu — 750, kas turklāt ir bīstams un neuzturams 23% pieaugums nedēļā. Arī izplatības kartes krāsas maiņās vairāk pasliktinājumu. Tomēr ir arī daži uzlabojumi: Limbažu, Talsu un Varakļānu novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, tāpēc novadi pārkrāsoti no spilgti sarkana vidēji sarkani. Tiesa, arī 32 saslimušie nedēļā Limbažu novadā un 47 Talsu novadā ir daudz par daudz.

Uz ļaunu, kā teicu, krāsas maiņu vairāk:

• Grobiņas novads pārgājis no gaiši sarkana vidēji sarkanā tonī;
• Aizkraukles, Gaŗkalnes, Krāslavas, Riebiņu, Rugāju un Vecpiebalgas novads iededzies spilgti sarkanā uzliesmojuma krāsā.

Lielākais dienas pieaugums:

1. jau pieminētā Riebiņu novadā 7 jauni slimnieki, nedēļas caurmērs audzis no 1,1‰ vakar līdz 2,7‰ šodien, tātad par 1,6‰;
2. arī pieminētā Vecpiebalgas novadā 5 jauni slimnieki, nedēļas caurmērs audzis no 1,1‰ vakar līdz 2,5‰ šodien, tātad par 1,4‰;
3. Rēzeknē, kas lielāka par visiem novadiem, izņemot Ogres, šodien 39 jauni slimnieki, nedēļas caurmērs audzis no 4,9‰ vakar līdz 6,0‰, tātad par 1,2‰ (noapaļošanas nesakritība).

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 18. decembrī

Šodienas 892 ir jūtami vairāk nekā 680 priekš nedēļas 11. decembrī. Tas cēlis nedēļas caurmēru līdz jaunam rekordam: 720 — neuzturamus 15% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Izplatības kartē krāsas maiņas gandrīz līdzsvarā starp uzlabojumiem un pasliktinājumiem, tak maiņas uz ļaunu saistītas ar daudz lielāku slimnieku skaita pieaugumu, nekā maiņas uz labu — ar samazinājumu. Vispirms uzlabojumi:

• Mazsalacas novads izturējis nedēļu bez jauniem slimniekiem, tāpēc sarkanas krāsas vietā dzeltena;
• Brocēnu novadā saslimušo skaits sarucis līdz vienam nedēļā, attiecīgi vidēji sarkans tonis aizstāts ar gaiši sarkanu;
• Alsungas un Lubānas novadā slimnieku skaits kļuvis tik liels, ka precīzus skaitļus vairs neslēpj. Līdz ar to tapis skaidrs, ka šiem novadiem jābūt vidēji, ne spilgti sarkaniem;
• Rojas novadā saslimstība mazinājusies zem 2‰ nedēļā, un tas pārkrāsots no spilgti sarkana vidēji sarkans.

Pasliktinājumi pagalam nepatīkami un bīstami un vērojami lielākos novados, un visi attiecas uz sērgas pāraugšanu no vidēji sarkana spilgti sarkanā līmenī. Konkrēti:

Novads	Saslimuši nedēļā	No tiem pēdējā dienā
Dobeles	48	13
Gulbenes	41	13
Jelgavas	49	18
Salaspils	53	16
Talsu	56	12
Vecumnieku	16	3

Bez tam Preiļu novadā, krāsu nemainot, pēdējā dienā 12 jaunu slimnieku, un nedēļas saslimstība uzlēkusi par 1,2‰ līdz 3,8‰.

Un arī Rīgā, kur no 26. novembŗa nedēļas caurmērs ne auga, ne dila, bet svārstījās ilgāku laiku neuzturamā intervallā starp 214 un 256, šodien jauns caurmēra rekords — 262, +17% nedēļā:

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 17. decembrī

Šodienas 1040 ir jauns rekords, kas cēlis arī nedēļas caurmēru līdz nebijušiem 690 (+10% nedēļā). Izplatības kartē daudz krāsas maiņu, un uzlabojumu gadījies vairāk:

