Kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu


Šis raksts bija izdomāts pavasarī. Palika nepublicēts. Jo ticēju labajam cilvēkā. Ka oficiālie mūsu veselības sargi vismaz tik daudz cīnīsies pret Ķīnas vīrusu, ka 100 dienā nesasniegs. Tāpēc ieliku virtuālā atvilktnē. Ar virtuālu piezīmi: “Atvērt, ja 100 dienā.” Cerams, nekad. Diemžēl — šodien.

Tātad: kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu? Viena un visiem vienāda cēloņa nav. Taču ir daži kopīgi cēloņi, kas katram apvienojušies individuālā, precīzi nenosakāmā attiecībā:

  • muļķi;
  • līberāļi;
  • gļēvuļi.

Tagad par cēloņiem sīkāk.

1. Muļķi nav jāsaprot tā, ka es tagad te lamātos. Bet tā, ka cilvēks, ja dara ko aplami, ir muļķis vai maita. (Jāatzīst, reizēm dzīvē arī es esmu bijis muļķis.) Attiecībā uz Ķīnas vīrusu pavasarī domāju, ka muļķība visspilgtāk un visbīstamāk izpaužas divēji:

1.1. neizprot eksponenciālus procesus. Neizprot, ka pieticīgai virknei 1-2-4-8 (visi <10, pieaugums nieka +7) tūlīt pēc tam tikpat ilgā laikā seko 16-32-64-128. Diemžēl Ķīnas vīruss ir eksponenciāls, pašvairojošs apdraudējums. Pārvēršot vieglā valodā: gadījums, gadījums, perēklis, perēklis, BLĪKŠ!! Attiecīgi neizprot, ka pret sērgu jāvēršas, cik agri un stingri var. Patstāvīgai lasīšanai par šo iesaku leģendu par šacha izgudrotāja apbalvošanu ar 1 graudu uz pirmā šacha galdiņa lauciņa, 2 graudiem uz otrā, 4 graudiem uz trešā, 8 uz ceturtā utt.;

1.2. neizprot piesardzības principu. Tas ir, cīnoties pret eksponenciālu, pašvairojošu apdraudējumu, neskaidrības apstākļos jāpieņem bīstamākā iespēja un jārīkojas atbilstīgi tai. Nav zināms, vai maskas palīdz? Valkājam, līdz pierāda pretējo. Nav zināms, vai izplatās aerosolā? Pieņemam, ka izplatās, vēdinām un citādi sargājamies, līdz pierāda pretējo. Nav zināms, vai bez simptomiem var aplipināt? Pieņemam, ka var, un ievērojam karantīnu, līdz pierāda pretējo. To neizprotot, neizprot arī, ka pierādījumu trūkums nav trūkuma pierādījums.

Šobrīd redzams, ka muļķība ir vēl smagāka:

1.3. negrib vai nespēj mācīties no savām un citu kļūdām. Kopš pavasaŗa sakrājies pietiekami Latvijas un citu valstu pieredzes, lai neatkārtotu kļūdas. Pavasarī turēja robežu vaļā sērgas ievazāšanai — varētu domāt, otrreiz negribēs. Bet nē, gribēja gan un grib, un tur joprojām. Pat neizprotot panākumu cēloņus, var vienkārši sekot vislabākiem paraugiem, tādiem kā Taivana, Jaunzēlande, Mongolija — bet nē. Līdz jāņiem gāja bojā 30 slimnieku, varētu domāt, ka negribēs šo skaitu vairot, bet nē;

1.4. neizprot ne tikai eksponenciālus procesus, bet pat reizināšanu ar nulli. Proti, nulle ir vienīgais skaitlis, ar ko reizinot iznākums paliek tā pati nulle. Attiecībā uz Ķīnas vīrusu tas nozīmē, ka nedrīkst atstāt zemē mazliet sērgas. Dzēšot ugunsgrēku, nedrīkst atstāt vienā istabā mazliet degam. Jo tad pēc atslābšanas, kad lipība (cik citu caurmērā aplipina viens slimnieks) pārsniegs 1, sērga atkal savairosies. Sērga ir jāizskauž, un tad iekšzemes dzīvē nevajadzēs ne masku, ne divu metru, ne kā. Ja ir nulle slimnieku, lai lipība ir 2 vai 4, nekas slikts nenotiks.

2. Atšķirībā no muļķiem, kas neizprot, kā pasargāties no sērgas un kā to uzveikt, ultralīberāļu ieskatā to nevajag darīt. Jo līberālisms tiktāl izēdis smadzenes, ka kļuvis pārāks par veselību un dzīvību:

2.1. robežu pastāvēšana un ievērošana veicina nācionālismu un tautas savpatību, tāpēc robežas jātur vaļā arī lipīgām nāvīgām slimībām;

2.2. tā kā līberālisma pamatā ir baudkāre un tūlītēja un neaprobežota tās apmierināšana, ērtības šobrīd netraucēti braukt uz ārzemēm un atpakaļ un neapvaldīti uzvesties iekšzemē ir pārākas par to, kas pēc mēneša notiks ar citiem cilvēkiem vai pat pašu.

