Pašnāvība — 2015.gads Eiropai


"Reuters" foto

Nelegāli imigranti pieprasa ielaist viņus Maķedonijā. “Reuters” foto

Domājot par pavadīto 2015.gadu un turpmāk gaidāmo mūsu pasaules daļā, viegli saprast, kas bijis galvenais notikums — nelegālu trešās pasaules (īpaši musulmaņu) imigrantu iebrukuma sākšanās Eiropā. Grūtāk jau izspriest, kā precīzāk saukt ES polītiku vairs nesargāt valstu robežas, kuŗa izraisījusi iebrukumu — pašnāvība vai slepkavība. Tās taču visai atšķirīgas lietas, vai ne? Slepkavība tā būtu, jo valdošā līberālā elite negrasās nonāvēt sevi, bet eiropiešu tautas — ne cilvēkus fiziski, bet cilvēku kopību. Pašnāvība tā būtu, jo elite, lai cik nīst savu tautu un baidās tās, tomēr ir tautas daļa. Tāpat vartuŗus amatā nosēdinājis lielākoties nav ārējs spēks, bet pašu tauta. Un daudzviet Eiropā vēl diezgan liela daļa tautas dzīvo “refugees welcome” lemingu apmātībā. Visbeidzot — līberāļu polītika ir pašnāvnieciska arī pret līberālismu. Jo kāds vēl līberālisms šarījas apstākļos? Šo apsvērumu dēļ esmu atzinis piemērotāku pašnāvības vārdu.

Bet kāpēc vispār runa par nāvi? Jā, 2015.gada imigranti nav nekas principiāli atšķirīgs no tiem miljoniem, kas saplūduši Vecajā Eiropā iepriekšējos gadu desmitus, bet organiski piebiedrojas tiem. Principiāli atšķirīgs kļuvis ieplūšanas ātrums: pērn sākusies masu imigrācija tādā apjomā, kas ilgtermiņā iznīcinās pamattautas, kuŗu zemē imigranti apmetīsies vai tiks savesti. Kaitējums pamattautai gan sākas daudz agrāk, jo arī dēmografijā kvantitāte pāraug kvalitātē — imigrantu skaitam pārsniedzot noteiktu daudzumu, tie pāriet no piemērošanās pamattautai uz tās pakļaušanu, un musulmaņu imigrācija sāk apdraudēt pamattautu vēl zemākā īpatsvarā nekā krievu. No šī izriet neliela piezīme: dziļi maldinoši un melīgi ir izmantot paraugimigrantu, kuŗš pilnībā iekusis pamattautā, par argumentu, ka pamattautu neapdraudēs arī tūkstoš vai miljons imigrantu. Tāpat skaidrs, ka starp miljons iebraucējiem noteikti arī varēs atrast kādu paraugmigrantu.

Minētais nav tikai teorētiskas pārdomas. Cīņa par to, kam būs dzīvot un kungam būt Eiropā, jau notiek. Viens rādītājs ir izvarošanas, kas imigrācijas kontekstā nav tikai seksuāls noziegums. Pakļaujamo zemju sieviešu izvarošana ir sens iekaŗošanas un pazemošanas paņēmiens. Cits piemērs ir Francijas kultūras bagātināšanās nieka desmit gadu laikā no priekšpilsētu grautiņiem līdz cilvēku slaktēšanai. Nemaz nerunāšu par tādiem “sīkumiem” kā braukšana virsū cilvēkiem, saucot: “Allāhu akbar!” un cilvēku piekaušana, kuŗi neapmierinoši atbild uz jautājumu: “Es esmu musulmanis. Un tu?” Turpinot kā līdz šim, diemžēl ir visai ticams, ka pēc desmit gadiem 13.novembŗa terrora akti, salīdzinot ar 2025.gada stāvokli, šķitīs tāds pats mazāks ļaunums, kā 2005.gada grautiņi šobrīd.

Būtiski, ka iebrukumu izraisījuši nevis cēloņi ārpus Eiropas, bet iekšēji — ES polītika. 70.—80.gados dzīvošana trešā pasaulē bija daudz nabadzīgāka un nežēlīgāka nekā tagad, taču tādu migrantu plūsmu nebija. Kas mainījies? Valdošais līberālisms saēdis polītiķu apziņu tiktāl, ka atmesta valstu robežu sargāšana — kā ārējo, tā savstarpējo. Un Šengenas nozīme ES ir gana liela, ka pastāvīgas robežkontroles atjaunošana kādā savienotā republikā vai monarķijā līdzinās Lietuvas robežkontroles ieviešanai Padomju Savienībā.

Te esam nonākuši līdz imperiju un Savienību brukšanas lietām. Attiecībā uz Krieviju arvien prognozēju sabrukšanu gadsimta vidū. Attiecībā uz ES arī skaidrs, ka tā sabruks:

  • nav tādas eiropiešu tautas, kas tai būtu dabiskā pamatā;
  • saimniecības iekārta ir visai sociālistiska un attiecīgi neefektīva;
  • valdošā “arvien ciešākas savienības” polītika visu vienādot un iznīcināt dalībvalstu neatkarību dara ES arvien ciešāk līdzīgu SPRS.

Līdz pērnā gada vidum domāju, ka ES brukšanā atpaliek no Krievijas un pati sabrukšana būs maigāka, jo ES, salīdzinot ar Krieviju, ir tuvāk dēmokratijai un tirgus saimniecībai un tai daudz vairāk citu cilvēku naudas, ko notriekt, līdz sociālismam pienāk gals. Jeb, kā rakstījis dzejnieks Tomass Eliots: “Tā beidzas pasaule/ Ne ar dārdu, bet smilkstiem.” Tāpēc, kad gada vidū visiem mutē bija Grieķija un tas, vai tā paliks eirozonā, atļāvos izteikt viegli pārbaudāmu prognozi:

Vienalga, kā grieķi nobalsos, nekādas grizejas un drachmas nebūs. Jo grieķu sociālismam gan izsīkusi citu cilvēku nauda — bet ES sociālismam vēl ne. Tāpēc Grieķija apsolīs kaut ko darīt, un ES izsniegs nākamo citu cilvēku naudas devu. Abas puses pasludinās uzvaru. Līdz nākamai reizei. Jo slimības cēloņi nav novērsti. Ne Grieķijā, ne ES. Un lēkmes būs arvien smagākas. Līdz kritīs vēl viena pūstoša imperija.

Varu ar gandarījumu secināt, ka attiecībā uz Grieķiju prognoze pilnībā piepildījusies. Taču robežu nesargāšana un imigrantu iebrukums stāvokli mainījuši attiecībā uz ES: izskatās, kultūretniski konflikti to piebeigs drīzāk nekā sociālisma izčākstēšana. Turklāt piebeigs abos variantos. Ja kaut pāris eiropiešu tautu pašaizsardzības nolūkā aiziet no Šengenas — viss, norakstīts, kas tā vairs par Savienību. Ja ES kopā ar imigrantiem izdodas apspiest eiropiešus un turēt robežas vaļā Afrikas 1,1 miljardam un Azijas 4,3 miljardiem — Eirabijai un Eirafrikai tāda Eiropas Savienība vairs nebūs vajadzīga. Pagaidām, protams, var prognozēt, ka ES centīsies turēt robežas vaļā, cik vien iespējams, citādi kļūs skaidrs, ka arī šai Savienībai “arvien ciešākas savienības” princips ir atgriezenisks. Tomēr 2015.gadā ES izvirzījusies vadībā sociālistiskā sacensībā ar Krieviju, kuŗš drīzāk sabruks.

Par iespējamo attīstību, tās variantiem un variantu ticamību iesaku izlasīt un pārdomāt matēmatiķa Džona Dārbišīra “Piecus scēnārijus baltajai pasaulei” un diskusiju, vai iespējams miermīlīgs vai vismaz kārtīgs risinājums. Latvieši pēdējos gados vairākkārt apliecinājuši, ka spēj mobilizēties un uzvarēt draudus savai tautai un valstij — vienalga, vai tos radījuši ārēji spēki, vai nodevīgi latviešu polītiķi —, taču par visām eiropiešu tautām neesmu drošs. Tāpēc pieļauju, ka līberāļiem kopā ar trešās pasaules kolonistiem var izdoties kādu vietu par Eiropas Afganiju, Irāku, Siriju vai Eritreju pataisīt. Un miermīlīga risinājuma varbūtība diemžēl samazinās ar katru tūkstoti jaunu imigrantu.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: