Par gadu tuvāk sabrukumam — 2015.gads Krievijai


Cik ilgi vēl vilks lupatu imperija? Attēls: zvezda.ru

Cik ilgi vēl vilks lupatu imperija? Attēls: zvezda.ru

Vērtējot krievu imperiālismu un Kremļa režīmu pagājušā gadā un to radītos draudus latviešiem, tāpat kā iepriekš esmu optimistisks, jo laiks darbojas latviešu labā, bet Kremļa režīms spēris vēl vienu drošu, gadu platu soli pretī sabrukumam. Un te nav runa par sabrukumu tādā izpratnē, ka ģeoloģiskā ilgtermiņā neviens režīms un neviena valsts nav mūžīgi, bet par tādu, ko redzēs puse šobrīd dzīvo latviešu. Kāpēc? Jo Kremļa lupatu imperiju drupina vairāki fundamentāli faktori.

Pirmkārt, saimniecības iekārta. Komandsaimniecība un valsts jaukšanās uzņēmējdarbībā sakausē valsts varu un oikonomiku koruptīvā vienībā, nokauj uzņēmību, sadala resursus neefektīvāk par brīvu tirgu. Ja panākumi saimniekošanā atkarīgi no sakariem valdošās aprindās, nevis no tā, vai tu spēj citiem cilvēkiem piedāvāt ko lētu, labu un derīgu, valsts tiek noplicināta un slīgst atpalicībā no tām, kuŗas ir tuvāk kārtīgai tirgus saimniecībai. Valsts diktāta izraisītā atpalicība ar laiku darīs neiespējamu imperisku polītiku, jo tās īstenošanai trūks resursu. Visuzskatāmākā procesa izpausme ir pasaules naftas un gāzes revolūcija, kuŗas dēļ Kremlim zūd energoresursu eksporta ieņēmumi un kaimiņvalstu šantāžas iespējas. Kaut kad Krievija pāries uz efektīvāku saimniekošanu, bet arī tad imperiska polītika nebūs iespējama: līdzekļi būs, taču rīcību noteiks peļņas iespējas, nevis imperiski apsvērumi.

Otrkārt, krievu imperisms lemts sakāvei polītisku cēloņu dēļ. Neredzamā roka darbojas ne tikai saimniecībā, bet arī polītikā. Arī polītiskās sistēmas izvēlē cilvēki dzenas pēc labuma vai vismaz kaut kā pieņemama. Tāpēc ilgākā laikā virzība ir uz varas dalīšanu, lai ierobežotu sāncenšu ieguvumus un nodrošinātu sev brīvību un ietekmi jebkuŗā iznākumā. Turklāt autoritārisma iekārta ir neefektīvāka par dēmokratiju. Ja taisnība priekšniekam, lēmumi nonāk pretrunā ar patiesām vajadzībām. Imperisms, būdams diktātūras un verdzības iekārta, kaut kad tiks atmests.

Treškārt un, manuprāt, galvenokārt, krievu imperistu dziesmiņa ir nodziedāta dēmografijas jomā. Turklāt dubulti. Vispirms — kādreiz Maskavas tieši paverdzinātās zemēs notiek dekolonizācija, un tās neatturami slīd prom no krievu pasaules. Pamattautas nostiprinās, mazinās krievu skaits un īpatsvars, rūk krievu valodas izplatība. Vienīgais izņēmums ir Baltkrievija, ko Aļaksandrs Lukašenka pārkrievojis vēl dziļāk nekā SPRS laikā. No pārējām visvājākā attīrīšanās no pārkrievošanas bijusi Latvijā: paldies LTF—LC—TP—”Vienotības” līberāļu valdīšanai un kosmopolītiskai etnopolītikai, kas dzīvē nozīmējusi izmisīgu turēšanos pie pārkrievošanas atliekām. Krievijas kaimiņos kvantitātīvas pārmaiņas krājas un pāriet jaunā kvalitātē. Ievērojamākais piemērs ir Ukraina, kur augoša neatbilstība starp valdošo režīmu un pilsoņu kopumu 2014.gadā beidzās ar režīma krišanu un brīvības izcīnīšanu no Kremļa. Krievija bez Ukrainas var būt parasta, normāla nācionāla valsts, taču imperija — nekad.

Otrs dēmografisks kapakmens, kas slīd virsū krievu imperismam, ir tas, ka krievi zaudē foiderāciju. Notiek klusa nekrievu tautu atmoda un dekolonizācija. Čečeni jau ir trešā lielākā tauta līdz darbspējas vecumam. Nekrievu reģionos (republikās un autonomos apvidos) krievu īpatsvars mazinājies no 39,9% 2002.gadā līdz 38,5% 2010.gadā. Stāvoklis Čečenijā un dažviet citur atgādina vēlīno Romas imperiju, kas nomalēs vietvalža amatā cēla vietējām tautām piederīgos un ļāva tiem rīcības brīvību apmaiņā pret uzticību imperijai, un kādu laiku viņi tiešām bija lojāli. Tāpat krievu dzimstība Krievijā ir zemāka nekā latviešu dzimstība Latvijā, un mūža ilgums Krievijā — 3,7 gadi zemāks nekā Latvijā. Tuvojas laiks, kad imperistiem vairs nebūs vaļas uztraukties par Ukrainu (un Latviju), jo būs jāuztraucas par Ziemeļkaukāzu un Tivu.

Kā gan minētie fundamentālie faktori izpaudušies šogad? Polītiski un saimnieciski Kremlis baudījis savas agresīvās ārpolītikas augļus. Uralu naftas cena kritusi no 54,85$ par mucu gada sakumā līdz 33,98$ 30.decembrī, tātad par 38,0% jeb 1,614 reizes. Rublis aizbraucis no 58,12 rubļiem par dolāru gada sākumā līdz 73,17 rubļiem 30.decembrī, tātad kļuvis vārgāks par 20,6% jeb 1,259 reizes. IKP janvārī—novembrī bijis 96,3% no 2014.gada janvāŗa—novembŗa apjoma. Dabiskā kustība nekrievu reģionos janvārī—novembrī bijusi +4,8‰, salīdzinot ar -0,8‰ krievu reģionos, un, salīdzinot tautas, atšķirība būtu vēl lielāka.

Putins un Kremlis, protams, vēl var ļoti daudz ļauna nodarīt, taču viņu spēki sīkst katru gadu. Tāpēc savu nu jau desmit gadu senu prognozi par Krievijas imperijas galu 2050.gadā atstāju spēkā.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: