Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 4. janvārī

Šodienas 621 ir vairāk nekā simts klāt 508 priekš nedēļas 28. decembrī. Nedēļas caurmērs ar to sasniedzis jaunu epidēmijas rekordu: 897.

Skatoties skaitļus un rēķinot, pēdējā laikā bija iespaids, ka Rīgas īpatsvars kļuvis mazāks nekā iepriekš. Tāpat manīju, ka Latvijā ir arvien jauni rekordi, bet Rīgā ne. Šodien beidzot precīzi parēķināju Rīgas īpatsvaru. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2020. gada sākuma skaitļiem (jaunāku CSP nav), Rīgā priekš gada dzīvoja 32,9% Latvijas iedzīvotāju. Vēl 23. decembrī Rīgas īpatsvars nedēļā atklāto slimnieku skaitā bija 38,9%. Bet kopš 31. decembŗa nedēļas līmenis Rīgā zemāks par pārējo Latviju. Šodien Rīgas īpatsvars bija 29,7%. Iepriekšējo reizi tik zemu Rīga bija 10. oktobrī, kad notika sprādzieni dažās pašvaldībās un kad es tieši uztaisīju savu pirmo sērgas izplatības karti. Lūk, Rīgas grafiks:

Bet par spīti jaunam nedēļas rekordam pārējā Latvijā izplatības kartē krāsas maiņas gadījušās puslīdz vienlīdz uz labu un uz ļaunu. Vispirms uzlabojumi:

• Alojas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu, divi nedēļas, pagātnē, tāpēc novads pārkrāsots no dzeltena zaļš;
• Alsungas un Līgatnes novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi nedēļu pagātnē, attiecīgi tie vairs ne sarkani, bet dzelteni;
• Jaunpils un Lielvārdes novadā slimnieku skaits sarucis zem 2‰ nedēļā, un spilgti sarkans tonis nomainīts ar vidēji sarkanu. Tiesa, arī 4 nedēļā Jaunpils novadā un 18 Lielvārdes novadā ir daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

• Rundāles novadā pēc nedēļas pārtraukuma atklāti jauni slimnieki, tāpēc dzeltenas krāsas vietā sarkana;
• Jaunpiebalgas novadam maza saslimušo skaita dēļ precīzus datus slēpj, taču neskaidrības intervalls šodien iesniedzies no vidēji sarkana spilgti sarkanā līmenī;
• Liepājā un Krimuldas novadā saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā, attiecīgi vidēji sarkana krāsa aizstāta ar spilgti sarkanu.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

1. Lubānas novadā saslimušas 16,8‰ iedzīvotāju nedēļā;
2. Ropažu novadā 12,3‰;
3. Aknīstes novadā 10,7‰;
4. Rēzeknē 9,2‰;
5. Jēkabpilī 8,5‰;
6. Talsu novadā 7,6‰;
7. Ādažu novadā 7,4‰ (9↑);
8. Kokneses novadā 7,1‰ (1↓);
9. Preiļu novadā 6,5‰ (1↓);
10. Jēkabpils novadā 6,5‰.

Lielākais pieaugums dienā (>1‰):

Nr.	Novads	Jauni slimnieki	Nedēļas saslimstība vakar (‰)	Nedēļas saslimstība šodien (‰)	Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1.	Ādažu	24	5,4	7,4	2,0
2.	Kārsavas	7	2,3	3,5	1,2
3.	Vārkavas	2	5,0	6,1	1,1

 

Decembris: jauni draudi, tā pati bezrūpība

Mēneša atskatu sākšu ar divām kartēm un diviem grafikiem.

Novembŗa atskatu beidzu skeptiski: visa šīgada pieredze mudina domāt, ka mēneša beigu rosība (“Draugi, nav labi”) nenesīs tādus Latvijas oficiālo veselības sargu lēmumus, kas panāks pienācīgu sērgas dilšanu decembrī. Diemžēl tā arī noticis. Karte no vidēji sarkana kļuvusi vairāk spilgti sarkana (pašvaldību samērs 63:50), grafikā līkne augusi, un joprojām strauji aug sērgā bojā gājušo skaits, kuŗi būtu varējuši dzīvot gadiem dzīvot, ja ne mūsu veselības sargu apņemšanās vērtēt mūsu veselību un dzīvību par otršķirīgu, salīdzinot ar kalpošanu atvērtu robežu elkdievībai. Skaitļos aina tāda:

• decembrī 23,8 tk jaunu slimnieku — 58% no visiem pa gadu saslimušiem;
• dienas virsotne augusi no 898 līdz 1861, nedēļas caurmērs no 548 līdz 879, nav redzams, ka būtu sākusies lejupslīde;
• vienlaikus slimnieku skaits slimnīcās audzis no 534 līdz 999;
• 429 bojā gājuši — 68% no visiem sērgas upuŗiem pa gadu.

It kā ar to nebūtu gana, decembŗa beigās kļuva skaidrs (skatīt G punktu), ka mūsu oficiālie veselības sargi negrasās nopietni sargāt Latviju no jaunā, bīstamākā vīrusa celma.

It kā ar to nebūtu gana, vēl decembŗa beigās sāka mākt smagas bažas, ka veselības sargi, kuŗi pasludinājuši poti par dievu no mašīnas, kas paveiks to, ko paši nav gribējuši darīt, nebūt nav nadzīgi to drīz un plaši ieviest.