Kuŗā partijā lielāka vienotība un saskaņa — kandidātu svītrojumi 2018. gada Saeimas vēlēšanās


Svītrojumi vēlēšanās ir kas tāds, kas varbūt patīk vēlētājiem, bet ne vēlēšanu komisijām un nekādā ziņā ne partijām. Jo, kā minēts Saeimas vēlēšanu likuma 23.p.,

Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu.

Kam gan patīk, ka vēlētāji vai pat paša partijas biedri viņu neatbalsta? Svītrojumi var ne tikai maitāt savstarpējas kandidātu attiecības, bet pat sašķelt partiju. Reizēm esmu dzirdējis, ka svītrošanu vispār nevajag atļaut. Labi, iedomāsimies tādu vēlēšanu sistēmu: svītrot nedrīkst, vēlamus kandidātus drīkst plusot tāpat kā tagad, bet ļoti, ļoti vēlamiem var ielikt divus plusiņus. Ar ko tāda sistēma atšķiŗas no tagadējās? Ne ar ko! Vēlētājs tāpat var izretināt kandidātus divu punktu robežās. Un tomēr psīcholoģiskais efekts, ka tevi svītro, velk uz leju, riebj tev (vai — tu svītro, velc un rieb), ir pilnīgi reāls. Tāpēc svītrojumi sarakstā kopumā rāda, cik partija jūt savu vēlētāju noskaņojumu un kāda iekšēja gaisotne tajā. Nule notikušās vēlēšanas ļauj ieskatīties, kāds ir stāvoklis Latvijas partijās. Piemērots rādītājs ir svītrojumu procents: sasummē visu attiecīgā saraksta attiecīgā apgabala kandidātu svītrojumus, izdala summu ar kandidātu skaitu (tā iegūst caurmēra kandidāta svītrojumu skaitu) un iegūto skaitli dala ar saraksta balsu skaitu attiecīgā apgabalā. Lūk, kā tas izskatās — pirmais, blāvākais stabiņš partijām rāda iepriekšējās (2014. gada) vēlēšanas, otrs, spilgtākais — šīgada, KPV Rīgas apgabalā salīdzināta ar 2014. gada LRA sarakstu, kuŗā kandidēja Artuss Kaimiņš, “Attīstībai/Par” salīdzināta ar 2014. gada “Latvijas attīstībai”:

Šis tas redzams:

  • Latgale kopumā ir agresīvākais apgabals neatkarīgi no partijām un kandidātiem;
  • no pieredzējušām latviešu partijām ideoloģisku cēloņu dēļ lielākā vienotība un saskaņa kā parasti ir Nācionālā apvienībā;
  • “Vienotība” pēc daudzu līdzšinējo ceļabiedru pāriešanas citās partijās vai paiešanas malā atguvusi daļu vienotības. Tiesa, nav skaidrs, vai tā nav tāda vienotība, ko Plūdonis apdziedājis vārdiem: “Pamazām brauciet un klusu…”;
  • “Saskaņas” vēlētāji ir vienoti savā krievu imperiālismā;
  • zaļzemnieki pastāv jau gadu sešpadsmit, tak zaļi un pūkaini nav kļuvuši, un zaudējumu draudi šogad vairojuši iekšējo sāncensību;
  • jaunās partijās kā parasti mazāk svītrojumu, jo vēlētāji vēl nav iepazinuši to pārstāvjus;
  • redzams, kā kritusies svītrošana, kad Artuss pārgājis no aprēķina laulības ar LRA uz sarakstu, kur viņš pats kungs un ķēniņš;
  • JKP un AP svītrošana kritusies, jo 2014. gadā tās bija sīkpartijas ar ierobežotu atbalstītāju loku, kas bija labāk pazīstams ar savējiem, savukārt tagad desmiti tūkstoši jaunu vēlētāju vēl nav iepazinuši to pārstāvjus.
Advertisements
%d bloggers like this: