Latviešu laikraksti priekš simt gadiem: komūnisti cenšas sagrābt varu

Turpinu mēneša vidus momentuzņēmumus, ko rakstīja latviešu laikraksti priekš simt gadiem. Šoreiz par 1917. gada 15. augustu (vecajā stilā 2. augusts). Periodika.lv šai dienā atrod četras avīzes, kas pārstāv visu polītisko spektru: komūnistu “Brīvais Strēlnieks”, mēreni kreisais “Jaunais Vārds”, labējais “Baltijas Vēstnesis” un Zemnieku savienības “Līdums”.

Bet, priekš ķerties pie avīzēm, lietderīgi atgādināt, kas ap to laiku (±mēnesis) notika. Krievija bruka. Un tam bija visdažādākās izpausmes. Pirmkārt, Pēterpilī 16.—18. jūlijā notika pirmais, nesekmīgais komūnistu dumpis gāzt pagaidu valdību un sagrābt varu. Otrkārt, valdības krize. 15. jūlijā, protestējot pret pagaidu valdības vienošanos ar ukraiņu Centrālpadomi par Ukrainas autonomiju, no valdības izstājās galvenā labējā partija — konstitūcionālie dēmokrati. 20. jūlijā atkāpās valdības galva Georgijs Ļvovs. 23. jūlijā premjera amatā iecēla sociālistu revolūcionāru Aleksandru Kerenski. Treškārt, armijas iršana. 27. jūlijā krievu armija bez kaujas pameta Nāves salu. 1. septembrī vācieši pie jauniegūtās Nāves salas pārcēlās pāri Daugavai un 3. septembrī ieņēma Rīgu.

Bet 15. augustā pilnā sparā notika citāda cīņa par Rīgu — 26. augustā bija noliktas Rīgas domes vēlēšanas. Pirmās vispārējās un proporcionālās. Avīzes ziņoja un aicināja:

Latvijas Sociāldēmokratija ir komūnisti, dēmokrati — centriski pilsoņi, republikāņi — pa labi no centra, Tautas partija — konservātīva. Tādā aizrautībā varēja viegli paslīdēt gaŗām īsa frontes ziņa:

Bet, kamēr citi aizrāvušies vēlēšanās, komūnistiem tās ir tikai viens no līdzekļiem varas sagrābšanai. Nodomi netiek turēti slepenībā, ar tiem pilns “Brīvais Strēlnieks”. Komūnisti cenšas pārņemt visas iespējamās organizācijas un iestādes un iznīcināt tās, ko pārņemt nav izdevies:

Turklāt rokrokā ar komūnistiem darbojas sociāldēmokrati mazinieki. Piemēram, Vidzemes agrārkomitejas locekļi Voldemārs Bastjānis, Kārlis Kurševics, Roberts Bīlmanis izstājas no tās, kad komiteja noraidījusi komūnistu prasību uzņemt savā sastāvā Iskorada, Iskosola, Iskolatstrela (tie nav uzvārdi, bet krieviski organizāciju pussaīsinājumi) pārstāvjus.

Un, kas to būtu domājis, sociālā taisnīguma cīnītāji arī priekš simt gadiem sludina progresīvo principu — vārda brīvība mums, bet ne citādi domājošiem:

Nav aizmirsts arī noķengāt oponentus, turklāt drūma likteņa ironija, ka jau pēc pusgada brīdinājums pilsoņiem glābt ādu, jo komūnisti mauks ādu pār acīm, būs piepildījies visai burtiski:

Un, protams, kūdīšana gāzt pagaidu valdību. Gan ievadrakstā:

Gluži otrādi, revolūcijas intereses prasa, lai valsts vara būtu atbildīga dēmokratijas priekšā, un vēl vairāk, lai visa vara piederētu viņas priekšstāvniecības organiem.

Gan strēlnieku rezolūcijās:

Komūnisti neslēpj arī ieceres saimniecības jomā:

Nepieciešami ir ārkārtēji valsts līdzekļi rūpniecības glābšanai no pilnīga kracha. Tai ziņā nedrīkst atteikties no fabriku pārņemšanas valsts īpašumā, no sekvestrācijas.

Un mīļuprāt iespieduši citādi nīstās oficiālās varas rīkojumus par sociālistisku ražas savākšanu:

Tautību lietās “Jaunais Vārds” rubrikā “Dažādas kaŗa ziņas” publicē brīvās Krievijas tautu draudzības paraugstundu ukraiņu kaŗavīriem, “Līdums” ziņo par 12 sabiedrisku organizāciju (viena no divpadsmit ir arī Rīgas dome) apspriedi, kādai būt Latvijas autonomijai, un iespiež kareivīgu ievadrakstu:

Tagad notiek Latvijas valsts organizēšanas darbi,

bet komūnisti — komūnisti pasaka, ko domā par Latvijas patstāvību:

Svarīgākais secinājums, pārlasot 1917. gada augusta vidus latviešu avīzes, ir, ka Jaunās strāvas pumpuri un Piektā gada ziedi nobrieduši un augļi ienākušies. Grišķenes un Čieŗa pašpuikas savā gaitā uz čekas nagu maucējiem pārkāpuši tikuma robežu un nu ir gribīgi un gatavi izrēķināties ar citādi domājošiem.