Vēlētāju aktīvitāte un Rīgas partiju balsis 2017. gadā — vai var ticēt balsojušo vēlētāju aptaujai?


Attēls: LSM

Uzmetu aci Rīgas domes vēlēšanu iznākumiem, cik no tiem var izlobīt latviešu un krievu aktīvitāti un vēlētāju aktīvitātes saistību ar dažādu kandidātu sarakstu panākumiem.

Bet vispirms kritika. Jūlija sākumā bija ziņa par balsojušo vēlētāju aptauju šai ziņā, taču aptaujas ir ierobežotas ticamības informācija, jo aptaujātie mēdz slēpt patiesās domas un rīcību. Lai atceramies kaut vai, ka balsojušo aptaujas deva “Saskaņai” tikai 42,9%, bet īstenībā tika 51,0%. Jau pieminētā ziņā izpīpēts, ka par “Saskaņu” balsojusi 1/4 latviešu, bet tas, protams, bleķis.

1. No aptaujātajiem balsojušajiem 59% bijuši latvieši un 37% krievi. Tas aptuveni atbilst Rīgas balsstiesīgo sastāvam, bet ne šogad balsojušo sastāvam. Šogad, kā rāda vēlēšanu iznākumi un vēlētāju aktīvitātes atšķirības dažāda balsstiesīgo sastāva vēlēšanu iecirkņos, krievu aktīvitāte bija augstāka nekā latviešu, attiecīgi korektā izlasē latviešu bija jābūt mazāk un krievu vairāk. Iekļaujot izlasē vairāk latviešu un pēc tam salīdzinot ar vēlēšanu iznākumiem, šķitīs, ka latvieši vairāk balsojuši par “Saskaņu” nekā īstenībā. Iespējams, ko precīzāk varētu redzēt pēc tā, pie kuŗiem tieši iecirkņiem notika aptaujas un cik vēlētāju pie kuŗa iecirkņa aptaujāts. Tādu ziņu gan manā rīcībā nav.

2. Ja izlasē bija 2216 vēlētāji, no tiem 1304 latvieši un 822 krievi, tad paliek pāri vēl 90 citi. Savu balsojumu atklāja 1596, tātad 620 atteicās. Atteikušies esot 360 latvieši un 260 krievi, tātad no 90 citiem nav atteicies neviens. Atvainojiet, NETICU!

3. Tie 90 citi. Nav skaidrs, kas tie bijuši un kā izmantoti LSM aprēķinos. Latvijas (un Rīgas) apstākļos labākais kultūretniskās piederības un strīdus dimensijas rādītājs ir mājas valoda, un, pēc 2011. gada tautskaites ziņām, Rīgā 58,6% vēlētāju mājās visbiežāk runājuši latviski un 40,9% krieviski. Citā valodā tikai 0,5%, nevis 90:2216=4,1% vai 90:1596=5,6%.

4. Un kā tie 90 balsojuši? Ja 16,6% no 944 zināmiem latviešiem teicās balsojuši par “Saskaņu”, tad absolūtos skaitļos tie ir 157 aptaujātie. Attiecīgi 90,9% no 562 krieviem ir 511. Kopā no 1596 zināmiem par “Saskaņu” esot bijuši 42,79%, tātad 683. Atņemam latviešus un krievus, paliek pāri 683-157-511=15. Jeb 17% no 90 citiem. Līdzīgi var aprēķināt, ka no 90 citiem par LRA/LA teikušies balsojuši 22 jeb 24% un par Rīgas domē netikušām partijām 9 jeb 10%. Tātad aptaujā 90 nezināmie citi, ievērojot sīku skaitļu stochastiskas (nejaušas) svārstības, balsojuši precīzi tāpat kā zināmie latvieši. Nu, nu.

5. Savu balsojumu atteicās atklāt 360:1304=27,6% latviešu un 260:822=31,6% krievu. Tātad zināmas izvēles apakškopā krievu īpatsvars bija vēl zemāks nekā aptaujātos vispār (562:1596=35,2%), attiecīgi aptaujas iznākums vēl tālāks no īstenības. Izmantojot aptaujā nosaukto izvēli (16,6% latviešu par “Saskaņu” un 90,9% krievu) un pieņemot latviešu un krievu attiecību balsotājos 57:43, šādi svērta aptauja dod “Saskaņai” 48,5%, tātad dzēš 2/3 starpības starp aptauju un īstenību.

6. Nav zvanīts, ka aptaujā nosauktā izvēle atbilst patiesībai. Pareizāk sakot, ir zvanīts, ka neatbilst. Lai salīdzinām kaut vai LRA+LA un JKP balsu skaitu. Aptaujā JKP skaidri zaudē, īstenībā bija aptuveni vienā līmenī. Turklāt vēlētāju acīs JKP bija latviskāka, tāpēc latviešu balsīs pat mazliet priekšā LRA+LA, nevis atpalika par 5% kā aptaujā. Līdzīgi “Vienotības” un Nācionālās apvienības pārī. Aptaujā priekšā “Vienotība”, īstenībā NA. Kā redzams, latvieši īstenībā balsojuši latviskāk nekā teikuši aptaujā. Šis ir vēl viens apstāklis, kas mudina domāt, ka arī 16,6% (sestdaļa) latviešu par “Saskaņu” ir pārspīlēts. Ja tā būtu patiesība, tad pat vislatviskākos iecirkņos “Saskaņai” būtu jāsaņem vismaz 25% balsu, kas ne tuvu nav noticis.

Secinājumi. Diemžēl balsojušo vēlētāju aptaujai nevar uzticēties un to nevar izmantot, lai noteiktu, kāda daļa latviešu balsojusi par “Saskaņu”. LSM izrēķinātā ceturtdaļa neatbilst patiesībai un ir ievērojami (pirmā tuvinājumā — dubulti) pārspīlēta. Lielu daļu aptaujas atšķirības no īstenības radījis aplams izlases sastāvs: ievērojami zemāks krievu īpatsvars nekā īstenībā no balsojušajiem.

Atliek vēl uzrakstīt, ko par latviešu un krievu aktīvitāti un partiju balsu sadalījumu var izlobīt no īstenības, proti, no vēlēšanu iznākumiem.

Advertisements
%d bloggers like this: