Lieliskajā vesture.dodies.lv attālināju reljefa slāni, līdz ekrānā ietilpa visa Latvija, un kārtējo reizi ieraudzīju to. Lielāko Latvijas ugunskrustu. Jo ar redzes atmiņu mēdz būt tā, ka, reiz kādu lietu ieraudzījis, tu vairs nespēj to nesaskatīt. Studiju sākumā kāds ar ģeomorfoloģiju (zinātne par reljefa formām) saistīts pasniedzējs ierādīja Latvijas reljefa kartē ugunskrustu, un nu jau gadu desmitus nespēju to vairs neredzēt. Tiesa, jāatzīst, ka šis Latvijas reljefa veidojums ir tik izteikts, ka redzams gan pagalam vienkāršā 4. klases dabasmācības kartē, kur augstumlīknes ir pa 50 metriem, gan ultraprecīzā pavadoņu 40 cm reljefa modelī. Redzat?


Ja paša spēkiem tomēr neizdevās, tad, lūdzu, te būs:

Jā, viens zars nav līdz galam, bet ko jūs gribējāt — precīzu apveidu Daugavgrīvas cietoksni, vai? Toties tagad gan jau arī jūs nespēsit vairs nesaskatīt. Kā tāds varens ugunskrusts radies? Ģeomorfoloģija var atbildēt: tā snaikstījušās ledāja mēles un mēlītes.