3. Gļēvuļi varbūt saprot, kas darāms, un varbūt to gribētu… Taču neuzdrošinās nekā liela darīt, jo neuztveŗ sevi par neatkarīgas valsts amatpersonām, kas brīvi rīkojas savu iedzīvotāju labā, bet skrūvītēm, kam jāgaida priekšniecības (Pasaules veselības organizācija, ES, ES Slimību profilakses un kontroles centrs utt.) pavēle vai vismaz atļauja. Pasaules veselības organizācija ilgi ieteica nekādi neierobežot cilvēku ceļošanu — neierobežojam. ES greizi skatās uz robežkontroli — neieviešam. Pakaļa piesegta. Vēl var cienīgi attaisnot vilcināšanos ar vēlmi pēc zinātnē un pierādījumos balstītas rīcības.

Līdz šim atturīgi rakstīju “oficiālie mūsu veselības sargi”. Bet vai zināmi konkrēti uzvārdi? Un vai runa par polītiskiem lēmējiem, vai veselības aprūpes amatpersonām? Jā, ir, un gan-gan. Jo lēmumus pieņem polītiski lēmēji, bet viņi teic, ka seko epidēmiologu norādījumiem, un epidēmiologi to neapstrīd. Tāpēc lai iet pēc 2+2 principa: Viņķelei un Kariņam, Dumpim un Perevoščikovam bija visas iespējas rīkoties, lai nenonāktu līdz 100 dienā. Bet viņi izvēlējās novest mūs ij līdz 100 dienā, ij tam, kas vēl būs.

2 Atbildes to “Kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu”

  1. Anonymous Says:

    Dati parāda, ka bažas par <> nāvīgumu daudzkārt pārspīlētas. Autoram iesaku beigt pūst <> un globalizātoru stabulē izplatot paniku. Labākais risinājums ir pieņemt covid kā faktu, cik tas iespējams distancēt riska grupu ļaudis un pārējiem — netraucēt dzīvot un strādāt, asimptomātiski kā nekā! Vai saproti cik liela ir covid muļķošanās slēptā cena un ka nevar dēļ tik maza riska gadiem ilgi normālo dzīvi padarīt neiespējamu (pēc loģikas, hidden agenda un compliance training jau cits stāsts)?

  2. slims Says:

    Ne visai saprotu loģiku par vīrusa pilnīgu iznīdēšanu – ja vīruss izplatās eksponenciāli, tad vīrusa izplatība ir nenovēršama un sasniegs visus – agrāk vai vēlāk un saukt visus minētajos epitetos ir neizpratne par visu situāciju un virusoloģiju.
    Perēkļa iznīcināšanai Latvijā un 0 gadījumu skaita panākšanai nav jābūt mērķim, jo pasaule ir globāla un cilvēki nevar nepārvietoties – mērķim ir jābūt lai šis vīruss nenoslogo slimnīcas un lai šī vīrusa ārstēšanai neaiziet visi resursi. Varbūt izklausīsies skarbi, bet vislabākās zāles pret šo vīrusu ir dabiskā izlase. Ne tādā veidā kā Zviedrijā, kad pilnīgi jaunam vīrusam ir pieeja visiem, bet ar reģionālajiem ierobežojumiem un lai katrs sargājas kā spēj – galvenais ir apziņa, ka šis vīruss skars visus, bet pārējos ne tik traki kā pirmos.

    Šis vīruss nav gripa, jo slimot ar covid var ilgi. Neviens grafiks neņem vērā to cik daudzi no šiem cilvēkiem ir ilgstoši slimojošie – pilnīgi iespējams, ka visi kopš marta beigām saslimušie vēl joprojām ir ar covid simptomiem un attiecīgi arī ir covid izplatītāji. Manā gadījumā marta beigās bija gan ožas pazušanas gan reibonis gan slikta dūša, gan pazuda ēstgriba pāris dienas un tagad tikai oktobrī ir jauni simptomi ar garšas un ožas izmaiņām. Tā ka visi šie ieteikumi par vīrusa ierobežošanu ir pupu mizas, izņemot, ja sāk karantīnēt visus kuriem ir kaut minimāli simptomi(un kuri neuzrādās, bet tos zin tikai saslimušie) vismaz uz gadu(jo manā gadījumā šis covid ilgst jau 6 mēnešus, bet sadzīvot var). Kaut kāda loģika būtu ja sadalītu Latviju zonās, kur vienās teritorijās atļautu dzīvot tikai veselajiem vai ar simptomiem.


Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: