Pirmais Trampa gads


Luisa Alvaresa (AP) foto

Šai brīdī, 20. janvārī 19.00 pēc Latvijas laika, tieši priekš gada Donalds Tramps stājās AAV prezidenta amatā. Tautas sajūsmas saucienus var vērot neapnicis atkal un atkal, un tie nebeidz un nebeidz pacilāt prātu. Bet labi, prieki — prieciņi, taču kāds bijis pirmais prezidenta Trampa gads? Ja grib, var palasīt, ko apkopojuši darbu uzskaitītāji, bet es te rakstīšu no latvieša skata.

Saimniecībā Tramps veicinājis pilsoņu uzņēmību, nebūt ne radikāli, tomēr likvidējot uzņēmības šķēršļus, kas pastāvēja Obamas laikā, un radot uzņēmībai labvēlīgu gaisotni. Rezultāti redzami gan bezdarba, gan IKP un biržas skaitļos. Bezdarbs kļuvis zemākais šai gadsimtā, IKP aug par 3,…% gadā, Dova—Džonsa biržas indeks audzis no nepilniem 20 tūkstošiem līdz 26 tūkstošiem. Apsmieklā palikuši skauģi, kas pareģoja saimniecības sanīkumu, piemēram, Nobela oikonomikas balvas laureāts Pols Krugmens un dižžurnālists Kurts Eichenvalds:

Tas gan, protams, nenozīmē, ka gaidāma nemitīga augšupeja. Domāju, prezidenta Trampa laikā kaut kad būs jūtams kritiens vai korekcija uz leju. Arī Reiganam bija diena, kad Dovs—Džonss nogāzās par 23%, kaut kopumā Reigana laikā pieauga 2,5 reizes.

Trampi Ziemsvētkos runājas ar amerikāņu bērniem.
Kerolinas Kesteres (AP) foto

Gada nogalē pienāca laiks Trampa Ziemassvētkiem — nodokļu reformai, pēc kuŗas pieņemšanas sākās uzņēmumu dāvanu lietus darbiniekiem un klientiem. Un man skauž, ka prezidents Tramps māk ieviest tādu nodokļu reformu, pēc kuŗas uzņēmumi dāsnāk atalgo darbiniekus un pazemina cenas, bet Kučinskis un Reizniece ne. Par laimi, Trampa efekts saimniecībā skaŗ ne tikai amerikāņus, bet arī pārējo pasauli. Tas saceļ tik stipru saimniecības augšupejas vēju, ka arī tītari sāk lidot un Latvijas saimniecības sanīkuma varbūtība top visai zema.

Sienai pagaidām vēl tikai prototipi.
Maika Bleika (“Reuters”) foto

Tomēr, kā teic amerikāņu parunas, kultūra pārspēj saimniecību (culture trumps economy), un dēmografija ir liktenis (demography is destiny) — cilvēka uzvedību kultūretniskā piederība noteic vairāk nekā saimnieciski apsvērumi, un tautas likteni izšķiŗ iedzīvotāju sastāvs, nevis lietas, ko rūsa un kodes maitā. Tāpēc Trampa saukļa izpildi darīt Ameriku atkal dižu vislielākā mērā varēs vērtēt nevis pēc bezdarba, IKP un biržas, bet pēc sienas (Meksikas robežžoga, tas ir) un imigrācijas. Un te pirmā gadā bijuši soļi un solīši pareizā virzienā, bet ne izšķirīgas pārmaiņas: AAV izstājušās no ANO globālā migrācijas pakta; samazinājusies nelegāla imigrācija un augusi nelegālu imigrantu izraidīšana, visu gadu notikusi cīņa par iebraukšanas ierobežošanu no terrorisma riska valstīm utt.

Ja reiz piesaukta kultūra, tad arī kultūras kaŗos prezidentam Trampam panākumi: Augstākā tiesa papildināta ar konservātīvu tiesnesi, globālo sasilšanu vairs nepiesauc par draudu, arvien plašāk atzīta un cienīta cilvēka dzīvība kopš ieņemšanas, valsts atzīst un ciena pilsoņu brīvību — vārda, ieroču nēsāšanas, ticības u.c.

Prezidents Tramps Varšavā.
Laslo Baloga (“Reuters”) foto

Vai bijis arī kas nelāgs? Jā, varu uzreiz nosaukt divas lietas. Vispirms — protekcionisms un skepse pret brīvu tirgu ārējā tirdzniecībā. Tiesa, uzņēmības veicināšanas ieguvumi ir lielāki nekā šīs ēnas puses. Otrs: Kongresa (AAV parlaments) republikāņu gļēvums un sociālistiska nevēlēšanās atcelt Obamas laikā ieviesto veselības aprūpes kārtību. Apziņa, ka it kā savējie deputāti patiesībā ir daļa Vašingtonas purva, var nopietni graut republikāņu vēlētāju aktīvitāti šīgada novembŗa vēlēšanās, un ir visai augsta varbūtība, ka Republikāņu partija zaudēs nepavisam ne biežo izdevību īstenot savu polītiku, ko šobrīd dod savs prezidents un vairākums abās Kongresa palātās.

Ārlietās no visiem virzieniem svarīgākais latviešiem bijis attiecības ar Krieviju. Priekšvēlēšanu Trampa aprindas un izteikumi deva pamatu bažām, ka viņa Krievijas polītika varētu būt gana mīkstčaulīga un tāpēc apdraudēt Latviju, un Tramps bija gana nekonkrēts, lai būtu pagrūti noteikt viņa vietu. Priekš vēlēšanām tomēr pirmā tuvinājumā šķita, ka diez vai būs putiniskāks par Obamu. Un tā arī notika: visai drīz kadru lēmumi un praktiskā polītika rādīja, ka nav vis tik putinisks kā Obama. Un vasarā par Centrāleiropu, Baltiju, Krieviju un Rietumiem prezidents Tramps izteicās plašāk lieliskā runā Varšavā, bet viceprezidents Maikls Penss tāpat lieliski Tallinā.

Ir bijis labi. Pat labāk, nekā gaidīts. Dod, dieviņi, vēl septiņi gadi tā.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

2 Atbildes to “Pirmais Trampa gads”

  1. Latvijas blogāres apskats #109 (15.01.-21.01.). – BALTAIS RUNCIS Says:

    […] atskatās uz ASV vadītāja Trampa pirmo darba gadu. Par Trampa pirmo gadu (un ne tikai) raksta arī Sandra- Aizvadītās nedēļas virsotnes: […]

  2. fx Says:

    Sveiciens Trumpmīļiem no Kremļa: https://varabungas.wordpress.com/2018/01/28/viena-diena-lidz-day-zero/


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: