2018. gada Saeimas vēlēšanu pamatkarte

Sazīmēju Saeimas vēlēšanu pamatkarti — uzvarētāji pa territoriālām vienībām (pagasti, pilsētas, Rīgas rajoni). Tā kā vēlēšanās bija partiju fotofinišs, gaidīju, ka varētu būt visai raiba. Tā arī ir, dzeņa vēders, vēl nekad kopš neatkarības atjaunošanas nav vajadzējis likt leģendā deviņas krāsas:

“Saskaņas” areāls rāda pārkrievošanas ģeografiju — visvairāk Latgales dienvidaustrumos, tad ap Rīgu un atsevišķos punktos citviet, kur katrs sarkanais traips rāda kādu Latvijas pārkrievošanas epizodi. Daudzviet “Saskaņa” ir 1. vietā tikai latviešu partiju skaldīšanās pēc. Līdz pat Gaŗkalnes novadam, kur 1. vieta gūta ar 15,5% balsu, bet pakausī virs 14,3% ir trīs latviešu partijas.

KPV pārmākusi zaļzemniekus cīņā par laucinieku balsīm, un vislabāk tas izdevies Kursā. Toties Latgalē nekā, un tuvāk par 26 km līdz Saeimai nav izdevies tikt.

Krāsojot karti, ņēmu par pamatu 2014. gada Saeimas vēlēšanu pamatkarti, un darba gaitā matīju, ka daudzviet “Vienotība” jāaizvieto ar JKP. Un nez kāpēc JKP ziemeļos stiprāka nekā dienvidos.

“Attīstībai/Par!” tikusi 1. vietā atsevišķās bagātākās pašvaldībās ap Rīgu, citur tas vietējo aktīvistu vai nejaušības nopelns. Ja neattēlotu “Saskaņu”, varētu redzēt, ka AP bijusi lielākā latviešu partija arī pārkrievotajā Lielrīgas daļā.

Nācionālā apvienība bijusi lielākā partija tās vadītu pašvaldību vai vietējo aktīvistu salās. Salīdzinot ar 2014. gadu, salu izvietojumā vērojama pēctecība. Ir, protams, gan zudušas, gan jaunas, kopumā arķipelags kļuvis lielāks, taču tas lielākoties polītiskās sadrumstalotības dēļ, jo NA balsu īpatsvars mazinājies.

ZZS atkāpusies līdz 2011. gada stāvoklim: Ventspils partija ar vietējiem palikšņiem. Atšķirībā no 2011. gada ZZS palikusi galvenā latviešu partija Dienvidlatgalē, izņemot Preiļu apkaimi. PAPILDUS. Kā pareizi norāda atsauksmēs, ZZS spējusi piesaistīt vēlētājus arī vairākos pārkrievotos Dienvidlatgales pagastos.

Jaunā vecā “Vienotība” sarukusi par Latgales partijas Alža Adamoviča Preiļu partiju ar Astrīdas Harju Api un Mārtiņa Daģa Pļaviņām piedevās. Jāteic, ka Adamovičam šī ir vismaz trešā reize, kad viņš savā pusē sasniedz cienīgus panākumus vēlēšanu zaudētājiem (2014. gada Eiroparlamentā LRA, 2009. gada Eiroparlamentā Tautas partijai).

LRA ir dažu pašvaldību līdeŗu saliņas: Skrunda, Valka, Rūjiena, Kārsava, Salacgrīva. Kā visiem zināms, tas bijis par maz, lai saglabātu vietu Saeimā.