• Cesvaines novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu, divi nedēļas, pagātnē, tāpēc novads pārkrāsots no sarkana zaļš;
• Durbes, Pārgaujas, Pāvilostas un Priekules novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, attiecīgi novadi sarkana vietā dzelteni;
• Ciblas, Dobeles, Jelgavas, Kārsavas un Zilupes novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, un spilgti sarkans tonis aizstāts ar vidēji sarkanu. Tiesa, visur, izņemot Ciblas novadu, saslimstība ir tieši zem 2‰ (>1,9‰), un mazāk spilgts tonis atbilst, piemēram, 38 saslimušiem Dobeles novadā un 43 Jelgavas novadā, kas ir daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

• Brocēnu un Grobiņas novadā pēc nedēļas pārtraukuma jauni saslimušie, ar to dzeltena vietā sarkans;
• Aizputes novadā saslimis vairāk nekā viens, tāpēc novads vairs ne gaiši, bet vidēji sarkans;
• Babītes, Dagdas, Jēkabpils un Varakļānu novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā, attiecīgi tie pārkrāsoti no vidēji sarkana spilgti sarkani. Straujš sprādziens ir Dagdas novadā kur vienā dienā atklāts 18 saslimušo un nedēļas saslimstība vairāk nekā dubultojusies no 1,7‰ līdz 4,1‰, tātad augusi par 2,4‰. Ātrumā neatrodu cēloņa vai mājiena par to.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 16. decembrī

Šodienas 1023 ir acīmredzams rekords, kas gan pārsniedz simboliski svarīgo tūkstoti, gan jūtami pārspēj 712 priekš nedēļas 9. decembrī, gan paceļ nedēļas caurmēru līdz nebijušiem 668, gan apliecina patiesību, ka problēmas aug līdz izmēram, kāds nepieciešams, lai tās atzītu. Diemžēl, cik var noprast no ziņu druskām un mājieniem par oficiālo mūsu veselības sargu rītdienas lēmumiem, ticamākais iznākums būs nevis beidzot nopietna problēmas atzīšana, bet joprojām jojo tirināšana (kļūst sliktāk, pastiprinām ierobežojumus, kļūst labāk, mīkstinām un atceļam).

Par spīti rekordam izplatības kartē krāsas maiņu ir vienādā skaitā uz labu un uz ļaunu. Uz labu:

• Naukšēnu novadā maza saslimušo skaita dēļ precīzs to skaits tika slēpts, bet nu kļuvis skaidrs, ka vismaz vienu inkubācijas periodu, divi nedēļas, slimnieku nav bijis. Tāpēc sarkanas krāsas un jautājuma zīmes vietā zaļa;
• Vaiņodes novadā jaunākā saslimšana arī aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu pagātnē, attiecīgi dzeltens aizstāts ar zaļu;
• Grobiņas un Brocēnu novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, un sarkani toņi pārkrāsoti par dzeltenu krāsu;
• Jaunpiebalgas novadā maza saslimušo skaita dēļ precīzu to skaitu slēpj, tak šodien neskaidrības intervalls vairs neiesniedzas spilgti sarkanā krāsā, bet vidēji sarkanā;
• Gaŗkalnes, Jaunpils un Viesītes novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ nedēļā, tāpēc novadi vairs ne spilgti, bet vidēji sarkani.

Uz ļaunu:

• Kocēnu novadā saslimis vairāk nekā viens iedzīvotājs, un novads bija jāpārkrāso no gaiši sarkana vidēji sarkans;
• padaudz novadu — turklāt nebūt ne mazi — pārgājuši no vidēji sarkanas krāsas spilgti sarkanā uzliesmojumā. Proti, Babītes, Bauskas, Dobeles, Kārsavas, Ogres un Preiļu.

Bet kā pārkrāsojumi var būt līdzsvarā, ja valstī jauns rekords? Saslimstība augusi pašvaldībās, kur nav bijis krāsas maiņas. Vistrakāk — Daugavpilī, bet arī Ventspilī:

1. Daugavpilī nedēļas saslimstība augusi par 1,66‰, un pēdējā dienā atklāts 214 (!) jaunu slimnieku. Pilsētas mājaslapā ziņo par pansionātu un perēkļa slēpšanu tajā;
2. Bauskas novadā +1,60‰, +42;
3. Rucavas novadā +1,38‰, +4;
4. Raunas novadā +1,32‰, +4;
5. Ventspilī +1,03‰, +45. Pilsētas mājaslapā ziņo par atkārtotu testēšanu “Selgas” pansionātā.

Rekords pamudināja apskatīties, kur šobrīd smagākais stāvoklis:

1. Aglonas novadā 12,6‰ nedēļā;
2. Viļēnu novadā 11,8‰;
3. Neretas novadā 9,7‰;
4. Daugavpilī 8,4‰;
5. Aknīstes novadā 8,3‰;
6. Ozolnieku novadā 7,1‰;
7. Rucavas novadā 4,8‰;
8. Ilūkstes novadā 3,9‰;
9. Jēkabpilī 3,9‰;
10. Rēzeknē 3,7‰.

Pretējā pusē kartē redzamie trīs zaļie novadi, no kuŗiem lielākais ir Vaiņodes. Vēl apskatījos, kur visvairāk un kur vismazāk saslimušo kopš sērgas sākuma. Visvairāk Aknīstes novadā, 5,67%, lielā mērā psīchoneiroloģiskā slimnīca. Turklāt procenti sakrājušies tikai pēdējā laikā, nepārtraukti degot kopš oktobŗa beigām. Vismazāk Skrundas novadā: 0,13%. Laimīga nejaušība novadam un pilsētai ar dzīvu satiksmi.

140 vārdu: tu vari izvēlēties rīcību, bet nevari izvēlēties sekas

Decembŗa pirmā puse diemžēl ir piemērs, ka tu vari izvēlēties savu rīcību, bet nevari izvēlēties tās sekas. Oficiālie mūsu veselības sargi arvien izvēlējušies pret Ķīnas vīrusu cīnīties pārāk vēlu un pārāk vāji, un tādas rīcības sekas redzamas blakus attēlā. Turklāt nav tā, ka Viņķele&Co nezinātu, kas jādara, lai Latvijas iedzīvotāji, kuŗu veselība uzticēta, nesaslimtu un neietu bojā. Zina, taču veselības sargu ieskatā svarīgākas ir citas lietas. Tāpēc decembŗa pirmās puses kronika ir tāda:

• pirmās divās dienās bojā gājušo skaits dubulti pārsniedza smagākā pavasaŗa mēneša aprīļa kopskaitu;
• pirmās trīs dienās bojā gājušo skaits sasniedza visa sērgas pavasaŗa cēliena kopskaitu;
• pirmās trīspadsmit dienās bojā gājušo skaits pārsniedza novembŗa kopskaitu.
• 13. decembrī gāja bojā 25. Salīdzinot ar nāves cēloņu dienas caurmēru, vairāk upuŗu ir tikai asinsrites slimībām.

Bez tam, aizlaižot epidēmiju par tālu, veselības aprūpe nespēj pienācīgi ārstēt visus slimniekus, un mirstība aug.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 15. decembrī

Šodienas 587 ir tikpat, cik priekš nedēļas 8. decembrī (584), un nedēļas caurmērs (624) nav diži mainījies ne pret vakardienu, ne nedēļu iepriekš (-1,1%). Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu nebūs daudz, un tās būs līdzsvarā starp pasliktināšanos un uzlabošanos. Tomēr gadījies, ka daudz vairāk pārkrāsojumu ir uz ļaunu. Uz labu tikai viens: Grobiņas novadā saslimušo skaits krities līdz 1 nedēļā, tāpēc novads vairs ne vidēji, bet gaiši sarkans. Uz ļaunu vairāk:

• Naukšēnu novadā ilgāku laiku nebija sērgas, bet nu atkal ir, attiecīgi novads zaļa vietā sarkans;
• Vecpiebalgas novadā sērgas nebija nedēļu, taču atkal kāds saslimis, tādējādi dzeltena krāsa nomainīta pret sarkanu;
• Jaunpils, Nīcas, Rundāles un Salacgrīvas novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā un ar to pārgājusi no vidēji sarkana spilgti sarkanā.

Atsevišķi var pieminēt Viesītes novadu, kur 7 saslimušie nedēļā pret precīzi 3500 iedzīvotājiem (Centrālās statistikas pārvaldes gada sākuma skaitlis) ir precīzi 2‰. Taču pa gadu iedzīvotāju skaits samazinājies (pēc PMLP ziņām, par 35 pirmā pusgadā), tāpēc atstāju spilgti sarkanu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 14. decembrī

Šodienas 210 ir tikpat, cik bija priekš nedēļas (207), tāpēc nedēļas caurmērs nav diez cik mainījies, salīdzinot ar vakardienu. Toties pa nedēļu tas mazliet samazinājies no 635 līdz 624 (-1,8%).

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu nebūs daudz un tās būs līdzsvarā starp pasliktināšanos un uzlabošanos. Tā arī noticis, turklāt neatceros, kad bijis tik maz krāsas maiņu, katrā virzienā tik viena.

Uz labu: Nīcas novadā viesta kārtība saslimstības skaitļos un vairs nav neskaidrības intervalla, kas iesniegtos spilgti sarkanā krāsā. Tā vietā korekts saslimušo skaits un vidēji sarkans tonis.

Uz ļaunu visai nepatīkama vēsts: Tukuma novadā nedēļā atklāti 69 jauni slimnieki, no tiem 19 pēdējā dienā. Ar to novads pārgājis no vidēji sarkana spilgti sarkanā krāsā. Jaunākās ziņas, ko ātrumā var sasēņot, ir nedēļu vecas par perēkli Jaunsātu pagasta Ķīšu pansionātā.

Tas arī viss.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 13. decembrī

Šodienas 629 ir jūtami vairāk nekā 526 priekš nedēļas 6. decembrī, tāpēc nedēļas caurmērs, salīdzinot ar vakardienu, pakāpies no 608 līdz 623. Toties salīdzinot ar nedēļu iepriekš, caurmērs ir tāds pats: +0,6%. Varētu domāt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs vairāk pasliktināšanās virzienā, taču īstenībā gadījies pretēji. Uzlabojumi:

• Mērsraga novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, tāpēc novads pārkrāsots no sarkana dzeltens;
• vairākos novados saslimstība samazinājusies zem 2‰ nedēļā — Aizkraukles, Balvu, Salacgrīvas un Varakļānu. Novadi attiecīgi no spilgti sarkana vidēji sarkani, tak arī 12 nedēļā Salacgrīvas novadā, 15 Aizkrauklē un 21 Balvu novadā ir daudz par daudz.

Uz ļaunu tik viena krāsas maiņa: Limbažu novads iededzies no vidēji sarkana līdz spilgti sarkanam. Novada mājaslapā ziņo par Umurgas pansionātu.

Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 12. decembrī

Par stāvokli kopumā izteicos, tagad par pašvaldībām. Tā kā nedēļas caurmērs, salīdzinot ar vakardienu, samazinājies, varētu gaidīt, ka izplatības kartē krāsas maiņu būs vairāk uz labu. Īstenībā maiņu gadījies maz, un lielākā daļa pasliktinājumi. Bet vispirms uzlabojumi:

• Naukšēnu novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu, divi nedēļas, pagātnē, attiecīgi novads pārkrāsots no sarkana zaļš;
• Krustpils novadā kopš Jaunāsmuižas pansionāta masu testēšanas pagājusi nedēļa, tāpēc novadā “tikai” 34 nedēļā un “tikai” spilgti sarkana krāsa.

Uz ļaunu:

• Amatas novadā pēc nedēļas pārtraukuma atkal kāds saslimis, un novadam mainīta krāsa no dzeltenas uz sarkanu;
• par Nīcas novadu data.gov.lv tabulā neiespējami skaitļi. Pieņemot tikai vienu kļūdu, neskaidrības intervalls iesniedzies no vidēji sarkana spilgti sarkanā līmenī;
• Aizkraukles un Carnikavas novadā saslimstība pārsniegusi 2‰, attiecīgi novadi vidēji sarkana vietā spilgti sarkani.