Archaiologs


Izstāstīšu patiesu Ziemassvētku stāstu.

Šovakar sešgadniekam bērnudārzā Ziemassvētku sarīkojums. Atnāk rūķis un bērniem vaicā, par ko viņi gribētu kļūt, kad izaugs lieli. Mūsējais nosēdies vienā malā un gadās pirmais, kam jāatbild. “Arheologs.” Sanākušie vecāki viegli nosmīkņā par tik nopietnu atbildi. Pēc kādas meitenes vai meitenēm nākamais zēns atbild: “Arheologs.” Un tā visi zēni, sanākušo sajūsmai ar katru reizi augot.

Pēc kāda laika rūķis sāk dalīt dāvanas. Lai saņemtu, bērniem kaut kas jāizdara. Mūsējais piesakās uzdot rūķim mīklu. Labi. “Pilna māja cilvēku. Kas atnāk, atpakaļ vairs neiznāk.” Padomāju, izdomāju — mute, zobi, ēdamais un dzeŗamais. Bet rūķis nespēj uzminēt, arī priekšā teicēji ne. Mēģina visādi: “Bērnudārzs, vai?” bet nevar uzminēt. Beigās padodas. Sešgadnieks lepni paziņo: “Kapsēta!”

Jā, archaiologs. Vecāki kratās smieklos.

Drīz pēc tam kāda meitene nevar izdomāt sev pārbaudījumu dāvanas saņemšanai. Roku paceļ atnākušais mūsējais deviņgadnieks. Rūķis laipni dod vārdu. Deviņgadnieks piedāvā, ka viņš meitenei un rūķim uzdos mīklu. Labi, piekrīt. “Kas to taisa, tam to nevajag. Kas to pērk, tam tas neder. Kam tas ir, tas to nezina.” Es zinu atbildi un sāku klusi kratīties smieklos. Ne rūķis, ne meitene, ne citi nespēj uzminēt un padodas. “Zārks!”

Zāle rēc. Priekškars.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: