Kuŗš ar kuŗu sasatika — partiju puduŗi 2018. gada Saeimas vēlēšanās


Partiju balsu īpatsvara korrelācija ir parocīga, lai atrastu partiju puduŗus — partijas ar līdzīgu vēlētāju loku un savstarpēji pozitīvu balsu īpatsvara korrelāciju. Pēc partiju puduŗiem var secināt, kādi vēlētāju grupējumi ir un kas tiem pamatā. Nule notikušās Saeimas vēlēšanās pašvaldību griezumā (vēl ārzemes kā atsevišķa vienība) korrelāciju tābula ir tāda:

S KPV JKP AP NA ZZS JV LRA LKS P NSL LN PA SKG RP
KPV -0,7437
JKP -0,6622 0,2619
AP -0,5276 0,2757 0,3645
NA -0,6509 0,4853 0,3578 0,5813
ZZS -0,1219 -0,0282 0,0939 -0,3969 -0,2542
JV -0,1194 0,0403 -0,0222 -0,0759 -0,1253 -0,1914
LRA -0,2633 0,0100 0,1482 0,0357 -0,0620 0,0323 -0,0145
LKS 0,8336 -0,5568 -0,6848 -0,5443 -0,5655 -0,0644 -0,1462 -0,2941
P -0,4530 0,3634 0,3626 0,6727 0,4297 -0,3628 -0,0939 -0,0247 -0,4216
NSL -0,1443 0,2048 0,0141 -0,0952 0,0223 0,0312 -0,1393 0,2568 -0,1160 -0,0376
LN -0,4834 0,3847 0,3813 0,2090 0,5186 -0,0774 0,0778 -0,1047 -0,3995 0,1900 0,0069
PA 0,2795 -0,2934 -0,0630 0,0479 -0,0098 -0,1820 -0,0758 -0,2508 0,0964 -0,0087 -0,1165 0,1809
SKG 0,1683 -0,1320 -0,1437 0,0192 -0,0623 -0,0984 -0,0362 -0,0878 0,0739 -0,1156 -0,0245 -0,0786 0,2174
RP 0,4052 -0,2396 -0,3950 -0,3770 -0,2384 0,1138 0,0073 -0,2945 0,4286 -0,4093 0,0144 -0,0007 0,1383 0,0559
LCP 0,2298 -0,0379 -0,2065 -0,2666 -0,2103 0,1169 -0,0108 -0,1507 0,1062 -0,2531 0,0996 -0,0163 0,0293 0,1300 0,2074

Lai atrastu puduŗus, iesim soli pa solim.

  1. Atrodam augstāko savstarpējo korrelāciju. Ahā, “Saskaņai” ar Krievu savienību 0,8336. Lūk, viena, krievu puduŗa kodols: S+LKS. Gluži tāpat kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
  2. Meklējam nākamo augstāko korrelāciju. Ahā, “Attīstībai/Par” ar “Progresīviem” 0,6727. Iezīmējas vēl viens, līberāļu puduris.
  3. Meklējam nākamo. Kas to būtu domājis, Nācionālai apvienībai ar “Attīstībai/Par” 0,5813. Pārbaudām vēl NA un “Progresīvo” korrelāciju — arī pozitīva. Laikam tomēr šis nav līberāļu, bet latviešu vai vismaz latviešu pilsētnieku puduris.
  4. Meklējam tālāk. NA ar “Latviešu nācionālistiem” 0,5186. AP un P ar LN arī pozitīvi, tātad “Latviešu nācionālisti” papildina latviešu partiju puduri.
  5. Nākamā korrelācija ir NA un KPV: 0,4853. Pārbaudām pārējos iespējamos Artusa partneŗus — saskan, pozitīvi, tātad latviešu puduris papildinās.
  6. Nākamā ir, hmm, 0,4286 LKS ar Rīcības partiju. RP arī ar “Saskaņu” pozitīvi, tātad krievu puduris papildinās.
  7. Nākamā augstākā korrelācija ir 0,3813 “Latviešu nācionālistiem” ar JKP. Pārbaudām JKP korrelāciju ar citām latviešu puduŗa partijām: visur pozitīvs! Tātad arī Bordāns ir latviešu partiju puduŗa dzinums.
  8. Nākamā ir 0,2795 “Saskaņa” ar “Par alternātīvu”. Arī ar pārējiem krievu pudurī PA pozitīva korrelācija, puduris paplašinās.
  9. Nākamā ir 0,2568 LRA un NSL. Hmm, vai šis būs vēl viens puduris?
  10. Tad ir 0,2298 “Saskaņai” ar Centrisko partiju. Arī pārējiem krievu puduŗa biedriem pozitīva korrelācija ar LCP, un puduris kļūst lielāks.
  11. Tad ir 0,2174 “Par alternātīvu” ar SKG. Varbūt viegli negaidīti, bet pozitīva korrelācija bijusi arī ar pārējām krievu puduŗa partijām, un LSDSP/KDS/GKL tām piebiedrojas.
  12. Tad 0,2048 KPV ar NSL. Taču ir latviešu puduŗa partijas, kuŗu korrelācija ar NSL vai LRA negātīva, tāpēc šīs divas partijas paliek ārpus latviešu puduŗa pašas savā.
  13. Tad 0,1809 “Latviešu nācionālistiem” ar “Par alternātīvu”. Bet nē, latviešu un krievu partiju puduŗi saplūst nevar.
  14. Tad 0,1169 ZZS ar Centrisko partiju. Tomēr ir krievu puduŗa partijas, kam negātīva korrelācija ar zaļzemniekiem, tāpēc ZZS pagaidām paliek nekur neiekļāvusies.
  15. Tad 0,0996 NSL ar Centrisko partiju. Tomēr nē, LRA+NSL ar krievu puduri saplūst nevar — ir partiju pāŗi, kas savstarpēji mīnusos.
  16. Tad ZZS 0,0939 ar JKP, tomēr zaļzemnieki ir mīnusos ar citām latviešu partijām, un ZZS joprojām paliek neiekļāvusies.
  17. Tad 0,0778 “Vienotībai” ar “Latviešu nācionālistiem”, kas, ticat vai ne, ir lielākā pozitīvā “Vienotības” korrelācija ar jebko citu. Bet tā notiek, ja esi vairs vien Preiļu partija. Un tad nav jābrīnās, ka ar vairumu latviešu partiju korrelācija zem nulles.
  18. Tad 0,0323 ZZS ar LRA. ZZS pozitīvi arī ar NSL, un pēdējā brīdī izveidojas plašāks trešais puduris, ko varētu saukt par latviešu lauku partiju puduri.
  19. Visbeidzot 0,0073 “Vienotībai” ar Rīcības partiju, toties mīnusi par pārējām krievu puduŗa partijām.

Iznākumā esam noskaidrojuši, ka sestdien Saeimas vēlēšanās bijuši tādi partiju puduŗi:

  • pilsētas latviešu — KPV+JKP+AP+NA+P+LN ar 54,3% balsu;
  • krievu — S+LKS+PA+SKG+RP+LCP ar 23,9%;
  • lauku latviešu — ZZS+LRA+NSL ar 15,0%;
  • vientuļā “Preiļu vienotība” ar 6,7% balsu.
Advertisements

140 vārdu: 2018. gada Saeimas vēlēšanu uzvarētāji Rīgā


Tāpat kā iepriekšējās reizes (piemēram, 2014.2012.2011.2010.) vēlēšanu karte līdzinās tautību kartei ar latvisko Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu joslu, ko no sāniem aptveŗ pārkrievoti guļamrajoni. Tā kā vēlētāji nebija piesieti noteiktam iecirknim un varēja brīvi balsot jebkuŗā, šī tiesība izmantota arī tādā veidā, ka krievi un pārkrievoti nelatvieši labprātāk gājuši balsot uz krievu skolām, bet latvieši — uz latviešu skolām.

Redzams arī, kā karti ietekmē latviešu partiju sadrumstalotība, jo robeža starp drīzāk latviskām un drīzāk pārkrievotām pilsētas daļām ir “Saskaņas” uzvara ar aptuveni 30% balsu. Tā kā “Saskaņas” sekmes kritušās (Rīgā kopā no 38,3% 2014. gada Saeimas vēlēšanās līdz 33,1%), mazāk palicis iecirkņu, kur tā guvusi vairāk nekā pusi balsu. Taču jau minētās sadrumstalotības dēļ vairāk kļuvis iecirkņu, kur “Saskaņa” pirmā vietā, kaut ar aptuveni 20% balsu. Dažviet ārpus centra pirmā vietā ir JKP, bet Vecāķos Nācionālā apvienība.

%d bloggers like this: