Cik liela drīkst būt sprauga no vienas tramvaja sliedes līdz nākamai?


Braucu pa dzimto pilsētu un piepeši ieraudzīju tādu skatu:

Divas piecdesmit eirocentu monētas spraugā neievietot, bet pusotru gan. Konkrēti, vieta ir trejpusējais tramvaja krustojums starp “Metropoles” viesnīcu un vēsturisko policijas pārvaldi, un sliedes ir tās, pa kuŗām no Radio ielas riņķa griežas uz Aspazijas bulvāri. Turklāt šobrīd ir vasara, kad metalls taču izplešas un sliežu spraugām būtu jāpazūd. Tāpēc jautājums: cik liela +20° temperātūrā drīkst būt sprauga no vienas tramvaja sliedes līdz nākamai?

Salīdzinājumam: lieliskajā dzelzceļa grāmatā atradu, ka Latvijas laikā dzelzceļa sliedēm sprauga nedrīkstēja pārsniegt 15 mm nekādos apstākļos, pat -35­° ne. Savukārt +20° lielākā pieļaujamā sprauga bija 5 mm.

Jautājumu un foto esmu aizlaidis e-pastā “Rīgas satiksmei” un Rīgas domes Satiksmes departamentam.

PAPILDUS 31. JŪLIJĀ. Laimīgas sagadīšanās pēc šodien gadījos nelaimīgajā krustojumā vienlaikus ar “Rīgas satiksmes” ceļu saimniecības daļas vadītāju, kuŗš bija ieradies pārbaudīt lietu. Parunājāmies. Guvu atbildi. Pārstāstot saviem vārdiem (un riskējot ar “kluso telefonu” efektu): noteiktu spraugu normātīvu nav, attēlā un dabā ir sliežu salaidnes pārrāvums, taču tas ir nedzīvā sliežu ceļā un satiksmi neapdraud.

PAPILDUS 1. AUGUSTĀ. Esmu saņēmis “Rīgas satiksmes” atbildi:

Labdien!
Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” ir saņēmusi Jūsu e-pastu.
Pateicamies par sniegto informāciju, tā tika nodota atbildīgajiem dienestiem.
Informējam, ka 31. jūlijā atbildīgie dienesti veica sliežu ceļa apsekošanu un konstatēja, ka sliežu ceļa defekts izveidojies Radio ielas ārējā lokā, t.i. rezerves ceļā, kurā nav intensīvas tramvaju plūsmas, nevis kā sākotnēji tika norādīts, iekšējā lokā. Konkrētajā vietā sliedes iebūvētas 1976. gadā, kad tās ar mangāntērauda lietajiem sliežu krusteņiem un pārmijām stiprināja tikai ar sliežu uzliktņiem. Papildus informējam, ka veicot plānveida uzlabojumus sliežu ceļos, 2018. gadā šajā krustojumā plānots veikt pārmiju nomaiņa.

Paldies. Ātri un par lietu.

Advertisements

“Amolat” Pārdaugavā — nekādas CNG rosības


Kāds lasītājs apvaicājās, vai ir kādi jaunumi “Amolat” publiskas CNG (saspiesta dabasgāze — angļu saīsinājums) uzpildes stacijas sakarā, esot solīts šogad augustā. Nezinu, zvaniet “Amolatam” paši un pastāstiet, ko uzzinājāt. Es savukārt aizbraucu apskatīties līdz “Amolat” Pārdaugavas mītnei Asītes ielā 2, kas ir pietiekami liela, lai tajā varētu iebūvēt uzpildes staciju. Lūk, skats no Asītes ielas:

Un, lūk, skats no Kārļa Ulmaņa gatves:

Nekā, kas liecinātu par uzpildes stacijas celšanu. Arī tuvākos tukšos zemesgabalos nekā. Tāpēc atļaujos prognozēt, ka tuvākā nākotnē nekādas “Amolat” CNG uzpildes stacijas nebūs.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Helēnes muiža Bauskas ielā 133


Braukāju pa dzimto pilsētu, Komētas ielas galā ieraudzīju interesantu māju. Skats no Komētas ielas, tas ir, sētas puses:

 

Neparasti arī, ka skats no priekšpuses necilāks par sētas pusi:

Aizbraucu mājās, apskatījos kartē, bet tur “Jāņa sēta” iezīmējusi Bauskas ielu 133 violetā, ievērojamas ēkas krāsā. Pajautāju gūglestantei, izrādās, tā esot Helēnes muiža.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Šauļi — pārāk tukši tāda lieluma pilsētai


Šauļu gājēju iela

Kā jau rakstīju, bijām aizbraukuši uz Šauļiem. Lietderīgais bija izmēģināt Šauļu saspiestas dabasgāzes uzpildes staciju (secinājums: neatmaksājas), patīkamais — apskatīt pilsētu. Mājasdarbā tika apskatīts, ko par pilsētu internetos ielicis vietējais tūriķu informācijas centrs. Bija vērts iepazīties. Šķita savādi, ka Šauļos lērums visādu nozaŗu mūzeju, ugunsdzēsības pat divi. Bet ar maziem bērniem grūti mūzejus nopietni apskatīt, tāpēc tos izlaidām. Pareizāk sakot, bijām gatavi doties uz dzelzceļa mūzeju, bet TIC mums pateica, ka tas vaļā tik darbdienās. Es un sieva bijām gatavi doties uz “Rūtas” šokolādes fabriku, bet bērni negaidīti ietiepās. Mūzeju vietā apskatījām dižākos tūrisma objektus.

Varbūt skaistākā gājēju ielas ēka — jauks funkcionālisma paraugs — Fotomūzejs

Pirmkārt, izgājām gājēju ielu. Esot izveidota 1976. gadā un tobrīd bijusi kas vienreizīgs ne tikai Lietuvā, bet arī SPRS. Tādu iespaidu arī atstāj: 70. gadu padomju gājēju iela. Ar Staļina un Chruščova namu piedevām. Trūkst vēsturiskas apbūves, veikaliņu, āra kafejnīcu un burzmas.

Šauļu cietums

Pēc gājēju ielas apskates devāmies uz galveno dabas atpūtnīcu — Talkšas ezera krastu. Ceļā uzgājām 1911. gadā celtu Šauļu cietumu. Tālāk iegriezāmies kādā grantētā ieliņā, kas kas veda lejā pa nogāzi uz ezeru. Bērni apvaicājās, ko nozīmē ielas nosaukums. Atbildēju, ka Šķērsiela. Vispār jauka ieliņa ar viegli čigānisku noskaņu. Pieļauju, ka varētu kļūt iecienīta latviešu fotografēšanās vieta — gluži kā mūsu Pērses iela igauņiem.

Bērni apvaicājās, ko nozīmē šīs ielas nosaukums. Atbildēju, ka Šķērsiela

Ezera krastā ir jauki. Zāļains ezera krasts, ērti piebraukt ar automobili, vingrotava, rotaļlaukums, akmeņiem izliktu eju labirints, milzīga bleķa lapsa (kuŗā patīk rāpties bērniem, tak pietiek vienas paslīdēšanas, lai viss būtu asinīs), pārtikas un nepārtikas kioski, stends ar labu apkārtnes karti. Nopietnākai dabas atpūtai ir dabas taka gar ezeru un uz vietējo pilskalnu, bet to mēs šoreiz izlaidām, jo bijām atbraukuši mierīgā atpūtā, ne pārgājienā.

Centrālais laukums: komūnistu rajona komiteja un galvenā baznīca

Treškārt, mūsdienās Šauļiem ir priekšpilsētas, bet arī tagad pirmais, ko, braucot uz Šauļiem, ierauga, ir galvenās pilsētas baznīcas tornis tieši lielceļa asī. Jā, Pēteŗa un Pāvila baznīca ir kalnā un vēl pati 70 metru augsta, un galvenās ielas tā ģeoorientētas. Tuvumā baznīca nav tik iespaidīga, to pazemina padomju okupantu 50. gados veidotais centrālais pilsētas laukums un komūnistu rajona komitejas klucis blakus baznīcai. Piever acis, un nemaz nav grūti ieraudzīt ļeņinekli.

Ceturtkārt, iepirkšanās. Latviešu ērtībām viens no lielākajiem tirdzniecības centriem “Tilžė” (“Tilzīte”) ir tieši lielielas malā, pa ko brauc iekšā Šauļos. Redzot, ka cenas lētākas nekā pie mums, pārņem viegla aizkaitinājuma izjūta par Latvijas nodokļu un saimniecības polītiku. Bērniem gan bija ko dzīŗot ar leišu saldējumu un kvasu (īpaši puslitra un pintes skārdenēm).

“Juonė pastuogė” — lieliska vieta pusdienām un gan jau ne tikai

Bet ar saldējumu un kvasu grūti iztikt visā dienas braucienā. Tāpēc bija arī kaut kur jāpusdieno. Vēl priekš braukšanas internetos apraudzījos, kur piedāvā leišu ēdienus, un izraudzījos “Juonė pastuogė” (“Jāņa pajumte”). TIC varēja dabūt viņu reklāmas lapiņu, un tā patika arī sievai. Vienīgās bažas bija, ka ēstuve apvienota ar mūzikas klubu. Bet nekas, aizgājām. Ēstuve ir 50. gadu padomju kultūras nama sētā. Bet uztaisīta pati par savu sētu. Lieliska vieta. Gan ēdienu un dzērienu ziņā — manuprāt, labākais ir pašdarināts kvass: tāda smarža, tā mēlē cērt, tāds dzeltenīgs duļķis, ka visa pārējā ģimene pēc pagaršošanas malka atteicās un es varēju gardu muti viens pats baudīt. Jauka ir koka sētas gaisotne, bet vēl jaukāk, ka padomāts par bērniem: kuŗā vēl ēstuvē ir batuts, bet te pat divi; kur vēl ir basketbola grozs; kur vēl kājminami kartingi, ar ko pa ēstuvi braukāt? Cenas samērīgas: četri ēdieni maksāja 13,14 Ls.

Varat trīsreiz minēt, kuŗš ēstuves nosaukums bērniem patika vislabāk

Bija teicami, tomēr, ja vēl kādreiz ēdīsim Šauļu pusē, tad izpētes nolūkā apmeklēsim ēstuvi, kuŗas nosaukums bērniem patika vislabāk. Kad vēlāk pieminēju to kolēģiem, izrādījās, ka tā ir zināma un tiešām esot laba.

Krustukalns

Atceļā iegriezāmies Krustukalnā. Vēsture tāda, ka leiši kopā ar poļiem 1831. gadā sacēlās pret krievu kundzību. Tika sakauti, daudzu cīnītāju kapavieta palika nezināma, un cilvēki sāka nest krustus viņu piemiņai uz pilskalnu, kas iemantoja Krustukalna vārdu. Krievu okupācijas laikā pēc Otrā pasaules kaŗa krustu likšana kļuva pretestības veids režīmam. Varas iestādes krustus rāva ārā un iznīcināja, bet leiši nopostīto ātri atjaunoja. Mūsdienās krustu kalnā un ap to ir jau vairāk nekā simt tūkstošu.

Pats Krustukalnā jau biju bijis, bērni to uztvēra vairāk kā trīsdimensiju labirintu (trīsdimensiju, jo ejas starp krustiem iet arī kalnā augšā un lejā), un stiprākais iespaids bija sievai, ka var tik daudz krustu būt. Es, bezdievis būdams, varu vien piebiedroties pāvesta Jāņa Pāvila II vārdiem:

Pateicos, leiši, par šo Krustukalnu, kas liecina Eiropas tautām un visai pasaulei šīs zemes cilvēku ticību.

Un pavisam pēdējā pietura Lietuvā bija Jānišķu apvedceļā piestāt pie briežudārza. Neesam Latvijā redzējuši tik daudz briežu tik tuvu tik lielam ceļam.

Kopiespaids par Šauļiem: pārāk tukši ar apskates vērtām vietām tādai Liepājas—Daugavpils lieluma pilsētai.

Šauļu saspiestā dabasgāze (CNG) = 5,16 Ls/100km; neatmaksājas


Rakstīju, ka biju aizbraucis uz Šauļiem izmēģināt turienes saspiestas dabasgāzes (angļu saīsinājumā CNG) uzpildes staciju. Nu esmu visu sapildīto nodedzinājis un varu dalīties aplēsēs. Vispirms vispārīgas ziņas. Automobilis man paliels, pašmasa maķenīt virs 1,7 tonnām. Šogad, braucot ar benzīnu, caurmērā ēdis 8,6…8,7 litrus 100 kilometros, kas šogad caurmērā bijis 7 Ls/100km. Kad varēja Rīgā pildīt CNG, tas maksāja caurmērā 3,8 Ls/100km.

Šauļos uzpildījos par 39,69 € un nobraucu 541 km. Tātad 5,16 Ls/100km. Lētāk, nekā ar benzīnu, taču dārgāk, nekā senāk ar Rīgas gāzi. Ja braukāšana lielākoties pa Rīgu un ap to, tad tēriņos jārēķina 130 km līdz Šauļiem ar benzīnu un tikpat atpakaļ ar gāzi. Tātad 15,8 Ls. Ietaupījumos var rēķināt 540-130=410 km ar benzīna un gāzes starpību, tātad ap 7,5 Ls. Secinājums: uz Šauļiem pēc CNG braukt neatmaksājas. Bet es braucu no leišmales laukiem, kam Šauļi 80 km tālu. Tēriņi tātad bijuši 9,7 Ls, bet ietaupījumi 8,5 Ls. It kā vienalga neatmaksājas, bet ieguvumos bija vēl ģimenes ekskursija pa Šauļiem, tā ka bija vērts.

Un, ja parēķina Pērnavas CNG? No Rīgas 180 km, kopš 1. jūlija cena pacelta no 0,729 €/kg līdz 0,811 €/kg. Vecā gāzes cena manam automobilim būtu 2,8 Ls/100km, jaunā 3,1 Ls/100km. Ar veco tēriņi būtu 17,6 Ls, ar jauno 18,2 Ls. Pieņemot, ka iepilda 30 kg un patēriņš ir 5,4 kg/100km, nobraukt var aptuveni 560 km. Tad ar veco cenu ietaupījums būtu 16,0 Ls, ar jauno 14,8 Ls. Secinājums: arī uz Pērnavu pēc CNG braukt neatmaksājas. Ja nu vienīgi apvienojot ar Lotes zemes vai pilsētas, vai apkaimes apskati.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

Atkārtota balsošana Ķekavā: partiju starta pozicijas un skaitļi salīdzinājumam


Tā, pulkstenis desmit vakarā, un atkārtota balsošana 785. (Ķekavas centra) vēlēšanu iecirknī beigusies. Jau rakstīju, bet ielikšu vēlreiz, kādi ir partiju starta skaitļi pārējos Ķekavas novada iecirkņos un kādi bija atceltie 3. jūnija vēlēšanu iznākumi 785. iecirknī un novadā kopā:

Saraksts Pārējie Ķekavas novada iecirkņi Barjeras % 785. iecirknis Barjeras % Kopā Barjeras %
Jaunā konservātīvā partija 1650 23,93% 295 13,41% 1945 21,38%
Latvijas Zemnieku savienība 603 8,74% 495 22,50% 1098 12,07%
Reģionu alianse 837 12,14% 185 8,41% 1022 11,24%
“Gods kalpot mūsu Latvijai” 630 9,14% 241 10,95% 871 9,58%
“Vienotība”, “Izaugsme”, “Latvijas attīstībai” 601 8,72% 118 5,36% 719 7,90%
“Saskaņa” 575 8,34% 48 2,18% 623 6,85%
“Vienoti Latvijai” 420 6,09% 54 2,45% 474 5,21%
Vidzemes partija 258 3,74% 215 9,77% 473 5,20%
Latvijas Zaļā partija 396 5,74% 71 3,23% 467 5,13%
Nācionālā apvienība 352 5,10% 98 4,45% 450 4,95%
“No sirds Latvijai” 279 4,05% 153 6,95% 432 4,75%
“Sadarbība” 163 2,36% 146 6,64% 309 3,40%
“KPV LV” 52 0,75% 42 1,91% 94 1,03%
“Iedzīvotāji” 29 0,42% 17 0,77% 46 0,51%
KOPĀ derīgu vēlēšanu zīmju 6845 99,26% 2178 99,00% 9023 99,20%
Derīgas vēlēšanu aploksnes 6896 100% 2200 100% 9096 100%

Starta skaitļi tādi, ka pirmie seši tabulā minētie saraksti jau nodrošinājuši tikšanu Ķekavas novada domē neatkarīgi no atkārtotas balsošanas iznākumiem — pat tādā teorētiskā gadījumā, ja 785. iecirknī būtu balsojuši pilnīgi visi balsstiesīgie un neviens nebūtu balsojis par šiem sarakstiem.

Salīdzinājumam, atkārtotas balsošanas un 785. iecirkņa ietekmes izvērtēšanai vēl viena tabula: kāds būtu sarakstu vietu sadalījums bez 785. iecirkņa un kāds bija vietu sadalījums ar atceltajiem vēlēšanu iznākumiem:

Saraksts Vietas bez 785. iecirkņa Atceltie iznākumi
Jaunā konservātīvā partija 4 4
Latvijas Zemnieku savienība 2 3
Reģionu alianse 2 2
“Gods kalpot mūsu Latvijai” 2 2
“Vienotība”, “Izaugsme”, “Latvijas attīstībai” 2 2
“Saskaņa” 2 1
“Vienoti Latvijai” 1 1
Vidzemes partija 1
Latvijas Zaļā partija 1 1
Nācionālā apvienība 1
“No sirds Latvijai”
“Sadarbība”
“KPV LV”
“Iedzīvotāji”
KOPĀ vietu 17 17

2000 km


Jāieraksta, lai var citus gadus salīdzināt. Šodien esmu pārripinājis pāri 2000 km šosezon. 1000 km bija 16. maijā, tā ka vajadzēja deviņas nedēļas. Bet vasara ir tāda, kāda ir.

%d bloggers like this: