Sveicu latviešu uzvaras svētkos!


Viļa Olava fonda 1920. gada Latvijas karte ar pamiera demarkācijas līniju. Paldies “Jāņa sētas” karšu veikalam par attēlu.

Sveicu latviešu uzvaras svētkos!

Jā, šodien ir lielākie latviešu uzvaras svētki, lielāki nekā Lāčplēša diena. Jo Lāčplēša dienas pamats ir Bermonta sagrāve, kad Latvijas brīvības cīņās 1919. gada rudenī tika atbrīvota Rīgas Pārdaugava, Zemgale un Kursa. Taču ar to latvieši vēl nebija uzvarējuši, un tādas Latvijas Brīvības piemineklī būtu vieta tikai divām zvaigznēm, jo Latgale joprojām palika komūnistiskās Krievijas ieņemta.

Latgale tika atbrīvota 1920. gada sākumā, vēl pusgadu turpinājās sīkākas sadursmes par spīti neoficiālam pamieram, un tikai 1920. gada 11. augustā tika parakstīts, ka:

..Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi..

Tāpēc tieši šodien ir latviešu uzvaras svētki. Jo brīvības cīņas bija galā ar pilnīgu latviešu uzvaru visā savā zemē.

Bet kāpēc nesvin? Jā, oficiālajā kalendārā nākamais ieraksts pēc jūŗas svētkiem ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Bet kāpēc pašam jāraksta šis apsveikums, un nevaru lasīt premjera apsveikumu, nevaru klausīties prezidenta apsveikumu un nevaru skatīties parādi?

Jo šie daudziem vartuŗiem ir neērti svētki. Jo uzvarēta tika Krievija — un varbūt krieviem nepatiks lepošanās par tādu uzvaru. Jo 11. augustā Krievija atteicās no visas Latvijas: ir Zebrene, ir Bebrene, ir Abrene mūsu — un gļēvlatviešiem kauns par savu nodevību atteikties no Abrenes un no 11. augusta miera līguma. Tāpēc labāk kuš, kuš, ne čiku, ne grabu, parasta piektdiena, labāk priecājieties, ka silts, latvieši.

Un tomēr šodien ir lielākie mūsu uzvaras svētki! Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.

%d bloggers like this: