140 vārdu: Ijona Klusā zvaigžņu ceļojumi un Balss no debesīm


9b27e8f5d9ca90e294c59455ccd9eaef[1]Sešgadnieks bija samērā ieinteresēti uztvēris “Hobitu” un Robinsonu Krūzo, tāpēc ļāvu, lai manās rokās krīt Staņislava Lema “Ijona Klusā zvaigžņu ceļojumi. Balss no debesīm”. Lems bija iecienīts poļu rakstnieks, grāmata krievu laikā izdota sērijā “Fantastikas pasaulē” un palikusi atmiņā kā joku stāstiņi par kosmu. Lai pārliecinātos, cik izdevums piemērots bērnam, ķēros vispirms lasīt pats.

Un vīlos. Pirmkārt, nevainīgu joku stāstiņu bija pamaz, toties atkal un atkal atkārtojās satīriski stāstiņi ar morāli — kāds mēsls kapitālisms, kāds mēsls kristietība utml. Otrkārt, “Balss no debesīm” nemaz nav domāta bērniem, bet ir smags gabals par to, kā zinātne Amerikā ir kaŗa kurinātāju kalponīte, ar gaŗiem apcerējumiem par cilvēces likteni un spējām. Man pašam varbūt bija, ko padomāt un domās padiskutēt ar Lemu, bet septiņi gadi vecam bērnam tas nav domāts.

Izlasīju un izmetu papīra atkritumos. Citiem lasīt nenovēlu. Tam pašam Lemam ir labāki darbi.

Advertisements
%d bloggers like this: