140 vārdu: Maina Rīda “Liktenīgais šāviens”


LiktenigaissaviensTMainsRidsfb2[1]Izlasīto grāmatu apskatu parādu kārtošanu beidzu ar Tomasa Maina Rīda “Liktenīgo šāvienu”, ko 90.gadu sākumā uzņēmīgi ļaudis izdevuši, dzīdamies pēc peļņas. Ieguvu savā īpašumā par smiekla naudu. Nekādu īpašu cerību, sākot lasīt, nebija — bija vien nekonkrētas gaidas pēc viegla satura piedzīvojumiem siltā klimatā. Tā kā nebiju sacerējies, nevīlos. Tiesa, nebija arī patīkamu pārsteigumu. Kas lasījis “Jātnieka bez galvas” un “Kvarterones”, sastapis vairumu varoņu, sižeta un ainavas, kas atrodams “Liktenīgā šāvienā”, tikai sakratīts maķenīt citādi. Pāris, kas beigās dabonas; ļaundaris, kas iekāro daiļo jaunavu, un beigās saņem taisnīga soda; verdzība; AAV dienvidu pavalstis; prērija; līdz neticamībai sadomāti asi piedzīvojumi un notikumu pavērsieni; briesmas, no kuŗām labie varoņi pēdējā brīdī izglābjas u.tml.

Pēc izlasīšanas izjūta kā pēc barības pikuča apēšanas, kas gan remdējis izsalkuma, tak nekāda baudījuma nav devis. Atstāju tomēr “Liktenīgā šāviena” ārzemju daiļliterātūras plauktā — kazi, varbūt kādreiz bērniem šķitīs aizraujoši.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: