Ko rāda vēlētāju aktīvitāte līdz ceturtdienai


Publicētas ziņas par vēlētāju aktīvitāti šodien. Ko var secināt? Pirmkārt, arī šodien aktīvitāte bijusi augstāka nekā iepriekšējās, 2014. gada Saeimas vēlēšanās. Kopā pa divām dienām nobalsojuši 15 tk vēlētāju, salīdzinot ar 13 tk 2014. gadā, pieaugums par 1/7. Joprojām nav skaidrs, vai šogad tiešām vairāk pilsoņu balsos, vai arī vairāk vēlētāju pārlikuši balsošanas laiku no sestdienas un agrāku. Atbildi, domājams, uzzināsim sestdien pusdienlaikā.

Gandrīz visi šīgada balss glabāšanas iecirkņi ir salīdzināmi ar 2014. gadu, tāpēc var aplēst, kā mainījies balsotāju skaits katrā iecirknī. Un tad var salīdzināt balsotāju skaita maiņu ar, piemēram, 2014. gada četru lielāko kandidātu sarakstu balsu īpatsvaru šais iecirkņos:

Salīdzinot ar vakardienu, skaitļi kļuvuši aptuveni divreiz lielāki, tāpēc mazinājušās stochastiskas (nejaušas) to svārstības, attiecīgi arī punktu izkliede. Balsotāju skaits šķiet straujāk audzis iecirkņos, kur 2014. gadā “Saskaņai” bija vājas sekmes, toties “Vienotībai” stipras. Savukārt Nācionālās apvienības 2014. gada elektorāta punktu mākonis gadījies pilnīgi bez jebkāda slīpuma (varbūt drīzāk U-veida?). Kaut ko secināt tomēr pāragri: pirmkārt, dati ir par visai mazu vēlētāju skaitu, tikai 1% balsstiesīgo; otrkārt, saistības mērs R² ļauj tikai nieka 4% aktīvitātes maiņas skaidrot ar polītiskā vēlētāju sastāva īpatnībām. Kaut ko nopietnāku varbūt varēs secināt sestdien pēc 12.00, kad dati būs par aptuveni tūkstoš, ne vairs 58 iecirkņiem un jau par simtiem tūkstošiem balsotāju.

Advertisements

Kur Rīgā nobalsot no citiem vēlēšanu apgabaliem


Noslēdzot rakstu sēriju par balsošanu citos vēlēšanu apgabalos (Rīgai tuvākie Vidzemes, Zemgales un Kursas iecirkņi), pēdējais par to, kuŗi Rīgas vēlēšanu iecirkņi vistuvākie, ja brauc Rīgā balsot no citiem vēlēšanu apgabaliem. Ja braucienu apvieno ar citām darīšanām un brauc Rīgā dziļāk, jāskatās pašam, kur balsot, bet te par to, ja iegriežas Rīgā iespējami maz. “Jāņa sētas” kartē pierobežas iecirkņi izskatās tā:

Saraksts pulksteņrādītāja virzienā būtu tāds:

  • ja brauc no Kalngales — 7. pamatskola Jaunciemā;
  • pa Vidzemes šoseju (Brīvības gatvi) — Berģu kultūras nams (Gaŗkalnes novada dome);
  • pa Biķernieku ielu — 89. vidusskola Mežciemā;
  • pa Lubānas šoseju (Augusta Deglava ielu) — 92. vidusskola Ulbrokas ielā Pļavniekos;
  • pa Granīta un Krustpils ielu — a/s “Augstsprieguma tīkls” Dārzciema ielā;
  • pa Latgales šoseju (Maskavas ielu) — “Zoom” lielveikals Ķengaragā;
  • pa Bauskas šoseju (Ziepniekkalna ielu) — Jauno techniķu centrs blakus CSDD;
  • pa Jelgavas šoseju (Vienības gatvi) — 95. vidusskola Bruknas ieliņā;
  • pa Tēriņu vai Kantoŗa ielu — Angļu ģimnāzija Zvārdes ielā;
  • no lidostas — “Spices” dižveikals (ja var pagūt līdz 20.00). Der arī, ja jābrauc uz lidostu un var pagūt no 7.00 iegriezties “Spicē”. It kā maķenīt tuvāk ir iecirkņi Mūzikas internātskolas ēkās Kalnciema un Šampēteŗa ielā, tak “Spice” ir vienkāršāk;
  • pa Jūŗmalas šoseju (Kārļa Ulmaņa gatvi) — arī “Spice”, skatīt iepriekšējo punktu;
  • pa Jūŗmalas gatvi vai Slokas ielu — Imantas vidusskola Kurzemes prospektā.

Kursas iecirkņi rīdziniekam, vidzemniekam un latgalietim


Pēc Vidzemes un Zemgales nu kārta vēl Kursai, proti, kur ir Rīgai tuvākie Kursas vēlēšanu iecirkņi. Un īstenībā tie ir tuvākie arī Vidzemei un Latgalei. Lūk, “Jāņa sētas” kartē:

No ziemeļiem uz dienvidiem: piejūŗas ceļā Mērsrags, jūŗmalas—Talsu ceļā Dursupe, Ventspils šosejā Strazde, vecajā Kuldīgas šosejā Sabile; jaunajā Kuldīgas šosejā Kabile, Liepājas šosejā Blīdene. Protams, tuvāk, ērtāk un vairāk pa ceļam katram var būt cits iecirknis, bet “Jāņa sētas” maršrutētājam no Rīgas vistuvāk ir Blīdene — pa ceļu 100 km.

Vai balsošana citā vēlēšanu apgabalā nekaitē savai partijai un nepalīdz pretiniekiem?


Cilvēki apvaicājās, vai balsošana citā vēlēšanu apgabalā (ne savā parastā) nekaitē savai partijai un nepalīdz pretiniekiem. Raudzīšu atbildēt.

Vispirms, balsot citā apgabalā parasti ir grūtāk nekā savā: tas ir tālāk, tāpēc jāpatērē vairāk resursu — gan nauda, gan vienīgais neatjaunojamais resurss laiks. Lai to atsvērtu, jābūt kādiem nopietniem argumentiem, piemēram, stiprai gribēšanai balsot par tādu kandidātu, kas kandidē tai citā apgabalā, vai tādai darba kārtībai vēlēšanu dienā, ka balsot savā apgabalā ir daudz apgrūtinošāk vai neiespējami.

Bet jautājums ir, vai ar to vēlētājs nekaitē savai partijai un nepalīdz citām. Atbilde saistīta ar balss svaru. Proti, neprecīzas iedzīvotāju uzskaites dēļ deputāta vietas gūšanai dažādos vēlēšanu apgabalos vajag visai atšķirīgu balsu skaitu. Tas nozīmē, ka vēlētāja balsij ir dažāds svars: visvieglākā balss ir Rīgā un Vidzemē, vidēja Zemgalē un Kursā, bet Latgalē vēlētāja balss 2014. gadā bija pat 1,4 reizes smagāka nekā Rīgā vai Vidzemē. Un te sakarība vienkārša: ja tu pārbrauc uz vieglāka balss svara apgabalu, tava balss kļūst vieglāka un mazāk palīdz tavai partijai deputāta vietas gūt; ja balso lielāka balss svara apgabalā, tava balss kļūst smagāka un vairāk palīdz tavai partijai tikt pie mandātiem. Tiesa, individuālā līmenī atšķirība ir mikroskopiska. Arī es pats negrasos dzīties uz Līvāniem, lai darītu savu balsi 1,4 reizes ietekmīgāku.

Bet vai ko var mainīt organizēta vēlētāju vešana? Teorētiski var, praksē ļoti grūti un maz ticami. Mūsdienu Latvijas vēsturē plašākā vēlētāju vešana bija 1993. gadā, kad Joachims Zīgerists veda vēlētājus no Rīgas uz Jelgavu un Ozolniekiem, lai tie balsotu par viņu LNNK Zemgales sarakstā. Ar precīzitāti līdz kārtai pārveda aptuveni tūkstoti, taču tik un tā Rīgā tikt pie deputāta vietas kā bija, tā palika grūtāk nekā Zemgalē. Vēl var veikt prāta eksperimentu: ja 2014. gadā visi 65 359 “Vienotības” Vidzemes vēlētāji balsotu Rīgā, tad “Saskaņas” vietu skaits mainītos no 12 Rīgā un 3 Vidzemē uz 10 Rīgā un 5 Vidzemē. Proti, vienā apgabalā zaudētais tiek atgūts otrā apgabalā.

Apkopojot un secinot — lai balsošana citā apgabalā kaitētu savai partijai, jāsakrīt diviem nosacījumiem. Pirmkārt, tai citā apgabalā deputāta vietas gūšanai vajag vairāk balsu nekā “savā” apgabalā. Otrkārt, tādā veidā nobalso tik daudz vēlētāju, ka tas iespaido partiju vietu sadalījumu; Latvijas apstākļos, atmetot nejaušības, runa varētu būt par vismaz 10 tūkstošiem. Tik plašas vēlētāju vešanas mūsdienu Latvijā nav bijis, un nav ziņu, ka šonedēļ kas tāds grasītos notikt.

Pirmie skaitļi: ko rāda trešdienas vēlētāju aktīvitāte


Publicēti pirmie vēlēšanu skaitļi: vēlētāju aktīvitāte pirmajā dienā, kad varēja nodot balsi glabāšanā. Vai no tiem var ko secināt un, ja var, ko? Pirmkārt, nekā nevar secināt, kāda beigās būs vēlētāju aktīvitāte. Jā, balsotāju skaits audzis no nepilniem 7 tk iepriekšējās Saeimas vēlēšanās 2014. gadā līdz nepilniem 8 tk jeb par 18%, taču tas ir niecīgs skaits, salīdzinot ar to, cik nobalsos, piemēram, sestdien starp 8.00 un 12.00. Tāpat pirmās dienas pieaugumu var izskaidrot ne tikai ar augstāku gaidāmo vēlētāju aktīvitāti, bet arī citādi. Piemēram, vēlētāji, kas tāpat balsotu, šogad vairāk pieraduši pie balss nodošanas glabāšanā un plašāk to izmanto — taču, ja balsošanas brīdis biežāk pārcelts no sestdienas uz agrāku laiku, tas summāro aktīvitāti nemaina.

Otrkārt, vai kaut ko jau var secināt par kandidātu sarakstu izredzēm? Izlase samērā maza, tomēr var salīdzināt dažādu partiju balsu īpatsvaru 2014. gadā ar to, kā mainījies pirmās dienas balsotāju skaits iecirkņos, kur var nodot balsi glabāšanā. Lūk, balsotāju skaita maiņas salīdzinājums ar 2014. gada četru lielāko kandidātu sarakstu balsu īpatsvaru.

It kā balsotāju skaits straujāk audzis iecirkņos, kur 2014. gadā “Saskaņai” bija vājas sekmes, toties “Vienotībai” un ZZS stipras. Savukārt Nācionālās apvienības punktu mākonis šķiet bez jūtama slīpuma. Tomēr, kā jau teicu, izlase maza, stochastisku (nejaušu) svārstību ietekmēta, līdz sestdienas pusdienlaikam tā kritīsies līdz niecīgai balsotāju daļai, un arī saistības mērs R² pieļauj tikai nieka 2…3% aktīvitātes maiņas skaidrot ar polītiskā vēlētāju sastāva īpatnībām. Kaut ko nopietnāku varbūt varēs secināt sestdien pēc 12.00, kad dati būs par aptuveni tūkstoš, ne vairs 58 iecirkņiem un jau par simtiem tūkstošiem balsotāju.

%d bloggers like this: