Latvija ir dievzemīte — pat vasara ir sestdienā


Jā, mūsu zeme ir gatavā dievzemīte. Nav nekādu nopietnu dabas nelaimju. Tik siltāks varētu būt. Toties vismaz vasara ir sestdienā. Tāpēc lai paliek vēsturei, kā vienīgā kārtīgi siltā diena šogad pavadīta. Divdaļīgi.

Teikas svētki notika Teikas vidusskolas sporta laukumā.

Pirmā daļa bija Teikas svētki Teikas vidusskolas sporta laukumā. Paldies Teikas apkaimes biedrībai par jaunas, teicamas lietas sākšanu. Bija labi. Meita burkas vāciņā ieklāja plastilīna pamatni un saspieda tajā dažādu augu augļu saulīti. Sešgadnieks riteņbraukšanas sacīkstēs apkārt stadionam sajauca, kur jābrauc, apmulsa, sabremzēja un zaudēja drošu pirmo vietu. Toties veloveiklības sacīkstēs uzvarēja absolūtā kopvērtējumā. Astoņgadnieks centīgi apdrukāja sev t-kreklu ar Teikas simboliku. Visiem bērniem patika Teikas vidusskolas zāliena smidzinātājs. Man patika kas Rīgas rajonu svētkos neredzēts: skaistākās rajona ēkas stends, kur saimnieki stāstīja un rādīja nama un dzimtas vēsturi.

Pludmale pie Inčupes ietekas. No Rīgas nāk negaiss. Pēc pusstundas bija klāt.

Bet nevarēja atļauties palikt visā Teikas svētku programmā, bija jāsteidz baudīt vasara. Jo laika prognoze solīja, ka 17—18 baudīšana varētu beigties. Tātad uz jūŗu. Bet īpaši nepasteigsies: īsi iepriekš Vidzemes un Tallinas šosejas krustojuma kā sākās sastrēgums, tā beidzās tik aiz Gaujas tilta. Tomēr Saulkrastu sākumā automobili izdevās nolikt ļoti labi, lai varētu doties uz Inčupes ieteku. Tur pagāja otra dienas daļa. Meitai jūŗas ūdens šķita par aukstu, un viņa ņēmās pa lagūniņām un upi. Zēni ieskrēja jūŗā, nāca ārā sildīties un skrēja atkal iekšā, līdz nometās celt smilšu cietokšņus un skatīties, kā viļņi tos sagrauj. Sievai un man šķita par aukstu ūdens aiz pirmā sēkļa, un pārāk sevi nemocījām. Pussešos tapa skaidrs, ka jāiet uz automobili, ja grib mierīgi prom tikt. Tikām. Nebijām vēl tikuši līdz vecā ceļa savienojumam ar jauno, kad gāja vaļā. Un īsi ceļu savienojuma sākās sastrēgums. Vēl trakāks nekā ārā no Rīgas. Jautāju saulkrastniekiem: jums bieži gadās, ka sastrēgums uz Rīgu sākas vēl vecajā ceļā un beidzas Baltezera Rīgas galā? Par laimi, nekur nebija jāsteidzas, un, čunčinot ar pirmo un otro ātrumu, varēja atzinīgi novērtēt, cik lieliska dzīvības kapsula ir mūsdienu automobilis. Savādi un viegli smieklīgi, ka pa Rīgu varēja braukt ātrāk nekā pa lielceļu līdz Rīgai. Atlika vairs tik pēdējā pietura pēc saldējuma un citiem labumiem.

Advertisements
%d bloggers like this: