Ķīnas vīrusa izplatība Latvijas pašvaldībās 29. janvārī

Šodienas 931 ir vairāk nekā 876 priekš nedēļas 22. janvārī. Nedēļas caurmērs audzis trīs dienas pēc kārtas, bet nedēļas mērogā saglabājis 3,3% samazinājumu. Tāds brīdis, ka Jānis Hermanis raksta: “Krīt, kāpj vai stāv uz vietas — to lai katrs pats izvērtē pēc saviem ieskatiem.”

Varētu gaidīt, ka izplatības kartē vairāk krāsas maiņu būs uz ļaunu, un tā arī noticis. Bet vispirms uzlabojumi: Krāslavas, Madonas, Riebiņu, Stopiņu un Viļēnu novadā saslimstība sarukusi zem 2‰ iedzīvotāju skaita nedēļā. Tas ļāvis nomainīt šo novadu toni no spilgti sarkana uz vidēji sarkanu. Tiesa, arī 34 slimnieki nedēļā kā Madonas novadā vai 8 kā Riebiņu novadā vienalga daudz par daudz.

Pasliktinājumi:

• Rucavas novadā pēc ilgāka pārtraukuma atkal kāds saslimis, tāpēc novads pārkrāsots no zaļa sarkans;
• Ventspils novads līdz ar slimnieku skaita augšanu pārgājis no gaiši sarkana vidēji sarkanā līmenī;
• padaudz novados saslimstība pārsniegusi 2‰ nedēļā — Auces, Balvu, Bauskas, Lielvārdes, Priekules, Vaiņodes un Viļakas. Attiecīgi tie vairs ne vidēji, bet spilgti sarkani.

Smagākā stāvokļa desmitnieks un ranga maiņa, salīdzinot ar vakardienu:

1. Rugāju novadā saslimušas 11,2‰ iedzīvotāju nedēļā (55↑);
2. Apes novadā 9,3‰ (1↓);
3. Viesītes novadā 8,6‰ (1↓);
4. Gulbenes novadā 8,4‰ (4↑);
5. Kārsavas novadā 8,1‰ (1↓);
6. Varakļānu novadā 7,4‰;
7. Ādažu novadā 7,1‰ (2↑);
8. Aknīstes novadā 6,7‰ (1↓);
9. Skrīveŗu novadā 6,6‰ (6↓);
10. Lubānas novadā 6,5‰ (17↑).

Lielākais pieaugums dienā (>1,056‰):

Nr.	Novads	Jauni slimnieki	Nedēļas saslimstība vakar (‰)	Nedēļas saslimstība šodien (‰)	Nedēļas saslimstības kāpums (‰)
1.	Rugāju	18	2,4	11,2	8,7
2.	Lubānas	6	3,7	6,5	2,8
3.	Amatas	14	3,8	6,4	2,6
4.	Alūksnes	24	2,0	3,7	1,7
5.	Beverīnas	7	4,8	6,5	1,7
6.	Vaiņodes	3	1,8	3,1	1,3
7.	Gulbenes	31	7,1	8,4	1,3
8.	Ādažu	18	5,9	7,1	1,1

Astoņpadsmit saslimušo dienā divtūkstoš iedzīvotāju novadā ir kā pieci tūkstoši Rīgā. Tomēr ātrumā nevaru internetā atrast, kas par lietu. Jā, Rugājos ir pansionāts.

Priekš gada: dezinformācijas paraugstunda

Rakstā minētā TV sižeta kadrs

Priekš gada mans pieņēmums, ka veselības polītikas noteicēji sapratuši stāvokļa nopietnību, sapratuši, kas un kāpēc darāms, un sākuši steidzīgi darīt, pārvērtās vien cerībās. Proti, pagāja 28. janvāŗa valdības sēde, bet pēc tās netika izziņota nekāda kaujas gatavība. Cerot, ka oficiālie veselības sargi varbūt tomēr pienācīgi rīkojas, kļuva skaidrs — nopietni jāgatavojas, ka slīcēju glābšana var būt pašu slīcēju rokās. Bija pienācis laiks veselīgai pānikai.

Tā kā ilgāku laiku esmu atmetis tālrādes skatīšanos (trīs cēloņi: neietekmējams saturs; zems informācijas blīvums (biti sekundē); bieža smadzeņu skalošana), neuzzināju, kādu pērli esmu palaidis gaŗām 28. janvāŗa vakarā. Tikai aprīlī @Nepareizais pievērsa uzmanību šim ziņu sižetam. Laika mašīna uz 1986. gada aprīļa beigu Centrālās televīzijas informātīvo programmu “Laiks”, izbaudiet paši!

Paviršs vai negodprātīgs skatītājs varētu iebilst, ka 28. janvārī nebija zināms tas, kas aprīlī. Tikai nevajag! 28. janvārī bija skaidrs, ka:

• sērga jau ārpus Uhaņas;
• 2% bojā gājušu nav gripa;
• saslimst var vairāk un daudz vairāk nekā viens, un Latvija tam nav gatava.

Savukārt gan 28. janvārī, gan 2019. gadā, gan iepriekš bija zināms (pats vēl 2019. gadā nebiju pievērsis uzmanību, bet kārtīgiem veselības sargiem bija zināms), ka attiecībā uz sērgām:

• neskaidrībās jāpieņem bīstamākā iespēja un atbilstīgi tai jārīkojas;
• lai tās neizvērstos pandēmijā, neradītu lielāku postu un reiz neiznīcinātu cilvēci, jārīkojas nekavējoties — jānovērš izvazāšana un jāslēdz robežas ievazāšanai. Mūsdienās tas nozīmē gaisa satiksmes pārtraukšanu ar inficētām zemēm, robežkontroli un karantīnu ilgākā inkubācijas perioda gaŗumā braucējiem no tām;
• palīdz viss, kas samazina lipību. Piemēram, samazinot lipību dienā 1,01 reizi (par 1%), pēc 70 dienām saslimušo skaits būs divkārt zemāks. Tāpēc arī 10% efektīvi termovizori der.

Tomēr vietā dabūjām tādu dezinformācijas pērli kā 28. janvāŗa vakarā. Jo veselības polītikas noteicēji bija pieņēmuši vēstījumu: “Tikai gripa, Latvija gatava,” un viņu domubiedri plašsaziņas līdzekļos to izplatīja tālāk. Un tā visu gadu tiek piesegtas veselības polītikas noteicēju aplamības, un tieši šai dezinformācijai ir vissmagākas sekas, ko redzam visapkārt, nevis kaut kādu gobzemu un toču.