Cik precīzi 2014.g. aptaujas spēja paredzēt Saeimas vēlēšanu iznākumu?


Pienācis pēdējo aptauju laiks, tāpēc pārspiežu savu 2014. gada rakstu. Ja jums, cienītie lasītāji, ir saite uz kāda kantoŗa pēdējo aptauju priekš vēlēšanām, būšu pateicīgs par dalīšanos ar saiti šī raksta atsauksmēs.

Cik precīzi 2014.g. aptaujas spēja paredzēt Saeimas vēlēšanu iznākumu?

Cik precīzi aptaujas spēja paredzēt nule notikušo Saeimas vēlēšanu iznākumu? Labi, ka internetos saglabājusies kā pēdējā “Latvijas faktu”, tā pēdējā SKDS aptauja. Ņemam skaitļus, pārrēķinām partiju procentus, atmetot neizlēmušos un tos, kas drosmīgi atzinās, ka balsot neies, un salīdzinām ar Saeimas balsu procentiem:

2014 S aptauju precīzitāte

Pēc skata: drīzāk jā, nekā nē. Nopietnākā kļūda: aptaujās NA un NSL bija aptuveni vienādā līmenī (NSL pat drīzāk vairāk), bet vēlēšanās NA dabūja divkārt un vēl vairāk par NSL. Aptaujās uzpūstas sīkpartijas, bet tas izprotams, jo vēlēšanas ir nopietnāka lieta par aptaujām un vēlētāji tāpēc atbildīgāk nekā aptaujās izraugās, par ko balsot. Tāpat aptaujas latviešu partijām solīja mazāk un Kremļa galam vairāk, nekā notika īstenībā. Tam cēlonis ir plašāks piedāvājums latviešu galā, attiecīgi vairāk neizlēmušo starp latviešiem — bet te neizlēmušie tika dalīti visām partijām proporcionāli, arī “Saskaņai”. Mērāmos lielumos abu kantoŗu noviržu summa no faktiskiem iznākumiem aptuveni vienāda: “Latvijas faktiem” 13,4%, SKDS 12,8%. Vājāk nekā 2011.g., tuvāk nekā šogad “Latvijas fakti” Eiroparlamentā. Bet vispār Satversmes tiesa atzinusi par pieļaujamu 18% novirzi no proporcionālitātes.

Advertisements

1. oktobris — mazais 1. aprīlis


1. aprīlis, oficiālā joku diena, gadam precīzi pretējā pusē, tomēr šodien mani tik eleganti iznesa cauri, ka šķiet — 1. oktobri var pasludināt par mazo 1. aprīli. Proti, inkognito piezvanīja tēvocis un ņēmās pieteikt mājas balsošanu. Krietnu laiku nopietni skaidroju, līdz radās aizdomas un pazinu.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »
%d bloggers like this: