Kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu, 2. daļa


Sensenos laikos, kad saslimstība ar Ķīnas vīrusu bija divreiz zemāka nekā tagad, tas ir, 9. oktobrī, dalījos savos secinājumos, kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu. Nu pienācis laiks toreiz pausto papildināt un precīzēt. Lielākais paldies par to Inārai Randerei, kas pievērsa uzmanību nesenai Ugas Dumpja intervijai “Tvnetā”.

Izlasīju. Lielum lielai daļai var piekrist. Tiesa, pašā sākumā ironisku smaidu izvilināja, ka 21. oktobrī iespiestā intervijā Dumpis uzsveŗ — maskas esot uz noteiktu laiku. Jo 23. oktobrī valdība izlēma, ka uz nenoteiktu. Jāatzīst, klusu prieku viesa, ka galvenais infektologs atkārto, ko esmu teicis mēnešiem. Vispirms, ka saimniecību posta nevis ierobežojumi cīņā pret Ķīnas vīrusu, bet pati sērga un pārāk vāja cīņa pret to:

Svarīgākais ir saprast, ka Covid-19 epidēmijas ierobežošana nodrošina ekonomisku attīstību. Pasaules valstīs, kur epidēmija tiek kontrolēta, iet labāk. Ir šie uzskati, ka par daudz te kaut ko aizver. Ja kaut ko atvērs vaļā, tas nekādā veidā to labklājību neveicinās.

Otrkārt un svarīgāk, kas darāms, lai tiktu vaļā no Ķīnas vīrusa:

Valstis, kuras sekmīgi, pilnībā tiek galā ar epidēmiju, – bloķē robežas. Nevar pilnīgi bloķēt, bet praktiski ierobežo cilvēku kustību pāri robežām. Un, ja cilvēki ierodas, tad viņi tiek ievietoti pašizolācijā, ievērojot stingrus noteikumus. Runa ir par Jaunzēlandi, Austrāliju, Taivānu, Dienvidkoreju, lielā mērā arī par Japānu. Tātad praktiski pārtrauc kustību pār robežām. Un tas strādā. .. Ir jāsaprot, ka neviens īsti netiek galā ar šo problēmu, izņemot tos, kas slēdz robežas, vai Ķīnu, kas slēdz pilsētas.

Un te sekoja baisākais. Jo nule citētam ir turpinājums:

Eiropas Savienībā savukārt ir tāds politisks lēmums, ka robežas noslēgt nevar. Līdz ar to infekcijas likvidēšana nav iespējama.

Vai sapratāt?! Nav tā, ka oficiālie mūsu veselības sargi (ne Dumpis vien, jo minētais nav nekāda slepenzinātne un notiek informācijas aprite) dara aplamības tāpēc, ka neizprot, kas un kāpēc jādara, lai uzveiktu sērgu. Nē, Viņķele, Kariņš, Dumpis un citi saprot gan, kas darāms — un tīši atteikušies to darīt. Jo viņu ieskatā 250 saslimušo dienā, vairāk nekā 100 slimnīcā, desmitiem un arvien vairāk rolandu tjarvju un lieņu liepu ir tikai pieļaujamas neērtības, salīdzinot ar šausmām, kādas būtu nonākšana jaunā normālā stāvoklī: brīva iekšzemes dzīve bez sērgas un bez ierobežojumiem, ko sargā vīrusa ievazāšanai slēgtas robežas. Jo viņiem cilvēku veselība un dzīvība ir pieņemama maksa par kalpošanu atvērtu robežu ideoloģijai. Un tas ir baisākais.

Izmantojot pirmā daļā minēto iedalījumu muļķos, līberāļos un gļēvuļos, pēc Dumpja intervijas jāsecina, ka oficiālo mūsu veselības sargu rīcība vairāk balstās līberālismā, nekā muļķībā. Bet ko darīt mums, kam tas viss jācieš? Tā kā pienācīgas rīcības trūkuma pamatā nav nezināšana, nav jēgas skaidrot, kas un kāpēc darāms — viņi to zina. Tā kā rīcības pamatā ir nevis epidēmioloģiski, bet polītiski apsvērumi, epidēmioloģiski postošas rīcības maiņai nepieciešams polītisks spiediens. Labāk negaidīt, kad par to parūpēsies sērga.

3 komentāri to “Kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu, 2. daļa”

  1. Viss ir atkarīgs no skatu punkta Says:

    Autors domā, ka viņš dzīvo Latvijā, kaut īstenībā valsts kurā viņš dzīvo ir Eiropas Savienība.
    Autors domā, ka cieš rīdzinieki(un viņš tajā skaitā), bet es domāju ka tie kas cieš ir pārējā Latvija – man nebūtu nekādu problēmu, ja Rīgā ieviestu komandantstundu un pārējā Latvijā visi varētu dzīvot normālu dzīvi… 😉

    Nosauktās valstis atrodas uz salām un tur var kontrolēt nokļūšanu un izkļūšanu. Latvijai ir sauszemes robeža ar 3 kaimiņvalstīm un citām ES valstīm šī robeža nav tik izteikta un arī Latvijā ir normāli doties uz veikalu Lietuvā. Tā kā es esmu dzīvojis pierobežā, man diez vai būtu saprotams autora piedāvājums piespiest pielāgoties cilvēkus, kuri nevar nedoties uz veikalu pāri robežai, lai autors varētu turpināt savu dzīvi bez pielāgošanās, kaut galvenais izplatības perēklis – RIX atrodas Rīgā, nevis tajā pierobežas veikalā.

    Man radiniekiem bija normāli apciemot radiniekus Jaunzēlandē reizi 5 gados vai pat retāk – nezinu vai tā būtu normāla prasība neatgriezties tik ilgi Latvijā tiem, kas dodas uz darbu citā ES valstī. Tās visas idejas ir labas no tā skatu punkta, kur cilvēkam jau ir Latvijā darbs, un kur būtu domāts par to lai cilvēkiem nebūtu iemesla izbraukt no valsts, bet pilnīgi nereāls piedāvājums citiem. Šeit vēl ir tā problēma, ka autors laikam ir norakstījis pārējos, kā zombiju apokalipsē, bet man kā šo vīrusu izslimojušajam nav saprotami ierobežojumi – kāpēc man vēl būtu jāierobežo sava kustība, ja mani šis vīruss vairs neapdraud. Es valkāju maskas tur kur likums un loģika liek to darīt lai pasargātu pārējos, bet šie ierobežojumi mani gan vairs nepasargā un šādu cilvēku skaits pieaug un pieaugs.
    Tā ka ja jums ir bail iet laukā, jo negribas saķert šo vīrusu, tad tupiet mājās vai velciet aizsarglīdzekļus, bet es domāju, ka vairumam sāpju slieksnis ir 1 gads lai ierobežotu savu pārvietošanos, kur tos var salīdzināt ar labprātīgiem cietumniekiem un diez vai cilvēki vēlēsies ierobežojumus nākamajā vasarā un nākamajā pavasarī lielais vairums būs ar mieru inficēties un pārslimot šo vīrusu(īpaši ņemot vērā histēriju ar neuzticēšanos vakcīnām), ja tas garantēs viņiem tiesības ceļot un atpūsties – kā tas jau bija citu pandēmiju laikā(pirms ~100 gadiem), ASV kur lai tiktu darbā vajadzēja apliecinājumu par to ka izslimojuši un ieguvuši imunitāti.

    Par to ekonomisko attīstību – ES un arī ASV ir negatīva tirdzniecības bilance ar Ķīnu, un tām ir arī negatīva bilance ar nosauktajām valstīm, tāpēc apgalvot ka ir kaut kāda saikne ar vīrusu ir neizpratne par to kas notiek. Eiropa un ASV jau pirms pandēmijas dzīvoja ekonomiskās krīzes priekšnojautās un šī jaunā situācija padziļināja jau esošās problēmas. Piemēram, dēļ uzvaras gājiena no netflix un citām strīmošanas platformām kinoteātri tika slēgti ciet jau pirms vīrusa, un šie ierobežojumi, kad cilvēkiem nebija atļauts apmeklēt kinoteātrus bija pēdējā zārka nagla, un ja nebūtu pandēmija tad daļa no tiem tiktu slēgti jau tuvāko 6 mēnešu vai gada laikā – īpaši tāpēc, ka nbeilgi pirms pandēmijas jau tika slēgti pārsimsts konoteātri – ne jau tāpēc, ka viņi spētu prognozēt šo nākotni.

    Nevis dēļ pandēmijas, bet galvenokārt dēļ ASV sancijām, kas tika sāktas pirms pandēmijas, no Ķīnas tiek pārceltas firmas un pēdējie iemesli bija nevis dēļ pandēmijas, bet gan dēļ agresīvās kaŗa retorikas un demokrātijas apspiešanas un citām problēmām Ķīnā, jo pašā ASV mainījās attieksme pret Ķīnu un tāpēc no tās mūk ārzemju uzņēmumi un šī situācijas eskalācija turpinās uz Ķīnas un ASV kaŗu. Neredzu nekādu atšķirību no tā vai rūpnīca atrodas Vjetnamā vai Taivānā vai Ķīnā vai tur ir vai nav pandēmija un vai tur eksistē drakoniski likumi pandēmijas apkarošanai vai nē, jo tie ir citi procesi, kas notiek paralēli esošajiem un kuriem ir maz sakara ar pandēmijas izplatību.

  2. Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 25. oktobrī | Mans zelts ir mana tauta Says:

    […] Viss ir atkarīgs no… ziņā Kāpēc oficiālie mūsu veselības… […]

  3. Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 4. novembrī | Mans zelts ir mana tauta Says:

    […] Ķīnas vīrusa izplatī… ziņā Kāpēc oficiālie mūsu veselības… […]


Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.